PASKAIDROJUMA RAKSTS

1.           PRIEKŠLIKUMA KONTEKSTS

Pēc tam, kad ir pieņemta Eiropas Parlamenta un Padomes 2014. gada 26. februāra Direktīva 2014/24/ES par publisko iepirkumu un ar ko atceļ Direktīvu 2004/18/EK[1] (turpmāk — „direktīva”), un Eiropas Parlamenta un Padomes 2014. gada 26. februāra Direktīva 2014/23/ES par koncesijas līgumu slēgšanas tiesību piešķiršanu[2], būtu jāparedz, kas šajās direktīvās ietvertie noteikumi jāpiemēro līgumiem, ko Eiropas iestādes piešķir pašas uz sava rēķina.

2.           APSPRIEŠANĀS AR IEINTERESĒTAJĀM PERSONĀM UN IETEKMES NOVĒRTĒJUMU REZULTĀTI

Ar šo priekšlikumu tikai īsteno jaunās direktīvas par publisko iepirkumu un par koncesijas līgumu slēgšanas tiesību piešķiršanu; sabiedriskā apspriešana nav veikta.

3.           PRIEKŠLIKUMA JURIDISKIE ASPEKTI

Finanšu regulas (FR) tekstā veiktās izmaiņas var iedalīt trīs pamatgrupās.

Pirmās grupas izmaiņas ir saistītas ar saskaņošanu ar direktīvu. Ir ieviesti jauni noteikumi, piemēram, par apspriešanos ar tirgus dalībniekiem, jauno inovācijas partnerību kā procedūru, par atbilstības vides, sociālo un darba tiesību aktiem noteikšanu kā pamatprasību, par kritēriju novērtēšanu, tos īpaši negrupējot, par piešķiršanas metodikas pamatošanu ar saimnieciski visizdevīgāko piedāvājumu. Turklāt ar Finanšu regulu pirmo reizi ir ieviestas koncesijas būvdarbiem un pakalpojumiem, kurām piemēro to pašu veidu procedūras kā publiskajam iepirkumam.

Otrās grupas izmaiņas attiecas uz pantiem par izslēgšanu. Izslēgšanas iemesli ir precizēti un saskaņoti ar direktīvu; attiecīgajam ekonomikas dalībniekam ir iespēja veikt korektīvus pasākumus. Lai novērstu pārpratumus, ir skaidri nodalītas izslēgšana un noraidīšana no attiecīgās procedūras. Lai palielinātu Savienības finanšu interešu aizsardzību, ir izveidota vienota sistēma, kurā ņemta vērā esošā Centrālā izslēgšanas datubāze. Sistēmas mērķis ir nodrošināt riska agrīnu atklāšanu un novēršanu, kā arī ar izslēgtajiem ekonomikas dalībniekiem saistītās informācijas publicēšanu. Ir izveidota izslēgšanas darba grupa, kas pieņem izslēgšanas lēmumus pēc attiecīgā gadījuma izanalizēšanas; tādējādi tiek garantētas ekonomikas dalībnieku tiesības uz aizstāvību.

Trešās grupas izmaiņas ir saistītas ar teksta precizējumiem un vienkāršošanu. Lai nodrošinātu izmantoto terminu konsekvenci visā sadaļā un precizētu dažus noteikumus, direktīvas darbības jomas ietvaros un līdz direktīvas piemērošanas robežvērtībām ir pārskatīti iepirkuma noteikumi. Šie precizējumi un vienkāršojumi attiecas uz publicitātes pasākumiem tādiem līgumiem, kuru vērtība pārsniedz robežvērtības un kuru vērtība nesasniedz robežvērtības, uz atvēršanas un vērtēšanas prasībām, neatbilstošu piedāvājumu noraidīšanu, bankas garantijām būvdarbu un kompleksu pakalpojumu līgumiem, uz to, ka Savienības iestādes tiek uzskatītas par centrālajām līgumslēdzējām iestādēm saskaņā ar direktīvu, atsauci uz piemērojamajām direktīvas robežvērtībām, elektroniskajām procedūrām un iestāžu veikta iepirkuma pieejamību arī starptautiskām organizācijām.

2014/0180 (COD)

Priekšlikums

EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA,

ar kuru groza Regulu (ES, Euratom) Nr. 966/2012 par finanšu noteikumiem, ko piemēro Savienības vispārējam budžetam

EIROPAS PARLAMENTS UN EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību, jo īpaši tā 322. pantu, saistībā ar Eiropas Atomenerģijas kopienas dibināšanas līgumu, jo īpaši tā 106.a pantu,

ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu,

pēc leģislatīvā akta projekta nosūtīšanas valstu parlamentiem,

ņemot vērā Revīzijas Palātas atzinumu[3],

saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru,

tā kā:

(1)       Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES, Euratom) Nr. 966/2012[4] ir izklāstīti noteikumi par Eiropas Savienības vispārējā budžeta izveidi un izpildi. Tajā ietverti arī noteikumi par publisko iepirkumu. 2014. gada 26. februārī tika pieņemta Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2014/24/ES[5] par publisko iepirkumu un Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2014/23/ES[6] par koncesijas līgumu slēgšanas tiesību piešķiršanu. Tāpēc ir nepieciešams pielāgot Regulu (ES, Euratom) Nr. 966/2012, lai ņemtu vērā šīs direktīvas attiecībā uz līgumiem, kuru slēgšanas tiesības piešķir Savienības iestādes pašas uz sava rēķina.

(2)       Būtu jāpievieno dažas definīcijas un jāveic daži tehniski precizējumi, lai nodrošinātu, ka Regulas (ES, Euratom) Nr. 966/2012 terminoloģija ir saskaņā ar Direktīvu 2014/24/ES un 2014/23/ES.

(3)       Būtu jākonkretizē ex-ante un ex-post publicitātes pasākumi, kas nepieciešami iepirkuma procedūras uzsākšanai tādu līgumu gadījumā, kuru vērtība pārsniedz un kuru vērtība nesasniedz Direktīvā 2014/24/ES noteiktās robežvērtības.

(4)       Regulā (ES, Euratom) Nr. 966/2012 būtu jāietver pilnīgs saraksts ar visām iepirkuma procedūrām, kas neatkarīgi no robežvērtības pieejamas Savienības iestādēm.

(5)       Saskaņā ar Direktīvu 2014/24/ES Regulai (ES, Euratom) Nr. 966/2012 būtu jādod iespēja veikt apspriešanos ar tirgus dalībniekiem pirms iepirkuma procedūras uzsākšanas.

(6)       Lai palielinātu Savienības finanšu interešu aizsardzību, būtu jāizveido vienota sistēma, kurā ņemta vērā esošā Centrālā izslēgšanas datubāze. Sistēmas mērķim vajadzētu būt nodrošināt agrīnu riska atklāšanu, kā arī informācijas par izslēgtajiem ekonomikas dalībniekiem centralizēšanu.

(7)       Lai gan par agrīnas atklāšanas un izslēgšanas sistēmu atbildīga ir Komisija, citām iestādēm un struktūrām būtu tieši jāpiedalās risku agrīnā atklāšanā.

(8)       Būtu jāuzlabo noteikumi par izslēgšanu no dalības iepirkuma procedūrās, lai nostiprinātu Savienības finanšu interešu aizsardzību.

(9)       Lēmums par ekonomikas dalībnieka izslēgšanu, jo īpaši no dalības iepirkuma procedūrās, un par finansiālu sankciju piemērošanu būtu jāpieņem jaunizveidotai centralizētai darba grupai, ko izveido Komisija. Tai vajadzētu sastāvēt no galvenajiem iesaistītajiem Komisijas un iestāžu, struktūru vai Savienības biroju pārstāvjiem.

