PASKAIDROJUMA RAKSTS

1.           PRIEKŠLIKUMA KONTEKSTS

Priekšlikuma pamatojums un mērķi Šis priekšlikums attiecas uz to, kā termiņbeigu pārskatīšanas izmeklēšanā, ko veic saistībā ar antidempinga maksājumu, kas ir spēkā attiecībā uz Ķīnas Tautas Republikas („ĶTR”) un Ukrainas izcelsmes gludināmo dēļu importu, un daļējā starpposma pārskatīšanas izmeklēšanā, ko veic saistībā ar antidempinga pasākumiem attiecībā uz Ukrainas izcelsmes gludināmo dēļu importu, piemērot Padomes 2009. gada 30. novembra Regulu (EK) Nr. 1225/2009 par aizsardzību pret importu par dempinga cenām no valstīm, kas nav Eiropas Kopienas dalībvalstis[1] („pamatregula”). ||

Vispārīgais konteksts Šis priekšlikums ir sagatavots, īstenojot pamatregulu un veicot izmeklēšanu saskaņā ar pamatregulā noteiktajām pamatprasībām un procedūras prasībām.

Spēkā esošie noteikumi priekšlikuma jomā Ar Regulu (EK) Nr. 452/2007[2] Padome Ķīnas Tautas Republikas un Ukrainas izcelsmes gludināmo dēļu importam noteica galīgos antidempinga maksājumus 9,9–38,1 % apmērā. Ar Regulu (ES) Nr. 1243/2010[3] Padome noteica galīgo antidempinga maksājumu ĶTR gludināmo dēļu ražotāja eksportētāja Since Hardware (Guangzhou) Co attiecīgā ražojuma importam.

Atbilstība pārējiem ES politikas virzieniem un mērķiem Neattiecas.

2.           APSPRIEŠANĀS AR IEINTERESĒTAJĀM PERSONĀM UN IETEKMES NOVĒRTĒJUMA REZULTĀTI

Apspriešanās ar ieinteresētajām personām

Procedūrā iesaistītajām ieinteresētajām personām jau ir bijusi iespēja izmeklēšanas laikā aizstāvēt savas intereses saskaņā ar pamatregulas noteikumiem.

Ekspertu atzinumu pieprasīšana un izmantošana

Neatkarīgu ekspertu atzinums nebija vajadzīgs.

Ietekmes novērtējums Šis priekšlikums ir sagatavots, īstenojot pamatregulu. Pamatregulā nav paredzēts vispārējs ietekmes novērtējums, bet sniegts pilnīgs vērtējamo nosacījumu uzskaitījums.

3.           PRIEKŠLIKUMA JURIDISKIE ASPEKTI

Ierosināto pasākumu kopsavilkums Komisija, publicējot paziņojumu Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī, 2012. gada 25. aprīlī informēja, ka tiek sākta ĶTR un Ukrainas izcelsmes gludināmo dēļu importam piemērojamo antidempinga pasākumu termiņbeigu pārskatīšana. Pārskatīšana tika sākta pēc pamatota pieprasījuma, ko iesniedza trīs Savienības ražotāji, kuri pārstāv nozīmīgu daļu no gludināmo dēļu produkcijas Savienībā, šajā gadījumā vairāk nekā 40 %. Vienlaikus Komisija, publicējot paziņojumu Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī, 2012. gada 12. jūnijā informēja, ka tiek sākta Ukrainas izcelsmes gludināmo dēļu importam piemērojamo antidempinga pasākumu daļēja starpposma pārskatīšana attiecībā uz vienīgo gludināmo dēļu ražotāju eksportētāju Ukrainā. Termiņbeigu pārskatīšanas izmeklēšanā tika konstatēts, ka no ĶTR turpinās imports par dempinga cenām un ka pastāv kaitējuma atkārtošanās iespējamība. Saistībā ar attiecīgā ražojuma importu no Ukrainas netika konstatēts ne dempings, ne tā atkārtošanās iespējamība. Tika arī konstatēts, ka to pasākumu turpināšana, kuri attiecas uz ĶTR izcelsmes gludināmo dēļu importu, un to pasākumu atcelšana, kuri attiecas uz Ukrainas izcelsmes gludināmo dēļu importu, nav pretrunā ar Savienības interesēm. Daļējā starpposma pārskatīšanas izmeklēšanā netika atklāts ar attiecīgā ražojuma importu saistīts dempings, ko veic attiecīgais Ukrainas ražotājs eksportētājs, kurš, kā tika konstatēts, pārstāv visu valsti. Lai pagarinātu to spēkā esošo pasākumu termiņu, kuri attiecas uz attiecīgā ražojuma importu no ĶTR, un lai izbeigtu esošos pasākumus attiecībā uz attiecīgā ražojuma importu no Ukrainas, Padomei tiek ierosināts pieņemt pievienoto regulas priekšlikumu, kas ne vēlāk kā 2013. gada 25. jūlijā būtu jāpublicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Juridiskais pamats Padomes 2009. gada 30. novembra Regula (EK) Nr. 1225/2009 par aizsardzību pret importu par dempinga cenām no valstīm, kas nav Eiropas Kopienas dalībvalstis.

Subsidiaritātes princips Priekšlikums ir Savienības ekskluzīvā kompetencē. Tāpēc subsidiaritātes principu nepiemēro.

Proporcionalitātes princips Priekšlikums ir saskaņā ar proporcionalitātes principu šādu iemeslu dēļ:

Rīcības forma ir aprakstīta iepriekšminētajā pamatregulā un neparedz valstu lēmumus.

Netiek prasīts norādīt, kā līdz minimumam samazina un proporcionāli priekšlikuma mērķim sadala Savienības, valstu valdību, reģionālo un vietējo varas iestāžu, uzņēmēju un pilsoņu finansiālo un administratīvo slogu.

Juridisko instrumentu izvēle

Ierosinātais juridiskais instruments: regula.

Citi instrumenti nebūtu piemēroti šāda iemesla dēļ: pamatregula neparedz alternatīvas.

4.           IETEKME UZ BUDŽETU

Priekšlikums neietekmē Savienības budžetu.

2013/0212 (NLE)

Priekšlikums

PADOMES REGULA,

ar ko pēc termiņbeigu pārskatīšanas saskaņā ar Padomes Regulas (EK) Nr. 1225/2009 11. panta 2. punktu un pēc daļējas starpposma pārskatīšanas saskaņā ar tās 11. panta 3. punktu nosaka galīgo antidempinga maksājumu Ķīnas Tautas Republikas izcelsmes gludināmo dēļu importam un atceļ antidempinga pasākumus attiecībā uz Ukrainas izcelsmes gludināmo dēļu importu

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Padomes 2009. gada 30. novembra Regulu (EK) Nr. 1225/2009 par aizsardzību pret importu par dempinga cenām no valstīm, kas nav Eiropas Kopienas dalībvalstis[4] („pamatregula”), un jo īpaši tās 9. panta 4. punktu un 11. panta 2., 3. un 6. punktu,

ņemot vērā priekšlikumu, ko Eiropas Komisija (“Komisija”) iesniedza pēc apspriešanās ar padomdevēju komiteju,

tā kā:

A. PROCEDŪRA

1.           Spēkā esošie pasākumi

(1)       Ar 2007. gada 23. aprīļa Regulu (EK) Nr. 452/2007[5] Padome noteica galīgos antidempinga maksājumus 9,9–38,1 % apmērā attiecībā uz Ķīnas Tautas Republikas („ĶTR” jeb „Ķīna”) un Ukrainas izcelsmes gludināmo dēļu importam; ar Regulu (ES) Nr. 1243/2010[6] Padome pēc jaunas izmeklēšanas, kas notika saskaņā ar pamatregulas 5. pantu („sākotnējā izmeklēšana”), noteica galīgo antidempinga maksājumu ražotāja eksportētāja Since Hardware (Guangzhou) Co ražoto gludināmo dēļu importam.

(2)       Ar Regulu (ES) Nr. 270/2010[7] Padome noteica galīgo antidempinga maksājumu Ķīnas gludināmo dēļu ražotāja eksportētāja Guangzhou Power Team Houseware Co. Ltd. ražoto gludināmo dēļu importam.

(3)       Pēc daļējas starpposma pārskatīšanas, kas tika veikta saskaņā ar pamatregulas 11. panta 3. punktu un ietvēra tikai dempinga pārbaudi, Padome ar Regulu (ES) Nr. 580/2010[8] grozīja galīgo antidempinga maksājumu, kas bija spēkā attiecībā uz Ukrainas izcelsmes gludināmo dēļu importu, nosakot to 7 % līmenī.

(4)       Pēc pārskatīšanas, kas saskaņā ar pamatregulas 11. panta 4. punktu tika veikta saistībā ar jaunu eksportētāju, Padome ar Regulu (ES) Nr. 77/2010[9] noteica galīgo antidempinga maksājumu Ķīnas gludināmo dēļu ražotāja eksportētāja Greenwood Houseware (Zhuhai) Ltd Co ražoto gludināmo dēļu importam.

(5)       Padome ar Regulu (ES) Nr. 805/2010[10] atkārtoti noteica galīgo antidempinga maksājumu Ķīnas gludināmo dēļu ražotāja eksportētāja Foshan Shunde Yongjian Housewares and Hardware Co. Ltd, Foshan ražoto gludināmo dēļu importam — tas bija pasākuma, kura mērķis bija izpildīt Tiesas spriedumu Lietā C-141/08 P[11].

(6)       Padome ar Regulu (ES) Nr. 987/2012[12] atkārtoti noteica galīgo antidempinga maksājumu to Ķīnas Tautas Republikas izcelsmes gludināmo dēļu importam, kurus ražojis Zhejiang Harmonic Hardware Products Co. Ltd. — tas bija pasākums, kura mērķis bija izpildīt Tiesas spriedumu Lietā T-274/07[13].

(7)       Iepriekšminētās izmeklēšanas turpmāk tekstā minētas kā „iepriekšējās izmeklēšanas”.

2.           Pārskatīšanas pieprasījumi

2.1.        Attiecībā uz Ukrainu un ĶTR spēkā esošo antidempinga pasākumu termiņbeigu pārskatīšana

(8)       Pēc paziņojuma par spēkā esošo antidempinga pasākumu gaidāmajām termiņa beigām[14] publicēšanas Komisija 2012. gada 25. janvārī saņēma pieprasījumu sākt termiņbeigu pārskatīšanu saskaņā ar pamatregulas 11. panta 2. punktu.

(9)       Pieprasījumu iesniedza trīs Savienības ražotāji, kas pārstāvēja nozīmīgu daļu no gludināmo dēļu produkcijas Savienībā, šajā gadījumā vairāk nekā 40 % („termiņbeigu pārskatīšanas pieprasījuma iesniedzēji”).

(10)     Termiņbeigu pārskatīšanas pieprasījums attiecās uz visām valstīm, kuras pašlaik aptver spēkā esošie pasākumi, konkrēti ĶTR un Ukrainu, un bija pamatots ar to, ka pasākumu termiņa beigas varētu izraisīt dempinga un kaitējuma turpināšanos Savienības ražošanas nozarei.

(11)     Pēc apspriešanās ar padomdevēju komiteju konstatējusi, ka pastāv pietiekami pierādījumi, lai sāktu termiņbeigu pārskatīšanu, Komisija, publicējot paziņojumu Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī[15], 2012. gada 25. aprīlī informēja, ka tiek sākta termiņbeigu pārskatīšana saskaņā ar pamatregulas 11. panta 2. punktu („paziņojums par termiņbeigu pārskatīšanas sākšanu”).

2.2.        To spēkā esošo Ukrainai noteikto antidempinga pasākumu daļēja starpposma pārskatīšana, kuri attiecas uz vienīgo ražotāju eksportētāju Ukrainā

(12)     Saskaņā ar pamatregulas 11. panta 3. punktu 2012. gada 17. martā Komisija saņēma pieprasījumu sākt daļēju starpposma pārskatīšanu, kurā veiktu tikai dempinga pārbaudi. Pieprasījumu iesniedza Eurogold Industries Ltd., kas ir vienīgais attiecīgā ražojuma ražotājs eksportētājs Ukrainā („starpposma pārskatīšanas pieprasījuma iesniedzējs”).

(13)     Saskaņā ar starpposma pārskatīšanas pieprasījuma iesniedzēja sniegto informāciju apstākļi, uz kuru pamata tika noteikti pasākumi, ir mainījušies, un šīs pārmaiņas ir ilglaicīgas. Pamatojoties uz šīm pārmaiņām, tika apgalvots, ka, lai neitralizētu dempingu, spēkā esošie antidempinga pasākumi vairs nav nepieciešami.

(14)     Pēc apspriešanās ar padomdevēju komiteju un konstatējusi, ka pastāv pietiekami pierādījumi, lai sāktu daļēju starpposma pārskatīšanu, Komisija 2012. gada 12. jūnijā sāka šo pārskatīšanu[16] („paziņojums par starpposma pārskatīšanas sākšanu”).

