EUR-Lex Access to European Union law
This document is an excerpt from the EUR-Lex website
Document 02001R0044-20120314
Council Regulation (EC) No 44/2001 of 22 December 2000 on jurisdiction and the recognition and enforcement of judgments in civil and commercial matters
Consolidated text: Padomes Regula (EK) Nr. 44/2001 ( 2000. gada 22. decembris ) par jurisdikciju un spriedumu atzīšanu un izpildi civillietās un komerclietās
Padomes Regula (EK) Nr. 44/2001 ( 2000. gada 22. decembris ) par jurisdikciju un spriedumu atzīšanu un izpildi civillietās un komerclietās
02001R0044 — LV — 14.03.2012 — 009.001
Šis dokuments ir tikai informatīvs, un tam nav juridiska spēka. Eiropas Savienības iestādes neatbild par tā saturu. Attiecīgo tiesību aktu un to preambulu autentiskās versijas ir publicētas Eiropas Savienības “Oficiālajā Vēstnesī” un ir pieejamas datubāzē “Eur-Lex”. Šie oficiāli spēkā esošie dokumenti ir tieši pieejami, noklikšķinot uz šajā dokumentā iegultajām saitēm
PADOMES REGULA (EK) Nr. 44/2001 (2000. gada 22. decembris) par jurisdikciju un spriedumu atzīšanu un izpildi civillietās un komerclietās (OV L 012, 16.1.2001., 1. lpp) |
Grozīta ar:
|
|
Oficiālais Vēstnesis |
||
Nr. |
Lappuse |
Datums |
||
KOMISIJAS REGULA (EK) Nr. 1496/2002 (2002. gada 21. augusts), |
L 225 |
13 |
22.8.2002 |
|
KOMISIJAS REGULA (EK) Nr. 1937/2004, (2004. gada 9. novembris), |
L 334 |
3 |
10.11.2004 |
|
KOMISIJAS REGULA (EK) Nr. 2245/2004 (2004. gada 27. decembris), |
L 381 |
10 |
28.12.2004 |
|
PADOMES REGULA (EK) Nr. 1791/2006 (2006. gada 20. novembrī), |
L 363 |
1 |
20.12.2006 |
|
EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA (EK) Nr. 1103/2008 (2008. gada 22. oktobris), |
L 304 |
80 |
14.11.2008 |
|
L 93 |
13 |
7.4.2009 |
||
L 119 |
7 |
13.5.2010 |
||
KOMISIJAS REGULA (ES) Nr. 156/2012 (2012. gada 22. februāris), |
L 50 |
3 |
23.2.2012 |
Grozīta ar:
L 236 |
33 |
23.9.2003 |
Labota ar:
PADOMES REGULA (EK) Nr. 44/2001
(2000. gada 22. decembris)
par jurisdikciju un spriedumu atzīšanu un izpildi civillietās un komerclietās
I
NODAĻA
DARBĪBAS JOMA
1. pants
Šo regulu nepiemēro attiecībā uz:
fizisko personu juridisko statusu vai tiesībspēju un rīcībspēju, īpašumtiesībām, kas izriet no laulības attiecībām, testamentiem un mantošanu;
bankrotu, ar maksātnespējīgu uzņēmējsabiedrību vai citu juridisko personu likvidāciju saistītām procedūrām, tiesas rīkojumiem, mierizlīgumiem un līdzīgām procedūrām;
sociālo nodrošinājumu;
šķīrējtiesu.
II
NODAĻA
JURISDIKCIJA
1.
Vispārīgi noteikumi
2. pants
3. pants
4. pants
2.
Īpašā jurisdikcija
5. pants
Personu, kuras domicils ir kādā dalībvalstī, citā dalībvalstī var iesūdzēt:
lietās, kas attiecas uz līgumiem – attiecīgās saistības izpildes vietas tiesās;
šā noteikuma mērķiem un ja vien nepastāv citāda vienošanās, attiecīgās saistības izpildes vieta ir:
— |
preču iegādes gadījumā – vieta dalībvalstī, kur saskaņā ar līgumu preces tika piegādātas vai bija jāpiegādā, |
— |
pakalpojumu sniegšanas gadījumā – vieta dalībvalstī, kurā saskaņā ar līgumu pakalpojums tika sniegts vai bija jāsniedz; |
ja nepiemēro b) apakšpunktu, tad piemēro a) apakšpunktu;
lietās, kas attiecas uz uzturēšanu – uztura kreditora domicila vai pastāvīgās mītnesvietas tiesās vai, tiesā, kuras jurisdikcijā saskaņā ar tās tiesību aktiem ir tiesvedība attiecībā uz personas juridisko statusu, ja jautājums par uzturēšanu ir saistīts ar šādu tiesvedību, ja vien šīs jurisdikcijas pamatā nav vienīgi vienas iesaistītās puses pilsonība;
lietās, kas attiecas uz neatļautu darbību vai kvazideliktu – tās vietas tiesās, kur iestājies vai var iestāties notikums, kas rada kaitējumu;
attiecībā uz tādu civilprasību par zaudējumu atlīdzināšanu vai restitūciju, kuras pamatā ir kriminālsodāma darbība – tiesā, kurā izskata attiecīgo krimināllietu, ciktāl šīs tiesas jurisdikcijā saskaņā ar tās tiesību aktiem ir civillietu izskatīšana;
attiecībā uz strīdiem, kas izriet no filiāles, aģentūras vai citas struktūras darbības – filiāles, aģentūras vai citas struktūras atrašanās vietas tiesā;
kā ar statūtiem vai rakstisku instrumentu izveidota vai mutiski izveidota un rakstiski apliecināta trasta dibinātāju, pilnvaroto vai labuma guvēju – tās dalībvalsts tiesās, kurā ir trasta domicils;
attiecībā uz strīdiem par tādas atlīdzības maksājumu, ko prasa saistībā ar kravas izglābšanu – tiesā, kuras jurisdikcijā attiecīgajai kravai:
ir uzlikts arests, lai nodrošinātu šādu maksājumu; vai
varēja tikt uzlikts šāds arests, taču ir tikusi iemaksāta drošības nauda vai sniegts cits nodrošinājums;
ar nosacījumu, ka šo noteikumu piemēro vienīgi tad, ja tiek apgalvots, ka atbildētājs ir ieinteresēts kravā vai bija ieinteresēts tās izglābšanas laikā.
