19.1.2013   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 17/51

—

atzīt vietējo un reģionālo pašvaldību un ieinteresēto pušu būtisko lomu EIP “Lauksaimniecības ražīgums un ilgtspēja” veiksmīgā īstenošanā;

—

pilnībā iesaistīt vietējās un reģionālās pašvaldības pārvaldības struktūrās, kas izveidotas, lai sekmētu un uzraudzītu šo iniciatīvu;

—

definēt ražīguma paaugstināšanu kā “ražot vairāk un labāk ar mazākiem līdzekļiem”;

—

tā kā EIP būtu jāpievēršas tālāk minētajiem tematiem, pieļaut plašu jautājumu loku saistībā ar primāro ražošanu, resursu pārvaldību, bioekonomiku, piegādes ķēdi, kvalitāti, pārtikas nekaitīgumu un patērētājiem;

—

noteikt par prioritāti inovācijas programmas, kuru mērķis ir garantēt lauksaimniecisku darbību saglabāšanu visā Eiropā, nodrošinot, ka zinātniskās izpētes centieni būs vērsti uz ieguvumiem lopkopības reģionos, piepilsētu reģionos, apgabalos, kurus negatīvi ietekmē dabas apstākļi, un nelielos lauksaimniecības apgabalos;

—

atbalstīt augšupējas MVU inovāciju iniciatīvas, dodot tām priekšroku salīdzinājumā ar nozaru iniciatīvām, lai kompensētu pašreizējo nelīdzsvaroto iesaisti atšķirīgu organizācijas un kompetences līmeņu dēļ;

—

turpināt centienus, lai uzlabotu sākotnējo ražotāju stāvokli pārtikas ražošanā, pārstrādē un izplatīšanas tīklā;

—

darbības grupām dot iespēju sākotnējo izmaksu segšanai izmantot arī ELFLA atbalstu, piemēram, lai izstrādātu pieeju kāda tehniska vai zinātniska jautājuma risināšanai.

Ziņotājs

Henk BRINK (NL/ALDE), Drentes provinces izpildpadomes loceklis

Atsauces dokuments

Komisijas paziņojums Eiropas Parlamentam un Padomei par Eiropas inovācijas partnerību “Lauksaimniecības ražīgums un ilgtspēja”

COM(2012) 79 final

1.

lai izturētu konkurenci pasaulē, Eiropai ir jāpastiprina centieni saglabāt un uzlabot tās pozīciju tirdzniecībā, vadošo lomu rūpniecībā un zinātniskās bāzes izcilību;

2.

Eiropā uzkrātās zināšanas par ilgtspējīgu pārtikas ražošanu, tostarp zināšanas par lauku saimniecību vadību, IKT risinājumiem, pārtikas nekaitīgumu, agrobiotehnoloģiju, izaugsmes tehnoloģiju, augu aizsardzību, ūdens, atlikumu, energoresursu un atkritumu apsaimniekošanu un agrosocioloģiju atzīst visā pasaulē, un tām ir ļoti liels komerciāls potenciāls jaunos un strauji augošos tirgos Eiropā un ārpus tās;

3.

lai panāktu, ka šīs zināšanas ļauj radīt vērtības, Eiropai ir vajadzīgi 1) inovatīvāki MVU izaugsmes un darba vietu radīšanai, 2) vairāk privātu ieguldījumu, 3) inovācija esošajās un jaunajās nozarēs, 4) daudznozaru sadarbība progresīvu risinājumu izstrādei un 5) iesaistītās puses, kas ieinteresētas pārbaudīt, demonstrēt un novērtēt daudzsološus risinājumus.

4.

pasaulē pašlaik jāmeklē risinājumi dažādām un svarīgām problēmām — strauji aug iedzīvotāju skaits, palielinās pirktspēja, līdz ar to mainoties uztura ieradumiem un radot palielinātu pieprasījumu pēc pamatproduktiem, turklāt iepriekš minētos aspektus papildina bažas par lauksaimnieciskās ražošanas jaudu klimata pārmaiņu ietekmē;

5.

