52007DC0641

[pic] | EIROPAS KOPIENU KOMISIJA |

Briselē, 24.10.2007

COM(2007) 641 galīgā redakcija

KOMISIJAS PAZIŅOJUMS PADOMEI UN EIROPAS PARLAMENTAM

par Eiropas Savienības un Kaboverdes Republikas turpmākajām attiecībām [SEC(2007) 1415]

1. IEVADS

Pēdējo gadu laikā Kaboverdes Republikas valdība un pilsoniskā sabiedrība vairākkārt ir izteikusi vēlmi izveidot „īpašu partnerību” starp Eiropas Savienību un Kaboverdes Republiku.

Kaboverde izrāda arvien lielāku interesi par ciešākām attiecībām ar Eiropas Savienību, jo īpaši ar Eiropas Savienības attālākajiem reģioniem Ziemeļatlantijas reģionā. Kopā ar Eiropas salu grupām Azoru salām, Madeiru un Kanāriju salām Kaboverde veido Makronēziju – tādu salu grupu virkni, kuras savstarpēji papildina vienu otru un kur jau sen pastāv savstarpējas vēsturiskas, kultūras un valodnieciskas saites, kuras vēl joprojām raksturo to attiecības un sadarbību.

Šīs situācijas pirmsākumi meklējami Kaboverdes un Eiropas senākajā un nesenajā vēsturē, kurai ir raksturīgas ciešas cilvēciskas un kultūras saites, kopēja būtisku notikumu pieredze un spēcīgas, kopējas sociālpolitiskas vērtības. Šādā veidā ir attīstījusies Kaboverdes sabiedrība, veidojot nesaraujamas vēsturiskas, cilvēciskas, reliģiskas, valodnieciskas un kultūras saites ar Eiropu. Kaboverdes sabiedrība ir izveidojusies, saplūstot Eiropas un Āfrikas tautām un īstenojot attiecīgo kultūru dialogu. Šī valsts ne tikai iestājas par demokrātijas vērtībām, cilvēktiesību aizsardzību, labu politikas un ekonomikas pārvaldību un garantijām, ko sniedz Kaboverde kā tiesiska valsts, bet arī cenšas veicināt mieru, drošību un cīņu pret terorismu un noziedzību. Visbeidzot Kaboverde, protams, ir kā tilts starp Āfrikas, Eiropas un Amerikas kontinentiem – tas ir galvenais faktors, kas nosaka Eiropas un Kaboverdes kopīgās intereses un kopīgos uzdevumus.

Ciešākas saites starp Kaboverdi un Eiropas Savienību it īpaši stiprinās attiecības starp Kaboverdi un attālākajiem reģioniem un turpinās to savstarpējo integrāciju; Kaboverdei un Eiropas Savienībai turklāt ir vairākas kopīgas stratēģiskas prioritātes, it īpaši noteiktos drošības jautājumos, piemēram, nelegālās tirdzniecības apkarošanā (cita starpā narkotisko vielu un nelegālās imigrācijas jomā). Šajā sakarā ir paredzams, ka Kaboverde kļūs par partneri pastiprinātā policijas un tiesu iestāžu sadarbībā ar Eiropu. Pateicoties savam ģeogrāfiskajam stāvoklim, Kaboverde var sniegt būtisku ieguldījumu nelegālās tirdzniecības apkarošanā, un šīs valsts atklātā pieeja drošības jautājumos ir viena no Kaboverdes svarīgākajām priekšrocībām tās centienos izveidot ciešākas saites ar ES.

Tādēļ īpašās partnerības mērķis ir stiprināt abu pušu dialogu un politikas konverģenci, tādējādi papildinot tradicionālās devēja/ņēmēja attiecības ar savstarpējo interešu ietvaru.

