This document is an excerpt from the EUR-Lex website
Document C2007/247/21
Case C-373/07 P: Appeal brought on 3 August 2007 by Mebrom NV against the judgment of the Court of First Instance (Second Chamber) delivered on 22 May 2007 in Case T-216/05: Mebrom NV v Commission of the European Communities
Lieta C-373/07 P: Apelācija, ko 2007. gada 3. augustā ierosinājusi Mebrom NV par Pirmās instances tiesas (otrā palāta) 2007. gada 22. maija spriedumu lietā T-216/05 Mebrom NV /Eiropas Kopienu Komisija
Lieta C-373/07 P: Apelācija, ko 2007. gada 3. augustā ierosinājusi Mebrom NV par Pirmās instances tiesas (otrā palāta) 2007. gada 22. maija spriedumu lietā T-216/05 Mebrom NV /Eiropas Kopienu Komisija
OV C 247, 20.10.2007, p. 17–17
(BG, ES, CS, DA, DE, ET, EL, EN, FR, IT, LV, LT, HU, MT, NL, PL, PT, RO, SK, SL, FI, SV)
|
20.10.2007 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
C 247/17 |
Apelācija, ko 2007. gada 3. augustā ierosinājusi Mebrom NV par Pirmās instances tiesas (otrā palāta) 2007. gada 22. maija spriedumu lietā T-216/05 Mebrom NV/Eiropas Kopienu Komisija
(Lieta C-373/07 P)
(2007/C 247/21)
Tiesvedības valoda — angļu
Lietas dalībnieki
Apelācijas sūdzības iesniedzēja: Mebrom NV (pārstāvji — K. Van Maldegem, avocat, C. Mereu, avocat)
Cits lietas dalībnieks: Eiropas Kopienu Komisija
Apelācijas sūdzības iesniedzējas prasījumi:
|
— |
atzīt šo apelācijas sūdzību par pieņemamu un pamatotu; |
|
— |
atcelt Pirmās instances tiesas 2007. gada 22. maija spriedumu lietā T-216/05; |
|
— |
atzīt apelācijas sūdzības iesniedzējas prasījumus lietā T-216/05 par pieņemamiem un pamatotiem; |
|
— |
apmierināt prasību atcelt tiesību aktu, kas celta pirmajā instancē, vai, pakārtoti, nodot lietu atkārtotai izskatīšanai pēc būtības Pirmās instances tiesā; un |
|
— |
piespriest Eiropas Kopienu Komisijai atlīdzināt visus tiesāšanās izdevumus abās tiesvedībās. |
Pamati un galvenie argumenti
Apelācijas sūdzības iesniedzēja apgalvo, ka Pirmās instances tiesa (turpmāk tekstā — “PIT”), interpretējot un piemērojot Kopienu tiesības, nav nodrošinājusi tiesiskumu, kā to prasa EKL 220. pants. Pārsūdzētajā spriedumā ir noraidīta prasība atcelt tiesību aktu, pamatojoties uz nepareizu Regulas Nr. 2037/2000 (1) 3., 4., 5., 6. un 7. panta interpretāciju un piemērošanu. Turklāt spriedums ir nepietiekami un pretrunīgi pamatots, un tas ietver virkni tiesību kļūdu un lietas faktu izkropļojumus. Apelācijas sūdzības iesniedzēja apgalvo, ka PIT ir kļūdaini konstatējusi, ka atbildētāja bija tiesīga nolemt, ka importa kvotas vairāk netiek piešķirtas importētājiem, bet ka saskaņā ar Regulas [Nr. 2037/2000] 7. pantu kopš 2005. gada kvotas piešķir tikai fumigatoriem (kas atšķirībā no importētājiem ir lietotāji). PIT nolēma, ka Regulas Nr. 2037/2000 7. pants piešķir atbildētājai šajā sakarā brīvu izvēli. Papildu apelācijas sūdzības iesniedzēja piebilst, ka PIT nav pietiekami novērtējusi, vai atbildētāja ir pieļaujamā veidā izmantojusi tai šajā sakarā piešķirto rīcības brīvību. PIT arī nav atzinusi, ka atbildētāja ir pārsniegusi savas pilnvaras un turklāt tā nav pareizi izvērtējusi to, vai atbildētāja ir pārkāpusi apelācijas sūdzības iesniedzējas tiesisko paļāvību. Visbeidzot tiek apgalvots, ka PIT arī nav pilnībā un pareizi spriedusi par apelācijas sūdzības iesniedzējas prasības pamatojumā izvirzītajiem argumentiem.
(1) Eiropas Parlamenta un Padomes 2000. gada 29. jūnija Regula (EK) Nr. 2037/2000 par vielām, kas noārda ozona slāni (OV L 244, 1. lpp.).