52009PC0499

[pic] | EIROPAS KOPIENU KOMISIJA |

Briselē, 23.9.2009

COM(2009) 499 galīgā redakcija

2009/0140 (COD)

Priekšlikums

EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA

par Kopienas finanšu sistēmas makrouzraudzību un Eiropas Sistēmisko risku komitejas izveidošanu

{COM(2009) 500 galīgā redakcija} {COM(2009) 501 galīgā redakcija} {COM(2009) 502 galīgā redakcija} {COM(2009) 503 galīgā redakcija} {SEC(2009) 1234} {SEC(2009) 1235}

PASKAIDROJUMA RAKSTS

1. Priekšlikuma konteksts

Pašreizējā finanšu krīze ir atklājusi ES uzraudzības sistēmas trūkumus, kas, neraugoties uz panākto progresu finanšu tirgu integrācijā un aizvien pieaugošo pārrobežu uzņēmumu lomu, joprojām ir sadrumstalota pa valstīm. Šajā kontekstā priekšsēdētājs Barrozu uzdeva augsta līmeņa ekspertu grupai, ko vadīja Starptautiskā Valūtas fonda (SVF) bijušais izpilddirektors Jacques de Larosière , sniegt ieteikumus par to, kā izveidot efektīvāku, integrētāku un ilgspējīgāku uzraudzības sistēmu.

Nozīmīgākie De Larosière grupas ieteikumi paredz:

i) izveidot Eiropas Sistēmisko risku komiteju (ESRK), kura būtu atbildīga par Kopienas finanšu sistēmas makrouzraudzību, lai novērstu vai vājinātu sistēmiskos riskus, izvairītos no plašu finansiālo grūtību posmiem, veicinātu iekšējā tirgus netraucētu darbību, kā arī nodrošinātu finanšu sektora ilglaicīgu ieguldījumu ekonomikas izaugsmē;

ii) izveidot Eiropas finanšu uzraudzības sistēmu (EFUS), kas sastāv no valstu finanšu uzraudzības iestāžu tīkla un sadarbojas ar jaunajām Eiropas uzraudzības iestādēm (ESA) , kas radītas, pārveidojot esošās Eiropas uzraudzītāju komitejas[1] par Eiropas Banku iestādi (EBI), Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestādi (EVTI) un Eiropas Apdrošināšanas un fondēto pensiju iestādi (EAFPI). Eiropas finanšu uzraudzības sistēma būtu jāveido tā, lai pienākumi būtu dalīti un savstarpēji papildinoši, apvienojot uzņēmumu uzraudzību valstu līmenī ar konkrētiem uzdevumiem Eiropas līmenī. Turklāt EFUS sekmēs noteikumu saskaņotību, konsekventu uzraudzības praksi un saskaņotu piemērošanu.

Komisija un Eiropadome 2009. gada martā kopumā atbalstīja Larosière grupas ieteikumus. Komisija 2009. gada 27. maijā publicēja paziņojumu par finanšu uzraudzību ES, kurā ir precīzi norādīts, kā šos ieteikumus varētu īstenot praksē, īpašu uzmanību pievēršot ierosinātajai Eiropas finanšu uzraudzības sistēmai un Eiropas Sistēmisko risku komitejai. Ekonomikas un finanšu padome 2009. gada 9. jūnija sanāksmē pieņēma sīki izstrādātus secinājumus, kuros tā piekrita Komisijas paziņojumā paustajiem mērķiem un uzsvēra, ka finanšu stabilitāte, regulējums un uzraudzība ES ir jāstiprina ar vērienīgiem pasākumiem. Eiropadome 2009. gada 18.–19. jūnijā apstiprināja, ka Komisijas maija paziņojums un Ekonomikas un finanšu padomes secinājumi radīja priekšnoteikumus jaunas mikrouzraudzības un makrouzraudzības sistēmas izveidei. Eiropadome mudināja Komisiju iesniegt visus vajadzīgos priekšlikumus vēlākais 2009. gada rudens sākumā, lai jaunā sistēma tiktu pilnībā izveidota 2010. gada laikā.

2. Apspriešanās ar ieinteresētajām personām

Par kopējo paketi, t.i. – Eiropas finanšu uzraudzības sistēmu un Eiropas Sistēmisko risku komiteju – Komisija vadīja divas atklātas apspriedes. Pirmā konsultācija notika no 2009. gada 10. marta līdz 2009. gada 10. aprīlim pēc Larosière grupas ziņojuma publicēšanas, un tajā iegūtās atziņas iekļāva Komisijas 2009. gada 27. maijā publicētajā paziņojumā par finanšu uzraudzību Eiropā. 116 atklāto iesniegumu kopsavilkums atrodams:

http://ec.europa.eu/internal_market/consultations/docs/2009/fin_supervision/summary_en.pdf

Otrā konsultācija notika no 2009. gada 27. maija līdz 2009. gada 15. jūlijam; šajā konsultācijā visas ieinteresētās personas – finanšu pakalpojumu nozares dalībnieki un to pārstāvju organizācijas, regulatīvās un uzraudzības iestādes, kā arī citas ieinteresētās personas – tika aicinātas izteikt savu viedokli par 2009. gada maija paziņojumā iekļautajām sīki izstrādātajām reformām. Saņemtās atbildes lielākoties atbalstīja ierosinātās reformas, lai gan par atsevišķiem jautājumiem saistībā ar ierosināto ESRK un EFUS tika izteikti apsvērumi. Publisko iesniegumu kopsavilkums atrodams:

http://ec.europa.eu/internal_market/consultations/docs/2009/fin_supervision_may/replies_summary_en.pdf

3. Ietekmes novērtējums

Ietekmes novērtējumā, kas pievienots 2009. gada maija paziņojumam, tika izvērtēti galvenie politiskie risinājumi saistībā ar EFUS un ESRK izveidošanu. Tomēr veica vēl vienu ietekmes novērtējumu, kurā sīkāk apskatīti atsevišķi priekšlikuma jautājumi. Tas ir pieejams Komisijas tīmekļa vietnē.

4. Priekšlikuma juridiskie aspekti

Tikai tad, ja sistēma ir tāda, kurā ir pienācīgi ņemta vērā mikrorisku un makrorisku savstarpējā mijiedarbība, visām ieinteresētajām personām, t.i., finanšu iestādēm, ieguldītājiem un patērētājiem, var rasties tāda uzticēšanās, lai iesaistītos pārrobežu finanšu darbībās. Līdz šim uzraudzība pārāk bieži ir notikusi tikai mikrolīmenī, uzraudzības iestādēm izvērtējot atsevišķu finanšu iestāžu bilances, taču nepietiekami ņemot vērā iestāžu savstarpējo mijiedarbību, kā arī iestāžu un finanšu sistēmas mijiedarbību kopumā. Šādas plašākas perspektīvas nodrošināšana ir makrouzraudzības iestāžu uzdevums. Šīm uzraudzības iestādēm ir jāuzrauga un jānovērtē iespējamie finansiālās stabilitātes riski, ko rada tādas attīstības tendences, kam var būt ietekme nozares vai visas finanšu sistēmas līmenī. Pievēršoties šādiem riskiem, ESRK būtu neatņemama sastāvdaļa integrētā ES uzraudzības struktūrā, kas ir vajadzīga, lai sekmētu savlaicīgu un konsekventu politisko reakciju dalībvalstīs, tādējādi novēršot atšķirīgu pieeju izmantošanu un uzlabojot iekšējā tirgus darbību.

