10.12.2009

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 323/31

---

EBTA UZRAUDZĪBAS IESTĀDES LĒMUMS

Nr. 28/08/COL

(2008. gada 23. janvāris)

par koksnes shēmu (Verdiskapningsprogrammet for tre) (Norvēģija)

EBTA UZRAUDZĪBAS IESTĀDE (1),

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Ekonomikas zonu (2) un jo īpaši tā 61.–63. pantu un 26. protokolu,

ņemot vērā Līgumu starp EBTA valstīm par Uzraudzības iestādes un Tiesas izveidošanu (3) un jo īpaši tā 24. pantu,

ņemot vērā Uzraudzības un Tiesas līguma 3. protokola I daļas 1. panta 2. punktu un II daļas 4. panta 4. punktu, 6. pantu, 7. panta 5. punktu, 13. un 14. pantu,

ņemot vērā Uzraudzības iestādes Valsts atbalsta pamatnostādnes par EEZ līguma 61. un 62. panta piemērošanu un interpretāciju (4) un jo īpaši iedaļas par reģionālo atbalstu un pētniecības un attīstības atbalstu,

ņemot vērā grupveida atbrīvojuma regulas par mācību atbalstu un mazo un vidējo uzņēmumu (MVU) atbalstu, kā arī regulu par de minimis atbalstu (5),

ņemot vērā Uzraudzības iestādes 2006. gada 17. maija Lēmumu Nr. 147/06/COL sākt oficiālu izmeklēšanas procedūru, kas paredzēta Uzraudzības un Tiesas līguma 3. protokola I daļas 1. panta 2. punktā,

aicinājusi ieinteresētās personas iesniegt savus apsvērumus saskaņā ar Uzraudzības un Tiesas līguma 3. protokola II daļas 6. pantu (6),

tā kā:

I.   FAKTI

1.   Procedūra

Uzraudzības iestāde ar 2005. gada 1. februāra vēstuli (atsauce Nr. 307555) saņēma sūdzību (“sūdzība”) no Norvēģijas Mūrnieku un betona nozares apvienības (byggutengrenser.no) (“sūdzības iesniedzējs”). Sūdzībā, kuru Uzraudzības iestāde saņēma un reģistrēja 2005. gada 3. februārī, sūdzības iesniedzējs apgalvo, ka Norvēģijas valsts piešķir valsts atbalstu koka konstrukciju būvniecības nozarei, pamatojoties uz Verdiskapningsprogrammet for tre, ko dēvē arī par Treprogrammet (turpmāk – “koksnes shēma”).

Pēc vairākkārtējas sarakstes (7) Uzraudzības iestāde ar 2006. gada 17. maija vēstuli informēja Norvēģijas iestādes, ka tā ir nolēmusi attiecībā uz koksnes shēmu sākt procedūru, kas paredzēta Uzraudzības un Tiesas līguma 3. protokola I daļas 1. panta 2. punktā.

Norvēģijas iestādes iesniedza savus apsvērumus ar Norvēģijas pārstāvniecības Eiropas Savienībā 2006. gada 3. jūlija vēstuli, pārsūtot divas Valsts pārvaldes un reformu ministrijas un Lauksaimniecības un pārtikas ministrijas 2006. gada 26. jūnija vēstules. Uzraudzības iestāde šīs vēstules saņēma un reģistrēja 2006. gada 4. jūlijā (atsauce Nr. 380386, turpmāk – “Norvēģijas iestāžu apsvērumi attiecībā uz lēmumu par oficiālās izmeklēšanas procedūras sākšanu”).

Lēmums Nr. 147/06/COL par oficiālās izmeklēšanas procedūras sākšanu tika publicēts Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī un tā EEZ papildinājumā (8). Uzraudzības iestāde aicināja ieinteresētās personas iesniegt savus apsvērumus. Tā nesaņēma nekādus ieinteresēto personu apsvērumus.

Visbeidzot, 2007. gada rudenī Uzraudzības iestāde un Norvēģijas iestādes par koksnes shēmu sazinājās neformāli gan pa tālruni, gan e-pastu. Uzraudzības iestādei šādā veidā sniegto informāciju Norvēģijas iestādes bija apkopojušas e-vēstulē, ko Valsts pārvaldes un reformu ministrija nosūtīja 2007. gada 10. decembrī (atsauce Nr. 456845).

2.   Ierosinātā pasākuma apraksts

2.1.   Tiesiskā regulējuma sagatavošanas stadijā aprakstītais koksnes shēmas mērķis un administrācija

Koksnes shēmas mērķis ir izklāstīts Baltajā grāmatā par pievienotās vērtības un iespēju radīšanu meža nozarē (St. meld. nr. 17 (1998–99 Verdiskapning og miljø – muligheter i skogssektoren, turpmāk – “Baltā grāmata”)), ko valdība iesniedza Parlamentam.

Baltās grāmatas mērķis bija izveidot vispārīgu racionālas un ilgtspējīgas meža resursu izmantošanas politiku un palielināt meža nozares ieguldījumu tautsaimniecībā un Norvēģijas sabiedrības vispārējā attīstībā. Lai sasniegtu šo mērķi, Baltajā grāmatā bija ierosināts ieviest vairākus pasākumus, un viens no tiem bija koksnes shēma. Attiecībā uz to Baltajā grāmatā bija ierosināts izveidot piecu gadu shēmu, kuras mērķis būtu palielināt pievienoto vērtību koksnes resursu ieguves un mežrūpniecības nozarē. Konkrētāk, Baltajā grāmatā bija noteikts, ka koksnes shēmas mērķim būtu jābūt pievienotās vērtības palielināšanai mežsaimniecības un mežrūpniecības nozarē, kā arī meža nozares ieguldījuma palielināšanai, lai panāktu ilgtspējīgāku ražošanu un patēriņu (9). Tādējādi koksnes shēmas uzmanības centrā būtu jābūt i) mežrūpniecības uzlabošanai; ii) koksnes izmantojuma palielināšanai un iii) attiecību uzlabošanai dažādos tirdzniecības līmeņos starp meža nozari un noieta tirgu (10). Baltajā grāmatā bija arī norādīts, ka jaunajai shēmai būtu jāpievēršas iespēju noteikšanai produktu izstrādes, dizaina un arhitektūras jomā un ka šai shēmai būtu jāveicina priekšstats par koksni kā par pievilcīgu būvniecības materiālu, kam ir plašs izmantojums (11). Visbeidzot, vispārīgā līmenī Baltajā grāmatā bija norādīts, ka mežrūpniecības nozares pievienotās vērtības palielināšanas mērķis jāsasniedz pašas valsts līmenī (12).

Koksnes shēmas izveides nosacījumi bija sīkāk izstrādāti Parlamenta pastāvīgās komitejas 1999. gada 3. jūnija ieteikumā Parlamentam (Innst. S. nr. 208 (1998–1999)) (turpmāk – “ieteikums”). Ieteikumā bija ierosināts izveidot darba grupu, kuras uzdevums būtu noteikt jaunās shēmas stratēģijas, īstenošanas procedūras un vajadzīgo finansējumu.

Neilgi pēc tam, 1999. gada jūlijā, tika izveidota darba grupa, kurā bija pārstāvji no Lauksaimniecības ministrijas, meža īpašnieku un kokmateriālu ražotāju apvienībām, pētniecības un attīstības institūtiem, kā arī mazumtirdzniecības nozares. Darba grupa 2000. gada 14. aprīlī nāca klajā ar ziņojumu (“darba grupas ziņojums”) par koksnes shēmas saturu, organizāciju un finansēšanu.

Darba grupas ziņojumā ir atgādināti Baltajā grāmatā minētie koksnes shēmas mērķi un uzdevumi. Papildus darba grupas ziņojumā precizēts, ka shēmas darbības joma būtu jāierobežo, to attiecinot uz apstrādes ķēdi no mežsaimniecības nozares līdz mehāniskās mežrūpniecības nozarei, tomēr iekļaujot arī izejmateriālu piegādi mežrūpniecības nozarei (lai cita starpā uzlabotu kvalitāti un piegāžu precizitāti un stabilitāti) (13). Darba grupas ziņojumā arī norādīts, ka koksnes shēmas mērķis ir pievērsties Norvēģijas meža resursiem un panākt uzlabojumus Norvēģijas mežrūpniecības nozarē.

Darba grupas ziņojumā ir ierosināts, ka par koksnes shēmas administrāciju un īstenošanu atbildētu i) Statens nærings- og distriktsutviklingsfond, ko parasti sauc par SND (kopš 2004. gada 1. janvāra šis fonds ir reorganizēts un to sauc Innovasjon Norge); un ii) vadības grupa (“vadības grupa”), kurā darbojas pārstāvji no dažādām ministrijām un dažādi tirgus dalībnieki, ko ieceļ Lauksaimniecības ministrija (14).

Saskaņā ar darba grupas ziņojumu praktiskā līmenī vadības grupas uzdevumi būtu izvērtēt un attīstīt shēmu (tostarp nodrošināt vērtību ķēdes dalībnieku iesaisti un pārbaudīt, vai pasākumi atbilst shēmas mērķiem un stratēģijām), savukārt Innovasjon Norge būtu struktūra, kas atbild par shēmas īstenošanu (15). Šajā nolūkā Innovasjon Norge tika pilnvarots apstiprināt un piešķirt finansējumu saskaņā ar šo shēmu.

Oficiālās izmeklēšanas laikā Norvēģijas iestādes skaidri norādīja, ka, īstenojot koksnes shēmu, Innovasjon Norge izmantoja savus parastos darba principus (ko tas izmanto, administrējot citas atbalsta shēmas) (16). Tādējādi Innovasjon Norge koksnes shēmas dotācijas piešķīra, pamatojoties uz i) Innovasjon Norge“augstāko politiku” (17); ii) Innovasjon Norge iekšējām EEZ vadlīnijām; iii) pirmo ikgadējo Lauksaimniecības ministrijas vēstuli par asignējumiem (18); iv) Innovasjon Norge projektu koordinatoru Instrukciju grāmatā izklāstītajām vispārīgajām procedūrām un v) Uzraudzības iestādes Valsts atbalsta pamatnostādnēm (19). No praktiskā viedokļa svarīgākie no šiem ir principi, kuri noteikti iekšējās EEZ vadlīnijās, kas vienlaikus ir arī dokuments, uz kura balstās lielākais vairums Norvēģijas iestāžu iesniegto apsvērumu.

Iekšējās EEZ vadlīnijas Innovasjon Norge izstrādāja, par pamatu ņemot tā administrētās Norvēģijas atbalsta shēmas. Vadlīnijās ir valsts atbalsta jēdziena skaidrojums EEZ līguma 61. panta 1. punkta nozīmē, izvilkumi no Valsts atbalsta pamatnostādnēm un noteikumiem par de minimis atbalstu, kā arī tabula ar esošo shēmu atbalsta intensitātes līmeņiem (20). Iekšējās EEZ vadlīnijas tiek periodiski atjauninātas, tādējādi Uzraudzības iestādei tika iesniegtas piecas dažādas versijas (21).

Norvēģijas iestādes norādīja, ka, lai gan darba grupas ziņojumā nebija izklāstīti nosacījumi, kādi jāievēro, lai projektus varētu atbalstīt, šie nosacījumi esot iestrādāti iekšējās EEZ vadlīnijās. Kaut arī iekšējās EEZ vadlīnijas darba grupas ziņojumā nav tieši pieminētas, Norvēģijas iestādes norādīja, ka darba grupas ziņojumā minētais par koksnes shēmas īstenošanas “principu un prakses” noteikšanu (ievērojot EEZ tiesības) ir jāsaprot kā atsauce uz iekšējām EEZ vadlīnijām (22). Norvēģijas iestādes uzskata, ka tādējādi iekšējās EEZ vadlīnijas tika padarītas par neatņemamu koksnes shēmas sastāvdaļu (23). Innovasjon Norge projektu koordinatoriem ir dotas norādes pieteikumu vērtēt, pamatojoties uz konkrētiem iekšējo EEZ vadlīniju noteikumiem, ko viņi uzskata par atbilstīgiem. Ja viņi uzskata, ka konkrētā gadījumā valsts atbalsta vispār nav, projektu var finansēt 100 % apmērā (24).

