52010DC0087

[pic] | EIROPAS KOMISIJA |

Briselē, 9.3.2010

COM(2010)87 galīgā redakcija

2008/0198 (COD)

KOMISIJAS PAZIŅOJUMS EIROPAS PARLAMENTAM atbilstīgi Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 6. punktam par

Padomes nostāju, pieņemot Eiropas Parlamenta un Padomes regulu, ar ko nosaka pienākumus tirgus dalībniekiem, kuri laiž tirgū kokmateriālus un koka izstrādājumus

2008/0198 (COD)

KOMISIJAS PAZIŅOJUMS EIROPAS PARLAMENTAM atbilstīgi Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 6. punktam par

Padomes nostāju, pieņemot Eiropas Parlamenta un Padomes regulu, ar ko nosaka pienākumus tirgus dalībniekiem, kuri laiž tirgū kokmateriālus un koka izstrādājumus

PRIEKŠVĒSTURE

Datums, kad priekšlikums nosūtīts Eiropas Parlamentam un Padomei (dokuments COM(2008) 644 — 2008/0198(COD)): | 2008. gada 17. oktobris. |

Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinuma datums: | 2009. gada 1. oktobris. |

Reģionu komitejas atzinuma datums: | atzinums nav sniegts. |

Eiropas Parlamenta atzinuma datums (pirmais lasījums): | 2009. gada 22. aprīlis. |

Grozītā priekšlikuma nosūtīšanas datums: | […]. |

Padomes nostājas pieņemšanas datums: | 2010. gada 1. marts. |

KOMISIJAS PRIEKŠLIKUMA MĒRĶIS

Šīs regulas mērķis ir mazināt iespējamību, ka ES tirgū tiek laisti nelikumīgi iegūti kokmateriāli. Tā balstās uz principu, ka tirgus dalībniekiem jāveic pienācīga likumības pārbaude, pirmo reizi laižot ES tirgū kokmateriālus un koka izstrādājumus.

KOMENTĀRI PAR PADOMES NOSTĀJU

Vispārīgas piezīmes

Eiropas Parlaments 2009. gada 22. aprīlī pieņēma savu nostāju pirmajā lasījumā. Komisija pilnībā, daļēji vai principā akceptēja 37 no 75 grozījumiem, kurus Eiropas Parlaments bija pieņēmis pirmajā lasījumā, ja tā uzskatīja, ka šie grozījumi padara skaidrāku vai uzlabo Komisijas priekšlikumu un ir saskaņā ar priekšlikuma vispārējo mērķi.

Padome 2010. gada 1. martā ar kvalificētu balsu vairākumu pieņēma savu nostāju pirmajā lasījumā. Padomes nostājā ir ņemti vērā septiņpadsmit Eiropas Parlamenta ierosinātie grozījumi.

Komisija noraidīja tos grozījumus, kuri mainītu priekšlikuma vispārējo pieeju un principus un/vai būtu apgrūtinoši, un sniegtos tālāk par regulas mērķa sasniegšanai vajadzīgajiem pasākumiem. To vidū bija grozījumi, ar kuriem paredzēja ieviest aizliegumu laist tirgū nelegāli iegūtus kokmateriālus un koka izstrādājumus, paplašināt regulas darbības jomu, lai aptvertu visus tirgus dalībniekus kokmateriālu piegādes ķēdē, kā arī ieviest saistītus noteikumus par izsekojamību, un grozījumi, ar kuriem paredzēja prasības par marķēšanu.

Komisija uzskata, ka Padomes nostāja nemaina priekšlikuma pieeju un mērķus, un tāpēc to var atbalstīt pašreizējā redakcijā.

Sīkākas piezīmes

Komisijas akceptētie Parlamenta grozījumi, kuri pilnībā, daļēji vai principā iekļauti Padomes nostājā

Grozījumi Nr. 22 , 29 , 47 un 72 , ar kuriem paredzēja īpašu vērību pievērst regulas ietekmei uz maziem un vidējiem uzņēmumiem, principā ir akceptēti un iestrādāti attiecīgajos pantos, kuros tagad noteikts, ka regulas pārskatīšanā īpaši jāņem vērā administratīvās sekas maziem un vidējiem uzņēmumiem. Turklāt tajos noteikts, ka deleģēti tiesību akti nedrīkst radīt nesamērīgu slogu tirgus dalībniekiem. Komisija pieņēma deklarāciju (pielikumā), kurā tā centās veicināt tirgus dalībnieku spēju ievērot šīs regulas prasības, jo īpaši ņemot vērā mazo un vidējo uzņēmumu/tirgus dalībnieku situāciju. Grozījums Nr. 44 , ar kuru ierosināts pievienot konkrētus informācijas veidus, ir daļēji akceptēts, un ir attiecīgi grozīts pants par likumības pārbaužu sistēmu. Ir akceptēts grozījums Nr. 51 , proti, pārraudzības organizācijām izvirzītajās prasībās iekļauts noteikums par interešu konflikta neesību. Ir akceptēts grozījums Nr. 64 , ar kuru precizēts, kā sabiedrībai dara pieejamu par regulas piemērošanu atbildīgo kompetento iestāžu sarakstu.