ESRK ir izveidota, pamatojoties uz EK līguma 95. pantu, kā struktūra, kurai nav juridiskas personas statusa. Šis juridiskais pamats nodrošina iepriekš aprakstītās ESRK pamatiezīmes un to, ka tās pilnvaras ir attiecināmas uz visu finanšu nozari bez izņēmumiem. Turklāt tādējādi ESRK kopā ar EFUS varētu izveidot kopēju novatorisku finanšu uzraudzības sistēmu, vienlaikus saglabājot skaidru pienākumu nošķīrumu starp ESRK un pārējām iestādēm.

Regulu, ar kuru izveido ESRK, papildina Padomes lēmums, kas Eiropas Centrālajai bankai (ECB) uzdod nodrošināt ESRK sekretariātu. Tādējādi ECB sniegs ESRK analītisku, statistisku, administratīvu un loģistikas atbalstu. Ar šo lēmumu pirmo reizi tiks īstenots EK līguma 105. panta 6. punkts, kas paredz, ka Padome pēc Komisijas priekšlikuma, apspriedusies ar ECB un saņēmusi Eiropas Parlamenta piekrišanu, ar vienprātīgu lēmumu var noteikt ECB konkrētus uzdevumus saistībā ar uzraudzību.

5. Ietekme uz budžetu

Ar ESRK saistītās budžeta izmaksas segs ECB, un tās tieši neietekmēs Kopienas budžetu. Izdevumi par ECB sniegto palīdzību būs atkarīgi no tā, cik lielā mērā iespējams izmantot ECB esošo personālu un resursus ESRK sekretariāta uzdevumu pildīšanai.

6. Sīkāks priekšlikuma izskaidrojums

Lai izveidotu ESRK par jaunu Eiropas struktūru, kas būtu neatkarīga no esošajām struktūrām, ir vajadzīga Padomes regula.

6.1. ESRK izveidošana

ESRK ir pilnīgi jauna, bezprecedenta Eiropas struktūra, kas ir atbildīga par makrouzraudzību. ESRB trīs mērķi ir:

- izstrādāt Eiropas makrouzraudzības perspektīvu, lai vērstos pret sadrumstalotības problēmu, kas rodas, ja riskus vērtē atsevišķi, valstu līmenī;

- veicināt agrās brīdināšanas mehānismu efektivitāti, uzlabojot makrouzraudzības un mikrouzraudzības mijiedarbību. Atsevišķu uzņēmumu stabilitāti pārāk bieži aplūkoja atrauti, nepievēršot pienācīgu uzmanību savstarpējās mijiedarbības pakāpei finanšu sistēmā;

- rūpēties, lai risku novērtējumiem sekotu attiecīgo iestāžu rīcība.

Ņemot vērā to, ka ESRK uzdevums attiecas uz plašu jautājumu klāstu, kā arī tā jutīguma dēļ, ESRK nav paredzēts juridiskas personas statuss ar saistošām pilnvarām, bet tā drīzāk gan ir plānota kā struktūra, kuras likumība balstās uz tās neatkarīgo spriedumu reputāciju, analīzes augsto kvalitāti un secinājumu precizitāti.

ESRK galvenā lēmējinstance ir valde.

Valdes sastāvam ir izšķiroša loma ESRK efektivitātes nodrošināšanā. Izvēlētais risinājums nodrošina ievērojamu centrālo banku klātbūtni. Lielākajā daļā dalībvalstu centrālās bankas zināmā pakāpē ir atbildīgas par finanšu sektora makrouzraudzību. Šā pienākuma un gūtās pieredzes dēļ centrālas bankas var dot vērtīgu ieguldījumu, analizējot finanšu sektora un plašākas makroekonomiskās vides savstarpējās mijiedarbības ietekmi uz finansiālo stabilitāti.

Eiropas Centrālā banka nodrošina ESRK sekretariātu, kas veiks analītisko darbu un sniegs tai loģistikas atbalstu. ECB, nodrošinot ESRK sekretariātu, ļaus Eiropas Sistēmisko risku komitejai padziļināti iepazīties ar ECB lielo pieredzi makrouzraudzībā, kā arī ar ECB izšķirošo lomu ES monetārajā sistēmā. Sadarbojoties ar valstu centrālajām bankām, Eiropas Centrālā banka vāc un izplata plaša spektra monetāro statistiku un rādītājus par finanšu iestādēm. Eiropas Centrālā banka un Eurosistēma uzrauga cikliskās un strukturālās attīstības tendences euro zonas/ES banku nozarē un citās finanšu nozarēs, lai apzinātu finanšu nozares potenciāli vājās vietas un tās spēju pretoties varbūtējiem satricinājumiem.

6.2. ESRK uzdevumi un pilnvaras

ESRK nebūs saistošu pilnvaru likt dalībvalstīm vai valstu iestādēm piemērot pasākumus. Ir iecerēts, ka tās reputācija un augsti kvalificētie speciālisti ar savu morālo autoritāti ietekmēs politikas veidotāju un uzraudzītāju rīcību. Tādējādi tā ne tikai sniegs augsta līmeņa novērtējumu saistībā ar makrouzraudzības situāciju, bet var arī izteikt brīdinājumus un ieteikumus, kuros tā konstatē potenciālo nelīdzsvarotību finanšu sistēmā, kas eventuāli varētu palielināt sistēmiskos riskus, un ieteikt attiecīgi koriģējošus pasākumus. ESRK uzdevumu loks būs plašs, un tā nepievērsīsies īpašiem uzņēmumiem vai tirgiem. Brīdinājumi un ieteikumi var būt izteikti par jebkuru finanšu sistēmas aspektu, kas var radīt sistēmisku risku. Turklāt par jautājumiem, kas saistīti ar makrouzraudzību, tā arī sadarbosies ar attiecīgajām starptautiskajām finanšu iestādēm (SVF, Finansiālās stabilitātes padomi (FSP)) un trešo valstu organizācijām. Tā kā šis priekšlikums pamatojas uz EK līguma 95. pantu, tas attiecas uz Eiropas Ekonomikas Zonu (EEZ). Sadarbības veidi starp EBTA valstīm, kas ir EEZ dalībnieces, un ESRK tiks apspriesti EEZ Apvienotajā komitejā.

