52007DC0511

[pic] | EIROPAS KOPIENU KOMISIJA |

Briselē, 11.9.2007

COM(2007) 511 galīgā redakcija

KOMISIJAS PAZIŅOJUMS EIROPAS PARLAMENTAM UN PADOMEI

Par publiskā un privātā sektora dialogu drošības pētniecības un jauninājumu jomā

{SEC(2007) 1138}{SEC(2007) 1139}

KOMISIJAS PAZIŅOJUMS EIROPAS PARLAMENTAM UN PADOMEI

Par publiskā un privātā sektora dialogu drošības pētniecības un jauninājumu jomā

Ievads

Drošības apdraudējums, ar ko saskaras Eiropa, ir daudzšķautņains, savstarpēji saistīts, sarežģīts un ietekmē aizvien vairāk valstu, un tādējādi aizvien nedalāmāka kļūst iekšējā un ārējā drošība[1]. Neviena dalībvalsts viena pati nespēj pilnībā sasniegt drošību. Aptuveni deviņi no desmit Eiropas Savienības (ES) pilsoņiem uzskata, ka drošības jautājumi ir jārisina ne tikai valsts, bet arī ES līmenī[2]. Saistībā ar šo viens no Eiropas galvenajiem mērķiem ir saglabāt atvērtas sabiedrības un pilsoņu brīvības vērtības, vienlaikus pievēršoties pastiprinātam drošības apdraudējumam. Tajā pašā laikā Eiropai ir jānodrošinās pret pastiprinātu apdraudējumu, kas tiek radīts ekonomikai un konkurētspējai, ekonomikas pamatinfrastruktūrai, ieskaitot uzņēmumu naudas līdzekļus un materiālās vērtības un transporta, enerģētikas un informācijas tīklus.

Efektīvas drošības politikas īstenošanai Eiropā ir nepieciešams visaptverošs instrumentu kopums, kas aptver tiesību aktu piemērošanas, informācijas, juridiskos, ekonomikas, finanšu un tehnoloģiju aspektus. Pasaulē, kas nepārtraukti mainās un aizvien vairāk ir saistīta ar tehnoloģiju, bez zināšanu un tehnoloģijas atbalsta ir gandrīz neiespējami nodrošināt drošību. Drošības pētniecība un jauninājumi paredz praktiskus pasākumus un risinājumus tam, lai atbalstītu politikas īstenošanu. Ar jauniem drošības risinājumiem ir jāparedz veidi, kādos palielināt mūsu pilsoņu drošību, neradot tiem nevajadzīgu papildu slogu ikdienas dzīvē.

Tehnoloģija atvieglina tirdzniecībā laisto bīstamo materiālu noteikšanu. Tas pats attiecas uz robežkontrolēm, lai novērstu, ka nelegālie imigranti, cilvēku tirgotāji, narkotiku tirgotāji un teroristi izmanto to, ka Šengenas zonā ir atcelta kontrole uz iekšējām robežām. Novatoriski un uzlaboti risinājumi un sistēmas, cita starpā, biometrijas dati vīzās, pasēs, uzturēšanās atļaujās un citos dokumentos, palīdzēs izvairīties no personu apliecinošu dokumentu viltojumiem.

Komisija ir būtiski palielinājusi drošības pētniecībai un jauninājumiem paredzētos resursus. ES Septītās pētniecības un tehnoloģiju attīstības pamatprogrammā ( FP7 ) ir drošības jautājumu sadaļa, kas paredzēta tehnoloģiju attīstībai, kas, savukārt, vajadzīgas, lai nodrošinātu pilsoņu drošību pret apdraudējumiem, piemēram, terorismu un noziedzību, dabas katastrofām un ražošanas avārijām, vienlaikus ņemot vērā cilvēka pamattiesības un apsverot ar sabiedrību saistītus aspektus. Turklāt tas palīdzēs strukturēt un koordinēt sasniegumus Eiropas un valsts līmeņa pētniecības jomā. Tiesiskuma, brīvības un drošības finanšu pamatprogramma „Drošība un brīvību garantēšana” ir saistīta ar pētījumiem, kas orientēti uz operatīvo sadarbību un politiku noziedzības un terorisma novēršanas un apkarošanas jomā. Publiskā sektora ieguldījumiem ir būtiska nozīme drošības jomā. Drošības ierīču un tehnoloģiju galalietotāji bieži būs valsts un valdības struktūras. Publiskais sektors kopumā ir aktīvāk jāiesaista strukturēta un efektīva drošības tirgus attīstīšanā.

Arī privātajam sektoram ir liela nozīme: atbilstīga drošības potenciāla attīstīšanas pamatā ir jābūt spēcīgai un konkurētspējīgai rūpniecībai, kas, savukārt, ir atkarīga no to klientu vajadzību ļoti precīzas noteikšanas, kuriem tiek radīti jauni produkti, sistēmas un pakalpojumi. Lai attīstītu šādu pamatu konkurētspējīgai rūpniecībai un apmierinātu publiskā sektora un pilsoņu vajadzības drošības jomā, ir jārisina daudz politisku jautājumu, kas skar šo jomu. Šo jautājumu klāstā ir sistēmu savstarpējās darbības veida un to saistības uzlabošana, pilnveidojot galvenokārt vispārējos standartus, apmainoties ar paraugpraksi un veicinot pārdomas par iepirkuma procesu uzlabošanu, koordinējot Eiropas un valsts līmeņa drošības pētniecības programmas, veicinot mazo un vidējo uzņēmumu (MVU) iesaistīšanu piegādes ķēdē, uzturot saikni ar galalietotāju un saskaņoti pieņemot starptautiskās sadarbības stratēģiju.

