52013DC0392

Ieteikums

PADOMES IETEIKUMS

par pārmērīga valdības budžeta deficīta situācijas novēršanu Nīderlandē

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 126. panta 7. punktu,

ņemot vērā Eiropas Komisijas ieteikumu,

tā kā:

(1)       Saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 126. pantu dalībvalstīm jāizvairās no pārmērīga valdības [valsts] budžeta deficīta.

(2)       Stabilitātes un izaugsmes pakta pamatā ir mērķis panākt stabilu valdības finansiālo stāvokli, tādejādi stiprinot priekšnosacījumus cenu stabilitātei un spēcīgai, ilgtspējīgai izaugsmei, kura ir labvēlīga jaunu darbavietu radīšanai.

(3)       Saskaņā ar LESD 126. panta 6. punktu Padome 2009. gada 2. decembrī nolēma, ka Nīderlandē ir pārmērīgs budžeta deficīts, un saskaņā ar LESD 126. panta 7. punktu un 3. pantu Padomes 1997. gada 7. jūlija Regulā (EK) Nr. 1467/97 par to, kā paātrināt un precizēt pārmērīga budžeta deficīta novēršanas procedūras īstenošanu[1], sagatavoja ieteikumu[2], lai novērstu pārmērīgu budžeta deficītu vēlākais līdz 2013. gadam. Lai ticamā un ilgtspējīgā veidā samazinātu vispārējās valdības budžeta deficītu zem 3 % no IKP, Nīderlandes iestādēm tika ieteikts 2010. gadā īstenot fiskālos pasākumus, kā paredzēts 2010. gada budžetā, un, 2011. gadā sākot konsolidāciju, līdz 2013. gadam novērst pārmērīgo budžeta deficītu. Tādēļ valstij tika ieteikts 2011.–2013. gadā nodrošināt gada fiskālo konsolidāciju ¾% apmērā no IKP, precizēt pasākumus, kas vajadzīgi, lai līdz 2013. gadam panāktu pārmērīgā budžeta deficīta korekciju, ja to pieļauj cikliskie nosacījumi, un paātrināt deficīta samazināšanu, ja ekonomikas vai budžeta apstākļi izrādītos labāki, nekā tolaik prognozēts. Padome noteica, ka termiņš efektīvas rīcības veikšanai ir 2010. gada 2. jūnijs.

(4)       Pamatojoties uz Komisijas dienestu 2010. gada pavasara prognozi, 2010. gada 15. jūnijā Komisija secināja, ka Nīderlande, ievērojot Padomes 2009. gada 2. decembra ieteikumu samazināt valdības budžeta deficītu zem atsauces vērtības 3 % no IKP, ir veikusi efektīvu rīcību, un tāpēc tajā laikā uzskatīja, ka papildu pasākumi pārmērīga deficīta novēršanas procedūrā nav vajadzīgi.

(5)       Saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1467/97 3. panta 5. punktu Padome, pamatojoties uz Komisijas ieteikumu, var nolemt pieņemt pārskatītu ieteikumu saskaņā ar LESD 126. panta 7. punktu, ja ir veikta efektīva rīcība un ja pēc minētā ieteikuma pieņemšanas notiek negaidīti nelabvēlīgi ekonomiski notikumi, kuriem ir būtiska negatīva ietekme uz valdības finansēm. To, vai ir runa par negaidītiem nelabvēlīgiem ekonomiskiem notikumiem, kas lielā mērā negatīvi ietekmē budžetu, pārbauda, ņemot vērā ekonomisko prognozi, kas ir Padomes ieteikuma pamatā.

(6)       Saskaņā ar LESD 126. panta 7. punktu un Padomes Regulas (EK) Nr. 1467/97 3. pantu Padomes pienākums ir attiecīgajai dalībvalstij sniegt ieteikumus ar mērķi novērst pārmērīgu budžeta deficītu noteiktā laikā. Ieteikumā jānosaka termiņš, kurš nav ilgāks par sešiem mēnešiem un kurā attiecīgajai dalībvalstij ir efektīvi jārīkojas, lai koriģētu pārmērīgo budžeta deficītu. Turklāt ieteikumā novērst pārmērīgu budžeta deficītu Padomei būtu jāpieprasa sasniegt gada budžeta mērķus, kuri, balstoties uz prognozi, kas ir ieteikuma pamatā, atbilst strukturālās bilances minimālajam ikgadējam uzlabojumam, t. i., bilances robežvērtība, kas cikliski koriģēta, atskaitot vienreizējus un citus pagaidu pasākumus, orientējoši ir vismaz 0,5 % apmērā no IKP.