6.2.1. Brīdinājumi un ieteikumi

Viens no ESRK galvenajiem uzdevumiem ir noteikt sistēmiska rakstura riskus un novērst vai vājināt to ietekmi uz ES finanšu sistēmu. Tādēļ ESRK var izteikt riska brīdinājumus. Lai izvairītos no vēl lielākām problēmām un iespējamas krīzes nākotnē, uz šiem brīdinājumiem jāreaģē savlaicīgi. Vajadzības gadījumā ESRK var arī ieteikt konkrētas darbības, lai vērstos pret konstatētiem riskiem.

Lai gan ESRK ieteikumi nebūs juridiski saistoši, tomēr ieteikumu adresātiem ir jārīkojas attiecībā uz konstatēto risku. Ja adresāts ieteikumam piekrīt, tam jāpaziņo par visiem pasākumiem, kas veikti saskaņā ar šo ieteikumu. Ja tas ieteikumam nepiekrīt un pasākumi netiek veikti, tam izsmeļoši jāapmato sava pasivitāte. Tādējādi ESRK ieteikumus nevar vienkārši ignorēt.

Izskatot katru gadījumu atsevišķi, ESRK izlemj, vai brīdinājumus un ieteikumus darīt publiski pieejamus. No vienas puses, ieteikumu publiskošana palielina spiedienu nekavējoties veikt koriģējošus pasākumus, bet no otras puses, tā varētu izraisīt negatīvu reakciju finanšu tirgos. Ņemot vērā to, ka jautājums par brīdinājumu un ieteikumu publiskošanu ir delikāts, šādi lēmumi ir jāpieņem katrā gadījumā atsevišķi. Turklāt ir lietderīgi publiskot brīdinājumus un ieteikumus tikai tādos gadījumos, ja divas trešdaļas valdes ar kvalificētu balstu vairākumu ir par to nobalsojušas.

Brīdinājumu un ieteikumu adresāti var būt visa Kopiena, viena vai vairākas dalībvalstis, viena vai vairākas Eiropas uzraudzības iestādes, kā arī viena vai vairākas valsts uzraudzības iestādes. Visi brīdinājumi un ieteikumi ir jānosūta Padomei, bet tie, kas attiecas uz uzraudzības jautājumiem, jānosūta arī attiecīgajai uzraudzības iestādei (ESA) . Iemesls, kālab brīdinājumus un ieteikumus paredzēts nosūtīt Padomei vai attiecīgajai uzraudzības iestādei, nav mazināt to saturisko nozīmi, bet gan gluži pretēji – tam jārada lielāks morālais spiediens uz saņēmēju, mudinot to rīkoties vai izskaidrot savu pasivitāti, un dod iespēju Padomei izteikt savu viedokli.

6.2.2. Piekļuve informācijai

No finanšu iestāžu un tirgu savstarpējās saiknes izriet, ka iespējamo sistēmisko risku uzraudzībai un novērtējumam jāpamatojas uz plaša spektra attiecīgiem makroekonomikas un mikrofinanšu datiem un rādītājiem. Tālab ESRK ir jābūt pieejamai visai informācijai, kas tai vajadzīga savu pienākumu veikšanai, vienlaikus saglabājot šo datu konfidencialitāti. ESRK varēs izmantot plašu datu kopumu, ko ECB ar Eurosistēmas starpniecību jau ir ieguvusi par monetārajām un finanšu iestādēm. Turklāt, lai ESRK varētu izpildīt savu uzdevumu un nodrošināt vajadzīgo atbilstību starp mikrouzraudzītājiem un ESRK, tā ar sava sekretariāta starpniecību varēs arī pieprasīt Eiropas uzraudzības iestādēm (ESA) sniegt informāciju pārskata vai apkopotā veidā. Ja šāda informācija nav pieejama (vai pieeja netiek dota), ESRK varēs pieprasīt datus tieši no valstu uzraudzības iestādēm, valstu centrālajām bankām vai citām dalībvalstu iestādēm. Turklāt šī regula uzliek vispārēju pienākumu Eiropas uzraudzības iestādēm (ESA) , valstu centrālajām bankām un dalībvalstīm sniegt ESRK visu informāciju, kas tai vajadzīga, lai tā varētu veikt savu uzdevumu, tādējādi garantējot plašu pieeju datiem, kas vajadzīgi, lai veiktu makrouzraudzības analīzi.

Tā kā dažas atsevišķas iestādes (sava izmēra, savstarpējās saiknes ar citām finanšu iestādēm vai sava riska profila dēļ) var būt sistēmiska rakstura, ESRK pēc pamatota pieprasījuma Eiropas uzraudzības iestādēm (ESA) ar sava sekretariāta starpniecību varēs piekļūt arī atsevišķiem datiem.

6.3. Saikne ar EFUS

Ierosinātā ES uzraudzības sistēma var veiksmīgi darboties vienīgi tad, ja ESRK un EFUS efektīvi sadarbojas. Reformas mērķis ir nodrošināt veiksmīgāku makrouzraudzības un mikrouzraudzības mijiedarbību. Lai izpildītu makrouzraudzības iestādes pienākumus, ESRK būs vajadzīgi aktuāli un saskaņoti mikrouzraudzības dati, savukārt valstu iestāžu veiktajai mikrouzraudzībai būtu lietderīga ESRK īpašā informācija par makrouzraudzības vidi. Regulas turklāt arī konkretizē procedūras, kas jāveic Eiropas uzraudzības iestādēm, saņemot ESRK ieteikumus, un to, kā Eiropas uzraudzības iestādēm būtu jāizmanto savas pilnvaras, lai bez kavēšanās tiktu īstenoti ieteikumi vienā vai vairākās kompetentās valsts uzraudzības iestādēs.

6.4. Konfidencialitāte

ESRK valdes locekļiem un darbiniekiem ir pienākums glabāt dienesta noslēpumu. Jebkāda konfidenciāla informācija, ko saņēmis kāds valdes loceklis vai ESRK strādājoša perona, netiks izpausta, izņemot vienīgi pārskata vai apkopotā veidā tā, ka nav iespējams atpazīt atsevišķas finanšu iestādes. Šie konfidencialitātes noteikumi īpaši attiecas uz ECB darbiniekiem, jo ECB nodrošinās ESRK ar sekretariātu. Tādejādi informācija, ko ECB ieguvusi, pildot ESRK sekretariāta pienākumus, tiks izmantota vienīgi, lai pildītu ESRK uzdevumus. Saskaņā ar ES iestāžu esošo praksi personām, kas strādājušas saistībā ar ESRK, jāievēro dienesta noslēpuma neizpaušanas pienākums, pat ja tām vairs nav jāpilda savi pienākumi.

Adresāti, Padome un Eiropas uzraudzības iestādes arī veic pasākumus, kas vajadzīgi, lai saglabātu brīdinājumu un ieteikumu konfidenciālo raksturu.