3.           Izmeklēšana

3.1.        Termiņbeigu pārskatīšana

(a) Izmeklēšanas periods un periods, uz kuru attiecas termiņbeigu pārskatīšanas izmeklēšana

(15)     Dempinga un kaitējuma izmeklēšana termiņbeigu pārskatīšanā aptvēra laikposmu no 2011. gada 1. janvāra līdz 2011. gada 31. decembrim („termiņbeigu pārskatīšanas izmeklēšanas periods” jeb „TBPIP”). Tendenču pārbaude saistībā ar kaitējuma analīzi aptvēra laikposmu no 2008. gada janvāra līdz TBPIP beigām („attiecīgais periods”).

(b) Izmeklēšanā un atlasē iesaistītās personas

(16)     Komisija oficiāli paziņoja pieprasījuma iesniedzējiem — citiem zināmajiem Savienības ražotājiem, ražotājiem eksportētājiem, importētājiem, lietotājiem, par kuriem Savienībā zināms, ka tie ir iesaistīti, un to apvienībām un attiecīgo eksportētāju valstu pārstāvjiem — par termiņbeigu pārskatīšanas sākšanu. Ieinteresētajām personām tika dota iespēja termiņā, kas noteikts paziņojumā par procedūras sākšanu, rakstiski darīt zināmu savu viedokli un pieprasīt uzklausīšanu. Tika uzklausītas visas ieinteresētās personas, kas to pieprasīja un norādīja konkrētus iemeslus, kāpēc tās būtu jāuzklausa.

(17)     Ņemot vērā Ķīnas ražotāju eksportētāju un Savienības ražotāju acīmredzami lielo skaitu, paziņojumā par termiņbeigu pārskatīšanas sākšanu bija paredzēta atlase saskaņā ar pamatregulas 17. pantu.

(18)     Lai ļautu Komisijai izlemt, vai atlase būtu nepieciešama, un gadījumā, ja tā būtu nepieciešama, veikt reprezentatīvu atlasi, Ķīnas ražotājiem eksportētāji lūgti pieteikties Komisijā un sniegt informāciju, kas norādīta paziņojumā par termiņbeigu pārskatīšanas sākšanu. Pieteicās tikai divi ražotāji eksportētāji no ĶTR un sniedza Komisijai paziņojumā par termiņbeigu pārskatīšanas sākšanu prasīto informāciju. Tāpēc atlase nebija nepieciešama.

(19)     Ukrainas vienīgais ražotājs eksportētājs sadarbojās vienlaikus notiekošajā daļējā starpposma pārskatīšanā un pieprasīja, lai starpposma pārskatīšanas vajadzībām pārbaudītie un savāktie dati tiktu izmantoti šajā termiņbeigu pārskatīšanā (sk. 31. apsvērumu).

(20)     Paziņojumā par termiņbeigu pārskatīšanas sākšanu Komisija paziņoja, ka tā ir izveidojusi provizorisku Savienības ražotāju izlasi. Izlasē ietilpa trīs uzņēmumi no lēstajiem 20–30 Savienības ražotājiem, par kuriem pirms izmeklēšanas sākšanas bija zināms, ka tie ražo līdzīgo ražojumu. Trīs atlasītie uzņēmumi tika izvēlēti, pamatojoties uz to ražotā līdzīgā ražojuma pārdošanas un ražošanas apjomiem 2011. gadā, kā arī uz to atrašanās vietu Savienībā. Izlasē bija pārstāvēti vairāk nekā 40 % no kopējās aplēstās ražošanas un pārdošanas apjomiem Savienībā TBPIP laikā, un tāpēc tā tika uzskatīta par reprezentatīvu. Ieinteresētās personas tika uzaicinātas izskatīt dokumentāciju un 15 dienu laikā no paziņojuma par procedūras sākšanu publicēšanas izteikt piezīmes par šīs izvēles atbilstīgumu. Neviena no ieinteresētajām personām neizteica piezīmes par ierosināto izlasi.

(21)     Neviens nesaistītais importētājs no Savienības nepieteicās un nesadarbojās termiņbeigu pārskatīšanas izmeklēšanā.

(c) Anketas un pārbaude

(22)     Komisija pieprasīja un pārbaudīja visu informāciju, ko tā uzskatīja par nepieciešamu, lai noteiktu iespējamību, ka dempings un tā radītais kaitējums turpināsies vai atkārtosies nākotnē, un lai noteiktu Savienības intereses.

(23)     Anketas tika nosūtītas abiem Ķīnas ražotājiem eksportētājiem, kas pieteicās atlases procesā. Tikai viens no šiem Ķīnas ražotājiem eksportētājiem sadarbojās un atbildēja uz anketas jautājumiem.

(24)     Atbildes uz anketas jautājumiem tika saņemtas no trim atlasē iekļautajiem Savienības ražotājiem. Turklāt četri Savienības ražotāji, kas sadarbojās, sniedza vispārīgus datus kaitējuma analīzes vajadzībām.

(25)     Pārbaudes apmeklējumi notika šādos uzņēmumos:

· ĶTR:

– Greenwood Houseware (Zhuhai) Limited, Guaņdžou, ĶTR,

– Brabantia S&S, Hong Kong;

· Savienības ražotāji:

– Colombo New Scal SpA, Itālija,

– Rörets Polska Spółka z.o.o., Polija,

– Vale Mill (Rochdale) Ltd, Apvienotā Karaliste.

(26)     Ņemot vērā nepieciešamību noteikt normālo vērtību ĶTR ražotājiem eksportētājiem, kam sākotnējo izmeklēšanu laikā nebija piešķirts tirgus ekonomikas režīms („TER”), pārbaudes apmeklējums, kura mērķis bija noteikt normālo vērtību, pamatojoties uz analogās valsts datiem, notika šādā uzņēmumā:

· Ukraina:

– Eurogold Industries Ltd., Žitomira, Ukraina.

(d) Informācijas izpaušana

(27)     Visas ieinteresētās personas tika informētas par būtiskajiem faktiem un apsvērumiem, uz kuru pamata bija paredzēts ieteikt galīgo antidempinga maksājuma noteikšanu attiecīgā ĶTR izcelsmes ražojuma importam un izbeigt izmeklēšanu attiecībā uz antidempinga pasākumiem, kas piemērojami attiecīgā Ukrainas izcelsmes ražojuma importam. Personām arī tika dots laiks, kurā tās pēc informācijas izpaušanas varēja darīt zināmu savu viedokli. Piezīmes netika saņemtas.

3.2.        Daļēja starpposma pārskatīšana

(a) Izmeklēšanas periods starpposma pārskatīšanas izmeklēšanā

(28)     Izmeklēšanas periods daļējai starpposma pārskatīšanai, kas notika saskaņā ar pamatregulas 11. panta 3. punktu, attiecībā uz Ukrainas izcelsmes importu aptvēra laikposmu no 2011. gada 1. aprīļa līdz 2012. gada 31. martam („starpposma pārskatīšanas izmeklēšanas periods”). Nesenāks izmeklēšanas periods, piemēram, tas, kas tika izmantots termiņbeigu pārskatīšanā, nebūtu bijis saderīgs ar pamatregulas 6. panta 1. punkta prasībām. Turklāt līdzīgs izmeklēšanas periods tika izmantots vienlaikus notiekošā atmaksāšanas procedūrā.

(b) Personas, uz kurām attiecas izmeklēšana

(29)     Komisija oficiāli paziņoja starpposma pārskatīšanas pieprasījuma iesniedzējam un attiecīgās eksportētājas valsts pārstāvjiem par daļējās starpposma pārskatīšanas sākšanu. Ieinteresētajām personām tika dota iespēja termiņā, kas noteikts paziņojumā par starpposma pārskatīšanas sākšanu, rakstiski darīt zināmu savu viedokli un pieprasīt uzklausīšanu. Tika uzklausītas visas ieinteresētās personas, kas to pieprasīja un norādīja konkrētus iemeslus, kāpēc tās būtu jāuzklausa.

(c) Anketas un pārbaude

(30)     Komisija pieprasīja un pārbaudīja visu informāciju, ko uzskatīja par nepieciešamu, lai noteiktu starpposma pārskatīšanas pieprasījuma iesniedzēja īstenotu dempingu un nepieciešamību turpināt pasākumus.

(31)     Starpposma pārskatīšanas pieprasījuma iesniedzējs veica visu attiecīgā ražojuma importu no Ukrainas. Anketa tika nosūtīta šim uzņēmumam, kurš sadarbojās un sniedza atbildes uz anketas jautājumiem. Pārbaudes apmeklējumi notika šādos uzņēmumos:

· Ukraina:

– Eurogold Industries Ltd., Žitomira, Ukraina.

(d) Informācijas izpaušana

(32)     Visas ieinteresētās personas tika informētas par būtiskajiem faktiem un apsvērumiem, uz kuru pamata bija paredzēts izbeigt izmeklēšanu attiecībā uz antidempinga pasākumiem, kas piemērojami attiecīgā Ukrainas izcelsmes ražojuma importam. Personām arī tika dots laiks, kurā tās pēc informācijas izpaušanas varēja darīt zināmu savu viedokli. Piezīmes netika saņemtas.

B. ATTIECĪGAIS RAŽOJUMS UN LĪDZĪGAIS RAŽOJUMS

(33)     Ražojums, uz kuru attiecas gan termiņbeigu pārskatīšana, gan daļēja starpposma pārskatīšana, ir tas pats ražojums, uz kuru attiecas Padomes Regula (EK) Nr. 452/2007 un Padomes Regula (ES) Nr. 1243/2010, proti, ĶTR vai Ukrainas izcelsmes gludināmie dēļi — brīvi stāvoši vai uzmontējami, ar tvaika uzsūcēju virsmu un/vai ar uzkarstošu virsmu, un/vai ar virsmas ventilāciju, ieskaitot piedurkņu gludināmos dēļus, vai bez šiem elementiem — un to svarīgākās daļas, t. i., kājas, virsma un gludekļa paliktņi, („attiecīgais ražojums”), ko pašlaik klasificē ar KN kodiem ex 3924 90 00, ex 4421 90 98, ex 7323 93 00, ex 7323 99 00, ex 8516 79 70 un ex 8516 90 00.

(34)     Pašreizējās pārskatīšanas izmeklēšanās tika apstiprināts, ka, tāpat kā sākotnējās izmeklēšanās, attiecīgajam ražojumam un gludināmajiem dēļiem, ko ražo un pārdod iekšzemes tirgos attiecīgajās valstīs, gludināmajiem dēļiem, ko ražo un pārdod Savienības ražošanas nozare Savienības tirgū, un gludināmajiem dēļiem, ko ražo un pārdod līdzīgā tirgū Ukrainā, ir vienādas fiziskās un tehniskās pamatīpašības un pamatlietojumi.

(35)     Tāpēc pamatregulas 1. panta 4. punkta nozīmē šie ražojumi ir līdzīgi ražojumi.

C. DEMPINGS, DEMPINGA TURPINĀŠANĀS UN/VAI ATKĀRTOŠANĀS IESPĒJAMĪBA UN JAUNO APSTĀKĻU ILGLAICĪGUMS

1.           Dempings – termiņbeigu pārskatīšana – ĶTR

1.1.        Vispārīgas piezīmes

(36)     Kā minēts iepriekš, tikai viens Ķīnas ražotājs eksportētājs izmeklēšanā sadarbojās, bet pārstāvēja tikai nelielu daļu no Ķīnas eksporta TBPIP laikā. Tāpēc konstatējumi attiecībā uz šo uzņēmumu netika uzskatīti par valsti reprezentējošiem konstatējumiem.

(37)     Tāpēc Ķīnas iestādēm un Ķīnas ražotājiem eksportētājiem, kas nesadarbojās, tika paziņots par pamatregulas 18. panta 1. punkta piemērošanu un tika nodrošināta iespēja sniegt piezīmes saskaņā ar pamatregulas 18. panta 4. punktu. Par šo jautājumu piezīmes nav saņemtas.

(38)     Saskaņā ar pamatregulas 18. panta 1. punktu konstatējumi par dempingu un dempinga turpināšanās iespējamību, kas minēti turpmāk, bija jāpamato ar pieejamiem faktiem, proti, informāciju, kas iekļauta termiņbeigu pārskatīšanas pieprasījumā, un statistiku, kas pieejama Komisijai un kas ir visprecīzākā, t. i., mēneša dati, ko dalībvalstis nosūta saskaņā ar pamatregulas 14. panta 6. punktu („14. panta 6. punkta datubāze”). Tika konstatēts, ka citi statistikas datu avoti, piemēram, Ķīnas eksporta datubāze un Eurostat (8 zīmes), ir neuzticami, jo attiecīgie muitas kodi attiecas uz citiem ražojumiem, nevis attiecīgo ražojumu.

1.2.        Normālā vērtība

(a) Analogā valsts

(39)     Saskaņā ar pamatregulas 2. panta 7. punkta a) apakšpunktu ražotāji eksportētāji, kuriem nav noteikts tirgus ekonomikas režīms („TER”), normālo vērtību nosaka, pamatojoties uz iekšzemes cenām vai salikto normālo vērtību analogā valstī.

(40)     Tādēļ paziņojumā par termiņbeigu pārskatīšanas sākšanu Komisija ierosināja par analogo valsti izmantot Ukrainu. Ukraina bija viena no valstīm, kas, lai noteiktu normālo vērtību attiecībā uz ĶTR, iepriekšējās izmeklēšanās tika izmantota par piemērotu trešo valsti ar tirgus ekonomiku. Visām ieinteresētajām personām tika dota iespēja sniegt piezīmes par paredzētās analogās valsts izvēli. Par šo jautājumu piezīmes nav saņemtas.

