52012PC0458

PASKAIDROJUMA RAKSTS

1.           PRIEKŠLIKUMA KONTEKSTS

· Priekšlikuma pamatojums un mērķi

Atbilstīgi Padomes 2002. gada 20. decembra Regulai (EK) Nr. 2371/2002 par zivsaimniecības resursu saglabāšanu un ilgtspējīgu izmantošanu saskaņā ar kopējo zivsaimniecības politiku ir jāveic pasākumi, lai nodrošinātu ūdeņu dzīvo resursu izmantošanu ilgtspējīgos ekonomiskajos, vides un sociālajos apstākļos. Tāpēc ir svarīgi katru gadu noteikt zvejas iespējas, izsakot tās kopējās pieļaujamās nozvejas (KPN), kvotu un zvejas piepūles limitu veidā.

Šā priekšlikuma mērķis ir noteikt dalībvalstu zvejas iespējas attiecībā uz komerciāli vissvarīgākajiem zivju krājumiem Baltijas jūrā 2013. gadā. Lai gadskārtējie lēmumi par KPN un kvotām kļūtu vienkāršāki un skaidrāki, zvejas iespējas Baltijas jūrā kopš 2006. gada tiek noteiktas ar atsevišķu regulu.

· Vispārīgais konteksts

Komisijas paziņojums par apspriešanos par zvejas iespējām 2013. gadam (COM(2012) 278 galīgā redakcija) iepazīstina ar priekšlikuma būtību.

Starptautiskā Jūras pētniecības padome (ICES) 2012. gada maijā un Zivsaimniecības zinātnes, tehnikas un ekonomikas komiteja (ZZTEK) 2012. gada jūnijā sniedza zinātnisko ieteikumu par Baltijas jūras zivju krājumiem 2013. gadā.

Priekšlikumam ir divas daļas, kas ir svarīgas ar zvejas iespēju palīdzību īstenotajai Baltijas zvejniecību pārvaldībai 2013. gadā: vienā daļā noteikta KPN un nozvejas kvotas, bet otrā — zvejas piepūles limiti jeb precizēta atļautā zvejas kuģu darbības intensitāte (jūrā pavadīto dienu skaits).

· Spēkā esošie noteikumi priekšlikuma jomā

Zvejas iespējas un veids, kā tās iedalāmas dalībvalstīm, katru gadu tiek noteikti no jauna. Jaunākais instruments ir Padomes 2011. gada 30. novembra Regula (ES) Nr. 1256/2011, ar ko 2012. gadam nosaka konkrētu zivju krājumu un zivju krājumu grupu zvejas iespējas, kuras piemērojamas Baltijas jūrā, un groza Regulu (ES) Nr. 1124/2010.

Uz Baltijas jūras zvejniecību pārvaldību attiecas arī Padomes 2005. gada 21. decembra Regula (EK) Nr. 2187/2005, ar ko nosaka tehniskus pasākumus zvejas resursu saglabāšanai Baltijas jūrā, Beltos un Zunda šaurumā un ar ko groza Regulu (EK) Nr. 1434/98, un ar ko atceļ Regulu (EK) Nr. 88/98.

Padomes 2007. gada 18. septembra Regulā (EK) Nr. 1098/2007, ar ko izveido daudzgadu plānu Baltijas jūras mencu krājumiem un zvejniecībām, kas šos krājumus izmanto, groza Regulu (EEK) Nr. 2847/93 un atceļ Regulu (EK) Nr. 779/97, ir noteikti kontroles un novērošanas pasākumi, kas vajadzīgi attiecīgo mencas krājumu atjaunošanai. Turklāt tajā paredzēts, kā noteikt KPN mencas rietumu un austrumu krājumam un saistītos zvejas piepūles ierobežojumus.

· Atbilstība pārējiem ES politikas virzieniem un mērķiem

Ierosinātie pasākumi ir saskanīgi ar kopējās zivsaimniecības politikas mērķiem un noteikumiem un atbilst Savienības ilgtspējīgas attīstības politikai.

