EUR-Lex Access to European Union law
This document is an excerpt from the EUR-Lex website
Document 52012PC0458
Proposal for a COUNCIL REGULATION fixing for 2013 the fishing opportunities for certain fish stocks and groups of fish stocks applicable in the Baltic Sea
Priekšlikums PADOMES REGULA, ar ko 2013. gadam nosaka konkrētu zivju krājumu un zivju krājumu grupu zvejas iespējas, kuras piemērojamas Baltijas jūrā
Priekšlikums PADOMES REGULA, ar ko 2013. gadam nosaka konkrētu zivju krājumu un zivju krājumu grupu zvejas iespējas, kuras piemērojamas Baltijas jūrā
/* COM/2012/0458 final - 2012/0223 (NLE) */
Priekšlikums PADOMES REGULA, ar ko 2013. gadam nosaka konkrētu zivju krājumu un zivju krājumu grupu zvejas iespējas, kuras piemērojamas Baltijas jūrā /* COM/2012/0458 final - 2012/0223 (NLE) */
PASKAIDROJUMA RAKSTS 1. PRIEKŠLIKUMA KONTEKSTS · Priekšlikuma pamatojums un mērķi Atbilstīgi Padomes 2002. gada
20. decembra Regulai (EK) Nr. 2371/2002 par zivsaimniecības
resursu saglabāšanu un ilgtspējīgu izmantošanu saskaņā
ar kopējo zivsaimniecības politiku ir jāveic pasākumi, lai
nodrošinātu ūdeņu dzīvo resursu izmantošanu
ilgtspējīgos ekonomiskajos, vides un sociālajos
apstākļos. Tāpēc ir svarīgi katru gadu noteikt zvejas
iespējas, izsakot tās kopējās pieļaujamās
nozvejas (KPN), kvotu un zvejas piepūles limitu veidā. Šā priekšlikuma mērķis ir
noteikt dalībvalstu zvejas iespējas attiecībā uz
komerciāli vissvarīgākajiem zivju krājumiem Baltijas
jūrā 2013. gadā. Lai gadskārtējie lēmumi par
KPN un kvotām kļūtu vienkāršāki un skaidrāki,
zvejas iespējas Baltijas jūrā kopš 2006. gada tiek
noteiktas ar atsevišķu regulu. · Vispārīgais konteksts Komisijas paziņojums par apspriešanos par
zvejas iespējām 2013. gadam (COM(2012) 278 galīgā
redakcija) iepazīstina ar priekšlikuma būtību. Starptautiskā Jūras
pētniecības padome (ICES) 2012. gada maijā un
Zivsaimniecības zinātnes, tehnikas un ekonomikas komiteja (ZZTEK)
2012. gada jūnijā sniedza zinātnisko ieteikumu par Baltijas
jūras zivju krājumiem 2013. gadā. Priekšlikumam ir divas daļas, kas ir
svarīgas ar zvejas iespēju palīdzību īstenotajai
Baltijas zvejniecību pārvaldībai 2013. gadā:
vienā daļā noteikta KPN un nozvejas kvotas, bet otrā —
zvejas piepūles limiti jeb precizēta atļautā zvejas
kuģu darbības intensitāte (jūrā pavadīto dienu
skaits). · Spēkā esošie noteikumi priekšlikuma jomā Zvejas iespējas un veids, kā
tās iedalāmas dalībvalstīm, katru gadu tiek noteikti no
jauna. Jaunākais instruments ir Padomes 2011. gada 30. novembra
Regula (ES) Nr. 1256/2011, ar ko 2012. gadam nosaka
konkrētu zivju krājumu un zivju krājumu grupu zvejas
iespējas, kuras piemērojamas Baltijas jūrā, un groza
Regulu (ES) Nr. 1124/2010. Uz Baltijas jūras zvejniecību
pārvaldību attiecas arī Padomes 2005. gada
21. decembra Regula (EK) Nr. 2187/2005, ar ko nosaka tehniskus
pasākumus zvejas resursu saglabāšanai Baltijas jūrā, Beltos
un Zunda šaurumā un ar ko groza Regulu (EK) Nr. 1434/98, un ar
ko atceļ Regulu (EK) Nr. 88/98. Padomes 2007. gada 18. septembra
Regulā (EK) Nr. 1098/2007, ar ko izveido daudzgadu plānu
Baltijas jūras mencu krājumiem un zvejniecībām, kas šos
krājumus izmanto, groza Regulu (EEK) Nr. 2847/93 un atceļ
Regulu (EK) Nr. 779/97, ir noteikti kontroles un novērošanas
pasākumi, kas vajadzīgi attiecīgo mencas krājumu atjaunošanai.
