C2006/313E/03

EUR-Lex

Access to European Union law

This document is an excerpt from the EUR-Lex website

EUROPA
EUR-Lex home
EUR-Lex - C2006/313E/03 - EN

Help

Search tips

Need more search options? Use the Advanced search

Document C2006/313E/03

Help

PROTOKOLS
Trešdiena, 2006. gada 25. oktobris

OV C 313E, 20.12.2006, p. 132–279 (ES, CS, DA, DE, ET, EL, EN, FR, IT, LV, LT, HU, MT, NL, PL, PT, SK, SL, FI, SV)

HTML

PDF

Official Journal

20.12.2006

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

CE 313/132

PROTOKOLS

(2006/C 313 E/03)

SĒDES NORISE

SĒDI VADA: Josep BORRELL FONTELLES

Priekšsēdētājs

1. Sēdes atklāšana

Sēde tika atklāta plkst. 9.05.

2. Politisko grupu sastāvs

Paweł Bartłomiej Piskorski ir pievienojies ALDE grupai, sākot no 2006. gada 23. oktobra.

3. Miera process Spānijā (debates)

Padomes un Komisijas paziņojumi: Miera process Spānijā.

Paula Lehtomäki (Padomes pašreizējā priekšsēdētāja) un Franco Frattini (Komisijas priekšsēdētāja vietnieks) sniedza paziņojumus.

Uzstājās: Hans-Gert Poettering PPE-DE grupas vārdā, Martin Schulz PSE grupas vārdā, Graham Watson ALDE grupas vārdā, Monica Frassoni Verts/ALE grupas vārdā, Francis Wurtz GUE/NGL grupas vārdā, Brian Crowley UEN grupas vārdā, Jens-Peter Bonde IND/DEM grupas vārdā un James Hugh Allister, pie grupām nepiederošs deputāts.

Rezolūcijas priekšlikumi, kas saskaņā ar Reglamenta 103. panta 2. punktu ir iesniegti debašu noslēgumā:

—	Françoise Grossetête PPE-DE grupas vārdā par miera procesu Spānijā (B6-0526/2006);

—	Martin Schulz PSE grupas vārdā, Graham Watson ALDE grupas vārdā, Monica Frassoni un Daniel Cohn-Bendit Verts/ALE grupas vārdā, Francis Wurtz GUE/NGL grupas vārdā par miera procesu Spānijā (B6-0527/2006).

Debates tika slēgtas.

Balsojums: 2006. gada 25. oktobra protokola 6.1. punkts.

4. Neformālās valstu un valdību vadītāju augstākā līmeņa tikšanās rezultāti (Lahti, 2006. gada 20. oktobrī) (debates)

Eiropadomes ziņojums un Komisijas paziņojums: Neformālās valstu un valdību vadītāju augstākā līmeņa tikšanās rezultāti (Lahti, 2006. gada 20. oktobrī)

Matti Vanhanen (amatā esošais Padomes priekšsēdētājs) iepazīstināja ar Eiropadomes ziņojumu.

José Manuel Barroso (Komisijas priekšsēdētājs) sniedza paziņojumu.

Uzstājās: Ville Itälä PPE-DE grupas vārdā, Martin Schulz PSE grupas vārdā, Graham Watson ALDE grupas vārdā, Monica Frassoni Verts/ALE grupas vārdā un Esko Seppänen GUE/NGL grupas vārdā.

SĒDI VADA: Jacek SARYUSZ-WOLSKI

Priekšsēdētāja vietnieks

Uzstājās: Brian Crowley UEN grupas vārdā, Godfrey Bloom IND/DEM grupas vārdā, Ryszard Czarnecki, pie grupām nepiederošs deputāts, Camiel Eurlings, Hannes Swoboda, Annemie Neyts-Uyttebroeck, Claude Turmes, Ilda Figueiredo, Mirosław Mariusz Piotrowski un Mario Borghezio.

SĒDI VADA: Pierre MOSCOVICI

Priekšsēdētāja vietnieks

Uzstājās: Timothy Kirkhope, Robert Goebbels, Lena Ek, Milan Horáček, Kyriacos Triantaphyllides, Inese Vaidere, Georgios Karatzaferis, Philip Claeys, Margie Sudre, Riitta Myller, Anneli Jäätteenmäki, Georgios Toussas, Guntars Krasts, Francisco José Millán Mon, Martine Roure, Henrik Lax, Herbert Reul, Csaba Sándor Tabajdi, Šarūnas Birutis, Jacek Protasiewicz, Stavros Lambrinidis, Alexander Lambsdorff, Piia-Noora Kauppi, Nicola Zingaretti, Nikolaos Vakalis, Andres Tarand, Josef Zieleniec, Bernard Poignant, Rihards Pīks, Matti Vanhanen un José Manuel Barroso.

Debates tika slēgtas.

(Plenārsēdi pārtrauca plkst. 12.00 pirms svinīgās sēdes sākuma un atsāka plkst. 12.05.)

SĒDI VADA: Josep BORRELL FONTELLES

Priekšsēdētājs

5. Svinīga sēde — Ungārija

No plkst. 12.05 līdz plkst. 12.25 notika Parlamenta svinīgā sēde saistībā ar Ungārijas Republikas prezidenta László Sólyom vizīti.

6. Balsošanas laiks

Balsošanas rezultātu sīks izklāsts (grozījumi, atsevišķa balsošana, balsošana pa daļām u. c.) pieejams protokola pielikumā “Balsošanas rezultāti”.

Uzstājās: Gérard Onesta, kurš prasīja, lai balsošanas laiks sāktos paredzētajā laikā, proti, plkst. 12.30, Ignasi Guardans Cambó, Josu Ortuondo Larrea, kuri izteica atbalstu šim pieprasījumam, un Véronique De Keyser par tehniskas dabas jautājumu.

6.1. Miera process Spānijā (balsošana)

Rezolūcijas priekšlikumi B6-0526/2006 un B6-0527/2006/rev.

(Vajadzīgs vienkāršs vairākums)

(Balsošanas izklāsts: pielikuma “Balsošanas rezultāti” 1. punkts)

REZOLŪCIJAS PRIEKŠLIKUMS B6-0526/2006

Noraidīts.

Uzstājās:

—	Cristiana Muscardini, kura paziņoja, ka rezolūcijas B6-0527/2006/rev. pēdējā versija nav pieejama visās valodās un ka tādējādi saskaņā ar Reglamenta 136. un 138. pantu par šo tekstu nevar balsot (sēdes vadītājs viņai atbildēja, ka teksts ir pieejams visās valodās un ka balsošanu var sākt);

—

Mirosław Mariusz Piotrowski, kurš paziņoja, ka, balsojot par rezolūcijas priekšlikumu B6-0526/2006, saskaņā ar balsošanas sarakstu sākumā par 1. grozījumu vajadzēja balsot, paceļot roku, nevis balsot elektroniski, kā tas tika darīts, pēc tam par rezolūcijas priekšlikumu vajadzēja balsot pēc saraksta;

—

Alejo Vidal-Quadras, kurš pievienojās Mirosław Mariusz Piotrowski teiktajam un uzskata, ka, pirmkārt, dažus deputātus maldināja balsošanas norise, otrkārt, rezolūcijas priekšlikuma B6-0527/2006/rev. pēdējā versijā ir iekļauti būtiski grozījumi un ka piemērotā procedūra neatbilst Reglamentam (sēdes vadītājs — Parlamenta priekšsēdētājs viņam atbildēja, ka par 1. grozījumu balsoja nevis pēc saraksta, bet gan elektroniski un ka Parlamenta priekšsēdētājs ir pilnvarots piemērot Reglamentu);

—	Martin Schulz PSE grupas vārdā, kurš pauda uzskatu, ka Reglaments tika ievērots, un aicināja sēdes vadītāju turpināt balsošanu un izvirzīt balsošanai rezolūcijas priekšlikumu B6-0527/2006/rev.;

—	Avril Doyle, kura izteica varbūtību, ka Parlamenta priekšsēdētājam, vadot šo balsošanu, varētu būt interešu konflikts;

—	Ignasi Guardans Cambó, kurš precizēja, ka PSE grupa nav vienīgā politiskā grupa, kas parakstīja rezolūcijas priekšlikumu B6-0527/2006/rev., un ka tā ir kopīga rezolūcija;

—	Kathy Sinnott, kura paziņoja, ka balsošanas norise viņu ir maldinājusi un tāpēc viņa nav varējusi nobalsot tā, kā bija paredzējusi;

—	Bogdan Pęk, kurš prasīja, lai par rezolūcijas priekšlikumu B6-0526/2006 balsotu no jauna;

—	Daniel Cohn-Bendit, kurš dedzīgi iebilda pret Avril Doyle izteikumiem un aicināja PPE-DE grupas priekšsēdētāju izteikties par šo jautājumu;

—	José Ignacio Salafranca Sánchez-Neyra, kurš pievienojās Alejo Vidal-Quadras teiktajam un atgādināja Reglamenta 159. panta 1. un 2. punkta noteikumus;

—	Hans-Gert Poettering PPE-DE grupas vārdā, kurš uzsvēra, ka Parlamenta priekšsēdētāja godīgums nekādā gadījumā netiek apstrīdēts, taču uzskata, ka balsošanas sākumā valdīja zināma neskaidrība, tāpēc viņš aicināja sēdes vadītāju noteikt, ka jābalso no jauna.

Parlamenta priekšsēdētājs paziņoja, ka viņš nekavējoties apspriedīsies ar kompetentajiem dienestiem un pēc tam pieņems lēmumu saskaņā ar Reglamenta 166. panta 4. punktu.

Pēc apspriedes Parlamenta priekšsēdētājs pieņēma šādu lēmumu:

—	tā kā rezolūcijas priekšlikuma B6-0527/2006/rev. pēdējā versija bija pieejama visās valodās, rezolūcijas priekšlikums ir pieņemams un tādējādi par to notiks balsošana;

—	tā kā balsošanas norise attiecībā uz rezolūcijas priekšlikumu B6-0526/2006 varēja maldināt dažus deputātus, balsošanu atkārtos. Tā aizstās un anulēs iepriekšējo balsošanu.

REZOLŪCIJAS PRIEKŠLIKUMS B6-0526/2006

Noraidīts.

REZOLŪCIJAS PRIEKŠLIKUMS B6-0527/2006/rev.

Pieņemts (P6_TA(2006)0439).

SĒDI VADA: Antonios TRAKATELLIS

Priekšsēdētāja vietnieks

Uzstājās: Cristiana Muscardini un Monica Frassoni, kuras izteicās par iepriekšējās balsošanas norisi.

6.2. Eiropas maksājuma rīkojuma procedūra ***II (balsošana)

Ieteikums attiecībā uz Padomes kopējo nostāju, lai pieņemtu Eiropas Parlamenta un Padomes regulu, ar ko izveido Eiropas maksājuma rīkojuma procedūru [07535/3/2006 — C6-0227/2006 — 2004/0055(COD)] — Juridiskā komiteja.

Referente: Arlene McCarthy (A6-0316/2006).

(Vajadzīgs kvalificēts vairākums)

(Balsošanas izklāsts: pielikuma “Balsošanas rezultāti” 2. punkts)

PADOMES KOPĒJĀ NOSTĀJA

Uzstājās Paula Lehtomäki (Padomes pašreizējā priekšsēdētāja), lai precizētu Padomes nostāju.

Pasludināts par apstiprinātu ar grozījumiem (P6_TA(2006)0440).

Par balsojumu uzstājās:

—	Pirms balsošanas Arlene McCarthy (referente) ierosināja vispirms balsot par 4. grozījumu.

6.3. Programma “Jaunatne darbībā” (2007.—2013. g.) ***II (balsošana)

Ieteikums par Padomes kopējo nostāju attiecībā uz Eiropas Parlamenta un Padomes pieņemto lēmumu par programmas “Jaunatne darbībā” īstenošanu no 2007. līdz 2013. gadam [06236/3/2006 — C6-0273/2006 — 2004/0152(COD)] — Kultūras un izglītības komiteja.

Referente: Lissy Gröner (A6-0341/2006).

(Vajadzīgs kvalificēts vairākums)

(Balsošanas izklāsts: pielikuma “Balsošanas rezultāti” 3. punkts)

PADOMES KOPĒJĀ NOSTĀJA

Pasludināts par apstiprinātu (P6_TA(2006)0441).

6.4. Rīcības programma mūžizglītības jomā ***II (balsošana)

Ieteikums otrajam lasījumam attiecībā uz Padomes kopējo nostāju nolūkā pieņemt Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmumu, ar ko izveido rīcības programmu mūžizglītības jomā [06237/3/2006 — C6-0274/2006 — 2004/0153(COD)] — Kultūras un izglītības komiteja.

Referente: Doris Pack (A6-0344/2006).

(Vajadzīgs kvalificēts vairākums)

(Balsošanas izklāsts: pielikuma “Balsošanas rezultāti” 4. punkts)

PADOMES KOPĒJĀ NOSTĀJA

Pasludināts par apstiprinātu (P6_TA(2006)0442).

6.5. Programma “Eiropa pilsoņiem” (2007.—2013. g.) ***II (balsošana)

Ieteikums otrajam lasījumam attiecībā uz Padomes kopējo nostāju nolūkā pieņemt Eiropas Parlamenta un Padomes lēmumu, ar ko laikposmam no 2007. līdz 2013. gadam izveido programmu “Eiropa pilsoņiem”, lai sekmētu aktīvu Eiropas pilsonību [09575/1/2006 — C6-0316/2006 — 2005/0041(COD)] — Kultūras un izglītības komiteja.

Referents: Hannu Takkula (A6-0342/2006).

(Vajadzīgs kvalificēts vairākums)

(Balsošanas izklāsts: pielikuma “Balsošanas rezultāti” 5. punkts)

PADOMES KOPĒJĀ NOSTĀJA

Pasludināts par apstiprinātu ar grozījumiem (P6_TA(2006)0443).

6.6. Perfluoroktāna sulfonātu tirgū laišanas un lietošanas ierobežojumi ***I (balsošana)

Ziņojums par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvai par perfluoroktāna sulfonātu tirgū laišanas un lietošanas ierobežojumiem (Padomes Direktīvas 76/769/EEK grozījumi) [COM(2005)0618 — C6-0418/2005 — 2005/0244(COD)] — Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komiteja.

Referents: Carl Schlyter (A6-0251/2006).

(Vajadzīgs vienkāršs vairākums)

(Balsošanas izklāsts: pielikuma “Balsošanas rezultāti” 6. punkts)

KOMISIJAS PRIEKŠLIKUMS

Apstiprināts ar grozījumiem (P6_TA(2006)0444).

NORMATĪVĀS REZOLŪCIJAS PROJEKTS

Pieņemts (P6_TA(2006)0444).

6.7. Šengenas informācijas sistēmas (SIS II) izveide, pārvaldība un izmantošana (regula) ***I (balsošana)

Ziņojums par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai par otrās paaudzes Šengenas informācijas sistēmas (SIS II) izveidi, pārvaldību un izmantošanu [COM(2005)0236 — C6-0174/2005 — 2005/0106(COD)] — Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu komiteja.

Referents: Carlos Coelho (A6-0355/2006).

(Vajadzīgs vienkāršs vairākums)

(Balsošanas izklāsts: pielikuma “Balsošanas rezultāti” 7. punkts)

KOMISIJAS PRIEKŠLIKUMS

Uzstājās Paula Lehtomäki (Padomes pašreizējā priekšsēdētāja), lai precizētu Padomes nostāju.

Apstiprināts (P6_TA(2006)0445).

NORMATĪVĀS REZOLŪCIJAS PROJEKTS

Pieņemts (P6_TA(2006)0445).

6.8. To dienestu pieeja otrās paaudzes Šengenas Informācijas sistēmai (SIS II), kuri ir atbildīgi par transportlīdzekļu reģistrācijas apliecību izdošanu ***I (balsošana)

Ziņojums par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai par dalībvalstu dienestu, kas ir atbildīgi par transportlīdzekļu reģistrācijas apliecību izdošanu, piekļuvi otrās paaudzes Šengenas informācijas sistēmai (SIS II) [COM(2005)0237 — C6-0175/2005 — 2005/0104(COD)] — Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu komiteja.

Referents: Carlos Coelho (A6-0354/2006).

(Vajadzīgs vienkāršs vairākums)

(Balsošanas izklāsts: pielikuma “Balsošanas rezultāti” 8. punkts)

KOMISIJAS PRIEKŠLIKUMS

Apstiprināts (P6_TA(2006)0446).

NORMATĪVĀS REZOLŪCIJAS PROJEKTS

Pieņemts (P6_TA(2006)0446).

Par balsojumu uzstājās:

—	Carlos Coelho (referents) pirms balsošanas.

6.9. Šengenas informācijas sistēmas (SIS II) izveide, pārvaldība un izmantošana (lēmums) * (balsošana)

Ziņojums par priekšlikumu Padomes lēmumam par otrā paaudzes Šengenas Informācijas sistēmas (SIS II) izveidi, pārvaldību un izmantošanu [COM(2005)0230 — C6-0301/2005 — 2005/0103(CNS)] — Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu komiteja.

Referents: Carlos Coelho (A6-0353/2006).

(Vajadzīgs vienkāršs vairākums)

(Balsošanas izklāsts: pielikuma “Balsošanas rezultāti” 9. punkts)

KOMISIJAS PRIEKŠLIKUMS

Apstiprināts (P6_TA(2006)0447).

NORMATĪVĀS REZOLŪCIJAS PROJEKTS

Pieņemts (P6_TA(2006)0447).

6.10. Eiropas Savienības un Krievijas attiecības pēc žurnālistes Annas Poļitkovskas slepkavības (balsošana)

Rezolūcijas priekšlikumi B6-0531/2006, B6-0532/2006, B6-0533/2006, B6-0534/2006, B6-0535/2006 un B6-0536/2006.

(Vajadzīgs vienkāršs vairākums)

(Balsošanas izklāsts: pielikuma “Balsošanas rezultāti” 10. punkts)

REZOLŪCIJAS PRIEKŠLIKUMS RC-B6-0531/2006

(aizstāj B6-0531/2006, B6-0532/2006, B6-0533/2006, B6-0534/2006, B6-0535/2006 un B6-0536/2006).

Iesnieguši šādi deputāti:

—	José Ignacio Salafranca Sánchez-Neyra, Charles Tannock, Camiel Eurlings un Tunne Kelam PPE-DE grupas vārdā,

—	Jan Marinus Wiersma un Hannes Swoboda PSE grupas vārdā,

—	Marielle De Sarnez un Margarita Starkevičiūtė ALDE grupas vārdā,

—	Daniel Cohn-Bendit, Hélène Flautre un Bart Staes Verts/ALE grupas vārdā,

—	Vittorio Agnoletto GUE/NGL grupas vārdā,

—	Hanna Foltyn-Kubicka, Inese Vaidere, Guntars Krasts, Konrad Szymański, Michał Tomasz Kamiński un Adam Bielan UEN grupas vārdā.

Pieņemts (P6_TA(2006)0448).

6.11. Krūts vēzis (balsošana)

Rezolūcijas priekšlikums B6-0528/2006.

(Vajadzīgs vienkāršs vairākums)

(Balsošanas izklāsts: pielikuma “Balsošanas rezultāti” 11. punkts)

REZOLŪCIJAS PRIEKŠLIKUMS

Pieņemts (P6_TA(2006)0449).

6.12. Trešo valstu antidempinga, antisubsidēšanas un aizsardzības pasākumi pret Kopienu (Komisijas gada ziņojums — 2004. g.) (balsošana)

Ziņojums par Komisijas gada ziņojumu Eiropas Parlamentam par trešo valstu antidempinga, antisubsidēšanas un aizsardzības pasākumiem pret Kopienu (2004. g.) [2006/2136(INI)] — Starptautiskās tirdzniecības komiteja.

Referente: Cristiana Muscardini (A6-0243/2006).

(Vajadzīgs vienkāršs vairākums)

(Balsošanas izklāsts: pielikuma “Balsošanas rezultāti” 12. punkts)

REZOLŪCIJAS PRIEKŠLIKUMS

Pieņemts (P6_TA(2006)0450).

Par balsojumu uzstājās:

—	Cristiana Muscardini (referente) pirms balsošanas.

7. Balsojumu skaidrojumi

Rakstiski balsojumu skaidrojumi

Balsojumu skaidrojumi, kas saskaņā ar Reglamenta 163. panta 3. punktu ir iesniegti rakstiski, ir iekļauti šīs sēdes stenogrammā.

Mutiski balsojumu skaidrojumi

Miera process Spānijā — B6-0526/2006, B6-0527/2006

—

Bernat Joan i Marí, Josu Ortuondo Larrea, Gérard Onesta, Raül Romeva i Rueda, Pál Schmitt, Alexander Lambsdorff, Frank Vanhecke, Koenraad Dillen, Jean-Louis Bourlanges, kas sniedza personisku paziņojumu par iepriekšējo uzstāšanos un Koenraad Dillen, kas viņam atbildēja, Jean-Louis Bourlanges, Rosa Díez González

Hannu Takkula ziņojums — A6-0342/2006

—	Philip Claeys

Carlos Coelho ziņojumi — A6-0353/2006, A6-0354/2006, A6-0355/2006:

—	Oldřich Vlasák, Andreas Mölzer

Cristiana Muscardini ziņojums — A6-0243/2006

—	Andreas Mölzer

8. Balsojumu labojumi un nodomi balsot

Balsojumu labojumi un nodomi balsot ir pieejami vietnē “Séance en direct”, “Résultats des votes (appels nominaux)/Results of votes (roll-call votes)”, kā arī protokola pielikuma “Rezultāti balsojumiem pēc saraksta” drukātajā versijā.

Elektronisko versiju Parlamenta vietnē Europarl regulāri atjauninās ne ilgāk kā divas nedēļas pēc balsošanas dienas.

Pēc tam sagatavos balsojumu labojumu un nodomu balsot saraksta galīgo variantu, lai to varētu iztulkot un publicēt Oficiālajā Vēstnesī.

* *

Rezolūcijas priekšlikums par miera procesu Spānijā (B6-0526/2006).

Christine De Veyrac norādīja, ka balsojumā par šo rezolūciju viņas balsošanas iekārta nedarbojās.

(Sēde tika pārtraukta plkst. 13.40 un atsākta plkst. 15.00.)

SĒDI VADA: Ingo FRIEDRICH

Priekšsēdētāja vietnieks

9. Iepriekšējās sēdes protokola apstiprināšana

Christel Schaldemose piedalījās sēdē, taču viņas vārda nav apmeklējumu reģistrā.

Iepriekšējās sēdes protokols tika apstiprināts.

10. Oficiāla sveikšana

Sēdes vadītājs Parlamenta vārdā sveica Moldāvijas Republikas valdības delegāciju, kuru vadīja ekonomikas un tirdzniecības ministrs Igor Dodon un kura bija ieņēmusi vietu oficiālajiem viesiem paredzētajā balkonā.

11. Moldova (Piedņestra), Gruzija (Dienvidosetija) (debates)

Padomes un Komisijas paziņojumi: Moldova (Piedņestra), Gruzija (Dienvidosetija).

Paula Lehtomäki (Padomes pašreizējā priekšsēdētāja) un Benita Ferrero-Waldner (Komisijas locekle) sniedza paziņojumus.

Uzstājās: Laima Liucija Andrikienė PPE-DE grupas vārdā, Jan Marinus Wiersma PSE grupas vārdā, Jelko Kacin ALDE grupas vārdā, Marie Anne Isler Béguin Verts/ALE grupas vārdā, Helmuth Markov GUE/NGL grupas vārdā, Michał Tomasz Kamiński UEN grupas vārdā, Alessandro Battilocchio, pie grupām nepiederošs deputāts, Vytautas Landsbergis, Hannes Swoboda, Annemie Neyts-Uyttebroeck, Elisabeth Schroedter, Konrad Szymański, Bernd Posselt, Marianne Mikko, Tatjana Ždanoka, Inese Vaidere, Tunne Kelam, Zdzisław Zbigniew Podkański, Ryszard Czarnecki, Paula Lehtomäki un Benita Ferrero-Waldner.

