Access to European Union law
<a href="https://eur-lex.europa.eu/content/help/eurlex-content/experimental-features.html" target="_blank">More about the experimental features corner</a>
Choose the experimental features you want to try
EUR-Lex
Access to European Union law

This document is an excerpt from the EUR-Lex website

You are here
Use quotation marks to search for an "exact phrase". Append an asterisk (*) to a search term to find variations of it (transp*, 32019R*). Use a question mark (?) instead of a single character in your search term to find variations of it (ca?e finds case, cane, care).
Search tips
Need more search options? Use the Advanced search

Document 52017IP0243

    Eiropas Parlamenta 2017. gada 1. jūnija rezolūcija par antisemītisma apkarošanu (2017/2692(RSP))

    OV C 307, 30.8.2018, p. 183–185 (BG, ES, CS, DA, DE, ET, EL, EN, FR, HR, IT, LV, LT, HU, MT, NL, PL, PT, RO, SK, SL, FI, SV)

    30.8.2018   

    LV

    Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

    C 307/183

    P8_TA(2017)0243

    Antisemītisma apkarošana

    Eiropas Parlamenta 2017. gada 1. jūnija rezolūcija par antisemītisma apkarošanu (2017/2692(RSP))

    (2018/C 307/29)

    Eiropas Parlaments,

    —

    ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienību (LES) un jo īpaši preambulu, tās otro ievilkumu un ceturto līdz septīto ievilkumu, kā arī LES 2. pantu, 3. panta 3. punkta otro daļu un 6. pantu,

    —

    ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 17. pantu,

    —

    ņemot vērā Eiropas Savienības 2000. gada 7. decembra Pamattiesību hartu,

    —

    ņemot vērā Padomes 2008. gada 28. novembra Pamatlēmumu 2008/913/TI par krimināltiesību izmantošanu cīņā pret noteiktiem rasisma un ksenofobijas veidiem un izpausmēm (1),

    —

    ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2012. gada 25. oktobra Direktīvu 2012/29/ES, ar ko nosaka noziegumos cietušo tiesību, atbalsta un aizsardzības minimuma standartus un atceļ Padomes Pamatlēmumu 2001/220/TI (2),

    —

    ņemot vērā, ka 2015. gadā ir pieņemta Eiropas Drošības programma,

    —

    ņemot vērā Eiropas Padomes 2016. gada 20. aprīļa Rezolūciju Nr. 2106(2016) “Atjaunināta apņemšanās cīnīties pret antisemītismu Eiropā”,

    —

    ņemot vērā secinājumus, ko pieņēma pirmajā ikgadējā kolokvijā par pamattiesībām, kuru Komisija rīkoja 2015. gada 1. un 2. oktobrī Briselē ar devīzi “Iecietība un cieņa — kā nepieļaut un apkarot antisemītismu un naidu pret musulmaņiem Eiropā”,

    —

    ņemot vērā, ka 2015. gada decembrī Komisija ir iecēlusi par antisemītisma apkarošanu atbildīgo koordinatoru,

    —

    ņemot vērā, ka 2016. gada jūnijā ir izveidota ES augsta līmeņa grupa rasisma, ksenofobijas un citu neiecietības veidu apkarošanas jautājumos,

    —

    ņemot vērā Rīcības kodeksu cīņai pret nelikumīgiem naidu kurinošiem izteikumiem tiešsaistē, par ko Komisija 2016. gada 31. maijā vienojās ar vadošajiem IT uzņēmumiem un arī ar citām platformām un sociālo plašsaziņas līdzekļu uzņēmumiem,

    —

    ņemot vērā savu 2016. gada 13. decembra rezolūciju par pamattiesību stāvokli Eiropas Savienībā 2015. gadā (3),

    —

    ņemot vērā, ka pēdējos gados vairākās dalībvalstīs ir notikusi tieši pret ebreju kopienas pārstāvjiem vērsta vardarbība un teroristu uzbrukumi,

    —

    ņemot vērā, ka tieši valdības uzņemas galveno atbildību par visu valsts iedzīvotāju aizsardzību un drošību, un tāpēc tieši valdībām ir pienākums raudzīties, lai netiktu pieļauta vardarbība, tostarp antisemītiska rakstura vardarbība, un lai būtu sodīti tie, kas šādus nodarījumus pastrādājuši,