2.2.   Juridiskais pamats un gada budžets

No attiecīgo gadu valsts budžeta ir redzams, ka koksnes shēmu finansēja tieši no valsts budžeta ar ikgadējiem Lauksaimniecības un pārtikas ministrijas asignējumiem. Koksnes shēmas finansējums bija paredzēts Parlamentam iesniegtajā valdības priekšlikumā par valsts budžetu 2000. gadam (St. prp. nr. 1 (1999–2000)), kurā koksnes shēmas finansējums bija iekļauts 1142. nodaļas 71. pozīcijā (25). Turpmākajos gados katrā valsts budžetā bija asignētas koksnes shēmai paredzētas summas (26).

Ar pirmo ikgadējo Innovasjon Norge adresēto Lauksaimniecības ministrijas asignējumu vēstuli Innovasjon Norge tiek piešķirts finansējums un tiek dots pilnvarojums šo finansējumu sadalīt, ievērojot darba grupas ziņojumā noteikto mērķi, nozari un mērķgrupas (27).

Ar 2005. gada 29. septembra vēstuli, kuras saturs precizēts ar 2006. gada 3. jūlija vēstuli, Norvēģijas iestādes informēja Uzraudzības iestādi, ka koksnes shēmas budžets 2000.–2005. finanšu gadā bija šāds:

Gada budžets

Gads	Budžets (milj. NOK)	Apstiprinājumi (milj. NOK)
2000	17	8,8
2001	25	25,7
2002	20	18,2
2003	36	39,3
2004	35	28,4
2005	33	39,5
Kopā	166	159,9

Dotācijas tika izmaksātas triju gadu laikā no gada, kurā bija dots apstiprinājums (tilsagn), un pēc tam, kad finansējuma saņēmējs bija pabeidzis projektu. Ja kāda gada budžets nebija pilnībā iztērēts, atlikusī summa tika pārcelta uz nākamo gadu. Tāpēc apstiprinājumu kopējā vērtība jebkurā gadā varēja būt lielāka par šā gada budžetu.

2.3.   Koksnes shēmas atbalsta saņēmēji

Darba grupas ziņojums paredz, ka koksnes shēmai jābūt vērstai uz uzņēmumiem un citiem tirgus dalībniekiem, kuriem ir konkrēti projekti, kas atbilst shēmas stratēģijām un darbības jomām un veicina pievienotās vērtības palielināšanos (28).

Norvēģijas iestādes precizēja, ka koksnes shēma ir pieejama visām attiecīgajām nozarēm (kas apzīmētas kā “mehāniskās mežrūpniecības nozares”) un nozarēm, kuras var veicināt koksnes shēmas mērķu sasniegšanu, piemēram, nozarēm, kuras pēta iespējas izmantot koksni salikumā ar citiem materiāliem (29). Ievērojot šos nosacījumus, shēma ir pieejama “privātpersonām, uzņēmumiem, iestādēm un apvienībām neatkarīgi no uzņēmuma struktūras vai organizācijas”, kā arī “pētniecības un izglītības iestādēm” neatkarīgi no to reģistrācijas valsts (30).

2.4.   Attaisnotās izmaksas un atbalsta intensitāte

Norvēģijas iestādes norādīja, ka dotācijas saskaņā ar koksnes shēmu ir piešķirtas projektiem, kas “(. .) veicina mērķu sasniegšanu atbilstīgi shēmas stratēģijām un darbības jomām” un sekmē inovācijas. No darba grupas ziņojuma izriet, ka, lai sasniegtu koksnes shēmas mērķus, jāizmanto trīs turpmāk aprakstītās stratēģijas. Katra no šīm stratēģijām jāīsteno, veicot konkrētās stratēģijas pasākumus (31). Attiecīgo pasākumu izmaksas līdz ar to ir attaisnotās izmaksas koksnes shēmas finansējuma kontekstā.

i)

Profila veidošanas un komunikācijas stratēģija (panākt iesaistīšanos un vēlēšanos attīstīt vērtību ķēdi, piesaistīt kompetenci, cilvēkus un kapitālu, palielināt mežsaimniecības un mežrūpniecības pamanāmību un aktivizēt profila veidošanu, pievērst uzmanību koksnes kā materiāla priekšrocībām un izplatīt informāciju). Pasākumi, kas jāveic, lai īstenotu šo stratēģiju, ietver kampaņas, kas pozitīvā veidā pasniedz mežsaimniecības/mežrūpniecības nozari, informācijas izplatīšanu dizaina/arhitektūras žurnālos, pievēršoties koksnei, un informācijas sniegšanu profesionālajiem lietotājiem, universitātēm, izglītības iestādēm un patērētājiem. Vēl citi pasākumi ir interneta portāla un tīkla izveide, lai izplatītu informāciju visā vērtību ķēdē, bet vienlaikus pildītu vispārīga informācijas avota funkcijas, kā arī valsts un reģionālā līmeņa kontaktu punktu izveide pētniecības un attīstības grupām, arhitektiem, dizaineriem, uz IT vērstām grupām, tendenču pētniekiem, novatoriem, investoriem utt.

ii)

Produktu izstrādes un inovāciju stratēģija (jaunu iespēju, ideju un iniciatīvu izmantošana un inovāciju un jaunrades veicināšana). Veicamie pasākumi ietver strukturālas attīstības programmas, uz maziem uzņēmumiem vērstu uzņēmējdarbības forumu izveidi, inovāciju projektus kopā ar izglītības iestādēm, dizaina/arhitektūras konkursus, jaunu produktu izstrādi jaunos tirgus segmentos (piemēram, brīvā laika tirgum, objektus/infrastruktūru sabiedriskās vietās, koksnes produktus veselības aprūpei utt.) un attīstības projektus, kas vērsti uz peļņas radīšanu vērtību ķēdē (piemēram, izejmateriāli, blakusprodukti, koksnes tirdzniecība un elektroniskā tirdzniecība). Vēl citi pasākumi ir foruma un struktūru izveide nolūkā attīstīt inovācijas, studentu inovāciju projekti un arhitektūras un dizaina konkursi ar mērķi palielināt konkrētu koksnes materiālu izmantošanu.

iii)

Sadarbības un efektivitātes stratēģija (preču un procesu izplatīšanas uzlabošana vērtību ķēdē, izmaksu lietderības, pievienotās vērtības radīšanas un rentabilitātes uzlabošana, kā arī optimāla cilvēkresursu un infrastruktūras izmantošana). Pasākumi ietver integrētas loģistikas sistēmas izstrādi nolūkā uzlabot preču izplatīšanas laika aspektu un produktu kvalitāti un cenu, informācijas tehnoloģiju izmantošanu pārdošanas/izplatīšanas izmaksu samazināšanai un IT sistēmu izstrādi saziņas nodrošināšanai visā vērtību ķēdē, lai tādējādi uzlabotu kvalitāti. Vēl citi pasākumi ir konkursi, priekšizpēte attiecībā uz integrētas IT sistēmas izstrādi un preču informācijas digitalizāciju visā vērtību ķēdē, kompetences programmas par izmaksu lietderību pievienotās vērtības radīšanas procesā un peļņas radīšanas pasākumi mežsaimniecības, mežrūpniecības un tirdzniecības nozarē.

Iekšējās EEZ vadlīnijās ir noteiktas attaisnotās izmaksas MVU, mācībām, pētniecībai un attīstībai, kā arī (reģionu un MVU) “ieguldījumiem”. Attaisnoto izmaksu apraksts, kas iekļauts iekšējās EEZ vadlīnijās, tulkotā veidā sniegts I pielikumā (32).

Iekšējās EEZ vadlīnijās atbalsta intensitāte ir noteikta vienīgi attiecībā uz MVU (33), bet citu veidu atbalsta intensitāte ir norādīta, tikai sniedzot atsauci uz tabulu “Innovasjon Norge administrēto shēmu maksimālās finansējuma likmes – uzņēmumu lielums un atbalstāmās jomas”. Šīs tabulas tulkojums ir sniegts II pielikumā, tomēr koksnes shēma tabulā nav minēta.

Tā kā tabulā ir norādītas divas atšķirīgas atbalsta intensitātes attiecībā uz priekšizpēti pētniecības un attīstības jomā attiecīgi OFU/IFU un Omstilling og nyskapning shēmā, iestādes paskaidroja, ka koksnes shēmas gadījumā piemērota atbalsta intensitāte, kas bija noteikta OFU/IFU shēmai. Atbalsta intensitātes atšķiras tādējādi, ka attiecībā uz lielu uzņēmumu veiktu tehnisko priekšizpēti eksperimentālo pētījumu kontekstā (lieliem uzņēmumiem) atbalsta intensitāte Omstilling og nyskapning shēmā var sasniegt 55 %, taču šā paša atbalsta intensitāte OFU/IFU shēmā – tikai 50 %.

Dotācijām saskaņā ar koksnes shēmu principā ir nosacījums, ka saņēmējiem jāiegulda savs finansējums un darbaspēks (34). Tomēr nav noteikts, kādas ir minimālās līdzfinansējuma prasības – tā īpatsvars ir atkarīgs no projekta mērķiem un veida. Attiecībā uz šo Norvēģijas iestādes norādīja, ka koksnes shēmas atbalsts tiek piešķirts saskaņā ar iekšējās EEZ vadlīnijās noteiktajiem atbalsta intensitātes līmeņiem, tādējādi praksē vienmēr ir kāda daļa līdzfinansējuma.

Tomēr iestādes arī paskaidroja, ka koksnes shēmas ietvaros tās īsteno pieeju, ka dažiem projektiem finansējums tiek sniegts 100 % apmērā no izmaksām, tādējādi šajos gadījumos līdzfinansējuma nav. Saistībā ar šo iestādes atsaucās uz darba grupas ziņojumu, kurā teikts: “Īstenojot shēmu, finansējuma īpatsvars var atšķirties atkarībā no projekta mērķiem un veida. Ja ir grūti noteikt tiešos ieguvējus no projekta, piemēram, tīru pētījumu projektu vai priekšizpētes gadījumā, no shēmas var finansēt visu projektu [projekta izmaksas]. Savukārt no shēmas piešķirtā finansējuma īpatsvars būs mazs, ja paredzams, ka projekts tā dalībniekiem dos ievērojamu un tiešu labumu. Ir jāievēro EEZ valsts atbalsta noteikumi. Ievērojot šos noteikumus, jāizstrādā shēmas principi un administratīvā prakse.” (35)

Papildus tam iestādes paskaidroja, ka prakse piešķirt 100 % finansējumu tika izmantota gadījumos, kad bija grūti noteikt personas, kuras projekta rezultātā būtu tiešās ieguvējas (vai tika uzskatīts, ka konkrēti uzņēmumi gūtu tikai nelielu labumu), piemēram, attiecībā uz priekšizpēti un ziņojumiem par īpašām mērķjomām. Kā piemēru iestādes minēja gadījumu, ka Norsk Treteknisk Institutt projektam par ēvelētu iekšējās apdares paneļu produktu izstrādi tika piešķirts NOK 125 000 (36). Norvēģijas iestādes norādīja, ka (projekta) rezultāti ir pieejami uzņēmumiem, kuri ir biedri, un ka jebkurā gadījumā liela daļa Norsk Treteknisk Institutt informācijas visiem ir pieejama tā bibliotēkā.

2.5.   De minimis atbalsts

Norvēģijas iestādes apgalvoja, ka saskaņā ar īpašajiem koksnes shēmas noteikumiem piešķirtās dotācijas atbilda de minimis atbalsta nosacījumiem. Iestādes paskaidroja, ka gadījumos, kad tika piešķirts de minimis atbalsts, saņēmējam nosūtītajā “apstiprinājuma vēstulē” tika iekļauta norāde par de minimis robežlielumu un laikposmu, kā arī par atbalsta saņēmēja pienākumu informēt iestādes par atbalstu, kas saņemts no citiem avotiem trīs gadu laikā no dienas, kad sniegts apstiprinājums par atbalsta piešķiršanu (37).