6.5. ESRK iekšējā organizācija

ESRK veido: i) valde; ii) koordinācijas komiteja un iii) sekretariāts.

6.5.1. Valde

ESRK galvenā lēmējinstance ir valde, un tā ir atbildīga par šā paskaidrojuma raksta 6.2.1. punktā minēto brīdinājumu un ieteikumu formulēšanu.

Valdes balsstiesīgie locekļi ir:

- valstu centrālo banku vadītāji;

- ECB priekšsēdētājs un priekšsēdētāja vietnieks;

- Eiropas Komisijas loceklis;

- triju Eiropas uzraudzības iestāžu priekšsēdētāji.

Valdes locekļi bez balsstiesībām ir:

- viens augsta līmeņa pārstāvis no katras dalībvalsts kompetentajām uzraudzības iestādēm;

- Ekonomikas un finanšu komitejas priekšsēdētājs.

Atkarībā no apspriežamajiem jautājumiem valstu uzraudzības iestāžu pārstāvis var mainīties (šī rotācija būs vajadzīga daudzās dalībvalstīs, kurās, piemēram, par apdrošināšanas un finanšu nozares uzraudzību atbild dažādas iestādes).

Valdes locekļi rīkosies neitrāli. Tas nozīmē, ka veicot ar ESRK saistītu darbību, tie neseko atsevišķu dalībvalstu instrukcijām un neņem vērā to individuālās intereses. Neitralitāte ir vissvarīgākā prasība, jo atsevišķu dalībvalstu intereses ne vienmēr atbilst ESRK galvenajam mērķim – uzturēt finansiālo stabilitāti Eiropas Savienībā kopumā.

Valdes balsstiesīgajiem locekļiem katram ir viena balss. Valdes lēmumi tiks pieņemti ar vienkāršu balsu vairākumu (izņemot lēmumu par brīdinājumu vai ieteikumu publiskošanu; par to jābalso ar divu trešdaļu kvalificētu balsu vairākumu. Saskaņā ar esošo praksi balsošanai jānosaka kvorums.)

Valdes sanāksmes notiek vismaz četras reizes gadā. Sanāksmes rīko pēc priekšsēdētāja ierosmes vai, ja to pieprasa viena trešdaļa valdes balsstiesīgo locekļu.

6.5.2. Priekšsēdētājs

Priekšsēdētāju ievēl uz pieciem gadiem no ESRK valdes locekļu vidus, kas vienlaikus ir arī ECB Ģenerālpadomes locekļi. Valdes priekšsēdētājs vada valdi un koordinācijas komiteju, kā arī dod norādījumus ESRK sekretariātam valdes vārdā. Priekšsēdētājs pēc savas iniciatīvas var sasaukt valdes ārkārtas sanāksmes. Attiecībā uz balsošanas kārtību valdē – ja ir vienāds balsu skaits – izšķirošā ir priekšsēdētāja balss. Valdes priekšsēdētājs pārstāv ESRK ārējās attiecībās.

6.5.3. Koordinācijas komiteja

Ņemot vērā valdes sastāvu, kurā kopumā būs 61 loceklis, koordinācijas komiteja atbalstīs valdi lēmumu pieņemšanas procesā. Koordinācijas komiteja sagatavos valdes sēdes, pārskatīs apspriežamos dokumentus un uzraudzīs ESRK darba virzību.

Koordinācijas komiteju veidos valdes priekšsēdētājs un priekšsēdētāja vietnieks, Eiropas uzraudzības iestāžu priekšsēdētāji, Ekonomikas un finanšu komitejas priekšsēdētājs, Eiropas Komisijas loceklis un pieci valdes locekļi, kas vienlaikus ir ECB Ģenerālpadomes locekļi (12 locekļi).

6.5.4. Sekretariāts

ECB nodrošina ESRK sekretariātu. Sekretariāts norādījumus saņems tieši no valdes priekšsēdētāja.

Sekretariāta vadītāju iecels ECB, apspriežoties ar ESRK valdi. Sekretariāts sniegs ESRK analītisku, statistisku, administratīvu un loģistikas atbalstu, tostarp sagatavos sanāksmes, vāks un apstrādās ESRK paredzētu kvalitatīvu un kvantitatīvu informāciju, veiks analīzi un novērtējumus, kas vajadzīgi, lai ESRK varētu izpildīt savu uzdevumu. Turklāt sekretariāts vēl atbalstīs konsultatīvās speciālistu komitejas darbu (Skatīt 6.5.5. punktu).

6.5.5. Konsultatīvā speciālistu komiteja un citi konsultāciju avoti

Konsultatīvās speciālistu komitejas (turpmāk "KSK") uzdevums ir pēc ESRK pieprasījuma konsultēt un palīdzēt valdei jautājumos, kas ir ESRK kompetencē.

KSK locekļi ir:

- viens pārstāvis no katras valsts centrālās bankas;

- viens pārstāvis no ECB;

- viens pārstāvis no katras dalībvalsts uzraudzības iestādes;

- viens pārstāvis no katras Eiropas uzraudzības iestādes;

- divi Eiropas Komisijas pārstāvji;

- divi Ekonomikas un finanšu komitejas pārstāvji.

KSK priekšsēdētāju ieceļ valde, valdes priekšsēdētājam izsakot priekšlikumu. Atkarībā no apspriežamajiem jautājumiem valstu uzraudzības iestāžu pārstāvji var mainīties.

6.6. Ziņošanas pienākumi

ESRK par savu darbību atskaitās Eiropas Parlamentam un Padomei, un tādejādi tā vismaz reizi gadā sniedz tiem ziņojumu. Eiropas Parlaments un Padome var pieprasīt ESRK ziņot biežāk.

2009/0140 (COD)

Priekšlikums

EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA

par Kopienas finanšu sistēmas makrouzraudzību un Eiropas Sistēmisko risku komitejas izveidošanu

EIROPAS PARLAMENTS UN EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu, un jo īpaši tā 95. pantu,

ņemot vērā Komisijas priekšlikumu[2],

ņemot vērā Eiropas Centrālās bankas atzinumu[3],

ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinumu[4],

rīkojoties saskaņā ar Līguma 251. pantā noteikto procedūru[5],

tā kā:

(1) Finanšu krīze ir atklājusi būtiskus trūkumus finanšu uzraudzībā, kas nav novērsusi pārmērīga riska uzkrāšanos finanšu nozarē, un jo īpaši ir norādījusi uz trūkumiem esošajā makrouzraudzībā.

(2) Komisija 2008. gada novembrī pilnvaroja augsta līmeņa ekspertu grupu Jacques de Larosière vadībā ( de Larosière grupa) sniegt ieteikumus par to, kā stiprināt Eiropas uzraudzības sistēmu, lai varētu labāk aizsargāt Eiropas iedzīvotājus un atjaunotu uzticību finanšu sistēmai.