Efektīvas drošības pētniecības stratēģijas attīstīšanā un īstenošanā jāiesaistās visām ieinteresētajām personām, kas gan valsts, gan Eiropas līmenī darbojas privātajā un publiskajā sektorā.

Saistībā ar šo publiskā un privātā sektora dialogā drošības pētniecības un jauninājumu jomā ir paredzēti šādi īpašie politikas mērķi:

– tuvināt visas ieinteresētās personas, lai apspriestu dažādu jomu vispārsvarīgus jautājums, sekmēt ieinteresēto personu daudzveidīgo stipruma aspektu un resursu novērtēšanu, noteikt jomas potenciālai sinerģijai vai kopējai plānošanai;

– iesaistot valsts un Eiropas līmeņa ieinteresētās personas, izstrādāt priekšlikumus stratēģiskajai darba kārtībai drošības pētniecības un jauninājumu jomā, izklāstot kopēju un skaidru viedokli par Eiropas drošības pētniecības vajadzībās un prioritātēm;

– dalīties pārdomās, viedokļos un apmainīties ar paraugpraksi, lai labāk izmantotu pastāvošās iespējas un veicinātu tehnoloģijas lietošanu ar drošību saistītajās jomās, t.i., pašreizējā finanšu plānošanas periodā pēc iespējas labāk izmantojot, cita starpā, dažādus finansēšanas instrumentus.

Komisija sagaida, ka galvenais instruments šo mērķu sasniegšanai būs tāda foruma izveide, kurš veltīts publiskā un privātā sektora dialogam (PPD) ES drošības pētniecības un jauninājumu jomā . Šis Eiropas drošības pētniecības un jauninājumu forums (turpmāk tekstā – ESRIF ) ir paredzēts, lai turpinātu darbu, ko jau veikusi vadošo darbinieku grupa[3] un Eiropas Drošības pētniecības konsultatīvās padome ( ESRAB )[4].

Šā paziņojuma mērķis ir uzsvērt Eiropas drošības pētniecības darba kārtības principus un pievērst uzmanību tam, cik nozīmīgs ir reāls publiskā un privātā sektora dialogs Eiropas drošības pētniecības un jauninājumu jomā . Paziņojumā tiecas izveidot pamatu savstarpējai uzticībai un bruģēt ceļu ar drošību saistīto Kopienas iniciatīvu ciešākai integrācijai.

1. PAR VAJADZīBāM UN PRIORITāTēM EIROPAS DROšīBAS PēTNIECīBAS JOMā IR JāPAUž KOPēJS UN SKAIDS VIEDOKLIS

Eiropas Savienība uz drošības pētniecības pieaugošajām vajadzībām ir reaģējusi ar divām drošības jomā izstrādātām septiņu gadu pamatprogrammām[5], kuru kopējais finansējums laikposmā no 2007. līdz 2013. gadam ir 2135 miljardu euro. Proti, tās ir FP7 iekļautā sadaļa, kas veltīta drošības jautājumam, un ES pamatprogramma „Drošība un brīvību garantēšana”. Starp šīm abām programmām cenšas panākt saskaņotu pieeju, lai nodrošinātu iespēju apvienot dažādus pētniecības darbību veidus. Pašlaik var izšķirt divus drošības darbību veidus.

FP7 iekļautajiem drošības jautājumiem ir paredzēts 1,4 miljardu euro budžets, un tā mērķis ir attīstīt tehnoloģijas, lai radītu aizsardzībai cīņā pret terorismu un noziedzību, robežkontrolēm, kritisko infrastruktūru aizsardzībai un krīzes situāciju vadībai vajadzīgo potenciālu. Drošības jautājumu pamatā bija vadošo darbinieku grupas (VDG)[6] un Eiropas drošības pētniecības konsultatīvās padomes ( ESRAB )[7] ieteikumi. ESRAB jau bija paudusi uzskatus par publiskā un privātā sektora dialogu, kurā ir jāiesaista galalietotāji, un palīdzējusi FP7 noteikt pētniecības darbības. Tā ir paveiktā darba kontrole attiecībā uz trīs gadu „Sagatavošanas darbību drošības pētniecības jomā” ( PASR ), ko Komisija uzsāka 2004. gadā, tai paredzot 45 miljonu euro budžetu.

Nozīmīgas drošības pētniecības darbības norisinās arī pamatprogrammā paredzētajā informācijas un komunikāciju tehnoloģiju (IKT) jomā. ES Sestajā pētniecības un tehnoloģiju attīstības pamatprogrammā ( FP6 ) drošības pētniecības jomai bija paredzēts 150 miljonu euro budžets, un FP7 pirmajiem diviem gadiem jau ir asignēti 90 miljoni euro.

Uz darbībām, kas saistītas ar drošību, patlaban attiecas pamatprogramma „ Drošība un brīvību garantēšana ”, kurā ir ietvertas divas šādas specifiskas programmas:

- „Terorisma un citu ar drošību saistītu apdraudējumu novēršana, sagatavotība tiem un to seku pārvaldība”

un

- „Noziedzības novēršana un cīņa pret noziedzību”.

Šīm programmām plānotais budžets laikposmā no 2007. līdz 2013. gadam ir 745 miljoni euro.