(41)     Turklāt Komisija centās panākt, lai ar to sadarbotos citas iespējamās analogās valstis, proti, Malaizija, Bosnija un Hercegovina, Indija, Izraēla un Turcija. Tikai Turcijas iestādes iesniedza sarakstu ar zināmajiem ražotājiem, ar kuriem sazināties, nenorādot to, vai kāds no tiem sadarbosies izmeklēšanas vajadzībām. Vienlaikus vienīgais Ukrainas ražotājs eksportētājs piekrita, ka tā dati, kas bija iesniegti un tika pārbaudīti saistībā ar vienlaikus notiekošo starpposma pārskatīšanu, tiek izmantoti termiņbeigu pārskatīšanas vajadzībām. Dati ir reprezentatīvi attiecībā uz visu valsti.

(42)     Ņemot vērā iepriekšējos faktus un pamatregulas 2. panta 7. punkta a) apakšpunkta prasības, tika secināts, ka Ukraina bija atbilstīga analogā valsts.

(b) Normālās vērtības noteikšana analogajā valstī

(43)     Vienīgais Ukrainas ražotājs eksportētājs termiņbeigu pārskatīšanā nesadarbojās, bet sadarbojās vienlaikus notiekošajā daļējā starpposma pārskatīšanā un termiņbeigu pārskatīšanas vajadzībām darīja pieejamus datus, kas tika savākti un pārbaudīti daļējā starpposma pārskatīšanā.

(44)     Ņemot vērā nozīmīgo sakritību starp termiņbeigu un starpposma izmeklēšanas periodu un to, ka attiecīgais Ukrainas eksportētājs pārstāvēja 100 % no Ukrainas eksporta uz Savienību, normālā vērtība tika noteikta, pamatojoties uz datiem, kas tika savākti un pārbaudīti vienlaikus notiekošajā daļējā starpposma pārskatīšanā (sk. 77.–83. apsvērumu).

1.3.        Eksporta cena

(45)     Saskaņā ar pamatregulas 18. pantu to Ķīnas ražotāju eksportētāju eksporta cena, kuri nesadarbojās, tika balstīta uz pieejamajiem faktiem. Tādējādi eksporta cena tika noteikta, pamatojoties uz tiem statistikas datiem par importu, kuri Komisijai bija pieejami (t. i., 14. panta 6. punkta datubāzi) un kuri bija aprēķināti kā vidējie svērtie rādītāji.

(46)     Saskaņā ar pamatregulas 2. panta 9. punktu Ķīnas ražotāja eksportētāja, kurš sadarbojās, eksporta cenas tika balstītas uz cenu, par kādu importētie ražojumi pirmo reizi tika tālāk pārdoti neatkarīgam pircējam.

1.4.        Salīdzinājums

(47)     Tiem Ķīnas ražotājiem eksportētājiem, kuri nesadarbojās, normālās vērtības un eksporta cenas salīdzinājums tika veikts, izmantojot EXW cenas. Lai nodrošinātu taisnīgu normālās vērtības un eksporta cenas salīdzinājumu, saskaņā ar pamatregulas 2. panta 10. punktu pēc būtības tika veiktas korekcijas, ņemot vērā atšķirības, kas ietekmē cenas un cenu salīdzināmību. Atbilstīgos gadījumos tika veiktas korekcijas attiecībā uz kravas un transporta izmaksām, un tās tika veiktas vienmēr, kad bija skaidrs, ka tās ietekmē cenu salīdzināmību, kas noteikta, pamatojoties uz datiem, kas savākti no Ķīnas ražotāja eksportētāja, kurš sadarbojās.

(48)     Attiecībā uz Ķīnas ražotāju eksportētāju, kurš sadarbojās, tika salīdzināta vidējā svērtā normālā vērtība un vidējā svērtā eksporta cena, kas tika noteikta, pamatojoties uz ziņotajiem un pārbaudītajiem datiem, kuri salīdzināti, izmantojot EXW cenas katram ražojuma veidam vienā un tajā pašā tirdzniecības līmenī. Lai nodrošinātu taisnīgu normālās vērtības un eksporta cenas salīdzinājumu, saskaņā ar pamatregulas 2. panta 10. punktu pēc būtības tika veiktas korekcijas, ņemot vērā atšķirības, kas ietekmē cenas un cenu salīdzināmību. Atbilstīgos gadījumos tika veiktas korekcijas, kuru apjoms sasniedza 5,9 %, attiecībā uz kravu un transporta izmaksām, un tās tika veiktas vienmēr, kad bija skaidrs, ka tās ietekmē cenu salīdzināmību.

1.5.        Dempinga starpība

(49)     Kā paredzēts pamatregulas 2. panta 11. punktā, dempinga starpība Ķīnas ražotājam eksportētājam, kurš sadarbojās, tika noteikta, pamatojoties uz attiecīgā veida vidējās svērtās normālās vērtības un attiecīgā ražojuma atbilstīgā veida vidējās svērtās eksporta cenas salīdzinājumu. Šis indikatīvais salīdzinājums neliecina, ka būtu dempings. Tā kā šī uzņēmuma imports apjoms bija neliela daļa no Ķīnas kopējā importa apjoma, konstatējumi attiecībā uz šo uzņēmumu netiek uzskatīti par reprezentatīviem visai ĶTR.

(50)     Attiecībā uz Ķīnas ražotājiem eksportētājiem, kuri nesadarbojās, dempinga starpība tika noteikta, pamatojoties uz vidējās svērtās normālās vērtības un vidējās svērtās eksporta cenas salīdzinājumu. Ievērojot to, ka sadarbība nenotika, salīdzinājums pa ražojuma veidiem nebija iespējams. Tā vietā salīdzinājums bija jābalsta uz statistikas datiem, kā skaidrots 44. un 45. apsvērumā. No šā salīdzinājuma redzams, ka pastāv indikatīva dempinga starpība 11,5 % apmērā.

1.6.        Dempinga turpināšanās iespējamība — ĶTR

(51)     Ņemot vērā zemo sadarbības līmeni, izmeklēšanas laikā nebija pieejama informācija par Ķīnas iekšzemes tirgu. Ķīnas eksportētājs, kurš sadarbojās, bija izveidots, lai ražotu tikai Savienības tirgum, un informācija par iekšzemes situāciju tam nebija pieejama.

(52)     Konstatējumi par dempinga turpināšanās iespējamību bija jābalsta galvenokārt uz informāciju, kas bija pieejama termiņbeigu pārskatīšanas pieprasījumā, un informāciju, kas bija pārbaudīta un publicēta saistībā ar 2010. gada jūnija turpināmības pārbaudi, ko veica ASV Starptautiskās tirdzniecības komisija („ASV turpināmības pārbaude”)[17], kuru Komisija uzskatīja par šajā izmeklēšanā būtisku.

(a) Importa par dempinga cenām no ĶTR apjoms un cenas

(53)     Neraugoties uz spēkā esošajiem pasākumiem un Ķīnas importa samazinājumu attiecīgajā periodā, kā konstatēts turpmāk (sk. 106. apsvērumu), termiņbeigu pārskatīšanas izmeklēšanas periodā šim imports joprojām bija ievērojama Savienības tirgus daļa (aptuveni 15–20 %), un tā cenas šajā pašā periodā bija gandrīz par 20 % mazākas nekā Savienības cenas (sk. 109. apsvērumu).

(54)     Ņemot vērā ievērojamo tirgus daļu un ievērojamo cenu samazinājumu TBPIP laikā, ir pamatoti uzskatīt, ka tad, ja pasākumi tiktu atcelti, imports ievērojamos apjomos turpinātu cenu spiedienu uz Savienības ražošanas nozari.

(b) Ražošanas jauda un neizmantotā jauda — ĶTR

(55)     ASV turpināmības pārbaudē publicētie dati parāda nozīmīgu ĶTR jaudu, kura ir vienāda ar aptuveni 80 % no Savienības patēriņa (2009. gads). Komisija nekonstatēja jaunāku informāciju, kas būtu pretrunā ASV izmeklēšanas iestādes savāktajai informācijai. Ņemot vērā, ka sadarbība nenotika, nebija iespējams precīzi noteikt neizmantoto jaudu.

(56)     Pamatojoties uz termiņbeigu pārskatīšanas pieprasījumā iekļauto informāciju, ĶTR esošo ražotāju skaits saglabājās augstā līmenī. Tāpēc ĶTR netika konstatētas ražošanas jaudas samazināšanās pazīmes.

(57)     Turklāt, pamatojoties uz informāciju, ko Komisija ieguva no ASV turpināmības pārbaudes un ko apstiprināja šīs termiņbeigu pārskatīšanas konstatējumi attiecībā uz Ķīnas ražotāju eksportētāju, kurš sadarbojās, papildu jaudu ir viegli iespējams īstenot, lai apmierinātu pieprasījuma palielinājumu, jo ražošana ir atkarīga galvenokārt no darbaspēka. Turklāt izmeklēšanā tika atklāts, ka ražotāji, kas izgatavo ne tikai minēto ražojumu, bet arī citus ražojumus, atkarībā no pieprasījuma varēja vienkārši pārslēgties no citu ražojumu izgatavošanas uz attiecīgā ražojuma izgatavošanu. Tāpēc, ja tiktu atcelta antidempinga maksa, Ķīnas ražotāji visticamāk varētu palielināt savu gludināmo dēļu ražošanu relatīvi ātri, neveicot būtiskus ieguldījumus.

(58)     Tāpēc, pamatojoties uz pieejamo informāciju, tika secināts, ka ĶTR ir pieejama vismaz potenciāli augsta jauda, ko varētu novirzīt uz Savienības tirgu, ja antidempinga pasākumi netiktu turpināti.

(c) Savienības tirgus un citu trešo valstu tirgu pievilcīgums

(59)     Ņemot vērā zemo sadarbības līmeni un to, ka nav pieejami ticami dati, nebija iespējams veikt cenu salīdzināšanu attiecībā uz importu uz Savienību un citiem trešo valstu eksporta tirgiem, ne arī Ķīnas iekšzemes cenām. No šā indikatīvā salīdzinājuma, kas balstīts uz pieejamiem faktiem, redzams, ka importam no Ķīnas vidējās cenas bija ievērojami mazākas nekā Savienības cenas (sk. 109. apsvērumu). Tāpēc tiek uzskatīts, ka Savienības tirgus Ķīnas ražotājiem eksportētājiem ir pievilcīgs cenas ziņā.

(60)     Turklāt, balstoties uz ASV turpināmības pārbaudes konstatējumiem, attiecībā uz kuriem netika atrasta pretēja informācija, var uzskatīt, ka Savienība pašlaik ir lielākais eksporta tirgus Ķīnas ražotājiem. Otrais lielākais eksporta tirgus — ASV — saglabājas slēgts Ķīnas ražotājiem eksportētājiem, jo antidempinga maksājumi ir būtiski un nesen tie tika pagarināti līdz 2015. gadam.

(61)     Ķīnas importa relatīvi stabilā un ievērojamā tirgus daļa, kas pastāv, neraugoties uz spēkā esošajiem pasākumiem, norāda, ka Ķīnas ražotājiem eksportētājiem Savienība joprojām ir pievilcīgs eksporta tirgus. ASV tirgus, otrā lielākā eksporta tirgus, aizvēršana liecina, ka trešo valstu tirgiem absorbēšanas spēja ir ierobežota. Tāpēc, ja tiktu atcelti attiecībā uz ĶTR spēkā esošie antidempinga pasākumi, Savienības tirgus varētu kļūt par Ķīnas ražotāju eksportētāju mērķi.

(d) Iepriekšējā rīcība

(62)     Saistībā ar ASV turpināmības pārbaudi savāktā informācija parāda, ka Ķīnas ražotāji lielā mērā ir orientēti uz eksportu. Šķiet, ka to daļēji apstiprina šīs termiņbeigu pārskatīšanas konstatējumi, ka tikai viens ražotājs eksportētājs aktīvi nedarbojās Ķīnas iekšzemes tirgū, bet bija pievērsies tikai eksportam.

(63)     ASV veiktā antidempinga pasākumu paplašināšana, kas notika pēc ASV turpināmības pārbaudes, norāda, ka Ķīnas ražotāju eksportētāju dempinga prakse citos tirgos var tikt pārnesta uz Savienības tirgu, ja tiktu atcelti spēkā esošie pasākumi.

(64)     Arī Ķīnas eksportētāja Since Hardware (Guangzhou) Co, kurš iepriekš guva labumu no nodokļa likmes 0 %, rīcību var uzskatīt par pārliecinošu norādi uz Ķīnas eksportētāju iespējamo rīcību tad, ja nodokļi tiktu atcelti. Since Hardware, kas ir viens no lielākajiem Ķīnas ražotājiem eksportētājiem, palielināja savu tirgus daļu Savienības tirgū apjoma ziņā par aptuveni 64 %, tam konstatētais dempings ir aptuveni 52 %, un tā cenas ir par 16 % mazākas nekā Savienības ražošanas nozares cenas[18]. Ņemot vērā Savienības tirgus pievilcīgumu un ĶTR pieejamo jaudu, šī iepriekšējā rīcība norāda, ka tad, ja tiktu atcelti pasākumi, imports par dempinga cenām varētu atkārtoties lielos apmēros.