6. pants
Personu, kuras domicils ir kādā dalībvalstī, var arī iesūdzēt:
1) |
ja šī persona ir viens no vairākiem atbildētājiem – tās vietas tiesā, kurā kādam no atbildētājiem ir domicils, ja prasības ir tik cieši saistītas, ka ir lietderīgi tās izskatīt un izlemt kopā, lai izvairītos no riska, ka atsevišķā tiesvedībā tiek pieņemti nesavienojami spriedumi; |
2) |
kā trešo personu prasībā par garantiju vai galvojumu vai jebkurā citā tiesvedībā ar trešo personu piedalīšanos – tiesā, kurā ir celta sākotnējā prasība, ja vien tā nav celta vienīgi ar mērķi attiecībā uz šo personu nepieļaut tās tiesas jurisdikciju, kura būtu kompetenta šīs personas lietā; |
3) |
ar pretprasību, kura izriet no tā paša līguma vai faktiem, kas bija pamatprasības pamatā – tiesā, kurā tiek izskatīta pamatprasība; |
4) |
lietās, kas attiecas uz līgumu, ja tiesvedību var apvienot ar tiesvedību pret to pašu atbildētāju jautājumos par lietu tiesībām uz nekustamo īpašumu – tās dalībvalsts tiesā, kurā atrodas īpašums. |
7. pants
Ja saskaņā ar šo regulu kādas dalībvalsts tiesas jurisdikcijā ir prasības attiecībā uz atbildību, ko rada kuģu izmantošana vai ekspluatācija, minētās tiesas – vai jebkuras citas tiesas, kas to šajā nolūkā aizstāj saskaņā ar attiecīgās dalībvalsts tiesību aktiem – jurisdikcijā ir arī prasības par šādas atbildības ierobežošanu.
3.
Jurisdikcija lietās, kas attiecas uz apdrošināšanu
8. pants
Lietās attiecībā uz apdrošināšanu jurisdikciju nosaka ar šo iedaļu, neskarot 4. pantu un 5. panta 5. punktu.
9. pants
Apdrošinātāju, kura domicils ir kādā dalībvalstī, var iesūdzēt:
tās dalībvalsts tiesās, kurā ir viņa domicils; vai
citā dalībvalstī, ja prasību iesniedzis apdrošinājuma ņēmējs, apdrošinātais vai apdrošināšanas atlīdzības saņēmējs – tās vietas tiesās, kur ir prasītāja domicils;
ja viņš ir līdzapdrošinātājs – tās dalībvalsts tiesās, kurā ir celta prasība pret galveno apdrošinātāju.
10. pants
Attiecībā uz atbildības apdrošināšanu vai nekustamā īpašuma apdrošināšanu apdrošinātāju turklāt var iesūdzēt tās vietas tiesās, kur iestājies notikums, kas rada kaitējumu. Tas pats attiecas uz gadījumiem, kad uz kustamo un nekustamo īpašumu attiecas tā pati apdrošināšanas polise un abus negatīvi ietekmējis viens un tas pats gadījums.
11. pants
12. pants
13. pants
No šīs iedaļas noteikumiem var atkāpties vienīgi ar vienošanos:
ko panāk pēc strīda rašanās; vai
kas ļauj apdrošinājuma ņēmējam, apdrošinātajam vai apdrošināšanas atlīdzības saņēmējam celt prasību tiesās, kas nav šajā iedaļā norādītās tiesas; vai
kas ir noslēgta starp apdrošinājuma ņēmēju un apdrošinātāju, kuriem abiem līguma slēgšanas laikā ir domicils vai pastāvīgā mītnesvieta tajā pašā dalībvalstī, un kas piešķir jurisdikciju šīs valsts tiesām, pat ja notikums, kas rada kaitējumu, iestātos ārvalstīs, ar nosacījumu, ka šāda vienošanās nav pretrunā attiecīgās valsts tiesību aktiem; vai
kas ir noslēgta ar apdrošinājuma ņēmēju, kura domicils nav dalībvalstī, izņemot tiktāl, ciktāl apdrošināšana ir obligāta vai attiecas uz nekustamo īpašumu kādā dalībvalstī; vai
kas ir saistīta ar apdrošināšanas līgumu tiktāl, ciktāl tas attiecas uz vienu vai vairākiem 14. pantā paredzētajiem riskiem.
14. pants
Riski, kas minēti 13. panta 5. punktā, ir šādi:
jebkāds turpmāk norādītā zaudējums vai bojājums:
jūras kuģi, iekārtas, kas atrodas kontinentālajā šelfā vai atklātā jūrā, vai gaisakuģi, ja zaudējumu vai bojājumu rada apdraudējumi, kas saistīti ar to izmantošanu komerciāliem nolūkiem;
preces tranzītā, izņemot pasažieru bagāžu, ja tranzīts ir pārvadājums ar šādiem kuģiem vai gaisakuģiem vai ietver šādu pārvadājumu;
jebkāda atbildība, izņemot atbildību par pasažieriem nodarītajiem miesas bojājumiem vai viņu bagāžas bojājumiem:
kura izriet no kuģu, iekārtu vai gaisa kuģu izmantošanas vai ekspluatācijas, kā minēts 1. punkta a) apakšpunktā, ciktāl attiecībā uz pēdējiem minētajiem tās dalībvalsts tiesību akti, kurā šāds gaisakuģis ir reģistrēts, neaizliedz vienošanos par jurisdikciju attiecībā uz šādu risku apdrošināšanu;
par zaudējumu vai bojājumu, ko nodarījušas preces tranzītā, kā aprakstīts 1. punkta b) apakšpunktā;
jebkādi finansiāli zaudējumi, kas ir saistīti ar kuģu, iekārtu vai gaisakuģu izmantošanu vai ekspluatāciju, kā minēts 1. punkta a) apakšpunktā, jo īpaši kravas vai frakts līguma zaudējums;
jebkādi riski vai intereses saistībā ar 1. līdz 3. punktā minētajiem riskiem;
4.