    —

    ņemot vērā Reglamenta 123. panta 2. punktu,

    A.

    tā kā pēdējos gados ES dalībvalstīs ir noticis krietni vairāk antisemītisku incidentu, par ko ir ziņojušas vairākas organizācijas, tostarp arī Eiropas Drošības un sadarbības organizācija (EDSO) un Eiropas Savienības Pamattiesību aģentūra (FRA);

    B.

    tā kā ir konstatēts, ka mērķtiecīgu drošības pasākumu ieviešana uzreiz ir palīdzējusi novērst vardarbīgus antisemītiskus uzbrukumus un samazināt šādu uzbrukumu skaitu;

    C.

    tā kā par antisemītisma apkarošanu ir atbildīga visa sabiedrība kopumā,

    1.

    		 uzsver, ka naidīga runa un jebkāda vardarbība pret ebreju tautības Eiropas iedzīvotājiem nav savienojama ar Eiropas Savienības vērtībām;

    2.

    		 aicina dalībvalstis un Savienības iestādes un aģentūras pieņemt definīciju, ko savā darbā izmanto Starptautiskā Holokausta piemiņas alianse (IHRA) (4), un to piemērot, lai atbalstītu tiesu varas un tiesībaizsardzības iestāžu centienus rezultatīvāk un efektīvāk atrast un sodīt tos, kuri vainojami antisemītiskos uzbrukumos, un mudina dalībvalstis šajā sakarā iet Apvienotās Karalistes un Austrijas pēdās;

    3.

    		 aicina dalībvalstis darīt visu, kas nepieciešams, lai aktīvi palīdzētu garantēt ebreju tautības iedzīvotāju un ebreju reliģisko, izglītības un kultūras objektu aizsardzību, un šajā nolūkā apspriešanās un dialoga ceļā veidot ciešu kontaktu ar ebreju kopienām, pilsoniskās sabiedrības organizācijām un ar NVO, kuras cīnās pret diskrimināciju;

    4.

    		 atzinīgi vērtē to, ka Komisija ir iecēlusi par antisemītisma apkarošanu atbildīgo koordinatoru, un mudina Komisiju nodrošināt, lai koordinatoram būtu visi vajadzīgie līdzekļi un atbalsts, kas ļautu tam pēc iespējas efektīvāk pildīt savus pienākumus;

    5.

    		 aicina dalībvalstis iecelt savus par antisemītisma apkarošanu atbildīgos valsts koordinatorus;

    6.

    		 mudina valsts un reģionālo parlamentu deputātus un politiskos līderus sistemātiski un publiski nosodīt antisemītiskus paziņojumus, šādas runas atspēkot un izklāstīt sabiedrībai no šādiem paziņojumiem atšķirīgus viedokļus, un izveidot parlamentos antisemītisma apkarošanas grupas dažādu partiju sastāvā, lai panāktu spēcīgāku cīņu visā politiskajā spektrā;

    7.

    		 uzsver, ka pilsoniskās sabiedrības organizācijām un izglītībai ir svarīga nozīme, lai nepieļautu un apkarotu jebkādas naida un neiecietības izpausmes, un pieprasa tam atvēlēt lielāku finansiālo atbalstu;

    8.

    		 aicina dalībvalstis rosināt plašsaziņas līdzekļus popularizēt cieņu pret visām ticīgo konfesijām un popularizēt daudzveidību kā vērtību, turklāt aicina dalībvalstis arī veicināt žurnālistu apmācību jautājumos, kas skar jebkādas antisemītisma izpausmes, un to darīt, lai vērstos pret iespējamiem aizspriedumiem;

    9.

    		 aicina tās dalībvalstis, kuru krimināltiesībās ar rasi, tautību vai etnisko izcelsmi, reliģiju vai ticību saistīta motivācija vēl nav noteikta par vainu pastiprinošu apstākli, šo nepilnību pēc iespējas ātrāk novērst un rīkoties, lai savā krimināltiesību sistēmā pilnībā un pareizi ieviestu Padomes Pamatlēmumu par krimināltiesību izmantošanu cīņā pret noteiktiem rasisma un ksenofobijas veidiem un izpausmēm un nodrošinātu šī pamatlēmuma izpildi un lai tādējādi varētu panākt, ka dalībvalstu iestādes kriminālprocesa kārtībā vēršas pret antisemītiskām darbībām gan tiešsaistē, gan bezsaistes vidē;