1.7.        Secinājumi par dempinga turpināšanās iespējamību — ĶTR

(65)     Balstoties uz iepriekšminētajiem konstatējumiem, var secināt, ka, ņemot vērā nozīmīgo ražošanas jaudu, kas pieejama ĶTR, Ķīnas ražotāju spēju strauji palielināt savus ražošanas apjomus un tos novirzīt eksportam, ievērojamo dempinga līmeni un šā eksporta cenu samazinājumu, un Savienības tirgus pievilcīgumu šādam eksportam, ir pamatoti uzskatīt, ka tad, ja pasākumi tiktu atcelti, palielinātos gludināmo dēļu eksports par dempinga cenām no ĶTR uz Savienību.

2.           Dempings – termiņbeigu pārskatīšana – Ukraina

2.1.        Vispārīgas piezīmes

(66)     Ukrainas gadījumā vienīgais zināmais Ukrainas ražotājs eksportētājs termiņbeigu pārskatīšanā nesadarbojās, tāpēc bija jāizmanto pieejamie fakti. Ņemot vērā sakritību starp termiņbeigu pārskatīšanas un starpposma pārskatīšanas periodu un to, ka Ukrainas eksportētājs pārstāvēja 100 % importa no Ukrainas, pēc vienošanās ar minēto ražotāju termiņbeigu pārskatīšanā kā pieejamie fakti tika izmantoti starpposma pārskatīšanas vajadzībām savāktie un pārbaudītie dati.

2.2.        Konstatējumi

(67)     Termiņbeigu pārskatīšana kā pieejamie fakti tika izmantoti starpposma pārskatīšanas konstatējumi, kas aprakstīti 6. sadaļā.

2.3.        Dempinga starpība

(68)     Kā paredzēts pamatregulas 2. panta 11. punktā, dempinga starpība tika noteikta, pamatojoties uz attiecīgā veida vidējās svērtās normālās vērtības un attiecīgā ražojuma atbilstīgā veida vidējās svērtās eksporta cenas salīdzinājumu. Šis salīdzinājums neliecina, ka būtu dempings.

2.4.        Dempinga turpināšanās iespējamība

(69)     Attiecībā uz dempinga atkārtošanās iespējamību tika analizēti šādi elementi: par dempinga cenām no Ukrainas veiktā importa apjoms un cenas, Savienības tirgus un citu trešo valstu tirgu pievilcīgums, Ukrainas ražotāja ražošanas jauda un neizmantotā jauda, kas pieejama eksportam.

(a) Importa par dempinga cenām no Ukrainas apjoms un cenas

(70)     Ukrainas izcelsmes gludināmo dēļu imports palielinājās par 24 %. Atbilstošā tirgus daļa nedaudz palielinājās — no 8 % 2008. gadā līdz 10 % termiņbeigu pārskatīšanas izmeklēšanas periodā.

(71)     Visā attiecīgajā periodā importa cenu tendence bija tāda pati kā Savienības ražošanas nozares cenu tendence Savienības tirgū. Kopumā no 2008. gada līdz termiņbeigu pārskatīšanas izmeklēšanas periodam importa cenas palielinājās par 14 %.

(b) Savienības tirgus un citu trešo valstu tirgu pievilcīgums

(72)     Attiecīgajā periodā Ukrainas eksporta cenas uz trešām valstīm kopumā bija zemākas nekā tās cenas Savienības tirgū. Cenu starpība pārsniedza 10 % no eksporta cenu līmeņa termiņbeigu pārskatīšanas izmeklēšanas periodā.

(73)     Ukrainas eksporta cenas uz trešajām valstīm kopumā bija zemākas nekā cena Ukrainas eksportam uz Savienību, un tas ļauj secināt, ka Savienības tirgus ir pievilcīgs, jo Savienības tirgus var radīt lielāku peļņu.

(c) Ukrainas ražotāja ražošanas jauda un neizmantotā jauda, kas pieejama eksportam

(74)     Termiņbeigu pārskatīšanas izmeklēšanas periodā tikai neliela daļa no Ukrainas ražošanas jaudas bija pieejama eksportam.

(75)     Saskaņā ar izmeklēšanas laikā savākto informāciju, netiek prognozēts, ka Ukrainas jauda varētu vēl pieaugt. Tāpēc nepastāv iespējamība, ka tad, ja tiktu atcelti pasākumi, eksports uz Savienību pieaugtu.

(d) Secinājumi par dempinga turpināšanās iespējamību – Ukraina

(76)     Ņemot vērā iepriekšminēto, jo īpaši konstatējumus attiecībā uz gaidāmo jaudas attīstību, tika uzskatīts, ka nepastāv iespējamība, ka Ukrainas ražotājs eksportētājs atsāks eksportēt uz Savienības tirgu tādus apjomus par dempinga cenām, kuri ir kaitējoši īsā un vidējā termiņā, ja pasākumi tiktu atcelti.

3.           Dempings – starpposma pārskatīšana – Ukraina

3.1.        Normālā vērtība

(77)     Saskaņā ar pamatregulas 2. panta 2. punktu tika pārbaudīts, vai starpposma pārskatīšanas izmeklēšanas periodā līdzīga ražojuma kopējais iekšzemes pārdošanas apjoms neatkarīgiem pircējiem bijis reprezentatīvs , t. i., vai kopējais šādas pārdošanas apjoms ir 5 % vai vairāk no attiecīgā ražojuma pārdošanas apjoma eksportam uz Savienību. Pamatojoties uz minēto, Ukrainas ražotāja, kurš sadarbojās, iekšzemes pārdošana uzskatāma par kopumā reprezentatīvu.

(78)     Pēc tam Komisija noteica tos ražojuma veidus, kas tiek pārdoti iekšzemes tirgū un kas ir identiski vai salīdzināmi ar tiem ražojuma veidiem, kuri tiek pārdoti eksportam uz Savienību.

(79)     Par katru ražojuma veidu, ko ražotājs eksportētājs pārdeva iekšzemes tirgū un kas ir identisks vai salīdzināms ar ražojuma veidu, kurš tiek pārdots eksportam uz Savienību, tika pārbaudīts, vai pārdošanas apjoms iekšzemes tirgū ir bijis pietiekami reprezentatīvs pamatregulas 2. panta 2. punkta nozīmē. Konkrēta ražojuma veida iekšzemes pārdošanas apjomi tika uzskatīti par pietiekami reprezentatīviem, ja šā ražojuma veida kopapjoms, kas starpposma pārskatīšanas periodā pārdots neatkarīgiem pircējiem iekšzemes tirgū, bija vismaz 5 % no salīdzināmā eksportam uz Savienību pārdotā ražojuma veida kopapjoma.

(80)     Vēlāk, par katru ražojuma veidu nosakot neatkarīgiem pircējiem veikto rentablās pārdošanas apjoma īpatsvaru iekšzemes tirgū, tika pārbaudīts, vai ir uzskatāms, ka līdzīgā ražojuma pārdošana iekšzemes tirgū notikusi parastās tirdzniecības operācijās saskaņā ar pamatregulas 2. panta 4. punktu.

(81)     Ja pārdošanas apjoms kādam ražojuma veidam, ko pārdeva par neto pārdošanas cenu, kura vienāda ar aprēķinātajām ražošanas izmaksām vai lielāka par tām, pārsniedza 80 % no attiecīgā ražojuma veida pārdošanas kopējā apjoma un ja attiecīgā ražojuma veida vidējā svērtā pārdošanas cena bija vienāda ar vienības ražošanas izmaksām vai lielāka par tām, normālo vērtību noteica, pamatojoties uz tādu faktisko cenu iekšzemes tirgū, kura aprēķināta kā vidējā svērtā cena visiem attiecīgā ražojuma veida pārdošanas apjomiem iekšzemes tirgū starpposma pārskatīšanas izmeklēšanas periodā neatkarīgi no tā, vai šāda pārdošana ir bijusi rentabla.

(82)     Ja kāda ražojuma veida rentablās pārdošanas apjoms nepārsniedza 80 % no šā veida pārdošanas kopapjoma vai ja šā ražojuma veida vidējā svērtā cena bija zemāka par ražošanas izmaksām, normālo vērtību noteica, pamatojoties uz faktisko cenu iekšzemes tirgū, ko aprēķināja kā attiecīgā ražojuma veida tās pārdošanas apjomu vidējo svērto cenu, kura bijusi rentabla un veikta starpposma pārskatīšanas izmeklēšanas periodā.

(83)     Nerentablajiem ražojuma veidiem normālo vērtību aprēķināja saskaņā ar pamatregulas 2. panta 3. punktu un 2. panta 6. punktu. Normālo vērtību aprēķināja, Ukrainas ražotāja ražošanas izmaksām termiņbeigu pārskatīšanas izmeklēšanas periodā pieskaitot vidējās svērtās pārdošanas, vispārējās un administratīvās (PVA) izmaksas, kas radušās parastajās tirdzniecības operācijās, un vidējo svērto peļņu, kas iegūta no rentablajiem ražojuma veidiem.

3.2.        Eksporta cena

(84)     Tā kā Ukrainas ražotājs eksportētājs eksporta preču pārdošanu uz Savienību veica tieši neatkarīgiem pircējiem Savienībā, eksporta cenas saskaņā ar pamatregulas 2. panta 8. punktu tika noteiktas, pamatojoties uz cenām, kas faktiski samaksātas vai jāmaksā par attiecīgo ražojumu.

3.3.        Salīdzinājums

(85)     Normālās vērtības un eksporta cenas salīdzinājums tika veikts, izmantojot EXW cenas. Lai nodrošinātu taisnīgu normālās vērtības un eksporta cenas salīdzinājumu, saskaņā ar pamatregulas 2. panta 10. punktu pēc būtības tika veiktas korekcijas, ņemot vērā atšķirības, kas ietekmē cenas un cenu salīdzināmību. Korekcijas tika veiktas attiecībā uz transporta, apdrošināšanas, apstrādes un papildu izmaksām, iesaiņošanas, kredīta un banku maksām un komisijām visos gadījumos, kad bija skaidrs, ka tās ietekmē cenu salīdzināmību.

3.4.        Dempinga starpība

(86)     Kā paredzēts pamatregulas 2. panta 11. punktā, dempinga starpība tika noteikta, pamatojoties uz attiecīgā veida vidējās svērtās normālās vērtības un attiecīgā ražojuma atbilstīgā veida vidējās svērtās eksporta cenas salīdzinājumu. Šīs salīdzinājums neliecina, ka būtu dempings.

4.           Jauno apstākļu ilglaicīgums – Ukraina

(87)     Saskaņā ar pamatregulas 11. panta 3. punktu tika arī pārbaudīts, vai jaunos apstākļus varētu pamatoti uzskatīt par ilglaicīgiem.

4.1.        Jauno apstākļu ilglaicīgums

(88)     Ukrainas ražotājs ir pārstrukturējis savu pārdošanas organizāciju tā, ka kopš 2010. gada decembra visi darījumi, kad attiecīgais ražojums tika pārdots eksportam uz Savienību, ir veikti tieši ar neatkarīgu pircēju, neiesaistot nevienu saistītu pārdošanas uzņēmumu. Tāpēc, ņemot vērā šos jaunos apstākļus, eksporta cenu aprēķins tika koriģēts.

(89)     Šīs pārmaiņas ir uzskatāmas par ilglaicīgām, jo saistītā uzņēmuma iepriekš veiktie uzdevumi tika reāli nodoti Ukrainas ražotājam aptuveni uz gadu. Netika konstatētas norādes uz to, ka pārdošanas struktūrā nākotnē būtu iespējamas pārmaiņas. Tāpēc tiek secināts, ka apstākļu pārmaiņas ir ilglaicīgas.

D. SAVIENĪBAS RAŽOŠANAS NOZARES DEFINĪCIJA

Savienības produkcija un Savienības ražošanas nozare

(90)     Tiek lēsts, ka līdzīgo ražojumu Savienībā ražoja 20–30 ražotāju. Tie veido Savienības ražošanas nozari pamatregulas 4. panta 1. punkta nozīmē.

(91)     Savienības ražošanas nozares gada produkcija tika aplēsta, pamatojoties uz 1. apsvērumā minētās izmeklēšanas konstatējumiem attiecībā uz Ķīnas ražotāja eksportētāja Since Hardware (Guangzhou) Co gludināmo dēļu importu un datiem, ko sniedza tie Savienības ražotāji, kuri sadarbojās. Kā minēts 65. apsvērumā Padomes Regulā (ES) Nr. 1243/2010, ar kuru nosaka antidempinga pasākumus iepriekšminētā ražotāja eksportētāja importam, var lēst, ka kopējais gludināmo dēļu saražotais gada apjoms Savienībā 2009. gadā pārsniedza 5 miljonus gabalu. Cita informācija nebija pieejama, tādējādi tika uzskatīts, ka ir pamatoti pieņemt, ka kopējais Savienības produkcijas gada apjoms pašreizējās termiņbeigu pārskatīšanas attiecīgā perioda sākumā (2008. gadā)sasniedza 5 miljonus gabalu. Produkcijas apjoma izmaiņas attiecīgajā periodā tika noteikts, pamatojoties uz tendencēm to Savienības ražotāju, kuri sadarbojās, ražošanas apjomā. Šādi noteiktais Savienības produkcijas apjoms sasniedza aplēstu rādītāju, proti, 5,2 miljonus gabalu TBPIP laikā.