Turklāt tajā paredzēts, kā noteikt KPN mencas rietumu un
austrumu krājumam un saistītos zvejas piepūles ierobežojumus. · Atbilstība pārējiem ES politikas virzieniem un
mērķiem Ierosinātie pasākumi ir
saskanīgi ar kopējās zivsaimniecības politikas
mērķiem un noteikumiem un atbilst Savienības
ilgtspējīgas attīstības politikai. 2. APSPRIEŠANĀS AR
IEINTERESĒTAJĀM PERSONĀM UN IETEKMES NOVĒRTĒJUMU
REZULTĀTI · Ekspertu atzinumu pieprasīšana un izmantošana Galvenās organizācijas un
eksperti, no kuriem pieprasīja atzinumus Zinātniskās organizācijas, ar
kurām apspriedās, ir Starptautiskā Jūras
pētniecības padome (ICES) un Zivsaimniecības
zinātnes, tehnikas un ekonomikas komiteja (ZZTEK). Katru gadu Savienība lūdz ICES
un ZZTEK sniegt zinātniskos ieteikumus par svarīgu zivju krājumu
stāvokli. Saņemtie ieteikumi aptver visus Baltijas jūras
krājumus, kuriem ir ierosināta KPN. · Apspriešanās ar ieinteresētajām personām Apspriešanās ar Baltijas jūras
reģionālo konsultatīvo padomi (BJRKP) notika Kopīgās
bentiskās un pelaģiskās zvejas darba grupas sanāksmē
2012. gada jūnijā, pamatojoties uz Komisijas paziņojumu par
zvejas iespējām. Priekšlikuma zinātnisko pamatojumu
nodrošināja ICES un ZZTEK. Šajā sanāksmē izskaidroja
noteikumus, pēc kuriem, pamatojoties uz minēto Komisijas
paziņojumu, nosaka KPN un kvotas 2013. gadam. Priekšlikuma izstrādē
tika izvērtēti un, ciktāl tas iespējams bez pretrunām
ar spēkā esošajiem politikas virzieniem un neizraisot
jutīgāko resursu stāvokļa pasliktināšanos, ņemti
vērā izteiktie provizoriskie viedokļi par visiem
attiecīgajiem zivju krājumiem. BJRKP atbalsta Komisijas ieceri noteikt
zinātniskajiem ieteikumiem atbilstošākas KPN un KPN noteikšanā
piemērot mencas krājumu daudzgadu plānu. · Ietekmes novērtējums Baltijas jūras mencas rietumu un austrumu
krājuma KPN saskaņā ar daudzgadu plānu ir samazināta
vidēji par 6 %. Priekšlikums paredz, ka trīs no piecām
pelaģisko sugu KPN palielināsies, bet atlikušās divas —
samazināsies. Ja ierosinātie pasākumi tiks īstenoti,
nozvejas apjoma ziņā Savienības kuģu zvejas iespējas
Baltijas jūrā kopumā nedaudz pieaugs par aptuveni 2 %
(visām sugām, izņemot lasi un jūras zeltpleksti). Priekšlikumā atspoguļoti ne tikai
īstermiņa problēmjautājumi, bet arī ilgtermiņa
pieeja, saskaņā ar kuru zvejas apjoms pakāpeniski
jāsamazina līdz ilgtermiņā noturīgam apjomam.
