12.12.2008   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 317/10

1.

Baltajā grāmatā (2001) “Eiropas transporta politika līdz 2010. gadam: laiks izlemt” (1) iedibināts “jūras maģistrāļu” jēdziens, kas nozīmē kvalitatīvus transporta pakalpojumus, izmantojot tuvsatiksmes kuģošanu. Jūras maģistrāles veido infrastruktūra, iekārtas un pakalpojumi, kas aptver vismaz divas dalībvalstis. Jūras maģistrāles veidotas ar mērķi ievērojamu kravas transporta daļu novirzīt no autoceļiem uz jūru. To sekmīga izveide palīdzēs sasniegt divus Eiropas transporta politikas galvenos mērķus — mazināt autoceļu noslogojumu un kravas transporta radīto ietekmi uz vidi. Baltās grāmatas vidusposma pārskatā (2) norādīts, ka aizvien lielāka problēma ir autoceļu noslogojums, kas Kopienai izmaksā aptuveni 1 % no IKP, un ka transporta radītās siltumnīcefekta gāzu emisijas apdraud Kioto mērķu sasniegšanu; tāpat pārskatā no jauna apliecināts, cik liela nozīme ir jūras maģistrālēm.

2.

Kopienas pamatnostādnēs par valsts atbalstu jūras transportam (3), proti, to 10. nodaļā paredzēts, ka, ievērojot zināmus nosacījumus, var piešķirt atbalstu jaunu vai uzlabotu tuvsatiksmes kuģošanas pakalpojumu uzsākšanai; atbalsta maksimālais ilgums ir trīs gadi un maksimālā intensitāte — 30 % no darbības izmaksām un 10 % no ieguldījumu izmaksām.

3.

Otrā Marco Polo programma (turpmāk “Marco Polo II”), kas izveidota ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2006. gada 24. oktobra Regulu (EK) Nr. 1692/2006, ar ko izveido otro Marco Polo programmu Kopienas finansiālās palīdzības piešķiršanai, lai uzlabotu kravu autopārvadājumu sistēmas ekoloģiskās īpašības (Marco Polo II), un ar ko atceļ Regulu (EK) Nr. 1382/2003 (4), ir viens no diviem Kopienas finansēšanas instrumentiem, ar kuriem tieši un nepastarpināti atbalsta jūras maģistrāles, kas ir viena no piecām atbalstītajām rīcībām satiksmes noslogojuma mazināšanai vai satiksmes novirzīšanai no autoceļiem. Marco Polo II nodrošina atbalstu galvenokārt jūras maģistrāļu pakalpojumu sektoram. Šo atbalstu piešķir, ik gadu izsludinot nozares dalībniekiem domātus uzaicinājumus iesniegt priekšlikumus. Piešķirto finansiālo atbalstu ierobežo to piešķīrumu apjoms, kas pieejami saskaņā ar Marco Polo programmu. Atbalstu jūras maģistrālēm var sniegt arī, izmantojot reģionālo politiku.

4.

Regulas (EK) Nr. 1692/2006 5. panta 1. punkta b) apakšpunktā noteikts, ka saskaņā ar Marco Polo II programmu “jūras maģistrāļu rīcības” ar zināmiem nosacījumiem ir tiesīgas saņemt Kopienas finansiālo palīdzību, kuras maksimālā intensitāte ir 35 % no transporta pakalpojuma izveides un sniegšanas kopējām izmaksām un maksimālais ilgums ir 60 mēneši, kā noteikts I pielikuma B ailes 1. punkta a) apakšpunktā un 2. punkta a) apakšpunktā.

5.

Regulas (EK) Nr. 1692/2006 7. pantā teikts: “Kopienas finansiālā palīdzība rīcībām, uz kurām attiecas programma, neizslēdz iespēju šīm rīcībām piešķirt valsts atbalstu valsts, reģionālā un vietējā līmenī, ciktāl šāds atbalsts ir saderīgs ar valsts atbalsta piešķiršanas kārtību, kas noteikta Līgumā, un kumulatīviem ierobežojumiem, kas paredzēti katram šīs regulas I pielikumā noteiktajam rīcības veidam”.

6.

Tātad saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1692/2006 7. pantu dalībvalstu iestādes var papildināt Kopienas finansējumu, piešķirot savus finanšu līdzekļus projektiem, kas izraudzīti atbilstīgi regulā noteiktajiem kritērijiem, procedūrām un ierobežojumiem. Regulas (EK) Nr. 1692/2006 7. panta mērķis ir tāds, lai uzņēmumi, kas ieinteresēti projektā, varētu rēķināties ar iepriekš noteiktu publisko finansējumu, lai kāds būtu tā avots. Patiesībā var notikt tā, ka Kopienas finanšu līdzekļi, kas piešķirti saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 1692/2006, nav pietiekami, lai visiem izraudzītajiem projektiem piešķirtu maksimālo iespējamo atbalstu. Principā, ja konkrētajā gadā iesniedz daudz pieņemamu projektu, dažiem projektiem var nākties piešķirt ierobežotu Kopienas finansējumu. Lai gan liels izraudzīto projektu skaits liecinātu par Marco Polo II panākumiem, šie panākumi būtu apdraudēti, ja iesaistītajiem uzņēmumiem būtu jāatsauc pieteikums vai trūktu pārliecības iesniegt citus pieteikumus tāpēc, ka trūkst publiskā finansējuma, kas vajadzīgs, lai uzsāktu sniegt attiecīgos pakalpojumus. Turklāt ir ļoti svarīgi, lai potenciālie priekšlikumu iesniedzēji varētu rēķināties ar iepriekš noteiktu publiskā finansējuma apjomu.