(10)     Saskaņā ar Direktīvu 2014/24/ES Regulā (ES, Euratom) Nr. 966/2012 būtu jānorāda saraksts ar nelikumīgām darbībām, kas ir pamats izslēgšanai, jo īpaši attiecībā uz bērnu darba izmantošanu vai citu veidu cilvēku tirdzniecību. Būtu jāprecizē, ka līguma būtisks pārkāpums ir pamats izslēgšanai.

(11)     Ekonomikas dalībniekam nevajadzētu piemērot lēmumu par izslēgšanu, ja tas var pierādīt savu uzticamību, veicot korektīvus pasākumus. Šī iespēja nebūtu piemērojama vissmagāko noziedzīgo darbību gadījumā.

(12)     Jaunizveidotajai darba grupai, pamatojoties uz pierādījumiem, ekonomikas dalībnieks būtu jāizslēdz par smagu pārkāpumu saistībā ar profesionālo darbību, par krāpšanu, korupciju, līdzdalību noziedzīgā organizācijā, nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju, teroristu finansēšanu, ar terorismu saistītiem nodarījumiem, par bērnu darba izmantošanu un citu veidu tirdzniecību ar cilvēkiem un par būtisku līguma pārkāpumu.

(13)     Darba grupai būtu jānodrošina ekonomikas dalībnieku tiesības uz aizstāvību. Ja notikusi krāpšana, korupcija vai jebkāda cita Eiropas Savienības finanšu intereses ietekmējoša nelikumīga darbība, saistībā ar kuru vēl nav pieņemts likumīgā spēkā stājies spriedums, tad darba grupai vajadzētu būt iespējai atlikt ekonomikas dalībniekam paredzētās iespējas iesniegt savus apsvērumus īstenošanu. Šai atlikšanai vajadzētu būt attaisnojamai tikai tad, ja ir pārliecinošs tiesisks pamats saglabāt izmeklēšanas konfidencialitāti.

(14)     Līgumslēdzējai iestādei būtu jāizslēdz ekonomikas dalībnieks arī tad, ja ir pieņemts galīgais administratīvais lēmums vai likumīgā spēkā stājies spriedums par smagu pārkāpumu saistībā ar profesionālo darbību, ja netiek ievērotas saistības, kas attiecas uz sociālās apdrošināšanas iemaksu veikšanu vai nodokļu maksājumiem, par krāpšanu, korupciju, līdzdalību noziedzīgā organizācijā, nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju, teroristu finansēšanu, ar terorismu saistītiem nodarījumiem, bērnu darba izmantošanu un citu veidu tirdzniecību ar cilvēkiem.

(15)     Izslēgšanas kritēriji būtu skaidri jānodala no kritērijiem, kas var būt par iemeslu noraidīšanai konkrētajā procedūrā.

(16)     Lai aizsargātu Savienības finanšu intereses, visām budžeta izpildē iesaistītajām struktūrām, pieņemot lēmumu par izslēgšanu, par kuru šīs iestādes pašas uzņemas atbildību, būtu jāapmainās ar informāciju par ekonomikas dalībnieku.

(17)     Izslēgšanas ilgumam vajadzētu būt ierobežotam laikā atbilstīgi Direktīvai 2014/24/ES.

(18)     Lai palielinātu izslēgšanas un finansiālo sankciju noteikumu atturošo ietekmi, informācija saistībā ar ekonomikas dalībniekiem, kuri ir izslēgšanas situācijā, būtu jāpublicē Komisijas tīmekļa vietnē saskaņā ar datu aizsardzības prasībām, kas izklāstītas Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā Nr. 45/2001[7] un Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 95/46/EK[8].

(19)     Saskaņā ar Direktīvu 2014/24/ES Regulai (ES, Euratom) Nr. 966/2012 būtu jāļauj pārbaudīt izslēgšanas kritērijus, piemērot atlases un līgumslēgšanas tiesību piešķiršanas kritērijus, kā arī pārbaudīt iepirkuma procedūras dokumentu atbilstību jebkādā secībā. Tādēļ vajadzētu būt iespējai noraidīt piedāvājumus, pamatojoties uz piešķiršanas kritērijiem, un bez iepriekšējas pārbaudes par attiecīgā pretendenta atbilstību izslēgšanas vai atlases kritērijiem.

(20)     Līgumu slēgšanas tiesības būtu jāpiešķir, pamatojoties uz saimnieciski visizdevīgāko piedāvājumu saskaņā ar Direktīvu 2014/24/ES.

(21)     Vajadzētu precizēt, ka jāatver un jānovērtē būtu visi piedāvājumi attiecībā uz visām procedūrām un neatkarīgi no tā, vai ir iecelta konkrēta atvēršanas komisija vai vērtēšanas komisija. Piešķiršanas lēmums vienmēr būtu jāpieņem novērtējuma rezultātā.

(22)     Ņemot vērā to, ka kritērijus piemēro, īpaši negrupējot, ir nepieciešams nodrošināt iespēju noraidītajiem pretendentiem, kuri iesnieguši atbilstīgu piedāvājumu, pēc to pieprasījuma saņemt informāciju par izraudzītā piedāvājuma īpašībām un salīdzinošajām priekšrocībām.

(23)     Ja runa ir par būvdarbiem, piegādēm un kompleksiem pakalpojumiem, būtu jāparedz iespēja pieprasīt līguma garantijas par atbilstību būtiskām līgumiskām saistībām saskaņā ar ierasto praksi šajās nozarēs, lai nodrošinātu pienācīgu līguma īstenošanu visā tā darbības laikā.

(24)     Ir nepieciešams paredzēt iespēju apturēt līguma izpildi, lai pārbaudītu, vai nav pieļautas kļūdas, notikuši pārkāpumi vai krāpšana.

(25)     Lai noteiktu, kādas robežvērtības un procedūras piemērojamas Savienības iestādēm, ir nepieciešams precizēt, ka Savienības iestādes ir uzskatāmas par centrālajām līgumslēdzējām iestādēm, kā definēts Direktīvā 2014/24/ES.

(26)     Ir lietderīgi iekļaut atsauci uz abām Direktīvā 2014/24/ES noteiktajām robežvērtībām, kas piemērojamas būvdarbiem un piegādēm un pakalpojumiem. Šīs robežvērtības gan vienkāršošanas, gan pareizas finanšu pārvaldības nolūkā būtu jāpiemēro arī koncesijas līgumiem, ņemot vērā īpatnības saistībā ar Savienības iestāžu līgumslēgšanas vajadzībām. Tādējādi šo Direktīvā 2014/24/ES paredzēto robežvērtību atjauninājumi būtu tieši piemērojamas Savienības iestāžu veiktajam iepirkumam.

(27)     Ir nepieciešams precizēt nogaidīšanas perioda piemērošanas nosacījumus.

(28)     Ir nepieciešams precizēt, kuriem ekonomikas dalībniekiem atkarībā no to uzņēmējdarbības vietas ir pieeja Savienības iestāžu veiktajam iepirkumam, un būtu nepārprotami jāparedz šādas pieejas iespēja arī starptautiskām organizācijām.

(29)     Izslēgšanas iemesli būtu jāpiemēro arī attiecībā uz citiem budžeta izpildes instrumentiem, piemēram, dotācijām, godalgām, finanšu instrumentiem un atlīdzību ekspertiem, kā arī netiešās pārvaldības gadījumā.

(30)     Tādēļ būtu attiecīgi jāgroza Regula (ES, Euratom) Nr. 966/2012,

IR PIEŅĒMUŠI ŠO REGULU.