2. ES UN KABOVERDES „ĪPAŠĀ PARTNERĪBA”

Īpašā partnerība ir politiska pieeja, kas ir plašāka nekā parastās devēja/ņēmēja attiecības, tādējādi atbilstot tālākejošām kopīgām interesēm drošības un attīstības jomā. Šīs pieejas pamats ir Kotonū nolīguma īstenošana, un tās mērķis ir piemērot visus šā nolīguma aspektus, lai izstrādātu jaunu ES un Kaboverdes sadarbības modeli.

ES un Kaboverdes īpašo partnerību nekādā gadījumā neveidos kā alternatīvu Kotonū nolīgumam; tieši otrādi – ar šo partnerību abu pušu sadarbība ir jāpadziļina un jāpaplašina.

Kaboverde vēlas paplašināt pašreizējās attiecības, lai sasniegtu būtiski intensīvāku sadarbības pakāpi, par prioritāti uzskatot ciešākas saites ar ES attālākajiem reģioniem, ieskaitot piekļuvi iekšējam tirgum. Ņemot vērā iepriekš minēto un ņemot vērā jaunus riskus, kuri atspoguļo kopīgos uzdevumus, ir paredzēts, ka Kaboverdi pakāpeniski iekļaus noteiktās ES politikas jomās un programmās, īpaši tajās, kuras ir nosauktas rīcības plānā.

3. ES UN KABOVERDES ĪPAŠĀS PARTNERĪBAS PIEEJA

Atbilstoši īpašās partnerības galvenajiem aspektiem pieņemtā pieeja ir novatoriska, pragmatiska, pakāpeniska un orientēta uz papildināmību.

4. Politiskā pieeja. Īpašās partnerības mērķis ir attīstīt atklātu, konstruktīvu un pragmatisku dialogu, izmantojot praktiskus pasākumus, kuri veidos šīs partnerības būtību.

Īpašās partnerības vispārējo stratēģisko pamatu īstenos, izmantojot rīcības plānu, kurā iekļautas prioritātes, kas saistītas ar īpašās partnerības veidošanas procesu, un Kotonū nolīgumā paredzētie sadarbības instrumenti.

5. Uz papildināmību orientēta pieeja. Īpašās partnerības ietvaros meklēs sadarbības veidus, lai papildinātu un pastiprinātu tos tradicionālos pasākumus, kurus pašreiz īsteno saskaņā ar Kotonū nolīgumu. 10. EAF valsts stratēģiskajā dokumentā un valsts indikatīvajā programmā atspoguļos „īpašās partnerības pieeju”. Īpašās partnerības atbalstam izmantos arī citus instrumentus, piemēram, Eiropas Reģionālās attīstības fondu (ERAF) sadarbībai ar ES attālākajiem reģioniem, tematiskas budžeta pozīcijas, citas budžeta pozīcijas, ko pārvalda Komisija, un ES un Āfrikas partnerību infrastruktūras jomā.

6. Pakāpeniska pieeja. Priekšroku dos attīstības procesa veicināšanai un virknei jaunu un praktisku sadarbības pasākumu, lai papildinātu pašreizējo sadarbību nabadzības novēršanas jomā; šie pasākumi padziļinās ES un Kaboverdes attiecības. Rīcības plāns būs elastīgs, tādējādi to pakāpeniski varēs pielāgot valsts attīstībai un tās attiecībām ar Eiropas Savienību un trešām valstīm.

7. Uz labas valsts pārvaldības principa balstīta pieeja. Īpašās partnerības pamatā ir augstais valsts pārvaldības līmenis, ko sasniegusi Kaboverde. Sekmīga turpmākā darbība šajā jomā ir viens no partnerības pamatelementiem atbilstoši tai prioritātei, kādu Eiropas Savienība un Kaboverde piešķir valsts pārvaldības jautājumam.

8. Reģionālas integrācijas pieeja. Ņemot vērā Kaboverdes īpašos apstākļus, īpašās partnerības mērķis būs veidot ciešākas saites ar ES attālākajiem reģioniem un pārējo ES, vienlaikus padziļinot attiecības ar Rietumāfrikas reģionu, kā arī Rietumāfrikas valstu Ekonomikas kopienas (RVEK) dalībvalstu attiecības.