(92)     Kā norādīts 20. apsvērumā, izlasē tika iekļauti trīs Savienības ražotāji, kas pārstāvēja vairāk nekā 40 % no kopējās līdzīgā ražojuma produkcijas Savienībā. Šie atlasītie ražotāji atbildēja uz anketas jautājumiem.

(93)     Turklāt vēl četri Savienības ražotāji iesniedza pamatinformāciju par savu produkciju un pārdošanas datus.

(94)     Tika konstatēts, ka iepriekšminētie septiņi Savienības ražotāji ražo vairāk nekā 55 % no Savienības kopējās līdzīgā ražojuma produkcijas.

(95)     Savienības gludināmo dēļu tirgum ir raksturīgi galvenokārt mazi un vidēji ražotāji, kas atrodas vairākās dalībvalstīs, tostarp Apvienotajā Karalistē, Itālijā, Nīderlandē, Polijā, Portugālē, Spānijā un Vācijā.

E. SITUĀCIJA SAVIENĪBAS TIRGŪ

(96)     Tā kā Ukrainā ir tikai viens ražotājs eksportētājs, Savienības patēriņš un daži no makroekonomikas rādītājiem ir sniegti indeksa vai intervālu veidā, lai saskaņā ar pamatregulas 19. pantu nodrošinātu konfidencialitāti.

5.           Patēriņš Savienībā

(97)     Patēriņš Savienībā tika noteikts, pamatojoties uz Savienības ražošanas nozares pārdošanas apjomiem Savienības tirgū, kā aprakstīts 100. apsvērumā, un importa apjomu, kas reģistrēts 14. panta 6. punkta datubāzē.

(98)     Attiecībā uz importa apjomu no ĶTR dati, ko sniedza vienīgais Ķīnas ražotājs, kurš sadarbojās, nebija izmantojami, lai ekstrapolētu kopējo importa apjomu no ĶTR, jo šie dati attiecās tikai uz ļoti nelielu daļu no kopējā importa no ĶTR. Tāpēc kopējais importa apjoms saskaņā ar pamatregulas 18. pantu bija jānosaka, pamatojoties uz pieejamajiem faktiem. Attiecīgie KN kodi Eurostat informācijā aptver ne tikai attiecīgo ražojumu, bet arī citus ražojumus, tāpēc Eurostat netika uzskatīts par piemērotu avotu, pēc kura noteikt importa apjomu no ĶTR. Tāpēc, ņemot vērā Ķīnas ražotāju eksportētāju ārkārtīgi zemo sadarbības līmeni un to, ka nesaistītie importētāji nesadarbojās, vienīgais ticamais statistikas datu avots importa apjoma noteikšanai bija 14. panta 6. punkta datubāzes informācija. Importa apjoms, kas reģistrēts 14. panta 6. punkta datubāzē, ir paziņots tikai kilogramos, tāpēc dati bija jāizsaka gabalos (vienībās), izmantojot koeficientu, kas vienlaikus notiekošajā starpposma pārskatīšanā tika noteikts importam no Ukrainas. Tas tika uzskatīts par pamatotu, jo Ķīnas uzņēmuma, kurš sadarbojās, imports nebija reprezentatīvs, turklāt, kā norādīts 36. apsvērumā, ĶTR normālās vērtības noteikšanai Ukraina arī tika izmantota par analogo valsts, tāpēc dati tika uzskatīti par reprezentatīviem Ķīnas importa līmeņa noteikšanai.

(99)     No Ukrainas veiktā importa gadījumā tika izmantoti pārbaudītie dati, kas bija ziņoti atbildēs uz anketas jautājumiem vienlaikus notiekošajā starpposma pārskatīšanā. Lai gan starpposma izmeklēšanas periods bija noteikts no 2011. gada 1. aprīļa līdz 2012. gada 31. martam un tādējādi neaptvēra termiņbeigu pārskatīšanas izmeklēšanas perioda pirmo ceturksni, tika konstatēts, ka minētā informācija tomēr ir derīga importa apjomu noteikšanai. Minētā informācija patiešām bija pārbaudīta, un tika konstatēts, ka tā ir precīza un reprezentatīva, lai termiņbeigu pārskatīšanas izmeklēšanas periodā to izmantotu Ukrainas izcelsmes importa apjoma noteikšanai.

(100)   Savienības ražošanas nozares pārdošanas apjomi Savienības tirgū tika aplēsti, ekstrapolējot septiņu Savienības ražotāju, kuri sadarbojās, kopējās produkcijas apjoma un kopējā pārdošanas apjoma attiecību pret Savienības ražošanas nozares kopējo aplēsto produkcijas apjomu katram attiecīgā perioda gadam.

(101)   Pamatojoties uz to, Savienības patēriņš no 2008. gada līdz TBPIP samazinājās par 11 %. Precīzāk, iespējamais pieprasījums no 2008. gada līdz 2009. gadam samazinājās par 7 procentpunktiem, bet pēc tam no 2009. gada līdz 2010. gadam tas palielinājās par 9 procentpunktiem. TBPIP laikā Savienības patēriņš bija 9–10 miljoni gabalu, kas atbilst samazinājumam par 13 procentpunktiem salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu.

1. tabula ||

Apjoms (tūkst. gab.) || 2008 || 2009 || 2010 || TBPIP (2011)

Patēriņš || 10 000–11 000 || 9000–10 000 || 10 000–11 000 || 9000–10 000

Indekss || 100 || 93 || 102 || 89

Avots: 14. panta 6. punkta datubāze, atbildes uz anketas jautājumiem || || || ||

6.           Imports no attiecīgajām valstīm

Importa no attiecīgajām valstīm ietekmes kumulatīvs novērtējums

(102)   Sākotnējā izmeklēšanā 2007. gadā tika secināts, ka ĶTR un Ukrainas izcelsmes imports tika novērtēts kumulatīvi saskaņā ar pamatregulas 3. panta 4. punktu. Tika pārbaudīts, vai kumulatīvs novērtējums bija atbilstīgs arī pašreizējai termiņbeigu pārskatīšanai.

(103)   Saistībā ar to tika konstatēts, ka dempinga starpība, kas bija noteikta importam no ĶTR, bija virs de minimis līmeņa (11,5 %), kā noteikts pamatregulas 9. panta 3. punktā. Attiecībā uz importu no Ukrainas netika konstatēts ne dempings TBPIP laikā, ne iespējamība, ka dempings varētu atkārtoties. Pamatojoties uz to, imports no Ukrainas būtu jānošķir no importa no ĶTR, jo nav izpildīti pamatregulas 3. panta 4. punktā paredzētie kritēriji.

7.           Imports no ĶTR

7.1.        Apjoms un tirgus daļa

(104)   Kā minēts 98. apsvērumā, ņemot vērā ārkārtīgi zemo Ķīnas ražotāju eksportētāju sadarbības līmeni, kopējais ĶTR izcelsmes importa apjoms saskaņā ar pamatregulas 18. pantu tika noteikts, pamatojoties uz 14. panta 6. punkta datubāzē pieejamo informāciju.

(105)   Pamatojoties uz to, attiecīgā ražojuma imports no ĶTR samazinājās absolūtajos skaitļos no [4–4,5 miljoni gabalu] 2008. gadā līdz [1,5–2,0 miljoni gabalu] TBPIP laikā — attiecīgajā periodā tas bija 59 % samazinājums. Šis samazinājums bija īpaši nozīmīgs no 2010. gada līdz TBPIP, kad imports no ĶTR samazinājās no [3–3,5 miljoni] 2010. gadā līdz [1,5–2,0 miljoni gabalu] TBPIP laikā, proti, par 36 procentpunktiem. Šī samazināšanās sakrīt ar atkārtota antidempinga maksājuma noteikšanu uzņēmumam Since Hardware 2010. gada decembrī (sk. 64. apsvērumu).

(106)   Kaut arī attiecīgajā periodā Ķīnas importa tirgus daļa samazinājās par 22 procentpunktiem, tomēr TBPIP laikā tā tirgus daļa bija ievērojama, t. i., 15–20 %.

2. tabula

|| 2008 || 2009 || 2010 || TBPIP (2011)

Tā importa apjoms no ĶTR, kuram tiek piemēroti pasākumi (tūkst. gab.) || 4000–4500 || 3000–3500 || 3000–3500 || 1500–2000

Indekss || 100 || 73 || 76 || 40

Tā importa no ĶTR tirgus daļa, kuram tiek piemēroti pasākumi || 40 %–45 % || 30 %–35 % || 30 %–35 % || 15 %–20 %

Avots: 14. panta 6. punkta datubāze || || || ||

7.2.        Cenas un cenu samazinājums

(107)   Ņemot vērā ārkārtīgi zemo Ķīnas ražotāju eksportētāju sadarbības līmeni, vidējā importa no ĶTR cena saskaņā ar pamatregulas 18. pantu bija jānosaka, pamatojoties uz pieejamajiem faktiem, t. i., pamatojoties uz informāciju 14. panta 6. punkta datubāzē. Ievērojot iepriekšminēto metodiku (sk. 104. apsvērumu), tur reģistrētā informācija tika pārvērsta „cenā par gabalu”. Importa cenas, kas tika noteiktas saskaņā ar minēto metodiku, palielinājās no 7,0 EUR par gabalu 2008. gadā līdz 8,2 EUR par gabalu TBPIP laikā, t. i., par 17 %.

3. tabula

Tā importa cena, uz ko attiecas pasākumi (EUR par gab.) || 2008 || 2009 || 2010 || TBPIP (2011)

ĶTR || 7.0 || 8.3 || 8.4 || 8.2

Indekss || 100 || 119 || 121 || 117

Avots: 14. panta 6. punkta datubāze || || || ||

(108)   Lai noteiktu cenu samazinājumu TBPIP laikā, izlasē iekļauto Savienības ražotāju vidējās svērtās pārdošanas cenas nesaistītiem pircējiem Savienības tirgū, koriģētas līdz EXW cenu līmenim (t. i., neietverot pārvadājumu izmaksas Savienībā un atskaitot atlaides un rabatus), tika salīdzinātas, kā noteikts iepriekš 107. apsvērumā, ar atbilstošajām importa vidējām svērtajām CIF cenām, kas atbilstīgi koriģētas, ņemot vērā muitas nodokļus.

(109)   Izsakot procentos no izlasē iekļauto Savienības ražotāju apgrozījuma TBPIP laikā, salīdzinājums parāda, ka importa no ĶTR cenas bija gandrīz par 20 % mazākas nekā Savienības ražošanas nozares cenas.

8.           Imports no Ukrainas

(110)   Kā minēts iepriekš 99. apsvērumā, importa apjoms no Ukrainas un tā cenas tika noteiktas, pamatojoties uz pārbaudītām atbildēm uz anketas jautājumiem, kuras sniedza Ukrainas ražotājs eksportētājs vienlaikus notiekošajā starpposma pārskatīšanā.

(111)   Šajā tabulā ir parādīts, kā attiecīgajā periodā mainās importa no Ukrainas apjoms un tirgus daļa.

|| 4. tabula ||

|| || 2008 || 2009 || 2010 || TBPIP (2011) ||

|| Tā importa no Ukrainas apjoms, uz ko attiecas pasākumi (tūkst. gab.) || 700–900 || 800–1000 || 900–1100 || 900–1100 ||

|| Indekss || 100 || 104 || 128 || 124 ||

|| Tā importa no Ukrainas tirgus daļa, uz ko attiecas pasākumi || 6 %–9 % || 7 %–10 % || 8 %–11 % || 9 %–12 % ||

Avots: pārbaudītas atbildes uz anketas jautājumiem || || || ||

(112)   Ukrainas izcelsmes gludināmo dēļu imports palielinājās par 24 % laikā no 2008. gada līdz 2011. gadam. Ukraina varēja palielināt savu importu galvenokārt tāpēc, ka ĶTR izcelsmes gludināmo dēļu importam tika piemēroti lielāki antidempinga maksājumi. Turklāt Ukrainas antidempinga maksājuma grozījums 2010. gada jūlijā — no 9,9 % uz 7,7 % — veicināja minēto attīstību, padarot Ukrainas importu konkurētspējīgāku Savienības tirgū.

(113)   Šajā tabulā ir parādīts, kā mainās importa no Ukrainas vidējā CIF cena līdz Savienības robežai, ja spēkā ir pasākumi.

5. tabula ||

Tā importa cena, uz ko attiecas pasākumi (EUR par gab.) || 2008 || 2009 || 2010 || TBPIP (2011) ||

Ukraina || 8–10 || 9–11 || 10–12 || 9–11 ||

Indekss || 100 || 110–115 || 115–120 || 110–115 ||

Avots: pārbaudītas atbildes uz anketas jautājumiem || || || ||

|| || || || ||

(114)   Kā parādīts iepriekš 5. tabulā, attiecīgajā periodā vidējā importa cena palielinājās par 10–15 % un TBPIP laikā gandrīz sasniedza Savienības ražošanas nozares cenu līmeni Savienības tirgū.