Komisijas noraidītie Parlamenta grozījumi, kuri pilnībā, daļēji vai principā iekļauti Padomes nostājā

Grozījumi Nr. 21 un 32 attiecas uz regulas darbības jomu un paredz, ka no tās piemērošanas jomas nebūtu jāizslēdz kokmateriāli un koka izstrādājumi, uz kuriem attiecas obligāti ilgtspējības kritēriji. Komisijas priekšlikumā bija paredzēts izņēmums attiecībā uz šādiem izstrādājumiem, un Komisija attiecīgos grozījumus neakceptēja, jo uzskatīja tos par nesaderīgiem ar ES politiku atjaunojamo energoresursu sfērā. Padomes nostāja šajā jautājumā bija līdzīga Parlamenta nostājai. Komisija tagad var akceptēt šīs izmaiņas, ņemot vērā Padomes vispārējo nostāju, jo īpaši attiecībā uz riska novērtējuma kritēriju izstrādi. Komisija noraidīja grozījumu Nr. 38 , kas bija saistīts ar spēkā esošo tiesību aktu definīciju, jo ar šo grozījumu tika ieviests ļoti plašs vērā ņemamo tiesību aktu spektrs. Tomēr Padome to daļēji akceptēja, tāpēc Komisijas priekšlikumā ierosinātā definīcija tika paplašināta. Šim mazāk izvērstajam papildinājumam Komisija var piekrist. Grozījumi Nr. 51–56 par Komisijas atzīšanas piešķiršanu pārraudzības organizācijām ir daļēji akceptēti. Komisija šos grozījumus noraidīja kā tādus, kas nav saskaņā ar subsidiaritātes principu. Komisija var piekrist, ka gadījumos, kad pārraudzības organizācijas plāno darboties vairāk nekā vienā dalībvalstī, ir lietderīgi, ka šādas organizācijas ir atzinusi Komisija. Grozījums Nr. 61 ir akceptēts daļēji, proti, ir jādara pieejama informācija par pārbaudēm, savukārt Komisijas priekšlikumā bija paredzēts, ka sabiedrībai jādara pieejami vienīgi pārbaužu pierakstu kopsavilkumi.

Komisijas pilnībā, daļēji vai principā akceptētie Parlamenta grozījumi, kuri tomēr nav iekļauti Padomes nostājā

Komisija principā akceptēja vairākus grozījumus, kuri attiecas galvenokārt uz apsvērumiem. Tie bija saistīti ar meža vidi, bioloģisko daudzveidību, meža ekosistēmām un ilgtspējīgu meža apsaimniekošanu (grozījumi Nr. 1–8, 9–11, 14). Tie nav iekļauti Padomes nostājā, jo Padome tos uzskatīja par liekiem.

Komisijas un Padomes noraidītie Parlamenta grozījumi, kuri nav iekļauti kopējā nostājā

Komisija neakceptēja tos Parlamenta grozījumus, kuri būtiski atšķīrās no Komisijas priekšlikuma sākotnējās ieceres, un tie nav iestrādāti arī Padomes nostājā. Šie grozījumi attiecas galvenokārt uz šādiem jautājumiem: aizliegumu laist tirgū nelikumīgi iegūtus kokmateriālus un koka izstrādājumus (grozījumi Nr. 42 , 43 ); priekšlikuma darbības jomas paplašināšanu, lai aptvertu visus piegādes ķēdē iesaistītos tirgus dalībniekus, un nevis tikai tos, kuri kokmateriālus un koka izstrādājumus laiž tirgū pirmo reizi (grozījumi Nr. 15 , 31 , 33–35 ), un ar to saistīto izsekojamības jēdzienu (grozījums Nr. 41 ); prasību marķēt koka izstrādājumu izcelsmi (grozījumi Nr. 20 , 50 ); lielāko daļu grozījumu Nr. 51–53 par pārraudzības organizācijām izvirzītajām prasībām.

Padomes izdarītās izmaiņas priekšlikumā

Padome Komisijas priekšlikumā ierosināja izdarīt šādas galvenās izmaiņas.