7.

Ņemot vērā iepriekš minēto, Komisija ir novērojusi, ka ieinteresētajām aprindām un dalībvalstu iestādēm nav skaidrs, vai šīs iestādes var piešķirt papildu valsts atbalstu Marco Polo II projektiem lielākā apjomā, nekā attiecībā uz tuvsatiksmes kuģošanu paredzēts 10. nodaļā Kopienas pamatnostādnēs par valsts atbalstu jūras transportam. Pašlaik nosacījumi par tiesībām izmantot atbalsta shēmas saskaņā ar pamatnostādnēm par valsts atbalstu jūras transportam nedaudz atšķiras no nosacījumiem Marco Polo II programmā. Pamatnostādnēs noteikts, ka atbalsta maksimālā intensitāte ir 30 % no darbības izmaksām (35 % no kopējiem izdevumiem saskaņā ar Marco Polo II programmu) un maksimālais ilgums ir trīs gadi (saskaņā ar Marco Polo II tie ir pieci gadi). Iespējams, šādas atšķirības ir mulsinājušas potenciālos priekšlikumu iesniedzējus, kas vēlas iesaistīties ar jūras maģistrālēm saistītos pasākumos.

8.

Iepriekš minēto iemeslu dēļ Komisija uzskata, ka projektiem, kas izraudzīti saskaņā ar regulu, piešķirtā valsts atbalsta un Kopienas finansējuma maksimālajam ilgumam un intensitātei ir jābūt vienādam. Tāpēc, pamatojoties uz Līguma 87. panta 3. punkta c) apakšpunktu, gadījumos, kad nav Kopienas finansējuma vai tas ir nepietiekams, Komisija atļaus programmas Marco Polo II “jūras maģistrāļu” projektu darbības uzsākšanai piešķirt valsts atbalstu, kura maksimālā intensitāte ir 35 % no darbības izmaksām un maksimālais ilgums ir pieci gadi (5). Tas pats attiecas uz projektiem, kas izraudzīti saskaņā ar programmu Marco Polo II, taču kuriem finansējumu nodrošina no Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) (6) vai Kohēzijas fonda (7).

9.

Darbības uzsākšanas atbalsts par darbības izmaksām nedrīkst pārsniegt minēto ilgumu un intensitāti, lai kāds būtu finansējuma avots. Atbalstu nevar summēt ar kompensāciju par sabiedriskiem pakalpojumiem. Komisija arīdzan atgādina, ka par vienām un tām pašām attaisnotajām izmaksām nevar saņemt atbalstu no diviem Kopienas finanšu instrumentiem.

10.

Dalībvalstīm būs jāpaziņo Komisijai par valsts atbalstu, ko tās saskaņā ar šo paziņojumu nodomājušas piešķirt projektiem, kuri izraudzīti saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 1692/2006.

11.

Eiropas Parlamenta un Padomes 1996. gada 23. jūlija Lēmumā 1692/96/EK par Kopienas pamatnostādnēm Eiropas transporta tīkla attīstībai (8), proti, tā 12.a pantā paredzēta “jūras maģistrāļu” izveide, lai koncentrētu kravu plūsmas jūras loģistikas maršrutos tādā veidā, lai uzlabotu esošos jūras transporta posmus vai izveidotu jaunus, dzīvotspējīgus regulāra un bieža jūras transporta posmus preču pārvadāšanai starp dalībvalstīm, kas samazinātu autoceļu noslogotību un/vai uzlabotu piekļuvi nomaļiem un salu reģioniem un valstīm. Jūras maģistrāļu Eiropas transporta tīklam jāsastāv no iekārtām un infrastruktūras, kurā iekļautas vismaz divas ostas divās dažādās dalībvalstīs.

12.

Kopienas pamatnostādnes Eiropas transporta tīkla attīstībai attiecas uz Kopienas atbalstu infrastruktūras izveidei, tostarp arī attiecībā uz jūras maģistrālēm. Tomēr Lēmuma 1692/96/EK 12.a panta 5. punkta otrajā ievilkumā paredzēts, ka, neskarot Līguma 87. un 88. pantu, var piešķirt Kopienas atbalstu projekta darbības uzsākšanai (sākuma palīdzību). Šo atbalstu var piešķirt tikai tādā mērā, kādā tas ir vajadzīgs projekta finansiālajai dzīvotspējai. Faktiski var rasties situācija, kad ostu un operatoru konsorcijam, kas iesniedz priekšlikumu, jūras maģistrāļu pakalpojumu sniegšanas sākumposmā rodas zaudējumi saistībā ar darbības uzsākšanu.