9. Pieeja, kas orientēta uz konverģenci ar ES normām un standartiem. Konverģence palīdzēs vienkāršot pakāpenisku tuvināšanos ES un it īpaši ES attālākajiem reģioniem un nostiprināt valsts salīdzinošās priekšrocības.

10. PARTNERĪBAS JAUNĀS PERSPEKTĪVAS

Īpašā partnerība jo īpaši sniegs šādas jaunas perspektīvas:

- paaugstinātu politiskās sadarbības apjomu un intensitāti;

- pastiprinātas ekonomiskās un tirdzniecības attiecības, kas pakāpeniski paplašinās, lai radītu labvēlīgus nosacījumus privātā sektora attīstībai un lielākiem ieguldījumiem, un eksportam;

- Kaboverdes un ES tiesību aktu un saimniecisko un tehnisko standartu konverģenci, kas ļauj abpusēji atvērt tautsaimniecību, jo īpaši turpinot tirdzniecības šķēršļu mazināšanu arī tirdzniecībā ar reģiona valstīm, vienlaikus modernizējot tautsaimniecību un paaugstinot konkurētspēju;

- pašreizējo attiecību paplašināšanas perspektīvu, lai sasniegtu būtiski intensīvāku sadarbības pakāpi; prioritāte ir ciešākām saitēm ar ES attālākajiem reģioniem, ieskaitot Kaboverdes piekļuvi iekšējam tirgum un tās pakāpenisku iekļaušanu noteiktās ES politikas jomās un programmās, īpaši tajās, kas ir norādītas rīcības plānā;

- pastiprinātu administratīvo un tiesisko sadarbību;

- kopīgu datubāžu un informācijas tīklu sistemātisku izveidi; apmaiņas programmu un mērķsadarbības pasākumu veicināšanu, ievērojot Kaboverdes tiesību un administratīvo aktu, standartu un metožu saskaņošanu ar Kopienas acquis visās rīcības plāna jomās.

- ĪPAŠĀS PARTNERĪBAS RĪCĪBAS PLĀNA STRUKTŪRA

Īpašās partnerības rīcības plāns ir balstīts uz sešiem pīlāriem.

11. Laba pārvaldība

Programmas pamatā ir valdības īstenotā pārvaldības stratēģija, un šis plāns cita starpā aptvers saistību sarakstu, kas pievienots iepriekš minētajam valsts stratēģiskajam dokumentam (3.2. punkts).

Šajā sakarā īpašu uzmanību cita starpā pievērsīs demokrātijas stiprināšanai un saliedēšanai, tiesiskumam un pilsoniskās sabiedrības līdzdalībai valsts politiskajā dzīvē. Turpināsies politiskā dialoga un sadarbības padziļināšana īpaši demokrātijas un cilvēktiesību jomā.

Arvien lielāku uzmanību pievērsīs bērnu un sieviešu tiesībām, imigrantu integrācijai un cīņai pret vardarbību ģimenē. Valdība turpinās tieslietu nozares reformu un īstenos valsts plānu korupcijas apkarošanai.

Kopā ar valsts finanšu reformu turpināsies pārvaldes reforma un organizatoriskās jaudas uzlabošana, ieskaitot statistikas jomu. Valdība īstenos iniciatīvas ar mērķi uzlabot uzņēmējdarbības vidi, sociālo pārvaldību un dabas resursu pienācīgu apsaimniekošanu.

12. Drošība un stabilitāte

Šajā pīlārā galvenokārt ietvertas šādas jomas: drošība un starptautiskās organizētās noziedzībās apkarošana (sadarbība cīņā pret terorismu, cilvēku tirdzniecību, imigrantu kontrabandu, nelikumīgu narkotiku un ieroču tirdzniecību un naudas atmazgāšanu), ievērojot cilvēktiesības; efektīva migrācijas plūsmu pārvaldība, ieskaitot Kaboverdes diasporas ieguldījumu, lai uzlabotu valsts attīstību (izceļotāju naudas pārskaitījumi), un nelegālās imigrācijas apkarošanu; kuģošanas drošība.