(7)       Saskaņā ar Komisijas dienestu 2009. gada rudens prognozi, kas bija pamatā Padomes 2009. gada 2. decembra ieteikumam, kurš tika sniegts saskaņā ar LESD 126. panta 7. punktu, prognozēts, ka Nīderlandes ekonomika 2009. gadā saruks par 4,5 % un 2010. un 2011. gadā sarukšanai sekos neliela atlabšana — IKP pieaugums attiecīgi ¼% un 1½ %. 2012. un 2013. gads prognozē nebija ietverts, bet, ņemot vērā hipotēzi, ka līdz 2015. gadam varētu novērst lielo negatīvo izlaides starpību, 2012. un 2013. gadā tika paredzēta lielāka izaugsme nekā 2011. gadā. 2009. gadā IKP pieaugums samazinājās par 3,7 % (mazāk, nekā paredzēts Komisijas dienestu 2009. gada rudens prognozē), un 2010. gadā bija izteiktāka eksporta nodrošinātā atlabšana, proti, par 1,6 %, bet 2011. gadā ekonomikas izaugsme palēninājās līdz 1 %, un 2012. gadā Nīderlandes tautsaimniecībā atkal bija recesija. Visu 2011. gadu, izņemot pirmo ceturksni, Nīderlandē jau bija negatīvi ceturkšņa izaugsmes rādītāji, un 2012. gadā Nīderlandes ekonomika saruka par 1 %. Gada pirmajā pusē izaugsme no ceturkšņa uz ceturksni bija nedaudz pozitīva, bet pēc tam tā strauji samazinājās. Kopumā IKP pieaugums izrādījās ievērojami zemāks, nekā būtu gaidāms normālas cikliskas atlabšanas gadījumā, un ievērojamais ekonomikas sarukums negatīvi ietekmēja nodarbinātību; bezdarbs pieauga, reālais algu pieaugums kļuva negatīvs un iekšzemes pieprasījums samazinājās.

(8)       Komisijas dienestu 2013. gada pavasara prognozē paredzēts, ka reālais IKP 2013. gadā turpinās samazināties par 0,8 %, tomēr gada otrajā pusē izaugsme pakāpeniski kļūs pozitīva. Gaidāms, ka izmaiņas tirdzniecībā varētu veicināt atlabšanu, bet tiek prognozēts, ka 2013. gadā iekšzemes pieprasījums paliks samazināts. Nenoteiktība par ekonomikas izredzēm kopumā, ierosināto reformu īstenošana un iespējami papildu konsolidācijas pasākumi iekšzemes pieprasījumu mazina vēl vairāk. Tiek prognozēts, ka 2014. gadā gan eksports, gan imports uzņems apgriezienus un iekšzemes pieprasījumam vajadzētu pakāpeniski pieaugt, mazliet veicinot atlabšanu un reālajam IKP pieaugot par 0,9 %.

(9)       Nīderlande izvēlējās atlikt fiskālo korekciju līdz 2011. gadam. Šī pieeja tika apstiprināta Padomes 2009. gada ieteikumā, kurā konkrēti tika ieteikts īstenot 2010. gada budžetu un tikai 2011. gadā sākt konsolidāciju. Atbildot uz ieteikumu, Nīderlande izstrādāja 2011.–2015. gadam paredzētu daudzgadu pasākumu paketi, kurā ietilpa lielākoties ar izdevumiem saistīti pasākumi. Līdz 2013. gadam pasākumu īstenošana lielākoties norit, kā paredzēts. Reālā IKP rādītāji 2009. un 2010. gadā bija labāki, nekā prognozēts Komisijas dienestu 2009. gada rudens prognozē, kas ir pārmērīga budžeta deficīta novēršanas procedūras ieteikuma pamatā, bet no 2011. gada ekonomikas rādītāji Nīderlandē ievērojami pasliktinājās. Līdzīgā veidā tas izpaudās publiskajās finansēs, līdz 2011. gadam un 2011. gadā daži budžeta mērķi tika izpildīti labāk, nekā prognozēts. 2011. gadā vispārējās valdības budžeta deficīts sasniedza 4,5 % no IKP, un 2012. gadā tas uzlabojās, sasniedzot −4,1 % no IKP. Atgriežoties pie deficīta virzītājiem, jānorāda, ka valdības ieņēmumus lielākoties ietekmēja ekonomikas izaugsmes svārstības. Sākotnējā atlabšana no finansiālās krīzes, kam raksturīgā ekonomiskā aktivitāte 2010. gadā un 2011. gada pirmajā pusē bija spēcīgāka, nekā prognozēts, vispirms izraisīja visnotaļ pārliecinošus ieņēmumu rādītājus. Tomēr vēlāk, kad izaugsme kļuva nestabila, proti, 2011. gada otrajā pusē un 2012. gadā, ieņēmumi kļuva mazāki, nekā bija prognozēts. Paredzams, ka šī negatīvā tendence turpināsies, un to dēļ var prognozēt, ka situācija ar deficītu pasliktināsies. Vispārējās tendences atspoguļo ieņēmumu ciklisko sensibilitāti, kas raksturīga Nīderlandei.