Par līdzekļiem, kas no finansēšanas instrumentiem paredzēti drošības politikas virzieniem, tika veikti īstermiņa pētījumi. Pie šiem instrumentiem piederēja AGIS programma policijas un citu tiesībsargājošo iestāžu, kā arī ES dalībvalstu un kandidātvalstu speciālistu sadarbības veicināšanai krimināllietās un cīņā pret noziedzību. Tā ilga no 2003. gada līdz 2006. gada beigām, un tai bija paredzēts apmēram 59 miljonu euro budžets.

– Starptautiskā sadarbība

Eiropas drošības pētniecības globālā mēroga dēļ Eiropai ir jābūt atvērtai dialogam ar trešām valstīm drošības pētniecības un jauninājumu jomā.

FP7 ir paredzēta visu starptautiskajā sadarbībā iesaistīto partnervalstu un industriālo valstu zinātnieku un pētniecības iestāžu pastiprināta sadarbība ar ierobežojumiem attiecībā uz dažiem konfidencialitātes aspektiem.

Turklāt asociēto valstu juridiskās personas ar tādām pašām tiesībām un pienākumiem, kādas ir dalībvalstu juridiskajām personām[8], var piedalīties FP7 drošības pētniecības jomā.

Trešo valstu iesaistīšana radīs atšķirīgu viedokļu ieplūšanu un nodrošinās Eiropas drošības pētniecības apvienotās darba kārtības un drošības pētniecības darbību savstarpēju saskanību citās pasaules daļās.

Abām ES pamatprogrammām stājoties spēkā, būtiski palielinās drošībai un drošības pētniecībai paredzētie resursi, un pastiprināsies sadarbība un sinerģijas. |

2. DROšīBAS PēTNIECīBA, KAS VEICINA ES TIESISKUMA, BRīVīBAS UN DROšīBAS TELPAS VEIDOšANU

Viens no ES drošības politikas virzienu galvenajiem mērķiem ir novērst un atklāt, drošības apdraudējumu ES teritorijai, tās iedzīvotājiem vai kritiskajām infrastruktūrām, kā arī reaģēt uz to un atgūties no tā. ES veic virkni atbilstīgu darbību dažādās politikas jomās, piemēram, tiesiskuma, brīvības un drošības telpā, pētniecības, transporta un enerģētikas, informācijas sabiedrības, vides, veselības un patērētāju aizsardzības un ārējo attiecību jomā. Garantējot ES pilsoņu tiesības uz drošību, Eiropas Savienība veicina un nodrošina darba ņēmēju pārvietošanās brīvību un personu aprites brīvību visā ES, tiesiskumu, vārda brīvību, biedrošanās un pulcēšanās brīvības, tiesības uz privātumu un datu aizsardzību un tiesības uz taisnīgu lietas izskatīšanu tiesā. Drošības pētniecība var veicināt gan drošības, gan datu aizsardzības nodrošināšanu. Publiskā un privātā sektora dialogs drošības pētniecības jomā varētu būt īpaši svarīgs attiecībā uz šādiem aspektiem.

– Lielāka infrastruktūru un komunālo saimniecību drošība

Tīšas teroristiskas darbības, dabas katastrofas, [noziedzīga] nevērība, nelaimes gadījumi vai krāpšana automatizētā datu apstrādes sistēmā, noziedzīgi nodarījumi un ļaunprātīga rīcība var bojāt un iznīcināt svarīgākās infrastruktūras un komunālās saimniecības vai izraisīt to funkciju pārtraukšanu, un to aizsardzība ir sarežģīts uzdevums. Ir jāizstrādā efektīvi tehnoloģijas risinājumi. Eiropas Komisija 2006. gada 12. decembrī pieņēma Paziņojumu par Eiropas programmu svarīgāko infrastruktūru aizsardzībai (EPSIA)[9] un priekšlikumu direktīvai par Eiropas svarīgāko infrastruktūru apzināšanas un noteikšanas procedūru.

– Cīņa pret noziedzību un terorismu

Lai atklātu un izmeklētu terorisma gadījumus un noziegumus, kas izdarīti organizētā grupā, jāpilnveido iespējas attiecībā uz drošu informācijas apmaiņu un finanšu līdzekļiem. Tās ir drošas saziņas ierīces un informācijas infrastruktūru, piemēram, interneta kontroles nodrošināšana. Attiecībā uz ieročiem, ko izmanto teroristisku darbību veikšanā, ķīmisko, bioloģisko, radioloģisko, kodolmateriālu un munīcijas ( CBRNE ), un radiofrekvenču ieroču atklāšana, izmeklēšana, izsekošana, noteikšana un neitralizēšana ir prioritāte. Personām, kas darbojas publiskajā un privātajā sektorā, jāpanāk, ka likumīgi ražotu sprāgstvielu drošība palielinās, lai novērstu sprāgstvielu patvaļīgu izmantošanu teroristu vidū. Komisija drīz pieņems ES rīcības plānu detonatoru un sprāgstvielu drošībai un drošumam.

– Drošība un sabiedrība

Tehnoloģija ir būtisks instruments, lai novērstu, samazinātu potenciālu apdraudējumu Eiropas sabiedrībām un reaģētu uz to, pārvaldītu tā radītās sekas. Taču tas ir efektīvs vienīgi apvienojumā ar organizatoriskiem pasākumiem un cilvēka iejaukšanos. Tādējādi uz tehnoloģijas aspektiem vērsta pētniecība ir jāpapildina ar pētījumiem, kas skar politikas, sociālos un cilvēka faktorus.