Priekšlikumā izmantotā pieeja vidējā līdz ilgā
termiņā stabilizēs zvejas piepūli un palielinās
kvotas. Paredzams, ka šīs pieejas rezultātā ilgtermiņā
mazināsies ietekme uz vidi (tas saistīts ar mazāku zvejas
piepūli un ierobežojumiem nozvejas jomā, proti, mazāku skaitu
kuģu un/vai mazāku kuģa vidējo zvejas piepūli), bet
izkrāvumu apjoms nemainīsies vai palielināsies. Zvejas
darbību ilgtspējība ilgtermiņā palielināsies. 3. PRIEKŠLIKUMA JURIDISKIE ASPEKTI · Ierosināto pasākumu kopsavilkums Lai sasniegtu kopējās
zivsaimniecības politikas mērķi, proti, bioloģiski,
ekonomiski un sociāli ilgtspējīgu zvejniecību, priekšlikuma
uzdevums ir noteikt nozvejas un zvejas piepūles limitus, kas
piemērojami ES zvejniecībām. · Juridiskais pamats Līguma par Eiropas Savienības
darbību (LESD) 43. panta 3. punkts. · Subsidiaritātes princips Priekšlikums ir Savienības
ekskluzīvā kompetencē, kā minēts LESD 3. panta
1. punkta d) apakšpunktā. Tāpēc subsidiaritātes
principu nepiemēro. · Proporcionalitātes princips Priekšlikums ir saskaņā ar
proporcionalitātes principu šādu iemeslu dēļ. Kopējā zivsaimniecības politika
ir vienota politika. Saskaņā ar LESD 43. panta 3. punktu
Padomei ir jāparedz pasākumi par zvejas iespēju noteikšanu un
iedalīšanu. Ar attiecīgo Padomes regulu
dalībvalstīm iedala zvejas iespējas. Ņemot vērā
Regulas (EK) Nr. 2371/2002 20. panta 3. punktu,
dalībvalstis pēc saviem ieskatiem var sadalīt šādas
iespējas reģioniem vai operatoriem. Tāpēc dalībvalstis
var brīvi operēt ar lēmumiem, kas saistīti ar to
izvēlēto sociāli ekonomisko modeli, lai izmantotu tām
iedalītās zvejas iespējas. Priekšlikums dalībvalstīm neuzliek
jaunas finansiālas saistības. Padome katru gadu pieņem šādu
regulu, un tās īstenošanai jau ir paredzēti publiskā un
privātā sektora līdzekļi. · Juridiskā instrumenta izvēle Ierosinātais juridiskais instruments:
regula. Šis ir priekšlikums par zvejniecības
pārvaldību, kurš pamatojas uz LESD 43. panta 3. punktu un
ir saskaņā ar Padomes Regulas (EK) Nr. 2371/2002 20. pantu. 4. IETEKME UZ BUDŽETU Priekšlikums neietekmē ES budžetu. 5. PAPILDU INFORMĀCIJA · Vienkāršošana Priekšlikumā turpināta virzība
uz publiskā sektora (ES vai valsts) iestāžu administratīvo
procedūru vienkāršošanu; tajā ietvertie noteikumi
līdzinās Baltijas jūras 2012. gada zvejas iespēju
regulas noteikumiem. · Pārbaude, pārskatīšana un turpināmība Priekšlikums attiecas uz ikgadējo regulu
2013. gadam, tāpēc pārskatīšanas klauzula tajā
nav ietverta. · Sīkāks priekšlikuma skaidrojums Priekšlikumā 2013. gadam noteiktas
konkrētu zivju krājumu vai krājumu grupu zvejas iespējas
dalībvalstīm, kas zvejo Baltijas jūrā. Priekšlikumā minēto skaitļu
pamatā ir aktuālie zinātniskie ieteikumi, apspriešanās ar
BJRKP un KPN un kvotu noteikšanas sistēma, kas izklāstīta
Komisijas paziņojumā "Apspriešanās par zvejas
iespējām". Attiecīgā gadījumā no
ierosinātajām KPN atvilkti teorētiskie to krājumu daudzumi,
kas ir kopīgi ar Krievijas Federāciju. Saskaņā ar Komisijas nolūku
nodrošināt zvejas resursu ilgtspējīgu izmantošanu atbilstoši
Savienības politikai un starptautiskajām saistībām,
vienlaikus saglabājot zvejas iespēju stabilitāti, KPN
gadskārtējo svārstību apjoms ir ierobežots, ciktāl tas
praktiski iespējams, ņemot vērā konkrētā
krājuma stāvokli. Dalībvalstīm iedalītās KPN
un kvotas ir norādītas regulas I pielikumā, un zvejas
piepūles limiti ir noteikti II pielikumā. Mencas krājumiem ierosinātās
KPN un zvejas piepūles limiti atbilst prasībām, kas noteiktas
daudzgadu plānā mencu krājumiem Baltijas jūrā un
zvejniecībām, kas šos krājumus izmanto. Šā plāna