SĒDI VADA: Miroslav OUZKÝ

Priekšsēdētāja vietnieks

Rezolūcijas priekšlikumi, kas saskaņā ar Reglamenta 103. panta 2. punktu ir iesniegti debašu noslēgumā:

Moldova (Piedņestra)

—	Helmuth Markov GUE/NGL grupas vārdā par Moldovu (Piedņestru) (B6-0539/2006);

—	Adam Bielan, Hanna Foltyn-Kubicka, Michał Tomasz Kamiński, Zdzisław Zbigniew Podkański, Konrad Szymański un Zbigniew Krzysztof Kuźmiuk UEN grupas vārdā par Piedņestru (B6-0540/2006);

—	José Ignacio Salafranca Sánchez-Neyra, Charles Tannock, Laima Liucija Andrikienė, Árpád Duka-Zólyomi, Tunne Kelam un Vytautas Landsbergis PPE-DE grupas vārdā par Moldovu (Piedņestru) (B6-0541/2006);

—	Elisabeth Schroedter Verts/ALE grupas vārdā par Piedņestru (B6-0546/2006);

—	Jan Marinus Wiersma, Hannes Swoboda un Marianne Mikko PSE grupas vārdā par Piedņestru (B6-0551/2006);

—	Annemie Neyts-Uyttebroeck, Henrik Lax un Ignasi Guardans Cambó ALDE grupas vārdā par Moldovu (Piedņestru) (B6-0552/2006).

Gruzija (Dienvidosetija)

—	Vittorio Agnoletto GUE/NGL grupas vārdā par stāvokli Dienvidosetijā (B6-0537/2006);

—	Hanna Foltyn-Kubicka, Michał Tomasz Kamiński, Konrad Szymański, Adam Bielan, Inese Vaidere, Ģirts Valdis Kristovskis, Guntars Krasts, Mogens N.J. Camre UEN grupas vārdā par stāvokli Dienvidosetijā (B6-0538/2006);

—	José Ignacio Salafranca Sánchez-Neyra, Charles Tannock, Árpád Duka-Zólyomi, Tunne Kelam, Vytautas Landsbergis PPE-DE grupas vārdā par Dienvidosetiju, Abhāziju un krīzi Gruzijas un Krievijas attiecībās (B6-0542/2006);

—	Marie Anne Isler Béguin Verts/ALE grupas vārdā par stāvokli Dienvidosetijā (B6-0547/2006);

—	Jan Marinus Wiersma, Hannes Swoboda PSE grupas vārdā par Gruziju (B6-0550/2006);

—	Annemie Neyts-Uyttebroeck, Henrik Lax ALDE grupas vārdā par Gruziju (Dienvidosetija) (B6-0553/2006).

Debates tika slēgtas.

Balsojums: 2006. gada 26. oktobra protokola 6.6. punkts un 6.7. punkts.

12. Bīstamo atkritumu eksportēšana uz Āfriku — Vides krimināltiesiskā aizsardzība (debates)

Padomes un Komisijas paziņojumi: Bīstamo atkritumu eksportēšana uz Āfriku.

Mutisks jautājums (O-0067/2006), ko uzdeva Karl-Heinz Florenz ENVI komitejas vārdā Padomei: Vides aizsardzība: noziedzības apkarošana, kriminālpārkāpumi un sodi (B6-0438/2006).

Mutisks jautājums (O-0068/2006), ko uzdeva Karl-Heinz Florenz ENVI komitejas vārdā Komisijai: Vides aizsardzība: noziedzības apkarošana, kriminālpārkāpumi un sodi (B6-0439/2006).

Paula Lehtomäki (Padomes pašreizējā priekšsēdētāja) un Stavros Dimas (Komisijas loceklis) sniedza paziņojumus.

Karl-Heinz Florenz (autors) izvērsa mutiskos jautājumus.

Uzstājās: John Bowis PPE-DE grupas vārdā, Margrietus van den Berg PSE grupas vārdā, Danutė Budreikaitė ALDE grupas vārdā, Carl Schlyter Verts/ALE grupas vārdā, Kartika Tamara Liotard GUE/NGL grupas vārdā, Johannes Blokland IND/DEM grupas vārdā, Andreas Mölzer, pie grupām nepiederošs deputāts, Marie-Arlette Carlotti, Patrick Louis, Dorette Corbey, Karin Scheele, Evangelia Tzampazi, Ria Oomen-Ruijten, Paula Lehtomäki un Stavros Dimas.

Bīstamo atkritumu eksportēšana uz Āfriku

Rezolūcijas priekšlikumi, kas saskaņā ar Reglamenta 103. panta 2. punktu ir iesniegti debašu noslēgumā:

—	Frithjof Schmidt, Margrete Auken, Marie Anne Isler Béguin, Carl Schlyter un Sepp Kusstatscher Verts/ALE grupas vārdā par bīstamo atkritumu eksportēšanu uz Āfriku (B6-0545/2006);

—	Kartika Tamara Liotard, Luisa Morgantini, Dimitrios Papadimoulis, Jacky Henin, Gabriele Zimmer, Umberto Guidoni un Adamos Adamou GUE/NGL grupas vārdā par bīstamo atkritumu eksportēšanu uz Āfriku (B6-0571/2006);

—	Johannes Blokland un Hélène Goudin IND/DEM grupas vārdā par bīstamo atkritumu eksportēšanu uz Āfriku (B6-0572/2006);

—	Roberta Angelilli UEN grupas vārdā par bīstamo atkritumu eksportēšanu uz Āfriku (B6-0573/2006);

—	Jules Maaten, Danutė Budreikaitė un Fiona Hall ALDE grupas vārdā par bīstamo atkritumu eksportēšanu uz Āfriku (B6-0574/2006);

—	Miguel Angel Martínez Martínez, Margrietus van den Berg un Dorette Corbey PSE grupas vārdā par bīstamo atkritumu eksportēšanu uz Āfriku (B6-0575/2006);

—	John Bowis, Eija-Riitta Korhola, Gay Mitchell un James Nicholson PPE-DE grupas vārdā par bīstamo atkritumu eksportēšanu uz Āfriku (B6-0576/2006).

Vides krimināltiesiskā aizsardzība

Rezolūcijas priekšlikumi, kas saskaņā ar Reglamenta 108. panta 5. punktu ir iesniegti debašu noslēgumā:

—	Karl-Heinz Florenz un Ria Oomen-Ruijten ENVI komitejas vārdā par papildu pasākumiem saistībā ar Parlamenta atzinumu par vides aizsardzību — noziegumu apkarošana, noziedzīgu nodarījumu pazīmes un sankcijas (B6-0544/2006);

—	Patrick Louis, Jens-Peter Bonde IND/DEM grupas vārdā par Eiropas Kopienu Tiesas 2005. gada 13. septembra sprieduma par principu sekām (B6-0577/2006).

Debates tika slēgtas.

Balsojums: 2006. gada 26. oktobra protokola 6.8. punkts un 6.9. punkts.

13. Eiropas un Vidusjūras valstu asociācijas nolīgums starp EK un Sīriju (debates)

Ziņojums par Eiropas Parlamenta ieteikumu Padomei par Eiropas un Vidusjūras reģiona valstu asociācijas nolīguma parakstīšanu starp Eiropas Kopienu un tās dalībvalstīm, no vienas puses, un Sīrijas Arābu Republiku, no otras puses [2006/2150(INI)] — Ārlietu komiteja.

Referente: Véronique De Keyser (A6-0334/2006).

Véronique De Keyser iepazīstināja ar ziņojumu.

Uzstājās: Paula Lehtomäki (Padomes pašreizējā priekšsēdētāja) un Benita Ferrero-Waldner (Komisijas locekle).

Uzstājās: José Ignacio Salafranca Sánchez-Neyra un Hannes Swoboda.

SĒDI VADA: Sylvia-Yvonne KAUFMANN

Priekšsēdētāja vietniece

Uzstājās: Hélène Flautre Verts/ALE grupas vārdā, Miguel Portas GUE/NGL grupas vārdā, Bastiaan Belder IND/DEM grupas vārdā, Paweł Bartłomiej Piskorski, pie grupām nepiederošs deputāts, Elmar Brok, Pierre Schapira, Gerard Batten, Charles Tannock, Panagiotis Beglitis, Jana Hybášková, Jamila Madeira, Patrick Gaubert, Richard Howitt, Albert Jan Maat, Paula Lehtomäki un Benita Ferrero-Waldner.

Debates tika slēgtas.

Balsojums: 2006. gada 26. oktobra protokola 6.10. punkts.

14. Jautājumu laiks (jautājumi Padomei)

Parlaments izskatīja vairākus jautājumus Padomei (B6-0437/2006).

Sēdes vadītāja atgādināja, ka jautājumu laiks beigsies plkst. 19.00.

Jautājums Nr. 1 (Marie Panayotopoulos-Cassiotou): Pakalpojumu un pārvietošanās brīvības nodrošināšana ģimenēm ar bērniem.

Paula Lehtomäki (Padomes pašreizējā priekšsēdētāja) atbildēja uz šo jautājumu, kā arī uz papildjautājumiem, ko uzdeva Marie Panayotopoulos-Cassiotou un Jörg Leichtfried.

Jautājums Nr. 2 (Manuel Medina Ortega): Frontex efektivitātes palielināšana.

Paula Lehtomäki atbildēja uz šo jautājumu, kā arī uz papildjautājumiem, ko uzdeva Manuel Medina Ortega, Hubert Pirker un Sarah Ludford.

Jautājums Nr. 3 (Sarah Ludford): Informācijas apmaiņa par pedofilijas noziegumos notiesātajām personām.

Paula Lehtomäki atbildēja uz šo jautājumu, kā arī uz papildjautājumiem, ko uzdeva Sarah Ludford, Manuel António dos Santos un Jim Allister.

Jautājums Nr. 4 zaudēja spēku, jo tā autors nebija klāt.

Jautājums Nr. 5 (Liam Aylward): Aviācijas nozare.

Paula Lehtomäki atbildēja uz šo jautājumu, kā arī uz papildjautājumiem, ko uzdeva Liam Aylward, Danutė Budreikaitė un Jörg Leichtfried.

Jautājums Nr. 6 (Seán Ó Neachtain): Īru valodas statuss.

Paula Lehtomäki atbildēja uz šo jautājumu, kā arī uz papildjautājumiem, ko uzdeva Seán Ó Neachtain un Justas Vincas Paleckis.

Jautājums Nr. 7 (Johan Van Hecke): Preses cenzūras pastiprināšanās Ķīnā.

Paula Lehtomäki atbildēja uz šo jautājumu, kā arī uz papildjautājumu, ko uzdeva Johan Van Hecke.

Jautājums Nr. 8 (Brian Crowley): ES Pamattiesību aģentūra.

Paula Lehtomäki atbildēja uz šo jautājumu, kā arī uz papildjautājumiem, ko uzdeva Brian Crowley un Richard Corbett.

Jautājums Nr. 9 (Eoin Ryan): ES un Irānas attiecības.

Paula Lehtomäki atbildēja uz šo jautājumu, kā arī uz papildjautājumu, ko uzdeva Eoin Ryan.

Jautājums Nr. 10 (Sajjad Karim): ES tirdzniecības atvieglojumi kā pasākums, lai veicinātu Indijas un Pakistānas savstarpējo uzticēšanos.

Paula Lehtomäki atbildēja uz šo jautājumu, kā arī uz papildjautājumiem, ko uzdeva Sajjad Karim un Justas Vincas Paleckis.

Jautājums Nr. 11 (Jacek Protasiewicz): Darba nometnes un darbinieku tiesību pārkāpumi.

Paula Lehtomäki atbildēja uz šo jautājumu, kā arī uz papildjautājumiem, ko uzdeva Jacek Protasiewicz un Danutė Budreikaitė.

Uzstājās Bernd Posselt, kurš pauda nožēlu par to, ka jautājumu laiks tika saīsināts par pusstundu, un prasīja, lai Padomes pārstāvji uzkavējas līdz plkst. 19.30 (sēdes vadītāja viņam atgādināja, ka šajā sakarā tika pieņemts lēmums (2006. gada 23. oktobra protokola 13. punkts), un precizēja, ka arī viņa pati vēlētos, lai turpmāk vairāk respektētu jautājumiem atvēlēto laiku).

Uz jautājumiem, uz kuriem netika atbildēts laika trūkuma dēļ, sniegs rakstiskas atbildes (sk. sēdes stenogrammas pielikumu).

Padomei atvēlētais jautājumu laiks ir beidzies.

(Sēde tika pārtraukta plkst. 19.05 un atsākta plkst. 21.00.)

SĒDI VADA: Manuel António dos SANTOS

Priekšsēdētāja vietnieks

15. Konference par klimata pārmaiņām Nairobi (debates)

Mutisks jautājums (O-0100/2006), ko uzdeva Karl-Heinz Florenz ENVI komitejas vārdā Komisijai: Komisijas stratēģija Nairobi konferencei par klimata pārmaiņām (12. Pušu konference (COP 12) un 2. Pušu konference/ Pušu sanāksme (COP/MOP 2)) (B6-0440/2006).

Stavros Dimas (Komisijas loceklis) atbildēja uz mutisko jautājumu.

Uzstājās: Avril Doyle PPE-DE grupas vārdā, Dorette Corbey PSE grupas vārdā, Chris Davies ALDE grupas vārdā, Satu Hassi Verts/ALE grupas vārdā, Johannes Blokland IND/DEM grupas vārdā, Eija-Riitta Korhola, Marios Matsakis un Stavros Dimas.

Rezolūcijas priekšlikums, kas saskaņā ar Reglamenta 108. panta 5. punktu ir iesniegts debašu noslēgumā:

—	Karl-Heinz Florenz ENVI komitejas vārdā par ES stratēģiju Nairobi konferencē par klimata pārmaiņām (COP 12 un COP/MOP 2) (B6-0543/2006).

Debates tika slēgtas.

Balsojums: 2006. gada 26. oktobra protokola 6.11. punkts.

16. Integrēta Eiropas rīcības programma iekšējo ūdensceļu transportam “Naiades”(debates)

Ziņojums par iekšējo ūdensceļu transporta veicināšanu: “Naiades”, integrēta Eiropas rīcības programma iekšējo ūdensceļu transportam [2006/2085(INI)] — Transporta un tūrisma komiteja.

Referente: Corien Wortmann-Kool (A6-0299/2006).

Corien Wortmann-Kool iepazīstināja ar ziņojumu.

Uzstājās Jacques Barrot (Komisijas priekšsēdētāja vietnieks).

Uzstājās: Etelka Barsi-Pataky PPE-DE grupas vārdā, Inés Ayala Sender PSE grupas vārdā, Eva Lichtenberger Verts/ALE grupas vārdā, Erik Meijer GUE/NGL grupas vārdā, Johannes Blokland IND/DEM grupas vārdā, Stanisław Jałowiecki, Reinhard Rack, Renate Sommer un Jacques Barrot.

Debates tika slēgtas.

Balsojums: 2006. gada 26. oktobra protokola 6.12. punkts.

17. Valsts un privātā partnerība un Kopienas tiesību akti publiskā iepirkuma un koncesiju jomā (debates)

Ziņojums par valsts un privāto partnerību un Kopienas tiesību aktiem attiecībā uz publisko iepirkumu un koncesijām [2006/2043(INI)] — Iekšējā tirgus un patērētāju aizsardzības komiteja.

Referente: Barbara Weiler (A6-0363/2006).

Barbara Weiler iepazīstināja ar ziņojumu.

Uzstājās Jacques Barrot (Komisijas priekšsēdētāja vietnieks).

Uzstājās Werner Langen (ECON komitejas atzinuma sagatavotājs).

SĒDI VADA: Luigi COCILOVO

Priekšsēdētāja vietnieks

Uzstājās: Paolo Costa (TRAN komitejas atzinuma sagatavotājs), Grażyna Staniszewska (REGI komitejas atzinuma sagatavotāja), Charlotte Cederschiöld PPE-DE grupas vārdā, Gilles Savary PSE grupas vārdā, Alexander Lambsdorff ALDE grupas vārdā, Heide Rühle Verts/ALE grupas vārdā, Zita Pleštinská PPE-DE grupas vārdā, Evelyne Gebhardt, Ieke van den Burg, Donata Gottardi, Bernadette Vergnaud, Jacques Barrot.

Debates tika slēgtas.

Balsojums: 2006. gada 26. oktobra protokola 6.13. punkts.

18. Darba ņēmēju norīkošana darbā (debates)

Ziņojums par Direktīvas 96/71/EK par darba ņēmēju norīkošanu darbā piemērošanu [2006/2038(INI)] — Nodarbinātības un sociālo lietu komiteja.

Referente: Elisabeth Schroedter (A6-0308/2006).

Elisabeth Schroedter iepazīstināja ar ziņojumu.

Uzstājās Vladimír Špidla (Komisijas loceklis).

Uzstājās: Małgorzata Handzlik (IMCO komitejas atzinuma sagatavotāja), Raymond Langendries PPE-DE grupas vārdā, Anne Van Lancker PSE grupas vārdā, Ona Juknevičienė ALDE grupas vārdā, Ilda Figueiredo GUE/NGL grupas vārdā, Konrad Szymański UEN grupas vārdā, Derek Roland Clark IND/DEM grupas vārdā, Milan Cabrnoch, Jan Andersson, Marian Harkin, Gabriele Zimmer, Thomas Mann, Ieke van den Burg, Jacek Protasiewicz, Proinsias De Rossa, José Albino Silva Peneda, Françoise Castex, Csaba Őry, Harald Ettl un Vladimír Špidla.

Debates tika slēgtas.

Balsojums: 2006. gada 26. oktobra protokola 6.14. punkts.

19. Nākamās sēdes darba kārtība

Tika noteikta nākamās dienas sēdes darba kārtība (dokuments “Darba kārtība” PE 378.419/OJJE).

20. Sēdes slēgšana

Sēde tika slēgta plkst. 00.10.

Julian Priestley

ģenerālsekretārs

Gérard Onesta

priekšsēdētāja vietnieks

APMEKLĒJUMU REĢISTRS

Parakstīja:

Adamou, Agnoletto, Aita, Albertini, Allister, Alvaro, Andersson, Andrejevs, Andria, Andrikienė, Angelilli, Arif, Arnaoutakis, Ashworth, Assis, Atkins, Attard-Montalto, Attwooll, Aubert, Audy, Auken, Ayala Sender, Aylward, Ayuso, Bachelot-Narquin, Baco, Badia I Cutchet, Barón Crespo, Barsi-Pataky, Batten, Battilocchio, Batzeli, Bauer, Beaupuy, Beazley, Becsey, Beer, Beglitis, Belder, Belet, Belohorská, Bennahmias, Beňová, Berend, Berès, van den Berg, Berger, Berlinguer, Berman, Bielan, Birutis, Blokland, Bloom, Bobošíková, Böge, Bösch, Bonde, Bono, Bonsignore, Booth, Borghezio, Borrell Fontelles, Bourlanges, Bourzai, Bowis, Bowles, Bozkurt, Bradbourn, Braghetto, Brejc, Brepoels, Breyer, Březina, Brie, Brok, Budreikaitė, van Buitenen, Buitenweg, Bullmann, van den Burg, Bushill-Matthews, Busk, Busquin, Busuttil, Buzek, Cabrnoch, Calabuig Rull, Callanan, Capoulas Santos, Cappato, Carlotti, Carnero González, Carollo, Casa, Casaca, Casini, Caspary, Castex, Castiglione, del Castillo Vera, Catania, Cavada, Cederschiöld, Cercas, Chatzimarkakis, Chichester, Chiesa, Chmielewski, Christensen, Chruszcz, Claeys, Clark, Cocilovo, Coelho, Cohn-Bendit, Corbett, Corbey, Cornillet, Correia, Costa, Cottigny, Coûteaux, Cramer, Crowley, Marek Aleksander Czarnecki, Ryszard Czarnecki, Daul, Davies, De Blasio, de Brún, Dehaene, De Keyser, Demetriou, De Michelis, Deprez, De Rossa, De Sarnez, Descamps, Désir, Deß, Deva, De Veyrac, De Vits, Díaz de Mera García Consuegra, Dičkutė, Didžiokas, Díez González, Dillen, Dimitrakopoulos, Dobolyi, Dombrovskis, Douay, Dover, Doyle, Drčar Murko, Duchoň, Dührkop Dührkop, Duff, Duka-Zólyomi, Ebner, Ehler, Ek, El Khadraoui, Elles, Esteves, Estrela, Ettl, Eurlings, Jill Evans, Jonathan Evans, Robert Evans, Fajmon, Falbr, Farage, Fatuzzo, Fava, Fazakas, Ferber, Fernandes, Fernández Martín, Anne Ferreira, Elisa Ferreira, Figueiredo, Fjellner, Flasarová, Flautre, Florenz, Foglietta, Foltyn-Kubicka, Fontaine, Ford, Fourtou, Fraga Estévez, Frassoni, Freitas, Friedrich, Fruteau, Gahler, Gál, Gaľa, Galeote, García-Margallo y Marfil, García Pérez, Gargani, Garriga Polledo, Gaubert, Gauzès, Gebhardt, Gentvilas, Geremek, Geringer de Oedenberg, Gewalt, Gibault, Gierek, Giertych, Gill, Gklavakis, Glante, Glattfelder, Goebbels, Goepel, Golik, Gollnisch, Gomes, Gomolka, Gottardi, Goudin, Grabowska, Grabowski, Graça Moura, Graefe zu Baringdorf, Gräßle, de Grandes Pascual, Grech, Griesbeck, Gröner, de Groen-Kouwenhoven, Groote, Grosch, Grossetête, Gruber, Guardans Cambó, Guellec, Guerreiro, Guidoni, Gutiérrez-Cortines, Guy-Quint, Gyürk, Hänsch, Hall, Hammerstein Mintz, Hamon, Handzlik, Hannan, Harangozó, Harbour, Harkin, Harms, Hasse Ferreira, Hassi, Hatzidakis, Haug, Hazan, Heaton-Harris, Hedh, Hedkvist Petersen, Hegyi, Helmer, Henin, Hennicot-Schoepges, Hennis-Plasschaert, Herczog, Herranz García, Herrero-Tejedor, Hieronymi, Higgins, Hökmark, Holm, Honeyball, Hoppenstedt, Horáček, Howitt, Hudacký, Hudghton, Hughes, Hutchinson, Hybášková, Ibrisagic, in 't Veld, Isler Béguin, Itälä, Iturgaiz Angulo, Jackson, Jäätteenmäki, Jałowiecki, Janowski, Járóka, Jarzembowski, Jeggle, Jensen, Joan i Marí, Jöns, Jørgensen, Jonckheer, Jordan Cizelj, Juknevičienė, Kacin, Kaczmarek, Kallenbach, Kamall, Kamiński, Karas, Karatzaferis, Karim, Kasoulides, Kaufmann, Kauppi, Tunne Kelam, Kinnock, Kirkhope, Klamt, Klaß, Klich, Klinz, Knapman, Koch, Koch-Mehrin, Kohlíček, Konrad, Korhola, Kósáné Kovács, Koterec, Kozlík, Krahmer, Krarup, Krasts, Kratsa-Tsagaropoulou, Krehl, Kreissl-Dörfler, Kristovskis, Krupa, Kuc, Kudrycka, Kuhne, Kułakowski, Kusstatscher, Kuźmiuk, Laignel, Lamassoure, Lambert, Lambrinidis, Lambsdorff, Landsbergis, Lang, Langen, Langendries, Laperrouze, Lavarra, Lax, Lechner, Le Foll, Lehideux, Lehne, Lehtinen, Leichtfried, Leinen, Jean-Marie Le Pen, Marine Le Pen, Le Rachinel, Lévai, Lewandowski, Liberadzki, Libicki, Lichtenberger, Lienemann, Liotard, Lipietz, Locatelli, Lombardo, López-Istúriz White, Losco, Louis, Lucas, Ludford, Lulling, Lynne, Maat, Maaten, McAvan, McCarthy, McGuinness, McMillan-Scott, Madeira, Maldeikis, Manders, Maňka, Erika Mann, Thomas Mann, Manolakou, Mantovani, Markov, Marques, Martens, David Martin, Hans-Peter Martin, Martinez, Martínez Martínez, Masiel, Maštálka, Mastenbroek, Mathieu, Mato Adrover, Matsakis, Matsis, Matsouka, Mauro, Mavrommatis, Mayer, Mayor Oreja, Medina Ortega, Meijer, Méndez de Vigo, Menéndez del Valle, Meyer Pleite, Miguélez Ramos, Mikko, Mikolášik, Millán Mon, Mitchell, Mölzer, Mohácsi, Montoro Romero, Moraes, Moreno Sánchez, Morgan, Morgantini, Moscovici, Mote, Musacchio, Muscardini, Muscat, Musotto, Mussolini, Musumeci, Myller, Napoletano, Nassauer, Nattrass, Navarro, Newton Dunn, Annemie Neyts-Uyttebroeck, Nicholson, Nicholson of Winterbourne, van Nistelrooij, Novak, Achille Occhetto, Öger, Özdemir, Olajos, Olbrycht, Ó Neachtain, Onesta, Onyszkiewicz, Oomen-Ruijten, Ortuondo Larrea, Őry, Ouzký, Oviir, Paasilinna, Pack, Pafilis, Pahor, Paleckis, Panayotopoulos-Cassiotou, Pannella, Panzeri, Papadimoulis, Papastamkos, Parish, Patrie, Peillon, Pęk, Alojz Peterle, Pflüger, Piecyk, Pieper, Pīks, Pinheiro, Pinior, Piotrowski, Pirilli, Pirker, Piskorski, Pistelli, Pittella, Pleguezuelos Aguilar, Pleštinská, Podestà, Podkański, Pöttering, Poignant, Polfer, Poli Bortone, Pomés Ruiz, Portas, Posdorf, Posselt, Prets, Prodi, Protasiewicz, Purvis, Queiró, Quisthoudt-Rowohl, Rack, Radwan, Ransdorf, Rapkay, Rasmussen, Remek, Resetarits, Reul, Reynaud, Ribeiro e Castro, Riera Madurell, Ries, Riis-Jørgensen, Rivera, Rizzo, Rocard, Rogalski, Roithová, Romagnoli, Romeva i Rueda, Rosati, Roszkowski, Roth-Behrendt, Rothe, Rouček, Roure, Rudi Ubeda, Rübig, Rühle, Rutowicz, Ryan, Sacconi, Saïfi, Sakalas, Saks, Salafranca Sánchez-Neyra, Salinas García, Salvini, Samaras, Samuelsen, Sánchez Presedo, dos Santos, Sartori, Saryusz-Wolski, Savary, Savi, Sbarbati, Schaldemose, Schapira, Scheele, Schenardi, Schierhuber, Schlyter, Schmitt, Schnellhardt, Schöpflin, Schröder, Schroedter, Schulz, Schuth, Schwab, Seeber, Seeberg, Segelström, Seppänen, Siekierski, Sifunakis, Silva Peneda, Simpson, Sinnott, Siwiec, Skinner, Škottová, Smith, Sommer, Sonik, Sornosa Martínez, Spautz, Speroni, Staes, Staniszewska, Starkevičiūtė, Šťastný, Stauner, Sterckx, Stevenson, Stihler, Stockmann, Strejček, Strož, Stubb, Sturdy, Sudre, Sumberg, Surján, Susta, Svensson, Swoboda, Szájer, Szejna, Szent-Iványi, Szymański, Tabajdi, Tajani, Takkula, Tannock, Tarabella, Tarand, Thyssen, Titford, Titley, Toia, Tomczak, Toubon, Toussas, Trakatellis, Trautmann, Triantaphyllides, Trüpel, Tzampazi, Uca, Ulmer, Väyrynen, Vaidere, Vakalis, Valenciano Martínez-Orozco, Vanhecke, Van Hecke, Van Lancker, Van Orden, Varela Suanzes-Carpegna, Varvitsiotis, Vaugrenard, Ventre, Veraldi, Vergnaud, Vernola, Vidal-Quadras, de Villiers, Vincenzi, Virrankoski, Vlasák, Vlasto, Voggenhuber, Wagenknecht, Wallis, Watson, Henri Weber, Manfred Weber, Weiler, Weisgerber, Whittaker, Wiersma, Willmott, Wise, von Wogau, Wohlin, Bernard Piotr Wojciechowski, Janusz Wojciechowski, Wortmann-Kool, Wurtz, Xenogiannakopoulou, Yañez-Barnuevo García, Záborská, Zahradil, Zaleski, Zani, Zapałowski, Zappalà, Zatloukal, Ždanoka, Železný, Zieleniec, Zīle, Zimmer, Zingaretti, Zvěřina, Zwiefka