2.           APSPRIEŠANĀS AR IEINTERESĒTAJĀM PERSONĀM UN IETEKMES NOVĒRTĒJUMU REZULTĀTI

· Ekspertu atzinumu pieprasīšana un izmantošana

Galvenās organizācijas un eksperti, no kuriem pieprasīja atzinumus

Zinātniskās organizācijas, ar kurām apspriedās, ir Starptautiskā Jūras pētniecības padome (ICES) un Zivsaimniecības zinātnes, tehnikas un ekonomikas komiteja (ZZTEK).

Katru gadu Savienība lūdz ICES un ZZTEK sniegt zinātniskos ieteikumus par svarīgu zivju krājumu stāvokli. Saņemtie ieteikumi aptver visus Baltijas jūras krājumus, kuriem ir ierosināta KPN.

· Apspriešanās ar ieinteresētajām personām

Apspriešanās ar Baltijas jūras reģionālo konsultatīvo padomi (BJRKP) notika Kopīgās bentiskās un pelaģiskās zvejas darba grupas sanāksmē 2012. gada jūnijā, pamatojoties uz Komisijas paziņojumu par zvejas iespējām. Priekšlikuma zinātnisko pamatojumu nodrošināja ICES un ZZTEK. Šajā sanāksmē izskaidroja noteikumus, pēc kuriem, pamatojoties uz minēto Komisijas paziņojumu, nosaka KPN un kvotas 2013. gadam. Priekšlikuma izstrādē tika izvērtēti un, ciktāl tas iespējams bez pretrunām ar spēkā esošajiem politikas virzieniem un neizraisot jutīgāko resursu stāvokļa pasliktināšanos, ņemti vērā izteiktie provizoriskie viedokļi par visiem attiecīgajiem zivju krājumiem.

BJRKP atbalsta Komisijas ieceri noteikt zinātniskajiem ieteikumiem atbilstošākas KPN un KPN noteikšanā piemērot mencas krājumu daudzgadu plānu.

· Ietekmes novērtējums

Baltijas jūras mencas rietumu un austrumu krājuma KPN saskaņā ar daudzgadu plānu ir samazināta vidēji par 6 %. Priekšlikums paredz, ka trīs no piecām pelaģisko sugu KPN palielināsies, bet atlikušās divas — samazināsies. Ja ierosinātie pasākumi tiks īstenoti, nozvejas apjoma ziņā Savienības kuģu zvejas iespējas Baltijas jūrā kopumā nedaudz pieaugs par aptuveni 2 % (visām sugām, izņemot lasi un jūras zeltpleksti).

Priekšlikumā atspoguļoti ne tikai īstermiņa problēmjautājumi, bet arī ilgtermiņa pieeja, saskaņā ar kuru zvejas apjoms pakāpeniski jāsamazina līdz ilgtermiņā noturīgam apjomam. Priekšlikumā izmantotā pieeja vidējā līdz ilgā termiņā stabilizēs zvejas piepūli un palielinās kvotas. Paredzams, ka šīs pieejas rezultātā ilgtermiņā mazināsies ietekme uz vidi (tas saistīts ar mazāku zvejas piepūli un ierobežojumiem nozvejas jomā, proti, mazāku skaitu kuģu un/vai mazāku kuģa vidējo zvejas piepūli), bet izkrāvumu apjoms nemainīsies vai palielināsies. Zvejas darbību ilgtspējība ilgtermiņā palielināsies.

3.           PRIEKŠLIKUMA JURIDISKIE ASPEKTI

· Ierosināto pasākumu kopsavilkums

Lai sasniegtu kopējās zivsaimniecības politikas mērķi, proti, bioloģiski, ekonomiski un sociāli ilgtspējīgu zvejniecību, priekšlikuma uzdevums ir noteikt nozvejas un zvejas piepūles limitus, kas piemērojami ES zvejniecībām.

· Juridiskais pamats

Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 43. panta 3. punkts.

· Subsidiaritātes princips

Priekšlikums ir Savienības ekskluzīvā kompetencē, kā minēts LESD 3. panta 1. punkta d) apakšpunktā. Tāpēc subsidiaritātes principu nepiemēro.

· Proporcionalitātes princips

Priekšlikums ir saskaņā ar proporcionalitātes principu šādu iemeslu dēļ.