galvenais elements ir zvejas izraisītās mirstības pakāpeniska
samazināšana, ilgtermiņā panākot noturīgu līmeni,
lai nodrošinātu krājumu atjaunošanos un lielus un stabilus ieguves
apjomus. Tā kā zvejas izraisītā mencu mirstība jau ir
samazināta līdz daudzgadu plānā paredzētajam
līmenim, vairs nav vajadzības ne vēl vairāk samazināt
zvejas piepūli, t.i., jūrā pavadāmo dienu skaitu, ne
arī to palielināt. Visus pelaģiskos krājumus Baltijas
jūrā, proti, reņģes rietumu, centrālo, Rīgas
jūra līča un Botnijas līča krājumu un
brētliņas krājumu, 2013. gadā zvejos maksimālā
ilgtspējīgas ieguves apjoma (MSY) līmenī, tāpēc
ierosinātā KPN atbilst MSY zvejas izraisītajai mirstībai. Attiecībā uz laša un jūras
zeltplekstes krājumiem pirms KPN ierosināšanas vēl jāsniedz
zinātniskie ieteikumi atbilstoši darba uzdevumam. Tā kā
saziņa ar ICES vēl nav nodrošinājusi rezultātus,
šajā priekšlikumā attiecīgie daudzumi nav ietverti; tas
paredzēts vēlākā posmā. 2012/0223 (NLE) Priekšlikums PADOMES REGULA, ar ko 2013. gadam nosaka konkrētu
zivju krājumu un zivju krājumu grupu zvejas iespējas, kuras
piemērojamas Baltijas jūrā EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME, ņemot vērā Līgumu par
Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 43. panta
3. punktu, ņemot vērā Eiropas Komisijas
priekšlikumu, tā kā: (1) Līguma 43. panta 3.
punkts paredz, ka Padome pēc Komisijas priekšlikuma pieņem
pasākumus par zvejas iespēju noteikšanu un iedalīšanu. (2) Padomes 2002. gada
20. decembra Regulā (EK) Nr. 2371/2002 par
zivsaimniecības resursu saglabāšanu un ilgtspējīgu
izmantošanu saskaņā ar kopējo zivsaimniecības politiku[1]
prasīts paredzēt pasākumus, ar kuriem pārvalda pieeju
ūdeņiem un resursiem un ilgtspējīgā veidā
īsteno zvejas darbības, un vienlaikus ņemt vērā
pieejamos zinātniskos, tehniskos un ekonomiskos ieteikumus, jo īpaši
Zivsaimniecības zinātnes, tehnikas un ekonomikas komitejas (ZZTEK)
sagatavoto ziņojumu, kā arī visus ieteikumus, kas saņemti
no reģionālajām konsultatīvajām padomēm. (3) Padomei ir jāpieņem
pasākumi par zvejas iespēju noteikšanu un iedalīšanu
zvejniecībām vai zvejniecību grupām un attiecīgā
gadījumā jāparedz konkrēti, funkcionāli piederīgi
nosacījumi. Zvejas iespējas būtu jāsadala
dalībvalstīm tā, lai katrai dalībvalstij nodrošinātu
zvejas darbību relatīvu stabilitāti katrā krājumā
vai zvejniecībā, pienācīgi ņemot vērā
kopējās zivsaimniecības politikas mērķus, kas noteikti
Regulā (EK) Nr. 2371/2002. (4) Kopējā
pieļaujamā nozveja (KPN) būtu jānosaka, pamatojoties uz
pieejamajiem zinātniskajiem ieteikumiem, ņemot vērā
bioloģiskos un sociālekonomiskos aspektus un vienlaikus nodrošinot
vienlīdzīgu attieksmi pret visiem zvejas sektoriem, kā arī
ņemot vērā viedokļus, ko ieinteresētās personas
paudušas apspriešanās gaitā, jo īpaši sanāksmēs ar
Zvejniecības un akvakultūras padomdevēju komiteju un
attiecīgajām reģionālajām konsultatīvajām
padomēm. (5) Krājumiem, kuriem
izstrādāti īpaši daudzgadu plāni, zvejas iespējas
būtu jānosaka saskaņā ar minētajos plānos
paredzētajiem noteikumiem. Tāpēc mencas krājumu nozvejas
limiti un zvejas piepūles limiti Baltijas jūrā būtu
jānosaka saskaņā ar noteikumiem, kas paredzēti Padomes
2007. gada 18. septembra Regulā (EK) Nr. 1098/2007, ar ko izveido
daudzgadu plānu Baltijas jūras mencu krājumiem un
zvejniecībām, kas šos krājumus izmanto[2]
(turpmāk “Baltijas jūras mencu plāns”). (6) Ņemot vērā
visjaunākos zinātniskos ieteikumus, ir iespējams uzsākt
elastīgu Baltijas jūras mencu krājumu zvejas piepūles
pārvaldību, neapdraudot Baltijas jūras mencu plāna
mērķus un neradot lielāku zvejas izraisītu mirstību.