(10)     Komisijas dienestu 2013. gada pavasara prognozē paredzēts, ka 2013. gadā vispārējās valdības budžeta deficīts uzlabosies līdz 3,6 % no IKP, pateicoties ievērojamiem konsolidācijas pasākumiem lielākoties ieņēmumu jomā, proti, ar PVN likmes un akcīzes nodokļa palielinājumu, bet izdevumu jomā — ar algu iesaldēšanu civildienesta ierēdņiem un ieņēmuma nodokļa kategoriju neindeksēšanu, tiks veicināta konsolidācija. Turklāt 2013. gadā deficītu ievērojami ietekmēs vienreizēji darījumi[3]. 4G mobilo sakaru licenču pārdošanas un SNS Reaal nacionalizācijas ietekme (abas skar 2013. gadu) kopumā ir neitrāla. Tomēr kopumā vienreizējie darījumi samazina deficītu par aptuveni 0,2 % no IKP, jo īpaši tie, kas saistīti ar dividenžu maksājumiem no De Nederlandsche Bank un valsts ieguldījuma atdošana, ko veikusi Havenbedrijf Rotterdam un kas bija paredzēts ostas paplašināšanai. Konkrētie pasākumi, par ko panākta vienošanās un kas ietverti daudzgadu fiskālajās prognozēs, 2014. gadā ļauj gūt ietaupījumus. Turklāt pozitīvie vienreizējie darījumi, kas izriet no De Nederlandsche Bank dividenžu izmaksas un bankām piemērotā krīzes maksājuma, samazinās nominālā deficīta ietekmi. Tomēr, tā kā paredzams, ka vājās atlabšanas dēļ ieņēmumi joprojām būs pieticīgi, tiek prognozēts, ka vispārējās valdības budžeta deficīts 2014. gadā stabilizēsies ap 3,6 % no IKP. Komisijas dienestu 2013. gada pavasara prognozē nav ietverta papildu konsolidācijas pasākumu pakete 2014. gadam, kuru valdība ierosināja 2013. gada martā, bet pēc tam uz laiku apturēja, reaģējot uz vienošanos, kas 2013. gada aprīlī tika panākta ar sociālajiem partneriem.

(11)     Riski, kas apdraud īstenošanu un nav neievērojami, ir saistīti ar fiskālo perspektīvu 2014. un turpmākajiem gadiem. Attiecībā uz pasākumiem, kas iekļauti koalīcijas līgumā, šie riski rodas galvenokārt no efektivitātes pieauguma, ko plānots sasniegt, decentralizējot uzdevumus un novirzot tos pašvaldībām. Nīderlandē koalīcijas līgumi parasti tika īstenoti kopumā bez izmaiņām. Nesen ieviestas vairākas būtiskas izmaiņas, kas atbilst, piemēram, sākotnējo plānu pārskatīšanai koalīcijas partneru starpā vai ar sociālajiem partneriem noslēgtajiem līgumiem. Katrā ziņā nominālā deficīta prognoze 2014. gadam liecina, vajadzīgi būtiski papildu pasākumi, lai 2014. gadā nominālo deficītu samazinātu līdz 3 % no IKP .