Papildus tam iestādes paskaidroja, ka pastāv administratīva prakse, ka atbalstu, kas piešķirts, piemēram, pētniecībai un attīstībai, var “papildināt” ar de minimis atbalstu. Šī prakse ir konkrēti paredzēta iekšējo EEZ vadlīniju 2004. gada septembra un 2005. gada jūlija versijā (38).

2.6.   Ilgums

Norvēģijas iestādes norādīja, ka koksnes shēma darbojās no 2000. gada 1. jūlija (datums, no kura varēja iesniegt atbalsta pieteikumus) un bija spēkā piecus gadus – līdz 2005. gada beigām (pēdējais apstiprinājums sniegts 2005. gada 30. decembrī) (39).

2.7.   Koksnes produktu tirdzniecība

No valdības sagatavotās un Parlamentam iesniegtās Baltās grāmatas par pievienotās vērtības un iespēju radīšanu meža nozarē redzams, ka Norvēģija koksnes produktus eksportē uz ES. Attiecībā uz to Baltās grāmatas 4.3. iedaļā ir konkrēti norādīts, ka “Norvēģija eksportē aptuveni 85–90 % no koksnes un papīra vairumtirdzniecības produkcijas un aptuveni 35 % no kokmateriāliem. Piegādes ES dalībvalstīm atbilst attiecīgi 70 % un 90 % no kopējā eksporta apjoma. Jebkādas ES stratēģijas vai politiskie pasākumi, kas ietekmētu ES meža nozares produktu importu, var izraisīt būtiskas sekas Norvēģijas meža nozarē” (40). Turklāt no Eurostat statistikas datiem izriet, ka koksnes produkti ES tiek tirgoti ļoti plaši (41). Visbeidzot, no Norvēģijas Statistikas biroja (Statistisk sentralbyrå) sniegtajiem statistikas datiem redzams, ka Norvēģija arī importē ievērojamus kokmateriālu, apstrādātas koksnes un koksnes produktu daudzumus no ES (42).

2.8.   EEZ līguma piemērojamība

EEZ līguma 8. panta 3. punkts nosaka:

“Ja vien nav noteikts citādi, šā līguma noteikumus piemēro vienīgi:

a)	ražojumiem, kas norādīti Preču aprakstīšanas un kodēšanas harmonizētās sistēmas 25. līdz 97. nodaļā, izņemot 2. protokolā uzskaitītos ražojumus;

b)	ražojumiem, kas norādīti 3. protokolā, ievērojot tajā izklāstītos īpašos noteikumus.”

Uz koksni un koksnes izstrādājumiem attiecas 44. nodaļa.

2.9.   Procedūras sākšanas pamatojums

Uzraudzības iestāde sāka oficiālo izmeklēšanas procedūru, pamatojoties uz sākotnējo konstatējumu, ka koksnes shēmā ir izmantots valsts atbalsts, uz kuru nevar attiecināt nevienu no EEZ līgumā paredzētajiem atbrīvojumiem. Līdz ar to Uzraudzības iestāde apšaubīja, vai koksnes shēmu varētu atzīt par saderīgu ar EEZ līguma darbību. Tika norādīts uz faktu, ka dokumentos, kurus Norvēģijas iestādes iesniedza par koksnes shēmu, nebija konkrēti definēti ne atbalstāmie projekti, ne attaisnotās izmaksas, ne piešķiramā atbalsta maksimālās summas.

Norvēģijas iestādēm tika lūgts iesniegt informāciju par to, vai ir kādi iekšējās lietošanas norādījumi, kas noteiktu, ka shēma jāīsteno, ievērojot Valsts atbalsta pamatnostādnes un/vai grupveida atbrīvojuma regulas. Tomēr Uzraudzības iestāde norādīja, ka pat tad, ja šāda administratīvā prakse tiktu pierādīta, Uzraudzības iestāde tik un tā varētu atzīt shēmu par nesaderīgu ar EEZ līguma darbību, ņemot vērā praksi, ka koksnes shēmas ietvaros var piešķirt 100 % atbalstu tādiem projektiem, kuru dotācijas administrējošā iestāde neuzskata par atbalstu, jo pasākumu nevar piedēvēt konkrētiem uzņēmumiem un uzskatāms, ka no pasākuma gūtais labums ir neliels.

Jautājumā par to, vai dotācijas, kas piešķirtas saskaņā ar koksnes shēmu, pamatojoties uz īpašajiem noteikumiem par de minimis atbalstu, atbilst nosacījumiem, lai šīs dotācijas saskaņā ar Valsts atbalsta pamatnostādnēm vai vēlāk pieņemto de minimis regulu (ar kuru šajā jautājumā no 2003. gada 1. februāra ir aizstātas Valsts atbalsta pamatnostādnes) (43) kvalificētu kā de minimis atbalstu, Uzraudzības iestāde uzskatīja, ka attiecīgie noteikumi, šķiet, neatbilst noteikumiem par de minimis atbalsta piešķiršanu.

3.   Norvēģijas iestāžu apsvērumi

3.1.   Procedūra

Norvēģijas iestādes atzīst, ka par shēmu būtu bijis oficiāli jāpaziņo Uzraudzības iestādei, taču apgalvo, ka tas vien, ka par koksnes shēmu netika paziņots, nenozīmē, ka tikai uz šā pamata Uzraudzības iestāde varētu secināt, ka shēma nav saderīga ar EEZ līguma darbību.

3.2.   Būtība

Norvēģijas iestādes apgalvo, ka praksē EEZ līguma materiālās normas par valsts atbalstu ir tikušas ievērotas. Pirmkārt, Innovasjon Norge augstākajā politikā ir noteikts, ka finansējums jāpiešķir, ievērojot starptautiskos nolīgumus, kuriem Norvēģija ir pievienojusies. Otrkārt, Innovasjon Norge projektu koordinatoriem (ar darba grupas ziņojumu) ir doti norādījumi īstenot koksnes shēmu, ievērojot EEZ līgumu. Lai palīdzētu nodrošināt atbilstību EEZ līgumam, ir izstrādātas iekšējās EEZ vadlīnijas. Treškārt, projektu koordinatoriem ir pieredze darbā ar Valsts atbalsta pamatnostādnēm, un viņi apmeklē kursus par šo tematu. Ja koordinatoriem rodas kādas šaubas, viņi var lūgt padomu Innovasjon Norge juridiskajam departamentam.

Attiecībā uz praksi finansēt 100 % no projekta izmaksām Norvēģijas iestādes apgalvoja, ka šī prakse tika piemērota projektiem, uz kuriem EEZ līgums neattiecas vai nu tāpēc, ka tajos nav valsts atbalsta EEZ līguma 61. panta 1. punkta nozīmē, vai tāpēc, ka atbalsts piešķirts kā de minimis atbalsts. Iestādes iesniedza tabulu, kurā apkopots, kādā veidā piešķirts viss saskaņā ar koksnes shēmu pieejamais finansējums.

Iestādes apgalvo, ka astoņos gadījumos (par ko sniegti divi piemēri) atbalsts piešķirts projektiem, kuru attiecīgie produkti (piemēram, “koksne uz celma”) nav iekļauti Preču aprakstīšanas un kodēšanas harmonizētās sistēmas 25.–97. nodaļā un tādējādi neietilpst EEZ līguma darbības jomā.

Iestādes turklāt norāda, ka 114 koksnes shēmas finansējuma saņēmēji nav kvalificējami kā “uzņēmumi” EEZ līguma 61. panta 1. punkta nozīmē, jo tie neveic saimniecisko darbību. Iestādes norāda, ka 15 saņēmēji uzskatāmi par “izglītības un pētniecības iestādēm”, 25 gadījumos atbalsts sniegts “publisko tiesību subjektiem” – pašvaldībām, bet 74 gadījumos atbalsts piešķirts “nozares organizācijām”.

Attiecībā uz gadījumiem, kuros iesaistītas “izglītības un pētniecības iestādes” (par ko sniegti divi piemēri, un vienā no tiem runa ir par bezpeļņas organizāciju), iestādes uzskata, ka EEZ līguma 61. panta 1. pants uz tiem neattiecas, pamatojoties uz Valsts atbalsta pamatnostādņu kādreizējās 14. nodaļas par pētniecību un attīstību 2.2. iedaļu, saskaņā ar kuru “uz bezpeļņas augstākās izglītības un pētniecības iestādēm EEZ līguma 61. panta 1. punkts parasti neattiecas” un kurā noteikts, ka, “ja šādu iestāžu par valsts līdzekļiem finansētu PA projektu rezultāti tiek nediskriminējošā veidā darīti pieejami Eiropas uzņēmumiem, EBTA Uzraudzības iestāde parastu apstākļu gadījumā pieņems, ka finansējums nav valsts atbalsts EEZ līguma 61. panta 1. punkta nozīmē”.

Norvēģijas iestādes apgalvo, ka atbalsts “nozares organizācijām” (bezpeļņas organizācijām, kuras izplata informāciju) nav valsts atbalsts, jo finansējums netiek (tieši) piešķirts uzņēmumiem, bet tiek sniegts ar nozares organizāciju starpniecību un šīs organizācijas nav uzskatāmas par uzņēmumiem. Iestādes atsaucas uz Komisijas lēmumu Aestra lietā, kurš, kā uzskata Norvēģijas iestādes, bija pozitīvs tāpēc, ka Aestra nebija uzņēmums EKL 87. panta 1. punkta nozīmē (44). Tāpat tika norādīts, ka Tiesa vairākās lietās ir interpretējusi “ “ekonomisko priekšrocību” jēdzienu” un ka lietā C-143/99 Adria Wien Tiesas argumentācija norāda, ka abstraktas priekšrocības (t. i., izmaksas, kas parasti netiek “iekļautas [uzņēmuma] budžetā”) ir jānodala no konkrētām priekšrocībām (45).

Iestādes arī apgalvo, ka vēl 31 gadījumā (par ko sniegti vairāki piemēri) finansējuma saņēmēji neguva ekonomiskas priekšrocības, jo tie par tām sniedza pakalpojumu, un tādēļ uz šiem gadījumiem EEZ līguma 61. panta 1. punkts neattiecas.

Norvēģijas iestādes atsaucas uz apstiprinājuma vēstuli, kurā norādīts, ka finansējuma saņēmējam jāsniedz informācija “par atbalstu, kas saņemts, pamatojoties uz citiem publiskā atbalsta pieteikumiem. (..) Šis pienākums ir spēkā trīs gadus no apstiprinājuma vēstules datuma. Atbalsta saņēmējs jebkurā trīs gadu periodā var saņemt de minimis atbalstu, kas kopumā nepārsniedz EUR 100 000 (aptuveni NOK 815 000)”.

Iestādes apgalvo, ka norāde “jebkurā trīs gadu periodā” skaidri nosaka, ka atbalsta saņēmējs nevar saņemt de minimis atbalstu jebkurā trīs gadu periodā pirms vai pēc apstiprinājuma vēstules datuma. Pienākums iesniegt informāciju par atbalstu, kas saņemts trīs gadu laikā no apstiprinājuma vēstules datuma, ir jāskata kontekstā ar tekstu par pienākumu nodrošināt, ka atbalsts netiek saņemts “jebkurā” trīs gadu periodā. Iestādes uzskata, ka tādējādi ir nodrošināta atbilstība de minimis regulai. Turklāt iestādes norāda, ka jebkurā gadījumā lielākā daļa piešķirtā atbalsta summu ir zem de minimis robežas.

Tomēr iestādes arī paskaidroja, ka “atsevišķos gadījumos de minimis atbalsta [procedūras] noteikumi nav tikuši ievēroti, jo ticis uzskatīts, ka atbalsts atbilst materiālajiem noteikumiem un grupveida atbrīvojumiem attiecībā uz atbalstu MVU, PA un mācībām”. Vēlāk iestādes precizēja, ka minētais par “procedūras noteikumu” neievērošanu nozīmē, ka 10 gadījumos atbalsts tika piešķirts, nepārsniedzot atbalsta atļauto intensitāti, taču tas tika papildināts ar de minimis atbalstu, attiecīgo saņēmēju neinformējot par atbalsta de minimis elementu.

Norvēģijas iestādes apgalvo, ka, novērtējot atbalsta saderību ar noteikumiem, Uzraudzības iestāde nav veltījusi pietiekamu vērību Innovsajon Norge praksei un procedūrām.