9.           Imports no citām trešām valstīm, kam netiek piemēroti pasākumi

(115)   Importa apjoms no citām trešām valstīm, uz ko neattiecas pasākumi, tika noteikts, pamatojoties uz 14. panta 6. punkta datubāzes informāciju, datus izsakot gabalos saskaņā ar to pašu metodiku, kas tika izmantota importa apjoma no ĶTR noteikšanai, kā aprakstīts 98. apsvērumā. Tas tika uzskatīts par pamatotu, jo attiecīgie KN kodi Eurostat informācijā aptver ne tikai attiecīgo ražojumu, bet arī citus ražojumus, tāpēc Eurostat netika uzskatīts par piemērotu avotu, pēc kura noteiktu importa apjomu no citām trešām valstīm.

(116)   Nākamajā tabulā ir parādīta importa dinamika no citām trešām valstīm attiecīgajā periodā apjoma un tirgus daļas ziņā, kā arī šā importa vidējā cena.

6. tabula

Importa no citām trešām valstīm apjoms (tūkst. gab.) || 2008 || 2009 || 2010 || TBPIP (2011)

Turcija || 300–500 || 500–700 || 700–900 || 800–1000

Indekss || 100 || 160–170 || 215–225 || 225–235

citas trešās valstis || 400–600 || 600–800 || 900–1100 || 700–900

Indekss || 100 || 130–140 || 190–200 || 150–160

Visas citas valstis kopā || 700–1100 || 1100–1500 || 1600–2000 || 1500–1900

Indekss || 100 || 140–150 || 200–210 || 180–190

Importa no visām citām trešajām valstīm tirgus daļa || 5 % –10 % || 10 %–15 % || 15 %–20 % || 15 %–20 %

Importa no visām citām valstīm cena (EUR par gab.) || 7,7 || 8,1 || 8,2 || 9,0

Avots: 14. panta 6. punkta datubāze

(117)   Importa apjoms no citām trešām valstīm attiecīgajā periodā kopumā palielinājās. No 2008. gada līdz 2010. gadam tas palielinājās pat vairāk nekā divas reizes, savukārt no 2010. gada līdz TBPIP tas samazinājās. Pamatojoties uz to, importa apjoms no citām trešām valstīm attiecīgajā periodā ievērojami palielinājās un TBPIP laikā sasniedza [1,5–1,9] miljonus gabalu, rezultātā TBPIP laikā tirgus daļa bija robežās no 15 % līdz 20 %. Lielākā daļa šā importa bija no Turcijas, no kuras imports palielinājās no [0,3–0,5] miljoniem gabalu 2008. gadā līdz [0,8–1,0] miljoniem gabalu TBPIP laikā.

(118)   Importa no citām trešām valstīm, kurām netiek piemēroti pasākumi, vidējā cena palielinājās no 7,7 EUR par gab. 2008. gadā līdz 9,0 EUR par gab. TBPIP laikā — tas ir 17 % palielinājums.

10.         Savienības ražošanas nozares ekonomiskais stāvoklis

(119)   Saskaņā ar pamatregulas 3. panta 5. punktu pārbaude, kas tika veikta attiecībā uz importa par dempinga cenām ietekmi uz Savienības ražošanas nozari, ietvēra visu to ekonomikas faktoru un rādītāju novērtējumu, kuri attiecīgajā periodā ietekmēja Savienības ražošanas nozares stāvokli.

(120)   Kā iepriekš minēts 20. apsvērumā, tika izmantota atlase, lai pārbaudītu iespējamo Savienības ražošanas nozarei nodarīto kaitējumu.

(121)   Lai veiktu kaitējuma analīzi, divos līmeņos tika noteikti šādi kaitējuma rādītāji:

– makroekonomiskie rādītāji (produkcija, ražošanas jauda, jaudas izmantojums, ražīgums, pārdošanas apjoms, tirgus daļa, izaugsme, nodarbinātība un dempinga starpību apmērs un atgūšanās no iepriekšējā dempinga) tika novērtēti visas Savienības produkcijas līmenī, pamatojoties uz informāciju, kas iegūta no ražotājiem, kuri pieteicās;

– mikroekonomiskie rādītāji (vidējā vienības cena, vienības izmaksas, krājumi, darbaspēka izmaksas, rentabilitāte, ienākums no ieguldījumiem, naudas plūsma, spēja piesaistīt kapitālu un ieguldījumi) tika analizēti, pamatojoties uz atlasīto Savienības ražotāju sniegto informāciju.

10.1.      Makroekonomiskie rādītāji

(a) Produkcija

(122)   Savienības kopējā produkcija tika aplēsta, kā aprakstīts 91. apsvērumā. Pamatojoties uz to, Savienības produkcija no 2008. gada līdz TBPIP palielinājusies par 4 % . Konkrētāk, no 2008. gada līdz 2009. gadam tā samazinājās par 2 %, bet no 2009. gada līdz TBPIP palielinājās par 6 procentpunktiem, sasniedzot aptuveni 5,2 miljonus vienību.

7. tabula

tūkst. gab. || 2008 || 2009 || 2010 || TBPIP (2011)

Produkcija || 5000 || 4887 || 5072 || 5194

Indekss || 100 || 98 || 101 || 104

Avots: atbildes uz anketas jautājumiem

(b) Ražošanas jauda un jaudas izmantojums

(123)   Ražošanas jauda tika aplēsta, izmantojot septiņu Savienības ražotāju, kuri sadarbojās, kopējās produkcijas apjoma un kopējās jaudas attiecību pret 122. apsvērumā noteikto Savienības ražošanas nozares kopējo produkciju katrā attiecīgā perioda gadā.

(124)   Savienības ražošanas nozares ražošanas jauda visā attiecīgajā periodā palielinājusies par 17 %. Tomēr šis palielinājums ir saistīts tikai ar vienu Savienības ražotāju, bet pārējiem Savienības ražotājiem, kuri sadarbojās, attiecīgajā periodā jauda bija stabila. Izmeklēšanas konstatējumi norāda, ka daži no Savienības ražotājiem, kuri nesadarbojās, var būt slēguši savas ražošanas iekārtas, tādējādi samazinot Savienības kopējo ražošanas jaudu attiecīgajā periodā, kas nav parādīts 8. tabulā. Izmeklēšanā tika arī atklāts, ka Savienības ražošanas nozare ražojusi ne vien attiecīgo ražojumu, bet arī citus ražojumus (piemēram, veļas žāvētājus), daļēji izmantojot tās pašas ražošanas līnijas. Turklāt izmeklēšana ir parādījusi, ka Savienības ražotāji var viegli pārslēgties no attiecīgā ražojuma ražošanas uz citiem ražojumiem. Tāpēc nebija iespējams skaidri noteikt attiecīgā ražojuma ražošanas jaudu.

(125)   Jaudas izmantojums 2008. gadā bija 66 %, un TBPIP laikā tas nedaudz samazinājās, proti, līdz 58 %. Kā norādīts iepriekšējā apsvērumā, nebija iespējams noteikt ticamu kopējo ražošanas jaudu Savienībā. Jaudas izmantojums ir noteikts, pamatojoties uz kopējo jaudu, tāpēc šajā gadījumā arī to nevar uzskatīt par jēgpilnu kaitējuma rādītāju.

8. tabula

tūkst. gab. || 2008 || 2009 || 2010 || TBPIP (2011)

Ražošanas jauda || 7592 || 7962 || 8375 || 8906

Indekss || 100 || 105 || 110 || 117

Jaudas izmantojums || 66% || 61% || 61% || 58%

Indekss || 100 || 93 || 92 || 89

Avots: atbildes uz anketas jautājumiem

(c) Pārdošanas apjoms

(126)   Savienības ražošanas nozares pārdošanas apjoms tika noteikts, kā iepriekš aprakstīts 100. apsvērumā. Tādējādi laikā no 2008. gada līdz TBPIP Savienības ražošanas nozares pārdošanas apjoms Savienības tirgū nesaistītiem pircējiem palielinājās par 10 %. Šis palielinājums bija īpaši nozīmīgs no 2010. gada līdz TBPIP, kad pārdošanas apjoms palielinājās par 7 procentpunktiem. Tas sakrīt ar importa no ĶTR samazināšanos, ko radīja antidempinga maksājuma noteikšana Since Hardware (Guangzhou) Co.

            9. tabula

tūkst. gab. || 2008 || 2009 || 2010 || TBPIP (2011)

Pārdošana nesaistītiem pircējiem Savienībā || 4300–4500 || 4300–4500 || 4500–4700 || 4800–5000

Indekss || 100 || 99 || 103 || 110

Avots: atbildes uz anketas jautājumiem

(d) Tirgus daļa

(127)   Attiecīgajā periodā Savienības ražošanas nozare atguva tirgus daļu, kura palielinājās no 40–45 % 2008. gadā līdz 50–55 % TBPIP laikā, t. i., par 24 %. Šis palielinājums izskaidrojams galvenokārt ar patēriņa un Ķīnas importa apjoma samazinājumu un vienlaicīgo Savienības ražošanas nozares pārdošanas apjoma palielinājumu.

10. tabula

|| 2008 || 2009 || 2010 || TBPIP (2011)

Savienības ražotāju tirgus daļa || 40 %–45 % || 45 %–50 % || 40 %–45 % || 50 %–55 %

Indekss || 100 || 107 || 101 || 124

Avots: atbildes uz anketas jautājumiem un 14. panta 6. punkta datubāze || || || ||

(e) Izaugsme

(128)   No 2008. gada līdz TBPIP samazinājās Savienības patēriņš. Vienlaikus par 10 % palielinājās Savienības ražošanas nozares pārdošanas apjoms Savienības tirgū un par 24 % palielinājās Savienības ražošanas nozares tirgus daļa. Līdzīgi tajā pašā laikā par 4 % palielinājās arī Savienības ražošanas nozares produkcija, vairāk nekā divas reizes palielinājās ieguldījumi (141. apsvērums) un nodarbinātība palielinājās par 10 % (129. apsvērums). Tāpēc var secināt, ka Savienības ražošanas nozarē attiecīgajā periodā bija izaugsme.

(f) Nodarbinātība

(129)   Nodarbinātība un nodarbinātības tendences Savienības kopējai ražošanas nozarei tika aplēstas, ekstrapolējot datus, kas pieejami par Savienības ražotājiem, kuri sadarbojās. Atbilstīgi pārdošanas apjoma palielinājumam nodarbinātības līmenis Savienības ražošanas nozarē no 2008. gada līdz TBPIP pieauga par 10 %.

11. tabula

|| 2008 || 2009 || 2010 || TBPIP (2011)

Nodarbinātība, kas saistīta ar līdzīgo ražojumu || 655 || 672 || 736 || 722

Indekss || 100 || 102 || 112 || 110

Avots: atbildes uz anketas jautājumiem || || || ||

(g) Ražīgums

(130)   Savienības ražošanas nozares darbaspēka ražīgums, kas mērīts kā izlaide (gabalos) uz vienu nodarbināto personu gadā, attiecīgajā periodā samazinājās par 6 % . Tas ir saistīts ar faktu, ka ražošana pieauga mazāk nekā nodarbinātība.

12. tabula

|| 2008 || 2009 || 2010 || TBPIP (2011)

Ražīgums (tūkstošos gabalu uz nodarbināto) || 7,6 || 7,3 || 6,9 || 7,2

Indekss || 100 || 95 || 90 || 94

Avots: atbildes uz anketas jautājumiem || || || ||

(h) Dempinga starpības apmērs un atgūšanās no iepriekšējā dempinga sekām

(131)   Konstatētā dempinga starpība ievērojami pārsniedza de minimis līmeni. Attiecībā uz faktisko dempinga starpību apmēra ietekmi uz Savienības ražošanas nozari, īpaši ņemot vērā importa no ĶTR apjomu un cenas, ietekmi nevar uzskatīt par nelielu.

(132)   Attiecībā uz iepriekšējā dempinga ietekmi, kaut arī iepriekš aplūkotie rādītāji liecina par zināmu uzlabojumu, tie arī sniedz pierādījumus, ka Savienības ražošanas nozare joprojām ir nenoturīga un neaizsargāta.

10.2.      Mikroekonomiskie rādītāji

(a) Cenas un citi faktori, kas ietekmē cenas

(133)   Atlasīto Savienības ražotāju vidējās pārdošanas cenas dinamika nesaistītajiem pircējiem Savienībā parādīta šajā tabulā. Vidējās cenas attiecīgajā periodā saglabājās relatīvi stabilas, kaut arī TBPIP laikā nedaudz palielinājās. Kā minēts iepriekš, šī palielināšanās sakrita ar antidempinga pasākumu noteikšanu uzņēmumam Since Hardware (Guangzhou) Co.

13. tabula

|| 2008 || 2009 || 2010 || TBPIP (2011)

Vienības cena Savienības tirgū (EUR par gab.) || 10,9 || 10,7 || 10,9 || 11,2

Indekss || 100 || 98 || 100 || 103

Produkcijas vienības izmaksa (EUR par gab.) || 10,9 || 10,5 || 11,0 || 11,4

Indekss || 100 || 96 || 101 || 105

Avots: atbildes uz anketas jautājumiem || || || ||

(134)   Pārdošanas cenas atspoguļo galveno izejmateriālu (t. i., tērauda) cenu tendences. Pārdošanas cenas un izmaksas attiecīgajā periodā saglabājās relatīvi stabilas, lai gan izmaksas palielinājās mazliet vairāk nekā pārdošanas cenas, un no 2008. gada līdz TBPIP tas negatīvi ietekmēja Savienības ražošanas nozares rentabilitāti. Tomēr Savienības ražošanas nozare nevarēja palielināt savas cenas līdz ilgtspējas līmenim, bet, lai atgūtu tirgus daļu laikā, kad patēriņš samazinājās, bija spiesta saskaņot cenas ar zemas cenas importu no Ķīnas.