Tāds elastīgums ļautu efektīvāk pārvaldīt
zvejas piepūli gadījumos, kad kvotas dalībvalsts flotē nav
vienlīdzīgi sadalītas, un veicinātu ātru reakciju uz
kvotu apmaiņu. Tāpēc būtu jāatļauj
dalībvalstij dalībvalsts karoga kuģiem iedalīt papildu
dienas, ko kuģis drīkst pavadīt ārpus ostas, ja
vienlīdzīgs dienu skaits ir noņemts citiem minētās
dalībvalsts karoga kuģiem. (7) Uz šajā regulā
noteikto zvejas iespēju izmantošanu būtu jāattiecina Padomes
2009. gada 20. novembra Regula (EK) Nr. 1224/2009, ar ko izveido Kopienas
kontroles sistēmu, lai nodrošinātu atbilstību kopējās
zivsaimniecības politikas noteikumiem[3], un jo īpaši
tās 33. un 34. pants attiecīgi par nozveju un zvejas piepūles
reģistrēšanu un informāciju par zvejas iespēju
pilnīgas izmantošanas datiem. Tālab ir jāprecizē, kādi
kodi attiecībā uz izkrāvumiem no krājumiem, uz kuriem
attiecas šī regula, dalībvalstīm jālieto, sūtot
Komisijai datus. (8) Saskaņā ar
2. pantu Padomes 1996. gada 6. maija Regulā (EK)
Nr. 847/96, ar ko ievieš papildu nosacījumus ikgadējai
kopējās pieļaujamās nozvejas (KPN) un kvotu pārvaldei[4],
ir jānorāda krājumi, uz kuriem attiecas dažādie
minētajā regulā paredzētie pasākumi. (9) Lai nepieļautu zvejas
darbību pārtraukumu un lai nodrošinātu Savienības zvejnieku
iztikas līdzekļus, ir svarīgi minētajās
zvejniecībās atļaut zveju no 2013. gada
1. janvāra. Steidzamības dēļ šai regulai būtu
jāstājas spēkā tūlīt pēc tās
publicēšanas, IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU. I nodaļa
Vispārēji noteikumi 1. pants
Priekšmets Ar šo regulu nosaka konkrētu zivju
krājumu un zivju krājumu grupu zvejas iespējas Baltijas jūrā
2013. gadā. 2. pants
Piemērošanas joma Šo regulu piemēro Savienības
kuģiem, kas darbojas Baltijas jūrā. 3. pants
Definīcijas Šajā regulā piemēro šādas
definīcijas: a) Starptautiskās Jūras
pētniecības padomes (ICES) zonas ir ģeogrāfiskie
apgabali, kas definēti I pielikumā Padomes 2005. gada
21. decembra Regulā (EK) Nr. 2187/2005, ar ko nosaka
tehniskus pasākumus zvejas resursu saglabāšanai Baltijas
jūrā, Beltos un Zunda šaurumā[5]; b) “Baltijas jūra” ir ICES 22.–32.