“Kokmateriālu un koka izstrādājumu” definīcija. Padome grozīja definīciju, lai precizētu, ka definīcija neattiecas uz koka izstrādājumiem, kas ir iegūti no kokmateriāliem un koka izstrādājumiem, kuri jau ir laisti tirgū. Komisija atbalsta šos grozījumus, kas atbilst Komisijas priekšlikuma būtībai. Komisija var atbalstīt arī izņēmumu attiecībā uz reciklētiem koka izstrādājumiem; tā ir gatava apsvērt reciklētu koka izstrādājumu definīcijas alternatīvu formulējumu.

“Tirgū laišanas” definīcija. Tā grozīta, lai aptvertu piegādi ar distanciālās saziņas līdzekļiem, atsaucoties uz Eiropas Parlamenta un Padomes 1997. gada 20. maija Direktīvu 97/7/EK par patērētāju aizsardzību saistībā ar distances līgumiem .

“Spēkā esošo tiesību aktu” definīcija . Tā paplašināta, lai panāktu lielāku saskanību ar definīciju, kas izmantota FLEGT brīvprātīgajos partnerattiecību nolīgumos, un tajā iekļauti ar mežsaimniecību saistīti tiesību akti vides jomā, tirdzniecības un muitas tiesību akti, ciktāl tie attiecas uz meža nozari, un trešo personu leģitīmas lietojuma tiesības un īpašumtiesības. Komisija neiebilst pret šo grozījumu, jo uzskata, ka tas pilnveido priekšlikumu un nesatur konkrētus problemātiskus elementus, kas bija ietverti Parlamenta grozījumos, ar kuriem paredzēja iekļaut, piemēram, attiecīgos starptautiskos un sociālās jomas tiesību aktus, piemēram, darba tiesību normas.

Likumības pārbaužu sistēma . Sākotnējā Komisijas priekšlikuma redakcija ir mainīta, tomēr Komisija atbalsta šo grozījumu, jo tas padara skaidrākus trīs galvenos likumības pārbaužu sistēmas elementus, proti, piekļuvi konkrētai informācijai, riska novērtējumu un riska mazināšanu. Padome ir minējusi četrus riska novērtējuma kritērijus, kurus var papildināt ar deleģētiem tiesību aktiem. Turklāt tā ir ieviesusi maznozīmīga riska jēdzienu.

Pārraudzības organizācijas. Padome nošķīra pārraudzības organizācijas, kuras iecerējušas darboties vienā dalībvalstī, un pārraudzības organizācijas, kuras iecerējušas darboties vairākās dalībvalstīs. Tā uzskatīja, ka organizācijas, kuras darbojas vairākās dalībvalstīs, ir jāatzīst Komisijai, savukārt organizācijas, kuras darbojas tikai attiecīgajā dalībvalstī, ir jāatzīst dalībvalsts kompetentajai iestādei. Komisija var akceptēt Padomes grozījumus, jo tie nav pretrunā subsidiaritātes principam, un piekrīt, ka ir lietderīgi, ja pārraudzības organizācijas, kuras ir iecerējušas darboties vairāk nekā vienā dalībvalstī, ir atzinusi Komisija. Citas izmaiņas Komisijas priekšlikumā ir saistītas ar to, ka pārraudzības organizācijām ir noteikts pienākums, veicot savus pienākumus, informēt kompetentās iestādes, ja tirgus dalībnieks pieļauj smagu vai atkārtotu pārkāpumu. Komisija labprāt neiekļautu šo noteikumu, un paziņojumā par Parlamenta grozījumiem tā jau ir izteikusi bažas, ka šāds noteikums var būt par cēloni dienesta noslēpuma izpaušanai, īpaši privātā sektora organizāciju gadījumā, un, iespējams, mazāk efektīvai sadarbībai starp tirgus dalībniekiem un pārraudzības organizācijām. Tomēr ņemot vērā faktu, ka saskaņā ar Padomes ierosinājumu informācija jāsniedz tikai smagu vai atkārtotu pārkāpumu gadījumā, Komisija pret šo grozījumu neiebilst.

Pārbaudes . Pārbaužu dokumentācijas glabāšanas laiku Padome samazināja no 10 līdz 5 gadiem. Padome noteica, ka informācija par pārbaudēm ikvienam, kas to lūdz, jādara pieejama saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2003. gada 28. janvāra Direktīvu 2003/4/EK par vides informācijas pieejamību sabiedrībai , savukārt Komisijas priekšlikumā bija paredzēts, ka sabiedrībai jādara pieejams pārbaužu pierakstu kopsavilkums. Šos grozījumus Komisija var pieņemt.