Datu apstrādes sistēmas ir paredzētas tam, lai kalpotu cilvēkam. Tās izmantojot, neatkarīgi no personu valstspiederības vai dzīvesvietas ir jāievēro cilvēka pamattiesības un pamatbrīvības, jo īpaši tiesības uz privātumu, un jāveicina ekonomikas un sociālā attīstība, tirdzniecības paplašināšanās un sabiedrības labklājība. Turpmākajiem tehnoloģijas sasniegumiem ir jāveicina personas datu aizsardzība un privātums, vienlaikus paredzot pārredzamus un saprotamus tiesību aktu piemērošanas līdzekļus. Tādēļ, izstrādājot tādas tehnoloģijas, kas uzlabo privātumu[10], paveras ceļš publiskā un privātā sektora dialoga turpināšanai.

– Automatizēta uzraudzība un robežkontroles uzlabošana

Robežu drošība jāaplūko saistībā ar integrēto robežu pārvaldību, nodrošinot likumīgu tirdzniecību un personu apriti, tādējādi atbalstot Šengenas sistēmu un darbības, ko veic valsts iestādes un Eiropas Aģentūra operatīvās sadarbības vadībai pie Eiropas Savienības dalībvalstu ārējām robežām – FRONTEX . Informācijas vadības sistēmu konverģence, sadarbspēja, mācības un paraugprakses izmantošana ir jāturpina. Izšķirīga nozīme ir standartizācijas, normatīvo un administratīvo aktu izstrādes un attiecīgo testēšanas, novērtēšanas un sertifikācijas jomu savstarpējai saistībai. Attiecībā uz nelegālo imigrāciju mērķis ir izstrādāt jaunus, drošus un elastīgus risinājumus, lai atklātu personu nelegālu pārvietošanos, vienlaikus neradot pārmērīgus šķēršļus vairākumam likumīgu ceļotāju un transportlīdzekļu.

Mērķis ir saraut narkotisko vielu, ieroču un psihotropo vielu nelikumīgas tirdzniecības tīklus, vienlaikus pievēršoties jautājumam par preču, to piegādes ķēžu izsekojamību, drošību un standartizējot loģistikas tīklus, un meklējot iespējamus labākus risinājumus, kā arī tiecoties samazināt vienas vienības izmaksas un atbilstības izvērtēšanas laiku.

Pašreizējā tehnoloģija ierobežo uzraudzību konkrētos ārējās robežas posmos, piemēram piekrastes joslās, un tā nav piemērota tādu nelielu transportlīdzekļu atklāšanai un izsekošanai, kurus izmanto cilvēku kontrabandai, narkotiku kontrabandai utt. Šengenas zonā. Pētniecībā un tehnoloģiju attīstībā galvenā uzmanība jāpievērš uzraudzības tehnikas instrumentiem (piemēram, bezpilota gaisa transportlīdzekļiem ( UAV ), satelītiem.

– Drošības atjaunošana krīzes situācijā

Mums ir jānodrošina, ka valdības, avārijas dienesti un sabiedrība, pateicoties jauniem, novatoriskiem un iespējamiem risinājumiem, ir labāk sagatavota katastrofālām situācijām. Turklāt sarežģīts uzdevums ir to instrumentu, infrastruktūru, procedūru un organizatoriskās sistēmas uzlabošana, kas paredzēti gan efektīvākai reaģēšanai nelaimes gadījumā, gan lai atgūtos no tā sekām.

3. EIROPAS RAžOšANAS NOZARES KONKURēTSPēJA DROšīBAS PēTNIECīBAS JOMā

Drošības tirgus ir sarežģīts un neviendabīgs un izmantojums civiliem un militāriem mērķiem. Drošības tehnoloģijas un risinājumi ir būtiska šā tirgus daļa, kura iesakņojusies plašā rūpniecības uzņēmumu spektrā, kas skar transporta, enerģētikas, vides, sakaru un veselības jomu, kā arī informācijas sabiedrību. Tas arī veicinās MVU iesaistīšanu jaunajā drošības tirgū.

Drošības tehnoloģijas un risinājumi ir dažādi savā būtībā un attiecas uz tādiem elementiem kā, piemēram, pozicionēšana, autentificēšana, riska novērtēšana un situācijas izpratne. Efektīvā rūpniecības politikā, kas atbalsta drošības tirgu, ir jāiekļauj nozares tiesiskais regulējums, standartizācija, piekļuve riska kapitālam, kā arī saskanīga pētniecības stratēģija un ilgtspējīga finansēšana.

Ir apstiprinājies, ka standartizācija, kas veikta saskaņā ar attiecīgajiem konkurences noteikumiem[11], ir efektīvs instruments saskanīgai un veiksmīgai Eiropas Savienības tiesību aktu piemērošanai daudzās ES politikās.

Standarti ir efektīvs instruments visām publiskajā sektorā iesaistītajām personām, kuras, cita starpā, darbojas kā preču un pakalpojumu pircējs, jo tie nodrošina sadarbspēju un ilglaicību, tādējādi veicinot galalietotāja vajadzību apmierināšanu. Standarti kā iepirkuma instruments Eiropas un starptautiskajā līmenī ir galvenais elements drošības tirgus veidošanā.