(b) Darbaspēka izmaksas

(135)   Vidējās algas attiecīgajā periodā bija stabilas, bet produkcijas vienības izmaksas palielinājās par 3 % (13. tabula).

14. tabula ||

EUR/nodarbinātais || 2008 || 2009 || 2010 || TBPIP (2011)

Vidējā alga || 20,669 || 19,377 || 19,885 || 20,523

Indekss || 100 || 94 || 96 || 99

Avots: atbildes uz anketas jautājumiem || || || || ||

(c) Krājumi

(136)   Krājumu apjoms attiecīgajā periodā palielinājās. Krājumu līmenis TBPIP laikā bija par 56 % augstāks nekā 2008. gadā.

15. tabula ||

tūkst. gab. || 2008 || 2009 || 2010 || TBPIP (2011)

Krājumi perioda beigās || 94 || 137 || 184 || 146

Indekss || 100 || 147 || 197 || 156

Avots: atbildes uz anketas jautājumiem || || || || ||

(d) Rentabilitāte un ienākums no ieguldījumiem

(137)   Savienības ražošanas nozare spēja nedaudz palielināt rentabilitāti, sākot ar 2008. gadu, kad tā atradās uz rentabilitātes sliekšņa, līdz 2009. gadam, kad tā palielinājās līdz 2 %. Tomēr rentabilitāte atkal samazinājās 2010. gadā un turpināja vēl samazināties TBPIP laikā, kad tā sasniedza −1,7 %. Kopumā rentabilitāte attiecīgajā periodā samazinājās par gandrīz 2 %. Kā iepriekš minēts 134. apsvērumā, to galvenokārt noteica tas, ka Savienības ražošanas nozare nevarēja palielināt savas pārdošanas cenas atbilstīgi izmaksu pieaugumam, jo tā bija spiesta piemēroties zemajām Ķīnas importa cenām, lai atgūtu savu tirgus daļu.

(138)   Ienākums no ieguldījumiem (INI), kas izteikts kā peļņa procentos no ieguldījumu neto uzskaites vērtības, kopumā atbilst rentabilitātes tendencei. No 2008. gada līdz 2009. gadam INI palielinājās, bet no 2009. gada līdz TBPIP tas samazinājās. INI samazinājums bija izteiktāks nekā rentabilitātes līmeņa samazinājums, jo ieguldījumi pieauga, kā parādīts 141. apsvērumā.

16. tabula

|| || 2008 || 2009 || 2010 || TBPIP (2011) ||

|| Rentabilitāte (% no neto pārdošanas) || 0,0% || 2,0% || −0,8 % || −1,7% ||

|| Indekss || 100 || 102 || 99 || 98 ||

|| INI (peļņa % no ieguldījumu neto uzskaites vērtības) || −4 % || 96 % || −20 % || −82 % ||

|| Indekss || 100 || 200 || 84 || 22 ||

Avots: atbildes uz anketas jautājumiem ||

(e) Naudas plūsma un spēja piesaistīt kapitālu

(139)   Neto naudas plūsma no pamatdarbības, kas ir ražošanas nozares spēja pašai finansēt savu darbību un kas ir izteikta kā procenti no līdzīgā ražojuma apgrozījuma, uzlabojās atbilstīgi rentabilitātei, kura no rentabilitātes sliekšņa līmeņa 2008. gadā palielinājās līdz 5 % 2009. gadā. 2010. gadā tā samazinājās līdz 3 % un TBPIP laikā bija negatīva.

17. tabula

|| 2008 || 2009 || 2010 || TBPIP (2011)

Naudas plūsma (% no apgrozījuma) || 0% || 5% || 3% || −1%

Avots: atbildes uz anketas jautājumiem || || || ||

(140)   Netika konstatētas konkrētas norādes, ka Savienības ražošanas nozarei būtu bijušas grūtības piesaistīt kapitālu.

(f) Ieguldījumi

(141)   No 2008. gada līdz TBPIP atlasīto ražotāju gada ieguldījumi līdzīgā ražojuma ražošanā pieauga vairāk nekā divas reizes. No 2008. gada līdz 2009. gadam tie pieauga strauji. Ieguldījumu pieaugums ir skaidrojams ar Savienības ražošanas nozares pārstrukturēšanu, kad tika veikti ieguldījumi savā ražošanas procesā, lai panāktu lielāku konkurētspēju. No 2010. gada līdz TBPIP ieguldījumi samazinājās, bet ieguldījumu līmenis saglabājās ievērojami augstāks nekā 2008. gadā.

18. tabula

|| 2008 || 2009 || 2010 || TBPIP (2011)

Neto ieguldījumi (tūkstošos EUR) || 239 || 504 || 1046 || 569

Indekss || 100 || 211 || 438 || 239

Avots: atbildes uz anketas jautājumiem || || || ||

11.         Secinājumi par kaitējumu

(142)   Makroekonomisko rādītāju analīze liecināja par uzlabojumu, jo īpaši attiecībā uz ražošanas un pārdošanas apjomu, kā arī Savienības ražošanas nozares tirgus daļu attiecīgajā periodā. Vienlaikus daži būtiski mikroekonomiskie rādītāji samazinājās, piemēram, rentabilitāte un ienākums no ieguldījumiem. Pārdošanas cenas nedaudz palielinājās, tomēr nevarēja sasniegt ilgtspējas līmeni un pielāgoties ražošanas izmaksu palielinājumam. Tas galvenokārt skaidrojams ar to, ka Ķīnas importa tirgus daļa visā attiecīgajā periodā saglabājās liela, savukārt Ķīnas importa cenas arī bija zemas, un Savienības ražotājiem bija tām jāpieskaņojas, lai atgūtu tirgus daļu.

(143)   Tāpēc pasākumi pret ĶTR tikai daļēji bija palīdzējuši Savienības ražošanas nozarei atgūties no nodarītā kaitējuma.

(144)   Spriežot pēc iepriekšējās analīzes, Savienības ražošanas nozares stāvoklis ir uzlabojies un būtisks kaitējums nav nodarīts. Tomēr, neraugoties uz acīmredzamām pozitīvām tendencēm un nozīmīgiem pārstrukturēšanas centieniem, Savienības ražošanas nozare joprojām ir nenoturīga un neaizsargāta.

F. DEMPINGA ATKĀRTOŠANĀS IESPĒJAMĪBA

12.         Ievadpiezīmes

(145)   Kā iepriekš minēts 51. un 52. apsvērumā, ņemot vērā zemo Ķīnas ražotāju eksportētāju sadarbības līmeni, analīze attiecībā uz Ķīnas iekšzemes tirgu un eksportu no ĶTR uz citām trešām valstīm bija jābalsta uz pieejamo informāciju, t. i., uz informāciju, kas bija publicēta saistībā ar 2010. gada jūnija turpināmības pārbaudi, ko veica ASV Starptautiskās tirdzniecības komisija („ASV turpināmības pārbaude”).

(146)   Attiecīgajā periodā Savienības ražošanas nozares stāvokli raksturoja nenoturība un neaizsargātība, imports par dempinga cenām no ĶTR tai nodarīja kaitējumu.

(147)   Saskaņā ar pamatregulas 11. panta 2. punktu tika novērtēts imports no attiecīgās valsts, lai noteiktu, vai pastāv kaitējuma atkārtošanās iespējamība, ja pasākumi netiktu turpināti.

13.         Prognozētā importa apjoma un cenu līmeņa ietekme pasākumu atcelšanas gadījumā

(148)   Kā minēts iepriekš, attiecībā uz importu no ĶTR pastāvēja dempinga turpināšanās iespējamība, ja pasākumi netiktu turpināti. Ja pasākumi netiktu turpināti, tad visticamāk pieaugtu attiecīgā ražojuma importa apjoms no ĶTR par cenām, kas būtu ievērojami mazākas nekā Savienības ražošanas nozares pārdošanas cenas Savienības tirgū. Izmeklēšana ir parādījusi, ka galvenie Savienības ražošanas nozares pircēji ir mazumtirgotāji, proti, lieli lielveikali, kam ir stabilas pozīcijas dalībai sarunās un kas arvien vairāk iegādāsies gludināmos dēļus no ĶTR, kura, ļoti iespējams, ienāks tirgū, piedāvājot ļoti zemas dempinga cenas. Tāpēc cenu spiediens uz Savienības ražošanas nozari, iespējams, palielināsies, un tā būs spiesta samazināt savas cenas, dramatiski ietekmējot savu rentabilitāti, kura termiņbeigu pārskatīšanas izmeklēšanas periodā jau bija negatīva.

(149)   Tāpēc, ņemot vērā Savienības ražošanas nozares nenoturīgo un neaizsargāto situāciju, importa par dempinga cenām no ĶTR apjoma palielinājums un cenu ietekme varētu radīt smagus finansiālus zaudējumus un samazināt tirgus daļu.

(150)   Ķīnas eksportētāja Since Hardware (Guangzhou) Co rīcību, kurš iepriekš guva labumu no maksājuma likmes 0 % apmērā, var uzskatīt par skaidru norādi uz iespējamo Ķīnas eksportētāju rīcību gadījumā, ja maksājumi tiktu atcelti. Tiek atgādināts, ka Since Hardware (Guangzhou) Co, kas iepriekš guva labumu no likmes 0 % apmērā (no 2007. gada aprīļa līdz 2010. gada decembrim), nozīmīgi palielināja savu eksportu par ļoti izteiktām dempinga cenām uz Savienību, kuras šajā laikposmā bija mazākas par Savienības ražošanas nozares cenām . Kā minēts iepriekš, pēc antidempinga izmeklēšanas attiecībā uz šo uzņēmumu tam tika noteikts galīgais antidempinga maksājums 35,8 % apmērā. Šajā izmeklēšanā tika arī secināts, ka importa apjoms no šā uzņēmuma minētajā izmeklēšanas periodā (2009. gads) palielinājās divas reizes salīdzinājumā ar šā paša uzņēmuma importu sākotnējās izmeklēšanas periodā (2005. gads), kura beidzās 2007. gadā. Izmeklēšanā attiecībā uz Since Hardware (Guangzhou) Co tika secināts, ka rezultātā Savienības ražošanas nozare cietusi būtisku kaitējumu.

(151)   Turklāt izmeklēšana parādīja, ka pirms šīs termiņbeigu pārskatīšanas sākšanas Ķīnas ražotāji eksportētāji jau vērsās pie potenciālajiem pircējiem Savienībā ar tādu cenu piedāvājumiem, kas bija ievērojami mazākas par Savienības ražošanas nozares pārdošanas cenu. Tas parāda, ka ir ļoti iespējams, ka tad, ja pasākumi vairs netiktu turpināti, Ķīnas ražotāji eksportētāji mēģinātu ienākt Savienības tirgū ar lielākiem daudzumiem, pazeminot savu pašreizējo cenu līmeni.

14.         Savienības tirgus pievilcīgums, spēkā esošie pasākumi citās trešās valstīs un neizmantotā jauda

(152)   Kā iepriekš minēts 55.–57. apsvērumā, Ķīnas gludināmo dēļu ražošanas nozare lielā mērā ir orientēta uz eksportu, un pat pēc pasākumu noteikšanas Savienība ir šīs nozares vislielākais un vispievilcīgākais tirgus.

(153)   Ķīnas ražotāju eksportētāju otrais lielākais eksporta tirgus ir ASV. Tomēr piekļuve ASV tirgum saglabājas ierobežota, jo spēkā ir stingri antidempinga pasākumi, kuri tika pagarināti līdz 2015. gadam. Tas pastiprina iespējamību, ka imports no ĶTR palielinātā apjomā varētu tikt novirzīts uz Savienības tirgu, ja pasākumi netiktu turpināti.

(154)   Saskaņā ar informāciju, ko Komisija ieguvusi no ASV turpināmības pārbaudes, ĶTR ir pieejama potenciāli būtiska neizmantota jauda, un, ja antidempinga maksājumi tiktu atcelti, jaudu varētu vienkārši palielināt, jo gludināmo dēļu ražošana ĶTR ir darbietilpīga, un ražošanas pieaugums neprasa nozīmīgus ieguldījumus vai īpašas prasmes. Tāpēc, pamatojoties uz visu pieejamo informāciju, tika secināts, ka tad, ja antidempinga pasākumi netiktu turpināti, ĶTR būtu vismaz potenciāli pieejama ievērojama neizmantota jauda, ko varētu atkal novirzīt uz Savienības tirgu.

15.         Citi faktori

15.1.      Imports, kas no ĶTR netika veikts par dempinga cenām

(155)   Kā minēts iepriekš, TBPIP laikā dempings netika konstatēts tikai attiecībā uz vienu Ķīnas eksportētāju, kurš sadarbojās un kura individuālā likme bija 22,7 %. Tomēr, tā kā šā uzņēmuma imports veidoja tikai minimālu daļu no Ķīnas kopējā importa apjoma, to nevarēja uzskatīt par nozīmīgu un par tādu, kas veicinājis nestabilo situāciju, kurā Savienības ražošanas nozare atradās TBPIP laikā.