Novērotāji:

Anastase, Arabadjiev, Athanasiu, Bărbuleţiu, Becşenescu, Bliznashki, Buruiană-Aprodu, Christova, Ciornei, Cioroianu, Corlăţean, Coşea, Gabriela Creţu, Martin Dimitrov, Duca, Dumitrescu, Ganţ, Hogea, Iacob-Ridzi, Ivanova, Kelemen, Kirilov, Kónya-Hamar, Mihăescu, Mihalache, Morţun, Paparizov, Parvanova, Paşcu, Petre, Podgorean, Popa, Popeangă, Severin, Silaghi, Szabó, Ţicău, Ţîrle, Vigenin

I PIELIKUMS

BALSOŠANAS REZULTĀTI

Saīsinājumu un simbolu saraksts

+	pieņemts
-	noraidīts
↓	zaudējis spēku
A	atsaukts
PS (..., ..., ...)	balsošana pēc saraksta (par, pret, atturas)
EB (..., ..., ...)	elektroniskā balsošana (par, pret, atturas)
bd	balsošana pa daļām
ats.	atsevišķa balsošana
groz.	grozījums
KG	kompromisa grozījums
AD	attiecīgā daļa
S	svītrojošs grozījums
=	identiski grozījumi
§	punkts
pants	pants
apsv.	apsvērums
RP	rezolūcijas priekšlikums
KRP	kopīgs rezolūcijas priekšlikums
AIZKL	aizklāta balsošana

1. Miera process Spānijā

Rezolūcijas priekšlikumi: B6-0526/2006, B6-0527/2006/rev.

Priekšmets	Groz. Nr.	Iesniedzējs	PS utt.	Balsojums	PS/EB — piezīmes
Rezolūcijas priekšlikums B6-0526/2006 (PPE-DE, UEN)
2. §	1	PPE-DE	EB	-	312, 319, 20
Balsojums: rezolūcija (kopumā)			PS	-	302, 322, 31
Rezolūcijas priekšlikums B6-0527/2006/rev. (PSE, ALDE, GUE/NGL, Verts/ALE)
Balsojums: rezolūcija (kopumā)			PS	+	321, 311, 24

Pieprasījumi balsot pēc saraksta

Verts/ALE: galīgais balsojums par B6-0526/2006 un galīgais balsojums par B6-0527/2006/rev.

PPE-DE: galīgais balsojums par B6-0526/2006 un galīgais balsojums par B6-0527/2006/rev.

ALDE: galīgais balsojums par B6-0527/2006/rev.

Dažādi

Arī Hans-Gert Poettering ir parakstījis rezolūcijas priekšlikumu B6-0526/2006 PPE-DE grupas vārdā.

Arī Proinsias De Rossa ir parakstījis rezolūcijas priekšlikumu B6-0527/2006 PSE grupas vārdā.

Arī Cristiana Muscardini, Michał Tomasz Kamiński, Roberta Angelilli un Mogens N.J. Camre ir parakstījuši rezolūcijas priekšlikumu B6-0526/2006 UEN grupas vārdā.

2. Eiropas maksājuma rīkojuma procedūra ***II

Ieteikums 2. lasījumam: Arlene MCCARTHY (A6-0316/2006) (vajadzīgs kvalificēts vairākums)

Priekšmets	Groz. Nr.	Iesniedzējs	PS utt.	Balsojums	PS/EB — piezīmes
Atbildīgās komitejas grozījumi — atsevišķi balsojumi	1	komiteja	ats.	-
	4	komiteja	ats.	+
	2	komiteja	ats.	↓
	3	komiteja	ats.	+
Kopējā nostāja			Apstiprināta ar grozījumiem

Pieprasījumi balsot atsevišķi

PSE: groz. Nr. 1, 2, 3, 4

3. Programma “Jaunatne darbībā” (2007.—2013. g.) ***II

Ieteikums 2. lasījumam: Lissy GRÖNER (A6-0341/2006) (vajadzīgs kvalificēts vairākums)

Priekšmets	Groz. Nr.	Iesniedzējs	PS utt.	Balsojums	PS/EB — piezīmes
Kopējā nostāja			Apstiprināta

4. Rīcības programma mūžizglītības jomā ***II

Ieteikums 2. lasījumam: Doris PACK (A6-0344/2006) (vajadzīgs kvalificēts vairākums)

Priekšmets	Groz. Nr.	Iesniedzējs	PS utt.	Balsojums	PS/EB — piezīmes
Kopējā nostāja			Apstiprināta

5. Programma “Eiropa pilsoņiem” (2007.—2013. g.) ***II

Ieteikums 2. lasījumam: Hannu TAKKULA (A6-0342/2006) (vajadzīgs kvalificēts vairākums)

Priekšmets	Groz. Nr.	Iesniedzējs	PS utt.	Balsojums	PS/EB — piezīmes
Atbildīgās komitejas grozījumi — balsojums kopumā	1-4	komiteja		+
Kopējā nostāja			Apstiprināta ar grozījumiem

6. Perfluoroktāna sulfonātu tirgū laišanas un lietošanas ierobežojumi ***I

Ziņojums: Carl SCHLYTER (A6-0251/2006)

Priekšmets	Groz. Nr.	Iesniedzējs	PS utt.	Balsojums	PS/EB — piezīmes
1. bloks: kompromisa grozījumi	2 21-26	komiteja Verts/ALE PPE-DE, PSE, ALDE, GUE/NGL,		+
2. bloks	1 3-20	komiteja		↓
Balsojums: grozītais priekšlikums				+
Balsojums: normatīvā rezolūcija			PS	+	632, 10, 20

Pieprasījumi balsot pēc saraksta

PPE-DE: galīgais balsojums

7. Šengenas informācijas sistēmas (SIS II) izveide, pārvaldība un izmantošana (regula) ***I

Ziņojums: Carlos COELHO (A6-0355/2006)

Priekšmets	Groz. Nr.	Iesniedzējs	PS utt.	Balsojums	PS/EB — piezīmes
Balsojums: grozītais priekšlikums (konsolidētā versija)				+
Balsojums: normatīvā rezolūcija			PS	+	517, 73, 66

Pieprasījumi balsot pēc saraksta

PPE-DE: galīgais balsojums

8. To dienestu pieeja otrās paaudzes Šengenas Informācijas sistēmai (SIS II), kuri ir atbildīgi par transportlīdzekļu reģistrācijas apliecību izdošanu ***I

Ziņojums: Carlos COELHO (A6-0354/2006)

Priekšmets	Groz. Nr.	Iesniedzējs	PS utt.	Balsojums	PS/EB — piezīmes
Balsojums: grozītais priekšlikums (konsolidētā versija)				+
Balsojums: normatīvā rezolūcija			PS	+	561, 39, 62

Pieprasījumi balsot pēc saraksta

PPE-DE: galīgais balsojums

9. Šengenas informācijas sistēmas (SIS II) izveide, pārvaldība un izmantošana (lēmums) *

Ziņojums: Carlos COELHO (A6-0353/2006)

Priekšmets	Groz. Nr.	Iesniedzējs	PS utt.	Balsojums	PS/EB — piezīmes
Balsojums: grozītais priekšlikums (konsolidētā versija)				+
Balsojums: normatīvā rezolūcija			PS	+	521, 72, 65

Pieprasījumi balsot pēc saraksta

IND/DEM: galīgais balsojums

PPE-DE: galīgais balsojums

10. Eiropas Savienības un Krievijas attiecības pēc žurnālistes Annas Poļitkovskas slepkavības

Rezolūcijas priekšlikumi: B6-0531/2006, B6-0532/2006, B6-0533/2006, B6-0534/2006, B6-0535/2006, B6-0536/2006

Priekšmets	Groz. Nr.	Iesniedzējs	PS utt.	Balsojums	PS/EB — piezīmes
Kopīgas rezolūcijas priekšlikums RC-B6-0531/2006 (PPE-DE, PSE, ALDE, Verts/ALE, GUE/NGL, UEN)
Aiz 8. §	1	ZALESKI un citi		+
Balsojums: rezolūcija (kopumā)				+
Politisko grupu rezolūcijas priekšlikumi
B6-0531/2006		ALDE		↓
B6-0532/2006		PSE		↓
B6-0533/2006		Verts/ALE		↓
B6-0534/2006		PPE-DE		↓
B6-0535/2006		GUE/NGL		↓
B6-0536/2006		UEN		↓

11. Krūts vēzis

Rezolūcijas priekšlikums: B6-0528/2006

Priekšmets

Groz. Nr.

Iesniedzējs

PS utt.

Balsojums

PS/EB — piezīmes

Kopīgas rezolūcijas priekšlikums B6-0528/2006

(PPE-DE, PSE, ALDE, Verts/ALE, GUE/NGL, IND/DEM, UEN)

Balsojums: rezolūcija (kopumā)

641, 11, 4

Pieprasījumi balsot pēc saraksta

PSE: galīgais balsojums

PPE-DE: galīgais balsojums

12. Trešo valstu antidempinga, antisubsidēšanas un aizsardzības pasākumi pret Kopienu (Komisijas gada ziņojums — 2004. g.) *

Ziņojums: Cristiana MUSCARDINI (A6-0243/2006)

Priekšmets	Groz. Nr.	Iesniedzējs	PS utt.	Balsojums	PS/EB — piezīmes
1. §	10	Verts/ALE		+
2. §	1/rev..	GUE/NGL		-
5. §	6	PSE		+
5. §	2/rev.	GUE/NGL		↓
6. §	3/rev.	GUE/NGL		-
8. §, f) apakšpunkts	7	PSE	bd
			1	+
			2	-
10. §	8	PSE		+
11. §	11	Verts/ALE	EB	+	328, 266, 16
12. §	9	PSE		+
13. §	4/rev.	GUE/NGL		-
14. §	12	Verts/ALE	bd
			1	+
			2	+
	5/rev.	GUE/NGL		↓
Balsojums: rezolūcija (kopumā)			PS	+	531, 13, 50

Pieprasījumi balsot pēc saraksta

UEN: galīgais balsojums

Pieprasījumi balsot pa daļām

UEN

Groz. Nr. 12

1. daļa:“ierosina Kopienai (..) (svītrots),”

2. daļa:“un ņemt vērā (..) tirdzniecības attiecībās;”

PPE-DE

Groz. Nr. 7

1. daļa:“ad hoc arbitrāžas grupas (..) nekavējoties izbeidz;”

2. daļa:“(svītrojums)”

II PIELIKUMS

REZULTĀTI BALSOJUMIEM PĒC SARAKSTA

1. B6-0526/2006 — Miera process Spānijā

Rezolūcija

Par: 302

ALDE: Deprez, Dičkutė, Nicholson of Winterbourne, Ries, Takkula, Virrankoski

IND/DEM: Belder, Blokland, Coûteaux, Grabowski, Krupa, Louis, Pęk, Piotrowski, Rogalski, Tomczak, de Villiers, Zapałowski, Železný

NI: Allister, Baco, Battilocchio, Belohorská, Bobošíková, Czarnecki Marek Aleksander, Czarnecki Ryszard, Giertych, Gollnisch, Helmer, Kozlík, Lang, Le Pen Jean-Marie, Le Pen Marine, Le Rachinel, Martinez, Masiel, Mölzer, Mote, Mussolini, Romagnoli, Rutowicz, Schenardi, Wojciechowski Bernard Piotr

PPE-DE: Albertini, Andrikienė, Ashworth, Atkins, Audy, Ayuso, Bachelot-Narquin, Barsi-Pataky, Beazley, Becsey, Belet, Berend, Böge, Bonsignore, Bowis, Bradbourn, Braghetto, Brejc, Březina, Brok, Bushill-Matthews, Busuttil, Buzek, Cabrnoch, Callanan, Carollo, Casa, Casini, Caspary, Castiglione, del Castillo Vera, Chichester, Chmielewski, Coelho, Coveney, Daul, De Blasio, Dehaene, Demetriou, Descamps, Deß, Deva, Díaz de Mera García Consuegra, Dimitrakopoulos, Dombrovskis, Dover, Doyle, Duchoň, Ehler, Elles, Eurlings, Fajmon, Fatuzzo, Ferber, Fernández Martín, Fjellner, Florenz, Fontaine, Fraga Estévez, Freitas, Friedrich, Gahler, Gaľa, Galeote, García-Margallo y Marfil, Gargani, Garriga Polledo, Gaubert, Gauzès, Gewalt, Gklavakis, Glattfelder, Goepel, Gomolka, Graça Moura, Gräßle, de Grandes Pascual, Grosch, Grossetête, Guellec, Gutiérrez-Cortines, Gyürk, Handzlik, Hannan, Harbour, Hatzidakis, Heaton-Harris, Hennicot-Schoepges, Herranz García, Herrero-Tejedor, Hieronymi, Higgins, Hökmark, Hoppenstedt, Hudacký, Hybášková, Itälä, Iturgaiz Angulo, Jackson, Jałowiecki, Járóka, Jarzembowski, Jeggle, Jordan Cizelj, Kaczmarek, Kamall, Karas, Kasoulides, Kauppi, Kelam, Kirkhope, Klamt, Klaß, Klich, Koch, Konrad, Korhola, Kratsa-Tsagaropoulou, Kudrycka, Lamassoure, Landsbergis, Langen, Langendries, Lechner, Lehne, Lewandowski, Liese, Lombardo, López-Istúriz White, Lulling, Maat, McGuinness, McMillan-Scott, Mann Thomas, Mantovani, Martens, Mato Adrover, Matsis, Mauro, Mavrommatis, Mayer, Mayor Oreja, Méndez de Vigo, Mikolášik, Millán Mon, Mitchell, Montoro Romero, Musotto, Nassauer, Nicholson, van Nistelrooij, Novak, Olajos, Olbrycht, Oomen-Ruijten, Őry, Ouzký, Pack, Panayotopoulos-Cassiotou, Papastamkos, Parish, Peterle, Pieper, Pīks, Pinheiro, Pirker, Pleštinská, Podestà, Poettering, Pomés Ruiz, Posdorf, Posselt, Protasiewicz, Purvis, Queiró, Quisthoudt-Rowohl, Rack, Radwan, Reul, Ribeiro e Castro, Roithová, Rudi Ubeda, Rübig, Saïfi, Salafranca Sánchez-Neyra, Samaras, Sartori, Saryusz-Wolski, Schierhuber, Schmitt, Schnellhardt, Schöpflin, Schröder, Schwab, Seeber, Seeberg, Siekierski, Silva Peneda, Škottová, Sommer, Sonik, Spautz, Šťastný, Stauner, Stevenson, Strejček, Stubb, Sturdy, Sudre, Sumberg, Surján, Szájer, Tajani, Tannock, Thyssen, Toubon, Trakatellis, Ulmer, Vakalis, Van Orden, Varela Suanzes-Carpegna, Varvitsiotis, Ventre, Vernola, Vidal-Quadras, Vlasák, Vlasto, Weber Manfred, Weisgerber, Wieland, von Wogau, Wohlin, Wortmann-Kool, Záborská, Zahradil, Zaleski, Zappalà, Zatloukal, Zieleniec, Zvěřina, Zwiefka

UEN: Angelilli, Bielan, Didžiokas, Foglietta, Foltyn-Kubicka, Janowski, Kamiński, Kristovskis, Kuźmiuk, Libicki, Maldeikis, Muscardini, Musumeci, Pirilli, Podkański, Roszkowski, Szymański, Wojciechowski Janusz

Pret: 322

ALDE: Andria, Attwooll, Beaupuy, Birutis, Bourlanges, Bowles, Busk, Cappato, Cocilovo, Cornillet, Costa, Davies, De Sarnez, Drčar Murko, Duff, Ek, Gentvilas, Geremek, Gibault, Griesbeck, Guardans Cambó, Hall, Harkin, Hennis-Plasschaert, in 't Veld, Jäätteenmäki, Jensen, Juknevičienė, Kacin, Karim, Laperrouze, Lax, Lehideux, Ludford, Lynne, Maaten, Matsakis, Mohácsi, Newton Dunn, Neyts-Uyttebroeck, Ortuondo Larrea, Oviir, Pannella, Piskorski, Pistelli, Polfer, Prodi, Resetarits, Samuelsen, Sbarbati, Staniszewska, Starkevičiūtė, Sterckx, Van Hecke, Veraldi, Wallis, Watson

GUE/NGL: Adamou, Agnoletto, Aita, Brie, Catania, de Brún, Figueiredo, Flasarová, Guerreiro, Guidoni, Henin, Holm, Kaufmann, Liotard, Manolakou, Markov, Maštálka, Meijer, Meyer Pleite, Morgantini, Musacchio, Pafilis, Papadimoulis, Pflüger, Portas, Ransdorf, Remek, Rizzo, Seppänen, Strož, Svensson, Toussas, Triantaphyllides, Uca, Wagenknecht, Wurtz, Zimmer

IND/DEM: Bonde, Sinnott

NI: Martin Hans-Peter

PPE-DE: Brepoels

PSE: Andersson, Arif, Arnaoutakis, Assis, Attard-Montalto, Ayala Sender, Badia I Cutchet, Barón Crespo, Batzeli, Beglitis, Beňová, Berès, van den Berg, Berlinguer, Berman, Bösch, Bono, Bourzai, Bozkurt, Bullmann, van den Burg, Calabuig Rull, Capoulas Santos, Carlotti, Carnero González, Casaca, Castex, Cercas, Chiesa, Christensen, Corbett, Corbey, Correia, Cottigny, De Keyser, De Rossa, Désir, De Vits, Dobolyi, Douay, Dührkop Dührkop, El Khadraoui, Estrela, Ettl, Evans Robert, Falbr, Fava, Fazakas, Fernandes, Ferreira Anne, Ferreira Elisa, Ford, Fruteau, García Pérez, Gebhardt, Geringer de Oedenberg, Gierek, Gill, Glante, Goebbels, Golik, Gomes, Gottardi, Grabowska, Grech, Gröner, Groote, Gruber, Guy-Quint, Hänsch, Hamon, Harangozó, Hasse Ferreira, Haug, Hazan, Hedh, Hedkvist Petersen, Hegyi, Herczog, Honeyball, Howitt, Hughes, Hutchinson, Jöns, Jørgensen, Kindermann, Kinnock, Kósáné Kovács, Koterec, Krehl, Kreissl-Dörfler, Kuc, Kuhne, Laignel, Lambrinidis, Lavarra, Le Foll, Lehtinen, Leichtfried, Leinen, Lévai, Liberadzki, Lienemann, McAvan, McCarthy, Madeira, Maňka, Mann Erika, Martin David, Martínez Martínez, Mastenbroek, Matsouka, Medina Ortega, Menéndez del Valle, Miguélez Ramos, Mikko, Moraes, Moreno Sánchez, Morgan, Moscovici, Muscat, Myller, Napoletano, Navarro, Öger, Paasilinna, Pahor, Paleckis, Peillon, Piecyk, Pinior, Pittella, Pleguezuelos Aguilar, Poignant, Prets, Rapkay, Rasmussen, Reynaud, Riera Madurell, Rocard, Roth-Behrendt, Rothe, Rouček, Roure, Sacconi, Sakalas, Saks, Salinas García, Sánchez Presedo, dos Santos, Savary, Schaldemose, Schapira, Scheele, Schulz, Segelström, Simpson, Siwiec, Skinner, Sornosa Martínez, Stihler, Stockmann, Swoboda, Szejna, Tabajdi, Tarabella, Tarand, Titley, Trautmann, Tzampazi, Valenciano Martínez-Orozco, Van Lancker, Vaugrenard, Vergnaud, Vincenzi, Weber Henri, Weiler, Wiersma, Willmott, Yañez-Barnuevo García, Zani, Zingaretti

UEN: Aylward, Crowley, Ó Neachtain, Ryan

Verts/ALE: Aubert, Auken, Beer, Bennahmias, Buitenweg, Cohn-Bendit, Cramer, Evans Jill, Flautre, Frassoni, Graefe zu Baringdorf, de Groen-Kouwenhoven, Hammerstein Mintz, Harms, Hassi, Horáček, Hudghton, Isler Béguin, Joan i Marí, Jonckheer, Kallenbach, Kusstatscher, Lambert, Lichtenberger, Lipietz, Lucas, Özdemir, Onesta, Romeva i Rueda, Rühle, Schlyter, Schroedter, Smith, Staes, Trüpel, Turmes, Voggenhuber, Ždanoka