Kopējā zivsaimniecības politika ir vienota politika. Saskaņā ar LESD 43. panta 3. punktu Padomei ir jāparedz pasākumi par zvejas iespēju noteikšanu un iedalīšanu.

Ar attiecīgo Padomes regulu dalībvalstīm iedala zvejas iespējas. Ņemot vērā Regulas (EK) Nr. 2371/2002 20. panta 3. punktu, dalībvalstis pēc saviem ieskatiem var sadalīt šādas iespējas reģioniem vai operatoriem. Tāpēc dalībvalstis var brīvi operēt ar lēmumiem, kas saistīti ar to izvēlēto sociāli ekonomisko modeli, lai izmantotu tām iedalītās zvejas iespējas.

Priekšlikums dalībvalstīm neuzliek jaunas finansiālas saistības. Padome katru gadu pieņem šādu regulu, un tās īstenošanai jau ir paredzēti publiskā un privātā sektora līdzekļi.

· Juridiskā instrumenta izvēle

Ierosinātais juridiskais instruments: regula.

Šis ir priekšlikums par zvejniecības pārvaldību, kurš pamatojas uz LESD 43. panta 3. punktu un ir saskaņā ar Padomes Regulas (EK) Nr. 2371/2002 20. pantu.

4.           IETEKME UZ BUDŽETU

Priekšlikums neietekmē ES budžetu.

5.           PAPILDU INFORMĀCIJA

· Vienkāršošana

Priekšlikumā turpināta virzība uz publiskā sektora (ES vai valsts) iestāžu administratīvo procedūru vienkāršošanu; tajā ietvertie noteikumi līdzinās Baltijas jūras 2012. gada zvejas iespēju regulas noteikumiem.

· Pārbaude, pārskatīšana un turpināmība

Priekšlikums attiecas uz ikgadējo regulu 2013. gadam, tāpēc pārskatīšanas klauzula tajā nav ietverta.

· Sīkāks priekšlikuma skaidrojums

Priekšlikumā 2013. gadam noteiktas konkrētu zivju krājumu vai krājumu grupu zvejas iespējas dalībvalstīm, kas zvejo Baltijas jūrā.

Priekšlikumā minēto skaitļu pamatā ir aktuālie zinātniskie ieteikumi, apspriešanās ar BJRKP un KPN un kvotu noteikšanas sistēma, kas izklāstīta Komisijas paziņojumā "Apspriešanās par zvejas iespējām". Attiecīgā gadījumā no ierosinātajām KPN atvilkti teorētiskie to krājumu daudzumi, kas ir kopīgi ar Krievijas Federāciju.

Saskaņā ar Komisijas nolūku nodrošināt zvejas resursu ilgtspējīgu izmantošanu atbilstoši Savienības politikai un starptautiskajām saistībām, vienlaikus saglabājot zvejas iespēju stabilitāti, KPN gadskārtējo svārstību apjoms ir ierobežots, ciktāl tas praktiski iespējams, ņemot vērā konkrētā krājuma stāvokli.

Dalībvalstīm iedalītās KPN un kvotas ir norādītas regulas I pielikumā, un zvejas piepūles limiti ir noteikti II pielikumā.

Mencas krājumiem ierosinātās KPN un zvejas piepūles limiti atbilst prasībām, kas noteiktas daudzgadu plānā mencu krājumiem Baltijas jūrā un zvejniecībām, kas šos krājumus izmanto. Šā plāna galvenais elements ir zvejas izraisītās mirstības pakāpeniska samazināšana, ilgtermiņā panākot noturīgu līmeni, lai nodrošinātu krājumu atjaunošanos un lielus un stabilus ieguves apjomus. Tā kā zvejas izraisītā mencu mirstība jau ir samazināta līdz daudzgadu plānā paredzētajam līmenim, vairs nav vajadzības ne vēl vairāk samazināt zvejas piepūli, t.i., jūrā pavadāmo dienu skaitu, ne arī to palielināt.

