26.5.2011

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 138/2

---

PADOMES LĒMUMS

(2011. gada 13. maijs),

par to, lai noslēgtu Nolīgumu protokola veidā starp Eiropas Savienību un Ēģiptes Arābu Republiku, ar kuru izveido strīdu izšķiršanas mehānismu, kas jāpiemēro strīdiem attiecībā uz tirdzniecības noteikumiem Eiropas un Vidusjūras reģiona valstu nolīgumā, ar ko izveido asociāciju starp Eiropas Kopienām un to dalībvalstīm, no vienas puses, un Ēģiptes Arābu Republiku, no otras puses

(2011/307/ES)

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 207. panta 4. punkta pirmo daļu saistībā ar 218. panta 6. punkta a) apakšpunkta v) punktu,

ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta piekrišanu,

tā kā:

(1)	Padome 2006. gada 24. februārī pilnvaroja Komisiju sākt sarunas ar Vidusjūras reģiona partneriem, lai izveidotu strīdu izšķiršanas mehānismu attiecībā uz tirdzniecības noteikumiem.

(2)	Komisija ir risinājusi sarunas, apspriežoties ar komiteju, kas izveidota ar Līguma 207. pantu, un saskaņā ar Padomes dotajiem sarunu norādījumiem.

(3)

Šīs sarunas ir noslēgušās, un 2010. gada 27. aprīlī tika parafēts Nolīgums protokola veidā (“protokols”) starp Eiropas Savienību un Ēģiptes Arābu Republiku, ar kuru izveido strīdu izšķiršanas mehānismu, kas jāpiemēro strīdiem attiecībā uz tirdzniecības noteikumiem Eiropas un Vidusjūras reģiona valstu nolīgumā, ar ko izveido asociāciju starp Eiropas Kopienām un to dalībvalstīm, no vienas puses, un Ēģiptes Arābu Republiku, no otras puses (1).

(4)	Protokols tika Savienības vārdā parakstīts 2010. gada 11. novembrī.

(5)	Protokols būtu jānoslēdz,

IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.

1. pants

Ar šo Savienības vārdā tiek apstiprināts Nolīgums protokola veidā starp Eiropas Savienību un Ēģiptes Arābu Republiku, ar kuru izveido strīdu izšķiršanas mehānismu, kas jāpiemēro strīdiem attiecībā uz tirdzniecības noteikumiem Eiropas un Vidusjūras reģiona valstu nolīgumā, ar ko izveido asociāciju starp Eiropas Kopienām un to dalībvalstīm, no vienas puses, un Ēģiptes Arābu Republiku, no otras puses (“protokols”).

Protokols teksts ir pievienots šim lēmumam.

2. pants

Padomes priekšsēdētājs Savienības vārdā sniedz protokola 23. pantā paredzēto paziņojumu (2).

3. pants

Šis lēmums stājas spēkā tā pieņemšanas dienā.

---

(1)  OV L 304, 30.9.2004., 39. lpp.

(2)  Protokola spēkā stāšanās dienu Padomes Ģenerālsekretariāts publicēs Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

---

26.5.2011

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 138/3

---

PROTOKOLS

starp Eiropas Savienību un Ēģiptes Arābu Republiku, ar kuru izveido strīdu izšķiršanas mehānismu, kas jāpiemēro strīdiem attiecībā uz tirdzniecības noteikumiem Eiropas un Vidusjūras reģiona valstu nolīgumā, ar ko izveido asociāciju starp Eiropas Kopienām un to dalībvalstīm, no vienas puses, un Ēģiptes Arābu Republiku, no otras puses

EIROPAS SAVIENĪBA, turpmāk “Savienība”,

no vienas puses,

un

ĒĢIPTES ARĀBU REPUBLIKA, turpmāk “Ēģipte”,

no otras puses,

IR VIENOJUŠĀS PAR TURPMĀKO.

I   NODAĻA

MĒRĶIS UN DARBĪBAS JOMA

1. pants

Mērķis

Šā protokola mērķis ir novērst un atrisināt visus tirdzniecības strīdus starp pusēm, lai, ja vien iespējams, panāktu savstarpēji saskaņotu risinājumu.