Šā pīlāra pasākumus var organizēt un to īstenošanu var nodrošināt, protams, tikai pārrobežu un reģionālā līmenī, jo īpaši veidojot ciešākas saites ar ES attālākajiem reģioniem īpašās partnerības ietvaros.

13. Reģionālā integrācija

14. Saistībā ar ES attālākajiem reģioniem Makronēzijas integrācija, kuras mērķis ir efektīvākas struktūras un paaugstināts dinamisms un konkurētspēja, ir pielīdzināma „plašāka mēroga kaimiņattiecību” politikai. Tādēļ ieteicams veicināt pasākumus, kas paredzēti, lai stiprinātu ES attālāko reģionu un Kaboverdes attiecības visās rīcības plānā minētajās jomās, īpaši attiecībā uz Kaboverdes pastiprinātu līdzdalību Madeiras, Azoru salu un Kanāriju salu 2007.–2013. gada starptautiskajā sadarbības programmā un pašreizējos ES attālāko reģionu apspriežu un sadarbības mehānismos un forumos.

15. Integrācija Rietumāfrikas reģionā:

16. kopā ar RVEK komisiju izvērtēt iespēju Ekonomiskās partnerības nolīgumā (EPN) ņemt vērā Kaboverdes īpašos apstākļus;

17. iespēju robežās attiecināt uz Kaboverdi līdzekļu sadalījumu saskaņā ar EAF reģionālajām indikatīvajām programmām Rietumāfrikai.

Abos gadījumos īpašu uzmanību pievērsīs tādu nosacījumu radīšanai, kuri veicina ekonomisku izaugsmi un noturīgu attīstību, ārvalstu tiešos ieguldījumus, kā arī konkurētspējīgu uzņēmumu un efektīvākas pārvaldes izveidi, šim nolūkam uzlabojot uzņēmējdarbības vidi, pielāgojoties ES normām un standartiem, radot nosacījumus attiecībā uz drošību un drošumu (it īpaši transporta, sakaru un enerģētikas jomās) un pilnveidojot infrastruktūru valsts un reģionu mērogā.

18. Tehniskā un standartu konverģence

Politikas konverģence tehniskajā un standartu ziņā rīcības plāna aptvertajās jomās, lai atvieglotu pielāgošanos ES standartiem un veicinātu Kaboverdes salīdzinošās priekšrocības valsts attīstībā.

19. Zināšanu sabiedrība

Šā pīlāra mērķis ir atbalstīt Kaboverdes panākumus ceļā uz „zināšanu sabiedrību”. Ekonomiskā, sociālā un kultūras attīstība ir prioritāra, jo īpaši izglītības, pētniecības un informācijas tehnoloģiju piederības/attīstības jomās (šeit Kaboverde uzrāda vērā ņemamus sasniegumus saistībā ar e-pārvaldi ); šie faktori ir īpaši nozīmīgi, ņemot vērā valstij raksturīgās īpašības, to, ka tai nav tradicionālo dabas resursu un tā izmanto savu cilvēkresursu attīstību un savus nemateriālos aktīvus, piemēram, valsts ģeoekonomisko stāvokli.

20. Cīņa pret nabadzību un attīstība

Cīņa pret nabadzību jo īpaši sekmēs Kaboverdes valdības programmu īstenošanu atbilstoši valdības Ekonomiskās izaugsmes un nabadzības mazināšanas stratēģijas dokumentam. Vispārējā līmenī ar šo pīlāru atbalstīs arī īpašās partnerības rīcības plānu un šajā partnerībā ietverto procesu par ciešāku saišu veidošanu ar Eiropu.