šīm problēmām pievienojas arī pārtikas, lopbarības, fosilā kurināmā, izejvielu, šķiedru un saldūdens nepietiekamības apdraudējums, aizvien pasliktinoties augsnes kvalitātei, samazinoties bioloģiskajai daudzveidībai un palielinoties finanšu tirgu darbības traucējumu riskam, politiskas nestabilitātes un bruņotu konfliktu draudiem;

6.

lauksaimniecībā un pārtikas apgādē turpmāk būs vairāk jātaupa ūdens un fosilais kurināmais, jālieto mazāk mēslošanas līdzekļu un fitosanitāro produktu, jādarbojas daudzveidīgākā un gudrākā veidā, iespējami labāk izmantojot zemkopības, lopkopības, organisko atkritumu apsaimniekošanas, atliekvielu apsaimniekošanas un atjaunojamās enerģijas ražošanas sinerģiju,

7.

dalībvalstis un ieinteresētās aprindas vairākkārt apliecinājušas lielu interesi par inovācijas veicināšanu lauksaimniecībā, izmantojot Savienības mēroga pieeju, un to, ka Eiropadome jau 2008. gada 20. jūnijā norādījusi uz vajadzību “turpināt inovāciju, pētniecību un izstrādi lauksaimnieciskajā ražošanā, jo īpaši, lai palielinātu tās energoefektivitāti, produktivitāti un spēju pielāgoties klimata pārmaiņām”;

8.

līdzīgus secinājumus izdarījušas lauksaimnieku organizācijas un lauksaimniecības kameras, un G20 pieņemtajā Kannu deklarācijā uzsvērts, ka ieguldījumi pētniecībā un inovācijā ir būtiska lauksaimniecības vajadzība.

9.

atzinīgi vērtē Komisijas iniciatīvu sekmēt inovāciju lauksaimniecības nozarē, izveidojot īpašu Eiropas inovācijas partnerību (EIP) “Lauksaimniecības ražīgums un ilgtspēja”, un tās divus galvenos mērķus: 1) sekmēt lauksaimniecības nozares ražīgumu, konkurētspēju un efektivitāti (līdz 2020. gadam novēršot pēdējā laika tendenci, kam raksturīga produktivitātes pieauguma samazināšanās) un 2) veicināt lauksaimniecības ilgtspējīgu attīstību (līdz 2020. gadam nodrošinot atbilstošu zemes izmantošanu);

10.

īpaši atzinīgi vērtē to, ka vietējās lauksaimniecības un pārtikas sistēmas ir ņemtas vērā tematikā, kas minēta kā tāda, uz kuru attiecas sadarbība, piemēram, piegādes ķēdes dalībnieku horizontālā un vertikālā sadarbība, lai izveidotu loģistikas platformas īsu piegādes ķēžu un vietējo tirgu atbalstam, kā arī popularizētu vietējā līmeņa pasākumus saistībā ar īsu piegādes ķēžu un vietējo tirgu attīstību;

11.

atzinīgi vērtē Komisijas priekšlikumu piešķirt 4,5 miljardus euro pētniecībai un inovācijai tādās jomās kā nodrošinātība ar pārtiku, bioekonomika un ilgtspējīga lauksaimniecība (programmas “Apvārsnis 2020” ietvaros);

12.

piekrīt, ka ar KLP līdzekļiem un pētniecības pamatprogrammas līdzekļiem būtu jāatbalsta EIP “Lauksaimniecības ražīgums un ilgtspēja”, lai novērstu plaisu, kas šķir zinātnes pasauli no lauksaimniecības prakses;

13.

uzskata, ka izmaiņas lauksaimniecības nozarē, kas vajadzīgas tāpēc, ka arvien vairāk pieaug nepieciešamība efektīvi izmantot dabas resursus, novedīs pie tā, ka tiks ilgtspējīgā veidā ražots lielāks pārtikas apjoms, kā arī tiks nodrošināti dažādi sabiedriskā labuma pakalpojumi un bioloģiski produkti tādās jomās kā veselības aprūpe, brīvā laika pavadīšanas iespējas, zemes apsaimniekošana, atkritumu apsaimniekošana, lopbarība, šķiedras un atjaunojamā enerģija. Šāda plašāka perspektīva nesīs labumu gan nozarei, gan visai sabiedrībai ar nosacījumu, ka tiek nodrošināts atbilstošs līdzsvars starp pārtikas un nepārtikas produktu ražošanu, ka lauksaimniecības nozarē galvenā uzmanība tiek pievērsta pārstrādātajām KLP prioritātēm un ka pārvaldes iestādes konsekventi tiecas īstenot šīs prioritātes;