2. pants

Protokola piemērošana

1.   Šā protokola noteikumi attiecas uz jebkurām domstarpībām, kas rodas, interpretējot un piemērojot II sadaļu (izņemot 22., 23. un 24. pantu) Eiropas un Vidusjūras reģiona valstu nolīgumā, ar ko izveido asociāciju starp Eiropas Kopienu un tās dalībvalstīm, no vienas puses, un Ēģiptes Arābu Republiku, no otras puses (turpmāk “Asociācijas nolīgums”) (1), izņemot gadījumus, kad skaidri noteikts citādi. Asociācijas nolīguma 82. pants attiecas uz strīdiem par to, kā jāpiemēro un jāinterpretē citi Asociācijas nolīguma noteikumi.

2.   Šajā protokolā noteiktās procedūras jāpiemēro tad, ja 60 dienās pēc tam, kad strīds saskaņā ar Asociācijas nolīguma 82. pantu tika iesniegts izšķiršanai Asociācijas padomei, tai nav izdevies izšķirt strīdu.

3.   Šā panta 2. punkta mērķiem strīdu uzskata par atrisinātu, ja Asociācijas padome ir pieņēmusi lēmumu saskaņā ar Asociācijas nolīguma 82. panta 2. punktu vai ja tā ir paziņojusi, ka strīds vairs nepastāv.

II   NODAĻA

APSPRIEŠANĀS UN MEDIĀCIJA

3. pants

Apspriešanās

1.   Puses cenšas atrisināt domstarpības, kas rodas, interpretējot un piemērojot 2. pantā minētos noteikumus, labā ticībā sākot apspriešanos ar mērķi panākt tūlītēju, objektīvu un savstarpēji saskaņotu risinājumu.

2.   Puse ierosina apspriešanos, nosūtot otrai pusei rakstisku pieprasījumu, kura kopija jāiesniedz Rūpniecības, tirdzniecības, pakalpojumu un ieguldījumu apakškomitejai, norādot aplūkojamo pasākumu un Asociācijas nolīguma noteikumus, kas pēc tās uzskata ir jāpiemēro.

3.   Apspriešanos rīko 40 dienās no pieprasījuma saņemšanas dienas, un tā notiek atbildētāja teritorijā, ja vien puses nevienojas citādi. Apspriešanos uzskata par pabeigtu 60 dienās no pieprasījuma saņemšanas dienas, ja vien abas puses nevienojas to turpināt. Apspriešanās, īpaši visa izpaustā informācija un nostāja, ko šajā procesā pieņem puses, ir slepena un neskar pušu tiesības turpmākajā tiesvedībā.

4.   Steidzamos gadījumos, tostarp tādos, kas saistīti ar ātrbojīgām vai sezonas precēm, apspriešanos rīko 15 dienās no pieprasījuma saņemšanas dienas, un to uzskata par pabeigtu 30 dienās no pieprasījuma saņemšanas dienas.

5.   Ja puse, kurai pieprasījums adresēts, neatbild uz apspriešanās pieprasījumu 15 dienās no tā saņemšanas dienas vai ja apspriešanās nenotiek attiecīgi 3. vai 4. punktā noteiktajā termiņā, vai ja apspriešanās ir pabeigta, bet nav panākta vienošanās par savstarpēji saskaņotu risinājumu, prasītājs saskaņā ar 5. pantu var pieprasīt izveidot šķīrējtiesas kolēģiju.

4. pants

Mediācija

1.   Ja apspriežoties nav izdevies panākt savstarpēji saskaņotu risinājumu, puses, savstarpēji vienojoties, var izmantot mediatora palīdzību. Mediācijas pieprasījums jāiesniedz rakstiski atbildētājam un Rūpniecības, tirdzniecības, pakalpojumu un ieguldījumu apakškomitejai, un tajā jānorāda pasākums, kas ir bijis apspriešanās priekšmets, kā arī savstarpēji saskaņotie mediācijas noteikumi. Katra puse apņemas ar izpratni izturēties pret mediācijas pieprasījumiem.