(156)   Tika arī konstatēts, ka TBPIP laikā importa cenas no šā uzņēmuma nebija mazākas par Savienības ražošanas nozares cenas.

15.2.      Imports no Ukrainas

(157)   Kā minēts iepriekš, Ukrainas izcelsmes gludināmo dēļu imports palielinājās par 24 %. Attiecīgajā periodā tas izraisīja nelielu atbilstošā tirgus palielinājumu.

(158)   Tomēr vidējā svērtā importa cena no 2008. gada līdz TBPIP palielinājās par 14 % un sasniedza to pašu cenu līmeni, kā Savienības ražošanas nozare Savienības tirgū TBPIP laikā.

(159)   Tāpēc Savienības ražošanas nozares neaizsargāto situāciju nevar saistīt ar gludināmo dēļu importu no Ukrainas. Tāpat arī nav domājams, ka tad, ja pasākumi netiktu turpināti, imports no Ukrainas veicinātu kaitējuma atkārtošanos.

1.1. 15.3.  Imports no citām trešām valstīm, kam netiek piemēroti pasākumi

(160)   Importa apjoms no citām trešām valstīm, kam netiek piemēroti pasākumi, attiecīgajā periodā palielinājās, bet no 2010. gada līdz TBPIP nedaudz samazinājās. Tajā pašā laikā šis importa apjoma palielinājums arī izraisīja tirgus daļas palielinājumu no 5–10 % līdz 15–20 %.

(161)   Lai gan citu trešo valstu importa cenu līmenis bija zemāks nekā Savienības ražošanas nozares vidējās cenas, tas bija augstāks nekā vidējā cena importam no ĶTR, kas noteikta šajā izmeklēšanā.

(162)   Neraugoties uz iepriekš minēto, Ķīnas imports par dempinga cenām varētu ievērojami palielināties, un cenas būtu mazākas par Savienības ražošanas nozares cenām. Izmeklēšanā tika atklāts, ka ĶTR importa vidējās cenas bez antidempinga maksājuma bijušas par aptuveni 20 % mazākas nekā Savienības ražošanas nozares pārdošanas cenas Savienības tirgū. Tādējādi ir gaidāms, ka tad, ja pasākumi netiktu turpināti, Ķīnas importam Savienības tirgū cenas būtu zemākas nekā citu trešo valstu izcelsmes importa vidējā cena, kā tas jau notika TBPIP laikā. Tāpēc tika secināts — lai gan importam no trešo valstu tirgiem ir zināma ietekme uz Savienības ražošanas nozares stāvokli, tas nevar mainīt secinājumu par to, ka tad, ja pasākumi netiktu turpināti, Ķīnas imports par dempinga cenām, kas rada kaitējumu, varētu atkārtoties.

15.4.      Patēriņa samazinājums

(163)   Tiek noradīts, ka šķietamais patēriņa samazinājums no 2010. gada līdz TBPIP ir skaidrojams ar to, kā importa samazinājums, kuru izraisīja antidempinga pasākumu noteikšana pret uzņēmumu Since Hardware (Guangzhou) Co., ietekmēja statistiku. Šajā pašā laikā Savienības ražošanas nozare varēja palielināt savu pārdošanas apjomu un tirgus daļu. Tāpēc patēriņa samazinājums nevarēja ietekmēt Savienības ražošanas nozares stāvokli.

16.         Secinājums par kaitējuma atkārtošanās iespējamību

(164)   Izmeklēšanā tika konstatēta kaitējuma atkārtošanās iespējamība, ja pasākumi netiktu turpināti.

(165)   Ņemot vērā gan līmeni, kādā Ķīnas ražotāji eksportētāji turpināja īstenot dempingu, gan Savienības tirgus pievilcīgumu, gan Ķīnas ražotāja eksportētāja Since Hardware (Guangzhou) Co iepriekšējo rīcību, kas tika pierādīta izmeklēšanā, kura tika beigta 2010. gada decembrī, gan Ķīnas ražotāju iespēju viegli palielināt jaudu gadījumā, ja palielinātos pieprasījums, gan Ķīnas ražotāju stingro orientēšanos uz eksportu, gan arī viņu cenu noteikšanas stratēģiju, gadījumā, ja pasākumi netiktu turpināti, Savienības ražošanas nozare varētu saskarties ar Ķīnas importa par dempinga cenām palielinājumu, kas būtu ievērojami mazākas par Savienības ražošanas nozares cenām. Šādā gadījumā gaidāms, ka ne tikai pasliktinātos jau pašlaik rentabilitātes ziņā sarežģītais Savienības ražošanas nozare stāvoklis, bet varētu tikt neitralizēti arī daži nesenie Savienības ražošanas nozares kopējās darbības uzlabojumi.

G. SAVIENĪBAS INTERESES

17.         Ievads

(166)   Saskaņā ar pamatregulas 21. pantu tika pārbaudīts, vai antidempinga pasākumu noteikšana attiecībā uz ĶTR izcelsmes gludināmo dēļu importu pēc šīs termiņbeigu pārskatīšanas konstatējumiem būtu pretrunā ar Savienības interesēm kopumā. Savienības interešu noteikšana tika balstīta uz visu dažādo iesaistīto interešu novērtējumu. Visām ieinteresētajām personām tika dota iespēja izteikt savu viedokli saskaņā ar pamatregulas 21. panta 2. punktu.

(167)   Šī izmeklēšana ir pārskatīšana, kurā tiek analizēta situācija, kad antidempinga pasākumi jau bijuši spēkā. Tāpēc tā ir iespējams novērtēt, vai spēkā esošajiem antidempinga pasākumiem ir bijusi nevajadzīga nelabvēlīga ietekme uz personām, uz kurām tie attiecas.

(168)   Tiek arī norādīts, ka tiek ierosināts izbeigt antidempinga procedūru attiecībā uz Ukrainas izcelsmes gludināmo dēļu importu, kas palielina trešo valstu importa piekļuvi Savienības tirgum bez ierobežojumiem.

(169)   Pamatojoties uz šo, tika pārbaudīts, vai, neraugoties uz secinājumiem par dempinga kaitējuma atkārtošanās iespējamību, pastāvēja nepārvarami iemesli, lai secinātu, ka Savienības interesēs nav turpināt pasākumus attiecībā uz ĶTR izcelsmes importu.

18.         Savienības ražošanas nozares intereses

(170)   Ir pierādīts, ka Savienības ražošanas nozare ir dzīvotspējīga nozare. To apstiprina nozares ekonomiskā stāvokļa labvēlīgā attīstība attiecīgajā periodā, kura daļēji skaidrojama ar to, ka nozare centās uzlabot konkurētspēju un ka spēkā bija konkrētie pasākumi. Ir pamatoti cerēt, ka Savienības ražošanas nozare turpinās gūt labumu no pasākumu turpināšanas. Ja netiktu turpināti pasākumi attiecībā uz importu no ĶTR, iespējams, Savienības ražošanas nozare ciestu būtisku kaitējumu, ko izraisītu ĶTR veiktais nozīmīga apjoma imports par dempinga cenām, kas secīgi izraisītu nopietnu finanšu situācijas pasliktināšanos, ņemot vērā cenu samazinājuma starpības, kas tika noteiktas TBPIP laikā. Jau šobrīd negatīvā rentabilitāte, ienākumi no ieguldījumiem un krājumi turpinās samazināties un galu galā varētu izraisīt Savienības ražošanas nozares izzušanu.

(171)   Attiecīgi tiek secināts, ka antidempinga pasākumu turpināšana attiecībā uz ĶTR noteikti būtu Savienības ražošanas nozares interesēs.

19.         Citu personu intereses

(172)   Neviens no 15 importētājiem/tirgotājiem, ar kuriem tika nodibināti kontakti, nesadarbojās. Neviena no citām iespējamajām ieinteresētajām personām izmeklēšanas laikā nepieteicās. Nav pierādījumu, kas liecinātu, ka spēkā esošie pasākumi varētu būtiski ietekmēt attiecīgā ražojuma importētājus vai patērētājus. Šajā kontekstā var pamatoti uzskatīt, ka galvenie pircēji, t. i., lieli lielveikali, varēs pārnest antidempinga maksājumu dēļ radītu cenu pieaugumu uz galapatērētāju, būtiski neietekmējot patērētāja uztveri.

20.         Secinājums par Savienības interesēm

(173)   Pamatojoties uz iepriekšminēto, var secināt, ka nav nepārvaramu iemeslu, kas skaidri norādītu, ka pasākumu turpināšana attiecībā uz ĶTR būtu pretrunā Savienības kopējām interesēm.

H. ANTIDEMPINGA PASĀKUMI

(174)   Visas personas tika informētas par būtiskajiem faktiem un apsvērumiem, uz kuru pamata bija paredzēts ieteikt saglabāt spēkā esošos pasākumus attiecībā uz ĶTR izcelsmes attiecīgā ražojuma importu, bet attiecībā uz Ukrainas izcelsmes attiecīgā ražojuma importu — atcelt. Tām tika dots arī laiks iesniegt piezīmes.

(175)   No iepriekšminētā izriet, ka saskaņā ar pamatregulas 11. panta 2.un 3. punktu būtu jāturpina antidempinga pasākumi, kas piemērojami ĶTR izcelsmes gludināmo dēļu importam, un būtu jābeidz piemērot spēkā esošos antidempinga maksājumus attiecībā uz Ukrainas izcelsmes gludināmo dēļu importu.

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

1.           Ar šo nosaka galīgo antidempinga maksājumu Ķīnas Tautas Republikas izcelsmes, patlaban ar KN kodiem ex 3924 90 00, ex 4421 90 98, ex 7323 93 00, ex 7323 99 00, ex 8516 79 70 un ex 8516 90 00 (TARIC kodi 3924 90 00 10, 4421 90 98 10, 7323 93 00 10, 7323 99 00 10, 8516 79 70 10 un 8516 90 00 51 klasificētu gludināmo dēļu — brīvi stāvošu vai uzmontējamu, ar tvaika uzsūcēju virsmu un/vai ar uzkarstošu virsmu, un/vai ar virsmas ventilāciju, ietverot piedurkņu gludināmos dēļus, vai bez šiem elementiem — un to svarīgāko daļu, t. i., kāju, virsmas un gludekļa paliktņu, importam.

2.           Galīgā antidempinga maksājuma likme, ko piemēro neto cenai ar piegādi līdz Savienības robežai pirms nodokļu samaksas, attiecībā uz ražojumiem, kas aprakstīti 1. punktā un ko ražo turpmāk minētie uzņēmumi, ir šāda:

Valsts || Ražotājs || Maksājuma likme (%) || TARIC papildu kods

Ķīnas Tautas Republika || Foshan City Gaoming Lihe Daily Necessities Co. Ltd., Foshan || 34,9 || A782

Guangzhou Power Team Houseware Co. Ltd., Guangzhou || 39,6 || A783

Since Hardware (Guangzhou) Co., Ltd., Guangzhou || 35,8 || A784

Foshan Shunde Yongjian Housewares and Hardware Co. Ltd., Foshan || 18,1 || A785

Zhejiang Harmonic Hardware Products Co. Ltd., Guzhou || 26,5 || A786

Greenwood Houseware (Zhuhai) Ltd, Guangdong || 22,7 || A953

Visi pārējie uzņēmumi || 42,3 || A999

3.           Ja nav noteikts citādi, piemēro spēkā esošos noteikumus par muitas nodokļiem.

2. pants

Ar šo izbeidz antidempinga procedūru attiecībā uz Ukrainas izcelsmes gludināmo dēļu importu un atceļ antidempinga pasākumus, kas ar Regulu (EK) Nr. 452/2007 noteikti attiecībā uz Ukrainu.

3. pants

Šī regula stājas spēkā nākamajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē,

                                                                       Padomes vārdā —

                                                                       priekšsēdētājs

[1]                      OV L 343, 22.12.2009., 51. lpp.

[2]                      OV L 109, 26.4.2007., 12. lpp.

[3]                      OV L 338, 22.12.2010., 10. lpp.

[4]                      OV L 343, 22.12.2009., 51. lpp.

[5]                      OV L 109, 26.4.2007., 12. lpp.

[6]                      OV L 338, 22.12.2010., 10. lpp.

[7]                      Ov L 84, 31.3.2010., 13. lpp.

[8]                      OV L 168, 2.7.2010., 12. lpp.

[9]                      OV L 24, 28.1.2010., 24. lpp.

[10]                    OV L 242, 15.9.2010., 1. lpp.

[11]                    OV 2009/C 282/16.

[12]                    OV L 297, 26.10.2012., 5. lpp.

[13]                    OV C 223, 22.9.2007.

[14]                    OV C 187, 28.6.2011., 21. lpp.

[15]                    OV C 120, 25.4.2012., 9. lpp.

[16]                    OV C 166, 12.6.2012., 3. lpp.

[17]                    Nr. 731-TA-1047 (Pārskats).

[18]                    Sk. Regulas (ES) Nr. 1243/2010 57. un 67. apsvērumu.