14.

uzskata, ka šādi pārveidotā lauksaimniecības nozare sniegs jaunas uzņēmējdarbības un inovācijas iespējas Eiropas vērtību ķēdē;

15.

uzskata, ka dabas resursu optimālai izmantošanai ir vajadzīga lauksaimniecības, bioekonomikas un zinātnes nozaru cieša mijiedarbība (1), lai radītu ilgtspējīgu un efektīvāku lauksaimniecības nozari. Tā kā lauksaimniecība nodrošina biomasas ražošanu enerģijas ieguvei, jātiecas panākt pārtikas produktu un biomasas ražošanas līdzsvarota līdzāspastāvēšana;

16.

centieniem likvidēt plaisu, kas šķir praksi un zinātni, ir būtiska nozīme, bet EIP esamība vien nenovērš kultūras un profesionālo plaisu starp diviem vienlīdz nozīmīgiem skatījumiem: 1) zinātnes aprindu skatījumu, kas vairāk vērsts uz izcilību zinātnē, jauniem pētījumiem, nākotnes un jaunajām tehnoloģijām, prasmēm, karjeras attīstību un pētniecības infrastruktūrām un 2) uzņēmēju un politikas veidotāju skatījumu. Viņi meklē iespējas zināšanas izmantot vērtību radīšanai un risinājumus, kas vērsti uz sabiedrības vajadzībām un uzņēmējdarbības iespējām. Komunikācija un stimuli būs vajadzīgi abām pusēm;

17.

Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai (ELFLA) piedāvājums aptver vairākas iniciatīvas, kā norādīts 15., 16., 18., 20., 33., 36., 46., 53., 61., 62. un 63. pantā, bet tās netbūs iespējams izmantot, ja vien EIP starpnieks zināšanu nodošanai neinformēs par iespējām dalībvalstu līmenī pirms partnerības līgumu galīgās versijas izstrādes pabeigšanas un valstu un/vai reģionālo lauku attīstības un darbības programmu izstrādes procesā;

18.

EIP netiks iekļauta lauku attīstības programmās, ja vien dažādu inovācijas posmu finansēšanai netiks paredzēts valstu līdzfinansējums: 1) sadarbībai (lai izveidotu darbības grupas) uzņēmējdarbības attīstībai (ar mērķi uzsākt inovācijas projektus); 2) zināšanu nodošanai un konsultatīviem pakalpojumiem (lai iegūtu pieredzi un izmantotu esošos izpētes rezultātus); 3) pievienošanās kvalitātes shēmām (sociālo ieguvumu un uzņēmējdarbības rezultātu sekmēšanai); un 4) ieguldījumiem (finanšu atbalsts mērķu sasniegšanai, ražīgumam un ilgtspējai);

19.

līdz šim ir izveidotas piecas Eiropas inovācijas partnerības šādās jomās:

un tās visas ir 1) nozīmīgas reģionālajām un vietējām pašvaldībām, kā arī 2) atkarīgas no reģionālās vadības, atbalsta un finansējuma. Tomēr līdz šim reģionālās pašvaldības nav aicinātas procesā iesaistīties.