Pamatā iestādes apgalvo, ka saskaņā ar koksnes shēmu piešķirtais atbalsts ne reizi nav ticis piešķirts kā reģionālais atbalsts un ka šādu pārpratumu, iespējams, ir radījis pārskats (pievienots iekšējām EEZ vadlīnijām) par atbalsta maksimālās intensitātes līmeņiem (tostarp attiecībā uz reģionālo atbalstu). Turpat tālāk iestādes norāda, ka tomēr ir bijuši gadījumi, kad atbalsts ir piešķirts, nepārsniedzot pētniecības un attīstības atbalstam atļauto maksimālo atbalsta intensitāti, tomēr papildus vēl pieskaitot 5 % kā reģionālo atbalstu. Kā piemērs minēts atbalsts uzņēmumam Trysil Skog AS.

Attiecībā uz 78 pētniecības un attīstības gadījumiem (par kuriem sniegti trīs piemēri) iestādes apgalvo, ka atbalsts ir ticis piešķirts, ievērojot Valsts atbalsta pamatnostādņu pamatprincipus. Ir ņemts vērā tas, cik lielā mērā projekts paredz izstrādāt jaunas tehnoloģijas, zināšanas vai metodes, un priekšroka dota novatoriskākajiem projektiem. Ņemts vērā arī tas, vai projektam var piešķirt finansējumu no citiem avotiem, piemēram, saskaņā ar Skattefunn shēmu.

Iestādes apgalvo, ka, lai gan iekšējās EEZ vadlīnijās nav norādīti attiecīgo MVU un mācību atbalsta grupveida atbrīvojuma regulu nosaukumi un publicēšanas atsauces, šīs regulas ir “lielā mērā iestrādātas” vadlīnijās.

II.   NOVĒRTĒJUMS

1.   Valsts atbalsta esība EEZ līguma 61. panta 1. punkta nozīmē

EEZ līguma 61. panta 1. punkts nosaka:

Lai kāds pasākums tiktu uzskatīts par valsts atbalstu EEZ līguma 61. panta 1. punkta nozīmē, tam jāatbilst visiem četriem šādiem kritērijiem: i) pasākumam jābūt tādam, kas attiecīgajiem saņēmējiem sniedz ekonomisku priekšrocību, kāda tiem nebūtu pieejama parastas saimnieciskās darbības kontekstā; ii) priekšrocībai jābūt tādai, ko piešķir valsts vai no valsts līdzekļiem; iii) pasākumam jābūt selektīvam – tam jādod priekšroka atsevišķiem uzņēmumiem vai atsevišķu preču ražošanai un iv) pasākumam jābūt tādam, kas kropļo konkurenci un ietekmē tirdzniecību starp Līgumslēdzējām pusēm.

1.1.   Ekonomiska priekšrocība

Pasākumam jābūt tādam, kas attiecīgajiem saņēmējiem sniedz ekonomisku priekšrocību, kāda tiem nebūtu pieejama parastas saimnieciskās darbības kontekstā.

Norvēģijas iestādes saskaņā ar koksnes shēmu piešķir dotācijas tādiem uzņēmumiem, iestādēm, uzņēmumu apvienībām, savienībām utt., kas var sniegt ieguldījumu shēmas mērķu sasniegšanā. Uzņēmumi, kas iegūst šīs dotācijas, saņem ekonomisku priekšrocību – dotāciju, kuru tie nebūtu saņēmuši parastas saimnieciskās darbības kontekstā.

1.2.   Valsts līdzekļu izmantošana

Priekšrocībai jābūt tādai, ko piešķir valsts vai no valsts līdzekļiem.

Saskaņā ar koksnes shēmu piešķirtās dotācijas finansē Lauksaimniecības un pārtikas ministrija, un šīs dotācijas nāk tieši no valsts budžeta.

1.3.   Priekšroka atsevišķiem uzņēmumiem vai atsevišķu preču ražošanai

Pasākumam jābūt tādam, kas dod priekšroku atsevišķiem uzņēmumiem vai atsevišķu preču ražošanai.

No dažādiem koksnes shēmas izveides procesā izstrādātiem tiesiskā regulējuma sagatavošanas dokumentiem (tādiem kā Baltā grāmata, ieteikums un darba grupas ziņojums) izriet, ka shēmas mērķis ir i) palielināt mežrūpniecības nozares radīto pievienoto vērtību un ii) uzlabot attiecības dažādos tirdzniecības līmeņos starp meža nozari un noieta tirgu (kas ietver izejmateriālu piegādi mežrūpniecības nozarei), turklāt vispārīgais mērķis ir palielināt koksnes kopējo izmantojumu.

Dotācijas saskaņā ar koksnes shēmu tiek piešķirtas tikai tad, ja tiek uzskatīts, ka tās varētu dot labumu mežrūpniecības nozarei un ar to saistītajām nozarēm, kā arī izejmateriālu piegādēm šīm nozarēm. Tādējādi koksnes shēma dod priekšroku uzņēmumiem, kas darbojas meža nozarē, un izslēdz citas nozares – līdz ar to shēma ir selektīva. Šajā jautājumā EBTA Tiesa ir atzinusi, ka pasākumu var uzskatīt par selektīvu pat tad, ja tas attiecas uz veselu nozari (veselas nozares uzņēmumiem) (46).

Jānorāda, ka, lai gan dotācijas saskaņā ar koksnes shēmu var piešķirt arī citu nozaru uzņēmumiem (piemēram, ja šīs nozares pēta iespējas izmantot koksni salikumā ar citiem materiāliem), šī iespēja ir pieejama tikai nozarēm, kuras var veicināt koksnes shēmas vispārīgā mērķa sasniegšanu, proti, kopumā palielināt pievienoto vērtību mežrūpniecības nozarē. Tāpēc Uzraudzības iestāde uzskata, ka pat šī iespēja galu galā ir vērsta uz to, lai dotu priekšroku mežrūpniecības nozarei un ar to saistītajām nozarēm.

1.4.   Konkurences kropļošana un ietekme uz tirdzniecību starp Līgumslēdzējām pusēm

Pasākumam jābūt tādam, kas kropļo konkurenci un ietekmē tirdzniecību starp Līgumslēdzējām pusēm.

Norvēģijas iestādes saskaņā ar koksnes shēmu piešķir dotācijas uzņēmumiem, kas darbojas mežrūpniecības (un saistītajās) nozarēs. Norvēģijas uzņēmumi lielu daļu no kokmateriālu un koksnes pārstrādes vairumtirdzniecības produkcijas (līdz 90 %) eksportē uz citām EEZ valstīm, kurās notiek aktīva koksnes produktu tirdzniecība. Papildus tam Norvēģija arī importē kokmateriālus, apstrādātu koksni un koksnes produktus no ES. Ņemot vērā šos apstākļus, koksnes shēmas atbalsta piešķiršana uzņēmumiem stiprina atbalsta saņēmēju stāvokli salīdzinājumā ar citiem Norvēģijas vai EEZ valstu uzņēmumiem, kuri konkurē mežrūpniecības (un saistītajās) nozarēs. Turklāt, tā kā koksne ir viens no būvniecības nozarē izmantotiem izejmateriāliem, koksnes shēmas dotācijas, ko saņem būvniecības uzņēmumi, stiprina to stāvokli salīdzinājumā ar citiem uzņēmumiem, kuri konkurē būvniecības nozarē (47).

Pamatojoties uz minēto, Uzraudzības iestāde uzskata, ka, uzņēmumiem piešķirot finansiālu atbalstu saskaņā ar koksnes shēmu, tiek kropļota konkurence un tiek ietekmēta tirdzniecība.

1.5.   Secinājums par atbalsta shēmas esību

Ņemot vērā iepriekš minēto, Uzraudzības iestāde uzskata, ka koksnes shēma atbilst EEZ līguma 61. panta 1. punkta kritērijiem un tādējādi šī shēma ir uzskatāma par valsts atbalstu. Savukārt Norvēģijas iestādes tika apgalvojušas, ka uz dažām individuālām dotācijām, kas piešķirtas saskaņā ar koksnes shēmu, EEZ līgums neattiecoties vai tās neesot kvalificējamas kā valsts atbalsts.

Uzraudzības iestāde ir ieņēmusi nostāju (ko Norvēģijas iestādes neapstrīd), ka koksnes shēma ir tiesisks regulējums, uz kura pamata, neprasot nekādus atsevišķus īstenošanas pasākumus, var piešķirt individuālu atbalstu uzņēmumiem, ievērojot tiesiskajā regulējumā vispārīgi un abstrakti noteikto. Tādējādi shēma kvalificējama kā atbalsta shēma Uzraudzības un Tiesas līguma 3. protokola II daļas 1. panta d) punkta nozīmē. Šajā saistībā Uzraudzības iestāde atgādina, ka Eiropas Kopienu Tiesa lietā C-310/99 atzina: “Apstrīdētajā lēmumā nebija nepieciešams iekļaut analīzi par atbalstu, kas piešķirts konkrētos gadījumos, pamatojoties uz attiecīgo shēmu. Katra konkrētā uzņēmuma situācija jāvērtē tikai atbalsta atgūšanas posmā.” (48) Saskaņā ar minēto judikatūru Uzraudzības iestāde koksnes shēmu vērtēja, pamatojoties uz shēmas īpašībām (nevis konkrētu informāciju par saskaņā ar shēmu piešķirtā atbalsta atsevišķiem gadījumiem). Norvēģijas iestāžu argumenti nevar ietekmēt šo vērtējumu – tie tiks ņemti vērā tikai gadījumā, ja būs jāapspriež atbalsta atgūšana. Secinājums par shēmas saderību vai nesaderību ar EEZ līguma darbību nekādā veidā neietekmē atsevišķus piešķirtā atbalsta atgūšanas gadījumus. Kā minēts iepriekš citētajā spriedumā, tas ir otrais posms, un rīkojumi par atgūšanu tiks pieņemti tikai gadījumos, kuros būs faktiski bijuši pārkāpti valsts atbalsta materiālie noteikumi.

Uzraudzības iestāde konstatē, ka Norvēģijas iestādes nav apstrīdējušas faktu, ka saskaņā ar koksnes shēmu attiecīgajiem saņēmējiem var piešķirt finansējumu par tādiem produktiem (piemēram, koksni), uz kuriem attiecas EEZ līgums. Tāpat Norvēģijas iestādes nav apstrīdējušas faktu, ka koksnes shēma paredz iespēju finansēt subjektus, kas kvalificējami kā uzņēmumi EEZ līguma 61. panta 1. punkta nozīmē. Visbeidzot, nav apstrīdēts tas, ka no koksnes shēmas netika finansēti vienīgi tādi finansējuma saņēmēji, kuri par to sniedza attiecīgu pakalpojumu.

Citiem vārdiem sakot, pašā shēmā bija paredzēts piešķirt valsts atbalstu. Tas, ka atsevišķi koksnes shēmas finansējuma saņēmēji, iespējams, neietilpst EEZ līguma darbības jomā (pamatojoties uz to, ka uz to produktiem Līgums neattiecas vai ka tie nav uzņēmumi EEZ līguma 61. panta 1. punkta nozīmē), nemaina faktu, ka koksnes shēma ir kvalificējama kā atbalsta shēma EEZ līguma 61. panta 1. punkta nozīmē.

2.   Procedūras prasības

Saskaņā ar Uzraudzības un Tiesas līguma 3. protokola I daļas 1. panta 3. punktu “par jebkuriem plāniem piešķirt vai mainīt atbalstu EBTA Uzraudzības iestāde ir jāinformē laikus, lai tā varētu iesniegt savus apsvērumus. (..) Attiecīgā valsts nesāk īstenot tās ierosinātos pasākumus tikmēr, kamēr procedūras rezultātā nav pieņemts galīgs lēmums”.