apakšrajons; c) “Savienības kuģis” ir dalībvalsts
karoga zvejas kuģis, kas reģistrēts Savienībā; d) “kopējā pieļaujamā nozveja
(KPN)” ir daudzums, ko katru gadu drīkst iegūt no katra krājuma; e) "kvota" ir KPN daļa, kas
iedalīta Savienībai, dalībvalstij vai trešai valstij; f) “diena ārpus ostas” ir ikviens
nepārtraukts 24 stundu laikposms vai tā daļa, kad kuģis
neatrodas ostā. II nodaļa
Zvejas iespējas 4. pants
KPN un sadalījums KPN, kvotas un attiecīgā
gadījumā ar to funkcionāli saistīti nosacījumi ir
noteikti I pielikumā. 5. pants
Īpaši noteikumi par
sadalījumu 1. Šajā regulā
paredzētais zvejas iespēju sadalījums starp
dalībvalstīm neskar: a) zvejas iespēju apmaiņu, kas veikta
saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 2371/2002 20. panta
5. punktu; b) zvejas iespēju pārdali, kas veikta
saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1224/2009 37. pantu; c) papildu izkrāvumus, kas atļauti
saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu; d) daudzumus, kas ieturēti saskaņā
ar Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu; e) atvilkumus, kas veikti saskaņā ar
Regulas (EK) Nr. 1224/2009 37., 105., 106. un 107. pantu. 2. Regulas (EK)
Nr. 847/96 3. pantu piemēro tiem krājumiem, uz kuriem
attiecas pēc piesardzības principa noteiktā KPN, un
minētās regulas 3. panta 2. un 3. punktu un 4. pantu
piemēro krājumiem, uz kuriem attiecas analītiskā KPN, ja
vien šīs regulas I pielikumā nav noteikts citādi. 6. pants
Nozvejas un piezvejas
izkraušanas nosacījumi Zivis no krājumiem, kuriem ir noteikti
nozvejas limiti, patur uz kuģa vai izkrauj tikai tad, ja nozveju guvuši
tādas dalībvalsts kuģi, kurai ir kvota, kas nav pilnībā
apgūta. 7. pants
Zvejas piepūles limiti 3. Zvejas piepūles limiti
ir noteikti II pielikumā. 4. Šā panta 1. punktā
minētos limitus piemēro arī ICES 27. un 28.2.
apakšrajonā, ja vien Komisija saskaņā ar Regulas (EK)
Nr. 1098/2007 29. panta 2. punktu nav pieņēmusi lēmumu
minētajos apakšrajonos nepiemērot minētās regulas 8. panta
1. punkta b) apakšpunktā, 3., 4. un 5. punktā un 13. pantā
paredzētos ierobežojumus. 5. Šā panta 1. punktā
minētos limitus nepiemēro ICES 28.1. apakšrajonā, ja vien
Komisija saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1098/2007 29. panta 4.
punktu nav pieņēmusi lēmumu minētajā apakšrajonā
piemērot Regulas (EK) Nr. 1098/2007 8. panta 1. punkta b)
apakšpunktā un 3., 4. un 5. punktā paredzētos ierobežojumus. III nodaļa
Nobeiguma noteikumi 8. pants
Datu nosūtīšana Kad dalībvalstis saskaņā ar
Regulas (EK) Nr. 1224/2009 33. un 34. pantu nosūta Komisijai datus
par krājumu nozvejas izkrāvumiem, tās izmanto šīs regulas I
pielikumā noteiktos krājumu kodus. 9. pants
Stāšanās
spēkā Šī regula stājas spēkā
nākamajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas
Savienības Oficiālajā Vēstnesī. To piemēro no 2013. gada
1. janvāra. Šī regula uzliek saistības
kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs. Briselē, Padomes
vārdā — priekšsēdētājs I PIELIKUMS
KPN, KO PIEMĒRO SAVIENĪBAS KUĢIEM APGABALOS, KUROS SUGĀM UN
APGABALIEM IR PAREDZĒTA KPN Turpmāk tabulās ir noteiktas katra
krājuma KPN un kvotas (dzīvsvara tonnās, ja nav
norādīts citādi) un, attiecīgā gadījumā, ar
tām funkcionāli saistītie nosacījumi. Atsauces uz zvejas zonām ir atsauces uz ICES