(12)     Saskaņā ar Komisijas dienestu atjaunināto 2013. gada pavasara prognozi paredzams, ka strukturālā bilance korekcijas periodā 2010.–2013. gadā vidēji uzlabosies par aptuveni 0,7 %, bet 2014. gadā tiek prognozēta pasliktināšanās par aptuveni 0,3 procentu punktiem. Pamatojoties uz 2013. gada pavasara prognozi, vidējā fiskālā konsolidācija 2011.–2013. gadā tādējādi būtu tuva vajadzīgajām ¾ % no IKP. Ja šo rādītāju koriģē, ņemot vērā pēc pārskatīšanas uz leju koriģēto potenciālo izlaides pieaugumu kopš 2009. gada pārmērīga budžeta deficīta novēršanas procedūras ieteikuma un ņemot vērā pārskatīto rādītāju ietekmi uz ieņēmumiem ekonomikas izaugsmes struktūrā, vidējie strukturālie uzlabojumi gadā (1,1 % no IKP) 2011.–2013. gadā ievērojami pārsniedz Padomes 2009. gada pārmērīga budžeta deficīta novēršanas procedūras ieteikumā prasīto vidējo gada fiskālo uzlabojumu (¾% no IKP). Tādēļ var uzskatīt, ka Nīderlande ir veikusi efektīvu rīcību saskaņā ar Padomes ieteikumu. Laikposmā no 2011. līdz 2013. gadam saskaņā ar augšupvērsto izvērtējumu kopumā fiskālā konsolidācija bijusi 4 % no IKP jeb gadā aptuveni 1,3 % no IKP, kopumā vienādi sadalīta starp ieņēmumu un izdevumu pasākumiem. No 2010. līdz 2013. gadam veikto pasākumu augšupvērstais izvērtējums apstiprina secinājumu, ka Nīderlande veikusi efektīvu rīcību.

(13)     Parāda dinamika Nīderlandē ir bijusi nelabvēlīga. 2008. gadā galvenais faktors, kas palielināja valdības parāda īpatsvaru, bija nozīmīgi valdības darījumi Nīderlandes banku atbalstam, tādējādi parāds palielinājās no 45,3 % IKP 2007. gadā līdz 58,5 %. Laikposmā no 2008. līdz 2012. gadam tas pastāvīgi palielinājās, 2012. gadā sasniedzot 71,2 %. Pamatojoties uz Komisijas dienestu 2013. gada pavasara prognozi paredzams, ka parāda īpatsvars pieaugs, 2013. gadā sasniedzot 74,6 % no IKP un 2014. gadā sasniedzot 75,8 % no IKP. Galvenokārt tas saistīts ar pastāvīgo nominālo deficītu kombinācijā ar zemu IKP nominālo pieaugumu, kamēr Eiropas Finanšu stabilitātes instrumenta un Eiropas Stabilizācijas mehānisma darbībām, kas attiecas uz valdības parādu, ir tikai salīdzinoši maza augšupēja ietekme. Paredzamais kopējā parāda īpatsvara pieaugums 2013. gadā ietver darbības, kas palielina parādu un atbilst aptuveni 1 % no IKP, un kas saistītas ar SNS Reaal nacionalizāciju 2013. gada sākumā (papildus pasākumiem, kas palielināja deficītu un atbilda aptuveni 0,6 % no IKP).

(14)     Saskaņā ar Stabilitātes un izaugsmes pakta noteikumiem, ņemot vērā visus šos faktorus, jo īpaši budžeta stāvokļa ievērojamo pasliktināšanos, kas izriet no tā, ka kopējā situācija ekonomikā bija sliktāka, nekā situācija, uz kuru attiecas sākotnējais Padomes ieteikums, kas izstrādāts saskaņā ar LESD 126. panta 7. punktu, piemērots jaunais termiņš, kurā Nīderlandei jākoriģē pārmērīgais budžeta deficīts, ir 2014. gads.

(15)     Lai nodrošinātu efektīvu un paliekošu korekciju noteiktajā termiņā, ņemot vērā lielo nenoteiktību par ekonomikas un budžeta tendencēm, ieteiktais budžeta mērķis korekcijas perioda pēdējam gadam būtu jānosaka līmenī, kas ir ievērojami zemāks par atsauces vērtību.