Visus pelaģiskos krājumus Baltijas jūrā, proti, reņģes rietumu, centrālo, Rīgas jūra līča un Botnijas līča krājumu un brētliņas krājumu, 2013. gadā zvejos maksimālā ilgtspējīgas ieguves apjoma (MSY) līmenī, tāpēc ierosinātā KPN atbilst MSY zvejas izraisītajai mirstībai.

Attiecībā uz laša un jūras zeltplekstes krājumiem pirms KPN ierosināšanas vēl jāsniedz zinātniskie ieteikumi atbilstoši darba uzdevumam. Tā kā saziņa ar ICES vēl nav nodrošinājusi rezultātus, šajā priekšlikumā attiecīgie daudzumi nav ietverti; tas paredzēts vēlākā posmā.

2012/0223 (NLE)

Priekšlikums

PADOMES REGULA,

ar ko 2013. gadam nosaka konkrētu zivju krājumu un zivju krājumu grupu zvejas iespējas, kuras piemērojamas Baltijas jūrā

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 43. panta 3. punktu,

ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu,

tā kā:

(1)       Līguma 43. panta 3. punkts paredz, ka Padome pēc Komisijas priekšlikuma pieņem pasākumus par zvejas iespēju noteikšanu un iedalīšanu.

(2)       Padomes 2002. gada 20. decembra Regulā (EK) Nr. 2371/2002 par zivsaimniecības resursu saglabāšanu un ilgtspējīgu izmantošanu saskaņā ar kopējo zivsaimniecības politiku[1] prasīts paredzēt pasākumus, ar kuriem pārvalda pieeju ūdeņiem un resursiem un ilgtspējīgā veidā īsteno zvejas darbības, un vienlaikus ņemt vērā pieejamos zinātniskos, tehniskos un ekonomiskos ieteikumus, jo īpaši Zivsaimniecības zinātnes, tehnikas un ekonomikas komitejas (ZZTEK) sagatavoto ziņojumu, kā arī visus ieteikumus, kas saņemti no reģionālajām konsultatīvajām padomēm.

(3)       Padomei ir jāpieņem pasākumi par zvejas iespēju noteikšanu un iedalīšanu zvejniecībām vai zvejniecību grupām un attiecīgā gadījumā jāparedz konkrēti, funkcionāli piederīgi nosacījumi. Zvejas iespējas būtu jāsadala dalībvalstīm tā, lai katrai dalībvalstij nodrošinātu zvejas darbību relatīvu stabilitāti katrā krājumā vai zvejniecībā, pienācīgi ņemot vērā kopējās zivsaimniecības politikas mērķus, kas noteikti Regulā (EK) Nr. 2371/2002.

(4)       Kopējā pieļaujamā nozveja (KPN) būtu jānosaka, pamatojoties uz pieejamajiem zinātniskajiem ieteikumiem, ņemot vērā bioloģiskos un sociālekonomiskos aspektus un vienlaikus nodrošinot vienlīdzīgu attieksmi pret visiem zvejas sektoriem, kā arī ņemot vērā viedokļus, ko ieinteresētās personas paudušas apspriešanās gaitā, jo īpaši sanāksmēs ar Zvejniecības un akvakultūras padomdevēju komiteju un attiecīgajām reģionālajām konsultatīvajām padomēm.

(5)       Krājumiem, kuriem izstrādāti īpaši daudzgadu plāni, zvejas iespējas būtu jānosaka saskaņā ar minētajos plānos paredzētajiem noteikumiem. Tāpēc mencas krājumu nozvejas limiti un zvejas piepūles limiti Baltijas jūrā būtu jānosaka saskaņā ar noteikumiem, kas paredzēti Padomes 2007. gada 18. septembra Regulā (EK) Nr. 1098/2007, ar ko izveido daudzgadu plānu Baltijas jūras mencu krājumiem un zvejniecībām, kas šos krājumus izmanto[2] (turpmāk “Baltijas jūras mencu plāns”).