2.   Ja vien puses nevienojas par mediatoru 15 dienās no mediācijas pieprasījuma saņemšanas dienas, Rūpniecības, tirdzniecības, pakalpojumu un ieguldījumu apakškomitejas priekšsēdētāji vai viņu pilnvarota persona izlozē mediatoru no 19. panta sarakstā minēto personu loka, kuras nav nevienas puses valstspiederīgie. To veic 10 dienās no pieprasījuma saņemšanas dienas. Mediators ne agrāk kā 20 dienās un ne vēlāk kā 30 dienās pēc izraudzīšanas sasauc sanāksmi ar pusēm. Mediators ne vēlāk kā 15 dienas pirms sanāksmes saņem katras puses iesniegtos dokumentus un pēc vajadzības var pieprasīt papildu informāciju pusēm, ekspertiem vai tehniskajiem konsultantiem. Šādā veidā iegūtā informācija jādara zināma katrai pusei, un tām jādod iespēja izteikt apsvērumus. Mediators ne vēlāk kā 45 dienās pēc izraudzīšanas sniedz atzinumu.

3.   Mediatora atzinumā var būt ieteikums par to, kā atrisināt strīdu atbilstīgi 2. panta noteikumiem. Mediatora atzinums nav saistošs.

4.   Puses var vienoties grozīt 2. punktā minētos termiņus. Turklāt mediators pēc jebkuras puses pieprasījuma var nolemt grozīt šos termiņus, ņemot vērā attiecīgās puses īpašās grūtības vai lietas sarežģītību.

5.   Procesos, kuros izmanto mediāciju, īpaši mediatora atzinums un visa izpaustā informācija un nostāja, kuru šajos procesos ieņem puses, ir slepenas un neskar nevienas puses tiesības turpmākajā tiesvedībā.

6.   Ja puses vienojas, mediācijas procedūras var turpināt arī tad, ja noris šķīrējtiesas process.

7.   Mediatora nomaiņa notiek vienīgi tādu iemeslu dēļ un atbilstoši procedūrām, kas sīki izklāstītas reglamenta 18. līdz 21. punktā.

III   NODAĻA

STRĪDU IZŠĶIRŠANAS PROCEDŪRAS

I   IEDAĻA

Šķīrējtiesas tiesvedība

5. pants

Šķīrējtiesas tiesvedības sākšana

1.   Ja pusēm nav izdevies atrisināt strīdu, izmantojot apspriešanos atbilstoši 3. pantā paredzētajam vai izmantojot mediāciju atbilstoši 4. pantā paredzētajam, prasītājs var pieprasīt izveidot šķīrējtiesas kolēģiju.

2.   Pieprasījumu izveidot šķīrējtiesas kolēģiju rakstiski iesniedz atbildētājam un Rūpniecības, tirdzniecības, pakalpojumu un ieguldījumu apakškomitejai. Prasītājs pieprasījumā norāda aplūkojamo pasākumu un izskaidro, kādā veidā šāds pasākums ir 2. panta noteikumu pārkāpums. Šķīrējtiesas kolēģijas izveidošanu pieprasa ne vēlāk kā 18 mēnešus no apspriešanās pieprasījuma saņemšanas dienas, neskarot prasītāja tiesības nākotnē pieprasīt jaunu apspriešanos par šo pašu priekšmetu.

6. pants

Šķīrējtiesas kolēģijas izveidošana

1.   Šķīrējtiesas kolēģijā ir trīs šķīrējtiesneši.

2.   Piecpadsmit dienās pēc tam, kad atbildētājs ir saņēmis pieprasījumu izveidot šķīrējtiesas kolēģiju, puses apspriežas, lai panāktu vienošanos par šķīrējtiesas kolēģijas sastāvu.

3.   Ja puses 2. punktā noteiktajā termiņā nespēj vienoties par šķīrējtiesas sastāvu, jebkura no pusēm var pieprasīt Rūpniecības, tirdzniecības, pakalpojumu un ieguldījumu apakškomitejas priekšsēdētājiem vai viņu pilnvarotai personai ar izlozes palīdzību izvēlēties visus trīs locekļus no saraksta, kas izveidots saskaņā ar 19. pantu: vienu personu – no to personu loka, ko ir ierosinājis prasītājs, vienu personu – no to personu loka, ko ir ierosinājis atbildētājs, un vienu personu – no to personu loka, ko puses ir izvēlējušās par priekšsēdētāju. Ja puses vienojas par vienu vai vairākiem šķīrējtiesas kolēģijas locekļiem, atlikušos locekļus izraugās tādā pašā kārtībā.