Jurisdikcija attiecībā uz patērētāju līgumiem
15. pants
Lietās saistībā ar līgumiem, ko persona – patērētājs – noslēgusi mērķiem, kurus var uzskatīt par nesaistītiem ar viņa arodu vai profesiju, jurisdikciju nosaka šajā iedaļā, neskarot 4. pantu un 5. panta 5. punktu, ja:
tas ir līgums par preču iegādi ar nomaksu pa daļām; vai
tas ir līgums par aizdevumu, kas atmaksājams pa daļām, vai jebkāda cita veida kredītu, kas izsniegts nolūkā finansēt preču iegādi; vai
visos citos gadījumos – līgums ir noslēgts ar personu, kas veic komercdarbību vai profesionālo darbību patērētāja domicila dalībvalstī vai jebkādā veidā vērš šādu darbību uz attiecīgo dalībvalsti vai vairākām dalībvalstīm, tostarp attiecīgo dalībvalsti, un līgums ietilpst šādas darbības jomā.
16. pants
17. pants
No šīs iedaļas noteikumiem var atkāpties vienīgi ar vienošanos:
ko panāk pēc strīda rašanās; vai
kas ļauj patērētājam celt prasību tiesās, kas nav šajā iedaļā norādītās tiesas; vai
kas ir noslēgta starp patērētāju un otru līgumslēdzēju pusi, kuriem abiem līguma slēgšanas laikā ir domicils vai pastāvīgā mītnesvieta tajā pašā dalībvalstī un kas piešķir jurisdikciju šīs dalībvalsts tiesām, ar nosacījumu, ka šāda vienošanās nav pretrunā attiecīgās dalībvalsts tiesību aktiem.
5.
Jurisdikcija attiecībā uz atsevišķiem darba līgumiem
18. pants
19. pants
Darba devēju, kura domicils ir kādā dalībvalstī, var iesūdzēt:
tās dalībvalsts tiesās, kurā ir viņa domicils; vai
citā dalībvalstī:
tiesās tajā vietā, kur darbinieks pastāvīgi veic darbu, vai tiesā tajā vietā, kur viņš to veicis pēdējoreiz; vai
ja darbinieks pastāvīgi neveic vai neveica darbu vienā noteiktā dalībvalstī – tiesās tajā vietā, kur atrodas vai atradās uzņēmums, kas pieņēma darbinieku.
20. pants
21. pants
No šīs iedaļas noteikumiem var atkāpties vienīgi saskaņā ar vienošanos par jurisdikciju:
ko panāk pēc strīda rašanās; vai
kas ļauj darbiniekam celt prasību citās tiesās, kas nav šajā iedaļā norādītās tiesas.
6.
Izņēmuma jurisdikcija
22. pants
Šādām tiesām ir izņēmuma jurisdikcija neatkarīgi no domicila:
1) |
lietā, kuras priekšmets ir lietu tiesības saistībā ar nekustamo īpašumu vai nekustamā īpašuma noma/īre – tās dalībvalsts tiesām, kurā atrodas īpašums. Tomēr lietā, kuras priekšmets ir nekustamā īpašuma noma/īre, kas noslēgta pagaidu privātai izmantošanai uz ne ilgāk kā sešiem mēnešiem pēc kārtas, jurisdikcija ir arī tās dalībvalsts tiesām, kurā ir atbildētāja domicils, ar nosacījumu, ka īrnieks/nomnieks ir fiziska persona un ka iznomātāja/izīrētāja un īrnieka/nomnieka domicils ir vienā un tajā pašā dalībvalstī; |
2) |
lietā, kuras priekšmets ir uzņēmējsabiedrību, citu juridisko personu vai fizisku vai juridisku personu apvienību izveides spēkā esamība, to darbības izbeigšana vai likvidācija, vai to pārvaldes struktūru pieņemto lēmumu spēkā esamība – tās dalībvalsts tiesām, kurā ir uzņēmējsabiedrības, juridiskās personas vai apvienības atrašanās vieta. Lai noteiktu šo atrašanās vietu, tiesa piemēro starptautisko privāttiesību normas; |
3) |
lietā, kuras priekšmets ir valsts reģistru ierakstu spēkā esamība – tās dalībvalsts tiesām, kura uztur attiecīgo reģistru; |
4) |
lietā attiecībā uz tādu patentu, preču zīmju, dizainparaugu vai citu līdzīgu tiesību reģistrāciju vai spēkā esamību, kas jādeponē vai jāreģistrē – tās dalībvalsts tiesām, kurā deponēšana vai reģistrācija ir pieteikta vai veikta vai kurā to uzskata par veiktu saskaņā ar kāda Kopienas instrumenta vai starptautiskas konvencijas noteikumiem. Neskarot Eiropas Patentu biroja jurisdikciju saskaņā ar Konvenciju par Eiropas patentu piešķiršanu, kas parakstīta 1973. gada 5. oktobrī Minhenē, neatkarīgi no domicila vienīgi katras dalībvalsts tiesām ir jurisdikcija lietās par jebkura attiecīgajai valstij piešķirtā Eiropas patenta reģistrāciju vai spēkā esamību; |
5) |
lietā attiecībā uz spriedumu izpildi – tās dalībvalsts tiesām, kurā spriedums ir izpildīts vai ir jāizpilda. |
7.
Vienošanās par jurisdikciju
23. pants
Ja puses, no kurām vienai vai vairākām domicils ir kādā dalībvalstī, ir vienojušās par to, ka tiesai vai tiesām kādā dalībvalstī ir jurisdikcija izskatīt jebkādus strīdus, kas radušies vai varētu rasties saistībā ar noteiktām tiesiskām attiecībām, tad jurisdikcija ir šai tiesai vai tiesām. Tā ir izņēmuma jurisdikcija, ja vien puses nav vienojušās citādi. Šāda vienošanās, kas piešķir jurisdikciju, ir:
rakstiska vai rakstiski apstiprināta; vai
tādā formā, kas atbilst pušu starpā pastāvošajai praksei; vai
starptautiskajā tirdzniecībā vai komercdarbībā – tādā formā, kas atbilst praksei, par ko puses zina vai par ko pusēm būtu vajadzējis zināt, un ko šādā tirdzniecībā vai komercdarbībā iesaistītās attiecīgā līguma veida līgumslēdzējas puses plaši pazīst un regulāri ievēro.