(6)       Ņemot vērā visjaunākos zinātniskos ieteikumus, ir iespējams uzsākt elastīgu Baltijas jūras mencu krājumu zvejas piepūles pārvaldību, neapdraudot Baltijas jūras mencu plāna mērķus un neradot lielāku zvejas izraisītu mirstību. Tāds elastīgums ļautu efektīvāk pārvaldīt zvejas piepūli gadījumos, kad kvotas dalībvalsts flotē nav vienlīdzīgi sadalītas, un veicinātu ātru reakciju uz kvotu apmaiņu. Tāpēc būtu jāatļauj dalībvalstij dalībvalsts karoga kuģiem iedalīt papildu dienas, ko kuģis drīkst pavadīt ārpus ostas, ja vienlīdzīgs dienu skaits ir noņemts citiem minētās dalībvalsts karoga kuģiem.

(7)       Uz šajā regulā noteikto zvejas iespēju izmantošanu būtu jāattiecina Padomes 2009. gada 20. novembra Regula (EK) Nr. 1224/2009, ar ko izveido Kopienas kontroles sistēmu, lai nodrošinātu atbilstību kopējās zivsaimniecības politikas noteikumiem[3], un jo īpaši tās 33. un 34. pants attiecīgi par nozveju un zvejas piepūles reģistrēšanu un informāciju par zvejas iespēju pilnīgas izmantošanas datiem. Tālab ir jāprecizē, kādi kodi attiecībā uz izkrāvumiem no krājumiem, uz kuriem attiecas šī regula, dalībvalstīm jālieto, sūtot Komisijai datus.

(8)       Saskaņā ar 2. pantu Padomes 1996. gada 6. maija Regulā (EK) Nr. 847/96, ar ko ievieš papildu nosacījumus ikgadējai kopējās pieļaujamās nozvejas (KPN) un kvotu pārvaldei[4], ir jānorāda krājumi, uz kuriem attiecas dažādie minētajā regulā paredzētie pasākumi.

(9)       Lai nepieļautu zvejas darbību pārtraukumu un lai nodrošinātu Savienības zvejnieku iztikas līdzekļus, ir svarīgi minētajās zvejniecībās atļaut zveju no 2013. gada 1. janvāra. Steidzamības dēļ šai regulai būtu jāstājas spēkā tūlīt pēc tās publicēšanas,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

I nodaļa Vispārēji noteikumi

1. pants Priekšmets

Ar šo regulu nosaka konkrētu zivju krājumu un zivju krājumu grupu zvejas iespējas Baltijas jūrā 2013. gadā.

2. pants Piemērošanas joma

Šo regulu piemēro Savienības kuģiem, kas darbojas Baltijas jūrā.

3. pants Definīcijas

Šajā regulā piemēro šādas definīcijas:

a) Starptautiskās Jūras pētniecības padomes (ICES) zonas ir ģeogrāfiskie apgabali, kas definēti I pielikumā Padomes 2005. gada 21. decembra Regulā (EK) Nr. 2187/2005, ar ko nosaka tehniskus pasākumus zvejas resursu saglabāšanai Baltijas jūrā, Beltos un Zunda šaurumā[5];

b) “Baltijas jūra” ir ICES 22.–32. apakšrajons;

c) “Savienības kuģis” ir dalībvalsts karoga zvejas kuģis, kas reģistrēts Savienībā;

d) “kopējā pieļaujamā nozveja (KPN)” ir daudzums, ko katru gadu drīkst iegūt no katra krājuma;

e) "kvota" ir KPN daļa, kas iedalīta Savienībai, dalībvalstij vai trešai valstij;

f) “diena ārpus ostas” ir ikviens nepārtraukts 24 stundu laikposms vai tā daļa, kad kuģis neatrodas ostā.

II nodaļa Zvejas iespējas

4. pants KPN un sadalījums

KPN, kvotas un attiecīgā gadījumā ar to funkcionāli saistīti nosacījumi ir noteikti I pielikumā.

5. pants Īpaši noteikumi par sadalījumu

1.           Šajā regulā paredzētais zvejas iespēju sadalījums starp dalībvalstīm neskar:

a) zvejas iespēju apmaiņu, kas veikta saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 2371/2002 20. panta 5. punktu;

b) zvejas iespēju pārdali, kas veikta saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1224/2009 37. pantu;

c) papildu izkrāvumus, kas atļauti saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu;

d) daudzumus, kas ieturēti saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu;

e) atvilkumus, kas veikti saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1224/2009 37., 105., 106. un 107. pantu.