4.   Rūpniecības, tirdzniecības, pakalpojumu un ieguldījumu apakškomitejas priekšsēdētāji vai viņu pilnvarota persona izraugās šķīrējtiesnešus 10 dienās pēc tam, kad jebkura no pusēm ir iesniegusi 3. punktā minēto pieprasījumu.

5.   Šķīrējtiesas kolēģijas izveidošanas diena ir visu triju šķīrējtiesnešu izraudzīšanās diena.

6.   Šķīrējtiesnešu nomaiņa notiek vienīgi tādu iemeslu dēļ un atbilstoši procedūrām, kas sīki izklāstītas reglamenta 18. līdz 21. punktā.

7. pants

Šķīrējtiesas starpposma ziņojums

Šķīrējtiesas kolēģija parasti ne vēlāk kā 120 dienās no šķīrējtiesas kolēģijas izveidošanas dienas izsniedz pusēm starpposma ziņojumu, kurā izklāstīti konstatētie fakti, attiecīgo noteikumu piemērojamība un galvenais pamatojums šķīrējtiesas secinājumiem un ieteikumiem. Jebkura puse 15 dienās no paziņošanas var iesniegt šķīrējtiesas kolēģijai rakstisku lūgumu pārskatīt starpposma ziņojumā precizētos aspektus. Šķīrējtiesas kolēģijas galīgā nolēmuma secinājumi ietver starpposma pārskata posmā izvirzīto argumentu apspriešanu.

8. pants

Šķīrējtiesas kolēģijas nolēmums

1.   Šķīrējtiesas kolēģija parasti 150 dienās no tās izveidošanas dienas paziņo nolēmumu pusēm un Rūpniecības, tirdzniecības, pakalpojumu un ieguldījumu apakškomitejai. Ja tā uzskata, ka šo termiņu nevar ievērot, šķīrējtiesas kolēģijas priekšsēdētājam par to rakstiski jāpaziņo pusēm un Rūpniecības, tirdzniecības, pakalpojumu un ieguldījumu apakškomitejai, norādot kavēšanās iemeslus un dienu, kad šķīrējtiesas kolēģija plāno pabeigt darbu. Nolēmumu nekādos apstākļos nevar paziņot vēlāk kā 180 dienas no šķīrējtiesas kolēģijas izveidošanas dienas.

2.   Šķīrējtiesas kolēģija pēc abu pušu lūguma jebkurā laikā aptur savu darbību uz laikposmu, par kuru puses ir vienojušās, bet kas nav ilgāks par 12 mēnešiem, un pēc prasītāja lūguma šā saskaņotā laikposma beigās atjauno savu darbību. Ja prasītājs pirms saskaņotā apturēšanas laikposma beigām nelūdz atjaunot šķīrējtiesas kolēģijas darbu, tiesvedība tiek izbeigta. Šķīrējtiesas kolēģijas darba apturēšana un izbeigšana neskar pušu tiesības piedalīties citā tiesvedībā par tādu pašu priekšmetu.

3.   Steidzamības gadījumos, tostarp tādos, kas saistīti ar ātrbojīgām vai sezonas precēm, šķīrējtiesas kolēģija dara visu, lai paziņotu nolēmumu 75 dienās no tās izveidošanas dienas. Tas nekādos apstākļos nedrīkst būt vairāk kā 90 dienas no tās izveidošanas dienas. Šķīrējtiesas kolēģija 10 dienās pēc izveidošanas dienas sniedz prejudiciālu nolēmumu par to, vai tā uzskata šo lietu par steidzamu.

II   IEDAĻA

Nolēmumu izpilde

9. pants

Šķīrējtiesas kolēģijas un apelācijas komitejas nolēmumu izpilde

Katra puse veic visus vajadzīgos pasākumus, lai izpildītu šķīrējtiesas kolēģijas nolēmumu, un puses cenšas vienoties par nolēmuma izpildes termiņu.