Uzraudzības iestāde pirmām kārtām konstatē, ka, tā kā uz Preču aprakstīšanas un kodēšanas harmonizētās sistēmas 44. nodaļu (par koksni un koksnes izstrādājumiem) attiecas EEZ līgums, koksnes shēma ir jāvērtē, pamatojoties uz Līgumu. Norvēģijas iestādes par koksnes shēmu neinformēja pirms tās īstenošanas, līdz ar to tās nav ievērojušas savu pienākumu, kas noteikts Uzraudzības un Tiesas līguma 3. protokola I daļas 1. panta 3. punktā. Tādējādi saskaņā ar koksnes shēmu piešķirtais atbalsts uzskatāms par “nelikumīgu atbalstu” Uzraudzības un Tiesas līguma 3. protokola II daļas 1. panta f) punkta nozīmē.

3.   Atbalsta saderība ar noteikumiem

Vispirms Uzraudzības iestāde konstatē, ka, lai gan koksnes shēmā bija iekļauta informācija, piemēram, par mērķiem un attaisnotajām izmaksām, tajā, šķiet, nebija ietverti nekādi atbalsta piešķiršanas nosacījumi. Tādu shēmu, kurā nav konkrētu ierobežojumu attiecībā uz atbalsta piešķiršanu (piemēram, par atbalsta intensitāti), Uzraudzības iestāde nevar atzīt par saderīgu ar EEZ līguma darbību. Tas, ka praksē konkrētos gadījumos, iespējams, bija ievērotas Uzraudzības iestādes Valsts atbalsta pamatnostādnes, nemaina šo nostāju, bet, kā minēts iepriekš I.-1.5. punktā, ietekmē tikai atzinumu par to, vai jāpieprasa atbalsta atgūšana.

Tomēr Uzraudzības iestāde šajā kontekstā konstatē, ka Norvēģijas iestādes bija norādījušas, ka darba grupas ziņojumā ietvertā atsauce uz shēmas īstenošanu, pamatojoties uz “principiem un praksi”, ievērojot EEZ tiesības, ir netieša atsauce uz iekšējām EEZ vadlīnijām. Kā to saprot Uzraudzības iestāde, arguments ir tāds, ka minētās vadlīnijas, kurās noteikta, piemēram, saskaņā ar EEZ tiesībām dažādās situācijās atļautā atbalsta maksimālā intensitāte, esot uzskatāmas par shēmas noteikumiem un koksnes shēmas atbalsta piešķiršanas nosacījumiem. Citiem vārdiem sakot, shēmā bija ietverts identificējams noteikumu kopums par shēmas atbalsta piešķiršanas ierobežojumiem.

Attiecībā uz Norvēģijas iestāžu norādīto, ka “vadlīnijas tiek periodiski pārskatītas”, ir jāatgādina, ka nelikumīga valsts atbalsta saderību ar EEZ līguma darbību vērtē saskaņā ar materiālajiem kritērijiem, kuri noteikti tiesību aktā, kas ir spēkā atbalsta piešķiršanas brīdī vai, ja runa ir par shēmu, – shēmas izveides brīdī. Papildus tam ir jāvērtē katrs shēmas noteikumu pārskatīšanas gadījums, lai tādējādi noteiktu, vai tas uzskatāms par shēmas grozījumiem Lēmuma Nr. 195/04/COL nozīmē (49). Tāpēc turpmākajā vērtējumā analizēts, vai Innovasjon Norge iekšējās EEZ vadlīnijas un to vēlākie grozījumi koksnes shēmas noteikumu statusā varētu tikt uzskatīti par saderīgiem ar EEZ līguma darbību un jo īpaši ar Uzraudzības iestādes Valsts atbalsta pamatnostādnēm un grupveida atbrīvojuma regulām to redakcijā, kas bija piemērojama katrā attiecīgajā brīdī.

3.1.   Saderība ar EEZ līguma 61. panta 2. punktu

Šajā gadījumā nav piemērojams neviens no EEZ līguma 61. panta 2. punktā paredzētajiem izņēmumiem, jo koksnes shēmas mērķu vidū nav mērķu, kas noteikti minētajos noteikumos.

3.2.   Saderība ar EEZ līguma 61. panta 3. punktu

Valsts atbalsta pasākumu var atzīt par saderīgu ar EEZ līguma darbību saskaņā ar šā līguma 61. panta 3. punkta a) apakšpunktu, ja pasākums ir paredzēts, lai veicinātu ekonomikas attīstību apgabalos, kur dzīves līmenis ir ārkārtīgi zems vai kur valda liels bezdarbs. Tomēr, tā kā Norvēģijas reģionālā atbalsta kartē šādi apgabali nav iezīmēti, minētais noteikums nav piemērojams (50).

Turklāt nav piemērojams arī EEZ līguma 61. panta 3. punkta b) apakšpunktā noteiktais izņēmums, jo saskaņā ar koksnes shēmu piešķirtais atbalsts nav paredzēts, lai veicinātu kāda svarīga projekta īstenojumu visas Eiropas interesēs vai novērstu nopietnus traucējumus Norvēģijas tautsaimniecībā.

Tomēr varētu būt piemērojams EEZ līguma 61. panta 3. punkta c) apakšpunktā noteiktais izņēmums, kas paredz, ka valsts atbalstu var atzīt par saderīgu ar Līguma noteikumiem, ja tas sekmē atsevišķu saimniecisko darbību vai atsevišķu tautsaimniecības jomu attīstību, ja šāda palīdzība nepasliktina tirdzniecības apstākļus tiktāl, ka tie būtu pretrunā ar vispārējām interesēm. Tas ir iespējams, ja pasākums atbilst Valsts atbalsta pamatnostādnēm vai kādai no piemērojamām grupveida atbrīvojuma regulām.

Uzņēmumi var pretendēt uz reģionālo atbalstu, ja tie ir reģistrēti konkrētos reģionos, kas noteikti iepriekš minētajā Norvēģijas reģionālā atbalsta kartē, un ja ir izpildīti Valsts atbalsta pamatnostādnēs izklāstītie reģionālā atbalsta nosacījumi (51).

Norvēģijas iestādes apgalvoja, ka saskaņā ar koksnes shēmu piešķirtais atbalsts nav ticis piešķirts kā reģionālais atbalsts. Tomēr Uzraudzības iestāde konstatē, ka koksnes shēma ir īstenota, pamatojoties uz iekšējām EEZ vadlīnijām, kurās ir paredzēta iespēja piešķirt reģionālo (ieguldījumu) atbalstu (52). Turklāt iestādes minēja gadījumus, kuros pētniecības un attīstības atbalsts tika papildināts ar 5 % kā reģionālo atbalstu (viens no piemēriem bija Trysil Skog AS).

Uzraudzības iestāde norāda, ka Valsts atbalsta pamatnostādnēs izklāstītie nosacījumi par reģionālā atbalsta piešķiršanu jāievēro arī gadījumos, kad reģionālo atbalstu piešķir kā papildatbalstu. Tomēr ne darba grupas ziņojumā, ne iekšējās EEZ vadlīnijās nav minēti nosacījumi, kas jāievēro reģionālā atbalsta piešķiršanas gadījumā, piemēram, attiecībā uz reģiona ieguvumiem (produktīvu ieguldījumu vai darba vietu radīšanas veidā), un nav arī iekļauta atsauce uz Norvēģijas reģionālā atbalsta karti. Ņemot vērā šos apstākļus, Uzraudzības iestāde nevar būt pārliecināta, ka koksnes shēmas reģionālā atbalsta noteikumi ir saskaņā ar Valsts atbalsta pamatnostādnēm par reģionālo atbalstu.

Valsts atbalstu pētniecībai un attīstībai var atzīt par saderīgu ar EEZ līguma darbību, ja ir izpildīti attiecīgie Valsts atbalsta pamatnostādņu nosacījumi (53). Valsts atbalsta pamatnostādnēs ir definēti dažādi pētniecības un attīstības veidi, proti, “fundamentālie pētījumi”, “rūpnieciskie pētījumi” un “eksperimentālā izstrāde”, un katrai kategorijai noteikta attiecīgi piemērojamā atbalsta intensitāte.

Uzraudzības iestāde konstatē, ka iekšējās EEZ vadlīnijās norādītie atbalstāmie pētniecības pasākumi, attaisnotās izmaksas un atbalsta intensitāte atbilst Valsts atbalsta pamatnostādnēs noteiktajam attiecībā uz pētniecību un attīstību, izņemot tehnisko priekšizpēti. Iekšējo EEZ vadlīniju atbalsta intensitātes tabulā norādīti divi atšķirīgi atbalsta intensitātes līmeņi attiecībā uz lielo uzņēmumu veikto tehnisko priekšizpēti eksperimentālo pētījumu kontekstā, proti, 50 % un 55 % (54), savukārt Valsts atbalsta pamatnostādnēs nepārprotami noteikts, ka eksperimentālo pētījumu jomā dažādu papildatbalsta likmju kopējā summa nedrīkst pārsniegt 50 % (55).

Tā kā viens no iekšējās EEZ vadlīnijās noteiktajiem atbalsta intensitātes līmeņiem nav saskaņā ar Valsts atbalsta pamatnostādnēm un nav nekādu pierādījumu, ka projektu koordinatoriem būtu dotas norādes attiecībā uz OFU/IFU shēmu piemērot to atbalsta intensitāti, kas atbilst Valsts atbalsta pamatnostādnēm, šķiet, ka koksnes shēmas noteikumi paredz iespēju izraudzīties tādu atbalsta intensitāti, kas pārsniedz Valsts atbalsta pamatnostādnēs maksimāli noteikto. Turklāt Uzraudzības iestāde nav saņēmusi nekādus argumentus, kāpēc pieļauta augstāka atbalsta intensitāte, nekā noteikts Valsts atbalsta pamatnostādnēs.

Atbalsts, kas piešķirts, ievērojot grupveida atbrīvojuma regulas par MVU un/vai mācību atbalstu, ir uzskatāms par saderīgu ar EEZ līguma darbību, ja shēma atbilst visiem attiecīgās grupveida atbrīvojuma regulas nosacījumiem un ja shēmā ir dota tieša norāde uz šo regulu (ir minēts tās nosaukums un Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstneša publikācijas atsauce) (56). Tomēr ne valsts budžetā, ne darba grupas ziņojumā vai citos koksnes shēmas tiesiskā regulējuma sagatavošanas dokumentos nav ietverta atsauce uz grupveida atbrīvojuma regulas par MVU vai grupveida atbrīvojuma regulas par mācību atbalstu piemērošanu. Turklāt Uzraudzības iestāde no Norvēģijas iestādēm nav saņēmusi nekādu informāciju par grupveida atbrīvojuma regulu piemērošanu publicēšanai Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī. Tādējādi Norvēģijas iestādes nav ievērojušas grupveida atbrīvojuma regulu prasības, un tāpēc nav iespējams atzīt, ka koksnes shēma būtu atbilstīga grupveida atbrīvojumiem.

Neraugoties uz to, koksnes shēmu var atzīt par saderīgu ar EEZ līguma darbību, pamatojoties uz šā līguma 61. panta 3. punkta c) apakšpunktu, ņemot vērā materiālos principus, kas noteikti grupveida atbrīvojuma regulās par MVU un mācību atbalstu. Attiecībā uz šo Uzraudzības iestāde konstatē, ka visas definīcijas, attaisnotās izmaksas un atbalsta intensitāte attiecībā uz mācību atbalstu iekšējās EEZ vadlīnijās (57) atbilst grupveida atbrīvojuma regulai par mācību atbalstu. Turklāt arī definīcijas, attaisnotās izmaksas un piemērojamā atbalsta intensitāte attiecībā uz konsultāciju pakalpojumiem un izstādēm MVU iekšējās EEZ vadlīnijās (58) atbilst grupveida atbrīvojuma regulai par MVU.

Tomēr saskaņā ar iekšējo EEZ vadlīniju 4.3.2. iedaļu MVU atbalstu var piešķirt arī “tīkliem un sadarbībai”, kas nepārprotami ir mērķis, kāda nav grupveida atbrīvojuma regulas par MVU materiālajos noteikumos. Tādējādi rodas jautājums, vai šādiem mērķiem piešķirtu finansējumu var atzīt par saderīgu ar noteikumiem, pamatojoties uz Valsts atbalsta pamatnostādnēm par MVU vai pamatojoties uz tajās noteiktajiem materiālajiem principiem tieši saskaņā ar EEZ līguma 61. panta 3. punkta c) apakšpunktu (59).