1. pants

Regulu (ES, Euratom) Nr. 966/2012 groza šādi:

(1) regulas 60. panta 2. punkta pirmās daļas d) apakšpunktu aizstāj ar šādu:

“d) piemēro attiecīgus noteikumus un procedūras, lai sniegtu finansējumu no Savienības līdzekļiem, izmantojot publisko iepirkumu, dotācijas, godalgas un finanšu instrumentus, tostarp 108. panta 5. punktā paredzētos pienākumus;";

(2) regulas pirmās daļas V sadaļas nosaukumu aizstāj ar šādu:

"V SADAĻA

PUBLISKAIS IEPIRKUMS UN KONCESIJAS”;

(3) pirmās daļas V sadaļas 1. nodaļas 1., 2. un 3. iedaļu aizstāj ar šādām:

“1. iedaļa

Darbības joma un piešķiršanas principi

101. pants

Šajā sadaļā piemērotās definīcijas

1. “Iepirkums” ir vienas vai vairāku līgumslēdzēju iestāžu veikta ēku pirkšana vai noma vai būvdarbu, piegāžu vai pakalpojumu iegāde no šo līgumslēdzēju iestāžu izraudzītiem ekonomikas dalībniekiem, izmantojot līgumu.

2. "Publiskā iepirkuma līgums" ir atlīdzības līgums, kas rakstiski noslēgts starp vienu vai vairākiem ekonomikas dalībniekiem un vienu vai vairākām līgumslēdzējām iestādēm 117. un 190. panta nozīmē par kustamu vai nekustamu aktīvu piegādi, būvdarbu veikšanu vai pakalpojumu sniegšanu, cenu pilnīgi vai daļēji maksājot no budžeta.

Publiskā iepirkuma līgumi ir:

a) ēku pirkšanas vai nomas līgumi;

b) piegādes līgumi;

c) būvdarbu līgumi;

d) pakalpojumu līgumi.

3. “Koncesijas līgums” ir atlīdzības līgums, kas rakstiski noslēgts starp vienu vai vairākiem ekonomikas dalībniekiem un vienu vai vairākām līgumslēdzējām iestādēm 117. un 190. punkta nozīmē, lai uzticētu būvdarbu veikšanu vai pakalpojumu sniegšanu kādam ekonomikas dalībniekam. Atlīdzība ir vai nu tikai tiesības ekspluatēt būves vai pakalpojumus, vai arī minētās tiesības kopā ar samaksu. Piešķirot būvdarbu vai pakalpojumu koncesiju, koncesionāram tiek nodoti operacionālie riski minēto būvju vai pakalpojumu ekspluatācijā, ietverot pieprasījuma vai piedāvājuma risku vai abus. Tiek uzskatīts, ka koncesionārs ir uzņēmies operacionālo risku, ja normālos darbības apstākļos netiek garantēta attiecīgo būvju vai pakalpojumu ekspluatācijas laikā veikto ieguldījumu un radušos izmaksu atgūšana.

4. “Līgums” ir publiskā iepirkuma līgums vai koncesijas līgums.

5. "Pamatlīgums" ir publiskā iepirkuma līgums, kurš noslēgts starp vienu vai vairākiem ekonomikas dalībniekiem un vienu vai vairākām līgumslēdzējām iestādēm un kura mērķis ir paredzēt noteikumus, kas attiecināmi uz līgumiem, kuru slēgšanas tiesības paredzēts piešķirt noteiktā laikposmā, jo īpaši attiecībā uz cenu un, attiecīgā gadījumā, paredzēto daudzumu.

6. “Ekonomikas dalībnieks” ir jebkura fiziska vai juridiska persona vai publiskā sektora struktūra, kas piedāvā produktu piegādi, būvdarbu izpildi vai pakalpojumu sniegšanu.

7. “Iepirkuma procedūras dokuments” ir jebkurš dokuments, ko sagatavojusi vai uz ko atsaucas līgumslēdzēja iestāde, lai aprakstītu vai noteiktu procedūras elementus, tostarp 103. pantā izklāstītie publicitātes pasākumi, konkursa specifikācijas vai aprakstošais dokuments, līguma projekts un uzaicinājums uz konkursu.

8. Izņemot 106. līdz 108. pantu, šo sadaļu nepiemēro dotācijām vai tehniskās palīdzības līgumiem, kā definēts saskaņā ar 125. panta 8. punktu, kuri noslēgti ar EIB vai Eiropas Investīciju fondu.

9. Komisija tiek pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 210. pantu attiecībā uz sīki izstrādātiem noteikumiem par publiskā iepirkuma un koncesijas līgumu, kā arī pamatlīgumu un konkrēto līgumu definīciju un darbības jomu.

102. pants

Publiskā iepirkuma procedūrām un līgumiem piemērojamie principi

1. Visās iepirkuma procedūrās un līgumos ievēro pārredzamības, proporcionalitātes, vienlīdzīgas attieksmes un nediskriminācijas principus.

2. Par visiem līgumiem konkursu rīko, nodrošinot pēc iespējas lielāku konkurenci, izņemot tad, ja tiek izmantota 104. panta 1. punkta d) apakšpunktā minētā sarunu procedūra.

Līgumslēdzējas iestādes pamatlīgumus neizmanto nepareizi vai tā, ka to mērķis vai sekas ir konkurences novēršana, ierobežošana vai izkropļošana.

2. iedaļa

Publicitāte

103. pants

Publicitātes pasākumi

1. Attiecībā uz procedūrām, kuru vērtība ir vienāda vai lielāka nekā 118. panta 1. punktā vai 190. pantā paredzētās robežvērtības, līgumslēdzēja iestāde Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī publicē:

a) paziņojumu par līgumu, uzsākot procedūru, izņemot attiecībā uz 104. panta 1. punkta d) apakšpunktā paredzēto procedūru;

b) paziņojumu par līguma slēgšanas tiesību piešķiršanu — procedūras rezultātus.

2. Procedūras, kuru vērtība ir zemāka nekā 118. vai 190. pantā norādītās robežvērtības, izsludina attiecīgā veidā.

3. Noteiktu informāciju par līguma slēgšanas tiesību piešķiršanu var nepublicēt, ja tās nodošana atklātībai traucētu tiesību aktu izpildi vai citādi būtu pretrunā sabiedrības interesēm, kaitētu ekonomikas dalībnieku likumīgajām komerciālajām interesēm vai varētu kavēt taisnīgu konkurenci starp tiem.

4. Komisija tiek pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 210. pantu attiecībā uz sīki izstrādātiem noteikumiem par prasībām, kas attiecas uz procedūru izsludināšanu un paziņojumu publicēšanu.

3. iedaļa

Iepirkuma procedūras

104. pants

Iepirkuma procedūras

1. Iepirkuma procedūras koncesijas līgumu vai publiskā iepirkuma līgumu, tostarp pamatlīgumu, slēgšanas tiesību piešķiršanai notiek kādā no turpmāk minētajiem veidiem:

a) atklāta procedūra;

b) ierobežota procedūra, tostarp izmantojot dinamisku iepirkumu sistēmu;

c) metu konkursi;

d) sarunu procedūra;

e) konkursa dialogs;

f) konkursa procedūra ar sarunām;

g) inovācijas partnerība;

h) procedūra ar uzaicinājumu paust ieinteresētību.

2. Ja līgums vai pamatlīgums ir divu vai vairāku 208. un 209. pantā minēto iestāžu, izpildaģentūru vai struktūru interesēs un ja pastāv iespēja panākt efektivitātes pieaugumu, attiecīgās līgumslēdzējas iestādes var īstenot procedūru un secīgā tiešā vai pamatlīguma pārvaldību starpiestāžu līmenī vienas līgumslēdzējas iestādes vadībā.

Starpiestāžu procedūrās var piedalīties arī struktūras, ko izveidojusi Padome saskaņā ar KĀDP atbilstīgi LES V sadaļai.

Pamatlīguma noteikumus var piemērot tikai starp tām līgumslēdzējām iestādēm, kuras izraudzītas šim nolūkam, uzsākot iepirkuma procedūru, un tiem ekonomikas dalībniekiem, kas ir pamatlīguma puses.

3. Ja līgums vai pamatlīgums ir vajadzīgs, lai īstenotu iestādes un vienas vai vairāku dalībvalstu līgumslēdzēju iestāžu kopīgu rīcību, noteiktās situācijās, kuras precizējamas saskaņā ar šo regulu pieņemtajos deleģētajos aktos, iestāde un līgumslēdzējas iestādes iepirkuma procedūru var īstenot kopīgi.