10. pants

Pieņemamais nolēmuma izpildes termiņš

1.   Atbildētājs ne vēlāk kā 30 dienas pēc tam, kad šķīrējtiesas kolēģija ir paziņojusi nolēmumu pusēm, paziņo prasītājam un Rūpniecības, tirdzniecības, pakalpojumu un ieguldījumu apakškomitejai, cik daudz laika būs vajadzīgs, lai izpildītu nolēmumu (pieņemamais termiņš), ja nolēmuma tūlītēja izpilde nav iespējama.

2.   Ja pusēm ir domstarpības par pieņemamo termiņu šķīrējtiesas nolēmuma izpildei, prasītājs 20 dienās pēc tam, kad atbildētājs ir paziņojis saskaņā ar 1. punktu, rakstiski pieprasa šķīrējtiesas kolēģijai noteikt pieņemamā termiņa ilgumu. Par šādu pieprasījumu vienlaikus paziņo otrai pusei un Rūpniecības, tirdzniecības, pakalpojumu un ieguldījumu apakškomitejai. Šķīrējtiesas kolēģija 30 dienās no pieprasījuma saņemšanas dienas paziņo nolēmumu pusēm un Rūpniecības, tirdzniecības, pakalpojumu un ieguldījumu apakškomitejai.

3.   Puses, savstarpēji vienojoties, var pagarināt pieņemamo termiņu.

11. pants

Visu to pasākumu pārskatīšana, kas veikti šķīrējtiesas nolēmuma izpildei

1.   Atbildētājs līdz pieņemamā termiņa beigām paziņo otrai pusei un Rūpniecības, tirdzniecības, pakalpojumu un ieguldījumu apakškomitejai par visiem pasākumiem, ko tas veicis šķīrējtiesas nolēmuma izpildei.

2.   Ja pusēm ir domstarpības par to, vai pasākums, kas paziņots saskaņā ar 1. punktu, atbilst 2. panta noteikumiem, prasītājs var rakstiski pieprasīt šķīrējtiesas kolēģijai izlemt šo jautājumu. Šādā pieprasījumā apraksta aplūkojamo pasākumu un izskaidro, kādā veidā šāds pasākums nav saderīgs ar 2. panta noteikumiem. Šķīrējtiesas kolēģija paziņo nolēmumu 90 dienās no pieprasījuma saņemšanas dienas.

12. pants

Pagaidu tiesiskās aizsardzības līdzekļi nolēmuma neizpildes gadījumā

1.   Ja atbildētājs līdz pieņemamā termiņa beigām nepaziņo par pasākumiem, kas veikti, lai izpildītu šķīrējtiesas nolēmumu, vai ja šķīrējtiesas kolēģija nolemj, ka saskaņā ar 11. panta 1. punktu paziņotais pasākums nav saderīgs ar minētās puses saistībām atbilstoši 2. panta noteikumiem, atbildētājs iesniedz pagaidu kompensācijas piedāvājumu, ja to pieprasa prasītājs.

2.   Ja 30 dienā pēc pieņemamā termiņa beigām nav panākta vienošanās par kompensāciju vai ja pasākums, kas veikts, lai izpildītu šķīrējtiesas nolēmumu atbilstoši 11. pantam, nav saderīgs ar 2. panta noteikumiem, prasītājs pēc tam, kad tas paziņojis otrai pusei un Rūpniecības, tirdzniecības, pakalpojumu un ieguldījumu apakškomitejai, ir tiesīgs apturēt saistību izpildi, kuras izriet no jebkura 2. panta noteikuma, ciktāl tas atbilst pārkāpuma izraisītajam anulējumam vai kaitējumam. Prasītājs var apturēt saistību izpildi uz 15 dienām pēc tam, kad atbildētājs ir paziņojis par pieprasījuma saņemšanu, ja vien atbildētājs nav pieprasījis strīda izšķiršanu saskaņā ar 3. punktu.