Valsts atbalsta pamatnostādnēs ir noteikts, ka finansējumu “sadarbības” mērķiem MVU var piešķirt tad, ja konkurence netiek ietekmēta tiktāl, ka tas būtu pretrunā ar vispārējām interesēm. Pamatojoties uz to, Uzraudzības iestāde uzskata, ka iekšējās EEZ vadlīnijās paredzētā iespēja piešķirt finansējumu MVU, lai “izveides posmā atrastu sadarbības partnerus, izstrādātu stratēģijas un formalizētu sadarbību”, varētu būt pieņemama.

Turpretī attiecībā uz iespēju “darbības posmā” finansēt neprecizētus “kopīgus ārkārtas pasākumus” (60) Uzraudzības iestāde uzskata, ka tādējādi paveras iespēja jebkurā laikā finansēt visdažādākos pasākumus, kuri ne obligāti būtu uzskatāmi par MVU sadarbību un līdz ar to varētu ietekmēt konkurenci tiktāl, ka tas būtu pretrunā ar vispārējām interesēm. Atbildot uz šajā saistībā uzdoto jautājumu, Norvēģijas iestādes apgalvoja, ka finansējums saskaņā ar šo noteikumu ir paredzēts tikai konsultāciju pakalpojumiem. Tomēr šajā pašā jautājumā iestādes norādīja, ka attiecīgais noteikums dod iespēju finansēt arī “saistītus pakalpojumus” tīkla palīdzības kontekstā.

Uzraudzības iestāde uzskata, ka, pamatojoties uz tik nenoteiktiem un dažādi interpretējamiem noteikumiem, tā nevar būt pārliecināta, ka shēmas noteikumi attiecībā uz MVU paredzēto finansējumu ir saskaņā ar Valsts atbalsta pamatnostādnēm par MVU vai to materiālajiem principiem, un tāpēc šos noteikumus nevar saskaņā ar EEZ līguma 61. panta 3. punkta c) apakšpunktu atzīt par saderīgiem ar EEZ līguma darbību.

Darba grupas ziņojumā paredzēts, ka no shēmas var finansēt visas projekta izmaksas, ja ir grūti noteikt tiešos ieguvējus no attiecīgā projekta. Iestādes paskaidroja, ka projekta izmaksas finansē 100 % apmērā, piemēram, gadījumos, kad ir grūti noteikt tiešos ieguvējus vai ja tiek uzskatīts, ka finansējuma saņēmēji gūst tikai nelielu labumu (t. i., attiecībā uz priekšizpēti un ziņojumiem par īpašām mērķjomām), pamatojoties uz to, ka šajos gadījumos atbalsta neesot (61).

Attiecībā uz šo praksi izsakāmas divas piezīmes: 1) lai gan Norvēģijas iestādes min priekšizpēti un iepriekšējus ziņojumus kā piemērus gadījumiem, kuros atbalsta nav, Valsts atbalsta pamatnostādnēs attiecībā uz pētniecību un attīstību ir noteikta atbalsta maksimālā intensitāte tehniskās priekšizpētes gadījumā, kas pierāda, ka finansējums pētījumiem (pat sagatavošanās posmā) var ietvert valsts atbalstu (62); 2) ja vien attiecīgā atbalsta summa nav zem de minimis robežlieluma, tas, ka gūtais labums ir neliels, pats par sevi neizslēdz valsts atbalsta esības iespēju.

Pamatojoties uz to, Uzraudzības iestāde uzskata, ka prakse finansēt 100 % no projekta izmaksām nepamatojas uz tādiem kritērijiem, kas izslēgtu valsts atbalsta esību, un, tā kā finansējums 100 % apmērā nav atļauts nevienā Valsts atbalsta pamatnostādņu iedaļā un šajā gadījumā nav pierādīts, ka šāda atbalsta intensitāte būtu tieši attaisnojama saskaņā ar EEZ līguma 61. panta 3. punkta c) apakšpunktu, Uzraudzības iestāde uzskata, ka tāda shēma, kas pieļauj šo praksi, nav saderīga ar EEZ līguma darbību.

Kā izriet no iepriekš minētā, koksnes shēma vairākos tās aspektos neatbilst Valsts atbalsta pamatnostādnēm un attiecībā uz to nevar piemērot tiešu izņēmumu saskaņā ar EEZ līguma 61. panta 3. punkta c) apakšpunktu. Līdz ar to Uzraudzības iestāde uzskata, ka koksnes shēmu nevar atzīt par saderīgu ar EEZ līguma darbību.

3.3.   De minimis atbalsts

Saskaņā ar Norvēģijas iestāžu informāciju koksnes shēmā ir ietverti noteikumi, kas paredz nosacījumus, kuru izpildīšanas gadījumā dotācijas var uzskatīt par de minimis atbalstu. Uzraudzības iestāde uzskata, ka attiecīgie koksnes shēmas noteikumi neatbilst de minimis noteikumiem.

Ja atbalsta dotācijas atzīst par de minimis atbalstu saskaņā ar Valsts atbalsta pamatnostādnēm vai vēlāk pieņemto de minimis regulu, attiecīgo pasākumu neuzskata par valsts atbalstu EEZ līguma 61. panta 1. punkta nozīmē un līdz ar to nav paziņošanas pienākuma. Tā kā koksnes shēma tika īstenota laikā no 2000. gada 1. jūlija līdz 2005. gada beigām, shēma jānovērtē, pamatojoties uz abiem de minimis noteikumu kopumiem (63).

Gan de minimis regula, gan Valsts atbalsta pamatnostādnes paredz, ka valsts iestādes var piešķirt de minimis atbalstu tikai tad, kad tās ir pārliecinājušās, ka attiecīgā uzņēmuma iepriekšējo trīs gadu laikā saņemtā de minimis atbalsta summa jau nav sasniegta, saņemot citu de minimis atbalstu. Gan saskaņā ar de minimis regulu, gan Valsts atbalsta pamatnostādnēm pieņemams veids, kā pārbaudīt de minimis robežlielumu, ir pieprasīt attiecīgu informāciju no atbalsta saņēmēja (64).

Piešķirot atbalstu saskaņā ar koksnes shēmu, tika iekļauta norāde par de minimis noteikumiem un atbalsta saņēmēji tika informēti par pienākumu paziņot iestādēm par citu de minimis atbalstu, kas saņemts trīs gadu laikā no dienas, kad sniegts apstiprinājums par de minimis atbalsta piešķiršanu.

Lēmumā par oficiālās izmeklēšanas procedūras sākšanu Uzraudzības iestāde pauda viedokli, ka, tā kā šis informēšanas pienākums bija noteikts tikai attiecībā uz de minimis atbalstu, kas saņemts pēc atbalsta saņemšanas saskaņā ar koksnes shēmu, atbalsta saņēmējiem nav prasīts iesniegt informāciju par to, vai kāds de minimis atbalsts saņemts pirms saskaņā ar koksnes shēmu piešķirtā de minimis atbalsta. Tomēr Norvēģijas iestādes norādīja, ka apstiprinājuma vēstulē bija iekļauts arī noteikums, ka de minimis robežlielumu nedrīkst pārsniegt atbalsts, kas saņemts “jebkurā trīs gadu periodā”.

Uzraudzības iestāde konstatē, ka atbalsta saņēmējam izvirzītā prasība informēt par atbalstu, kas piešķirts “no apstiprinājuma vēstules datuma”, ir pretrunā ar noteikumu, ka de minimis robežlielumu nedrīkst pārsniegt atbalsts, kas saņemts “jebkurā trīs gadu periodā”. Ņemot vērā šos apstākļus, Uzraudzības iestāde nevar būt pārliecināta, ka atbalsta saņēmējs šīs norādes nepārprotami uztvēra kā pienākumu informēt par atbalstu, kas saņemts “jebkurā trīs gadu periodā”. Tāpēc Uzraudzības iestāde paliek pie savas sākotnējās nostājas, ka, ciktāl attiecīgie noteikumi ir uzskatāmi par daļu no shēmas noteikumiem, nav iespējams secināt, ka tie iepriekš nodrošinātu de minimis atbalsta noteikumu ievērošanu (65).

Papildus tam Uzraudzības iestāde konstatē, ka vismaz iekšējo EEZ vadlīniju 2004. gada septembra un 2005. gada jūlija versijā koksnes shēma paredzēja praksi, ka valsts atbalstu, kas apstiprināts, piemēram, pētniecības attīstības jomā, var papildināt ar papildu atbalstu, ko piešķir kā de minimis atbalstu (66). Vadoties no Komisijas lēmuma Kahla Porzellan GmbH lietā, Uzraudzības iestāde uzskata, ka gadījumā, ja atbalsts pārsniedz de minimis robežlielumu, ņemot vērā vienam uzņēmumam trīs gadu laikā piešķirto finansējumu, visa summa jāuzskata par valsts atbalstu (67). Pamatojoties uz to, Uzraudzības iestāde uzskata, ka prakse, saskaņā ar kuru de minimis robežlielumu ievēro tikai attiecībā uz daļu no uzņēmumam piešķirtā atbalsta, principā nozīmē, ka kopējā piešķirtā summa var pārsniegt de minimis robežlielumu (68).

Ņemot vērā iepriekš minēto, Uzraudzības iestāde uzskata, ka attiecīgie koksnes shēmas noteikumi neatbilst de minimis noteikumiem un tādējādi šo shēmu nevar atzīt par saderīgu ar EEZ līguma darbību.

4.   Secinājums

Pamatojoties uz Norvēģijas iestāžu iesniegto informāciju, Uzraudzības iestādes nostāja ir tāda, ka koksnes shēma paredzēja ar EEZ līgumu nesaderīga valsts atbalsta piešķiršanu EEZ līguma 61. panta 1. punkta nozīmē. Tomēr saskaņā ar Komisijas praksi šajā jautājumā Uzraudzības iestāde uzskata, ka, lai gan koksnes shēma kā shēma nav saderīga ar EEZ līguma darbību, atsevišķas atbalsta dotācijas, kas piešķirtas saskaņā ar koksnes shēmu un atbilst Valsts atbalsta pamatnostādnēs noteiktajiem kritērijiem par MVU un/vai pētniecību un atbalstu vai materiālajiem noteikumiem, kas ietverti grupveida atbrīvojuma regulās par MVU un mācību atbalstu, var tikt atzītas par saderīgām ar EEZ līguma darbību (69).

Tā kā par koksnes shēmu Uzraudzības iestādei netika paziņots, jebkurš atbalsts EEZ līguma 61. panta 1. punkta nozīmē, kas piešķirts saskaņā ar koksnes shēmu, ir uzskatāms par nelikumīgu atbalstu Uzraudzības un Tiesas līguma 3. protokola II daļas 1. panta f) punkta nozīmē. Saskaņā ar Uzraudzības un Tiesas līguma 3. protokola II daļas 14. pantu Uzraudzības iestādei ir jāpieņem lēmums, ka nelikumīgais atbalsts, kas nav saderīgs ar EEZ līguma valsts atbalsta noteikumiem, ir jāatgūst no tā saņēmējiem. Tomēr tas neskar i) atsevišķu atbalstu, kas piešķirts, ievērojot de minimis atbalsta nosacījumus saskaņā ar Valsts atbalsta pamatnostādnēm vai de minimis regulu; un ii) atsevišķu atbalstu, kura piešķiršana atzīta par saderīgu, pamatojoties uz atbilstību Valsts atbalsta pamatnostādnēm par MVU un/vai pētniecību un attīstību vai materiālajiem noteikumiem, kas ietverti grupveida atbrīvojuma regulās par MVU un mācību atbalstu, un kurš atbilst attiecīgajiem atbalsta intensitātes līmeņiem, kas norādīti šajos noteikumos,

IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.

1. pants

Koksnes shēma nav saderīga ar EEZ līguma darbību EEZ līguma 61. panta 1. punkta nozīmē.

2. pants

Atsevišķu atbalstu, kas piešķirts saskaņā ar koksnes shēmu, neuzskata par valsts atbalstu, ja tas atbilst de minimis nosacījumiem, kas noteikti Valsts atbalsta pamatnostādnēs vai de minimis regulā atkarībā no tā, kurš tiesību akts bija piemērojams atbalsta piešķiršanas brīdī.