zonām, ja nav norādīts citādi. Katra apgabala zivju krājumi nosaukti
sugas latīņu valodas nosaukumu alfabētiskā
secībā. Šīs regulas vajadzībām
turpmāk sniegta atbilstības tabula ar sugu nosaukumiem
latīņu valodā un vispārpieņemtajiem nosaukumiem. Zinātniskais nosaukums || Trīsburtu kods || Vispārpieņemtais nosaukums Clupea harengus || HER || Reņģe Gadus morhua || COD || Menca Pleuronectes platessa || PLE || Jūras zeltplekste Salmo salar || SAL || Lasis Sprattus sprattus || SPR || Brētliņa Suga: || Reņģe || || Zona: || 30.-31. apakšrajons || || || Clupea harengus || || HER/3D30.; HER/3D31. Somija || 81 248 || || Zviedrija || 17 852 || || || || || Savienība || 99 100 || || || || || KPN || 99 100 || || Analītiskā KPN Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro. Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro. Suga: || Reņģe || || Zona: || 22.-24. apakšrajons || Clupea harengus || || HER/3B23.; HER/3C22.; HER/3D24. || Dānija || 3 617 || || Vācija || 14 234 || Somija || 2 || || Polija || 3 357 || Zviedrija || 4 590 || || || || Savienība || 25 800 || || || || KPN || 25 800 || || Analītiskā KPN Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro. Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro. || || || || || Suga: || Reņģe || || Zona: || Savienības ūdeņi 25.–27., 28.2., 29. un 32. apakšrajonā || Clupea harengus || || HER/3D25.; HER/3D26.; HER/3D27.; HER/3D28.2; HER/3D29.; HER/3D32. Dānija || 1 873 || || Vācija || 497 || || Igaunija || 9 567 || || Somija || 18 674 || || Latvija || 2 361 || || Lietuva || 2 486 || || Polija || 21 216 || || Zviedrija || 28 481 || || || || || Savienība || 85 155 || || || || || KPN || Nepiemēro || Analītiskā KPN Suga: || Reņģe || || Zona: || 28.1. apakšrajons || Clupea harengus || || HER/03D.RG || || || Igaunija || 12 764 || || Latvija || 14 876 || || || || || Savienība || 27 640 || || || || || KPN || 27 640 || || Analītiskā KPN || || || Suga || Menca || Zona: || Savienības ūdeņi 25.–32. apakšrajonā || Gadus morhua || || COD/3D25.; COD/3D26.; COD/3D27.; COD/3D28.; COD/3D29.; COD/3D30.; COD/3D31.; COD/3D32. Dānija || 14 143 || || Vācija || 5 626 || || Igaunija || 1 378 || || Somija || 1 082 || || Latvija || 5 259 || || Lietuva || 3 464 || || Polija || 16 285 || || Zviedrija || 14 328 || || || || || Savienība || 61 565 || || || || || KPN || Nepiemēro || Analītiskā KPN || || || Suga: || Menca || || Zona: || 22.-24. apakšrajons || || Gadus morhua || || COD/3B23.; COD/3C22.; COD/3D24. Dānija || 9 080 || || Vācija || 4 439 || || Igaunija || 201 || || Somija || 178 || || Latvija || 751 || || Lietuva || 487 || || Polija || 2 429 || || Zviedrija || 3 235 || || || || || Savienība || 20 800 || || || || || KPN || 20 800 || || Analītiskā KPN Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro. Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro. || || || Suga: || Jūras zeltplekste || || Zona: || Savienības ūdeņi 22.–32. apakšrajonā || || Pleuronectes platessa || || PLE/3B23.; PLE/3C22.; PLE/3D24.; PLE/3D25.; PLE/3D26.; PLE/3D27.; PLE/3D28.; PLE/3D29.; PLE/3D30.; PLE/3D31.; PLE/3D32. Dānija || 2 443 || || Vācija || 271 || || Polija || 511 || || Zviedrija || 184 || || || || || Savienība || 3 409 || || || || || KPN || 3 409 || || Piesardzības KPN Suga: || Lasis || Zona: || Savienības ūdeņi 22.