20.

reģioniem un lauku pašvaldībām var būt izšķiroša nozīme ELFLA un citu inovācijas veicināšanai paredzētu mehānismu koordinēšanā un līdzfinansēšanā, un šobrīd bez tām nav iedomājama tādu pasākumu izstrāde, kas ļauj pielāgoties konkrēta reģiona lauksaimniecības, vides un teritoriālajām īpatnībām, tādējādi dodot iespēju Eiropas finansējumu izmantot efektīvāk;

21.

reģioni un lauku pašvaldības pozitīvi vērtētu iespēju iesaistīties prioritāšu vai īstenošanas un pārvaldības pasākumu noteikšanā;

22.

uzskata, ka daudzlīmeņu (Eiropas, valstu, reģionālās) pārvaldības sistēmas izveide ir svarīgs priekšnoteikums, lai veiksmīgi pārskatītu kopējo lauksaimniecības politiku pēc 2013. gada, arī EIP;

23.

ieinteresētajām pusēm būs jāizveido pamata darbības grupa, kas turpinās apzināt zināšanu nepietiekamību tādās jomās, kā, piemēram, tehnoloģijas, uzņēmējdarbības modeļi, organizatoriskās sistēmas, tirgus stratēģijas, patērētāju vajadzības un izglītība, un šim nolūkam tām noderētu ELFLA finansējums; nākamais solis varētu būt partneru izraudzīšanās un daudznozaru komandas izveide, lai izpētītu pārrobežu sadarbības izmantošanu un/vai noskaidrotu pašreizējo zināšanu bāzi pirms sazināšanās ar EIP tīklu turpmāka atbalsta saņemšanai, taču šim nākamajam solim nevajadzētu būt obligātam;

24.

dažas augšupējas iniciatīvas par inovācijām ilgtspējas vai ražošanas jomā būtu atzinīgi vērtējamas reģionu vai valstu līmenī, bet pastāv risks, ka tās neatbildīs izraudzītajiem prioritārajiem tematiem, kas norādīti stratēģiskajā īstenošanas plānā (SIP) un daudzgadu ceļvedī (ko publicējusi augsta līmeņa koordinācijas grupa (HLSG) pēc apspriešanās ar Lauksaimniecības zinātniskās pētniecības pastāvīgo komiteju un Lauku attīstības komiteju); minētajam tomēr nevajadzētu būt par šķērsli atbalsta saņemšanai, jo tas negatīvi ietekmētu dalībnieku motivāciju un radītu pārrāvumu inovācijas spirālē tās visjutīgākajā punktā;

25.

inovācijas procesa uzsākšana un progresa sekmēšana nav iespējama bez starpniecības inovācijas un zināšanu nodošanai.

26.

atzīt vietējo un reģionālo pašvaldību un ieinteresēto pušu būtisko lomu EIP “Lauksaimniecības ražīgums un ilgtspēja” veiksmīgā īstenošanā;

27.

pilnībā iesaistīt vietējās un reģionālās pašvaldības pārvaldības struktūrās, kas izveidotas, lai sekmētu un uzraudzītu šo iniciatīvu;

28.

uzaicināt Reģionu komitejas pārstāvi iesaistīties augsta līmeņa koordinācijas grupas, kas izstrādās EIP stratēģiju, un Eiropas lauku attīstības tīkla koordinācijas komitejas darbā, lai nodrošinātu iniciatīvas īstenošanu saskaņā ar vietējo un reģionālo pašvaldību reālajām vajadzībām;

29.

noteikt dalībvalstīm par pienākumu partnerības līgumā iekļaut EIP starpnozaru mērķus;

30.

definēt ražīguma paaugstināšanu kā “ražot vairāk un labāk ar mazākiem līdzekļiem”;

31.

tā kā EIP būtu jāpievēršas tālāk minētajiem tematiem, pieļaut plašu jautājumu loku saistībā ar primāro ražošanu, resursu pārvaldību, bioekonomiku, piegādes ķēdi, kvalitāti, pārtikas nekaitīgumu un patērētājiem;

32.

noteikt par prioritāti inovācijas programmas, kuru mērķis ir garantēt lauksaimniecisku darbību saglabāšanu visā Eiropā, nodrošinot, ka zinātniskās izpētes centieni būs vērsti uz ieguvumiem lopkopības reģionos, piepilsētu reģionos, apgabalos, kurus negatīvi ietekmē dabas apstākļi, un nelielos lauksaimniecības apgabalos;

33.