Atturas: 31

ALDE: Andrejevs, Budreikaitė, Fourtou, Kułakowski, Losco, Onyszkiewicz, Savi, Susta, Väyrynen

IND/DEM: Batten, Booth, Clark, Farage, Goudin, Karatzaferis, Knapman, Titford, Whittaker, Wise

NI: Borghezio, Claeys, Dillen, Rivera, Vanhecke

PPE-DE: Cederschiöld, Duka-Zólyomi, Ebner

PSE: Rosati

UEN: Krasts, Zīle

Verts/ALE: van Buitenen

Balsojuma labojumi un nodomi balsot

Atturas: Christine De Veyrac, Thomas Wise

2. B6-0527/2006/rév. — Miera process Spānijā

Rezolūcija

Par: 321

ALDE: Andria, Attwooll, Beaupuy, Birutis, Bourlanges, Bowles, Busk, Cappato, Cocilovo, Cornillet, Costa, Davies, De Sarnez, Drčar Murko, Duff, Ek, Gentvilas, Geremek, Gibault, Griesbeck, Guardans Cambó, Hall, Harkin, Hennis-Plasschaert, in 't Veld, Jäätteenmäki, Jensen, Juknevičienė, Kacin, Karim, Laperrouze, Lax, Lehideux, Losco, Ludford, Lynne, Maaten, Matsakis, Mohácsi, Newton Dunn, Neyts-Uyttebroeck, Onyszkiewicz, Ortuondo Larrea, Oviir, Pannella, Piskorski, Pistelli, Polfer, Prodi, Resetarits, Samuelsen, Sbarbati, Staniszewska, Starkevičiūtė, Sterckx, Susta, Van Hecke, Veraldi, Wallis, Watson

GUE/NGL: Adamou, Agnoletto, Aita, Brie, Catania, Flasarová, Guidoni, Henin, Holm, Kaufmann, Liotard, Markov, Maštálka, Meijer, Meyer Pleite, Morgantini, Musacchio, Papadimoulis, Pflüger, Portas, Ransdorf, Remek, Rizzo, Seppänen, Strož, Svensson, Triantaphyllides, Uca, Wagenknecht, Wurtz, Zimmer

IND/DEM: Bonde, Sinnott

NI: Martin Hans-Peter, Rivera

PSE: Andersson, Arif, Arnaoutakis, Assis, Attard-Montalto, Ayala Sender, Badia I Cutchet, Barón Crespo, Batzeli, Beglitis, Beňová, Berès, van den Berg, Berlinguer, Berman, Bösch, Bono, Borrell Fontelles, Bourzai, Bozkurt, Bullmann, van den Burg, Calabuig Rull, Capoulas Santos, Carlotti, Carnero González, Casaca, Castex, Cercas, Chiesa, Christensen, Corbett, Corbey, Correia, Cottigny, De Keyser, De Rossa, Désir, De Vits, Dobolyi, Douay, Dührkop Dührkop, El Khadraoui, Estrela, Ettl, Evans Robert, Falbr, Fava, Fazakas, Fernandes, Ferreira Anne, Ferreira Elisa, Ford, Fruteau, García Pérez, Gebhardt, Geringer de Oedenberg, Gierek, Gill, Glante, Goebbels, Golik, Gomes, Gottardi, Grabowska, Grech, Gröner, Groote, Gruber, Guy-Quint, Hänsch, Hamon, Harangozó, Hasse Ferreira, Haug, Hazan, Hedh, Hedkvist Petersen, Hegyi, Herczog, Honeyball, Howitt, Hughes, Hutchinson, Jöns, Jørgensen, Kindermann, Kinnock, Koterec, Krehl, Kreissl-Dörfler, Kuc, Kuhne, Laignel, Lambrinidis, Lavarra, Le Foll, Lehtinen, Leichtfried, Leinen, Lévai, Liberadzki, Lienemann, McAvan, McCarthy, Madeira, Maňka, Mann Erika, Martin David, Martínez Martínez, Mastenbroek, Matsouka, Medina Ortega, Menéndez del Valle, Miguélez Ramos, Mikko, Moraes, Moreno Sánchez, Morgan, Moscovici, Muscat, Myller, Napoletano, Navarro, Öger, Paasilinna, Pahor, Paleckis, Peillon, Piecyk, Pinior, Pittella, Pleguezuelos Aguilar, Poignant, Prets, Rapkay, Rasmussen, Reynaud, Riera Madurell, Rocard, Rosati, Roth-Behrendt, Rothe, Rouček, Roure, Sacconi, Sakalas, Saks, Salinas García, Sánchez Presedo, dos Santos, Savary, Schaldemose, Schapira, Scheele, Schulz, Segelström, Simpson, Siwiec, Skinner, Sornosa Martínez, Stihler, Stockmann, Swoboda, Szejna, Tabajdi, Tarabella, Tarand, Titley, Trautmann, Tzampazi, Valenciano Martínez-Orozco, Van Lancker, Vaugrenard, Vergnaud, Vincenzi, Weber Henri, Weiler, Wiersma, Willmott, Yañez-Barnuevo García, Zani, Zingaretti

UEN: Aylward, Crowley, Ó Neachtain, Ryan

Verts/ALE: Aubert, Auken, Beer, Bennahmias, Breyer, Buitenweg, Cohn-Bendit, Cramer, Evans Jill, Flautre, Frassoni, Graefe zu Baringdorf, de Groen-Kouwenhoven, Hammerstein Mintz, Harms, Hassi, Horáček, Hudghton, Isler Béguin, Joan i Marí, Jonckheer, Kallenbach, Kusstatscher, Lambert, Lichtenberger, Lipietz, Lucas, Özdemir, Onesta, Romeva i Rueda, Rühle, Schlyter, Schroedter, Smith, Staes, Trüpel, Turmes, Voggenhuber, Ždanoka

Pret: 311

ALDE: Deprez, Dičkutė, Nicholson of Winterbourne, Ries, Takkula

IND/DEM: Batten, Belder, Blokland, Booth, Clark, Coûteaux, Farage, Grabowski, Knapman, Krupa, Louis, Nattrass, Pęk, Piotrowski, Rogalski, Titford, Tomczak, de Villiers, Whittaker, Wise, Zapałowski, Železný

NI: Allister, Baco, Battilocchio, Belohorská, Bobošíková, Borghezio, Czarnecki Marek Aleksander, Czarnecki Ryszard, Dillen, Giertych, Gollnisch, Helmer, Lang, Le Pen Jean-Marie, Le Pen Marine, Le Rachinel, Martinez, Masiel, Mölzer, Mote, Mussolini, Romagnoli, Rutowicz, Schenardi, Wojciechowski Bernard Piotr

PPE-DE: Albertini, Andrikienė, Ashworth, Atkins, Audy, Ayuso, Bachelot-Narquin, Barsi-Pataky, Bauer, Beazley, Becsey, Belet, Berend, Böge, Bonsignore, Bowis, Bradbourn, Braghetto, Brejc, Březina, Brok, Bushill-Matthews, Busuttil, Buzek, Cabrnoch, Callanan, Carollo, Casa, Casini, Caspary, Castiglione, del Castillo Vera, Chichester, Chmielewski, Coelho, Coveney, Daul, De Blasio, Dehaene, Demetriou, Descamps, Deß, Deva, Díaz de Mera García Consuegra, Dimitrakopoulos, Dombrovskis, Dover, Doyle, Duchoň, Duka-Zólyomi, Ehler, Elles, Eurlings, Fajmon, Fatuzzo, Ferber, Fernández Martín, Fjellner, Florenz, Fontaine, Fraga Estévez, Freitas, Friedrich, Gahler, Gaľa, Galeote, García-Margallo y Marfil, Gargani, Garriga Polledo, Gaubert, Gauzès, Gewalt, Gklavakis, Glattfelder, Goepel, Gomolka, Graça Moura, Gräßle, de Grandes Pascual, Grosch, Grossetête, Guellec, Gutiérrez-Cortines, Gyürk, Handzlik, Hannan, Harbour, Hatzidakis, Heaton-Harris, Herranz García, Herrero-Tejedor, Hieronymi, Higgins, Hökmark, Hoppenstedt, Hudacký, Hybášková, Itälä, Iturgaiz Angulo, Jackson, Jałowiecki, Járóka, Jarzembowski, Jeggle, Jordan Cizelj, Kaczmarek, Kamall, Karas, Kasoulides, Kauppi, Kelam, Kirkhope, Klamt, Klaß, Klich, Koch, Konrad, Korhola, Kratsa-Tsagaropoulou, Kudrycka, Lamassoure, Landsbergis, Langen, Langendries, Lechner, Lehne, Lewandowski, Liese, Lombardo, López-Istúriz White, Lulling, Maat, McGuinness, McMillan-Scott, Mann Thomas, Mantovani, Martens, Mato Adrover, Matsis, Mauro, Mavrommatis, Mayer, Mayor Oreja, Méndez de Vigo, Mikolášik, Millán Mon, Mitchell, Montoro Romero, Musotto, Nassauer, Nicholson, van Nistelrooij, Novak, Olajos, Olbrycht, Oomen-Ruijten, Őry, Ouzký, Pack, Panayotopoulos-Cassiotou, Papastamkos, Parish, Peterle, Pieper, Pīks, Pinheiro, Pirker, Pleštinská, Podestà, Poettering, Pomés Ruiz, Posdorf, Posselt, Protasiewicz, Purvis, Queiró, Quisthoudt-Rowohl, Rack, Radwan, Reul, Ribeiro e Castro, Roithová, Rudi Ubeda, Rübig, Saïfi, Salafranca Sánchez-Neyra, Samaras, Sartori, Saryusz-Wolski, Schierhuber, Schmitt, Schnellhardt, Schöpflin, Schröder, Schwab, Seeberg, Siekierski, Silva Peneda, Škottová, Sommer, Sonik, Spautz, Šťastný, Stauner, Stevenson, Strejček, Stubb, Sturdy, Sudre, Sumberg, Surján, Szájer, Tajani, Tannock, Thyssen, Toubon, Trakatellis, Ulmer, Vakalis, Van Orden, Varela Suanzes-Carpegna, Varvitsiotis, Ventre, Vernola, Vidal-Quadras, Vlasák, Vlasto, Weber Manfred, Weisgerber, Wieland, von Wogau, Wohlin, Wortmann-Kool, Záborská, Zahradil, Zaleski, Zappalà, Zatloukal, Zieleniec, Zvěřina, Zwiefka

Atturas: 24

ALDE: Andrejevs, Budreikaitė, Fourtou, Kułakowski, Savi, Väyrynen

GUE/NGL: de Brún, Manolakou, Pafilis, Toussas

IND/DEM: Goudin, Karatzaferis

NI: Claeys, Kozlík, Vanhecke

PPE-DE: Brepoels, Cederschiöld, De Veyrac, Ebner, Hennicot-Schoepges, Seeber

UEN: Krasts, Zīle

Verts/ALE: van Buitenen

Balsojuma labojumi un nodomi balsot

Par: Magda Kósáné Kovács

3. C. Schlyter ziņojums A6-0251/2006

Rezolūcija

Par: 632

ALDE: Alvaro, Andrejevs, Andria, Attwooll, Beaupuy, Birutis, Bourlanges, Bowles, Budreikaitė, Busk, Cappato, Chatzimarkakis, Cocilovo, Cornillet, Costa, Davies, Deprez, De Sarnez, Dičkutė, Drčar Murko, Duff, Ek, Fourtou, Gentvilas, Geremek, Gibault, Griesbeck, Guardans Cambó, Hall, Harkin, Hennis-Plasschaert, in 't Veld, Jäätteenmäki, Jensen, Juknevičienė, Kacin, Karim, Klinz, Koch-Mehrin, Krahmer, Kułakowski, Lambsdorff, Laperrouze, Lax, Lehideux, Losco, Lynne, Maaten, Manders, Matsakis, Mohácsi, Newton Dunn, Neyts-Uyttebroeck, Nicholson of Winterbourne, Onyszkiewicz, Ortuondo Larrea, Oviir, Pannella, Piskorski, Pistelli, Polfer, Prodi, Resetarits, Ries, Samuelsen, Savi, Sbarbati, Schuth, Staniszewska, Starkevičiūtė, Sterckx, Susta, Szent-Iványi, Takkula, Toia, Väyrynen, Van Hecke, Veraldi, Virrankoski, Watson

IND/DEM: Belder, Blokland, Bonde, Goudin, Grabowski, Karatzaferis, Krupa, Pęk, Piotrowski, Rogalski, Sinnott, Tomczak, Zapałowski, Železný

NI: Allister, Battilocchio, Bobošíková, Czarnecki Marek Aleksander, Czarnecki Ryszard, Giertych, Helmer, Martin Hans-Peter, Masiel, Mussolini, Rivera, Romagnoli, Rutowicz, Wojciechowski Bernard Piotr

PPE-DE: Albertini, Andrikienė, Ashworth, Atkins, Audy, Ayuso, Bachelot-Narquin, Barsi-Pataky, Bauer, Beazley, Becsey, Belet, Berend, Böge, Bowis, Bradbourn, Braghetto, Brejc, Brepoels, Březina, Brok, Bushill-Matthews, Busuttil, Buzek, Cabrnoch, Callanan, Carollo, Casa, Casini, Caspary, Castiglione, del Castillo Vera, Cederschiöld, Chichester, Chmielewski, Coelho, Coveney, Daul, De Blasio, Dehaene, Demetriou, Descamps, Deß, Deva, De Veyrac, Díaz de Mera García Consuegra, Dimitrakopoulos, Dombrovskis, Dover, Doyle, Duchoň, Duka-Zólyomi, Ebner, Ehler, Elles, Esteves, Eurlings, Fajmon, Fatuzzo, Ferber, Fernández Martín, Fjellner, Florenz, Fontaine, Fraga Estévez, Freitas, Friedrich, Gahler, Gál, Gaľa, Galeote, García-Margallo y Marfil, Gargani, Garriga Polledo, Gaubert, Gauzès, Gewalt, Gklavakis, Glattfelder, Goepel, Gomolka, Graça Moura, Gräßle, de Grandes Pascual, Grosch, Grossetête, Guellec, Gutiérrez-Cortines, Gyürk, Handzlik, Hannan, Harbour, Hatzidakis, Heaton-Harris, Hennicot-Schoepges, Herranz García, Herrero-Tejedor, Hieronymi, Higgins, Hökmark, Hoppenstedt, Hudacký, Hybášková, Itälä, Iturgaiz Angulo, Jackson, Jałowiecki, Járóka, Jeggle, Jordan Cizelj, Kaczmarek, Kamall, Karas, Kasoulides, Kauppi, Kelam, Kirkhope, Klamt, Klaß, Klich, Koch, Konrad, Korhola, Kratsa-Tsagaropoulou, Kudrycka, Lamassoure, Landsbergis, Langen, Langendries, Lechner, Lehne, Lewandowski, Liese, López-Istúriz White, Lulling, Maat, McGuinness, Mann Thomas, Mantovani, Marques, Martens, Mato Adrover, Matsis, Mauro, Mavrommatis, Mayer, Méndez de Vigo, Mikolášik, Millán Mon, Mitchell, Montoro Romero, Musotto, Nassauer, Nicholson, van Nistelrooij, Novak, Olajos, Olbrycht, Oomen-Ruijten, Őry, Ouzký, Pack, Panayotopoulos-Cassiotou, Papastamkos, Parish, Peterle, Pieper, Pīks, Pinheiro, Pirker, Pleštinská, Podestà, Poettering, Pomés Ruiz, Posdorf, Posselt, Protasiewicz, Purvis, Queiró, Quisthoudt-Rowohl, Rack, Radwan, Reul, Ribeiro e Castro, Roithová, Rudi Ubeda, Rübig, Saïfi, Salafranca Sánchez-Neyra, Samaras, Sartori, Saryusz-Wolski, Schierhuber, Schmitt, Schnellhardt, Schöpflin, Schröder, Schwab, Seeber, Seeberg, Siekierski, Silva Peneda, Škottová, Sommer, Sonik, Spautz, Šťastný, Stauner, Stevenson, Strejček, Stubb, Sturdy, Sudre, Sumberg, Surján, Szájer, Tajani, Tannock, Thyssen, Toubon, Trakatellis, Ulmer, Vakalis, Van Orden, Varela Suanzes-Carpegna, Varvitsiotis, Ventre, Vernola, Vidal-Quadras, Vlasák, Vlasto, Weber Manfred, Weisgerber, Wieland, von Wogau, Wohlin, Wortmann-Kool, Záborská, Zahradil, Zaleski, Zappalà, Zatloukal, Zieleniec, Zvěřina, Zwiefka

PSE: Andersson, Arif, Arnaoutakis, Assis, Attard-Montalto, Ayala Sender, Badia I Cutchet, Barón Crespo, Batzeli, Beglitis, Beňová, Berès, van den Berg, Berlinguer, Berman, Bösch, Bono, Bourzai, Bozkurt, Bullmann, van den Burg, Calabuig Rull, Capoulas Santos, Carlotti, Carnero González, Casaca, Castex, Cercas, Chiesa, Corbett, Corbey, Correia, Cottigny, De Keyser, De Rossa, Désir, De Vits, Díez González, Dobolyi, Douay, Dührkop Dührkop, El Khadraoui, Estrela, Ettl, Evans Robert, Falbr, Fava, Fazakas, Fernandes, Ferreira Anne, Ferreira Elisa, Ford, Fruteau, García Pérez, Gebhardt, Geringer de Oedenberg, Gierek, Gill, Glante, Goebbels, Golik, Gomes, Gottardi, Grabowska, Grech, Gröner, Groote, Gruber, Guy-Quint, Hänsch, Hamon, Harangozó, Hasse Ferreira, Haug, Hazan, Hedh, Hedkvist Petersen, Hegyi, Herczog, Honeyball, Howitt, Hughes, Hutchinson, Jöns, Kindermann, Kinnock, Kósáné Kovács, Koterec, Krehl, Kreissl-Dörfler, Kuc, Kuhne, Laignel, Lambrinidis, Lavarra, Le Foll, Lehtinen, Leichtfried, Leinen, Lévai, Liberadzki, Lienemann, McAvan, McCarthy, Madeira, Maňka, Mann Erika, Martin David, Martínez Martínez, Mastenbroek, Matsouka, Medina Ortega, Menéndez del Valle, Miguélez Ramos, Mikko, Moraes, Moreno Sánchez, Morgan, Moscovici, Muscat, Myller, Navarro, Öger, Paasilinna, Pahor, Paleckis, Peillon, Piecyk, Pinior, Pittella, Pleguezuelos Aguilar, Poignant, Prets, Rapkay, Rasmussen, Reynaud, Riera Madurell, Rocard, Rosati, Roth-Behrendt, Rothe, Rouček, Roure, Sacconi, Sakalas, Saks, Salinas García, Sánchez Presedo, dos Santos, Savary, Schapira, Scheele, Schulz, Segelström, Simpson, Siwiec, Skinner, Sornosa Martínez, Stihler, Stockmann, Swoboda, Szejna, Tabajdi, Tarabella, Tarand, Titley, Trautmann, Tzampazi, Valenciano Martínez-Orozco, Van Lancker, Vaugrenard, Vergnaud, Vincenzi, Weber Henri, Weiler, Wiersma, Willmott, Yañez-Barnuevo García, Zani, Zingaretti

UEN: Angelilli, Aylward, Bielan, Crowley, Didžiokas, Foglietta, Foltyn-Kubicka, Janowski, Kamiński, Krasts, Kristovskis, Kuźmiuk, Libicki, Maldeikis, Muscardini, Musumeci, Ó Neachtain, Pirilli, Podkański, Roszkowski, Ryan, Szymański, Vaidere, Wojciechowski Janusz, Zīle

Verts/ALE: Aubert, Auken, Beer, Bennahmias, Breyer, Buitenweg, Cohn-Bendit, Cramer, Evans Jill, Frassoni, Graefe zu Baringdorf, de Groen-Kouwenhoven, Hammerstein Mintz, Harms, Hassi, Horáček, Hudghton, Isler Béguin, Joan i Marí, Jonckheer, Kallenbach, Kusstatscher, Lambert, Lichtenberger, Lipietz, Lucas, Özdemir, Onesta, Romeva i Rueda, Rühle, Schlyter, Schroedter, Smith, Staes, Trüpel, Turmes, Ždanoka

Pret: 10

ALDE: Wallis

IND/DEM: Batten, Booth, Clark, Farage, Knapman, Nattrass, Titford, Whittaker, Wise

Atturas: 20

IND/DEM: Coûteaux, Louis, de Villiers

NI: Baco, Belohorská, Borghezio, Claeys, Dillen, Gollnisch, Kozlík, Lang, Le Pen Jean-Marie, Le Pen Marine, Le Rachinel, Martinez, Mölzer, Mote, Schenardi, Vanhecke

Verts/ALE: van Buitenen

4. C. Coelho ziņojums A6-0355/2006

Rezolūcija

Par: 517

ALDE: Alvaro, Andrejevs, Andria, Attwooll, Beaupuy, Birutis, Bourlanges, Bowles, Budreikaitė, Busk, Cappato, Chatzimarkakis, Cocilovo, Cornillet, Costa, Davies, Deprez, De Sarnez, Dičkutė, Drčar Murko, Duff, Ek, Fourtou, Gentvilas, Geremek, Gibault, Griesbeck, Guardans Cambó, Hall, Harkin, Hennis-Plasschaert, in 't Veld, Jäätteenmäki, Jensen, Juknevičienė, Kacin, Karim, Klinz, Koch-Mehrin, Krahmer, Kułakowski, Lambsdorff, Laperrouze, Lax, Lehideux, Losco, Ludford, Lynne, Maaten, Manders, Matsakis, Mohácsi, Newton Dunn, Neyts-Uyttebroeck, Nicholson of Winterbourne, Onyszkiewicz, Ortuondo Larrea, Oviir, Pannella, Piskorski, Pistelli, Polfer, Prodi, Resetarits, Ries, Samuelsen, Savi, Sbarbati, Schuth, Staniszewska, Starkevičiūtė, Sterckx, Susta, Szent-Iványi, Takkula, Toia, Väyrynen, Van Hecke, Veraldi, Virrankoski, Wallis, Watson

GUE/NGL: Flasarová, Maštálka, Remek

IND/DEM: Belder, Blokland, Železný

NI: Battilocchio, Bobošíková, Czarnecki Marek Aleksander, Czarnecki Ryszard, Giertych, Kozlík, Masiel, Rivera, Rutowicz, Wojciechowski Bernard Piotr