24. pants
Papildus jurisdikcijai, kas atvasināta no citiem šīs regulas noteikumiem, jurisdikcija ir dalībvalsts tiesai, kurā atbildētājs vēršas. Šo normu nepiemēro, ja atbildētājs vērsies tiesā, lai apstrīdētu jurisdikciju, vai ja citai tiesai ir izņēmuma jurisdikcija saskaņā ar 22. pantu.
8.
Jurisdikcijas un pieņemamības pārbaude
25. pants
Ja kādas dalībvalsts tiesā ceļ prasību, kura galvenokārt attiecas uz lietu, kas saskaņā ar 22. pantu ir citas dalībvalsts tiesu izņēmuma jurisdikcijā, tā pēc savas iniciatīvas paziņo, ka tai nav jurisdikcijas.
26. pants
9.
Lis pendens un saistītas prasības
27. pants
28. pants
29. pants
Ja prasības ir vairāku tiesu izņēmuma jurisdikcijā, visas tiesas, kas nav tiesa, kurā pirmajā celta prasība, atsakās no jurisdikcijas par labu minētajai tiesai.
30. pants
Šajā iedaļā uzskata, ka prasība ir celta tiesā:
laikā, kad dokuments, ar ko celta prasība, vai līdzvērtīgs dokuments ir iesniegts tiesā, ar nosacījumu, ka prasītājs pēc tam ir veicis pasākumus, kas viņam bija jāveic, lai nodrošinātu izsniegšanu atbildētājam; vai
ja dokuments jāizsniedz pirms iesniegšanas tiesā – laikā, kad to saņem iestāde, kas ir atbildīga par izsniegšanu, ar nosacījumu, ka prasītājs pēc tam ir veicis visus pasākumus, kas viņam bija jāveic, lai nodrošinātu dokumentu iesniegšanu tiesā.
10.
Pagaidu pasākumi, tostarp aizsardzības pasākumi
31. pants
Dalībvalsts tiesās var iesniegt pieteikumu attiecībā uz tādiem pagaidu pasākumiem, tostarp aizsardzības pasākumiem, ko var piemērot saskaņā ar attiecīgās valsts tiesību aktiem, pat ja saskaņā ar šo regulu lieta pēc būtības ir citas dalībvalsts tiesu jurisdikcijā.
III
NODAĻA
ATZĪŠANA UN IZPILDE
32. pants
Šajā regulā “spriedums” ir jebkurš spriedums, ko pieņēmusi kādas dalībvalsts tiesa, neatkarīgi no sprieduma nosaukuma, tostarp dekrēts, rīkojums, lēmums vai izpildraksts, kā arī izmaksu vai izdevumu noteikšana, ko veic tiesas ierēdnis.
1.
Atzīšana
33. pants
34. pants
Spriedumu neatzīst:
ja šāda atzīšana ir acīmredzami pretrunā tās dalībvalsts sabiedriskajai kārtībai, kurā prasa atzīšanu;
aizmuguriska sprieduma gadījumā – ja atbildētājam netika laikus izsniegts dokuments, ar ko celta prasība, vai līdzīgs dokuments, lai viņš varētu nodrošināt sev aizstāvību, izņemot gadījumu, ja atbildētājs nav sācis sprieduma pārsūdzēšanas procedūru, kad viņam bija iespējams to darīt;
ja tas ir nesavienojams ar spriedumu, kas dalībvalstī, kurā prasa atzīšanu, pieņemts strīdā starp tām pašām pusēm;
ja tas ir nesavienojams ar agrāku spriedumu, kas pieņemts citā dalībvalstī vai kādā trešā valstī un par vienu un to pašu pamatu un priekšmetu starp tām pašām pusēm, ar nosacījumu, ka agrākais spriedums atbilst nosacījumiem tā atzīšanai dalībvalstī, kurā prasa atzīšanu.
35. pants
36. pants
Ārvalstīs pieņemti spriedumi nekādos apstākļos nav pārskatāmi pēc būtības.
37. pants
2.
Izpilde
38. pants
39. pants
40. pants
41. pants
Spriedumu pasludina par izpildāmu, tiklīdz ir izpildītas 53. pantā minētās formalitātes, neveicot pārbaudes saskaņā ar 34. un 35. pantu. Puse, attiecībā uz kuru prasa izpildi, šajā tiesvedības stadijā nav tiesīga iesniegt nekādus paskaidrojumus pieteikuma sakarā.
42. pants
43. pants
44. pants
Spriedumu par pārsūdzību var apstrīdēt vienīgi ar IV pielikumā minēto pārsūdzību.
45. pants
46. pants
47. pants
48. pants
49. pants
Ārvalsts spriedums, kas kā sodu nosaka periodiskus maksājumus, ir izpildāms tajā dalībvalstī, kurā prasa izpildi, vienīgi tad, ja izcelsmes dalībvalsts tiesas ir galīgi noteikušas maksājuma summu.
50. pants
Pieteikuma iesniedzējs, kurš izcelsmes dalībvalstī ir saņēmis pilnīgu vai daļēju juridisko palīdzību vai atbrīvojumu no izmaksām vai izdevumiem, ir tiesīgs šajā iedaļā paredzētajā procedūrā saņemt visplašāko juridisko palīdzību vai visplašāko atbrīvojumu no izmaksām vai izdevumiem, kādu paredz tiesību akti dalībvalstī, kurā prasa izpildi.
51. pants
No personas, kura vienā dalībvalstī prasa izpildīt spriedumu, kas pieņemts citā dalībvalstī, neprasa nekāda veida nodrošinājumu, garantiju vai ķīlu tā iemesla dēļ, ka šī persona ir ārvalsts pilsonis vai ka tai nav domicila vai pastāvīgas mītnesvietas dalībvalstī, kurā prasa izpildi.
52. pants
Lietā par izpildāmības pasludināšanu dalībvalstī, kurā prasa izpildi, nedrīkst uzlikt nekādu maksu, nodokli vai nodevu, ko aprēķina, pamatojoties uz attiecīgās lietas vērtību.
3.
Kopējie noteikumi
53. pants
54. pants
Tās dalībvalsts tiesā vai kompetentā iestādē, kurā pieņemts spriedums, pēc jebkuras ieinteresētās puses lūguma izdod apliecību, izmantojot standarta veidlapu šīs regulas V pielikumā.