atbalstīt augšupējas MVU inovāciju iniciatīvas, dodot tām priekšroku salīdzinājumā ar nozaru iniciatīvām, lai kompensētu pašreizējo nelīdzsvaroto iesaisti atšķirīgu organizācijas un kompetences līmeņu dēļ;

34.

papildus ražošanas apjomu palielināšanai pastiprināti pievērsties arī šādiem jautājumiem: ilgtspējīga lauksaimniecība, ražīga lauksaimniecība kā modernu tehnoloģiju pieejamības rezultāts, pārtikas atkritumu rašanās un zudumu pēc ražas novākšanas novēršana un patērētāju apzinīgas attieksmes veicināšana;

35.

pastiprināti pievērsties eksportam no ES un zināšanu un (bio)tehnoloģijas komerciālai izmantošanai, kā arī godīgai iesaistei tālā vietējā līmeņa (pilsētu vai mazapjoma) ražošanā trešās valstīs;

36.

turpināt centienus, lai uzlabotu sākotnējo ražotāju stāvokli pārtikas ražošanā, pārstrādē un izplatīšanas tīklā;

37.

lai zinātniekus motivētu mazināt plaisu inovācijas jomā, prasīt zinību iestāžu klasifikācijā iekļaut pozīciju “pētniecības rezultātu praktiska pielietojuma līmenis”;

38.

atzinīgi vērtēt Eiropas reģionu, pētniecības iestāžu un klasteru vadošos tīklus ilgtspējīgas lauksaimniecības jomā; aicina Komisiju atzīt šādu tīklu un klasteru nozīmi un sekmēt zināšanu savstarpēju nodošanu no uzņēmēju puses gan vietējā, gan reģionālā līmenī;

39.

ļaut dalībvalstīm atbalstīt darbības grupu, kas veic darbu EIP mērķu īstenošanai, sākumposma un reģionālos pasākumus, izmantojot ELFLA līdzekļus un reģionu līdzfinansējumu, neraugoties uz to, vai tās konkursa rezultātā guvušas atbalstu arī no EIP tīkla;

40.

atzīt, ka darbības grupas var darboties vai nu dalībvalsts robežās, vai arī tām var būt locekļi vairākās dalībvalstīs un trešās valstīs;

41.

lai atvieglotu kādas grupas izveidi, atsaucē norādīt uz “lauksaimnieku un ražotāju organizācijām”, “lauksaimniekus” minot kā tiesīgas personas;

42.

darbības grupām dot iespēju sākotnējo izmaksu segšanai izmantot arī ELFLA atbalstu, piemēram, lai izstrādātu pieeju kāda tehniska/zinātniska jautājuma risināšanai, vai arī izmantot inovāciju un zināšanu starpnieku;

43.

pirms augsta līmeņa koordinācijas komitejas, SHERPA atbalsta grupas/operatīvās grupas, darbības grupu atbalsta dienesta vai sekretariāta, kas atbild par stratēģiskā īstenošanas plāna izstrādi, izveides iecelt saziņas grupu, kura popularizētu: 1) EIP izmantošanu valstu lauku attīstības programmās, 2) programmas “Apvārsnis 2020” iespējas atbalstīt pētniecības projektus, projektus ar daudziem dalībniekiem, inovatīvas darbības klasterus, inovāciju starpniekus un inovāciju centrus, 3) EIP tīkla infrastruktūru un kontaktus un 4) rokasgrāmatu/pamatnostādnes vietējām grupām.

44.

atbalstīt iesaisti EIP un tās plānošanu ELFLA darbības programmās un sagatavot darbības grupu izveidi;

45.

ieteikt dalībvalstīm nopietni ņemt vērā faktu, ka steidzami nepieciešams sekmēt ražīgumu, resursu efektīvu izmantošanu un ilgtspējību, un tāpēc vismaz 10 % no ELFLA kopējā ieguldījuma izlietot tam, lai veicinātu zināšanu nodošanu un inovācijas lauksaimniecībā, mežsaimniecībā, kā arī lauku apgabalos;

46.

stiprināt to pašreizējo iesaisti valstu un Eiropas lauku attīstības tīklā.