Kopīgus iepirkumus var veikt kopā ar EBTA valstīm un Savienības kandidātvalstīm, ja šāda iespēja ir īpaši paredzēta divpusējā vai daudzpusējā līgumā.

4. Līgumslēdzēja iestāde drīkst izmantot sarunu procedūru vienīgi gadījumos, kas paredzēti saskaņā ar šo regulu pieņemtajos deleģētajos aktos.

5. Komisija tiek pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 210. pantu attiecībā uz sīki izstrādātiem noteikumiem par iepirkuma procedūras veidiem, dinamisko iepirkuma sistēmu, kopīgu iepirkumu, zemas vērtības līgumiem un rēķinu apmaksu.

105. pants

Procedūras sagatavošana

1. Pirms uzsākt procedūru, līgumslēdzēja iestāde var veikt iepriekšēju apspriešanos ar tirgus dalībniekiem, lai sagatavotu iepirkumu.

2. Līgumslēdzēja iestāde iepirkuma procedūras dokumentos norāda iepirkuma priekšmetu, aprakstot savas vajadzības un iegādājamo būvdarbu, piegāžu vai pakalpojumu nepieciešamos raksturlielumus un piemērojamos kritērijus. Tā arī norāda, kuri elementi nosaka minimālās prasības, kurām jāatbilst visiem pretendentiem.

3. Komisija tiek pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 210. pantu attiecībā uz sīki izstrādātiem noteikumiem par iepirkuma procedūras dokumentu saturu un iepriekšēju apspriešanos ar tirgus dalībniekiem.

106. pants

Izslēgšanas kritēriji

1. Ekonomikas dalībnieku izslēdz no dalības iepirkuma procedūrās šādos gadījumos:

a) bankrota, maksātnespējas vai likvidācijas procedūru gadījumā, ja aktīvus pārvalda tiesas vai likvidators, ja ir noslēgta vienošanās ar kreditoriem, ja pārtraukta saimnieciskā darbība vai citā analogā situācijā, kas izriet no līdzīgas procedūras saskaņā ar attiecīgās valsts normatīvajiem aktiem;

b) ja noticis smags pārkāpums saistībā ar profesionālo darbību, kas, pamatojoties uz pierādījumiem, konstatēts ar 108. pantā minētās darba grupas lēmumu vai ar likumīgā spēkā stājušos spriedumu vai administratīvu lēmumu;

c) ja nav ievērotas saistības attiecībā uz sociālās apdrošināšanas iemaksām vai nodokļu nomaksu saskaņā ar tās valsts tiesību normām, kurā ekonomikas dalībnieks veic uzņēmējdarbību, vai līgumslēdzējas iestādes valsts tiesību normām, vai arī tās valsts tiesību normām, kur paredzēta līguma izpilde, kā konstatēts ar likumīgā spēkā stājušos spriedumu vai administratīvu lēmumu;

d) ja notikusi krāpšana, korupcija, līdzdalība noziedzīgā organizācijā, nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācija, teroristu finansēšana, ar terorismu saistīti nodarījumi, bērnu darba izmantošana un citu veidu tirdzniecība ar cilvēkiem, pamatojoties uz pierādījumiem, ko konstatējusi 108. pantā minētā darba grupa vai kā konstatēts ar likumīgā spēkā stājušos spriedumu;

e) no Savienības budžeta finansēta līguma būtiska pārkāpuma gadījumā, pamatojoties uz 108. pantā minētās darba grupas lēmumu;

f) ja ar 108. pantā minētās darba grupas lēmumu vai ar likumīgā spēkā stājušos spriedumu vai administratīvu lēmumu, pamatojoties uz pierādījumiem, konstatēts pārkāpums.

2. Ekonomikas dalībnieku izslēdz, ja persona, kas ir ekonomikas dalībnieka pārvaldes, vadības vai uzraudzības struktūras loceklis vai kam ir ekonomikas dalībnieka pārstāvības, lēmumu pieņemšanas vai kontroles pilnvaras, ir kādā no 1. punktā minētajām situācijām.

3. Izņemot 1. punkta d) apakšpunktā paredzētos gadījumos, līgumslēdzēja iestāde var nolemt neizslēgt attiecīgo ekonomikas dalībnieku, ja tas ir veicis korektīvus pasākumus, lai pierādītu savu uzticamību.

Uz ierobežotu laiku un kamēr tiek veikti pirmajā daļā minētie korektīvie pasākumi, līgumslēdzēja iestāde var nolemt neizslēgt attiecīgo ekonomikas dalībnieku, ja tas ir nepieciešams, lai nodrošinātu pakalpojumu nepārtrauktību. Šādos gadījumos līgumslēdzēja iestāde pienācīgi pamato savu lēmumu.

4. Šā panta 1. punkta a) apakšpunktu nepiemēro piegāžu iepirkumiem ar īpaši izdevīgiem nosacījumiem vai nu no piegādātāja, kas pilnībā izbeidz saimniecisko darbību, vai arī no likvidatoriem maksātnespējas procedūrā, saskaņā ar vienošanos ar kreditoriem vai kādu līdzīgu procedūru atbilstīgi attiecīgās valsts tiesību aktiem.

5. Ekonomikas dalībnieks deklarē, ka uz to neattiecas neviena no šā panta 1. punktā minētajām izslēgšanas situācijām vai ka uz to attiecas viens no šā panta 3. punktā minētajiem gadījumiem. Attiecīgā gadījumā ekonomikas dalībnieks sniedz tādu pašu deklarāciju par struktūru, kuras resursus tas plāno izmantot. Tomēr līgumslēdzēja iestāde var nepiemērot šīs prasības ļoti mazas vērtības līgumiem.

6. Ja līgumslēdzēja iestāde to pieprasa, ekonomikas dalībnieks iesniedz atbilstošus pierādījumus par to, ka uz to neattiecas neviena no 1. punktā minētajām izslēgšanas situācijām.

Ja līgumslēdzēja iestāde apšauba, ka ir nodrošināta atbilstība 2. punktam, ekonomikas dalībnieks pēc pieprasījuma sniedz informāciju par personām, kuras ir tā pārvaldes, vadības vai uzraudzības struktūras locekļi vai kurām ir pārstāvības, lēmumu pieņemšanas vai kontroles pilnvaras. Pēc pieprasījuma tas sniedz arī atbilstošus pierādījumus, ka viena vai vairākas no šīm personām nav nevienā no 1. punktā minētajām izslēgšanas situācijām.

7. Līgumslēdzēja iestāde var arī pārbaudīt, vai apakšuzņēmējs nav kādā no šā panta 1. punktā minētajām izslēgšanas situācijām vai arī vai uz to attiecas viens no šā panta 3. punktā minētajiem gadījumiem.

8. Komisija tiek pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 210. pantu attiecībā uz sīki izstrādātiem noteikumiem par izslēgšanas situāciju definīciju, korektīviem pasākumiem un par deklarāciju un pierādījumiem, ka uz ekonomikas dalībnieku neattiecas neviena no šā panta 1. punktā minētajām izslēgšanas situācijām.

107. pants

Noraidīšana konkrētā procedūrā

1. Tiesības slēgt līgumu konkrētā procedūrā nepiešķir ekonomikas dalībniekam:

a) uz kuru attiecas kāda no 106. panta 1. un 2. punktā minētajām izslēgšanas situācijām;

b) kurš ir sagrozījis informāciju, kas prasīta kā priekšnosacījums dalībai procedūrā;

c) kurš iepriekš ir bijis iesaistīts iepirkuma procedūras dokumentu sagatavošanā, ja tas rada konkurences izkropļošanu, kuru nevar novērst citādi.