(3) Nobeiguma ziņojumā, kas iesniegts 2009. gada 25. februārī, de Larosière grupa cita starpā ieteica izveidot Kopienas līmeņa struktūru, kas atbildētu par risku pārraudzību visā finanšu sistēmā.

(4) Komisija savā 2009. gada 4. marta paziņojumā "Impulsi Eiropas atveseļošanai"[6] atzinīgi novērtēja un kopumā atbalstīja de Larosière grupas ieteikumus. Eiropadome 2009. gada 19. un 20. marta sanāksmē vienojās par nepieciešamību Eiropas Savienībā uzlabot finanšu iestāžu regulējumu un uzraudzību un izmantot de Larosière ziņojumu par pamatu rīcībai.

(5) Komisija 2009. gada 27. maija paziņojumā "Eiropas finanšu uzraudzība"[7] izklāstīja vairākas reformas pašreizējā sistēmā finanšu stabilitātes nodrošināšanai ES līmenī, tostarp jo īpaši Eiropas Sistēmisko risku komitejas (ESRK) izveidi, lai atbildētu par makrouzraudzību. Padome 2009. gada 9. jūnijā un Eiropadome 18. un 19. jūnija sanāksmē atbalstīja Komisijas viedokli un atzinīgi novērtēja Komisijas nodomu iesniegt tiesību aktu priekšlikumus, lai pilnībā 2010. gada laikā varētu pabeigt izveidot jauno sistēmu. Atbilstīgi Komisijas viedoklim tā cita starpā secināja, ka ECB "būtu jāsniedz analītisks, statistisks, administratīvs un loģistikas atbalsts ESRK, arī izmantojot valstu centrālo banku un uzraudzītāju specializētus padomus".

(6) Pašreizējā ES sistēmā uz makrouzraudzību ir likts pārāk mazs uzsvars. Atbildība par makrouzraudzības analīzi joprojām ir sadrumstalota, un to veic dažādas atšķirīgu līmeņu iestādes bez jebkāda mehānisma, kas nodrošinātu, ka makroriski tiek attiecīgi identificēti un brīdinājumi un ieteikumi tiek izteikti skaidri, un tiem seko rīcība, un tiek veikti attiecīgi pasākumi.

(7) Kopienai ir vajadzīga īpaša, par visas ES finanšu sistēmas makrouzraudzību atbildīga struktūra, kas konstatētu finansiālās stabilitātes riskus un vajadzības gadījumā izteiktu brīdinājumus un sniegtu ieteikumus, lai veiktu pasākumus šo risku novēršanai. Tādēļ būtu jāizveido Eiropas Sistēmisko risku komiteja (ESRK) kā jauna, neatkarīga struktūra, kas atbild par makrouzraudzību Eiropas līmenī.

(8) Vajadzības gadījumā ESRK būtu jāizsaka vispārēja rakstura brīdinājumi un jāsniedz ieteikumi Kopienai kopumā, atsevišķām dalībvalstīm vai dalībvalstu grupām, nosakot konkrētu termiņu attiecīgajai politiskajai rīcībai.

(9) Lai palielinātu šo brīdinājumu un ieteikumu nozīmību un likumību, tie jānosūta ar Padomes starpniecību un vajadzības gadījumā ar Eiropas Banku iestādes, kas izveidota ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK)Nr. …/…[8], Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestādes, kas izveidota ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. …/…[9], Eiropas Apdrošināšanas un fondēto pensiju iestādes, kas izveidota ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. …/…[10], starpniecību.

(10) ESRK, pamatojoties uz adresātu ziņojumiem, būtu arī jāuzrauga, vai tās ieteikumi tiek ievēroti, lai nodrošinātu to, ka šiem brīdinājumiem un ieteikumiem patiešām tiek sekots. Ieteikumu adresātiem jārīkojas saskaņā ar šiem ieteikumiem, izņemot, ja tie savu nerīkošanos var pienācīgi pamatot ("rīkojies vai paskaidro" mehānisms).

(11) ESRK ir jāizlemj, vai ieteikumam jābūt konfidenciālam vai publiski pieejamam, ņemot vērā, ka konkrētos apstākļos publiskošana var veicināt šo ieteikumu ievērošanu.

(12) ESRK vismaz reizi gadā ir jāziņo Eiropas Parlamentam un Padomei; plašu finansiālo grūtību gadījumā tas jādara biežāk.

(13) ECB un valstu centrālajām bankām jāuzņemas vadošā loma makrouzraudzībā to pieredzes un esošo uzdevumu dēļ finanšu stabilitātes jomā. Lai nodrošinātu to, ka makrorisku novērtējums pamatojas uz pilnīgu un precīzu informāciju par attīstības tendencēm finanšu sistēmā, mikrouzraudzības iestāžu līdzdalība ESRK darbībā ir būtiska. Līdz ar to Eiropas uzraudzības iestāžu priekšsēdētājiem jābūt balsstiesīgiem locekļiem, un vienam uzraudzības iestāžu pārstāvim no katras dalībvalsts jāpiedalās kā loceklim bez balsstiesībām.

(14) Eiropas Komisijas locekļa līdzdalība palīdzēs izveidot saikni ar makroekonomikas un finanšu uzraudzību Kopienā, kamēr Ekonomikas un finanšu komitejas priekšsēdētāja klātbūtne atspoguļo finanšu ministru lomu finanšu stabilitātes nodrošināšanā.

(15) Ir būtiski, lai ESRK locekļi pildītu savus pienākumus neitrāli un aplūkotu finanšu stabilitāti tikai Eiropas Savienībā kopumā. Balsojot par brīdinājumiem un ieteikumiem ESRK, katram loceklim jābūt vienai balsij, un lēmumi parasti būtu jāpieņem ar vienkāršu balsu vairākumu.

(16) No finanšu iestāžu un tirgu savstarpējās saiknes izriet, ka iespējamo sistēmisko risku uzraudzībai un novērtējumam jāpamatojas uz plaša spektra attiecīgiem makroekonomikas un mikrofinanšu datiem un rādītājiem. Tālab ESRK ir jābūt pieejamai visai informācijai, kas tai vajadzīga savu pienākumu veikšanai, vienlaikus saglabājot šo datu konfidencialitāti.

(17) Tirgus dalībnieki var dot vērtīgu ieguldījumu izpratnē par procesiem, kas ietekmē finanšu sistēmu. Tālab ESRK vajadzības gadījumā būtu jākonsultējas ar privātā sektora dalībniekiem (finanšu sektora dalībnieki, patērētāju apvienības, finanšu pakalpojumu lietotāju grupas, ko izveidojusi Komisija vai kas izveidotas saskaņā ar Kopienas tiesību aktiem), lai dotu tiem vienlīdzīgas iespējas izteikt savus apsvērumus.