55. pants
56. pants
Attiecībā uz 53. pantā vai 55. panta 2. punktā minētajiem dokumentiem vai dokumentu par pārstāvja iecelšanu ad litem neprasa veikt legalizāciju vai līdzīgas formalitātes.
IV
NODAĻA
PUBLISKI AKTI UN IZLĪGUMI
57. pants
58. pants
Izlīgums, kas apstiprināts tiesā tiesvedības gaitā un ir izpildāms dalībvalstī, kurā izlīgums noslēgts, ir izpildāms dalībvalstī, kurā prasa izpildi, saskaņā ar tādiem pašiem nosacījumiem kā publiski akti. Tās dalībvalsts tiesa vai kompetentā iestāde, kurā apstiprināts izlīgums, pēc jebkuras ieinteresētās puses lūguma izdod apliecību, izmantojot standarta veidlapu šīs regulas V pielikumā.
V
NODAĻA
VISPĀRĪGI NOTEIKUMI
59. pants
60. pants
Šajā regulā uzņēmējsabiedrības vai citas juridiskās personas, vai fizisku vai juridisku personu apvienības domicils ir vietā, kur ir tās:
statūtos noteiktā atrašanās vieta; vai
galvenais birojs; vai
galvenā darbības vieta.
61. pants
Neskarot labvēlīgākus noteikumus attiecīgo valstu tiesību aktos, personas, kam ir domicils kādā dalībvalstī un ko par netīšu noziedzīgu nodarījumu tiesā krimināltiesās citā dalībvalstī, kuras pilsoņi tās nav, var aizstāvēt atbilstīgi kvalificētas personas, pat ja tās neierodas personiski. Tomēr tiesa, kurā celta prasība, var prasīt ierasties personiski; ja persona neierodas, spriedums, kas pieņemts civillietā, kurā attiecīgajai personai nav bijusi iespēja nodrošināt sev aizstāvību, nav jāatzīst vai jāizpilda citās dalībvalstīs.
62. pants
Zviedrijā saīsinātās tiesāšanās procedūrās par atgādinājumiem veikt maksājumus (betalningsföreläggande) un palīdzību (handräckning) termins “tiesa” ietver “Zviedrijas naudas piedzīšanas dienestu” (kronofogdemyndighet).
63. pants
64. pants
65. pants
Vācijā, Austrijā un Ungārijā nevar atsaukties uz 6. panta 2. punktā un 11. pantā paredzēto jurisdikciju tiesvedībā par garantijas nodrošinājumu vai citā tiesvedībā attiecībā uz trešām personām. Pret ikvienu personu, kuras domicils ir citā dalībvalstī, var iesniegt prasību tiesā:
Vācijā — attiecībā uz litis denuntiatio saskaņā ar Civilprocesa kodeksa (Zivilprozessordnung) 68. pantu un 72. līdz 74. pantu,
Austrijā — attiecībā uz litis denuntiatio saskaņā ar Civilprocesa kodeksa (Zivilprozessordnung) 21. pantu,
Ungārijā — attiecībā uz litis denuntiatio saskaņā ar Civilprocesa kodeksa (Polgári perrendtartás) 58. līdz 60. pantu.
VI
NODAĻA
PĀREJAS NOTEIKUMI
66. pants
Tomēr, ja tiesvedība izcelsmes dalībvalstī bija uzsākta pirms šīs regulas stāšanās spēkā, pēc minētās dienas pieņemtus spriedumus atzīst un izpilda saskaņā ar III nodaļu:
ja tiesvedība izcelsmes dalībvalstī bija uzsākta pēc Briseles konvencijas vai Lugāno konvencijas stāšanās spēkā gan izcelsmes dalībvalstī, gan dalībvalstī, kurā prasa atzīšanu vai izpildi;
visos pārējos gadījumos – ja jurisdikcijas pamatā ir normas, kas atbilst II nodaļas noteikumiem vai noteikumiem kādā konvencijā starp izcelsmes dalībvalsti un dalībvalsti, kurā prasa atzīšanu vai izpildi, kura bija spēkā, kad tika uzsākta tiesvedība.
VII
NODAĻA
SAISTĪBA AR CITIEM INSTRUMENTIEM
67. pants
Šī regula neliedz piemērot noteikumus, kas konkrētos jautājumos reglamentē jurisdikciju un spriedumu atzīšanu un izpildi un kas ietverti Kopienas aktos vai valstu tiesību aktos, kuri saskaņoti ar šādiem aktiem.
68. pants
69. pants
Saskaņā ar 66. panta 2. punktu un 70. pantu šī regula attiecībās starp dalībvalstīm aizstāj šādas konvencijas un līgumus, kas noslēgti starp divām vai vairākām dalībvalstīm:
70. pants
71. pants
Lai 1. punktu interpretētu vienveidīgi, to piemēro šādi:
šī regula neliedz tiesai kādā valstī, kura ir līgumslēdzēja puse konvencijā par kādu konkrētu jautājumu, īstenot jurisdikciju saskaņā ar attiecīgo konvenciju, pat ja atbildētāja domicils ir citā dalībvalstī, kura nav attiecīgās konvencijas līgumslēdzēja puse. Tiesa, kas izskata prasību, jebkurā gadījumā piemēro šīs regulas 26. pantu;
spriedumus, ko kādā dalībvalstī ir pieņēmusi tiesa, īstenojot konvencijā par kādu konkrētu jautājumu paredzētu jurisdikciju, saskaņā ar šo regulu atzīst un izpilda citā dalībvalstī.
Ja konvencija par kādu konkrētu jautājumu, kuras līgumslēdzējas puses ir gan izcelsmes dalībvalsts, gan dalībvalsts, kurā prasa atzīšanu vai izpildi, paredz nosacījumus spriedumu atzīšanai un izpildei, tad piemēro minētos nosacījumus. Jebkurā gadījumā var piemērot šīs regulas noteikumus, kas attiecas uz spriedumu atzīšanas un izpildes procedūrām.