    10.

    		 uzstāj, ka ir jānodrošina tieši tiesībaizsardzības iestādēm paredzēta apmācība par to, kā apkarot naida noziegumus un diskrimināciju, un ka policijas spēkos ir jāveido īpašas naida noziegumu apkarošanas vienības (ja tādas vēl nav izveidotas), un aicina ES aģentūras un starptautiskās organizācijas palīdzēt dalībvalstīm šādu apmācību nodrošināt;

    11.

    		 mudina uz plašāku pārrobežu sadarbību visos līmeņos, veicot kriminālvajāšanu par naida noziegumiem, un jo īpaši gadījumos, kad kriminālvajāšana uzsākta par smagiem kriminālnoziegumiem, tādiem kā teroristu darbība;

    12.

    		 prasa ES un tās dalībvalstīm strādāt intensīvāk, lai panāktu, ka tiek izveidots un rezultatīvi darbojas vispārējs mehānisms sistemātiskai ticamu, būtisku un salīdzināmu datu vākšanai par naida noziegumiem, kurā dati būtu iedalīti pēc motivācijas un kurā būtu iekļauti arī dati par terora aktiem;

    13.

    		 ņemot vērā iepriekšminēto rīcības kodeksu, par ko Komisija ir vienojusies ar vadošajiem IT uzņēmumiem, aicina dalībvalstis rosināt tiešsaistes starpniekus un sociālo plašsaziņas līdzekļu platformas nevilcinoties rīkoties, lai nepieļautu un apkarotu antisemītismu kurinošus naidīgus izteikumus tiešsaistē;

    14.

    		 īpašu uzmanību vērš uz to, ka skolās ir unikāla iespēja visiem bērniem ieaudzināt tādas vērtības kā iecietība un cieņa, jo skolu bērni apmeklē jau no mazotnes;

    15.

    		 mudina dalībvalstis popularizēt skolās mācību par holokaustu (šoā) un nodrošināt, ka skolotāji ir šim uzdevumam pienācīgi apmācīti un ka viņiem ir vajadzīgie mācību līdzekļi, lai skolēniem klasē skaidrotu daudzveidību; tāpat arī mudina dalībvalstis apsvērt iespēju pārskatīt skolas mācību grāmatas, lai nodrošinātu, ka tajās vispusīgi un līdzsvaroti ir atspoguļota ebreju vēsture un ebreju dzīve mūsdienās un ka ir novērstas jebkādas antisemītisma iespējas;

    16.

    		 prasa Komisijai un dalībvalstīm atvēlēt lielāku finansiālo atbalstu īpašiem pasākumiem un izglītības projektiem, veidot un stiprināt draudzības saites ar ebreju kopienām un iestādēm un ar kopīgiem pasākumiem rosināt apmaiņu starp bērniem un jauniešiem no dažādām ticīgo konfesijām, kā arī sākt šajā nolūkā īstenot un atbalstīt izpratnes veicināšanas kampaņas;

    17.

    		 aicina Komisiju cieši sadarboties ar tādiem starptautiskiem dalībniekiem kā ANO Izglītības, zinātnes un kultūras organizācija (UNESCO), EDSO un Eiropas Padome un arī ar citiem starptautiskiem dalībniekiem, lai apkarotu antisemītismu starptautiskā līmenī;

    18.

    		 aicina Komisiju pieteikties uz IHRA padomdevēja statusu;

    19.

    		 mudina ikvienu dalībvalsti 27. janvāri oficiāli noteikt par Starptautisko Holokausta piemiņas dienu;

    20.

    		 uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Padomei, Komisijai, ES dalībvalstu un kandidātvalstu valdībām un parlamentiem, Eiropas Padomei, EDSO un Apvienoto Nāciju Organizācijai.

    (1)  OV L 328, 6.12.2008., 55. lpp.

    (2)  OV L 315, 14.11.2012., 57. lpp.

    (3)  Pieņemtie teksti, P8_TA(2016)0485.

    (4)  http://ec.europa.eu/newsroom/just/item-detail.cfm?item_id=50144

    Top