3. pants

Atsevišķs atbalsts, kas piešķirts saskaņā ar koksnes shēmu un atbilst Valsts atbalsta pamatnostādnēs noteiktajiem kritērijiem par MVU un/vai pētniecību un atbalstu vai materiālajiem noteikumiem, kas ietverti grupveida atbrīvojuma regulās par MVU un mācību atbalstu, ir saderīgs ar EEZ līguma darbību, nepārsniedzot summu saskaņā ar atļauto atbalsta intensitāti.

4. pants

Norvēģijas iestādēm jāveic visi vajadzīgie pasākumi, lai atgūtu 1. pantā minēto atbalstu, izņemot 2. un 3. pantā minēto atbalstu.

5. pants

Atgūšanu veic nekavējoties un saskaņā ar valsts tiesību aktos noteiktajām procedūrām, ja tās nodrošina šā lēmuma tūlītēju un efektīvu īstenošanu. Atgūstamā atbalsta summai pieskaita procentus un saliktos procentus par laiku no dienas, kad atbalsts nodots tā saņēmējiem, līdz dienai, kad atbalsts atgūts. Procentus aprēķina, pamatojoties uz Lēmuma Nr. 195/04/COL (70) 9. pantu.

6. pants

Norvēģijas iestādēm divu mēnešu laikā no šā lēmuma paziņošanas dienas EBTA Uzraudzības iestāde jāinformē par pasākumiem, kas veikti, lai lēmumu izpildītu.

7. pants

Šis lēmums ir adresēts Norvēģijas Karalistei.

8. pants

Autentisks ir tikai teksts angļu valodā.

---

(1)  Turpmāk tekstā – “Uzraudzības iestāde”.

(2)  Turpmāk tekstā – “EEZ līgums”.

(3)  Turpmāk tekstā – “Uzraudzības un Tiesas līgums”.

(4)  Procedūras un materiālo tiesību noteikumi valsts atbalsta jomā – Pamatnostādnes par EEZ līguma 61. un 62. panta un Uzraudzības un Tiesas līguma 3. protokola I daļas 1. panta piemērošanu un interpretāciju, ko Uzraudzības iestāde pieņēma un izdeva 1994. gada 19. janvārī, publicētas OV L 231, 3.9.1994., 1. lpp., un EEZ papildinājumā Nr. 32, 3.9.1994., 1. lpp. Pamatnostādnēs jaunākie grozījumi izdarīti ar Uzraudzības iestādes 2007. gada 3. maija Lēmumu Nr. 154/07/COL. Turpmāk tekstā tās dēvētas par “Valsts atbalsta pamatnostādnēm”.

(5)  Komisijas 2001. gada 12. janvāra Regula (EK) Nr. 68/2001 par EK līguma 87. un 88. panta piemērošanu mācību atbalstam (OV L 10, 13.1.2001., 20. lpp.), Komisijas 2001. gada 12. janvāra Regula (EK) Nr. 70/2001 par EK līguma 87. un 88. panta piemērošanu, sniedzot valsts atbalstu maziem un vidējiem uzņēmumiem (OV L 10, 13.1.2001., 33. lpp.), un Komisijas 2006. gada 15. decembra Regula (EK) Nr. 1998/2006 par Līguma 87. un 88. panta piemērošanu de minimis atbalstam (OV L 379, 28.12.2006., 5. lpp.). Ar šo pēdējo regulu tika aizstāta Komisijas 2001. gada 12. janvāra Regula (EK) Nr. 69/2001 par EK līguma 87. un 88. panta piemērošanu de minimis atbalstam (OV L 10, 13.1.2001., 30. lpp.) un Valsts atbalsta pamatnostādņu 12. nodaļa (pieņemta ar Uzraudzības iestādes 1996. gada 15. maija Lēmumu Nr. 54/96/COL, OV L 245, 26.9.1996., 28. lpp.). Visas iepriekš minētās regulas ir iestrādātas EEZ līguma 15. pielikumā (1. punkta d)–f) apakšpunkts).

(6)  OV C 272, 9.11.2006., 19. lpp., un EEZ papildinājums Nr. 55, 9.11.2006.

(7)  Sīkāka informācija par šo saraksti atrodama Lēmumā Nr. 147/06/COL par oficiālās izmeklēšanas procedūras sākšanu, kura kopsavilkums ir publicēts OV C 272, 9.11.2006., un EEZ papildinājumā Nr. 55, 9.11.2006. Pilns lēmuma teksts publicēts Uzraudzības iestādes tīmekļa vietnē: www.eftasurv.int

(8)  Publikācijas atsauce sniegta 7. zemsvītras piezīmē.

(9)  Baltās grāmatas 7.3.3. iedaļa.

(10)  Baltās grāmatas 7.3.3. iedaļa.

(11)  Baltās grāmatas 2.4.1. iedaļa.

(12)  Baltās grāmatas 6.1.1. iedaļa. Saistībā ar koncentrēšanos uz Norvēģijas uzņēmumiem Baltajā grāmatā arī teikts (Uzraudzības iestādes tulkojums), ka “nolūkā palielināt pievienotās vērtības radīšanu ir svarīgi apsvērt gan pārstrādes un tirdzniecības izmaksu samazināšanas iespējas, gan Norvēģijā saražotās koksnes izmantojuma palielināšanas iespējas”.

(13)  Darba grupas ziņojuma 1.4. iedaļā teikts, ka koksnes shēma neattieksies uz meža kultivēšanu, infrastruktūru, transportu, laukiem, apzaļumošanai paredzētajiem meža produktiem un bioenerģiju, norādot, ka šajās jomās jāizmanto citi valdības pasākumi. Darba grupas ziņojuma 2.1. iedaļā “mežsaimniecības vērtību ķēde” (jeb meža nozare) definēta kā visi uzņēmēji, kas iesaistīti posmā no koka līdz galīgajam lietotājam. “Mežs” ietver piedāvājuma pusi (mežu īpašnieki un to apvienības) un komerciālo līmeni (mežsaimniecības uzņēmēji, tostarp transports, kokmateriālu mērījumi un apgrozījums, meža kultivēšana, darbības plānošana utt.). “Ražošana” ietver jebkādu kokmateriālu pārstrādi galīgajam lietotājam derīgos produktos, tomēr uzsvaru liekot uz mehāniskās mežrūpniecības ķēdi (kas ietver tradicionālos kokzāģētavu produktus, galdniecību un turpmāku pārstrādi, ražojot durvis, logus, kāpnes un citus būvniecības produktus, kā arī koka mēbeļu, māju un roku darba izstrādājumu ražošanu). “Tirgus” ietver gan galīgos lietotājus, gan dažādu līmeņu tirdzniecības uzņēmumus un citus mežrūpniecības sistēmā iesaistītos uzņēmējus, piemēram, apakšuzņēmējus, kas piedāvā savas preces un pakalpojumus mežsaimniecības un mežrūpniecības nozarei.

(14)  Darba grupas ziņojuma 1.5., 6.2. un 6.3. iedaļa. No 2003. gada maija grupā darbojas arī alternatīvu finansētāju un pašvaldību priekšsēdētāju biroju pārstāvji.

(15)  Lauksaimniecības ministrijā jāiesniedz ikgadēji programmas pasākumu un attīstības ziņojumi, ko izmanto par pamatu budžeta sagatavošanai un Innovasjon Norge (bijušais SND) sniedzamo vadlīniju izstrādei; sk. darba grupas ziņojuma 1.5., 6.2. un 6.3. iedaļu.

(16)  Sk. Norvēģijas iestāžu apsvērumus attiecībā uz lēmumu par oficiālās izmeklēšanas procedūras sākšanu.

(17)  “Augstākā politika” ir vadlīniju dokuments, kurā noteikti Innovasjon Norge finansējuma piešķiršanas ierobežojumi (piemēram, tas, ka nedrīkst piešķirt darbības atbalstu un eksporta atbalstu) un norādīts, ka finansējums jāpiešķir, ievērojot starptautiskos nolīgumus, kuriem Norvēģija ir pievienojusies.

(18)  2000. gada 6. oktobra asignējumu vēstulē ir informācija par koksnes shēmas īstenošanas budžetu, minot arī shēmas mērķi, attiecīgo nozari un mērķgrupas.

(19)  Norvēģijas iestādes atsaucās arī uz likumu, kas nosaka Innovasjon Norge regulējumu, un tā attīstības finansējuma piešķiršanas “standartnoteikumiem”, kuros ir ietverti administratīvie noteikumi par termiņiem, dokumentāciju, kontroles pasākumiem, finansējuma atgūšanu utt.

(20)  Tāpat iekļauti arī noteikumi par atbalsta apvienošanu, pamatlikmēm un atbalsta summas aprēķināšanu.

(21)  Attiecīgās versijas izdotas 2000. gada janvārī, 2001. gada augustā, 2003. gada jūnijā, 2004. gada septembrī un 2005. gada jūlijā, un tās savā starpā būtiski neatšķiras. Vienkāršības labad ar terminu “iekšējās EEZ vadlīnijas” turpmāk tekstā ir apzīmēta vadlīniju jaunākā versija, bet atsauces uz iepriekšējām versijām sniegtas tikai vajadzības gadījumā (ņemot vērā izmaiņas vai papildu tekstu).

(22)  Darba grupas ziņojuma 1.3. iedaļā noteikts, ka finansējums jāpiešķir, ievērojot EEZ noteikumus, un 7.1. iedaļā noteikts, ka “ir jāievēro EEZ līguma noteikumi par valsts atbalstu. Programmas principi un prakse ir jānosaka, ievērojot šos noteikumus”. Sk. arī Norvēģijas iestāžu apsvērumus attiecībā uz lēmumu par oficiālās izmeklēšanas procedūras sākšanu.

(23)  Sk. Norvēģijas iestāžu apsvērumus attiecībā uz lēmumu par oficiālās izmeklēšanas procedūras sākšanu un Norvēģijas iestāžu 2008. gada 18. janvāra e-vēstuli (atsauce Nr. 461470).

(24)  Sk. arī I.-2.4. iedaļas apakšiedaļu par projekta izmaksu līdzfinansējumu un finansējumu 100 % apmērā.

(25)  Sk. arī pārskatīto budžetu (St. prp. nr. 61 (1999–2000)). Koksnes shēma ir minēta dažādos veidos, tostarp kā Treprogrammet un Verdiskapningsprogrammet for tre, vai atsaucoties uz Parlamenta pastāvīgās komitejas sākotnējo ieteikumu (Innst. S. nr. 208 (1998–1999)).

(26)  2001. gadā – St. prp. nr. 1 (2000–2001) un pārskatītais budžets (St. prp. nr. 84 (2000–2001)); 2002. gadā – St. prp. nr. 1 (2001–2002) un pārskatītais budžets (St. prp. nr. 1 Tillegg nr. 4 (2001–2002)); 2003. gadā – St. prp. nr. 1 (2002–2003) un pārskatītais budžets (St. prp. nr. 65 (2002–2003)); 2004. gadā – St. prp. nr. 1 (2003–2004) un pārskatītais budžets (St. prp. nr. 63); 2005. gadā – St. prp. nr. 1 (2004–2005) un pārskatītais budžets (St. prp. nr. 65 (2004–2005)). Pirmos četrus gadus (2000.–2003. gadā ieskaitot) koksnes shēmas asignējumi bija iekļauti valsts budžeta 1142. nodaļas 71. pozīcijā, bet pēdējos divus gadus (2004. un 2005. gadā) – valsts budžeta 1149. nodaļas 71. pozīcijā.

(27)  2000. gada 6. oktobra vēstule, kuru Norvēģijas iestādes Uzraudzības iestādei iesniedza kā 3. pielikumu pie Norvēģijas iestāžu apsvērumiem attiecībā uz lēmumu par oficiālās izmeklēšanas procedūras sākšanu.

(28)  Darba grupas ziņojuma 4.6. iedaļa.

(29)  Sk. Uzraudzības iestādei adresēto Norvēģijas iestāžu 2005. gada 29. septembra vēstuli, kas pievienota Norvēģijas misijas ES 2005. gada 3. oktobra vēstulei (atsauce Nr. 345465).