Eiropas Standartizācijas birojs ( CEN ) ir izveidojis darba grupu „Pilsoņa aizsardzība un drošība” (BT/WG161), un tajā galvenā uzmanība ir pievērsta:

- standartizācijas darbību koordinēšanai, jo īpaši attiecībā uz ISO;

- iespējami jaunām standartizācijas darbībām;

- atbilžu sniegšanai uz ieinteresēto personu, jo īpaši ES iestāžu, jautājumiem.

Ņemot vērā to, ka standartiem ir jābūt pieejamiem MVU, ESRIF var palīdzēt noteikt prioritārās jomas standartu izstrādāšanai Eiropas līmenī. Turklāt ESRIF ir jāapzina visa civilās drošības tehnoloģiju piegādes ķēde un, veicinot iniciatīvas kvantitatīvo mērķu identificēšanai un noteikšanai, jāanalizē drošības saimnieciskie faktori.

Drošības pētniecības apvienotā darba kārtība, kurā iesaistās visas ieinteresētās personas, kas darbojas Eiropas publiskajā un privātajā sektorā un pārstāv gan piegādātāju, gan pircēju un ir orientēta uz lietotāju, radīs saskanīgākas pētniecības plānošanas un finansēšanas iespējas, kurām, savukārt, ir pozitīvi jāietekmē jauninājumi. Ar to ir arī jārosina, ka privātais sektors veic līdzekļu ieguldījumus pētniecības stratēģiskajās prioritātēs, tādējādi papildinot publiska sektora ieguldījumus. Turklāt tas atbilst galvenajam mērķim – izveidot reālu Eiropas Pētniecības telpu, jo īpaši veicinot labāku saskanību starp valsts, reģionu un Eiropas līmenī veiktajiem ieguldījumiem pētniecībā un attīstībā[12]. Visbeidzot tas nostiprinās ES drošības tirgu un rūpniecības konkurētspēju un labvēlīgi ietekmēs pārējos tehnoloģiju un risinājumu piegādātājus.

Spēcīgāks un saskanīgāks drošības tirgus veicinās izaugsmi un Lisabonas procesu.

4. IR JāIZVEIDO SAIKNE STARP DROšīBAS PēTNIECīBU UN IEINTERESēTAJāM PERSONāM, KAS DARBOJAS PUBLISKAJā UN PRIVāTAJā SEKTORā

Attiecībā uz šo uzdevumu ir jāaplūko virkne jautājumu.

- Ar dialogu starp drošības tehnoloģiju un risinājumu piegādātāju un pasūtītāju ir jāpanāk tas, ka visām ieinteresētajām personām tiek pausts kopējs un skaidrs viedoklis par Eiropas drošības pētniecības vajadzībām un prioritātēm.

- Drošības pētniecības resursi ir sadalīti starp Eiropas, valsts un reģionu līmeņiem, kā arī starp ieinteresētajām personām publiskajā un privātajā sektorā : laba koordinēšana palīdzēs optimāli izmantot pašreizējo potenciālu, un, palielinot informācijas apmaiņu, ir iespējams izvairīties no nevajadzīgas dublēšanas, kā arī veicināt pārrobežu jautājumu koordinēšanu, piemēram, lidostu drošības jomā, šķidro sprāgstvielu utt. noteikšanā.

- Dažās jomās ir jāizveido pastiprināta starptautiskā sadarbība.

- Ir jāsadarbojas ar tādām Eiropas struktūrām kā, piemēram, Europol , FRONTEX , Eiropas Aizsardzības aģentūru, kā arī starptautiskajām organizācijām (piemēram, UNICRI ).

- Eiropas un valsts līmenī ir jāpastiprina sinerģija starp dažādiem Eiropas drošības elementiem (politikas īstenošana, standartizācija, pētniecība un citas ar to saistītas darbības).

- Dažreiz galalietotāji tiek iesaistīti tikai pētniecības projekta nobeiguma fāzē : ir jābūt daudznozaru pētniecībai, un galalietotāju un patērētāju līdzdalība tajā jāsāk jau projekta sākuma fāzē.

- Pētījumu rezultātu izplatīšana un izmantošana ir jāuzlabo.

- ES līmenī ir jāuzlabo pieejamība labas kvalitātes pētījumiem.

- Drošības jomā veikto pētījumu rezultātā attīstīsies jaunas sistēmas un procesi. Eiropas standarti pilnveidošana veicinās to praktisku pielietošanu, un lai to panāktu, būtu lietderīgi izdot Eiropas standartizācijas organizācijām attiecīgas standartizācijas pilnvaras.

- Šie mērķi ir skaidri jānosaka turpmākās virzības plānā, un tiem ir jāpiešķir lielāka politiska nozīme, un par tiem ir jāinformē sabiedrība.

Pašreizējo datu bāzu izmantošana, piemēram, CORDIS – Kopienas Pētniecības un attīstības informācijas dienests (http://cordis.europa.eu), strauji veicinās priekšnoteikumus ESRIF mērķu sasniegšanai – pieredzes apmaiņu, informācijas izplatīšanu un pētniecības rezultātu izmantošanu.

Ar drošības pētniecību var ievērojami palīdzēt īstenot darba kārtību izaugsmei un nodarbinātībai, jo Eiropas rūpniecībai ir iespējas kļūt par nozīmīgāko dalībnieku globālajā drošības tirgū.