PPE-DE: Albertini, Andrikienė, Audy, Ayuso, Bachelot-Narquin, Barsi-Pataky, Bauer, Becsey, Belet, Berend, Böge, Bonsignore, Braghetto, Brejc, Brepoels, Březina, Brok, Busuttil, Buzek, Cabrnoch, Carollo, Casa, Casini, Caspary, Castiglione, del Castillo Vera, Cederschiöld, Chichester, Chmielewski, Coelho, Coveney, Daul, De Blasio, Dehaene, Demetriou, Descamps, Deß, De Veyrac, Díaz de Mera García Consuegra, Dimitrakopoulos, Dombrovskis, Doyle, Duchoň, Duka-Zólyomi, Ebner, Ehler, Esteves, Eurlings, Fajmon, Fatuzzo, Ferber, Fernández Martín, Fjellner, Florenz, Fontaine, Fraga Estévez, Freitas, Friedrich, Gahler, Gál, Gaľa, Galeote, García-Margallo y Marfil, Gargani, Garriga Polledo, Gaubert, Gauzès, Gewalt, Gklavakis, Glattfelder, Goepel, Gomolka, Graça Moura, Gräßle, de Grandes Pascual, Grosch, Grossetête, Guellec, Gyürk, Handzlik, Hatzidakis, Hennicot-Schoepges, Herranz García, Herrero-Tejedor, Hieronymi, Higgins, Hökmark, Hoppenstedt, Hudacký, Hybášková, Itälä, Iturgaiz Angulo, Jałowiecki, Járóka, Jeggle, Jordan Cizelj, Kaczmarek, Karas, Kasoulides, Kauppi, Kelam, Klamt, Klaß, Klich, Koch, Konrad, Korhola, Kratsa-Tsagaropoulou, Kudrycka, Lamassoure, Landsbergis, Langen, Langendries, Lechner, Lehne, Lewandowski, Liese, López-Istúriz White, Maat, McGuinness, Mann Thomas, Mantovani, Marques, Martens, Mato Adrover, Matsis, Mauro, Mavrommatis, Mayer, Méndez de Vigo, Mikolášik, Millán Mon, Mitchell, Montoro Romero, Musotto, Nassauer, van Nistelrooij, Novak, Olajos, Olbrycht, Oomen-Ruijten, Őry, Ouzký, Pack, Panayotopoulos-Cassiotou, Papastamkos, Peterle, Pieper, Pīks, Pinheiro, Pirker, Pleštinská, Podestà, Poettering, Pomés Ruiz, Posdorf, Posselt, Protasiewicz, Queiró, Quisthoudt-Rowohl, Rack, Radwan, Reul, Ribeiro e Castro, Roithová, Rudi Ubeda, Rübig, Saïfi, Salafranca Sánchez-Neyra, Samaras, Sartori, Saryusz-Wolski, Schierhuber, Schmitt, Schnellhardt, Schöpflin, Schröder, Schwab, Seeber, Seeberg, Siekierski, Silva Peneda, Škottová, Sommer, Sonik, Spautz, Šťastný, Stauner, Strejček, Stubb, Sudre, Surján, Szájer, Tajani, Thyssen, Toubon, Trakatellis, Ulmer, Vakalis, Varela Suanzes-Carpegna, Varvitsiotis, Ventre, Vernola, Vidal-Quadras, Vlasák, Vlasto, Weber Manfred, Weisgerber, Wieland, von Wogau, Wohlin, Wortmann-Kool, Záborská, Zahradil, Zaleski, Zappalà, Zatloukal, Zieleniec, Zvěřina, Zwiefka

PSE: Andersson, Arif, Arnaoutakis, Assis, Attard-Montalto, Ayala Sender, Badia I Cutchet, Barón Crespo, Batzeli, Beglitis, Beňová, Berès, van den Berg, Berlinguer, Berman, Bösch, Bono, Bourzai, Bozkurt, van den Burg, Calabuig Rull, Capoulas Santos, Carlotti, Carnero González, Casaca, Castex, Cercas, Chiesa, Corbett, Corbey, Correia, Cottigny, De Keyser, De Rossa, Désir, De Vits, Díez González, Douay, Dührkop Dührkop, El Khadraoui, Estrela, Ettl, Evans Robert, Falbr, Fava, Fazakas, Fernandes, Ferreira Anne, Ferreira Elisa, Ford, Fruteau, García Pérez, Gebhardt, Geringer de Oedenberg, Gierek, Gill, Glante, Goebbels, Golik, Gomes, Gottardi, Grabowska, Grech, Gröner, Groote, Gruber, Guy-Quint, Hänsch, Hamon, Harangozó, Hasse Ferreira, Haug, Hazan, Hedh, Hedkvist Petersen, Hegyi, Herczog, Honeyball, Howitt, Hughes, Hutchinson, Jöns, Kindermann, Kinnock, Kósáné Kovács, Koterec, Krehl, Kreissl-Dörfler, Kuc, Kuhne, Laignel, Lambrinidis, Lavarra, Le Foll, Lehtinen, Leichtfried, Leinen, Lévai, Liberadzki, Lienemann, McCarthy, Madeira, Maňka, Martin David, Martínez Martínez, Mastenbroek, Matsouka, Medina Ortega, Menéndez del Valle, Miguélez Ramos, Mikko, Moraes, Moreno Sánchez, Morgan, Moscovici, Muscat, Myller, Navarro, Öger, Paasilinna, Pahor, Paleckis, Peillon, Piecyk, Pinior, Pittella, Pleguezuelos Aguilar, Poignant, Prets, Rapkay, Reynaud, Riera Madurell, Rocard, Rosati, Roth-Behrendt, Rothe, Rouček, Roure, Sacconi, Sakalas, Saks, Salinas García, Sánchez Presedo, dos Santos, Savary, Schapira, Scheele, Segelström, Simpson, Siwiec, Sornosa Martínez, Stihler, Stockmann, Swoboda, Szejna, Tabajdi, Tarabella, Tarand, Titley, Trautmann, Tzampazi, Van Lancker, Vaugrenard, Vergnaud, Vincenzi, Weber Henri, Weiler, Wiersma, Willmott, Yañez-Barnuevo García, Zani, Zingaretti

Verts/ALE: Buitenweg, Jonckheer

Pret: 73

GUE/NGL: Adamou, Agnoletto, Aita, Brie, Catania, de Brún, Figueiredo, Guerreiro, Guidoni, Henin, Holm, Kaufmann, Liotard, Manolakou, Markov, Meijer, Meyer Pleite, Morgantini, Musacchio, Pafilis, Papadimoulis, Pflüger, Portas, Ransdorf, Rizzo, Seppänen, Strož, Svensson, Toussas, Triantaphyllides, Uca, Wagenknecht, Wurtz, Zimmer

IND/DEM: Batten, Bonde, Booth, Clark, Farage, Goudin, Grabowski, Karatzaferis, Knapman, Krupa, Nattrass, Pęk, Piotrowski, Rogalski, Titford, Tomczak, Whittaker, Wise, Zapałowski

NI: Allister, Claeys, Dillen, Gollnisch, Lang, Le Pen Jean-Marie, Le Pen Marine, Le Rachinel, Martinez, Mölzer, Mote, Mussolini, Romagnoli, Schenardi, Vanhecke

Verts/ALE: Lucas, Schlyter, Smith, Staes, Voggenhuber

Atturas: 66

IND/DEM: Coûteaux, Louis, Sinnott, de Villiers

NI: Baco, Belohorská, Borghezio, Helmer, Martin Hans-Peter

PPE-DE: Ashworth, Atkins, Beazley, Bowis, Bradbourn, Bushill-Matthews, Callanan, Deva, Dover, Elles, Hannan, Harbour, Heaton-Harris, Jackson, Kamall, Kirkhope, Nicholson, Parish, Purvis, Stevenson, Sturdy, Sumberg, Tannock, Van Orden

Verts/ALE: Aubert, Auken, Beer, Bennahmias, Breyer, van Buitenen, Cohn-Bendit, Cramer, Evans Jill, Flautre, Frassoni, Graefe zu Baringdorf, de Groen-Kouwenhoven, Hammerstein Mintz, Harms, Hassi, Horáček, Hudghton, Isler Béguin, Joan i Marí, Kallenbach, Kusstatscher, Lambert, Lichtenberger, Lipietz, Özdemir, Onesta, Romeva i Rueda, Rühle, Schroedter, Trüpel, Turmes, Ždanoka

Balsojuma labojumi un nodomi balsot

Atturas: Giles Chichester

5. C. Coelho ziņojums A6-0354/2006

Rezolūcija

Par: 561

ALDE: Alvaro, Andrejevs, Andria, Attwooll, Beaupuy, Birutis, Bourlanges, Bowles, Budreikaitė, Busk, Cappato, Chatzimarkakis, Cocilovo, Cornillet, Costa, Davies, Deprez, De Sarnez, Dičkutė, Drčar Murko, Duff, Ek, Fourtou, Gentvilas, Geremek, Gibault, Griesbeck, Guardans Cambó, Hall, Harkin, Hennis-Plasschaert, in 't Veld, Jäätteenmäki, Jensen, Juknevičienė, Kacin, Karim, Koch-Mehrin, Krahmer, Kułakowski, Lambsdorff, Laperrouze, Lax, Lehideux, Losco, Ludford, Lynne, Maaten, Manders, Matsakis, Mohácsi, Newton Dunn, Neyts-Uyttebroeck, Nicholson of Winterbourne, Onyszkiewicz, Ortuondo Larrea, Oviir, Pannella, Piskorski, Pistelli, Polfer, Prodi, Resetarits, Ries, Samuelsen, Savi, Sbarbati, Schuth, Staniszewska, Starkevičiūtė, Sterckx, Susta, Szent-Iványi, Takkula, Toia, Väyrynen, Van Hecke, Veraldi, Virrankoski, Wallis, Watson

GUE/NGL: Remek

IND/DEM: Belder, Blokland, Grabowski, Piotrowski, Rogalski, Sinnott, Tomczak, Železný

NI: Baco, Battilocchio, Belohorská, Bobošíková, Czarnecki Marek Aleksander, Czarnecki Ryszard, Giertych, Kozlík, Masiel, Rivera, Rutowicz, Wojciechowski Bernard Piotr

PPE-DE: Albertini, Andrikienė, Audy, Ayuso, Bachelot-Narquin, Barsi-Pataky, Bauer, Becsey, Belet, Berend, Böge, Bonsignore, Braghetto, Brejc, Brepoels, Březina, Brok, Busuttil, Buzek, Cabrnoch, Carollo, Casa, Casini, Caspary, Castiglione, del Castillo Vera, Cederschiöld, Chmielewski, Coelho, Coveney, Daul, De Blasio, Dehaene, Demetriou, Descamps, Deß, De Veyrac, Díaz de Mera García Consuegra, Dimitrakopoulos, Dombrovskis, Doyle, Duchoň, Duka-Zólyomi, Ebner, Ehler, Esteves, Eurlings, Fajmon, Fatuzzo, Ferber, Fernández Martín, Fjellner, Florenz, Fontaine, Fraga Estévez, Freitas, Friedrich, Gahler, Gál, Gaľa, Galeote, García-Margallo y Marfil, Gargani, Garriga Polledo, Gaubert, Gauzès, Gewalt, Gklavakis, Glattfelder, Goepel, Gomolka, Graça Moura, Gräßle, de Grandes Pascual, Grosch, Grossetête, Guellec, Gyürk, Handzlik, Hatzidakis, Hennicot-Schoepges, Herranz García, Herrero-Tejedor, Hieronymi, Higgins, Hökmark, Hoppenstedt, Hudacký, Hybášková, Itälä, Iturgaiz Angulo, Jałowiecki, Járóka, Jeggle, Jordan Cizelj, Kaczmarek, Karas, Kasoulides, Kauppi, Kelam, Klamt, Klaß, Klich, Koch, Konrad, Korhola, Kratsa-Tsagaropoulou, Kudrycka, Lamassoure, Landsbergis, Langen, Langendries, Lechner, Lehne, Lewandowski, Liese, López-Istúriz White, Lulling, Maat, McGuinness, Mann Thomas, Mantovani, Marques, Martens, Mato Adrover, Matsis, Mauro, Mavrommatis, Mayer, Méndez de Vigo, Mikolášik, Millán Mon, Mitchell, Montoro Romero, Musotto, Nassauer, van Nistelrooij, Novak, Olajos, Olbrycht, Oomen-Ruijten, Őry, Ouzký, Panayotopoulos-Cassiotou, Papastamkos, Peterle, Pieper, Pīks, Pinheiro, Pirker, Pleštinská, Podestà, Poettering, Pomés Ruiz, Posdorf, Posselt, Protasiewicz, Queiró, Quisthoudt-Rowohl, Rack, Radwan, Reul, Ribeiro e Castro, Roithová, Rudi Ubeda, Rübig, Saïfi, Salafranca Sánchez-Neyra, Samaras, Sartori, Saryusz-Wolski, Schierhuber, Schmitt, Schnellhardt, Schöpflin, Schröder, Schwab, Seeber, Seeberg, Siekierski, Silva Peneda, Škottová, Sommer, Sonik, Spautz, Šťastný, Stauner, Strejček, Stubb, Sudre, Surján, Szájer, Tajani, Thyssen, Toubon, Trakatellis, Vakalis, Varela Suanzes-Carpegna, Varvitsiotis, Ventre, Vernola, Vidal-Quadras, Vlasák, Vlasto, Weber Manfred, Weisgerber, Wieland, von Wogau, Wohlin, Wortmann-Kool, Záborská, Zahradil, Zaleski, Zappalà, Zatloukal, Zieleniec, Zvěřina, Zwiefka

PSE: Andersson, Arif, Arnaoutakis, Assis, Attard-Montalto, Ayala Sender, Badia I Cutchet, Barón Crespo, Batzeli, Beglitis, Beňová, Berès, van den Berg, Berlinguer, Berman, Bösch, Bono, Bourzai, Bozkurt, Bullmann, van den Burg, Calabuig Rull, Capoulas Santos, Carlotti, Carnero González, Casaca, Castex, Cercas, Chiesa, Corbett, Corbey, Correia, Cottigny, De Keyser, De Rossa, Désir, De Vits, Díez González, Dobolyi, Douay, Dührkop Dührkop, El Khadraoui, Estrela, Ettl, Evans Robert, Falbr, Fava, Fazakas, Fernandes, Ferreira Anne, Ferreira Elisa, Ford, Fruteau, García Pérez, Gebhardt, Geringer de Oedenberg, Gierek, Gill, Glante, Goebbels, Golik, Gomes, Gottardi, Grabowska, Grech, Gröner, Groote, Gruber, Guy-Quint, Hänsch, Hamon, Harangozó, Hasse Ferreira, Haug, Hazan, Hedh, Hedkvist Petersen, Hegyi, Herczog, Honeyball, Howitt, Hughes, Hutchinson, Jöns, Kindermann, Kinnock, Kósáné Kovács, Koterec, Krehl, Kreissl-Dörfler, Kuc, Kuhne, Laignel, Lambrinidis, Lavarra, Le Foll, Lehtinen, Leichtfried, Leinen, Lévai, Liberadzki, Lienemann, McAvan, McCarthy, Madeira, Maňka, Mann Erika, Martin David, Martínez Martínez, Mastenbroek, Matsouka, Medina Ortega, Menéndez del Valle, Miguélez Ramos, Mikko, Moraes, Moreno Sánchez, Morgan, Moscovici, Muscat, Myller, Napoletano, Navarro, Öger, Paasilinna, Pahor, Paleckis, Peillon, Piecyk, Pinior, Pittella, Pleguezuelos Aguilar, Poignant, Prets, Rapkay, Rasmussen, Reynaud, Riera Madurell, Rocard, Rosati, Roth-Behrendt, Rothe, Rouček, Roure, Sacconi, Sakalas, Saks, Salinas García, Sánchez Presedo, dos Santos, Savary, Schapira, Scheele, Segelström, Simpson, Siwiec, Skinner, Sornosa Martínez, Stihler, Stockmann, Swoboda, Szejna, Tabajdi, Tarabella, Tarand, Titley, Trautmann, Tzampazi, Valenciano Martínez-Orozco, Van Lancker, Vaugrenard, Vergnaud, Vincenzi, Weber Henri, Weiler, Wiersma, Willmott, Yañez-Barnuevo García, Zani, Zingaretti

Verts/ALE: Aubert, Auken, Beer, Bennahmias, Breyer, Buitenweg, Cohn-Bendit, Cramer, Evans Jill, Flautre, Frassoni, Graefe zu Baringdorf, Hammerstein Mintz, Harms, Hassi, Horáček, Hudghton, Joan i Marí, Jonckheer, Kallenbach, Kusstatscher, Lambert, Lipietz, Lucas, Özdemir, Onesta, Romeva i Rueda, Rühle, Schlyter, Schroedter, Smith, Staes, Trüpel, Turmes, Voggenhuber, Ždanoka

Pret: 39

GUE/NGL: Adamou, de Brún, Holm, Liotard, Manolakou, Markov, Meijer, Pafilis, Pflüger, Svensson, Toussas, Triantaphyllides, Wagenknecht

IND/DEM: Batten, Bonde, Booth, Clark, Farage, Goudin, Karatzaferis, Knapman, Krupa, Nattrass, Pęk, Titford, Whittaker, Wise, Zapałowski

NI: Gollnisch, Lang, Le Pen Jean-Marie, Le Pen Marine, Le Rachinel, Martinez, Mölzer, Mote, Mussolini, Romagnoli, Schenardi

Atturas: 62

GUE/NGL: Agnoletto, Aita, Brie, Catania, Flasarová, Guerreiro, Guidoni, Henin, Kaufmann, Maštálka, Meyer Pleite, Morgantini, Musacchio, Papadimoulis, Portas, Ransdorf, Rizzo, Seppänen, Strož, Uca, Wurtz, Zimmer

IND/DEM: Coûteaux, Louis, de Villiers

NI: Allister, Borghezio, Claeys, Dillen, Helmer, Martin Hans-Peter, Vanhecke

PPE-DE: Ashworth, Atkins, Beazley, Bowis, Bradbourn, Bushill-Matthews, Callanan, Chichester, Deva, Dover, Elles, Hannan, Harbour, Heaton-Harris, Jackson, Kamall, Kirkhope, Nicholson, Parish, Purvis, Stevenson, Sturdy, Sumberg, Tannock, Ulmer, Van Orden

Verts/ALE: van Buitenen, de Groen-Kouwenhoven, Isler Béguin, Lichtenberger

6. C. Coelho ziņojums A6-0353/2006

Rezolūcija

Par: 521

ALDE: Alvaro, Andrejevs, Andria, Attwooll, Beaupuy, Birutis, Bourlanges, Bowles, Budreikaitė, Busk, Cappato, Chatzimarkakis, Cocilovo, Cornillet, Costa, Davies, Deprez, De Sarnez, Dičkutė, Drčar Murko, Duff, Ek, Fourtou, Gentvilas, Geremek, Gibault, Griesbeck, Guardans Cambó, Hall, Harkin, Hennis-Plasschaert, in 't Veld, Jäätteenmäki, Jensen, Juknevičienė, Kacin, Karim, Klinz, Koch-Mehrin, Krahmer, Kułakowski, Lambsdorff, Laperrouze, Lax, Lehideux, Losco, Ludford, Lynne, Maaten, Manders, Matsakis, Mohácsi, Newton Dunn, Neyts-Uyttebroeck, Nicholson of Winterbourne, Onyszkiewicz, Ortuondo Larrea, Oviir, Pannella, Piskorski, Pistelli, Polfer, Prodi, Resetarits, Ries, Samuelsen, Savi, Sbarbati, Schuth, Staniszewska, Starkevičiūtė, Sterckx, Susta, Szent-Iványi, Takkula, Toia, Väyrynen, Van Hecke, Veraldi, Virrankoski, Wallis, Watson

GUE/NGL: Remek

IND/DEM: Belder, Blokland, Železný

NI: Baco, Battilocchio, Belohorská, Bobošíková, Czarnecki Marek Aleksander, Czarnecki Ryszard, Giertych, Kozlík, Masiel, Rivera, Rutowicz, Wojciechowski Bernard Piotr

PPE-DE: Albertini, Andrikienė, Audy, Ayuso, Bachelot-Narquin, Barsi-Pataky, Bauer, Becsey, Belet, Berend, Böge, Bonsignore, Braghetto, Brejc, Brepoels, Březina, Brok, Busuttil, Buzek, Cabrnoch, Carollo, Casa, Casini, Caspary, Castiglione, del Castillo Vera, Cederschiöld, Chmielewski, Coelho, Coveney, Daul, De Blasio, Dehaene, Demetriou, Descamps, Deß, De Veyrac, Díaz de Mera García Consuegra, Dimitrakopoulos, Dombrovskis, Doyle, Duchoň, Duka-Zólyomi, Ebner, Ehler, Esteves, Eurlings, Fajmon, Fatuzzo, Ferber, Fernández Martín, Fjellner, Florenz, Fontaine, Fraga Estévez, Freitas, Friedrich, Gahler, Gál, Gaľa, Galeote, García-Margallo y Marfil, Gargani, Garriga Polledo, Gaubert, Gauzès, Gewalt, Gklavakis, Glattfelder, Goepel, Gomolka, Graça Moura, Gräßle, de Grandes Pascual, Grosch, Grossetête, Guellec, Gyürk, Handzlik, Hatzidakis, Hennicot-Schoepges, Herranz García, Herrero-Tejedor, Hieronymi, Higgins, Hökmark, Hoppenstedt, Hudacký, Hybášková, Itälä, Iturgaiz Angulo, Jałowiecki, Járóka, Jeggle, Jordan Cizelj, Kaczmarek, Karas, Kasoulides, Kauppi, Kelam, Klamt, Klaß, Klich, Koch, Konrad, Korhola, Kratsa-Tsagaropoulou, Kudrycka, Lamassoure, Landsbergis, Langen, Langendries, Lechner, Lehne, Lewandowski, Liese, López-Istúriz White, Lulling, Maat, McGuinness, Mann Thomas, Mantovani, Marques, Martens, Mato Adrover, Matsis, Mauro, Mavrommatis, Mayer, Méndez de Vigo, Mikolášik, Millán Mon, Mitchell, Montoro Romero, Musotto, Nassauer, van Nistelrooij, Novak, Olajos, Olbrycht, Oomen-Ruijten, Őry, Ouzký, Pack, Panayotopoulos-Cassiotou, Papastamkos, Peterle, Pieper, Pīks, Pinheiro, Pirker, Pleštinská, Podestà, Poettering, Pomés Ruiz, Posdorf, Posselt, Protasiewicz, Queiró, Quisthoudt-Rowohl, Rack, Radwan, Reul, Ribeiro e Castro, Roithová, Rudi Ubeda, Rübig, Saïfi, Salafranca Sánchez-Neyra, Samaras, Sartori, Saryusz-Wolski, Schierhuber, Schmitt, Schnellhardt, Schöpflin, Schröder, Schwab, Seeber, Seeberg, Siekierski, Silva Peneda, Škottová, Sommer, Sonik, Spautz, Šťastný, Stauner, Strejček, Stubb, Sudre, Surján, Szájer, Tajani, Thyssen, Toubon, Trakatellis, Ulmer, Vakalis, Varela Suanzes-Carpegna, Varvitsiotis, Ventre, Vernola, Vidal-Quadras, Vlasák, Vlasto, Weber Manfred, Weisgerber, Wieland, von Wogau, Wohlin, Wortmann-Kool, Záborská, Zahradil, Zaleski, Zappalà, Zatloukal, Zieleniec, Zvěřina, Zwiefka

PSE: Andersson, Arif, Arnaoutakis, Assis, Attard-Montalto, Ayala Sender, Badia I Cutchet, Barón Crespo, Batzeli, Beglitis, Beňová, Berès, van den Berg, Berlinguer, Berman, Bösch, Bono, Bourzai, Bozkurt, van den Burg, Calabuig Rull, Capoulas Santos, Carlotti, Carnero González, Casaca, Castex, Cercas, Chiesa, Corbett, Corbey, Correia, Cottigny, De Keyser, De Rossa, Désir, De Vits, Díez González, Dobolyi, Douay, Dührkop Dührkop, El Khadraoui, Estrela, Ettl, Falbr, Fava, Fazakas, Fernandes, Ferreira Anne, Ferreira Elisa, Ford, Fruteau, García Pérez, Gebhardt, Geringer de Oedenberg, Gierek, Gill, Glante, Goebbels, Golik, Gomes, Gottardi, Grabowska, Grech, Gröner, Groote, Gruber, Guy-Quint, Hänsch, Hamon, Harangozó, Hasse Ferreira, Haug, Hazan, Hedh, Hedkvist Petersen, Hegyi, Herczog, Honeyball, Howitt, Hughes, Hutchinson, Jöns, Kindermann, Kinnock, Kósáné Kovács, Koterec, Krehl, Kreissl-Dörfler, Kuc, Kuhne, Laignel, Lambrinidis, Lavarra, Le Foll, Lehtinen, Leichtfried, Leinen, Lévai, Liberadzki, Lienemann, McCarthy, Madeira, Maňka, Mann Erika, Martin David, Martínez Martínez, Mastenbroek, Matsouka, Medina Ortega, Menéndez del Valle, Miguélez Ramos, Mikko, Moraes, Moreno Sánchez, Morgan, Moscovici, Muscat, Myller, Napoletano, Navarro, Öger, Paasilinna, Pahor, Paleckis, Peillon, Piecyk, Pinior, Pittella, Pleguezuelos Aguilar, Prets, Rapkay, Rasmussen, Reynaud, Riera Madurell, Rocard, Rosati, Roth-Behrendt, Rothe, Rouček, Roure, Sacconi, Sakalas, Saks, Salinas García, Sánchez Presedo, dos Santos, Savary, Schapira, Scheele, Segelström, Simpson, Siwiec, Skinner, Sornosa Martínez, Stihler, Stockmann, Swoboda, Szejna, Tabajdi, Tarabella, Tarand, Titley, Trautmann, Tzampazi, Valenciano Martínez-Orozco, Van Lancker, Vaugrenard, Vergnaud, Vincenzi, Weber Henri, Weiler, Wiersma, Willmott, Yañez-Barnuevo García, Zani, Zingaretti