3.   Ja atbildētājs uzskata, ka apturēšanas līmenis nav līdzvērtīgs pārkāpuma izraisītajam anulējumam vai kaitējumam, tas var rakstiski pieprasīt šķīrējtiesas kolēģijai izlemt šo jautājumu. Par šādu pieprasījumu pirms 2. punktā minētā 15 dienu termiņa beigām paziņo otrai pusei un Rūpniecības, tirdzniecības, pakalpojumu un ieguldījumu apakškomitejai. Šķīrējtiesas kolēģija, vajadzības gadījumā uzklausot ekspertu atzinumu, 30 dienās no pieprasījuma saņemšanas dienas paziņo pusēm un par tirdzniecības jautājumiem atbildīgajai struktūrai savu nolēmumu par saistību izpildes apturēšanas līmeni. Saistību izpildi neaptur, kamēr šķīrējtiesas kolēģija nav paziņojusi nolēmumu, un saistību izpildes apturēšanai jābūt saderīgai ar šķīrējtiesas nolēmumu.

4.   Saistību izpilde tiek apturēta uz laiku, un šo noteikumu piemēro tikai tik ilgi, kamēr pasākums, par kuru konstatēts, ka tas nav saderīgs ar 2. panta noteikumiem, nav atsaukts vai grozīts tā, lai tas atbilstu šiem noteikumiem atbilstīgi 13. pantam, vai tik ilgi, kamēr puses nav vienojušās par izlīgumu.

13. pants

Tādu pasākumu pārskatīšana, kas veikti, lai pēc saistību izpildes apturēšanas izpildītu nolēmumu

1.   Atbildētājs paziņo otrai pusei un Rūpniecības, tirdzniecības, pakalpojumu un ieguldījumu apakškomitejai par visiem pasākumiem, ko tas veicis, lai izpildītu šķīrējtiesas nolēmumu, kā arī par savu pieprasījumu pārtraukt saistību izpildes apturēšanu, ko piemēro prasītājs.

2.   Ja puses 30 dienās no paziņojuma saņemšanas dienas nevienojas par paziņotā pasākuma atbilstību 2. panta noteikumiem, prasītājs rakstiski pieprasa šķīrējtiesas kolēģijai izlemt šo jautājumu. Par šādu pieprasījumu vienlaikus paziņo otrai pusei un Rūpniecības, tirdzniecības, pakalpojumu un ieguldījumu apakškomitejai. Šķīrējtiesas kolēģija 45 dienās no pieprasījuma saņemšanas dienas paziņo nolēmumu pusēm un Rūpniecības, tirdzniecības, pakalpojumu un ieguldījumu apakškomitejai. Ja šķīrējtiesa kolēģija nolemj, ja jebkurš pasākums, kas veikts, lai izpildītu nolēmumu, atbilst 2. panta noteikumiem, saistību izpildes apturēšanu izbeidz.

III   IEDAĻA

Kopīgie noteikumi

14. pants

Savstarpēji saskaņots risinājums

Puses jebkurā laikā atbilstīgi šim protokolam strīdā var panākt savstarpēji saskaņotu risinājumu. Tās par šādu risinājumu paziņo Rūpniecības, tirdzniecības, pakalpojumu un ieguldījumu apakškomitejai un šķīrējtiesas kolēģijai. Pēc tam, kad ir paziņots par savstarpēji saskaņoto risinājumu, šķīrējtiesas kolēģija beidz savu darbību, un tiesvedība tiek izbeigta.

15. pants

Reglaments

1.   Šā protokola III nodaļā noteiktās strīdu izšķiršanas procedūras regulē šim protokolam pievienotais reglaments.

2.   Šķīrējtiesas kolēģijas sēdes saskaņā ar reglamentu ir atklātas, ja vien puses nevienojas citādi.

16. pants

Informācija un tehniskās konsultācijas

Šķīrējtiesas kolēģija pēc savas iniciatīvas vai pēc kādas puses pieprasījuma var iegūt informāciju, ko tā uzskata par vajadzīgu šķīrējtiesas procesam. Turklāt šķīrējtiesas kolēģijai ir tiesības pēc sava ieskata lūgt ekspertu attiecīgo viedokli. Pirms šādu ekspertu izraudzīšanās tā apspriežas ar pusēm. Šādā veidā iegūtā informācija jādara zināma katrai pusei, un tām jādod iespēja izteikt apsvērumus. Ja vien puses nevienojas citādi, ieinteresētās fiziskās vai juridiskās personas, kuras veic uzņēmējdarbību pušu teritorijā, saskaņā ar reglamentu ir tiesīgas iesniegt rakstisku informāciju šķīrējtiesas kolēģijām. Šādā informācijā ir aplūkoti tikai strīda faktiskie aspekti, bet netiek aplūkoti juridiskie jautājumi.