(18) Ņemot vērā starptautisko finanšu tirgu integrāciju starptautiskā mērogā un finanšu krīzes izplatīšanās risku, ESRK ir jāsaskaņo darbība ar Starptautisko Valūtas fondu un jaunizveidoto Finansiālās stabilitātes padomi, kam paredzēts nodrošināt agrīno brīdināšanu par pasaules līmeņa makroriskiem.

(19) ESRK izveidošanai tiešā veidā jāsekmē iekšējā tirgus mērķu sasniegšana. Kopienas finanšu sistēmas makrouzraudzība ir Kopienas jaunās kopīgās uzraudzības sistēmas neatņemama sastāvdaļa, jo makrouzraudzības aspekts ir cieši saistīts ar mikrouzraudzības uzdevumiem, ko uzticēts veikt Eiropas uzraudzības iestādēm. Tikai tad, ja sistēma ir tāda, kurā ir pienācīgi ņemta vērā mikrorisku un makrorisku savstarpējā mijiedarbība, visām ieinteresētajām personām var rasties tāda uzticēšanās, lai iesaistītos pārrobežu finanšu darbībās. ESRK ir jāuzrauga un jānovērtē finansiālās stabilitātes riski, ko rada tādas attīstības tendences, kam var būt ietekme nozares līmenī vai visas finanšu sistēmas līmenī. Pievēršoties šādiem riskiem, ESRK ir jādod tiešs ieguldījums integrētā Kopienas uzraudzības struktūrā, kas ir vajadzīga, lai sekmētu savlaicīgu un konsekventu politisko reakciju dalībvalstīs, tādējādi novēršot atšķirīgu pieeju izmantošanu un uzlabojot iekšējā tirgus darbību.

(20) Dalībvalstis nevar veikt Kopienas finanšu sistēmas efektīvu makrouzraudzību pietiekamā līmenī Eiropas finanšu tirgu integrācijas dēļ, tālab Kopiena var pieņemt pasākumus saskaņā ar EK līguma 5. pantā noteikto subsidiaritātes principu. Saskaņā ar minētajā pantā noteikto proporcionalitātes principu šajā regulā paredz vienīgi tos pasākumus, kas ir vajadzīgi minēto mērķu sasniegšanai,

IR PIEŅĒMUŠI ŠO REGULU.

I nodaļa Vispārīgi noteikumi

1. PANTS IZVEIDOšANA

Eiropas Sistēmisko risku padome, turpmāk "ESRK", ir izveidota.

2. pantsDefinīcijas

Šajā regulā lieto šādas definīcijas:

1. "finanšu iestāde" ir jebkura iestāde, kuras galvenā nodarbošanās ir noguldījumu pieņemšana, kredītu piešķiršana, apdrošināšanas vai citu finanšu pakalpojumu sniegšana klientiem vai locekļiem, vai tā patstāvīgi iesaistās finansiālos ieguldījumos vai tirdzniecības darbībās;

2. "finanšu sistēma" ir visas finanšu iestādes, tirgi un tirgus infrastruktūras.

3. pantsMisija, mērķi un uzdevumi

1. ESRK atbild par Kopienas finanšu sistēmas makrouzraudzību, lai novērstu vai vājinātu sistēmiskos riskus finanšu sistēmā, tādējādi izvairoties no plašu finansiālo grūtību posmiem, veicinātu iekšējā tirgus netraucētu darbību un nodrošinātu finanšu sektora ilglaicīgu ieguldījumu ekonomikas izaugsmē.

2. Šā panta 1. punkta vajadzībām ESRK veic šādus uzdevumus:

3. nosaka un/vai vajadzības gadījumā vāc un analizē visu informāciju, kas ir būtiska 1. punktā izklāstītajai misijai;

4. konstatē šādus riskus un nosaka to prioritāti;

5. izsaka brīdinājumus, ja šie riski tiek uzskatīti par būtiskiem;

6. vajadzības gadījumā sniedz ieteikumus korektīviem pasākumiem;

7. uzrauga, vai brīdinājumiem un ieteikumiem seko rīcība;

8. cieši sadarbojas ar Eiropas finanšu uzraudzības sistēmu un vajadzības gadījumā nodrošina Eiropas uzraudzības iestādes ar informāciju par sistēmiskiem riskiem, kas tām ir nepieciešama, lai pildītu savus uzdevumus;

9. saskaņo ar makrouzraudzību saistītus jautājumus ar starptautiskām iestādēm, īpaši ar Starptautisko Valūtas fondu un Finansiālās stabilitātes padomi, kā arī ar attiecīgajām iestādēm trešās valstīs;

10. veic citus saistītus uzdevumus, kas paredzēti Kopienas tiesību aktos.

II nodaļaOrganizācija

4. PANTS STRUKTūRA

1. ESRK ir valde, koordinācijas komiteja un sekretariāts.

2. Valde pieņem lēmumus, kas vajadzīgi, lai nodrošinātu ESRK uzticēto uzdevumu izpildi.

3. Koordinācijas komiteja palīdz ESRK lēmumu pieņemšanas procesā, atbalstot to valdes sēžu sagatavošanā, pārskatot apspriežamos dokumentus un uzraugot ESRK darba virzību.

4. Sekretariāts valdes priekšsēdētāja vadībā sniedz ESRK analītisku, statistisku, administratīvu un loģistikas atbalstu saskaņā ar Padomes Lēmumu XXXX/EK/2009[11] .

5. ESRK palīdz 12. pantā minētā konsultatīvā speciālistu komiteja, kas pēc pieprasījuma sniedz konsultācijas un palīdzību jautājumos, kas ir būtiski ESRK darbā.

5. pantsPriekšsēdētājs

1. ESRK valdes priekšsēdētāju un priekšsēdētāja vietnieku ievēl uz pieciem gadiem no valdes locekļu, kas vienlaikus ir arī ECB Ģenerālpadomes locekļi, vidus. Viņus var ievēlēt amatā atkārtoti.

2. Priekšsēdētājs vada valdes un koordinācijas komitejas sanāksmes.

3. Ja valdes priekšsēdētājs sanāksmē nevar piedalīties, valdes un/vai koordinācijas komitejas sanāksmes vada priekšsēdētāja vietnieks.

4. Ja ECB Ģenerālpadomes locekļa, kas ir ievēlēts par valdes priekšsēdētāju vai priekšsēdētāja vietnieku, pilnvaru termiņš beidzas, pirms pagājuši pieci gadi, vai ja valdes priekšsēdētājs vai valdes priekšsēdētāja vietnieks kaut kāda iemesla dēļ nevar pildīt savu pienākumu, saskaņā ar pirmo punktu tiek ievēlēts jauns valdes priekšsēdētājs vai valdes priekšsēdētāja vietnieks.