Verts/ALE: Jonckheer, Turmes

Pret: 72

IND/DEM: Batten, Bonde, Booth, Clark, Farage, Goudin, Grabowski, Karatzaferis, Knapman, Krupa, Nattrass, Pęk, Piotrowski, Rogalski, Titford, Tomczak, Whittaker, Wise, Zapałowski

NI: Claeys, Dillen, Gollnisch, Helmer, Lang, Le Pen Jean-Marie, Le Pen Marine, Le Rachinel, Martinez, Mölzer, Mote, Mussolini, Romagnoli, Schenardi

Verts/ALE: Lucas, Schlyter, Smith, Staes, Voggenhuber

Atturas: 65

GUE/NGL: Flasarová, Maštálka

IND/DEM: Coûteaux, Louis, Sinnott, de Villiers

NI: Allister, Borghezio, Martin Hans-Peter, Vanhecke

PPE-DE: Ashworth, Atkins, Beazley, Bowis, Bradbourn, Bushill-Matthews, Callanan, Chichester, Deva, Dover, Elles, Hannan, Harbour, Heaton-Harris, Jackson, Kirkhope, Nicholson, Parish, Purvis, Stevenson, Sturdy, Sumberg, Tannock, Van Orden

Verts/ALE: Aubert, Auken, Beer, Bennahmias, Breyer, van Buitenen, Buitenweg, Evans Jill, Flautre, Frassoni, Graefe zu Baringdorf, de Groen-Kouwenhoven, Hammerstein Mintz, Harms, Hassi, Horáček, Hudghton, Isler Béguin, Joan i Marí, Kallenbach, Kusstatscher, Lambert, Lichtenberger, Lipietz, Özdemir, Onesta, Romeva i Rueda, Rühle, Schroedter, Trüpel, Ždanoka

7. RC B6-0528/2006 — Krūts vēzis

Rezolūcija

Par: 641

ALDE: Alvaro, Andrejevs, Andria, Attwooll, Beaupuy, Birutis, Bourlanges, Bowles, Budreikaitė, Busk, Cappato, Chatzimarkakis, Cocilovo, Cornillet, Costa, Davies, Deprez, De Sarnez, Dičkutė, Drčar Murko, Duff, Ek, Fourtou, Gentvilas, Geremek, Gibault, Griesbeck, Guardans Cambó, Hall, Harkin, Hennis-Plasschaert, in 't Veld, Jäätteenmäki, Jensen, Juknevičienė, Kacin, Karim, Klinz, Koch-Mehrin, Krahmer, Kułakowski, Lambsdorff, Laperrouze, Lax, Lehideux, Losco, Ludford, Lynne, Maaten, Manders, Matsakis, Mohácsi, Newton Dunn, Neyts-Uyttebroeck, Nicholson of Winterbourne, Onyszkiewicz, Ortuondo Larrea, Oviir, Pannella, Piskorski, Polfer, Prodi, Resetarits, Samuelsen, Savi, Sbarbati, Schuth, Staniszewska, Starkevičiūtė, Sterckx, Susta, Szent-Iványi, Takkula, Toia, Väyrynen, Van Hecke, Veraldi, Virrankoski, Wallis, Watson

GUE/NGL: Adamou, Agnoletto, Aita, Brie, Catania, de Brún, Figueiredo, Flasarová, Guerreiro, Guidoni, Henin, Holm, Kaufmann, Liotard, Manolakou, Markov, Maštálka, Meijer, Morgantini, Musacchio, Pafilis, Papadimoulis, Pflüger, Portas, Ransdorf, Remek, Rizzo, Seppänen, Strož, Svensson, Toussas, Triantaphyllides, Uca, Wagenknecht, Wurtz, Zimmer

IND/DEM: Belder, Blokland, Bonde, Coûteaux, Grabowski, Karatzaferis, Krupa, Louis, Pęk, Piotrowski, Rogalski, Sinnott, Tomczak, de Villiers, Zapałowski, Železný

NI: Allister, Baco, Battilocchio, Belohorská, Bobošíková, Borghezio, Claeys, Czarnecki Marek Aleksander, Czarnecki Ryszard, Dillen, Giertych, Gollnisch, Helmer, Kozlík, Lang, Le Pen Jean-Marie, Le Pen Marine, Le Rachinel, Martin Hans-Peter, Martinez, Masiel, Mölzer, Rivera, Rutowicz, Schenardi, Vanhecke, Wojciechowski Bernard Piotr

PPE-DE: Albertini, Andrikienė, Ashworth, Atkins, Audy, Ayuso, Bachelot-Narquin, Barsi-Pataky, Bauer, Beazley, Becsey, Belet, Berend, Böge, Bonsignore, Bowis, Bradbourn, Braghetto, Brejc, Brepoels, Březina, Bushill-Matthews, Busuttil, Buzek, Cabrnoch, Callanan, Carollo, Casa, Casini, Caspary, Castiglione, del Castillo Vera, Cederschiöld, Chichester, Chmielewski, Coelho, Coveney, Daul, De Blasio, Dehaene, Demetriou, Descamps, Deß, Deva, De Veyrac, Díaz de Mera García Consuegra, Dimitrakopoulos, Dombrovskis, Dover, Doyle, Duchoň, Duka-Zólyomi, Ebner, Ehler, Elles, Esteves, Eurlings, Fajmon, Fatuzzo, Ferber, Fernández Martín, Fjellner, Florenz, Fontaine, Fraga Estévez, Freitas, Friedrich, Gahler, Gál, Gaľa, Galeote, García-Margallo y Marfil, Gargani, Garriga Polledo, Gaubert, Gauzès, Gewalt, Gklavakis, Glattfelder, Goepel, Gomolka, Graça Moura, Gräßle, de Grandes Pascual, Grosch, Grossetête, Guellec, Gutiérrez-Cortines, Gyürk, Handzlik, Hannan, Harbour, Hatzidakis, Heaton-Harris, Hennicot-Schoepges, Herranz García, Herrero-Tejedor, Hieronymi, Higgins, Hökmark, Hoppenstedt, Hudacký, Hybášková, Itälä, Iturgaiz Angulo, Jackson, Jałowiecki, Járóka, Jeggle, Jordan Cizelj, Kaczmarek, Kamall, Karas, Kasoulides, Kauppi, Kelam, Kirkhope, Klaß, Klich, Koch, Konrad, Korhola, Kratsa-Tsagaropoulou, Kudrycka, Lamassoure, Landsbergis, Langen, Langendries, Lechner, Lehne, Liese, López-Istúriz White, Lulling, Maat, McGuinness, Mann Thomas, Marques, Martens, Mato Adrover, Matsis, Mauro, Mavrommatis, Mayer, Méndez de Vigo, Mikolášik, Millán Mon, Mitchell, Montoro Romero, Musotto, Nassauer, Nicholson, van Nistelrooij, Novak, Olajos, Olbrycht, Oomen-Ruijten, Őry, Ouzký, Pack, Panayotopoulos-Cassiotou, Papastamkos, Parish, Peterle, Pieper, Pīks, Pinheiro, Pirker, Pleštinská, Podestà, Poettering, Posdorf, Posselt, Protasiewicz, Purvis, Queiró, Quisthoudt-Rowohl, Rack, Radwan, Reul, Ribeiro e Castro, Roithová, Rudi Ubeda, Rübig, Saïfi, Salafranca Sánchez-Neyra, Samaras, Sartori, Saryusz-Wolski, Schierhuber, Schmitt, Schnellhardt, Schöpflin, Schröder, Seeber, Seeberg, Siekierski, Silva Peneda, Škottová, Sommer, Sonik, Spautz, Šťastný, Stauner, Stevenson, Strejček, Stubb, Sturdy, Sudre, Sumberg, Surján, Szájer, Tajani, Tannock, Thyssen, Toubon, Trakatellis, Ulmer, Vakalis, Van Orden, Varela Suanzes-Carpegna, Varvitsiotis, Ventre, Vernola, Vidal-Quadras, Vlasák, Vlasto, Weber Manfred, Weisgerber, Wieland, von Wogau, Wohlin, Wortmann-Kool, Záborská, Zahradil, Zaleski, Zappalà, Zatloukal, Zieleniec, Zvěřina, Zwiefka

PSE: Andersson, Arif, Arnaoutakis, Assis, Attard-Montalto, Ayala Sender, Badia I Cutchet, Barón Crespo, Batzeli, Beglitis, Beňová, Berès, van den Berg, Berlinguer, Berman, Bösch, Bono, Bourzai, Bozkurt, Bullmann, van den Burg, Calabuig Rull, Capoulas Santos, Carlotti, Carnero González, Casaca, Castex, Cercas, Chiesa, Corbett, Corbey, Correia, Cottigny, De Keyser, De Rossa, Désir, De Vits, Díez González, Dobolyi, Douay, Dührkop Dührkop, El Khadraoui, Estrela, Ettl, Evans Robert, Fava, Fazakas, Fernandes, Ferreira Anne, Ferreira Elisa, Ford, Fruteau, García Pérez, Gebhardt, Geringer de Oedenberg, Gierek, Gill, Glante, Goebbels, Golik, Gomes, Gottardi, Grabowska, Grech, Gröner, Groote, Gruber, Guy-Quint, Hänsch, Hamon, Harangozó, Hasse Ferreira, Haug, Hazan, Hedh, Hedkvist Petersen, Hegyi, Herczog, Honeyball, Howitt, Hughes, Hutchinson, Jöns, Kindermann, Kinnock, Kósáné Kovács, Koterec, Krehl, Kreissl-Dörfler, Kuc, Kuhne, Laignel, Lambrinidis, Lavarra, Le Foll, Lehtinen, Leichtfried, Leinen, Lévai, Lienemann, McAvan, McCarthy, Madeira, Maňka, Mann Erika, Martin David, Martínez Martínez, Mastenbroek, Matsouka, Medina Ortega, Menéndez del Valle, Miguélez Ramos, Mikko, Moraes, Moreno Sánchez, Morgan, Moscovici, Muscat, Myller, Napoletano, Öger, Paasilinna, Pahor, Paleckis, Peillon, Piecyk, Pinior, Pittella, Pleguezuelos Aguilar, Poignant, Prets, Rapkay, Rasmussen, Reynaud, Riera Madurell, Rocard, Rosati, Roth-Behrendt, Rothe, Rouček, Roure, Sacconi, Sakalas, Saks, Salinas García, Sánchez Presedo, dos Santos, Savary, Schapira, Scheele, Schulz, Segelström, Simpson, Siwiec, Skinner, Sornosa Martínez, Stihler, Stockmann, Swoboda, Szejna, Tabajdi, Tarabella, Tarand, Titley, Trautmann, Tzampazi, Valenciano Martínez-Orozco, Van Lancker, Vaugrenard, Vergnaud, Vincenzi, Weber Henri, Weiler, Wiersma, Willmott, Yañez-Barnuevo García, Zani, Zingaretti

Pret: 11

IND/DEM: Batten, Booth, Clark, Farage, Goudin, Knapman, Nattrass, Titford, Whittaker, Wise

PSE: Liberadzki

Atturas: 4

NI: Mote, Mussolini, Romagnoli

Verts/ALE: van Buitenen

8. C. Muscardini ziņojums A6-0243/2006

Rezolūcija

Par: 531

ALDE: Alvaro, Andrejevs, Andria, Attwooll, Beaupuy, Birutis, Bourlanges, Bowles, Budreikaitė, Busk, Cappato, Chatzimarkakis, Cocilovo, Cornillet, Costa, Deprez, De Sarnez, Dičkutė, Drčar Murko, Duff, Ek, Fourtou, Gentvilas, Geremek, Gibault, Griesbeck, Guardans Cambó, Hall, Harkin, Hennis-Plasschaert, in 't Veld, Jäätteenmäki, Jensen, Juknevičienė, Kacin, Karim, Klinz, Koch-Mehrin, Krahmer, Kułakowski, Lambsdorff, Laperrouze, Lax, Lehideux, Losco, Ludford, Lynne, Maaten, Manders, Matsakis, Mohácsi, Newton Dunn, Neyts-Uyttebroeck, Onyszkiewicz, Ortuondo Larrea, Oviir, Pannella, Piskorski, Polfer, Prodi, Resetarits, Savi, Schuth, Staniszewska, Starkevičiūtė, Sterckx, Susta, Szent-Iványi, Takkula, Toia, Väyrynen, Van Hecke, Veraldi, Virrankoski, Wallis, Watson

IND/DEM: Belder, Blokland, Bonde, Grabowski, Krupa, Piotrowski, Rogalski, Sinnott, Tomczak, Zapałowski, Železný

NI: Battilocchio, Belohorská, Borghezio, Czarnecki Ryszard, Giertych, Martin Hans-Peter, Masiel, Rivera, Rutowicz, Wojciechowski Bernard Piotr

PPE-DE: Albertini, Andrikienė, Ashworth, Audy, Ayuso, Bachelot-Narquin, Barsi-Pataky, Bauer, Beazley, Becsey, Belet, Berend, Bonsignore, Bowis, Bradbourn, Braghetto, Brejc, Brepoels, Březina, Brok, Bushill-Matthews, Busuttil, Buzek, Cabrnoch, Carollo, Casini, Caspary, Castiglione, del Castillo Vera, Cederschiöld, Chichester, Chmielewski, Coelho, Coveney, Daul, De Blasio, Dehaene, Demetriou, Descamps, Deß, Deva, De Veyrac, Díaz de Mera García Consuegra, Dimitrakopoulos, Dombrovskis, Dover, Doyle, Duchoň, Duka-Zólyomi, Ehler, Elles, Esteves, Eurlings, Fajmon, Fatuzzo, Ferber, Fernández Martín, Fjellner, Fontaine, Fraga Estévez, Freitas, Gahler, Gál, Gaľa, Galeote, García-Margallo y Marfil, Gargani, Garriga Polledo, Gaubert, Gauzès, Gewalt, Gklavakis, Glattfelder, Goepel, Gomolka, Graça Moura, Gräßle, Grosch, Grossetête, Gyürk, Handzlik, Harbour, Hatzidakis, Hennicot-Schoepges, Herrero-Tejedor, Hieronymi, Hökmark, Hoppenstedt, Itälä, Iturgaiz Angulo, Jackson, Jałowiecki, Járóka, Jeggle, Jordan Cizelj, Kaczmarek, Kamall, Karas, Kasoulides, Kauppi, Kelam, Klaß, Klich, Koch, Konrad, Korhola, Kratsa-Tsagaropoulou, Kudrycka, Lamassoure, Landsbergis, Langen, Langendries, Lehne, Lewandowski, Liese, Lulling, Maat, McGuinness, Mann Thomas, Marques, Martens, Mato Adrover, Matsis, Mauro, Mavrommatis, Mayer, Méndez de Vigo, Mikolášik, Millán Mon, Mitchell, Montoro Romero, Musotto, Nassauer, Nicholson, van Nistelrooij, Novak, Olajos, Olbrycht, Oomen-Ruijten, Ouzký, Pack, Panayotopoulos-Cassiotou, Papastamkos, Parish, Peterle, Pīks, Pinheiro, Pirker, Pleštinská, Podestà, Poettering, Posdorf, Posselt, Protasiewicz, Purvis, Queiró, Quisthoudt-Rowohl, Radwan, Reul, Ribeiro e Castro, Roithová, Rudi Ubeda, Rübig, Saïfi, Salafranca Sánchez-Neyra, Samaras, Sartori, Saryusz-Wolski, Schierhuber, Schmitt, Schnellhardt, Schöpflin, Schröder, Seeber, Seeberg, Siekierski, Silva Peneda, Škottová, Sommer, Sonik, Spautz, Šťastný, Stauner, Stevenson, Strejček, Stubb, Sturdy, Sudre, Sumberg, Tajani, Tannock, Thyssen, Toubon, Trakatellis, Ulmer, Vakalis, Van Orden, Varela Suanzes-Carpegna, Varvitsiotis, Ventre, Vernola, Vidal-Quadras, Vlasák, Vlasto, Weber Manfred, Weisgerber, Wohlin, Wortmann-Kool, Zahradil, Zaleski, Zappalà, Zatloukal, Zieleniec, Zvěřina, Zwiefka

PSE: Andersson, Arif, Arnaoutakis, Assis, Attard-Montalto, Ayala Sender, Badia I Cutchet, Batzeli, Beglitis, Beňová, Berès, van den Berg, Berlinguer, Berman, Bösch, Bono, Bourzai, Bozkurt, Bullmann, van den Burg, Calabuig Rull, Capoulas Santos, Carlotti, Carnero González, Casaca, Castex, Cercas, Chiesa, Corbett, Corbey, Correia, Cottigny, De Keyser, De Rossa, Désir, De Vits, Díez González, Dobolyi, Douay, El Khadraoui, Estrela, Ettl, Evans Robert, Fazakas, Fernandes, Ferreira Elisa, Fruteau, García Pérez, Gebhardt, Geringer de Oedenberg, Gierek, Gill, Goebbels, Gomes, Grabowska, Grech, Gröner, Groote, Gruber, Guy-Quint, Hänsch, Hamon, Harangozó, Hasse Ferreira, Haug, Hazan, Hedh, Hedkvist Petersen, Hegyi, Herczog, Honeyball, Howitt, Hughes, Hutchinson, Jöns, Kindermann, Kinnock, Kósáné Kovács, Koterec, Krehl, Kreissl-Dörfler, Kuc, Laignel, Lambrinidis, Lavarra, Le Foll, Lehtinen, Leinen, Liberadzki, Lienemann, McAvan, McCarthy, Madeira, Maňka, Mann Erika, Martin David, Martínez Martínez, Mastenbroek, Matsouka, Medina Ortega, Menéndez del Valle, Mikko, Moraes, Moreno Sánchez, Morgan, Muscat, Myller, Öger, Paasilinna, Pahor, Paleckis, Peillon, Piecyk, Pinior, Pleguezuelos Aguilar, Poignant, Prets, Rapkay, Rasmussen, Reynaud, Riera Madurell, Rocard, Rosati, Rothe, Rouček, Roure, Sacconi, Sakalas, Saks, Sánchez Presedo, dos Santos, Savary, Schapira, Scheele, Schulz, Segelström, Simpson, Siwiec, Skinner, Sornosa Martínez, Stihler, Swoboda, Szejna, Tabajdi, Tarabella, Tarand, Titley, Tzampazi, Van Lancker, Vaugrenard, Vergnaud, Vincenzi, Weber Henri, Weiler, Wiersma, Willmott, Yañez-Barnuevo García, Zingaretti

Verts/ALE: Aubert, Auken, Breyer, Buitenweg, Cohn-Bendit, Cramer, Evans Jill, Flautre, Frassoni, Graefe zu Baringdorf, de Groen-Kouwenhoven, Hammerstein Mintz, Harms, Hassi, Horáček, Hudghton, Isler Béguin, Joan i Marí, Jonckheer, Kallenbach, Kusstatscher, Lambert, Lichtenberger, Lipietz, Lucas, Özdemir, Onesta, Romeva i Rueda, Rühle, Schlyter, Schroedter, Smith, Staes, Turmes, Voggenhuber, Ždanoka

Pret: 13

GUE/NGL: Figueiredo, Guerreiro, Manolakou, Pafilis, Toussas

IND/DEM: Batten, Booth, Clark, Goudin, Titford, Wise

NI: Mote

PPE-DE: Wieland

Atturas: 50

GUE/NGL: Adamou, Agnoletto, Aita, Brie, Catania, de Brún, Flasarová, Henin, Holm, Liotard, Markov, Meijer, Morgantini, Musacchio, Papadimoulis, Pflüger, Ransdorf, Remek, Rizzo, Seppänen, Strož, Svensson, Triantaphyllides, Uca, Wagenknecht, Wurtz, Zimmer

IND/DEM: Coûteaux, Louis, de Villiers

NI: Allister, Bobošíková, Claeys, Dillen, Gollnisch, Lang, Le Pen Jean-Marie, Le Rachinel, Martinez, Mölzer, Mussolini, Romagnoli, Schenardi, Vanhecke

PSE: Ford, Leichtfried, Lévai, Napoletano, Roth-Behrendt

Verts/ALE: van Buitenen

Balsojuma labojumi un nodomi balsot

Par: Reinhard Rack

PIEŅEMTIE TEKSTI

P6_TA(2006)0439

Miera process Spānijā

Eiropas Parlamenta rezolūcija par miera procesu Spānijā

Eiropas Parlaments,

—	ņemot vērā Reglamenta 103. panta 2. punktu,

1.	atbalsta Austrijas prezidentūras laikā notikušās Eiropadomes 2006. gada 23. un 24. martā deklarāciju par to, ka “Eiropadome atzinīgi vērtē Spānijas valdības priekšsēdētaja paziņojumu par pastāvīgo pamieru, kuru pasludinājusi teroristu grupa ETA”;

atbalsta Eiropas Parlamenta priekšsēdētāja Josep Borrell 2006. gada 22. marta paziņojumu par to, ka šīs ir labas ziņas gan Spānijas, gan visas Eiropas sabiedrībai, kas pierāda, ka pret terorismu var cīnīties ar demokrātijas spēku, un ka šis ir tas laiks, kad jāizrāda miers un piesardzība, laiks, kad jāpiemin daudzie terorisma upuri, un laiks cerībām un visu demokrātijas politisko spēku vienotībai;

3.	aicina Komisiju un Padomi veikt atbilstīgas darbības;

4.	nosoda vardarbību, jo tā ir morāli nepieņemama un pilnīgi nesavienojama ar demokrātiju;

5.	pauž solidaritāti terorisma upuriem;

6.	atbalsta cīņu pret terorismu un miera iniciatīvu basku valstī, kuru uzsāka Spānijas demokrātiskās institūcijas saskaņā ar to ekskluzīvajām kompetencēm;

7.	uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Padomei, Komisijai un dalībvalstu valdībām.

P6_TA(2006)0440

Eiropas maksājuma rīkojuma procedūra ***II

Eiropas Parlamenta normatīvā rezolūcija attiecībā uz Padomes kopējo nostāju, lai pieņemtu Eiropas Parlamenta un Padomes regulu, ar ko izveido Eiropas maksājuma rīkojuma procedūru (7535/3/2006 — C6-0227/2006 — 2004/0055(COD))

(Koplēmuma procedūra: otrais lasījums)

Eiropas Parlaments,

—	ņemot vērā Padomes kopējo nostāju (7535/3/2006 — C6-0227/2006),

—	ņemot vērā tā nostāju pirmajā lasījumā (1) attiecībā uz Komisijas priekšlikumu Eiropas Parlamentam un Padomei (COM(2004)0173) (2),

—	ņemot vērā EK līguma 251. panta 2. punktu,

—	ņemot vērā Reglamenta 62. pantu,

—	ņemot vērā Juridiskās komitejas ieteikumus otrajam lasījumam (A6-0316/2006),

1.	apstiprina grozīto kopējo nostāju;

2.	uzdod priekšsēdētājam nosūtīt Parlamenta nostāju Padomei un Komisijai.

(1) Pieņemtie teksti, 13.12.2005., P6_TA(2005)0499.

(2) OV vēl nav publicēts.

P6_TC2-COD(2004)0055

Eiropas Parlamenta nostāja, pieņemta otrajā lasījumā 2006. gada 25. oktobrī, lai pieņemtu Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. .../2006, ar ko izveido Eiropas maksājuma rīkojuma procedūru

EIROPAS PARLAMENTS UN EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu un jo īpaši tā 61. panta c) apakšpunktu,

ņemot vērā Komisijas priekšlikumu,

ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinumu (1),

saskaņā ar Līguma 251. pantā noteikto procedūru (2),

tā kā:

(1)

Kopiena ir izvirzījusi sev mērķi uzturēt un attīstīt brīvības, drošības un tiesiskuma telpu, kurā ir nodrošināta personu brīva pārvietošanās. Lai pakāpeniski izveidotu šādu telpu, Kopienai inter alia jāpieņem pasākumi, kas attiecas uz tiesu iestāžu sadarbību civillietās, kurās ir pārrobežu elementi, un kas vajadzīgi iekšējā tirgus pareizai darbībai.