72. pants
Šī regula neietekmē nolīgumus, ar kuriem dalībvalstis pirms šīs regulas stāšanās spēkā saskaņā ar Briseles konvencijas 59. pantu ir uzņēmušās neatzīt spriedumus, kas citās minētās konvencijas līgumslēdzējās valstīs pieņemti attiecībā uz atbildētājiem, kuru domicils vai pastāvīgā mītnesvieta ir trešā valstī, ja minētās konvencijas 4. pantā noteiktajos gadījumos spriedumu var pamatot vienīgi ar jurisdikciju, kas noteikta minētās konvencijas 3. panta otrajā daļā.
VIII
NODAĻA
NOBEIGUMA NOTEIKUMI
73. pants
Vēlākais, piecus gadus pēc šīs regulas stāšanās spēkā Komisija iesniedz Eiropas Parlamentam, Padomei un Ekonomikas un sociālo lietu komitejai pārskatu par šīs regulas piemērošanu. Pārskatam vajadzības gadījumā pievieno priekšlikumu par šīs regulas pielāgošanu.
74. pants
75. pants
76. pants
Šī regula stājas spēkā 2002. gada 1. martā.
Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs saskaņā ar Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu.
I PIELIKUMS
Regulas 3. panta 2. punktā un 4. panta 2. punktā minētās jurisdikcijas normas
— |
Beļģijā : 5. līdz 14. pants 2004. gada 16. jūlija Likumā par starptautiskajām privāttiesībām, |
— |
Bulgārijā : Starptautiskā privāttiesību kodeksa 4. panta 1. punkta 2. apakšpunkts, |
— |
Čehijā : 86. pants Likumā Nr. 99/1963 Coll., Civilprocesa kodekss (občanský soudní řád) ar grozījumiem, |
— |
Dānijā : Tiesvedības akta (lov om rettens pleje) 246. panta 2. un 3. punkts, |
— |
Vācijā : Civilprocesa kodeksa (Zivilprozeßordnung) 23. pants, |
— |
Igaunijā : Civilprocesa kodeksa (tsiviilkohtumenetluse seadustik) 86. pants, |
— |
Grieķijā : Civilprocesa kodeksa (Κώδικας Πολιτικής Δικονομίας) 40. pants, |
— |
Francijā : Civilkodeksa (Code civil) 14. un 15. pants, |
— |
Īrijā : normas, kas ļauj jurisdikciju pamatot ar to, ka dokuments, ar ko ceļ prasību, atbildētājam izsniegts viņa pagaidu uzturēšanās laikā Īrijā, |
— |
Itālijā : 3. un 4. pants 1995. gada 31. maija Aktā Nr. 218, |
— |
Kiprā : 21. panta 2. punkts 1960. gada Tiesu likumā Nr. 14, ar grozījumiem, |
— |
Latvijā : Civilprocesa likuma 27. pants un 28. panta 3., 5., 6. un 9. punkts, |
— |
Lietuvā : Civilprocesa kodeksa (Civilinio proceso kodeksas) 31. pants, |
— |
Luksemburgā : Civilkodeksa (Code civil) 14. un 15. pants, |
— |
Ungārijā : 1979. gada Dekrēta–likuma Nr. 13 par starptautiskajām privāttiesībām (a nemzetközi magánjogról szóló 1979. évi 13. törvényerejű rendelet) 57. pants, |
— |
Maltā : Tiesas organizācijas un civilprocesa kodeksa 12. nodaļas (Kodiċi ta’ Organizzazzjoni u Proċedura Ċivili – Kap. 12) 742., 743. un 744. pants un Tirdzniecības kodeksa 13. nodaļas (Kodiċi tal-kummerċ – Kap. 13) 549. pants, |
— |
Austrijā : Likuma par tiesas jurisdikciju (Jurisdiktionsnorm) 99. pants, |
— |
Polijā : Civilprocesa kodeksa (Kodeksu postępowania cywilnego) 1103. panta 4. punkts, |
— |
Portugālē : Civilprocesa kodeksa (Código de Processo Civil) 65. panta 1. punkta b) apakšpunkts, ciktāl tas var ietvert pārspīlētu jurisdikcijas pamatojumu, piemēram, tās vietas tiesu jurisdikcijai, kur atrodas filiāle, aģentūra vai cita iestāde (ja tā atrodas Portugālē), ja centrālā administrācija ir atbildētāja puse, kurai piesūtīti dokumenti (ja tā atrodas ārvalstīs), un Darba procesa kodeksa (Código de Processo de Trabalho) 10. pants, ciktāl tas var ietvert pārspīlētu jurisdikcijas pamatojumu, piemēram, tās vietas tiesu jurisdikcijai, kur ir prasītāja domicils tiesvedībā, kas saistīta ar atsevišķiem darba līgumiem un kuru ierosinājis darba ņēmējs pret darba devēju, |
— |
Rumānijā : 148. līdz 157. pants Likumā Nr. 105/1992 par starptautisko privāttiesību attiecībām, |
— |
Slovēnijā : Starptautisko privāttiesību un procesa likuma (Zakon o medarodnem zasebnem pravu in postopku) 48. panta 2. punkts saistībā ar Civilprocesa likuma (Zakon o pravdnem postopku) 47. panta 2. punktu un Starptautisko privāttiesību un procesa likuma (Zakon o medarodnem zasebnem pravu in postopku) 58. pants saistībā ar Civilprocesa likuma (Zakon o pravdnem postopku) 59. pantu, |
— |
Slovākijā : 37. līdz 37.e pants Aktā Nr. 97/1963 par starptautiskajām privāttiesībām un ar to saistītajām procesuālajām normām, |
— |
Somijā : Procesuālā kodeksa (oikeudenkäymiskaari/rättegångsbalken) 10. nodaļas 18. iedaļas 1. panta 1. un 2. daļa, |
— |
Zviedrijā : Procesuālā kodeksa (rättegångsbalken) 10. nodaļas 3. iedaļas pirmās daļas pirmais teikums, |
— |
Apvienotajā Karalistē : normas, kas ļauj jurisdikciju pamatot ar to, ka:
a)
dokuments, ar ko ceļ prasību, atbildētājam izsniegts viņa pagaidu uzturēšanās laikā Apvienotajā Karalistē; vai
b)
Apvienotajā Karalistē atrodas atbildētājam piederošs īpašums; vai
c)
aresta uzlikšana īpašumam Apvienotajā Karalistē par labu prasītājam. |
II PIELIKUMS
Tiesas vai kompetentās iestādes, kam var iesniegt 39. pantā minēto pieteikumu, ir šādas:
— |
Beļģijā : “tribunal de première instance” vai “rechtbank van eerste aanleg”, vai “erstinstanzliches Gericht”, |
— |
Bulgārijā : “окръжният съд”, |
— |
Čehijā : “okresní soud” vai “soudní exekutor”, |
— |