2.           Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu piemēro tiem krājumiem, uz kuriem attiecas pēc piesardzības principa noteiktā KPN, un minētās regulas 3. panta 2. un 3. punktu un 4. pantu piemēro krājumiem, uz kuriem attiecas analītiskā KPN, ja vien šīs regulas I pielikumā nav noteikts citādi.

6. pants Nozvejas un piezvejas izkraušanas nosacījumi

Zivis no krājumiem, kuriem ir noteikti nozvejas limiti, patur uz kuģa vai izkrauj tikai tad, ja nozveju guvuši tādas dalībvalsts kuģi, kurai ir kvota, kas nav pilnībā apgūta.

7. pants Zvejas piepūles limiti

3.           Zvejas piepūles limiti ir noteikti II pielikumā.

4.           Šā panta 1. punktā minētos limitus piemēro arī ICES 27. un 28.2. apakšrajonā, ja vien Komisija saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1098/2007 29. panta 2. punktu nav pieņēmusi lēmumu minētajos apakšrajonos nepiemērot minētās regulas 8. panta 1. punkta b) apakšpunktā, 3., 4. un 5. punktā un 13. pantā paredzētos ierobežojumus.

5.           Šā panta 1. punktā minētos limitus nepiemēro ICES 28.1. apakšrajonā, ja vien Komisija saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1098/2007 29. panta 4. punktu nav pieņēmusi lēmumu minētajā apakšrajonā piemērot Regulas (EK) Nr. 1098/2007 8. panta 1. punkta b) apakšpunktā un 3., 4. un 5. punktā paredzētos ierobežojumus.

III nodaļa Nobeiguma noteikumi

8. pants Datu nosūtīšana

Kad dalībvalstis saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1224/2009 33. un 34. pantu nosūta Komisijai datus par krājumu nozvejas izkrāvumiem, tās izmanto šīs regulas I pielikumā noteiktos krājumu kodus.

9. pants Stāšanās spēkā

Šī regula stājas spēkā nākamajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

To piemēro no 2013. gada 1. janvāra.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē,

                                                                       Padomes vārdā —

                                                                       priekšsēdētājs

I PIELIKUMS KPN, KO PIEMĒRO SAVIENĪBAS KUĢIEM APGABALOS, KUROS SUGĀM UN APGABALIEM IR PAREDZĒTA KPN

Turpmāk tabulās ir noteiktas katra krājuma KPN un kvotas (dzīvsvara tonnās, ja nav norādīts citādi) un, attiecīgā gadījumā, ar tām funkcionāli saistītie nosacījumi.

Atsauces uz zvejas zonām ir atsauces uz ICES zonām, ja nav norādīts citādi.

Katra apgabala zivju krājumi nosaukti sugas latīņu valodas nosaukumu alfabētiskā secībā.

Šīs regulas vajadzībām turpmāk sniegta atbilstības tabula ar sugu nosaukumiem latīņu valodā un vispārpieņemtajiem nosaukumiem.

Zinātniskais nosaukums || Trīsburtu kods || Vispārpieņemtais nosaukums

Clupea harengus || HER || Reņģe

Gadus morhua || COD || Menca

Pleuronectes platessa || PLE || Jūras zeltplekste

Salmo salar || SAL || Lasis

Sprattus sprattus || SPR || Brētliņa

Suga: || Reņģe || || Zona: || 30.-31. apakšrajons || ||

|| Clupea harengus || || HER/3D30.; HER/3D31.

Somija || 81 248 || ||

Zviedrija || 17 852 || ||

|| || ||

Savienība || 99 100 || ||

|| || ||

KPN || 99 100 || || Analītiskā KPN Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro. Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro.