17. pants

Interpretācijas noteikumi

Šķīrējtiesas kolēģija interpretē 2. panta noteikumus saskaņā ar starptautisko publisko tiesību ierastajām interpretācijas normām, tostarp Vīnes Konvenciju par starptautisko līgumu tiesībām. Šķīrējtiesas nolēmumi nevar paplašināt vai sašaurināt 2. pantā paredzētās tiesības un pienākumus.

18. pants

Šķīrējtiesas lēmumi un nolēmumi

1.   Šķīrējtiesas kolēģija dara visu iespējamo, lai ikvienu lēmumu pieņemtu vienprātīgi. Ja tomēr lēmumu nevar pieņemt vienprātīgi, attiecīgo jautājumu izšķir ar vairākuma balsojumu. Tomēr atšķirīgie šķīrējtiesnešu viedokļi nekādā gadījumā netiek publiskoti.

2.   Visi šķīrējtiesas nolēmumi ir saistoši pusēm, un tie nerada tiesības vai neuzliek pienākumus fiziskām vai juridiskām personām. Nolēmumā ir izklāstīti konstatētie fakti, attiecīgo Asociācijas nolīguma noteikumu piemērojamība un galvenais pamatojums šķīrējtiesas konstatējumiem un secinājumiem. Rūpniecības, tirdzniecības, pakalpojumu un ieguldījumu apakškomiteja dara šķīrējtiesas nolēmumu pilnībā publiski pieejamu, ja vien tā nenolemj citādi, lai nodrošinātu ar uzņēmējdarbību saistītās informācijas konfidencialitāti.

IV   NODAĻA

VISPĀRĪGIE NOTEIKUMI

19. pants

Šķīrējtiesnešu saraksts

1.   Rūpniecības, tirdzniecības, pakalpojumu un ieguldījumu apakškomiteja ne vēlāk kā sešus mēnešus pēc šā protokola stāšanās spēkā izveido sarakstu ar vismaz 15 personām, kuras vēlas un ir spējīgas darboties kā šķīrējtiesneši. Katra puse ierosina vismaz piecas personas, lai tās darbotos kā šķīrējtiesneši. Turklāt abas puses izraugās vismaz piecas personas, kas nav pušu valstspiederīgie un kuras darbojas kā šķīrējtiesas kolēģijas priekšsēdētāji. Rūpniecības, tirdzniecības, pakalpojumu un ieguldījumu apakškomiteja nodrošina, lai sarakstā vienmēr tiktu saglabāts šis skaits.

2.   Šķīrējtiesnešiem ir speciālas zināšanas vai pieredze tieslietās un starptautiskajā tirdzniecībā. Tie ir neatkarīgi, strādā savā kompetencē un nepieņem norādījumus ne no vienas organizācijas vai valdības, vai nav saistīti ar pušu valdībām un ievēro šim protokolam pievienoto ētikas kodeksu.

3.   Rūpniecības, tirdzniecības, pakalpojumu un ieguldījumu apakškomiteja var izveidot papildu sarakstus ar vismaz 15 personām, kurām ir nozares ekspertu zināšanas konkrētos Asociācijas nolīguma jautājumos. Izmantojot 6. panta 2. punktā izklāstīto izraudzīšanās kārtību, Rūpniecības, tirdzniecības, pakalpojumu un ieguldījumu apakškomitejas priekšsēdētāji pēc abu pušu vienošanās var izmantot nozaru ekspertu sarakstu.