5. Valdes priekšsēdētājs pārstāv ESRK ārējās attiecībās.

6. pantsValde

1. Valdes balsstiesīgie locekļi ir:

a) ECB priekšsēdētājs un priekšsēdētāja vietnieks;

b) valstu centrālo banku vadītāji;

c) Eiropas Komisijas loceklis;

d) Eiropas Banku iestādes priekšsēdētājs;

e) Eiropas Apdrošināšanas un fondēto pensiju iestādes priekšsēdētājs;

f) Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestādes priekšsēdētājs.

2. Valdes locekļi bez balsstiesībām ir:

a) viens augsta līmeņa pārstāvis no katras dalībvalsts kompetentajām uzraudzības iestādēm;

b) Ekonomikas un finanšu komitejas priekšsēdētājs.

3. Ja sanāksmes darba kārtībā ir iekļauti punkti, kas attiecas uz vairākām valsts uzraudzības iestādēm vienā un tajā pašā dalībvalstī, attiecīgais augstā līmeņa pārstāvis piedalās tikai to jautājumu apspriešanā, kas ir viņa vai viņas kompetencē.

4. Valde izstrādā ESRK reglamentu.

7. pantsNeitralitāte

1. Piedaloties valdes un koordinācijas komitejas darbā vai veicot jebkādas citas darbības saistībā ar ESRK, ESRK locekļi veic savu uzdevumu neitrāli, neprasot un nepieņemot instrukcijas no dalībvalstīm.

2. Dalībvalstis netiecas ietekmēt ESRK locekļus, tiem pildot savu uzdevumu.

8. pantsDienesta noslēpums

1. ESRK valdes locekļi un citas personas (tostarp centrālo banku, konsultatīvās speciālistu komitejas, Eiropas uzraudzības iestāžu, dalībvalstu kompetento valsts uzraudzības iestāžu attiecīgie darbinieki), kas strādā vai ir strādājušas saistībā ar ERSK, nedrīkst izpaust informāciju, uz kuru attiecas dienesta noslēpums, pat pēc sava amata pienākumu beigām.

2. Informācija, ko saņem ESRK locekļi, var tikt izmantota vienīgi, pildot pienākumus un veicot uzdevumus, kas izklāstīti 3. panta 2. punktā.

3. Neskarot 16. pantu un krimināltiesību piemērošanu, jebkuru konfidenciālu informāciju, ko saņem 1. punktā minētās personas, pildot pienākumus, nedrīkst izpaust nevienai personai vai iestādei, izņemot pārskata vai apkopojuma formā tā, ka nav iespējams atpazīt konkrētas finanšu iestādes.

4. ESRK vienojas ar Eiropas uzraudzības iestādēm par īpašām konfidencialitātes procedūrām, lai sargātu informāciju par atsevišķām finanšu iestādēm vai informāciju, kas ļauj atpazīt atsevišķas finanšu iestādes.

9. pantsValdes sanāksmes

1. Parastās valdes pilnsapulces sasauc valdes priekšsēdētājs, un tās notiek vismaz četras reizes gadā. Ārkārtas sanāksmes var sasaukt pēc priekšsēdētāja ierosmes vai, ja to pieprasa vismaz viena trešdaļa valdes balsstiesīgo locekļu.

2. Valdes sanāksmēs piedalās visi valdes locekļi personīgi un tos nevar pārstāvēt.

3. Atkāpjoties no 2. punkta, ja kāds no locekļiem sanāksmes nevar ilgstoši apmeklēt, tas var nozīmēt aizstājēju. Šo valdes locekli var arī aizstāt persona, kas saskaņā ar attiecīgās iestādes reglamentējošiem noteikumiem ir oficiāli iecelta aizstāšanai uz laiku.

4. Sanāksmes ir konfidenciālas.

10. pantsBalsošanas kārtība valdē

1. Katram valdes balsstiesīgajam loceklim ir viena balss.

2. Valdē lēmumi tiek pieņemti ar vienkāršu balsu vairākumu, balsojot klātesošiem balsstiesīgiem valdes locekļiem. Ja ir vienāds balsu skaits, izšķirošā ir priekšsēdētāja balss.

3. Lai valde varētu balsot, vajadzīgais kvorums ir divas trešdaļas valdes balsstiesīgo locekļu. Ja kvoruma nav, priekšsēdētājs var sasaukt ārkārtas sanāksmi, kurā lēmumu var pieņemt arī bez kvoruma.

11. pantsKoordinācijas komiteja

1. Koordinācijas komitejas sastāvā ir šādi locekļi:

a) ESRK priekšsēdētājs;

b) ESRK priekšsēdētāja vietnieks;

c) pieci valdes locekļi, kas ir arī ECB Ģenerālpadomes locekļi. Tos ievēl valdes locekļi uz diviem gadiem no to valdes locekļu vidus, kas vienlaikus ir arī ECB Ģenerālpadomes locekļi;

d) Eiropas Komisijas loceklis;

e) Eiropas Banku iestādes priekšsēdētājs;

f) Eiropas Apdrošināšanas un fondēto pensiju iestādes priekšsēdētājs;

g) Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestādes priekšsēdētājs;

h) Ekonomikas un finanšu komitejas priekšsēdētājs.

Katra ievēlētā koordinācijas komitejas locekļa vakantā vieta tiks aizpildīta, ievēlot jaunu valdes locekli.

2. Koordinācijas komitejas sanāksmes sasauc priekšsēdētājs, un tās notiek vismaz reizi ceturksnī pirms katras valdes sanāksmes. Priekšsēdētājs var sasaukt arī ad-hoc sanāksmes.

12. pantsKonsultatīvā speciālistu komiteja

1. Konsultatīvās speciālistu komitejas sastāvā ir šādi locekļi:

a) viens pārstāvis no katras valsts centrālās bankas un viens pārstāvis no ECB;

b) viens pārstāvis no katras dalībvalsts kompetentās uzraudzības iestādes;

c) viens Eiropas Banku iestādes pārstāvis;

d) viens pārstāvis no Eiropas Apdrošināšanas un fondēto pensiju iestādes;

e) viens pārstāvis no Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestādes;

f) divi Komisijas pārstāvji;

g) viens pārstāvis no Ekonomikas un finanšu komitejas.

Katras dalībvalsts uzraudzības iestādes izraugās komitejai vienu pārstāvi. Ja sanāksmes darba kārtībā ir iekļauti punkti, kas attiecas uz vairākām valsts uzraudzības iestādēm vienā un tajā pašā dalībvalstī, attiecīgais pārstāvis piedalās tikai to darba kārtības jautājumu apspriešanā, kas ir viņa kompetencē.

2. Konsultatīvās speciālistu komitejas priekšsēdētāju ieceļ valde, valdes priekšsēdētājam izsakot priekšlikumu.

3. Komiteja pēc valdes priekšsēdētāja pieprasījuma veic 4. panta 5. punktā minētos uzdevumus.

4. ESRK sekretariāts atbalsta konsultatīvās speciālistu komitejas darbu, un sekretariāta vadītājs piedalās tās sanāksmēs.