Suga: || Reņģe || || Zona: || 22.-24. apakšrajons

|| Clupea harengus || || HER/3B23.; HER/3C22.; HER/3D24. ||

Dānija || 3 617 || ||

Vācija || 14 234 ||

Somija || 2 || ||

Polija || 3 357 ||

Zviedrija || 4 590 || ||

|| ||

Savienība || 25 800 || ||

|| ||

KPN || 25 800 || || Analītiskā KPN Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro. Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro.

|| ||

|| || ||

Suga: || Reņģe || || Zona: || Savienības ūdeņi 25.–27., 28.2., 29. un 32. apakšrajonā

|| Clupea harengus || || HER/3D25.; HER/3D26.; HER/3D27.; HER/3D28.2; HER/3D29.; HER/3D32.

Dānija || 1 873 || ||

Vācija ||  497 || ||

Igaunija || 9 567 || ||

Somija || 18 674 || ||

Latvija || 2 361 || ||

Lietuva || 2 486 || ||

Polija || 21 216 || ||

Zviedrija || 28 481 || ||

|| || ||

Savienība || 85 155 || ||

|| || ||

KPN || Nepiemēro || Analītiskā KPN

Suga: || Reņģe || || Zona: || 28.1. apakšrajons

|| Clupea harengus || || HER/03D.RG || || ||

Igaunija || 12 764 || ||

Latvija || 14 876 || ||

|| || ||

Savienība || 27 640 || ||

|| || ||

KPN || 27 640 || || Analītiskā KPN

|| || ||

Suga || Menca || Zona: || Savienības ūdeņi 25.–32. apakšrajonā

|| Gadus morhua || || COD/3D25.; COD/3D26.; COD/3D27.; COD/3D28.; COD/3D29.; COD/3D30.; COD/3D31.; COD/3D32.

Dānija || 14 143 || ||

Vācija || 5 626 || ||

Igaunija || 1 378 || ||

Somija || 1 082 || ||

Latvija || 5 259 || ||

Lietuva || 3 464 || ||

Polija || 16 285 || ||

Zviedrija || 14 328 ||   ||

|| || ||

Savienība || 61 565 || ||

|| || ||

KPN || Nepiemēro || Analītiskā KPN

|| || ||

Suga: || Menca || || Zona: || 22.-24. apakšrajons ||

|| Gadus morhua || || COD/3B23.; COD/3C22.; COD/3D24.

Dānija || 9 080 || ||

Vācija || 4 439 || ||

Igaunija ||  201 || ||

Somija ||  178 || ||

Latvija ||  751 || ||

Lietuva ||  487 || ||

Polija || 2 429 || ||

Zviedrija || 3 235 || ||

|| || ||

Savienība || 20 800 || ||

|| || ||

KPN || 20 800 || || Analītiskā KPN Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro. Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro.

|| || ||

Suga: || Jūras zeltplekste || || Zona: || Savienības ūdeņi 22.–32. apakšrajonā ||

|| Pleuronectes platessa || || PLE/3B23.; PLE/3C22.; PLE/3D24.; PLE/3D25.; PLE/3D26.; PLE/3D27.; PLE/3D28.; PLE/3D29.; PLE/3D30.; PLE/3D31.; PLE/3D32.

Dānija || 2 443 || ||

Vācija || 271 || ||

Polija || 511 || ||

Zviedrija || 184 || ||

|| || ||

Savienība || 3 409 || ||

|| || ||

KPN || 3 409 || || Piesardzības KPN

Suga: || Lasis || Zona: || Savienības ūdeņi 22.-31. apakšrajonā

|| Salmo salar || || SAL/3B23.; SAL/3C22.; SAL/3D24.; SAL/3D25.; SAL/3D26.; SAL/3D27.; SAL/3D28.; SAL/3D29.; SAL/3D30.; SAL/3D31.

Dānija || 22 538 || (1) ||

Vācija || 2 508 || (1) ||

Igaunija || 2 291 || (1) ||

Somija || 28 103 || (1) ||

Latvija || 14 335 || (1) ||

Lietuva || 1 685 || (1) ||

Polija || 6 837 || (1) ||

Zviedrija || 30 465 || (1) ||

|| || ||

Savienība || 108 762 || (1) ||

|| || ||

KPN || Nepiemēro || Analītiskā KPN Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro. Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro.

__________ || || ||

(1)           Zivju skaits.