(30)  Sk. iepriekš 29. zemsvītras piezīmē minēto 2005. gada 29. septembra vēstuli un Norvēģijas iestāžu apsvērumus attiecībā uz lēmumu par oficiālās izmeklēšanas procedūras sākšanu.

(31)  Darba grupas ziņojuma 4.1.–4.4. un 5. iedaļa.

(32)  Uzraudzības iestādes tulkojums.

(33)  Attiecībā uz ieguldījumiem maksimālā intensitāte vidējiem uzņēmumiem ir 7,5 % un maziem uzņēmumiem – 15 %, savukārt konsultāciju pakalpojumiem un izstādēm noteiktais līmenis ir 50 %.

(34)  Darba grupas ziņojuma 1.4. un 7.1. iedaļa.

(35)  Darba grupas ziņojuma 7.1. iedaļa.

(36)  Lai gan šī summa atbilstu de minimis nosacījumam, Norsk Treteknisk Institutt saņēma vēl arī citu atbalstu.

(37)  Šīs informēšanas prasības bija formulētas šādi: “EØS-regelverket – opplysningsplikt Tildelingen av tilskuddet skjer i henhold til reglene for bagatellmessig støtte. Ved eventuelle nye søknader om offentlig støtte (uansett støttekilde) har støttemottaker plikt til å opplyse om dette tilskuddet. Opplysningsplikten gjelder i 3 år fra tilsagnstidspunktet. Støttemottakeren må ikke motta mer enn til sammen 100 000 Euro (ca. kr 815 000,-) i støtte etter reglene for bagatellmessig støtte over et tidsrom på 3 år.”

(38)  Vadlīniju 4.2. iedaļa.

(39)  To apstiprina komentāri par valsts budžeta priekšlikumu St. prp. nr. 1 (2000–2001) un darba grupas ziņojums.

(40)  Tādā veidā Uzraudzības iestāde tulkojusi šo citātu: “Norge eksporterer ca 85–90 % av produksjonen av tremasse og papirprodukter og ca 35 % av trelast-produksjonen. Leveransene til EU-land utgjør henholdsvis 70 % og 90 % av eksporten. Eventuelle strategier eller politiske vedtak innen EU som kan påvirke EUs import av skogindustriprodukter vil kunne få store konsekvenser for den norske skogsektoren.”

(41)  Eurostat sniegtie dati par 1999.–2004. gadu (par dažāda veida apstrādātas koksnes un kokmateriālu importu un eksportu ES, vērtību izsakot tūkstošos kubikmetru vai tonnās) liecina, ka koksnes produktu tirdzniecība ES notiek ļoti plaši. Attiecīgie statistikas dati ir par i) apaļkoku iekšējo ES-25 importu un eksportu, table fores51; ii) celulozes, papīra un kartona iekšējo ES-25 importu, table fores62; iii) celulozes iekšējo ES-25 eksportu, table fores62; iv) zāģmateriālu un koksnes paneļu iekšējo ES-25 importu, table fores61; un v) zāģmateriālu iekšējo ES-25 eksportu, table fores61. Tie visi ir pieejami tīmekļa vietnē http://europa.eu.int/comm/eurostat vai sazinoties ar Eurostat ar tā tīmekļa vietnes starpniecību.

(42)  Sk. tīmekļa vietni http://www.ssb.no/muh/tab15-01.shtml kurā ir 15. tabula ar nosaukumu “Tirdzniecība ar atsevišķām valstīm, dalījums pa divciparu SITC. 2006. gada janvāris–marts. Miljonos kronu”.

(43)  Valsts atbalsta pamatnostādņu kādreizējā 12. nodaļa tika svītrota ar Uzraudzības iestādes 2003. gada 5. novembra Lēmumu Nr. 198/03/COL. Tomēr šī 12. nodaļa jau no 2003. gada 1. februāra bija svītrota ar Regulu (EK) Nr. 69/2001 (turpmāk – “de minimis regula”).

(44)  Komisijas 2000. gada 31. marta Lēmums par valsts atbalstu N 673/99 (OV C 184, 1.7.2000., 25. lpp.).

(45)  Lieta C-143/99 Adria Wien, 2001, ECR I-8365.

(46)  Spriedums apvienotajās lietās E-5/04, E-6/04 un E-7/04 Fesil un Finnfjord, 2005, EFTA Court Report, 117. lpp., 77. punkts. Minētais spriedums saskan ar Eiropas Kopienu Tiesas judikatūru spriedumā lietā C-75/97 Beļģija pret Komisiju, 1999, ECR I-3671, 33. punkts. Sk. arī spriedumu lietā C-66/02 Itālija pret Komisiju, 2005, ECR I-10901, 95. punkts.

(47)  Attiecībā uz šo sk. spriedumu lietā 730/79 Philip Morris pret Komisiju, 1989, ECR 2671. lpp., 11. punktu, kurā norādīts, ka, “ja valsts finansiālais atbalsts stiprina kāda uzņēmuma stāvokli salīdzinājumā ar citiem uzņēmumiem, kuri savstarpēji konkurē Kopienas iekšējā tirgū, uzskatāms, ka minētais atbalsts ietekmē šos uzņēmumus”.

(48)  Spriedums lietā C-310/99 Itālija pret Komisiju, 2002, ECR I-2289. lpp., 91. punkts. Sprieduma lietā C-66/02 Itālija pret Komisiju, 2005, ECR I-10901. lpp., 91. punktā Tiesa atzina: “Atbalstu sistēmas gadījumā Komisija var tikai izpētīt attiecīgās sistēmas vispārīgās īpašības un tai nav jāizskata katrs atsevišķais piemērošanas gadījums (. .), lai pārbaudītu, vai šī sistēma ietver atbalsta elementus.” Sk. arī spriedumu lietā E-2/05, ESA pret Īslandi, 2005, EFTA Court Report, 202. lpp., 24. punkts.

(49)  Uzraudzības iestādes 2004. gada 14. jūlija Lēmums Nr. 195/04/COL (OV L 139, 25.5.2006., 37. lpp.), grozījumi izdarīti ar Uzraudzības iestādes 2005. gada 14. decembra Lēmumu Nr. 319/05/COL (OV C 286, 23.11.2006., 9. lpp.). Sk. arī spriedumu lietā T-195/01, Gibraltārs pret Komisiju, 2001, ECR II-3915. Jānorāda, ka, tā kā procedūras ziņā shēmas sākotnējā izveidošana bija “nelikumīga”, arī vēlākie shēmas grozījumi uzskatāmi par nelikumīgu atbalstu.

(50)  Sk. Uzraudzības iestādes 1999. gada 16. decembra Lēmumu Nr. 327/99/COL par atbalstāmo apgabalu un atbalsta līmeņu karti (Norvēģija).

(51)  Valsts atbalsta pamatnostādņu līdzšinējā 25. nodaļa par reģionālo atbalstu tika aizstāta ar jaunām 2006. gada 6. aprīļa pamatnostādnēm un Komisijas Regulu (EK) Nr. 1628/2006 (iestrādāta ar Apvienotās komitejas Lēmumu Nr. 157/2006, publicēts OV L 89, 29.3.2007., 33. lpp., un EEZ papildinājumā Nr. 15, 29.3.2007., 24. lpp.). Regula stājās spēkā 2006. gada 9. decembrī.

(52)  Sk. (reģionālā atbalsta) maksimālos līmeņus, kas norādīti iekšējām EEZ vadlīnijām pievienotajā tabulā, un skaidrojošo daļu par ieguldījumu atbalstu (4.6. iedaļa).

(53)  Iepriekšējās pamatnostādnes par pētniecību un attīstību tika aizstātas ar jaunām pamatnostādnēm 2007. gada 7. februārī.

(54)  Šķiet, ka 2000. un 2001. gada versijās konkrēta atbalsta intensitāte tehniskajai priekšizpētei vispār nav noteikta.

(55)  Valsts atbalsta pamatnostādņu kādreizējās 14. nodaļas par pētniecību un attīstību 5.3.7. iedaļa.

(56)  Sk. attiecīgi grupveida atbrīvojuma regulas par MVU un par mācību atbalstu 3. panta 3. punktu. Ja ir ievēroti grupveida atbrīvojuma regulas formālie nosacījumi, attiecīgais atbalsta pasākums ir atbrīvots no paziņošanas prasības.

(57)  Vadlīniju 4.4. iedaļa.

(58)  Vadlīniju 4.3. un 4.3.1. iedaļa.

(59)  Valsts atbalsta pamatnostādņu kādreizējā nodaļa par MVU atbalstu kopš 2002. gada 26. jūnija ir aizstāta ar grupveida atbrīvojuma regulu par MVU.

(60)  Šie pasākumi ietver kompetences uzlabošanai (kompetansehevning) līdzīgus pasākumus.

(61)  Prakse finansēt 100 % no projekta izmaksām rada jautājumus gan par valsts atbalsta esību, gan par tā saderību ar noteikumiem. Tā kā darba grupas ziņojumā ir minēta šāda iespēja, tiek pieņemts, ka shēma paredz šādu praksi, un attiecīgi ir jāizvērtē šo praksi regulējošo noteikumu saderība (vērtējums šajā iedaļā). Jautājums par valsts atbalsta esību (vai neesību) ir jāvērtē tikai atbalsta atgūšanas gadījumā.

(62)  Kādreizējās 14. nodaļas par pētniecību un attīstību 5.3.7. iedaļa.

(63)  Kā norādījušas Norvēģijas iestādes, datums, kas nosaka, vai attiecīgajai dotācijai jāpiemēro Valsts atbalsta pamatnostādņu kādreizējā 12. nodaļa vai vēlāk pieņemtā de minimis regula, ir datums, kurā Norvēģijas iestādes devušas apstiprinājumu (tilsagn).

(64)  Attiecībā uz šo sk. Valsts atbalsta pamatnostādnēs minēto “pārbaudes kārtību”.

(65)  Fakts, ka daudzos gadījumos apstiprinājums sniegts par summām, kas ir krietni mazākas par de minimis robežlielumu, nav svarīgs, jo, analizējot valsts atbalsta saderību ar noteikumiem, Uzraudzības iestādei jāvērtē tikai koksnes shēmas noteikumi. Faktiskā situācija tiek vērtēta atbalsta atgūšanas gadījumā.

(66)  Šīs prakses aprakstu sk. I.-2.5. iedaļā.

(67)  Komisijas 2003. gada 13. maija Lēmums 2003/643/EK par valsts atbalstu, ko Vācija piešķīrusi Kahla Porzellan GmbH un Kahla/Thüringen Porzellan GmbH (OV L 227, 11.9.2003., 12. lpp.). Līdzīgi, vērtējot, vai ir ievēroti attiecīgie Valsts atbalsta pamatnostādnēs noteiktie atbalsta intensitātes līmeņi, jāņem vērā visa vienam uzņēmumam piešķirtā atbalsta summa.

(68)  Jāuzsver, ka jāievēro arī attiecīgie atbalsta intensitātes līmeņi. Ja de minimis atbalsts tiek piešķirts apvienojumā ar citu atbalstu, atbalsta kopsumma nedrīkst pārsniegt maksimālos atbalsta intensitātes līmeņus, kas noteikti attiecīgajām atbalsta kategorijām. Tas, protams, attiecas tikai uz gadījumiem, kuros visu atbalstu nevar kvalificēt kā de minimis atbalstu.

(69)  Sk., piemēram, Komisijas 2003. gada 16. decembra Lēmumu 2004/343/EK par atbalsta shēmu, ko Francija īstenojusi attiecībā uz grūtībās nonākušu uzņēmumu pārņemšanu (OV L 108, 16.4.2004., 38. lpp.), un Komisijas 2001. gada 20. decembra Lēmumu 2003/86/EK par valsts atbalsta shēmu, ko Spānija 1993. gadā īstenojusi attiecībā uz atsevišķiem jaunizveidotiem uzņēmumiem Vizcaya (Spānijā) (OV L 40, 14.2.2003., 11. lpp.).

(70)  Sk. 49. zemsvītras piezīmi.

---

---

---