Sekundārie tiesību akti . Komisijas priekšlikumā paredzētie noteikumi par komitoloģiju ir pārskatīti, ņemot vērā Lisabonas līguma stāšanos spēkā. Komisija var piekrist Padomes izvēlei attiecībā uz noteikumiem, kuri jāgroza vai jāpapildina, pieņemot deleģētus tiesību aktus, un noteikumiem, par kuriem jāpieņem īstenošanas tiesību akti, lai nodrošinātu to vienādu īstenošanu. Komisijai ir nopietnas bažas par konkrētu noteikumu formulējumu, jo īpaši saistībā ar apsvērumu, kurā prasīts, lai Komisija “sagatavošanas posmā konsultētos ar ekspertiem, ievērojot saistības, ko tā uzņēmusies 2009. gada 9. decembra paziņojumā par LESD 290. panta īstenošanu”, un Komisija par to ir izteikusies Padomes protokolā iekļautajā deklarācijā (pielikumā).

Izstrādājumu joma . Padome ir izdarījusi vairākus grozījumus, konkrēti, iekļaujot kokmateriālus un koka izstrādājumus, uz kuriem attiecas obligāti ilgtspējības kritēriji, kā arī izstrādājumus ar KN kodu 4409. Tā ir izslēgusi no darbības jomas iepakojuma materiālu, ko lieto tikai kā iepakojuma materiālu citu izstrādājumu balstīšanai, aizsargāšanai vai pārvietošanai, kā arī koka izstrādājumus, kas izgatavoti no reciklētas koksnes. Komisija piekrīt šiem grozījumiem. Otrajā lasījumā Komisija var ierosināt nelielus tehniskus pielāgojumus pielikumā, jo īpaši tādēļ, lai nodrošinātu tā saskanību ar kombinētās nomenklatūras (Padomes Regulas (EEK) Nr. 2658/87 I pielikums) jaunāko redakciju. Komisija apsvērs iespēju turpmāk iekļaut kombinētās nomenklatūras (Padomes Regulas (EEK) Nr. 2658/87 I pielikums) 49. nodaļas izstrādājumus, kā norādīts tās deklarācijā, kura pievienota pielikumā.

Piemērošana . Komisijas priekšlikumā bija paredzēts, ka regulu sāk piemērot 24 mēnešus pēc tās stāšanās spēkā. Padome šo termiņu ir pagarinājusi par 6 mēnešiem. Šis grozījums Komisijai ir pieņemams, jo tas sniegs Komisijai iespēju plaši apspriesties ar ieinteresētajām personām deleģēto tiesību aktu un īstenošanas tiesību aktu izstrādē.

SECINĀJUMI

Padomes ieviestās izmaiņas ir saskaņā ar mērķi mazināt risku, ka tirgū tiek laisti nelegāli iegūti kokmateriāli un koka izstrādājumi, un tās pamatojas uz Komisijas priekšlikumu. Tāpēc Komisija var akceptēt šo Padomes nostāju.

PIELIKUMS

Komisijas deklarācija

1) Saistībā ar regulas 12. un 18. pantu Komisija apņemas iesniegt novērtējumu par pašreizējo ES ekonomikas un tirdzniecības stāvokli attiecībā uz ražojumiem, kas minēti ES Muitas kodeksa 49. nodaļā, lai apsvērtu to iespējamu iekļaušanu ražojumu sarakstā, kas pievienots šai regulai.

Komisija centīsies arī veicināt tirgus dalībnieku spēju ievērot šīs regulas prasības, jo īpaši ņemot vērā mazo un vidējo uzņēmumu/tirgus dalībnieku situāciju.

2) Komisija pauž gandarījumu sakarā ar Padomē panākto vienošanos attiecībā uz regulu par kokmateriālu un koka izstrādājumu laišanu tirgū.

Šajā sakarībā Komisija ņem vērā jauno 24. apsvērumu par konsultēšanos ar ekspertiem deleģēto tiesību aktu sagatavošanas posmā. Komisija uzskata, ka ekspertu grupām nevar būt oficiāla institucionāla loma. Tāpēc noteikumus par ekspertu iesaisti deleģēto tiesību aktu sagatavošanā nevar iekļaut pamataktos. Šajā sakarībā Komisija atsaucas uz savu 2009. gada 9. decembra paziņojumu.

Lai sekmētu likumdošanas procesu un panāktu ierosinātās regulas savlaicīgu pieņemšanu, Komisija neiebildīs pret Padomes kopējo nostāju ar nosacījumu, ka panāktais kompromiss visumā atbilst priekšlikuma mērķiem. Komisija saglabā tiesības atgriezties pie minētā apsvēruma otrajā lasījumā, ņemot vērā arī Eiropas Parlamenta nostāju šajā jautājumā.