Suga: || Lasis || Zona: || Savienības ūdeņi 32. apakšrajonā

|| Salmo salar || || SAL/3D32. || || ||

Igaunija || 1 581 || (1) ||

Somija || 13 838 || (1) ||

|| || ||

Savienība || 15 419 || (1) ||

|| || ||

KPN || Nepiemēro || Piesardzības KPN

__________ || || ||

(1)           Zivju skaits.

Suga: || Brētliņa || || Zona: || Savienības ūdeņi 22.-32. apakšrajonā ||

|| Sprattus sprattus || || SPR/3B23.; SPR/3C22.; SPR/3D24.; SPR/3D25.; SPR/3D26.; SPR/3D27.; SPR/3D28.; SPR/3D29.; SPR/3D30.; SPR/3D31.; SPR/3D32.

Dānija || 24 659 || (1) ||

Vācija || 15 622 || (1) ||

Igaunija || 28 634 || (1) ||

Somija || 12 908 || (1) ||

Latvija || 34 583 || (1) ||

Lietuva || 12 510 || (1) ||

Polija || 73 392 || (1) ||

Zviedrija || 47 670 || (1) ||

|| || ||

Savienība || 249 978 || ||

|| || ||

KPN || Nepiemēro || || Analītiskā KPN

__________ (1)           Vismaz 92 % no izkrāvumiem, kurus atskaita no kvotas, ir jābūt brētliņām. Reņģu piezveja jāatskaita no atlikušajiem kvotas 8 % (HER/*3BCDC).

II PIELIKUMS ZVEJAS PIEPŪLES LIMITI

1.           Dalībvalstis to karoga kuģiem, kas zvejo ar traļiem, dāņu vadiem vai tiem līdzīgiem zvejas rīkiem, kuru linuma acs izmērs ir vienāds ar vai lielāks par 90 mm, žaunu tīkliem, iepinējtīkliem vai vairāksienu tīkliem, kuru linuma acs izmērs ir vienāds ar vai lielāks par 90 mm, pie grunts nostiprinātām āķu rindām, āķu jedām, izņemot peldošas āķu jedas, rokas āķu rindām un džiga aprīkojumu, piešķir tiesības pavadīt līdz:

a) 163 dienām ārpus ostas ICES 22.–24. apakšrajonā, izņemot laikposmu no 1. līdz 30. aprīlim, kad piemēro Regulas (EK) Nr. 1098/2007 8. panta 1. punkta a) apakšpunktu; un

b) 160 dienām ārpus ostas ICES 25.–28. apakšrajonā, izņemot laikposmu no 1. jūlija līdz 31. augustam, kad piemēro Regulas (EK) Nr. 1098/2007 8. panta 1. punkta b) apakšpunktu.

2.           Maksimālais dienu skaits, ko kuģis gada laikā drīkst pavadīt ārpus ostas un atrasties abos 1. punkta a) un b) apakšpunktā minētajos apgabalos, zvejojot ar zvejas rīkiem, kas minēti 1. punktā, nedrīkst pārsniegt maksimālo dienu skaitu, kas noteikts zvejai kādā no abiem minētajiem apgabaliem.

3.           Atkāpjoties no 1. un 2. punkta un ja tas vajadzīgs efektīvai zvejas iespēju pārvaldībai, dalībvalstis var iedalīt to karoga kuģiem papildu dienas ārpus ostas, ja līdzvērtīgs ārpus ostas pavadāmu dienu skaits ir noņemts citiem to karoga kuģiem, uz kuriem attiecas piepūles ierobežojumi tajā pašā apgabalā, un ja katra tāda kuģa jauda (kW), kuram dienas ir noņemtas, ir vienāda ar saņēmēja kuģa jaudu vai lielāka par to. Saņēmēju kuģu skaits nevar pārsniegt 10 % no kopējā attiecīgās dalībvalsts kuģu skaita, kā norādīts 1. punktā.

[1]               OV L 358, 31.12.2002., 59. lpp.

[2]               OV L 248, 22.9.2007., 1. lpp.

[3]               OV L 343, 22.12.2009., 1. lpp.

[4]               OV L 115, , 9.5.1996., 3. lpp.

[5]               OV L 349, 31.12.2005., 1. lpp.