-31. apakšrajonā || Salmo salar || || SAL/3B23.; SAL/3C22.; SAL/3D24.; SAL/3D25.; SAL/3D26.; SAL/3D27.; SAL/3D28.; SAL/3D29.; SAL/3D30.; SAL/3D31. Dānija || 22 538 || (1) || Vācija || 2 508 || (1) || Igaunija || 2 291 || (1) || Somija || 28 103 || (1) || Latvija || 14 335 || (1) || Lietuva || 1 685 || (1) || Polija || 6 837 || (1) || Zviedrija || 30 465 || (1) || || || || Savienība || 108 762 || (1) || || || || KPN || Nepiemēro || Analītiskā KPN Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro. Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro. __________ || || || (1) Zivju skaits. Suga: || Lasis || Zona: || Savienības ūdeņi 32. apakšrajonā || Salmo salar || || SAL/3D32. || || || Igaunija || 1 581 || (1) || Somija || 13 838 || (1) || || || || Savienība || 15 419 || (1) || || || || KPN || Nepiemēro || Piesardzības KPN __________ || || || (1) Zivju skaits. Suga: || Brētliņa || || Zona: || Savienības ūdeņi 22.-32. apakšrajonā || || Sprattus sprattus || || SPR/3B23.; SPR/3C22.; SPR/3D24.; SPR/3D25.; SPR/3D26.; SPR/3D27.; SPR/3D28.; SPR/3D29.; SPR/3D30.; SPR/3D31.; SPR/3D32. Dānija || 24 659 || (1) || Vācija || 15 622 || (1) || Igaunija || 28 634 || (1) || Somija || 12 908 || (1) || Latvija || 34 583 || (1) || Lietuva || 12 510 || (1) || Polija || 73 392 || (1) || Zviedrija || 47 670 || (1) || || || || Savienība || 249 978 || || || || || KPN || Nepiemēro || || Analītiskā KPN __________ (1) Vismaz 92 % no izkrāvumiem, kurus atskaita no kvotas, ir jābūt brētliņām. Reņģu piezveja jāatskaita no atlikušajiem kvotas 8 % (HER/*3BCDC). II PIELIKUMS
ZVEJAS PIEPŪLES LIMITI 1. Dalībvalstis to karoga
kuģiem, kas zvejo ar traļiem, dāņu vadiem vai tiem
līdzīgiem zvejas rīkiem, kuru linuma acs izmērs ir
vienāds ar vai lielāks par 90 mm, žaunu tīkliem,
iepinējtīkliem vai vairāksienu tīkliem, kuru linuma acs
izmērs ir vienāds ar vai lielāks par 90 mm, pie grunts
nostiprinātām āķu rindām, āķu jedām,
izņemot peldošas āķu jedas, rokas āķu rindām un
džiga aprīkojumu, piešķir tiesības pavadīt līdz: a) 163 dienām ārpus ostas ICES
22.–24. apakšrajonā, izņemot laikposmu no 1. līdz 30. aprīlim,
kad piemēro Regulas (EK) Nr. 1098/2007 8. panta 1. punkta
a) apakšpunktu; un b) 160 dienām ārpus ostas ICES
25.–28. apakšrajonā, izņemot laikposmu no 1. jūlija līdz
31. augustam, kad piemēro Regulas (EK) Nr. 1098/2007 8. panta 1.
punkta b) apakšpunktu. 2. Maksimālais dienu
skaits, ko kuģis gada laikā drīkst pavadīt ārpus ostas
un atrasties abos 1. punkta a) un b) apakšpunktā minētajos
apgabalos, zvejojot ar zvejas rīkiem, kas minēti 1. punktā,
nedrīkst pārsniegt maksimālo dienu skaitu, kas noteikts zvejai
kādā no abiem minētajiem apgabaliem. 3. Atkāpjoties no 1. un 2.
punkta un ja tas vajadzīgs efektīvai zvejas iespēju
pārvaldībai, dalībvalstis var iedalīt to karoga kuģiem
papildu dienas ārpus ostas, ja līdzvērtīgs ārpus ostas
pavadāmu dienu skaits ir noņemts citiem to karoga kuģiem, uz
kuriem attiecas piepūles ierobežojumi tajā pašā apgabalā,
un ja katra tāda kuģa jauda (kW), kuram dienas ir noņemtas, ir
vienāda ar saņēmēja kuģa jaudu vai lielāka par
to. Saņēmēju kuģu skaits nevar pārsniegt 10 % no
kopējā attiecīgās dalībvalsts kuģu skaita,
kā norādīts 1. punktā. [1] OV L 358, 31.12.2002., 59. lpp. [2] OV L 248, 22.9.2007., 1. lpp. [3] OV L 343, 22.12.2009., 1. lpp. [4] OV L 115, , 9.5.1996., 3. lpp. [5] OV L 349, 31.12.2005., 1. lpp.