2. Komisija tiek pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 210. pantu attiecībā uz sīki izstrādātiem noteikumiem par pasākumiem, lai novērstu konkurences izkropļojumu, un par deklarāciju un pierādījumiem, ka uz ekonomikas dalībnieku neattiecas neviena no šā panta 1. punktā minētajām izslēgšanas situācijām.

108. pants

Agrīnas atklāšanas un izslēgšanas sistēma

1. Komisija izveido un izmanto sistēmu Savienības finanšu interešu aizsardzībai. Šī sistēma ietver Savienības finanšu intereses apdraudošu risku agrīnu atklāšanu, tādu ekonomikas dalībnieku izslēgšanu, uz kuriem attiecas kāda no 106. panta 1. punktā minētajām izslēgšanas situācijām, un finansiālu sankciju piemērošanu attiecībā uz ekonomikas dalībnieku, kurš ir kādā no 106. panta 1. punkta b), d), e) un f) apakšpunktā minētajām izslēgšanas situācijām.

2. Savienības finanšu intereses apdraudošu risku agrīna atklāšana ir balstīta uz informācijas nosūtīšanu, ko veic kāds no turpmāk minētajiem:

a) OLAF atbilstīgi Eiropas Parlamenta un Padomes Regulai (ES, Euratom) Nr. 883/2013*, ja notiekošā OLAF izmeklēšana liecina, ka varētu būt lietderīgi veikt piesardzības pasākumus Savienības finanšu interešu aizsardzībai;

b) Komisijas vai izpildaģentūras kredītrīkotājs tādā gadījumā, ja tiek uzskatīts, ka noticis ar profesionālo darbību saistīts smags pārkāpums, pārkāpums, krāpšana vai būtiski pārkāpti līguma noteikumi;

c) cita iestāde, struktūra vai Eiropas birojs tādā gadījumā, ja tiek uzskatīts, ka noticis ar profesionālo darbību saistīts smags pārkāpums, pārkāpums, krāpšana vai būtiski pārkāpti līguma noteikumi.

Pirmās daļas a), b) un c) apakšpunktā minēto informāciju, izmantojot Komisijas grāmatvedības sistēmu, nekavējoties nosūta Komisijas un tās izpildaģentūru kredītrīkotājiem, visām pārējām iestādēm, struktūrām un Eiropas birojiem, lai tie varētu veikt preventīvus pagaidu un aizsardzības pasākumus attiecībā uz budžeta izpildi. Šie pasākumi nedrīkst pārsniegt to, kas paredzēts iepirkuma procedūras dokumentu noteikumos un nosacījumos.

3. Situācijās, kas minētas 106. panta 1. punkta b), d), e) un f) apakšpunktā, Komisija pēc Komisijas vai izpildaģentūras kredītrīkotāja pieprasījuma izveido darba grupu vai pēc citas iestādes, struktūras vai Eiropas biroja pieprasījuma izveido kopīgu darba grupu. Komisijas un tās izpildaģentūru, citu iestāžu, struktūru vai Eiropas biroju vārdā darba grupa piemēro šādu procedūru:

a) pieprasījuma iesniedzējs nodod darba grupas izskatīšanai lietu kopā ar nepieciešamo informāciju un izslēgšanas situācijas aprakstu;

b) darba grupa nekavējoties informē ekonomikas dalībnieku par attiecīgajiem faktiem, kurus var kvalificēt kā 106. panta 1. punktā minētu izslēgšanas situāciju un/vai kas var būt par pamatu finansiālu sankciju piemērošanai, un par šo faktu provizorisko juridisko klasifikāciju;

c) ja kredītrīkotāja pieprasījums citstarp ir balstīts uz OLAF sniegtu informāciju, tad Birojs sadarbojas ar darba grupu atbilstīgi Regulai (ES, Euratom) Nr. 883/2013;

d) darba grupa var nolemt izslēgt ekonomikas dalībnieku uz laiku, kas nepārsniedz 6 mēnešus;

e) pirms pieņemt pagaidu vai galīgo lēmumu, darba grupa sniedz ekonomikas dalībniekam iespēju iesniegt savus apsvērumus;

f) darba grupa, pamatojoties uz saņemtajiem pierādījumiem un informāciju un ņemot vērā proporcionalitātes principu, var pieņemt izslēgšanas lēmumu, tostarp attiecībā uz izslēgšanas ilgumu, un/vai var noteikt finansiālas sankcijas;

g) darba grupa pēc izslēgtā ekonomikas dalībnieka pieprasījuma izslēgšanas perioda laikā var savu lēmumu pārskatīt, ja šis ekonomikas dalībnieks ir veicis pietiekamus korektīvos pasākumus, lai pierādītu savu uzticamību, vai sniedz jaunu informāciju, kas pierāda, ka attiecīgā 106. panta 1. punktā minētā situācija vairs nepastāv;

h) lai palielinātu izslēgšanas vai finansiālo sankciju atturošo ietekmi, Komisija publicē ar darba grupas lēmumu saistīto informāciju savā tīmekļa vietnē;

i) darba grupas lēmumu paziņo ekonomikas dalībniekam.

106. panta 1. punkta d) un f) apakšpunktā izklāstītajos gadījumos šā punkta pirmās daļas b) apakšpunktā minēto paziņojumu un šā punkta pirmās daļas e) apakšpunktā minēto iespēju izņēmuma kārtā var atlikt, ja ir pārliecinošs tiesiskais pamats saglabāt izmeklēšanas vai valsts tiesu procesa konfidencialitāti.

Izņēmuma gadījumos, tostarp, ja ir runa par fiziskām personām, vai ja ir nepieciešams saglabāt izmeklēšanas vai valsts tiesu procesu konfidencialitāti, darba grupa var pieņemt lēmumu nepublicēt informāciju par izslēgšanu vai par finansiālām sankcijām, kā paredzēts šā punkta pirmās daļas h) apakšpunktā, pienācīgi ņemot vērā tiesības uz privātumu un Regulā (EK) Nr. 45/2001 paredzētās tiesības.

Ekonomikas dalībnieks, kurš ir izslēgts ar darba grupas lēmumu vai kam piemērotas finansiālās sankcijas, var iesniegt sūdzību Eiropas Ombudam un pieprasīt pārskatīšanu tiesā.

4. Izslēgšanas ilgums nepārsniedz nevienu no turpmāk minētajiem:

a) ar likumīgā spēkā stājušos spriedumu paredzētu ilgumu, ja tāds ir noteikts;

b) piecus gadus 106. panta 1. punkta d) apakšpunktā minētajā gadījumā;

c) trīs gadus 106. panta 1. punkta b), e) un f) apakšpunktā minētajos gadījumos.

Ekonomikas dalībnieku izslēdz uz tik ilgu laiku, kamēr tas ir kādā no 106. panta 1. punkta a) un c) apakšpunktā minētajām situācijām.

Šā punkta pirmo daļu nepiemēro, ja par izslēgšanu paziņo 5. punktā minētās iestādes un struktūras, uz kurām neattiecas Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2014/24/ES**.

5. Dalībvalstu un trešo valstu iestādes, kā arī ECB, EIB, Eiropas Investīciju fonds un struktūras, kuras piedalās budžeta izpildē saskaņā ar 58. un 61. pantu:

a) tikai tad, ja ir pieņemts likumīgā spēkā stājies spriedums vai administratīvs lēmums, par kuru šīs iestādes pašas uzņemas atbildību, — nekavējoties paziņo Komisijai informāciju par ekonomikas dalībniekiem, kuri atrodas vienā no 106. panta 1. punkta a), b), c), d) vai f) apakšpunktā minētajām situācijām, tostarp izslēgšanas ilgumu;

b) pārbauda, vai sistēmā ir kāds izslēgšanas gadījums, un ņem to vērā, piešķirot tiesības slēgt līgumus saistībā ar budžeta izpildi.