13.

Saskaņā ar Kopienas pamatnostādnēm Eiropas transporta tīkla attīstībai darbības uzsākšanas atbalstu var piešķirt tikai par “pienācīgi pamatotām kapitāla izmaksām”, proti, tas ir ieguldījumu atbalsts. Tas var ietvert pakalpojuma sniegšanai norīkoto kuģu amortizāciju (9). Saskaņā ar Kopienas pamatnostādnēm Eiropas transporta tīkla attīstībai darbības uzsākšanas atbalstu var piešķirt tikai divus gadus un tā maksimālā intensitāte ir 30 %.

14.

Īstenojot TEN-T projektus, finanšu līdzekļus var piešķirt dalībvalstis tādā mērā, kādā nav pieejams Kopienas finansējums. Tomēr attiecībā uz darbības uzsākšanas atbalstu kuģošanas pakalpojumiem Lēmuma 1692/96/EK 12.a panta 5. punkta otrajā ievilkumā ir atsauce uz Līguma noteikumiem par valsts atbalstu. Tātad dalībvalstis var sniegt papildu atbalstu tādā mērā, kādā nav pieejams Kopienas finansējums, tomēr tām ir jāievēro noteikumi par valsts atbalstu. Tā kā attiecībā uz atbalstu tuvsatiksmes kuģošanai norādījumi par valsts atbalsta noteikumu piemērošanu ir sniegti pamatnostādnēs par valsts atbalstu jūras transportam, proti, to 10. nodaļā, tad papildu valsts atbalstam piemēro minētās pamatnostādnes. Tomēr Kopienas pamatnostādnēs par valsts atbalstu jūras transportam ir atļauts sniegt ieguldījumu atbalstu, kura maksimālā intensitāte trīs gadu laikā nepārsniedz 10 %. Rezultātā, ja jūras maģistrāļu projekts ir izraudzīts kā TEN-T projekts, bet tam nepiešķir Kopienas ieguldījumu atbalstu maksimālajā apjomā (t.i., 30 % divus gadus), var notikt tā, ka publiskais atbalsts nesasniedz maksimālo iespējamo summu, ja valsts atbalsts nepārsniedz 10 % trīs gadu laikā, kā noteikts Kopienas pamatnostādnēs par valsts atbalstu jūras transportam. Turklāt abu atbalsta shēmu atšķirīgais maksimālais ilgums (divi gadi saskaņā ar Lēmumu 1692/96/EK un trīs gadi saskaņā ar Kopienas pamatnostādnēm par valsts atbalstu jūras transportam) var radīt nenoteiktību un neskaidrības. Skaidrības labad un tāpēc, lai uzņēmumi, kas piedalās jūras maģistrāļu TEN-T projektā, varētu saņemt iepriekšnoteiktu publisko atbalstu, dalībvalstu sniegtā papildu atbalsta maksimālajai intensitātei un ilgumam jābūt tādam pašam kā Kopienas finansējuma maksimālajai intensitātei un ilgumam.

15.

Iepriekš minēto iemeslu dēļ, pamatojoties uz Līguma 87. panta 3. punkta c) apakšpunktu, gadījumos, kad darbības uzsākšanas atbalstam nav Kopienas finansējuma vai tas nav pietiekams, Komisija atļaus piešķirt valsts atbalstu, kura maksimālā intensitāte ir 30 % un maksimālais ilgums ir divi gadi, projektiem, kas atbilst Lēmuma 1692/96/EK 12.a pantam un kas izraudzīti saskaņā procedūru, kura noteikta Eiropas Parlamenta un Padomes 2007. gada 20. jūnija Regulā (EK) Nr. 680/2007, ar ko paredz vispārīgus noteikumus Kopienas finansiālā atbalsta piešķiršanai Eiropas transporta un enerģētikas tīklu jomā (10). Tas pats attiecas uz gadījumiem, kad dalībvalsts nolemj finansēt projektu no Eiropas Reģionālās attīstības fonda vai Kohēzijas fonda.

16.

Darbības uzsākšanas atbalsts par ieguldījumiem nedrīkst pārsniegt šajā punktā minēto ilgumu un intensitāti, lai kāds būtu finansējuma avots. Tas nav summējams ar kompensāciju par sabiedriskiem pakalpojumiem. Komisija arī šajā gadījumā atgādina, ka par vienām un tām pašām attaisnotajām izmaksām nevar saņemt atbalstu no diviem Kopienas finanšu instrumentiem.

17.

Dalībvalstīm būs jāpaziņo Komisijai par valsts atbalstu, ko tās saskaņā ar šo paziņojumu nodomājušas piešķirt projektiem, kuri izraudzīti saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 680/2007.

18.

Komisija šajā paziņojumā ietvertos norādījumus piemēros no nākamās dienas pēc tā publicēšanas Oficiālajā Vēstnesī.