Pasākumi cīņā pret nabadzību aptvers vides aizsardzības jomu, piemēram, dabas resursu aizsardzību un jūras vides saglabāšanu, ieskaitot darbības, lai novērstu jūras piesārņojumu. Pastiprināta sadarbība, kas veicina valsts zivsaimniecības politiku un jo īpaši novērš nelegālu, nereglamentētu un nedeklarētu zveju, sekmēs zvejas resursu ilgtspējīgu apsaimniekošanu un saglabās zvejas resursus to vietējo iedzīvotāju interesēs, kuru ienākumi ir atkarīgi no zvejas.

Konkrētus rīcības plāna pasākumus var izraudzīties, izmantojot pētījumus, par kuru noteikumiem vēl jālemj; lai atvieglotu šo pasākumu īstenošanu, tiem piešķirs tehnisku palīdzību. Izraugoties šos pasākumus, jāpievērš vērība dzimuma aspekta jautājumam.

21. RĪCĪBAS PLĀNA FINANSĒJUMS

Nozīmīgu ieguldījumu īpašās partnerības finansēšanā dos Eiropas Attīstības fonds, ieskaitot EIB pārvaldīto ieguldījumu mehānismu. Īpašās partnerības atbalstam izmantos arī citus instrumentus, piemēram, Eiropas Reģionālās attīstības fondu (ERAF) sadarbībai ar ES attālākajiem reģioniem (Madeiras, Azoru salu un Kanāriju salu 2007.–2013. gada starptautiskā sadarbības programma).

Dažas noteiktas darbības var atbalstīt, izmantojot ārējās palīdzības pasākumus, kurus finansē no Eiropas Kopienu vispārējā budžeta un EIB pašu resursiem saskaņā ar 2007.–2013. gada finanšu shēmu. Taču šim finansēšanas veidam ir jāpiemēro īpaša procedūra, un tā īstenošana ir atkarīga no pieejamiem līdzekļiem. No vispārējā budžeta atbalstītās darbības ietvers programmas, kuras finansē ar attīstības sadarbības instrumentu, piemēram, tematiskās programmas „ieguldījumi cilvēkresursos”, „nevalstiskie dalībnieki attīstības procesā”, „migrācija un patvēruma politika”, „vide un ilgtspējīga dabas resursu apsaimniekošana” un „nodrošinātība ar pārtiku”. Šīs darbības ietver arī pasākumus, kurus finansē ar citiem instrumentiem, piemēram, ar stabilitātes instrumentu, cilvēktiesību un demokrātijas veicināšanas instrumentu vai humānās un ārkārtas palīdzības instrumentu.

Pieminētie finansēšanas veidi papildinās Kaboverdes valdības pašu resursus, lai īstenotu rīcības plānu. Eiropas Savienības dalībvalstis ir aicinātas dot savu ieguldījumu rīcības plāna finansēšanā.

22. RĪCĪBAS PLĀNA DARBĪBAS ILGUMS

Īpašā partnerība ir process , kura pamatu un līdzekļus tā īstenošanai veido rīcības plāns. Rīcības plāna darbības ilgums nav noteikts; šo plānu regulāri pārskatīs saskaņā ar noteikumiem, par kuriem kopīgi jāvienojas.

23. ĪPAŠĀS PARTNERĪBAS ĪSTENOŠANAS UZRAUDZĪBA

Īpašās partnerības īstenošanu uzraudzīs politiska līmeņa sanāksmēs, par kuru organizēšanas intervāliem tiks lemts, un ikgadējās tehniska līmeņa sanāksmēs, kas notiks Kaboverdē vai Eiropas Savienībā.

Eiropas Savienību pārstāvēs ES trijotne.

Lai uzraudzītu īpašo partnerību, Kaboverdes valdības veidota starpministriju grupa ārlietu ministra vadībā regulāri organizēs vietējā līmenī sanāksmes ar EK delegācijas un dalībvalstu diplomātisko pārstāvniecību piedalīšanos.