Lai drošības pētniecības jomā risinātu virkni konkrētu jautājumu un problēmu, ir jāturpina saikne starp tehnoloģiju un risinājumu pasūtītāju un piegādātāju, ES iestādēm un dalībvalstīm. |

5. SPēKU APVIENOšANA: EIROPAS DROšīBAS PēTNIECīBAS UN JAUNINāJUMU FORUMA ( ESRIF ) SASAUKšANA

1. Mērķi un uzdevumi

- ESRIF mērķis ir civilās drošības politikas atbalstam sniegt atbilstīgu tehnoloģiju un zināšanu pamatu, izstrādājot un pilnveidojot vidēja un ilgtermiņa drošības pētniecības apvienoto darba kārtību , kurā iesaistīsies ieinteresētās personas no visas Eiropas, ieskaitot FP7 asociētās valstis, ko pārstāv gan pasūtītāji, gan piegādātāji, rūpniecības nozare, akadēmiskās aprindas un citi. Šajā darba kārtībā jābūt ietvertam turpmākās virzības plānam, kura pamatā ir publiskā un privātā sektora galalietotāja nākotnes vajadzības un vismodernākās tehnoloģijas drošības jomā. Šīs darba kārtības īstenošana precīzi jākontrolē visām ieinteresētajām personām. Tuvinot drošības pētniecības jomā iesaistītos pasūtītājus un piegādātājus, šajā forumā ir paredzēts nodrošināt pētniecības lietišķumu un dots ieguldījums drošības politikas veidošanā. Ir arī sagaidāms, ka tas kalpos kopēja pamata izveidošanai, kas paredzēts pētniecības darbībām, jo īpaši tajās izmantojot valsts un ES līmeņa programmas. ESRIF būs vienīgi konsultatīva loma. Tas atbilst ESRAB ieteikumam.

Sagaidāms, ka ESRIF veiks savas darbības, pilnībā ievērojot [cilvēka] pamattiesības, jo īpaši attiecībā uz personas datu aizsardzību, un vienlaikus ņemot vērā drošības noteikumus Komisijas Lēmumā 2001/844/EK, EOTK, Euratom (ieskaitot [Lēmumu] Euratom 2006/548/EK par rūpniecības drošību).

- Proti, ESRIF mērķis ir palīdzēt Eiropas drošības nozarei . Tas:

- pastiprinās un uzsvērs publiskā un privātā sektora dialoga nozīmi Eiropas drošības pētniecības jomā, tuvinot drošības tehnoloģiju pasūtītājus un piegādātājus, parādot jaunas tehnoloģiju izmantošanas perspektīvas un radot savstarpējas uzticības un sadarbības gaisotni;

- veicinās novatoriskas iniciatīvas pieaugoša apdraudējuma novēršanai un lai mudinātu uz nākotnes iespēju attīstīšanu un zinātnes, tehnoloģiju u.c. (socioloģijas, kultūras, ekonomikas utt.) sasniegumiem;

- ņemot vērā pašreizējos un sagaidāmos apdraudējumus, nepārtraukti analizēs turpmākās drošības potenciālās vajadzības, kuru pamatā ir jutīguma novērtējumi un piegādātāju iespējas nodrošināt attiecīgu tehnoloģiju un risinājumu piegādi. Attiecīgos gadījumos tā rezultātā jānosaka kopējās lietotāja vajadzības (gan publiskajā, gan privātajā sektorā);

- veicinās pilnā mērā novatorisku piegādes ķēžu integrāciju visā Eiropā (galalietotāji, pētniecības sabiedrība; rūpniecības nozare, ieskaitot MVU). Ļoti svarīgi būs izveidot tehnoloģiju uzraudzības mehānismu, lai drošības risinājumos integrētu izmaksu ziņā visatbilstīgākās un efektīvākās tehnoloģijas.

2. Struktūra

ESRIF sasauks, vienojoties ar dalībvalstīm, un to organizēs ieinteresētās personas.

Tajā būs viena plenārsēde , kurā būs samērīgi pārstāvētas visas ieinteresētās personas, kas darbojas drošības pētniecības jomā – no publiskā un privātā sektora, t.i. rūpniecības nozares, pētniecības iestādēm, galalietotāji, pilsoņu sabiedriskās organizācijas, Eiropas iestādes, jo īpaši Eiropas Parlaments, kā arī pārējās Eiropas organizācijas[13].

- Pēc tam, kad būs sasaukts ESRIF , tiks izveidotas vairākas darba grupas , kurās plānots iesaistīt kopā 200-300 personas, un vienlaikus darbosies mazākas ad hoc grupas, kas veiks īpašus pasākumus.

- Sekretariāta darbu nodrošinās Komisija.

Iespējams, ka tiks izveidota darba grupa, kas konkrētos posmos darbosies politiskā līmenī, jo īpaši ESRIF nobeiguma ziņojuma sagatavošanā.

Eiropas drošības pētījumu un jauninājumu foruma mērķis būs saskaņoti pieņemt ES drošības pētniecības apvienoto darba kārtību un kontrolēt tās izpildi. Turklāt tas veicinās Eiropas līmeņa sabiedrisku apspriešanu par drošības, tehnoloģijas un jauninājumu jautājumiem. |

6. SECINāJUMI UN GALVENāS DARBīBAS

1. Pārliecinošs publiskā un privātā sektora dialogs Eiropas drošības pētniecības un jauninājumu jomā ir kapitāls, lai nodrošinātu savstarpēju uzticību visu attiecīgo ieinteresēto personu vidū. Ar to tiks izveidots kvalitatīvs pamats ilgtermiņa risinājumiem drošības jomā, dodot labumu ES pilsoņiem.