60. panta 1. punkta c) apakšpunktā minēto pasākumu ietvaros Komisija var arī izslēgt ekonomikas dalībnieku un/vai piemērot finansiālas sankcijas atbilstoši šā panta 3. punktā paredzētajiem nosacījumiem.

6. Informāciju, kas attiecas uz ekonomikas dalībnieku izslēgšanu un kas saņemta no 5. punktā minētajām iestādēm, Komisija publicē savā tīmekļa vietnē. Komisija var publicēt informāciju par izslēgšanu, ko tā saņēmusi no citiem avotiem.

7. Komisija ik gadu informē Eiropas Parlamentu un Padomi par izslēgšanas gadījumu kopējo skaitu attiecīgajā brīdī un par jauniem lēmumiem.

8. Komisija tiek pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 210. pantu attiecībā uz sīki izstrādātiem noteikumiem par Savienības sistēmu Savienības finanšu interešu aizsardzībai, tostarp tās standartizētajām procedūrām un publicējamajiem datiem, termiņiem izslēgšanai, darba grupas organizāciju, izslēgšanas ilgumu un finansiālajām sankcijām.

110. pants

Līgumu slēgšanas tiesību piešķiršana

1. Līgumu slēgšanas tiesības piešķir, pamatojoties uz piešķiršanas kritērijiem, ar nosacījumu, ka līgumslēdzēja iestāde ir pārbaudījusi atbilstību šādiem kumulatīviem nosacījumiem:

a) piedāvājums atbilst obligātajām prasībām, kas noteiktas iepirkuma procedūras dokumentos;

b) kandidāts vai pretendents nav izslēgts saskaņā ar 106. pantu vai noraidīts saskaņā ar 107. pantu;

c) kandidāts vai pretendents atbilst atlases kritērijiem, kas norādīti iepirkuma procedūras dokumentos.

2. Līgumslēdzēja iestāde piešķir tiesības slēgt līgumus, pamatojoties uz saimnieciski visizdevīgāko piedāvājumu.

3. Komisija tiek pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 210. pantu attiecībā uz informāciju par atlases kritērijiem, piešķiršanas kritērijiem un saimnieciski visizdevīgāko piedāvājumu. Turklāt Komisija tiek pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 210. pantu attiecībā uz dokumentiem, kuri apliecina tiesībspēju un rīcībspēju, ekonomiskās un finansiālās spējas un pierāda tehniskās un profesionālās spējas, un sīki izstrādātiem noteikumiem par elektroniskām izsolēm un pārmērīgi zemas cenas piedāvājumiem.

111. pants

Iesniegšana un novērtēšana

1. Piedāvājumu iesniegšanas noteikumi ir tādi, kas nodrošina patiesu konkurenci, kā arī to, ka piedāvājumu saturs netiek izpausts, līdz tos visus atver vienlaikus.

2. Komisija ar attiecīgiem līdzekļiem un saskaņā ar 95. pantu nodrošina, lai piedāvājumu saturu un ikvienu apliecinošu pierādījumu pretendenti varētu iesniegt elektroniskā formātā ("e-iepirkums").

Komisija regulāri ziņo Eiropas Parlamentam un Padomei par panākumiem šā noteikuma īstenošanā.

3. Ja to atzīst par vajadzīgu un samērīgu, līgumslēdzēja iestāde var pieprasīt no pretendentiem iepriekšēju nodrošinājumu, lai nodrošinātu, ka iesniegtie piedāvājumi netiek atsaukti.

4. Līgumslēdzēja iestāde atver visus dalības pieteikumus un piedāvājumus. Tā noraida:

(a) dalības pieteikumus, kas nav iesniegti atbilstoši pieņemšanas termiņam;

(b) piedāvājumus, kas nav iesniegti atbilstoši pieņemšanas termiņam vai kurus līgumslēdzēja iestāde saņēmusi jau atvērtus.

5. Līgumslēdzēja iestāde, pamatojoties uz iepirkuma procedūras dokumentos noteiktajiem kritērijiem, novērtē visus dalības pieteikumus vai piedāvājumus, kas nav noraidīti atvēršanas posmā, kā noteikts 4. punktā, ar mērķi piešķirt līguma slēgšanas tiesības vai veikt elektronisku izsoli.

6. Komisija tiek pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 210. pantu attiecībā uz sīki izstrādātiem noteikumiem par piedāvājumu un dalības pieteikumu pieņemšanas termiņiem, piekļuvi iepirkuma procedūras dokumentiem, termiņiem papildu informācijas sniegšanai, par termiņiem steidzamos gadījumos, kā arī par kārtību, kādā iesniedzami piedāvājumi un elektroniskie katalogi. Turklāt Komisija tiek pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 210. pantu attiecībā uz iespēju pieprasīt piedāvājuma nodrošinājumu, piedāvājumu un dalības pieteikumu atvēršanu un novērtēšanu un par atvēršanas un vērtēšanas komisijas izveidi.

112. pants

Kontakti procedūras laikā

1. Iepirkuma procedūras laikā visiem kontaktiem starp līgumslēdzēju iestādi un kandidātiem vai pretendentiem jānotiek tā, lai būtu ievērota pārredzamība un vienlīdzīga attieksme. Pēc piedāvājumu pieņemšanas termiņa beigām šo kontaktu rezultātā nedrīkst tikt veiktas izmaiņas iepirkuma procedūras dokumentos vai būtiskas izmaiņas iesniegtā piedāvājuma noteikumos, izņemot gadījumus, kad 104. panta 1. punktā izklāstītā procedūra īpaši atļauj šādas iespējas.

2. Komisija tiek pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 210. pantu attiecībā uz kontaktiem, kādi ir atļauti starp līgumslēdzēju iestādi un kandidātiem vai pretendentiem publiskā iepirkuma procedūras laikā.

113. pants

Piešķiršanas lēmums un kandidātu un pretendentu informēšana

1. Atbildīgais kredītrīkotājs atbilstīgi iepirkuma procedūras dokumentos norādītajiem atlases un piešķiršanas kritērijiem izlemj, kam piešķiramas tiesības slēgt līgumu.

2. Līgumslēdzēja iestāde visiem kandidātiem vai pretendentiem, kuru pieteikumi dalībai vai piedāvājumi ir noraidīti, paziņo šāda lēmuma pamatojumu, kā arī 118. panta 2. punktā minētā nogaidīšanas perioda ilgumu.

Piešķirot tiesības slēgt konkrētus līgumus — atsākot konkursu saskaņā ar pamatlīgumu —, līgumslēdzēja iestāde informē pretendentus par novērtējuma rezultātiem.

3. Līgumslēdzēja iestāde katram pretendentam, kurš nav izslēgšanas situācijā, kura piedāvājums atbilst iepirkuma procedūras dokumentiem un kurš rakstiski iesniedz pieprasījumu, sniedz jebkuru turpmāk minēto informāciju:

a) izraudzītā piedāvājuma īpašības un salīdzinošās priekšrocības un tā pretendenta nosaukums, kuram piešķirtas tiesības slēgt līgumu, izņemot tad, ja ir runa par konkrētu līgumu, atsākot konkursu saskaņā ar pamatlīgumu;

b) sarunu un dialoga ar pretendentiem gaita.

Tomēr līgumslēdzēja iestāde var nolemt neizpaust noteiktu informāciju, ja tās nodošana atklātībai traucētu tiesību aktu izpildi vai citādi būtu pretrunā sabiedrības interesēm, kaitētu ekonomikas dalībnieku likumīgajām komerciālajām interesēm vai varētu kavēt taisnīgu konkurenci starp tiem.

4. Komisija tiek pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 210. pantu attiecībā uz sīki izstrādātiem noteikumiem par novērtējuma ziņojumu, piešķiršanas lēmumiem un kandidātu un pretendentu informēšanu.

114. pants

Publiskā iepirkuma procedūras atcelšana

Kamēr līgums nav parakstīts, līgumslēdzēja iestāde var atcelt procedūru, un kandidātam vai pretendentam nav tiesību pieprasīt nekādu kompensāciju par to.