Dānijā : “byret”, |
— |
Vācijā :
a)
“Landgericht” palātas tiesas priekšsēdētājs;
b)
publiska akta izpildāmības pasludināšanas procedūrā – notārs, |
— |
Igaunijā : “maakohus” (apgabaltiesa), |
— |
Grieķijā : “Μονομελές Πρωτοδικείο”, |
— |
Spānijā : “Juzgado de Primera Instancia”, |
— |
Francijā :
a)
“greffier en chef du tribunal de grande instance”;
b)
“président de la chambre départementale des notaires”, ja prasa notariāla publiska akta izpildāmības pasludināšanu, |
— |
Īrijā : “High Court”, |
— |
Itālijā : “corte d’appello”, |
— |
Kiprā : “Επαρχιακό Δικαστήριο” vai sprieduma par uzturēšanu gadījumā – “Οικογενειακό Δικαστήριο”, |
— |
Latvijā : rajona (pilsētas) tiesa, |
— |
Lietuvā : “Lietuvos apeliacinis teismas”, |
— |
Luksemburgā : “tribunal d’arrondissement” tiesas sēdes priekšsēdētājs, |
— |
Ungārijā : “megyei bíróság székhelyén működő helyi bíróság” un Budapeštā – “Budai Központi Kerületi Bíróság”, |
— |
Maltā : “Prim’ Awla tal-Qorti Ċivili” vai “Qorti tal-Maġistrati ta’ Għawdex fil-ġurisdizzjoni superjuri tagħha”, vai sprieduma par uzturēšanu gadījumā – “Reġistratur tal-Qorti” pēc “Ministru responsabbli għall-Ġustizzja” nosūtījuma, |
— |
Nīderlandē : “voorzieningenrechter van de rechtbank”, |
— |
Austrijā : “Bezirksgericht”, |
— |
Polijā : “sąd okręgowy”, |
— |
Portugālē : “Tribunal de Comarca”, |
— |
Rumānijā : “Tribunal”, |
— |
Slovēnijā : “okrožno sodišče”, |
— |
Slovākijā : “okresný súd”, |
— |
Somijā : “käräjäoikeus/tingsrätt”, |
— |
Zviedrijā : “Svea hovrätt”, |
— |
Apvienotajā Karalistē :
|
III PIELIKUMS
Tiesas, kurās var iesniegt 43. panta 2. punktā minētās pārsūdzības, ir šādas:
— |
Beļģijā :
|
— |
Bulgārijā : “Апелативен съд – София”, |
— |
Čehijā : apelācijas tiesa ar rajona tiesas starpniecību, |
— |
Dānijā : “landsret”, |
— |
Vācijā : “Oberlandesgericht”, |
— |
Igaunijā : “ringkonnakohus”, |
— |
Grieķijā : “Εφετείο”, |
— |
Spānijā : “Juzgado de Primera Instancia”, kas pieņēmusi apstrīdēto lēmumu, lai “Audiencia Provincial” izlemj pārsūdzību, |
— |
Francijā :
a)
“cour d’appel” par lēmumiem, kas atļauj piemērošanu;
b)
“tribunal de grande instance” tiesas sēdes priekšsēdētājs par lēmumiem, kas noraida piemērošanu, |
— |
Īrijā : “High Court”, |
— |
Itālijā : “corte d’appello”, |
— |
Kiprā : “Επαρχιακό Δικαστήριο” vai sprieduma par uzturēšanu gadījumā – “Οικογενειακό Δικαστήριο”, |
— |
Latvijā : apgabaltiesa ar rajona (pilsētas) tiesas starpniecību, |
— |
Lietuvā : “Lietuvos apeliacinis teismas”, |
— |
Luksemburgā : “Cour supérieure de justice”, kas darbojas kā apelācijas tiesa civillietās, |
— |
Ungārijā : vietējā tiesa, kas atrodas apgabaltiesas atrašanās vietā (Budapeštā – “Central District Court of Buda”); pārsūdzību izskata apgabaltiesa (Budapeštā – “Capital Court”), |
— |
Maltā : “Qorti ta’ l-Appell” saskaņā ar pārsūdzības procedūru, kas noteikta “Kodiċi ta’ Organizzazzjoni u Proċedura Ċivili – Kap.12” vai sprieduma par uzturēšanu gadījumā – “ċitazzjoni” pirms “Prim’ Awla tal-Qorti ivili jew il-Qorti tal-Maġistrati ta’ Għawdex fil-ġurisdizzjoni superjuri tagħha’”, |
— |
Nīderlandē : “rechtbank”, |
— |
Austrijā : “Landesgericht” ar “Bezirksgericht” starpniecību, |
— |
Polijā : “sąd apelacyjny” ar “sąd okręgowy” starpniecību, |
— |
Portugālē : “Tribunal da Relação”. Pārsūdzības iesniedz, aizpildot pieteikumu saskaņā ar spēkā esošajiem valsts tiesību aktiem, ko iesniedz tiesā, kuras lēmums tiek pārsūdzēts, |
— |
Rumānijā : “Curte de Apel”, |
— |
Slovēnijā : “okrožno sodišče”, |
— |
Slovākijā : apelācijas instances tiesa ar tās rajona tiesas starpniecību, kuras lēmumu pārsūdz, |
— |
Somijā : “hovioikeus/hovrätt”, |
— |
Zviedrijā : “Svea hovrätt”, |
— |
Apvienotajā Karalistē :
|
IV PIELIKUMS
Pārsūdzības, ko var iesniegt saskaņā ar 44. pantu, ir šādas:
Beļģijā, Grieķijā, Spānijā, Francijā, Itālijā, Luksemburgā un Nīderlandē –pārsūdzība kasācijas kārtībā,
Bulgārijā:“обжалване пред Върховния касационен съд”,
Čehijā:“dovolání” un “žaloba pro zmatečnost”,
Dānijā:pārsūdzība iesniedzama “Højesteret” ar “Procesbevillingsnævnet” atļauju,
Vācijā:“Rechtsbeschwerde”,
Igaunijā:“kassatsioonikaebus”,
Īrijā:pārsūdzība par tiesību jautājumiem iesniedzama “Supreme Court”,
Kiprā:pārsūdzība iesniedzama “Supreme Court”,
Latvijā:pārsūdzība Augstākās tiesas Senātā ar apgabaltiesas starpniecību,
Lietuvā:pārsūdzība iesniedzama “Lietuvos Aukščiausiasis Teismas”,
Ungārijā:“felülvizsgálati kérelem”,
Maltā:turpmāka pārsūdzība citā tiesā nav iespējama; attiecībā uz spriedumiem par uzturēšanu – “Qorti ta’ l-Appell” saskaņā ar pārsūdzības procedūru, kas noteikta “kodiċi ta’ Organizzazzjoni u Procedura Ċivili – Kap. 12”,
Austrijā:“Revisionsrekurs”,
Polijā:“skarga kasacyjna”,
Portugālē:pārsūdzība par tiesību jautājumiem,
Rumānijā:“contestatie in anulare” vai “revizuire”,
Slovēnijā:pārsūdzība iesniedzama “Vrhovno sodišče Republike Slovenije”,
Slovākijā:“dovolanie”,
Somijā:pārsūdzība iesniedzama “korkein oikeus/högsta domstolen”,
Zviedrijā:pārsūdzība iesniedzama “Högsta domstolen”,
Apvienotajā Karalistē:vienreizēja turpmāka pārsūdzība par tiesību jautājumiem.