4.   Ja šā panta 1. punktā minētais saraksts nav izveidots laikā, kad ir sagatavots pieprasījums par mediāciju vai šķīrējtiesas kolēģijas izveidošanu, šķīrējtiesnešus izlozē no to personu saraksta, kuras viena puse vai abas puses ir oficiāli ierosinājušas. Personas, kuras izvirzītas par šķīrējtiesas kolēģijas priekšsēdētāju vai mediatoru, nevar būt pušu valstspiederīgie.

20. pants

Saistība ar PTO pienākumiem

1.   Ja kāda no pusēm vēlas panākt tāda strīda izšķiršanu, kas attiecas uz PTO nolīgumā noteiktajām saistībām, tā piemēro attiecīgos PTO nolīguma noteikumus un procedūras, neskarot šā nolīguma noteikumus.

2.   Ja kāda no pusēm vēlas panākt tāda strīda izšķiršanu, kas attiecas uz saistībām, kuras saskaņā ar 2. pantu ietilpst šā nolīguma darbības jomā, tā piemēro šā nolīguma noteikumus un procedūras.

3.   Ja kāda no pusēm vēlas panākt tāda strīda izšķiršanu, kas attiecas uz saistībām, kuras saskaņā ar 2. pantu ietilpst šā nolīguma darbības jomā un kuras pēc būtības atbilst saistībām saskaņā ar PTO nolīgumu, piemēro attiecīgos PTO nolīguma noteikumus un procedūras, neskarot šā nolīguma noteikumus, izņemot gadījumu, kad puses vienojas citādi.

4.   Ja strīda izšķiršanas procedūras ir sāktas, jāizmanto vienīgi tā tiesa, kas izraudzīta saskaņā ar iepriekš minētajiem punktiem, ja vien minētā tiesa nav lēmusi par to, ka konkrētais strīds nav tās jurisdikcijā.

5.   Šā nolīguma noteikumi neliedz pusei apturēt saistību izpildi, ko atļauj PTO Strīdu izšķiršanas iestāde. PTO nolīgumu neizmanto, lai liegtu kādai no pusēm apturēt šajā nolīgumā paredzēto saistību izpildi.

21. pants

Termiņi

1.   Visus šajā protokolā noteiktos termiņus, ieskaitot termiņus, kuros šķīrējtiesas kolēģijām ir jāpaziņo savi nolēmumi, skaita kalendārajās dienās no nākamās dienas pēc darbības vai fakta, uz ko tie attiecas.

2.   Jebkuru šajā protokolā minēto termiņu var pagarināt, pusēm savstarpēji vienojoties. Puses apņemas labvēlīgi izskatīt pieprasījumus par termiņu pagarināšanu, ja kāda no pusēm nevar ievērot šajā protokolā paredzētās procedūras. Šķīrējtiesas kolēģija pēc puses pieprasījuma var pagarināt procesā piemērojamos termiņus, ievērojot pušu dažādo attīstības pakāpi.

22. pants

Protokola pārskatīšana un grozīšana

1.   Asociācijas padome ne vēlāk kā trīs gados pēc šā protokola un tā pielikumu stāšanās spēkā pārskata to īstenošanu, lai lemtu par to darbības turpināšanu, grozīšanu vai pārtraukšanu.

2.   Veicot šādu pārskatīšanu, Asociācijas padome var izskatīt iespēju izveidot vairākiem Eiropas un Vidusjūras reģiona valstu nolīgumiem kopīgu Apelācijas iestādi.

3.   Asociācijas padome var lemt par šā protokola un tā pielikumu grozīšanu.

23. pants

Stāšanās spēkā

Puses apstiprina šo protokolu saskaņā ar savām procedūrām. Šis protokols stājas spēkā nākamā mēneša pirmajā dienā pēc dienas, kad puses ir paziņojušas viena otrai, ka ir pabeigtas šajā pantā minētās procedūras.

---

(1)  Šā protokola noteikumi neskar 34. pantu Protokolā par jēdziena “noteiktas izcelsmes ražojumi” definīciju un administratīvās sadarbības metodēm.

---

PIELIKUMI

I PIELIKUMS	:	ŠĶĪRĒJTIESAS REGLAMENTS
II PIELIKUMS	:	ŠĶĪRĒJTIESAS KOLĒĢIJU LOCEKĻU UN MEDIATORU ĒTIKAS KODEKSS