Lēmumu argumentē, un par to pēc iespējas drīzāk informē kandidātus vai pretendentus.

__________________

* Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 11. septembra Regula (ES, Euratom) Nr. 883/2013 par izmeklēšanu, ko veic Eiropas Birojs krāpšanas apkarošanai (OLAF), un ar ko atceļ Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1073/1999 un Padomes Regulu (Euratom) Nr. 1074/1999 (OV L 248, 18.9.2013., 1. lpp.).

** Eiropas Parlamenta un Padomes 2014. gada 26. februāra Direktīva 2014/24/ES par publisko iepirkumu un ar ko atceļ Direktīvu 2004/18/EK (OV L 94, 28.3.2014., 65. lpp.).";

(4) pirmās daļas V sadaļas 1. nodaļas 4. iedaļu aizstāj ar šādu:

“4. iedaļa

Līguma izpilde, nodrošinājumi un koriģējoši pasākumi

114.a pants

Līguma izpilde un grozījumi tajā

1. Līguma izpildi nedrīkst uzsākt, pirms līgums nav parakstīts.

2. Līgumslēdzēja iestāde drīkst bez iepirkuma procedūras veikt būtisku grozījumu līgumā vai pamatlīgumā vienīgi tādos gadījumos, kas paredzēti saskaņā ar šo regulu pieņemtajos deleģētajos aktos, un ja attiecīgais būtiskais grozījums nemaina līguma vai pamatlīguma priekšmetu.

3. Komisija tiek pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 210. pantu attiecībā uz sīki izstrādātiem noteikumiem par līgumu parakstīšanu un grozījumiem tajos.

115. pants

Nodrošinājumi

1. Ja tas nav zemas vērtības līgums un ja līgumslēdzēja iestāde, izskatot katru gadījumu atsevišķi un veicot riska analīzi, to atzīst par vajadzīgu un samērīgu, tā var prasīt līgumslēdzējiem sniegt nodrošinājumu, lai:

a) ierobežotu finansiālos riskus, kas saistīti ar priekšfinansējuma samaksu;

b) nodrošinātu atbilstību būtiskām līgumsaistībām būvdarbu, piegāžu vai kompleksu pakalpojumu gadījumā;

c) nodrošinātu pilnīgu līguma izpildi pēc atlikuma maksājuma veikšanas dienas.

2. Komisija tiek pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 210. pantu attiecībā uz sīki izstrādātiem noteikumiem, tostarp riska analīzes kritērijiem, par līgumslēdzējiem prasītajiem nodrošinājumiem.

116. pants

Būtiskas kļūdas, pārkāpumi vai krāpšana

1. Ja atklājas, ka procedūrā ir pieļautas būtiskas kļūdas, pārkāpumi vai krāpšana, līgumslēdzēja iestāde procedūru aptur, un tā var veikt visus vajadzīgos pasākumus, tostarp atcelt procedūru.

2. Ja pēc līguma parakstīšanas atklājas, ka procedūrā vai līguma izpildē ir pieļautas būtiskas kļūdas, pārkāpumi vai krāpšana, līgumslēdzēja iestāde var apturēt līguma izpildi vai attiecīgos gadījumos izbeigt to.

Līguma izpildi var apturēt arī, lai pārbaudītu, vai būtiskas kļūdas, pārkāpumi vai krāpšana, par ko radušās aizdomas, patiešām ir pieļauti.

Ja ar līgumslēdzēju ir saistāmas būtiskas kļūdas, pārkāpumi vai krāpšana, līgumslēdzēja iestāde turklāt var atteikties veikt maksājumus vai var atgūt nepamatoti samaksātās summas proporcionāli būtiskās kļūdas, pārkāpuma vai krāpšanas nopietnībai.

3. OLAF īsteno pilnvaras, kas ar Padomes Regulu (Euratom, EK) Nr. 2185/96 (1996. gada 11. novembris) par pārbaudēm un apskatēm uz vietas, ko Komisija veic, lai aizsargātu Eiropas Kopienu finanšu intereses pret krāpšanu un citām nelikumībām (1), uzticētas Komisijai, lai veiktu apskates un pārbaudes uz vietas dalībvalstīs un saskaņā ar spēkā esošiem sadarbības un savstarpējās palīdzības nolīgumiem — trešās valstīs un starptautisku organizāciju telpās.

4. Komisija tiek pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 210. pantu attiecībā uz sīki izstrādātiem noteikumiem par līgumu apturēšanu būtisku kļūdu, pārkāpumu vai krāpšanas gadījumā un būtiskas kļūdas vai pārkāpuma definīciju.

__________________

(5) (1) OV L 292, 15.11.1996., 2. lpp."; 117. un 118. pantu groza šādi:

"117. pants

Līgumslēdzēja iestāde

1. Iestādes uzskata par centrālajām līgumslēdzējām iestādēm Direktīvas 2014/24/ES 2. panta 1. punkta 2. apakšpunkta nozīmē, ja iestādes piešķir tiesības slēgt līgumus pašas uz sava rēķina. Saskaņā ar šīs regulas 65. pantu tās deleģē līgumslēdzējas iestādes funkciju pildīšanai vajadzīgās pilnvaras.

2. Komisija tiek pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 210. pantu attiecībā uz sīki izstrādātiem noteikumiem par līgumslēdzējas iestādes funkciju deleģēšanu.

118. pants

Piemērojamās robežvērtības un nogaidīšanas periods

1. Lai piešķirtu tiesības slēgt publiskā iepirkuma un koncesijas līgumus, līgumslēdzēja iestāde ņem vērā robežvērtības, kas noteiktas Direktīvas 2014/24/ES 4. panta a) un b) apakšpunktā, izvēloties kādu no šīs regulas 104. panta 1. punktā paredzētajām procedūrām. Vadoties pēc šīm robežvērtībām, tiek noteikta publicēšanas kārtība, kas izklāstīta šīs regulas 103. panta 1. un 2. punktā.

2. Ievērojot deleģētajos aktos, kas pieņemti saskaņā ar šo regulu, paredzētos izņēmumus un nosacījumus, tādu līgumu gadījumā, kuru vērtība pārsniedz 1. punktā noteiktās robežvērtības, līgumslēdzēja iestāde neslēdz līgumu vai pamatlīgumu ar veiksmīgo pretendentu, pirms nav beidzies nogaidīšanas periods.

3. Komisija tiek pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 210. pantu attiecībā uz sīki izstrādātiem noteikumiem par atsevišķiem līgumiem un līgumiem ar daļām, publiskā iepirkuma un koncesijas līgumu vērtības novērtēšanu un nogaidīšanas periodu pirms līguma parakstīšanas.";

(6) Regulas 119. un 120. pantu aizstāj ar šādiem:

 "119. pants

Noteikumi par pieeju iepirkuma procedūrām

 Līdzdalība publiskā iepirkuma procedūrās ir pieejama ar līdzvērtīgiem noteikumiem visām fiziskām un juridiskām personām, uz kurām attiecas Līgumu darbības joma, un visām fiziskām un juridiskām personām, kas veic uzņēmējdarbību trešās valstīs, kuras ar Savienību noslēgušas īpašu nolīgumu publiskā iepirkuma jomā, šādai līdzdalībai notiekot saskaņā ar nosacījumiem, kas paredzēti nolīgumā. Tā ir pieejama arī starptautiskām organizācijām.

Komisija tiek pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 210. pantu attiecībā uz sīki izstrādātiem noteikumiem par pierādījumiem, kas jāiesniedz saistībā ar pieeju iepirkuma procedūrām.