V PIELIKUMS
Regulas 54. vai 58. pantā minētā apliecība par spriedumiem un izlīgumiem
(English, inglés, anglais, inglese …)
1. Izcelsmes dalībvalsts
2. Tiesa vai kompetentā iestāde, kas izdevusi apliecību
2.1. Vārds
2.2. Adrese
2.3. Tālr./fakss/e–pasts
3. Tiesa, kas pieņēma spriedumu/apstiprināja izlīgumu ( *1 )
3.1. Tiesas veids
3.2. Tiesas atrašanās vieta
4. Spriedums/izlīgums (*1)
4.1. Datums
4.2. Atsauces numurs
4.3. Spriedumā/izlīgumā iesaistītās puses (*1)
4.3.1. Prasītāja(-u) vārds(-i)
4.3.2. Atbildētāja(-u) vārds(-i)
4.3.3. Citu pušu vārdi, ja tādas ir
4.4. Ja spriedums pieņemts aizmuguriski – diena, kad izsniegts dokuments, ar kuru celta prasība
4.5. Sprieduma/izlīguma (*1) teksts, kas pievienots šai apliecībai
5. To personu vārdi, kurām piešķirta juridiska palīdzība
Spriedums/izlīgums (*1) izpildāms izcelsmes dalībvalstī (regulas 38. un 58. pants) pret:
Vārds, uzvārds:
(vieta), (datums)
Paraksts un/vai zīmogs
VI PIELIKUMS
Regulas 57. panta 4. punktā minētā apliecība par publiskiem aktiem
(English, inglés, anglais, inglese …)
1. Izcelsmes dalībvalsts
2. Kompetentā iestāde, kas izdevusi apliecību
2.1. Vārds
2.2. Adrese
2.3. Tālr./fakss/e–pasts
3. Iestāde, kas apliecinājusi akta autentiskumu
3.1. Iestāde, kas iesaistīta publiskā akta sagatavošanā (attiecīgā gadījumā)
3.1.1. Iestādes nosaukums
3.1.2. Iestādes atrašanās vieta
3.2. Iestāde, kas reģistrējusi publisko aktu (attiecīgā gadījumā)
3.2.1. Iestādes veids
3.2.2. Iestādes atrašanās vieta
4. Publiskais akts
4.1. Akta apraksts
4.2. Datums
4.2.1. kurā akts sagatavots
4.2.2. ja datums atšķiras: kurā akts reģistrēts
4.3. Atsauces numurs
4.4. Aktā minētās puses
4.4.1. Kreditora vārds
4.4.2. Parādnieka vārds
5. Šai apliecībai pievienotās izpildāmās saistības teksts
Publiskais akts ir izpildāms pret parādnieku izcelsmes dalībvalstī (regulas 57. panta 1. punkts)
(vieta), (datums)
Paraksts un/vai zīmogs
( 1 ) OV C 376, 28.12.1999., 1. lpp.
( 2 ) Atzinums sniegts 2000. gada 21. septembrī (Oficiālajā Vēstnesī vēl nav publicēts).
( 3 ) OV C 117, 26.4.2000., 6. lpp.
( 4 ) OV L 299, 31.12.1972., 32. lpp.
OV L 304, 30.10.1978., 1. lpp.
OV L 388, 31.12.1982., 1. lpp.
OV L 285, 3.10.1989., 1. lpp.
OV C 15, 15.1.1997., 1. lpp.
Konsolidēto tekstu skatīt OV C 27, 26.1.1998., 1. lpp.
( 5 ) OV L 204, 2.8.1975., 28. lpp.
OV L 304, 30.10.1978., 1. lpp.
OV L 388, 31.12.1982., 1. lpp.
OV L 285, 3.10.1989., 1. lpp.
OV C 15, 15.1.1997., 1. lpp.
Konsolidēto tekstu skatīt OV C 27, 26.1.1998., 28. lpp.
( 6 ) OV L 184, 17.7.1999., 23. lpp.
( 7 ) OV L 228, 16.8.1973., 3. lpp. Direktīvā jaunākie grozījumi izdarīti ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2000/26/EK (OV L 181, 20.7.2000., 65. lpp.).
( 8 ) OV L 172, 4.7.1988., 1. lpp. Direktīvā jaunākie grozījumi izdarīti ar Direktīvu 2000/26/EK.
( 9 ) OV L 330, 29.11.1990., 44. lpp.
( 10 ) OV L 160, 30.6.2000., 37. lpp.
( *1 ) Lieko svītrot.