(16)     Vēl viena gada piešķiršana pārmērīga budžeta deficīta novēršanai būtu samērojama ar nominālā deficīta starpposma mērķiem, proti, 3,6 % no IKP 2013. gadā un 2,8 % no IKP 2014. gadā. Ar šiem mērķiem saistītais uzlabojums budžeta strukturālajā bilancē ir 0,6 % no IKP 2013. gadā un 0,7 % no IKP 2014. gadā. Kopumā, lai sasniegtu iepriekš minētos strukturālos mērķus, papildus pasākumiem, kas jau ir iekļauti pamata scenārijā, Nīderlandes iestādēm 2013. gadā būtu nepieciešams panākt paredzētos strukturālos uzlabojumus un 2014. gadā pieņemt papildu konsolidācijas pasākumus vismaz 1 % apmērā no IKP. Šajos mērķos ņemta vērā nepieciešamība kompensēt to fiskālās konsolidācijas netiešo negatīvo ietekmi uz publiskajām finansēm, kura saistīta ar ietekmi uz IKP pieaugumu.

(17)     Eiropas Komisijas 2012. gada ziņojums par fiskālo ilgtspēju liecina, ka īstermiņā Nīderlandi neapdraud fiskālais stress. Vidējā līdz ilgā termiņā valstij ir vidējs risks ilgtspējai. Kaut arī 2013. gada pensiju reforma ir būtisks pozitīvs pasākums, tomēr, lai pilnībā nodrošinātu publisko finanšu ilgtermiņa ilgtspēju, nepieciešami papildu pasākumi, jo īpaši tādi, kas saistīti ar ilgstošas aprūpes izdevumu ierobežošanu.

(18)     Nīderlande atbilst nosacījumiem, ar kādiem var piešķirt pārmērīga vispārējās valdības budžeta deficīta novēršanas termiņa pagarinājumu, kā noteikts 3. panta 5. punktā Regulai (EK) Nr. 1467/97 par to, kā paātrināt un precizēt pārmērīga budžeta deficīta novēršanas procedūras īstenošanu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO IETEIKUMU.

(1) Nīderlandei jānovērš pašreizējā pārmērīgā budžeta deficīta situācija vēlākais līdz 2014. gadam.

(2) Nīderlandei jāpanāk nominālā deficīta mērķis 3,6 % no IKP 2013. gadā un 2,8 % no IKP 2014. gadā, kas, pamatojoties uz Komisijas dienestu atjaunināto 2013. gada pavasara prognozi, atbilst strukturālās bilances uzlabojumam par aptuveni 0,6 % un 0,7 % no IKP.

(3) Nīderlandei jāīsteno daudzgadu pasākumi, kas jau ir pieņemti 2013. gada budžetā, vienlaikus esot gatavībā kompensēt tos, ja to ienesīgums izrādītos mazāks, nekā pašlaik prognozēts, un jāīsteno papildu pasākumi, kas būtu pietiekami, lai 2014. gadā būtu iespējams novērst pārmērīgo budžeta deficītu. Padome nosaka, ka termiņš, līdz kuram Nīderlandei jāveic efektīva rīcība un saskaņā ar Padomes Regulas (EK) Nr. 1467/97 3. panta 4. punkta a) apakšpunktu jāsniedz detalizēts ziņojums par konsolidācijas stratēģiju, kas paredzēta mērķu sasniegšanai, ir [1. oktobris].

Turklāt, lai nodrošinātu, ka fiskālās konsolidācijas stratēģija sasniedz mērķi, būs svarīgi fiskālo konsolidāciju atbalstīt ar visaptverošām strukturālām reformām atbilstīgi Padomes ieteikumiem, kas adresēti Nīderlandei saistībā ar Eiropas pusgadu, jo īpaši tos, kas saistīti ar makroekonomikas nelīdzsvarotības novēršanas procedūras preventīvo daļu.

Šis ieteikums adresēts Nīderlandes Karalistei.

Briselē,

                                                                       Padomes vārdā —

                                                                       priekšsēdētājs

[1]               Visi dokumenti, kas attiecas uz pārmērīga budžeta deficīta novēršanas procedūru Nīderlandē, atrodami http://ec.europa.eu/economy_finance/economic_governance/sgp/deficit/countries/netherlands_en.htm .

[2]               OV L 209, 2.8.1997., 6. lpp.

[3]               Šī interpretācija, kas attiecas uz šiem darījumiem, neskar Eurostat oficiālo novērtējumu.