 120. pants

Pasaules Tirdzniecības organizācijas iepirkuma noteikumi

Ja tiek piemērots Pasaules Tirdzniecības organizācijas ietvaros noslēgtais Nolīgums par valsts iepirkumu, iepirkuma procedūra ir pieejama arī ekonomikas dalībniekiem, kas veic uzņēmējdarbību valstīs, kuras ir ratificējušas minēto nolīgumu, atbilstīgi tā nosacījumiem.";

(7) regulas 131. panta 4. punktu aizstāj ar šādu:

“4. Regulas 106. panta 1., 2., 3. un 6. punktu, 107. un 108. pantu piemēro arī dotāciju pieteikumu iesniedzējiem. Pieteikumu iesniedzēji deklarē, ka uz tiem neattiecas neviena no 106. panta 1. punktā un 107. pantā minētajām situācijām vai ka uz tiem attiecas viens no 106. panta 3. punktā minētajiem gadījumiem. 108. pantu piemēro arī saņēmējiem.”;

(8) svītro regulas 131. panta 5. punktu.

(9) regulas 131. panta 6. punktu aizstāj ar šādu:

“6. Komisija tiek pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 210. pantu attiecībā uz sīki izstrādātiem noteikumiem par nosacījumiem dotāciju pieteikumiem, pierādījumiem par neatrašanos izslēgšanas situācijā, pieteikuma iesniedzējiem, kuriem nav juridiskās personas statusa, juridiskām personām, kas kopīgi iesniedz vienu pieteikumu, izslēgšanas lēmumiem un finansiālām sankcijām, atbilstības kritērijiem un mazas vērtības dotācijām.";

(10) regulas 138. panta 2. punkta trešo daļu aizstāj ar šādu:

“Konkursa noteikumos izklāsta vismaz dalības nosacījumus, tostarp 106. panta 1., 2. un 3. punktā un 107. pantā paredzētos izslēgšanas kritērijus, piešķiršanas kritērijus, godalgas summu, izmaksas kārtību un tiesības pieņemt lēmumus par izslēgšanu un piemērot finansiālas sankcijas.";

(11) regulas 139. pantā iekļauj šādu 5.a punktu:

“5.a Finansiālu atbalstu nepiešķir specializētām ieguldījumu sabiedrībām, finanšu starpniekiem un galasaņēmējiem, uz kuriem attiecas viena no 106. panta 1. punkta a), b) un d) apakšpunktā un 107. panta 1. punkta b) un c) apakšpunktā minētajām situācijām.”;

(12) regulas 183. panta 4. punktu aizstāj ar šādu:

“4. Ja KPC piedalās dotāciju vai iepirkumu procedūrās saskaņā ar šā panta 1. punktu, tam nepiemēro 106. pantā, 107. panta 1. punkta a) un b) apakšpunktā, 108. pantā un 131. panta 4. punktā paredzētos noteikumus par izslēgšanu un sankcijām saistībā ar iepirkumu un dotācijām.";

(13) regulas 190. un 191. pantu aizstāj ar šādiem:

"190. pants

Ārējo darbību iepirkums

1. Komisija tiek pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 210. pantu attiecībā uz sīki izstrādātiem noteikumiem par iepirkumu ārējo darbību jomā.

2. Šīs regulas pirmās daļas V sadaļas 1. nodaļa, kas attiecas uz vispārīgiem noteikumiem par iepirkumu, ir piemērojama līgumiem, uz kuriem attiecas šī sadaļa, ievērojot īpašos noteikumus par robežvērtībām un tādus noteikumus par ārējo līgumu slēgšanas tiesību piešķiršanu, kuri tiks paredzēti saskaņā ar šo regulu pieņemtajos deleģētajos aktos. Iepirkumam, uz kuru attiecas šī nodaļa, nepiemēro šīs regulas 117. līdz 120. pantu.

Šo nodaļu piemēro:

a) iepirkumam, kad Komisija nepiešķir līgumu slēgšanas tiesības uz sava rēķina;

b) iepirkumam, ko veic struktūras vai personas, kurām tas uzticēts saskaņā ar 58. panta 1. punkta c) apakšpunktu, ja tā ir noteikts 189. pantā minētajā finansēšanas nolīgumā.

3. Iepirkuma procedūras nosaka šīs regulas 189. pantā paredzētajos finansēšanas nolīgumos.

4. Šo nodaļu nepiemēro darbībām, ko īsteno saskaņā ar nozaru pamataktiem, kas attiecas uz humanitārās krīzes pārvarēšanas atbalstu, civilās aizsardzības pasākumiem un humānās palīdzības pasākumiem.

191. pants

Noteikumi par pieeju iepirkuma procedūrām

1. Līdzdalība publiskā iepirkuma procedūrās ir pieejama ar vienlīdzīgiem noteikumiem visām personām, uz kurām attiecas Līgumu darbības joma, un jebkurām citām fiziskām vai juridiskām personām, ievērojot īpašos noteikumus pamataktos, kas reglamentē attiecīgo sadarbības jomu. Tā ir pieejama arī starptautiskām organizācijām.

2. Ārkārtas apstākļos, ko pienācīgi pamato atbildīgais kredītrīkotājs, 54. panta 2. punktā minētajos gadījumos var izlemt atļaut līgumu konkursā piedalīties trešo valstu personām, kas nav minētas šā panta 1. punktā.

3. Ja piemēro Savienības noslēgtu nolīgumu, ar kuru paplašina preču piegādes vai pakalpojumu sniegšanas iepirkuma tirgu, līgumi par budžeta finansētu iepirkumu ir pieejami arī tādām trešo valstu fiziskām un juridiskām personām, kas nav minētas 1. un 2. punktā, ievērojot minētajā nolīgumā paredzētos nosacījumus.

4. Komisija tiek pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 210. pantu attiecībā uz sīki izstrādātiem noteikumiem par pieeju iepirkuma procedūrām.";

(14) regulas 204. pantam pievieno šādu punktu:

“Ekspertiem piemēro 106. panta 1., 3. un 5. punktu, 106. panta 6. punkta pirmo daļu, 106. panta 7. punktu, 107. un 108. pantu.”.

2. pants

Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē,

Eiropas Parlamenta vārdā –                         Padomes vārdā –

priekšsēdētājs                                                 priekšsēdētājs

[1]               Eiropas Parlamenta un Padomes 2014. gada 26. februāra Direktīva 2014/24/ES par publisko iepirkumu un ar ko atceļ Direktīvu 2004/18/EK (OV L 94, 28.03.2014., 65. lpp.).

[2]               Eiropas Parlamenta un Padomes 2014. gada 26. februāra Direktīva 2014/23/ES par koncesijas līgumu slēgšanas tiesību piešķiršanu (OV L 94, 28.03.2014., 1. lpp.).

[3]               OV C , , lpp.

[4]               Eiropas Parlamenta un Padomes 2012. gada 25. oktobra Regula (ES, EURATOM) Nr. 966/2012 par finanšu noteikumiem, ko piemēro Savienības vispārējam budžetam, un par Padomes Regulas (EK, Euratom) Nr. 1605/2002 atcelšanu (OV L 298, 26.10.2012., 1. lpp.).

[5]               Eiropas Parlamenta un Padomes 2014. gada 26. februāra Direktīva 2014/24/ES par publisko iepirkumu un ar ko atceļ Direktīvu 2004/18/EK (OV L 94, 28.03.2014., 65. lpp.).

[6]               Eiropas Parlamenta un Padomes 2014. gada 26. februāra Direktīva 2014/23/ES par koncesijas līgumu slēgšanas tiesību piešķiršanu (OV L 94, 28.03.2014., 1. lpp.).

[7]               Eiropas Parlamenta un Padomes 2000. gada 18. decembra Regula (EK) Nr. 45/2001 par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi Kopienas iestādēs un struktūrās un par šādu datu brīvu apriti (OV L 8, 12.1.2001., 1. lpp.).

[8]               Eiropas Parlamenta un Padomes 95. gada 24. oktobra Direktīva 1995/46/EK par personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti (OV L 281, 23.11.1995., 31. lpp.).