13. pantsCiti konsultāciju avoti

Veicot savu uzdevumu, ESRK vajadzības gadījumā konsultējas ar attiecīgā privātā sektora dalībniekiem.

14. pantsPiekļuve dokumentiem

1. Uz ESRK rīcībā esošajiem dokumentiem attiecas Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 1049/2001[12].

2. Valde sešu mēnešu laikā pēc šīs regulas stāšanās spēkā pieņem praktiskus noteikumus Regulas (EK) Nr. 1049/2001 īstenošanai.

3. ESRK lēmumi, ko tā pieņem saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1049/2001 8. pantu, var būt iemesls sūdzībai ombudam vai prasības iesniegšanai Eiropas Kopienu Tiesā atbilstīgi EK līguma 195. un 230. pantā paredzētajiem nosacījumiem.

III nodaļaUzdevumi

15. PANTS INFORMāCIJAS VāKšANA UN APMAIņA

1. ESRK nodrošina Eiropas uzraudzības iestādes ar informāciju par sistēmiskiem riskiem, kas tām ir vajadzīga to uzdevumu izpildei.

2. Eiropas uzraudzības iestādes, valstu centrālās bankas un dalībvalstis cieši sadarbojas ar ESRK un nodrošina to ar visu informāciju, kas tai vajadzīga, lai veiktu savus uzdevumus saskaņā ar Kopienas tiesību aktiem.

3. ESRK var pieprasīt informāciju no Eiropas uzraudzības iestādēm pārskata vai apkopojuma veidā tā, ka nav iespējams atpazīt atsevišķas finanšu iestādes. Ja pieprasītie dati minētajām iestādēm nav pieejami vai tie nav pieejami savlaicīgi, ESRK var pieprasīt datus no valstu uzraudzības iestādēm, valstu centrālajām bankām vai citām dalībvalstu iestādēm.

4. ESRK ar pamatotu pieprasījumu var vērsties pie Eiropas uzraudzības iestādēm, lai saņemtu datus, kas nav sniegti pārskata vai apkopojuma veidā.

5. Pirms informācijas pieprasījuma atbilstīgi 3. un 4. punktam ESRK apspriežas ar attiecīgo Eiropas uzraudzības iestādi, lai pārliecinātos par pieprasījuma proporcionalitāti.

16. pantsBrīdinājumi un ieteikumi

1. Ja konstatēti nopietni riski, kas apdraud 3. panta 1. punktā minētā mērķa sasniegšanu, ESRK izsaka brīdinājumus un vajadzības gadījumā sniedz ieteikumus korektīviem pasākumiem.

2. ESRK brīdinājumi vai ieteikumi, kas sniegti saskaņā ar 3. panta 2. punkta c) un d) apakšpunktu, var būt gan vispārīgi, gan konkrēti, un tie ir adresēti Kopienai kopumā vai vienai vai vairākām dalībvalstīm, vai vienai vai vairākām Eiropas uzraudzības iestādēm, vai vienai vai vairākām valstu uzraudzības iestādēm. Ieteikumos paredzēts konkrēts termiņš politiskajai rīcībai. Ieteikumi var būt adresēti arī Komisijai par attiecīgajiem Kopienas tiesību aktiem.

3. Brīdinājumi un ieteikumi tiek nosūtīti arī Padomei un, ja tie ir adresēti vienai vai vairākām valsts uzraudzības iestādēm, tad arī Eiropas uzraudzības iestādēm.

4. Ikviens valdes loceklis jebkurā laikā var pieprasīt balsot par brīdinājuma vai ieteikuma projektu.

17. pantsTurpmākie pasākumi, kas seko ESRK ieteikumiem

1. Ja 3. panta 2. punkta d) apakšpunktā minētais ieteikums ir adresēts vienai vai vairākām dalībvalstīm vai vienai vai vairākām Eiropas uzraudzības iestādēm, vai vienai vai vairākām valstu uzraudzības iestādēm, adresāti ESRK paziņo par pasākumiem, kas veikti, atbildot uz ieteikumiem, vai paskaidro, kādēļ tie nav rīkojušies. Padome un, ja vajadzīgs, Eiropas uzraudzības iestādes tiek informētas.

2. Ja ESRK nolemj, ka ieteikums nav ņemts vērā, un tā adresāti nav varējuši pienācīgi paskaidrot rīcības trūkumu, tā informē Padomi vai, ja nepieciešams, konkrētas Eiropas uzraudzības iestādes.

18. pantsPubliski brīdinājumi un ieteikumi

1. Izskatot katru gadījumu atsevišķi, ESRK valde lemj, vai brīdinājumu vai ieteikumu darīt publiski pieejamu. Atkāpjoties no 10. panta 2. punkta, lai brīdinājums vai ieteikums kļūtu publiski pieejams, par to jābalso ar divu trešdaļu kvalificētu balsu vairākumu.

2. Ja ESRK valde izlemj brīdinājumu vai ieteikumu darīt publiski pieejamu, tā par to iepriekš brīdina adresātu(-us).

3. Ja ESRK valde izlemj nedarīt brīdinājumu vai ieteikumu publiski pieejamu, adresāts un vajadzības gadījumā Padome un Eiropas uzraudzības iestādes veic visus vajadzīgos pasākumus, lai aizsargātu to konfidenciālo raksturu. Padomes priekšsēdētājs var izlemt neizplatīt brīdinājumu vai ieteikumu citiem Padomes locekļiem.

IV nodaļaNobeiguma noteikumi

19. PANTS ZIņOšANAS PIENāKUMI

1. Vismaz reizi gadā ESRK sniedz ziņojumu Eiropas Parlamentam un Padomei.

2. Pēc Padomes vai Komisijas uzaicinājuma ESRK izskata arī īpašus jautājumus.

20. pantsPārskatīšanas klauzula

Pamatojoties uz Komisijas ziņojumu, un pēc ECB atzinuma saņemšanas Padome pārskata šo regulu pēc trīs gadiem pēc šīs regulas stāšanās spēkā un nosaka, vai ESRK misija un organizācija ir jāpaskata.

21. pantsStāšanās spēkā

Šī regula stājas spēkā nākamajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē,

Eiropas Parlamenta vārdā — Padomes vārdā —

priekšsēdētājs [..] priekšsēdētājs [..]

[1] Šīs komitejas ir: Eiropas Banku uzraudzītāju komiteja (EBUK), Eiropas Apdrošināšanas un fondēto pensiju uzraudzītāju komiteja (EAFPUK) un Eiropas Vērtspapīru regulatoru komiteja (EVRK).

[2] OV C , , . lpp.

[3] Lēmums XXXX

[4] OV C , , . lpp.

[5] OV C , , . lpp.

[6] COM(2009) 114

[7] COM(2009) 252

[8] OJ L , , lpp. .

[9] OJ L , , lpp. .

[10] OJ L , , lpp. .

[11] OJ L , , lpp. .

[12] OV