Galvenajam instrumentam šo mērķu sasniegšanā ir jābūt forumam par publiskā un privātā dialoga (PPD) pilnveidošanu ES drošības izpētes un jauninājumu jomā – ESRIF .

2. ESRIF sākuma sanāksme ir paredzēta 2007. gada septembrī, un sagaidāms, ka tas šā gada beigās savu darbību sāks pilnā mērā. Tā norisēs noteiktu termiņu, t.i., līdz 2009. gada beigām.

3. Komisija aktīvi piedalīsies foruma darbā. ESRIF 2008. gadā sniegs ziņojumu par sasniegto, un Komisija sniegs kopsavilkumu par foruma pirmajiem rezultātiem un 2008. gadā publicēs paziņojumu.

4. ESRIF 2009. gada beigās jāiesniedz drošības pētniecības apvienotā darba kārtība. Vajadzības gadījumā tajā būs ieteikumi valsts iestādēm.

5. ESRIF ir jākļūst par pirmo soli publiskā un privātā sektora dialoga īstenošanā, un tas ir paredzēts, lai ilgtermiņā un strukturēti izveidotu saikni starp ieinteresētajam personām, kas darbojas drošības jomā.

ANNEX The Security theme under FP7 and security activities under the EU Framework Programme on ‘Security and Safeguarding Liberties’

3. In March 2004, the Commission launched a three-year “Preparatory Action” in the field of Security Research. With three annual budgets of €15 million, the Preparatory Action was a first step towards the Security theme of FP7.

Participants included companies in the aerospace, information & communication technologies, system integrators and defence sectors. Under the Preparatory Action, 39 projects have been launched covering the areas of situation awareness, protection of networked systems, protection against terrorism, crisis management and interoperability of control and communications systems.

The Security theme in FP7 will develop the technologies for building capabilities needed to ensure the security of citizens from threats such as terrorism and crime, natural disasters and industrial accidents, while having due regard for fundamental human rights and societal aspects. It will also be an instrument to structure and coordinate European and national research efforts. Its budget is € 1.4 billion over seven years (2007-2013).

The Security theme work programme is based on the ESRAB report[14]. It is structured on the basis of four security missions of high political relevance which relate to specific security threats.

Missions:

1. Security of citizens

2. Security of infrastructures and utilities

3. Intelligence surveillance and border security

4. Restoring security and safety in a crisis

Three domains of cross-cutting interest were selected as well:

Cross cutting:

5. Security systems integration, interconnectivity and interoperability

6. Security and society

7. Security research coordination and structuring

The governance of the FP7 Security theme is organised in close cooperation between Member States' authorities and the Commission. On this basis, mutual information on national security research activities and results can be exchanged and common strategies developed.

4. The EU Framework Programme on ‘Security and Safeguarding Liberties’

- AGIS (2003-2006) was set up to help legal practitioners, law enforcement officials and representatives of victim assistance services from the EU Member States and Candidate Countries to set up Europe-wide networks, as well as to exchange information and best practices. It also aimed at encouraging Member States to step up co-operation with applicant and third countries.

The EU Framework Programme on ‘Security and Safeguarding Liberties’ (2007-2013) consists of two financial instruments encompassing the following specific programmes: "Prevention of and Fight against Crime"[15] and "Prevention, Preparedness and Consequence management of Terrorism and other Security related risks"[16]

Budget 2007-2013

Total amount over the 2007-2013 period |

Framework programme: Security and safeguarding Liberties Including: | € 745.00 million |

- Specific programme: Prevention of and fight against crime | € 597.60 million |

- Specific programme: Prevention, Preparedness and Consequence Management of Terrorism and other Security related risks | € 137.40 million |

As a follow-up to AGIS, the framework programme is concerned with effective operational co-operation in the fight against, and prevention of, crime and terrorism.

The objectives of the Specific programme: Prevention of and fight against crime are:

8. to stimulate, promote and develop horizontal methods and tools necessary for strategically preventing and fighting crime and guaranteeing security and public order, such as the work carried out in the European Union Crime Prevention Network, public-private partnerships, best practices in crime prevention, comparable statistics, applied criminology and an enhanced approach towards young offenders

9. to promote and develop coordination, cooperation and mutual understanding among law enforcement agencies, other national authorities and related Union bodies in respect of the priorities identified by the Council, in particular as set out by Europol's Organised Crime Threat Assessment

10. to promote and develop best practices for the protection of and support for witnesses

11. to promote and develop best practices for the protection of crime victims

The objectives of the Specific programme: Prevention, Preparedness and Consequence Management of Terrorism and other Security related risks are to stimulate, promote and develop measures on prevention, preparedness and consequence management based, inter alia, on comprehensive threat and risk assessments, subject to supervision by Member States and with due regard for existing Community competence in that matter, and aiming to prevent or reduce risks linked with terrorism and other security related risks.

The most recent examples of research projects financed by AGIS include:

- Police Detention in Europe: a comparative study of the provision of services for problematic drug and alcohol users

- Implementation study for an international child sexual exploitation image database

- Optimisation of methods for identifying persons in photographs (photo identification): a contribution to combating and preventing crime in Europe

- Study on Corruption within the Public Sector

- Cyber crime Investigation (developing an international training programme for the future / delivering an intermediate level accredited modular international training programme (two projects)

- Training in efficient amphetamine comparison using a harmonised methodology and sustainable database.