(2)	Saskaņā ar Līguma 65. panta c) apakšpunktu šajos pasākumos jāiekļauj tie pasākumi, kas novērš šķēršļus labai civilās tiesvedības darbībai, vajadzības gadījumā sekmējot dalībvalstīs piemērojamo civilprocesuālo normu savstarpēju atbilstību.

(3)	Eiropadome 1999. gada 15. un 16. oktobra Tamperes sanāksmē aicināja Padomi un Komisiju sagatavot jaunus tiesību aktus par tiem jautājumiem, kas vajadzīgi tiesu iestāžu veiksmīgai sadarbībai un uzlabotai tiesu pieejamībai, un šajā sakarā īpaši norādīja uz naudas maksājumu rīkojumiem.

(4)

Padome 2000. gada 30. novembrī pieņēma Komisijas un Padomes kopējo programmu par pasākumiem, lai īstenotu savstarpējās atzīšanas principu attiecībā uz lēmumiem civillietās un komerclietās (3). Programmā paredzēta īpašas, vienotas vai saskaņotas Kopienā noteiktas procedūras iespēja tā tiesas lēmuma iegūšanai īpašās jomās, tostarp neapstrīdētu prasījumu jomā. To tālāk attīstīja Eiropadomes 2004. gada 5. novembrī pieņemtajā Hāgas programmā, kurā aicināts aktīvi strādāt pie Eiropas maksājuma rīkojuma izveides.

(5)

Komisija 2002. gada 20. decembrī pieņēma Zaļo grāmatu par Eiropas maksājuma rīkojuma procedūru un par pasākumiem maza apmēra prasību tiesvedības vienkāršošanai un paātrināšanai. Ar Zaļo grāmatu aizsākās pārrunas par iespējamiem mērķiem un iezīmēm, kas raksturotu vienotu vai saskaņotu Eiropas procedūru neapstrīdētu prasījumu piedziņai.

(6)

Ātra un efektīva nesegto parādu piedziņa, kas nav juridisku strīdu priekšmets, ir sevišķi svarīga uzņēmējiem Eiropas Savienībā, jo kavēti maksājumi ir galvenais iemesls maksātnespējai, kas apdraud uzņēmumu dzīvotspēju, jo īpaši mazajiem un vidējiem uzņēmumiem, un tie izraisa daudzu darba vietu zaudējumu.

(7)

Visas dalībvalstis cenšas risināt jautājumu par neapstrīdēto prasījumu masveida piedziņu, vairākumā no tām izveidojot vienkāršotas maksājuma rīkojuma procedūras, taču gan valstu tiesību aktu saturs, gan iekšējo procedūru izpilde būtiski atšķiras. Turklāt pašreizējās procedūras bieži ir vai nu nepieņemamas, vai neizpildāmas pārrobežu gadījumos.

(8)

No tā izrietošie šķēršļi efektīvai tiesu pieejamībai pārrobežu lietās un iekšējā tirgus konkurences kropļošana, kas rodas sakarā ar nevienlīdzīgiem apstākļiem, kādos darbojas procesuālie līdzekļi, kas pašreiz pieejami kreditoriem dažādās dalībvalstīs, rada vajadzību pēc Kopienas tiesību aktiem, kas garantētu vienādus noteikumus kreditoriem un debitoriem visā Eiropas Savienībā.

(9)

Šīs regulas mērķis ir vienkāršot, paātrināt un samazināt tiesāšanās izdevumus pārrobežu lietās attiecībā uz neapstrīdētiem finanšu prasījumiem, izveidojot Eiropas maksājuma rīkojuma procedūru, un atļaut Eiropas maksājumu rīkojumu brīvu apriti dalībvalstīs, nosakot minimālos standartus, kuru ievērošana padara nevajadzīgu jebkādu starpposma procesu pirms atzīšanas un izpildes dalībvalstī, kurā iesniegta izpildes prasība.

(10)

Ar šo regulu izveidotajai procedūrai būtu jākalpo kā papildu un fakultatīvam līdzeklim prasītājam, neatņemot tam tiesības izmantot valsts tiesību aktos paredzētu procedūru. Attiecīgi šī regula neaizvieto un nesaskaņo spēkā esošos mehānismus neapstrīdētu prasījumu piedziņai saskaņā ar valsts tiesību aktiem.

(11)	Šai procedūrai būtu pēc iespējas lielākā apmērā jābalstās uz standarta veidlapu izmantošanu jebkurā tiesas un pušu savstarpējā saziņā, lai atvieglotu tās izpildi un ļautu izmantot automātisku datu apstrādi.

(12)	Lemjot par to, kurām tiesām jāpiešķir jurisdikcija izdot Eiropas maksājuma rīkojumu, dalībvalstīm būtu pienācīgi jāņem vērā vajadzība nodrošināt tiesu iestāžu pieejamību.

(13)	Pieteikumā Eiropas maksājuma rīkojumam prasītājam būtu jānodrošina informācija, kas ir pietiekama, lai skaidri noteiktu un pamatotu prasījumu, lai dotu iespēju atbildētājam, pamatojoties uz pietiekamu informāciju, izvēlēties vai nu prasījumu apstrīdēt, vai atstāt to neapstrīdētu.

(14)	Šajā sakarā prasītājam vajadzētu būt pienākumam iekļaut to pierādījumu aprakstu, ar kuriem pamato prasījumu. Šajā nolūkā pieteikuma veidlapā būtu jāiekļauj maksimāli izsmeļošs saraksts ar pierādījumu veidiem, ko parasti uzrāda, pamatojot finanšu prasījumus.

(15)	Eiropas maksājuma rīkojuma pieteikuma iesniegšanai vajadzētu būt saistītai ar visu piemērojamo tiesas izdevumu nomaksu.

(16)

Tiesai būtu jāizskata pieteikums, tostarp jurisdikcijas jautājums un pierādījumu apraksts, pamatojoties uz pieteikuma veidlapā norādīto informāciju. Tas ļautu tiesai prima facie izskatīt prasījuma apstākļus un inter alia neturpināt izskatīt skaidri nepamatotus vai nepieņemamus prasījumus. Izskatīšana nebūtu jāveic tiesnesim.

(17)	Pieteikuma noraidījumu nav tiesības pārsūdzēt. Tas tomēr neliedz lēmumu, ar ko noraida pieteikumu, pārskatīt tā paša līmeņa tiesā saskaņā ar valsts tiesību aktiem.

(18)

Eiropas maksājuma rīkojumā būtu atbildētājs jāinformē par iespējām vai nu prasītājam samaksāt piespriesto summu, vai arī 30 dienu termiņā nosūtīt paziņojumu par iebildumu, ja viņš vēlas apstrīdēt prasījumu. Papildus tam, ka atbildētājam ir nodrošināta pilnīga informācija par prasījumu, ko iesniedzis prasītājs, atbildētājs būtu jāinformē par Eiropas maksājuma rīkojuma tiesisko nozīmīgumu un, jo īpaši, par sekām, kādas radīsies, ja prasījumu neapstrīdēs.

(19)

Ņemot vērā dalībvalstu atšķirīgos civilprocesa noteikumus, jo īpaši tos, kas attiecas uz dokumentu piegādi, ir sīki un precīzi jādefinē minimālie standarti, kas būtu jāpiemēro Eiropas maksājuma rīkojuma procedūrai. Jo īpaši jāņem vērā, ka jebkura piegādes metode, kas balstīta uz juridisko fikciju, saistībā ar šo standartu ievērošanu nebūtu jāuzskata par pietiekamu Eiropas maksājuma rīkojuma piegādei.

(20)	Visiem 13. un 14. pantā minētajiem dokumentu piegādes veidiem ir raksturīga vai nu pilnīga noteiktība (13. pants), vai ļoti augsta ticamības pakāpe (14. pants), ka piegādātais dokuments ir sasniedzis adresātu.

(21)	Personiska dokumenta piegāde konkrētām personām, kas nav pats atbildētājs, kura veikta saskaņā ar 14. panta 1. punkta a) un b) apakšpunktu, būtu jāuzskata par šiem nosacījumiem atbilstīgu tikai tad, ja minētās personas ir faktiski pieņēmušas/saņēmušas attiecīgo dokumentu.

(22)

Regulas 15. pants būtu jāpiemēro situācijās, kad atbildētājs nevar pats sevi pārstāvēt tiesā, kā tas ir juridisku personu gadījumā, un tad, kad to pārstāv atbilstīgi tiesību aktiem pilnvarota persona, kā arī tas piemērojams situācijās, kad atbildētājs ir pilnvarojis citu personu, jo īpaši advokātu, lai tas to pārstāvētu attiecīgajā tiesas procesā.

(23)	Atbildētājs var iesniegt savu paziņojumu par iebildumu, izmantojot standarta veidlapu, kas noteikta ar šo regulu. Tomēr tiesām būtu jāņem vērā jebkurā citā veidā rakstiski iesniegts iebildums, ja tas ir izklāstīts saprotamā veidā.

(24)

Ar noteiktā termiņā piereģistrētu paziņojumu par iebildumu būtu jāizbeidz Eiropas maksājuma rīkojuma procedūra un būtu jānotiek automātiskai pārejai uz parasto civilprocesu, ja vien prasītājs tādā gadījumā nav noteikti pieprasījis tiesas procesu izbeigt. Jēdzienu “parasts civilprocess” šajā regulā nevajadzētu noteikti interpretēt valsts tiesību aktu izpratnē.

(25)

Pēc tam, kad beidzies termiņš, kurā jāiesniedz paziņojums par iebildumu, konkrētos izņēmuma gadījumos atbildētājam vajadzētu būt tiesīgam lūgt Eiropas maksājuma rīkojuma pārskatīšanu. Pārskatīšanai izņēmuma gadījumos nebūtu jānozīmē, ka atbildētājam ir dota otra iespēja iebilst pret prasījumu. Pārskatīšanas procedūras laikā prasījuma pamatojumu izvērtē, izskatot vienīgi iemeslus, kas izriet no atbildētāja norādītajiem ārkārtas apstākļiem. Citi ārkārtas apstākļi varētu ietvert situāciju, kad Eiropas maksājuma rīkojums bijis balstīts uz pieteikuma veidlapā norādītu nepatiesu informāciju.

(26)	Tiesas izdevumiem, uz kuriem attiecas 25. pants, nebūtu jāietver, piemēram, advokātu honorārus vai tādas dokumentu piegādes izmaksas, ko veic cita iestāde, kura nav tiesa.

(27)

Uz Eiropas maksājuma rīkojumu, kas izdots vienā dalībvalstī, no izpildes viedokļa būtu jāraugās tāpat kā uz rīkojumu, ko izsniegusi dalībvalsts, kurā iesniegta izpildes prasība. Savstarpēja uzticēšanās tiesvedības darbībām dalībvalstīs ir pamats tam, ka tiesa vienā dalībvalstī atzīst, ka visi nosacījumi Eiropas maksājuma rīkojuma izsniegšanai ir izpildīti, lai rīkojums būtu izpildāms visās pārējās dalībvalstīs bez izskatīšanas tiesā par minimālo procesuālo standartu pareizu piemērošanu dalībvalstīs, kurās rīkojums ir izpildāms. Neskarot šīs regulas noteikumus, jo īpaši minimālos standartus, kas noteikti 22. panta 1. un 2. punktā un 23. pantā, Eiropas maksājuma rīkojuma izpildes procedūras būtu jāturpina reglamentēt valsts tiesību aktos.

(28)

Lai aprēķinātu termiņus, vajadzētu piemērot Padomes Regulu (EEK, Euratom) Nr. 1182/71 (1971. gada 3. jūnijs), ar ko nosaka laikposmiem, datumiem un termiņiem piemērojamus noteikumus (4). Atbildētājam būtu par to jāpaziņo, un viņu būtu jāinformē, ka tiks ņemtas vērā oficiālās brīvdienas dalībvalstī, kurā atrodas tiesa, kas izdod Eiropas maksājuma rīkojumu.

(29)

Ņemot vērā to, ka šīs regulas mērķi, proti, izveidot vienotu ātru un efektīvu mehānismu, lai visā Eiropas Savienībā atgūtu neapstrīdētus finanšu prasījumus, nevar pietiekami labi sasniegt atsevišķās dalībvalstīs, un to, ka šīs regulas mēroga un iedarbības dēļ šos mērķus var labāk sasniegt Kopienas līmenī, Kopiena var pieņemt pasākumus saskaņā ar Līguma 5. pantā noteikto subsidiaritātes principu. Saskaņā ar minētajā pantā noteikto proporcionalitātes principu šajā regulā paredz vienīgi tos pasākumus, kas ir vajadzīgi minētā mērķa sasniegšanai.

(30)	Pasākumi, kas vajadzīgi šīs regulas īstenošanai, būtu jāpieņem saskaņā ar Padomes Lēmumu 1999/468/EK (1999. gada 28. jūnijs), ar ko nosaka Komisijai piešķirto ieviešanas pilnvaru īstenošanas kārtību (5).

(31)	Apvienotā Karaliste un Īrija saskaņā ar 3. pantu Protokolā par Apvienotās Karalistes un Īrijas nostāju, kas pievienots Līgumam par Eiropas Savienību un Eiropas Kopienas dibināšanas līgumam, ir paziņojušas savu vēlmi piedalīties šīs regulas pieņemšanā un piemērošanā.

(32)	Dānija saskaņā ar 1. un 2. pantu Protokolā par Dānijas nostāju, kas pievienots Līgumam par Eiropas Savienību un Eiropas Kopienas dibināšanas līgumam, nepiedalās šīs regulas pieņemšanā, un tā Dānijai nav saistoša un nav tai jāpiemēro,

IR PIEŅĒMUŠI ŠO REGULU.

1. pants

Priekšmets

1. Šīs regulas mērķis ir:

a)	vienkāršot, paātrināt un samazināt tiesāšanās izdevumus pārrobežu lietās attiecībā uz neapstrīdētiem finanšu prasījumiem, izveidojot Eiropas maksājuma rīkojuma procedūru; un

b)	atļaut Eiropas maksājumu rīkojumu brīvu apriti dalībvalstīs, nosakot minimālos standartus, kuru ievērošana padara nevajadzīgu jebkādu starpposma procesu pirms atzīšanas un izpildes dalībvalstī, kurā iesniegta izpildes prasība.

2. Šī regula neliedz prasītājam iesniegt prasību 4. panta nozīmē, izmantojot citu procedūru, kas pieejama saskaņā ar dalībvalsts vai Kopienas tiesību aktiem.

2. pants

Darbības joma

1. Šī regula attiecas uz pārrobežu civillietām un komerclietām neatkarīgi no tiesas iestādes vai tribunāla būtības. Tā neattiecas, konkrēti, uz nodokļu, muitas vai administratīvām lietām vai valsts atbildību, kas radusies no darbības vai bezdarbības, īstenojot valsts varu (acta iure imperii).

2. Šo regulu nepiemēro:

a)	īpašuma tiesībām, ko rada laulāto attiecības, testaments un mantošana;

b)	bankrotu, tiesvedību saistībā ar maksātnespējīgu uzņēmējsabiedrību vai citu juridisku personu likvidāciju, tiesas rīkojumiem, mierizlīgumiem vai analogām procedūrām;

c)	sociālajam nodrošinājumam;

prasījumiem, kas izriet no ārpuslīgumiskajām saistībām, ja vien:

i)	puses par tiem nav noslēgušas nolīgumu vai nav notikusi parāda piedzīšana, vai

ii)	tie nav saistīti ar nomaksātiem parādiem, kas izriet no kopīpašuma tiesībām.

3. Šajā regulā “dalībvalsts” ir jebkura dalībvalsts, izņemot Dāniju.

3. pants

Pārrobežu lietas

1. Šajā regulā pārrobežu lieta ir lieta, kurā vismaz vienai no pusēm ir domicils vai pastāvīgā dzīvesvieta dalībvalstī, kas nav prasību saņēmušās tiesas atrašanās dalībvalsts.

2. Domicilu nosaka saskaņā ar 59. un 60. pantu Padomes Regulā (EK) Nr. 44/2001 (2000. gada 22. decembris) par jurisdikciju un spriedumu atzīšanu un izpildi civillietās un komerclietās (6).

3. Atbilstīgais brīdis, lai noteiktu, vai attiecīgā lieta ir pārrobežu lieta, ir tad, kad saskaņā ar šo regulu iesniedz pieteikumu Eiropas maksājuma rīkojumam.

4. pants

Eiropas maksājuma rīkojuma procedūra

Eiropas maksājuma rīkojuma procedūra ir noteikta finanšu prasījuma piedziņai par konkrētu summu, kas bija jāsamaksā tajā brīdī, kad iesniedza pieteikumu Eiropas maksājuma rīkojumam.

5. pants

Definīcijas

Šajā regulā lieto šādas definīcijas:

1)	“izcelsmes dalībvalsts” nozīmē dalībvalsti, kurā izdots Eiropas maksājuma rīkojums;

2)	“izpildes dalībvalsts” nozīmē dalībvalsti, kurā iesniegta prasība par Eiropas maksājuma rīkojuma izpildi;

3)	“tiesa” nozīmē jebkuru iestādi dalībvalstī, kurai ir kompetence attiecībā uz Eiropas maksājuma rīkojumu vai jebkuriem citiem saistītiem jautājumiem;

4)	“izcelsmes tiesa” nozīmē tiesu, kura izdod Eiropas maksājuma rīkojumu.

6. pants

Jurisdikcija

1. Šīs regulas piemērošanas nolūkos jurisdikciju nosaka saskaņā ar attiecīgiem Kopienas tiesību aktu noteikumiem, jo īpaši ar Regulu (EK) Nr. 44/2001.

2. Tomēr, ja prasījums ir saistīts ar līgumu, ko noslēgusi persona, patērētājs, nolūkā, kas uzskatāms par nesaistītu ar tā amatu vai profesiju, un ja atbildētājs ir patērētājs, jurisdikcija ir tikai tiesām dalībvalstī, kur atrodas atbildētāja domicils saskaņā ar 59. pantu Regulā (EK) Nr. 44/2001.

7. pants

Pieteikums Eiropas maksājuma rīkojumam

1. Pieteikumu Eiropas maksājuma rīkojumam iesniedz, izmantojot A standarta veidlapu, kā noteikts I pielikumā.

2. Pieteikumā norāda:

a)	vārdus/nosaukumus un adreses — pusēm un, vajadzības gadījumā, pušu pārstāvjiem un tiesai, kurā pieteikumu iesniedz;

b)	prasījuma apjomu, tostarp kapitālu un, vajadzības gadījumā, procentus, līgumsodus un izmaksas;

c)	ja prasījuma summai ir pieprasīti procenti, procentu likmi un laikposmu, par kuru šie procenti prasīti, ja vien ar likumu noteiktā likme nav automātiski pievienota kapitālam atbilstīgi izcelsmes dalībvalsts tiesību aktiem;

d)	prasības iesniegšanas iemeslu, tostarp to apstākļu aprakstu, kas ir prasījuma pamatā, un, vajadzības gadījumā, prasītajiem procentiem;

e)	to pierādījumu aprakstu, kas pamato prasījumu;

f)	jurisdikcijas pamatus; un

g)	lietas pārrobežu būtību 3. panta nozīmē.

3. Prasītājs pieteikumā deklarē, ka sniegtā informācija ir patiesa saskaņā ar viņa rīcībā esošo informāciju un pārliecību, un viņš apzinās, ka jebkādi apzināti nepatiesi paziņojumi var izraisīt atbilstīgu sankciju piemērošanu saskaņā ar izcelsmes dalībvalsts tiesību aktiem.

4. Pieteikuma papildinājumā prasītājs var tiesai norādīt, ka viņš iebilst pret pārcelšanu uz parastu civilprocesu 17. panta nozīmē, gadījumā, ja atbildētājs iebilst. Tas neliedz prasītājam par to informēt tiesu vēlāk, tomēr jebkurā gadījumā pirms rīkojuma izdošanas.

5. Pieteikumu iesniedz papīra formātā vai izmantojot citus saziņas veidus, tostarp elektroniskos, ko ir akceptējusi izcelsmes dalībvalsts un kas ir pieejami izcelsmes tiesai.

6. Pieteikumu paraksta prasītājs vai, vajadzības gadījumā, tā pārstāvis. Ja pieteikums iesniegts elektroniskā formātā atbilstīgi 5. punktam, to paraksta saskaņā ar 2. panta 2. punktu Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 1999/93/EK (1999. gada 13. decembris) par Kopienas elektronisko parakstu sistēmu (7). Parakstu atzīst izcelsmes dalībvalstī, un tam nevar piemērot papildu prasības.

Tomēr šādu elektronisku parakstu nepieprasa, ja un ciktāl dalībvalsts izcelsmes tiesās pastāv cita tāda elektroniskas saziņas sistēma, kura ir pieejama zināmai iepriekš reģistrētu autentificētu lietotāju grupai un ļauj identificēt šos lietotājus drošā veidā. Dalībvalstis informē Komisiju par šādām saziņas sistēmām.

8. pants

Pieteikuma izskatīšana

Tiesa, kas saņēmusi pieteikumu Eiropas maksājuma rīkojumam, pēc iespējas ātrāk un, pamatojoties uz pieteikuma veidlapu, pārbauda, vai 2., 3., 4., 6. un 7. pantā noteiktās prasības ir izpildītas un vai prasījums šķiet pamatots un pieņemams. Šī izskatīšana var notikt automatizētas procedūras veidā.

9. pants

Papildināšana un labošana

1. Ja nav izpildītas 7. pantā paredzētās prasības un, ja vien prasījums nav skaidri nepamatots un nepieņemams, tiesa dod prasītājam iespēju papildināt vai labot pieteikumu. Tiesa izmanto B standarta veidlapu, kā noteikts II pielikumā.

2. Ja tiesa lūdz prasītājam papildināt vai labot pieteikumu, tā nosaka apstākļiem atbilstīgu termiņu. Tiesa var pēc saviem ieskatiem šo termiņu pagarināt.

10. pants

Pieteikuma grozīšana

1. Ja 8. pantā minētās prasības pieteikumā ir izpildītas tikai daļēji, tiesa informē par to prasītāju, izmantojot C standarta veidlapu, kā noteikts III pielikumā. Prasītāju aicina pieņemt vai noraidīt priekšlikumu Eiropas maksājuma rīkojumam par summu, ko norādījusi tiesa, un informē par šā lēmuma sekām. Prasītājs atbild, nosūtot atpakaļ tiesas nosūtīto C standarta veidlapu laikposmā, ko norādījusi tiesa saskaņā ar 9. panta 2. punktu.

2. Ja prasītājs pieņem tiesas priekšlikumu, tiesa izdod Eiropas maksājuma rīkojumu saskaņā ar 12. pantu attiecībā uz to prasījuma daļu, ko prasītājs pieņēmis. Sekas attiecībā uz pārējo sākotnējās prasījuma daļu reglamentē valsts tiesību akti.

3. Ja prasītājs nenosūta atbildi tiesas norādītajā laikposmā vai noraida tiesas priekšlikumu, tiesa pilnībā noraida pieteikumu Eiropas maksājuma rīkojumam.

11. pants

Pieteikuma noraidīšana

1. Tiesa noraida pieteikumu, ja:

a)	nav izpildītas 2., 3., 4., 6. un 7. pantā noteiktās prasības vai

b)	prasījums ir skaidri nepamatots vai nav pieņemams; vai

c)	prasītājs nenosūta atbildi termiņā, ko tiesa noteikusi saskaņā ar 9. panta 2. punktu; vai

d)	prasītājs nenosūta atbildi tiesas noteiktajā termiņā vai noraida tiesas priekšlikumu saskaņā ar 10. pantu.

Prasītāju informē par noraidījuma iemesliem, izmantojot D standarta veidlapu, kā noteikts IV pielikumā.

2. Par pieteikuma noraidīšanu nav tiesības iesniegt pārsūdzību.

3. Pieteikuma noraidījums neliedz prasītājam iesniegt prasību, izmantojot jaunu pieteikumu Eiropas maksājuma rīkojumam vai jebkādu citu procedūru, kas pieejama saskaņā ar dalībvalsts tiesību aktiem.