Calls for proposals for action and operating grants are regularly published for these specific programmes. Information is available at:

http://ec.europa.eu/justice_home/funding/intro/funding_security_en.htm

[1] Komisija sīkāk analizēs apmēru un nepieciešamību attiecībā uz to, kādā veidā saskaņā ar šo paziņojumu veikto darbību rezultāti var veicināt un papildināt ārējās darbības politikas virzienus un attiecīgos instrumentus. Komisija patlaban sagatavo paziņojumu par ES ārējās palīdzības labākas koordinēšanas nozīmi drošības jomā.

[2] Special Eurobarometer, „Eiropas Savienības loma tieslietu, brīvības un drošības politikas jomā”, statistisko datu vākšana uz vietas: 2006. gada jūnijs, jūlijs. Publikācija: 2007. gada februāris.

[3] „Vadošo darbinieku grupa” (VDG) tika izveidota 2003. gadā. Savā nobeiguma ziņojumā („Pētniecība drošai Eiropai: vadošo darbinieku grupas ziņojums drošības pētniecības jomā”, 2004. gada 15. marts, http://ec.europa.eu/enterprise/security/doc/gop_en.pdf.) VDG ieteica saistībā ar FP7 sākt drošības pētniecības jautājumu risināšanu, šim mērķim atvēlot vismaz vienu miljardu euro gadā, kā arī izveidot Eiropas Drošības pētniecības konsultatīvo padomi (ESRAB).

[4] ESRAB nodibināja ar Komisijas 2005. gada 22. aprīļa Lēmumu 2005/516/EK, un savu nobeiguma ziņojumu tā publicēja 2006. gada 22. septembrī. Ziņojumā ir ieteikts veikt uzdevumu, kas ir orientēts uz vairākām nozarēm un uz pētniecību. Projekta plānošanā un īstenošanā jāapvieno galalietotāji un piegādātāji. Ziņojumā ir noteiktas vairākas jomas, lai veicinātu jauninājumus un uzlabotu pētījumu izmantošanu produktu un pakalpojumu iepirkuma procedūrā. Visbeidzot, ESRAB ziņojumā arī ir ierosināts izveidot „zinātnisko grupu Eiropas drošības jautājumos”, lai veicinātu lietpratīgāku dialogu un izstrādātu kopēju nostāju par Eiropas drošības vajadzībām. Šajā padomē, atsakoties no liekas birokrātijas, kopā jāsanāk autoritatīviem un pieredzējušiem publiskā un privātā sektora pārstāvjiem, lai kopīgi pilnveidotu drošības stratēģisko darba kārtību un lai darbotos kā struktūra, kas, iespējams, sniegtu norādījumus pašreizējo programmu un iniciatīvu īstenošanai.”

[5] Pamatprogrammā vienkopus ir dažādas ar konkrētu tematiku saistītas ES finanšu programmas.

[6] „Pētniecība drošai Eiropai: vadošo darbinieku grupas ziņojums drošības pētniecības jomā”, 2004. gada 15. marts. „Drošības pētniecība: nākamie soļi”, 2004. gada 9. septembris.

[7] ESRAB 2006. gada ziņojumā ir ieteikts veikt vairākas nozares aptverošu un uz pētniecību orientētu uzdevumu. Projekta plānošanā un īstenošanā jāapvieno galalietotāji un piegādātāji. Ziņojumā ir noteiktas vairākas jomas, lai veicinātu jauninājumus un uzlabotu pētījumu izmantošanu produktu un pakalpojumu iepirkuma procedūrā

[8] FP7 patlaban ir šādas deviņas asociētās dalībvalstis: Horvātija, Bijusī Dienvidslāvijas Maķedonijas Republika, Īslande, Izraēla, Lihtenšteina, Norvēģija, Serbija, Šveice un Turcija.

[9] COM(2004) 702.

[10] Komisijas paziņojums Eiropas Parlamentam un Padomei par datu aizsardzības veicināšanu, izmantojot privātuma uzlabojošas tehnoloģijas (PUT), COM(2007) 228.

[11] Skatīt Komisijas pamatnostādnes par EK līguma 81. panta piemērošanu horizontālajiem sadarbības nolīgumiem, OV C 3, 6.1.2001., 2. lpp., 6. nodaļa.

[12] Eiropas Komisijas 2007. gada 4. aprīļa Zaļajā grāmatā „Eiropas Pētniecības telpa: jaunas perspektīvas” ir ierosināts kopējs pētniecības plānošanas process starp dalībvalstīm, reģioniem un pārējiem dalībniekiem, kas ir iesaistīti vairāku sabiedrībai svarīgu problēmu risināšanā, COM(2007) 161.

[13] Foruma pirmos dalībniekus pēc oficiāla Komisijas uzaicinājuma ir ieteikušas dalībvalstis un asociētās valstis.

[14] The ESRAB Board was created by Commission Decision 2005/516/EC on 22 April 2005 and published its final report on 22 September 2006.

[15] Council Decision 2007/125/JHA of 12 February 2007 establishing for the period 2007 to 2013, as part of General Programme on Security and Safeguarding Liberties, the Specific Programme ‘Prevention of and Fight against Crime’.

[16] Council Decision 2007/124/EC of 12 February 2007 establishing for the period 2007 to 2013, as part of General Programme on Security and Safeguarding Liberties, the Specific Programme ‘Prevention, Preparedness and Consequence Management of Terrorism and other Security related risks’.