12. pants

Eiropas maksājuma rīkojuma izdošana

1. Ja 8. pantā minētās prasības ir izpildītas, tiesa pēc iespējas ātrāk un parasti 30 dienu laikā no brīža, kad iesniegts pieteikums Eiropas maksājuma rīkojumam, to izdod, izmantojot E standarta veidlapu, kā noteikts V pielikumā.

30 dienu laikposms neietver laiku, ko prasītājs pavadījis, papildinot, labojot vai grozot pieteikumu.

2. Eiropas maksājuma rīkojumu izdod kopā ar pieteikumu veidlapas kopiju. Tajā neietver informāciju, ko prasītājs sniedzis saskaņā ar A veidlapas 1. un 2. papildinājumu.

3. Eiropas maksājuma rīkojumā atbildētājam iesaka šādas iespējas:

a)	samaksāt prasītājam rīkojumā norādīto summu vai

b)	iebilst pret rīkojumu, iesniedzot izcelsmes tiesā paziņojumu par iebildumu, kas jānosūta 30 dienu laikā pēc tam, kad rīkojums viņam piegādāts.

4. Eiropas maksājuma rīkojumā atbildētāju informē, ka:

a)	rīkojums izdots, balstoties vienīgi uz prasītāja sniegto informāciju, un tiesa to nav pārbaudījusi;

b)	rīkojums kļūs izpildāms, ja vien tiesā netiks iesniegts paziņojums par iebildumu saskaņā ar 16. pantu;

c)	ja tiks iesniegs paziņojums par iebildumu, tiesvedība turpināsies izcelsmes dalībvalsts kompetentajās tiesās atbilstīgi parasta civilprocesa noteikumiem, ja vien prasītājs nav skaidri lūdzis tādā gadījumā tiesvedību izbeigt.

5. Tiesa nodrošina, ka rīkojumu piegādā atbildētājam saskaņā ar valsts tiesību aktiem, ievērojot minimālos standartus, kas noteikti 13., 14. un 15. pantā.

13. pants

Piegāde ar atbildētāja apstiprinājumu par saņemšanu

Eiropas maksājuma rīkojumu var piegādāt atbildētājam saskaņā ar tās valsts tiesību aktiem, kurā jāveic piegāde, izmantojot vienu no šīm metodēm:

a)	personīga piegāde ar atbildētāja parakstītu apstiprinājumu par saņemšanu, kurā norādīts saņemšanas datums;

b)	personīga piegāde ar piegādi veikušās kompetentās personas parakstītu dokumentu, kurā apliecināts, ka atbildētājs ir saņēmis dokumentu vai atteicies to saņemt bez juridiska pamatojuma, norādot piegādes datumu;

c)	piegāde ar pasta starpniecību, saņemšanu apliecinot ar atbildētāja parakstītu un atpakaļ nosūtītu apstiprinājumu par saņemšanu, kurā norādīts saņemšanas datums;

d)	elektroniska piegāde, izmantojot faksu vai e-pastu, saņemšanu apliecinot ar atbildētāja parakstītu un atpakaļ nosūtītu apstiprinājumu par saņemšanu, kurā norādīts saņemšanas datums.

14. pants

Piegāde bez atbildētāja apstiprinājuma par saņemšanu

1. Eiropas maksājuma rīkojumu var arī piegādāt atbildētājam saskaņā ar tās valsts tiesību aktiem, kurā jāveic piegāde, izmantojot vienu no šīm metodēm:

a)	personīga piegāde uz atbildētāja privāto adresi personām, kas mitinās vienā dzīvesvietā ar atbildētāju vai tur strādā;

b)	ja atbildētājs ir pašnodarbināta persona vai juridiska persona, personīga piegāde uz atbildētāja uzņēmuma adresi atbildētāja nodarbinātajām personām;

c)	ieliekot rīkojumu atbildētāja pastkastītē;

piegādājot rīkojumu pasta nodaļai vai kompetentām valsts iestādēm un ieliekot atbildētāja pastkastītē rakstisku paziņojumu par šo piegādi ar noteikumu, ka paziņojumā skaidri norādīta šā dokumenta kā tiesas dokumenta būtība vai paziņojuma izsniegšanas juridiskais spēks, kā arī tas, ka ir sākta laika skaitīšana attiecībā uz termiņu;

e)	piegāde ar pasta starpniecību bez 3. punktā minētā pierādījuma, ja atbildētāja adrese ir izcelsmes dalībvalstī;

f)	piegādājot elektroniski ar automātisku piegādes apstiprinājumu, ja atbildētājs ir iepriekš skaidri apliecinājis savu piekrišanu šādas piegādes metodes izmantošanai.

2. Šajā regulā piegāde saskaņā ar 1. punktu nav pieņemama, ja atbildētāja adrese nav droši zināma.

3. Piegādi saskaņā ar 1. punkta a), b), c) un d) apakšpunktu apliecina ar:

piegādi veikušās kompetentās personas parakstītu dokumentu, kurā norādīti šādi dati:

i)	izmantotā piegādes metode un

ii)	piegādes datums; un

iii)	ja rīkojums piegādāts citai personai, kas nav atbildētājs, šīs personas vārds un attiecības ar atbildētāju,

vai

b)	apliecinājumu par saņemšanu no personas, kam rīkojums piegādāts, piemērojot 1. punkta a) un b) apakšpunktu.

15. pants

Piegāde pārstāvim

Piegāde saskaņā ar 13. vai 14. pantu var tikt veikta arī atbildētāja pārstāvim.

16. pants

Iebildums pret Eiropas maksājuma rīkojumu

1. Atbildētājs var iesniegt paziņojumu par iebildumu pret Eiropas maksājuma rīkojumu izcelsmes tiesā, izmantojot F standarta veidlapu, kā noteikts VI pielikumā, ko viņam piegādā kopā ar Eiropas maksājuma rīkojumu.

2. Paziņojumu par iebildumu nosūta 30 dienu laikā pēc rīkojuma piegādes atbildētājam.

3. Atbildētājs paziņojumā par iebildumu norāda, ka viņš apstrīd prasījumu, bez pienākuma izskaidrot iemeslus.

4. Paziņojumu par iebildumu iesniedz papīra formātā vai, izmantojot citus saziņas veidus, tostarp elektroniskos, kas pieņemami izcelsmes dalībvalstij un pieejami izcelsmes tiesai.

5. Paziņojumu par iebildumu paraksta atbildētājs vai, vajadzības gadījumā, viņa pārstāvis. Ja paziņojums par iebildumu iesniegts elektroniskā formātā atbilstīgi 4. punktam, to paraksta saskaņā ar 2. panta 2. punktu Direktīvā 1999/93/EK. Parakstu atzīst izcelsmes dalībvalstī, un tam nevar piemērot papildu prasības.

Tomēr šāds elektronisks paraksts nav prasīts, ja un ciktāl dalībvalsts izcelsmes tiesās pastāv cita tāda elektroniskas saziņas sistēma, kura ir pieejama zināmai iepriekš reģistrētu autentificētu lietotāju grupai un ļauj identificēt šos lietotājus drošā veidā. Dalībvalstis informē Komisiju par šādām saziņas sistēmām.

17. pants

Paziņojuma par iebildumu iesniegšanas sekas

1. Ja paziņojumu par iebildumu iesniedz 16. panta 2. punktā noteiktajā termiņā, tiesvedība turpinās izcelsmes dalībvalsts kompetentajās tiesās atbilstīgi parasta civilprocesa noteikumiem, ja vien prasītājs nav skaidri lūdzis tādā gadījumā izbeigt tiesvedību.

Ja prasītājs ir iesniedzis savu prasību, izmantojot Eiropas maksājuma rīkojuma procedūru, nekas valsts tiesību aktos neskar viņa stāvokli turpmākā parastā civilprocesa procedūrā.

2. Pārcelšanu uz parastu civilprocesu 1. punkta nozīmē reglamentē izcelsmes dalībvalsts tiesību akti.

3. Prasītāju informē par to, vai atbildētājs ir iesniedzis paziņojumu par iebildumu, kā arī par jebkuru pārcelšanu uz parastu civilprocesu.

18. pants

Izpildāmība

1. Ja 16. panta 2. punktā noteiktajā termiņā, ņemot vērā attiecīgu laiku, kas paiet paziņojuma sūtīšanas procesā, izcelsmes tiesā nav iesniegts paziņojums par iebildumu, izcelsmes tiesa nekavējoties paziņo, ka Eiropas maksājuma rīkojums ir izpildāms, izmantojot G standarta veidlapu, kā noteikts VII pielikumā. Tiesa pārbauda rīkojuma piegādes datumu.

2. Neskarot 1. punktu, izpildāmības formālās prasības reglamentē ar izcelsmes dalībvalsts tiesību aktiem.

3. Tiesa nosūta izpildāmo Eiropas maksājuma rīkojumu prasītājam.

19. pants

Ārvalsts tiesas nolēmuma atzīšanas un izpildāmības deklarācijas atcelšana

Eiropas maksājuma rīkojumu, kas izpildāms izcelsmes dalībvalstī, atzīst un izpilda citās dalībvalstīs, tam nav vajadzīga izpildāmības deklarācija, un nav nekādu iespēju iebilst pret tā atzīšanu.

20. pants

Pārskatīšana izņēmuma gadījumos

1. Pēc tam, kad beidzies 16. panta 2. punktā paredzētais termiņš, atbildētājs ir tiesīgs lūgt Eiropas maksājuma rīkojuma pārskatīšanu izcelsmes dalībvalsts kompetentā tiesā, ja:

i)	pavēsti par maksājuma rīkojumu piegādāja, izmantojot vienu no metodēm, kas paredzētas 14. pantā, un

ii)	pavēstes piegāde nenotika savlaicīgi no atbildētāja neatkarīgu apstākļu dēļ, neļaujot viņam sagatavoties aizstāvībai,

vai

b)	ja atbildētāju no iebilšanas pret prasījumu kavējuši nepārvaramas varas apstākļi vai ārkārtas apstākļi, kas nav radušies viņa vainas dēļ,

visos gadījumos ar noteikumu, ka viņš rīkojas nekavējoties.

2. Pēc tam, kad beidzies 16. panta 2. punktā paredzētais termiņš, atbildētājs ir tiesīgs arī lūgt Eiropas maksājuma rīkojuma pārskatīšanu izcelsmes dalībvalsts kompetentā tiesā, ja maksājuma rīkojums ir izdots acīmredzami aplami, ņemot vērā šajā regulā noteiktās prasības, vai citu ārkārtas apstākļu dēļ.

3. Ja tiesa noraida atbildētāja pieteikumu, pamatojoties uz to, ka nav piemērojams neviens no 1. un 2. punktā minētajiem pārskatīšanas iemesliem, Eiropas maksājuma rīkojums paliek spēkā.

Ja tiesa nolemj, ka pārskatīšana ir pamatota saskaņā ar vienu no 1. un 2. punktā norādītajiem iemesliem, Eiropas maksājuma rīkojums nav spēkā.

21. pants

Izpilde

1. Neskarot šīs regulas noteikumus, izpildes procedūras reglamentē ar izpildes dalībvalsts tiesību aktiem.

Izpildāmu Eiropas maksājuma rīkojumu izpilda saskaņā ar tādiem pašiem nosacījumiem kā izpildāmos lēmumus, ko izdevusi izpildes dalībvalsts.

2. Izpildei citā dalībvalstī prasītājs šīs dalībvalsts kompetentajai izpildes iestādei iesniedz:

a)	Eiropas maksājuma rīkojuma, kas paziņots par izpildāmu izcelsmes tiesā, kopiju, kas atbilst autentiskuma noteikšanas nosacījumiem, un

vajadzības gadījumā Eiropas maksājuma rīkojuma tulkojumu izpildes dalībvalsts oficiālajā valodā vai, ja šajā dalībvalstī ir vairākas oficiālās valodas, tās vietas, kurā iesniegta izpildes prasība, tiesvedības oficiālajā valodā vai vienā no oficiālajām valodām atbilstīgi attiecīgās dalībvalsts tiesību aktiem, vai citā valodā, kuru izpildes dalībvalsts ir norādījusi par pieņemamu. Katra dalībvalsts var norādīt citu pieņemamu Eiropas Savienības iestāžu oficiālo valodu vai valodas Eiropas maksājuma rīkojumam, kas nav šīs valsts valoda. Tulkojumu apliecina persona, kas tam kvalificēta kādā no dalībvalstīm.

3. No prasītāja, kurš vienā dalībvalstī iesniedzis prasību par citā valstī izdota Eiropas maksājuma rīkojuma izpildi, nav atļauts prasīt nekāda veida nodrošinājumu, garantiju vai ķīlu, pamatojoties uz to, ka viņam ir ārvalsts piederība vai ka viņam nav domicila, vai ka viņš nav pastāvīgais iedzīvotājs izpildes dalībvalstī.

22. pants

Izpildes atteikums

1. Izpildi pēc atbildētāja iesniegta pieteikuma noraida izpildes dalībvalsts kompetentā tiesa, ja Eiropas maksājuma rīkojums ir pretrunā agrākam lēmumam vai rīkojumam, ko iepriekš izdevusi jebkura cita dalībvalsts vai trešā valsts, ar noteikumu, ka:

a)	agrākais lēmums vai rīkojums bija saistīts ar to pašu rīcības iemeslu un tām pašām pusēm un

b)	agrākais lēmums vai rīkojums atbilst nosacījumiem, kas vajadzīgi tā atzīšanai izpildes dalībvalstī, un

c)	nesamierināmība nevarēja būt par iemeslu iebildumam izcelsmes dalībvalsts tiesvedībā.

2. Izpildi pēc pieteikuma iesniegšanas noraida arī tad, ja un ciktāl atbildētājs ir samaksājis prasītājam Eiropas maksājuma rīkojumā piespriesto summu.

3. Nekādi apstākļi nevar būt par pamatu Eiropas maksājuma rīkojuma pārskatīšanai izpildes dalībvalstī pēc būtības.

23. pants

Izpildes apturēšana vai ierobežošana

Ja atbildētājs ir lūdzis pārskatīšanu atbilstīgi 20. pantam, izpildes dalībvalsts kompetentā tiesa pēc atbildētāja iesnieguma var:

a)	attiecināt izpildes procedūru tikai uz aizsardzības pasākumiem vai

b)	izvirzīt izpildei nosacījumu sniegt tādu nodrošinājumu, kādu tā nolems, vai

c)	ārkārtējos apstākļos apturēt izpildes procedūras.

24. pants

Tiesiskā pārstāvība

Advokāta vai jurista pārstāvība nav obligāta:

a)	prasītājam iesniedzot pieteikumu Eiropas maksājuma rīkojumam;

b)	atbildētājam iesniedzot paziņojumu par iebildumu Eiropas maksājuma rīkojumam.

25. pants

Tiesas izdevumi

1. Apvienotie tiesas izdevumi Eiropas maksājuma rīkojuma procedūrā un parastā civilprocesā, kas sākas, ja iesniedz paziņojumu par iebildumu Eiropas maksājuma rīkojumam dalībvalstī, nepārsniedz parasta civilprocesa tiesas izdevumus, ja nav iepriekšējas Eiropas maksājuma rīkojuma procedūras attiecīgajā dalībvalstī.

2. Šajā regulā tiesas izdevumi ietver nodevas un maksas, kuras maksājamas tiesai un kuru summa ir noteikta saskaņā ar valsts tiesību aktiem.

26. pants

Saistība ar valsts procesuālajiem tiesību aktiem

Visus procesuālos jautājumus, kas nav konkrēti izklāstīti šajā regulā, reglamentē valsts tiesību akti.

27. pants

Saistība ar Regulu (EK) Nr. 1348/2000

Šī regula neskar Padomes Regulas (EK) Nr. 1348/2000 (2000. gada 29. maijs) par tiesas un ārpustiesas civillietu un komerclietu dokumentu izsniegšanu Eiropas Savienības dalībvalstīs (8) piemērošanu.

28. pants

Informācija attiecībā uz piegādes izmaksām un izpildi

Dalībvalstis sadarbojas, lai nodrošinātu sabiedrību un profesionālās aprindas ar informāciju par:

a)	dokumentu piegādes izmaksām un

b)	to, kurām iestādēm ir kompetence attiecībā uz izpildi, piemērojot 21., 22. un 23. pantu,

jo īpaši izmantojot Eiropas Tiesiskās sadarbības tīklu civillietās un komerclietās, kas izveidots saskaņā ar Padomes 2001. gada 28. maija Lēmumu 2001/470/EK (9).

29. pants

Informācija attiecībā uz jurisdikciju, pārskatīšanas procedūrām, saziņas līdzekļiem un valodām

1. Līdz ... (10) dalībvalstis paziņo Komisijai:

a)	kurai tiesai ir jurisdikcija izdot Eiropas maksājuma rīkojumu;

b)	pārskatīšanas procedūru un kompetentās tiesas 20. panta piemērošanas nolūkos;

c)	par saziņas līdzekļiem, kas apstiprināti Eiropas maksājuma rīkojuma nolūkos un ir pieejami tiesām;

d)	saskaņā ar 21. panta 2. punkta b) apakšpunktu apstiprinātās valodas.

Dalībvalstis informē Komisiju par jebkādām turpmākām izmaiņām šajā informācijā.

2. Saskaņā ar 1. punktu paziņoto informāciju Komisija dara publiski pieejamu, publicējot to Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī, un ar citiem atbilstīgiem līdzekļiem.

30. pants

Pielikuma grozījumi

Pielikumā pievienotās standarta veidlapas atjaunina vai tehniski pielāgo, nodrošinot pilnīgu atbilstību šīs regulas noteikumiem, saskaņā ar 31. panta 2. punktā noteikto procedūru.

31. pants

Komiteja

1. Komisijai palīdz komiteja, kas izveidota ar Regulas (EK) Nr. 44/2001 75. pantu.

2. Ja ir atsauce uz šo punktu, piemēro Lēmuma 1999/468/EK 5.a panta 1. līdz 4. punktu un 7. pantu, ņemot vērā minētā lēmuma 8. panta noteikumus.

32. pants

Pārskats

Līdz ... (11) Komisija iesniedz Eiropas Parlamentam, Padomei un Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai sīki izklāstītu ziņojumu, kurā pārskatīta Eiropas maksājuma rīkojuma procedūras darbība. Šajā ziņojumā ietverts procedūras izvērtējums attiecībā uz tās darbību un plašs ietekmes izvērtējums par katru dalībvalsti.

Šajā sakarā un lai nodrošinātu to, ka ir pienācīgi ņemta vērā Eiropas Savienības paraugprakse un ka ir atspoguļoti labākas likumdošanas principi, dalībvalstis sniedz Komisijai informāciju attiecībā uz Eiropas maksājuma rīkojuma pārrobežu darbību. Šī informācija attiecas uz tiesas izdevumiem, procedūras ātrumu, efektivitāti, izmantošanas vieglumu un dalībvalstu iekšējām maksājuma rīkojumu procedūrām.

Komisijas ziņojumam vajadzības gadījumā pievieno priekšlikumus pielāgošanai.

33. pants

Stāšanās spēkā

Šī regula stājas spēkā nākamajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

To piemēro no ... (12), izņemot 28., 29., 30. un 31. pantu, kurus piemēro no ... (13).

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs saskaņā ar Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu.

..., ...

Eiropas Parlamenta vārdā

priekšsēdētājs

Padomes vārdā

priekšsēdētājs

(1) OV C 221, 8.9.2005., 77. lpp.

(2) Eiropas Parlamenta 2005. gada 13. decembra Nostāja (Oficiālajā Vēstnesī vēl nav publicēta), Padomes 2006. gada 30. jūnija Kopējā nostāja (Oficiālajā Vēstnesī vēl nav publicēta), Parlamenta 2006. gada 25. oktobra Nostāja.

(3) OV C 12, 15.1.2001., 1. lpp.

(4) OV L 124, 8.6.1971., 1. lpp.

(5) OV L 184, 17.7.1999., 23. lpp. Lēmumā grozījumi izdarīti ar Lēmumu 2006/512/EK (OV L 200, 22.7.2006., 11. lpp.).

(6) OV L 12, 16.1.2001., 1. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Komisijas Regulu (EK) Nr. 2245/2004 (OV L 381, 28.12.2004., 10. lpp.).

(7) OV L 13, 19.1.2000., 12. lpp.

(8) OV L 160, 30.6.2000., 37. lpp.

(9) OV L 174, 27.6.2001., 25. lpp.

(10) 18 mēneši pēc dienas, kad pieņemta šī regula.

(11) Piecus gadus pēc šīs regulas piemērošanas dienas.

(12) 24 mēnešus pēc šīs regulas pieņemšanas.

(13) 18 mēnešus pēc šīs regulas pieņemšanas.

I PIELIKUMS

PIELIKUMI II-VII

Negrozītie pielikumi. Skatīt Padomes Kopējo Nostāju 7535/3/06.

P6_TA(2006)0441

Programma “Jaunatne darbībā” (2007.—2013. g.) ***II

Eiropas Parlamenta normatīvā rezolūcija par Padomes kopējo nostāju attiecībā uz Eiropas Parlamenta un Padomes pieņemto lēmumu par programmas “Jaunatne darbībā”īstenošanu no 2007. līdz 2013. gadam (6236/3/2006 — C6-0273/2006 — 2004/0152(COD))

(Koplēmuma procedūra: otrais lasījums)

Eiropas Parlaments,

—	ņemot vērā Padomes kopējo nostāju (6236/3/2006 — C6-0273/2006),

—	ņemot vērā tā nostāju pirmajā lasījumā (1) attiecībā uz Komisijas priekšlikumu Eiropas Parlamentam un Padomei (COM(2004)0471) (2),

—	ņemot vērā Komisijas grozīto priekšlikumu (COM(2006)0228) (2),

—	ņemot vērā EK līguma 251. panta 2. punktu,

—	balstoties uz Reglamenta 67. pantu,

—	ņemot vērā Kultūras un izglītības komitejas ieteikumus otrajam lasījumam (A6-0341/2006),

1.	apstiprina kopējo nostāju;

2.	konstatē, ka akts ir pieņemts saskaņā ar kopējo nostāju;

3.	uzdod priekšsēdētājam parakstīt aktu kopā ar Padomes priekšsēdētāju saskaņā ar EK līguma 254. panta 1. punktu;

4.	uzdod ģenerālsekretāram parakstīt aktu pēc tam, kad ir notikusi pārbaude, vai ir ievērotas visas procedūras, un pēc saskaņošanas ar Padomes ģenerālsekretāru nodrošināt tā publicēšanu Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī;

5.	uzdod tā priekšsēdētājam nosūtīt Parlamenta nostāju Padomei un Komisijai.

(1) Pieņemtie teksti, 25.10.2005., P6_TA(2005)0396.

(2) OVvēl nav publicēts.

P6_TA(2006)0442

Rīcības programma mūžizglītības jomā ***II

Eiropas Parlamenta normatīvā rezolūcija attiecībā uz Padomes kopējo nostāju nolūkā pieņemt Eiropas Parlamenta un Padomes lēmumu, ar ko izveido rīcības programmu mūžizglītības jomā (6237/3/2006 — C6-0274/2006 — 2004/0153(COD))

(Koplēmuma procedūra: otrais lasījums)

Eiropas Parlaments,

—	ņemot vērā Padomes kopējo nostāju (6237/3/2006 — C6-0274/2006),

—	ņemot vērā tā nostāju pirmajā lasījumā (1) attiecībā uz Komisijas priekšlikumu Eiropas Parlamentam un Padomei (COM(2004)0474) (2),

—	ņemot vērā grozīto Komisijas priekšlikumu (COM(2006)0236) (2),

—	ņemot vērā EK līguma 251. panta 2. punktu,

—	ņemot vērā Reglamenta 67. pantu,

—	ņemot vērā Kultūras un izglītības komitejas ieteikumus otrajam lasījumam (A6-0344/2006),

1.	apstiprina kopējo nostāju;

2.	konstatē, ka akts ir pieņemts saskaņā ar kopējo nostāju;

3.	uzdod priekšsēdētājam parakstīt aktu kopā ar Padomes priekšsēdētāju saskaņā ar EK līguma 254. panta 1. punktu;

4.	uzdod ģenerālsekretāram parakstīt aktu pēc tam, kad ir notikusi pārbaude, vai ir ievērotas visas procedūras, un pēc saskaņošanas ar Padomes ģenerālsekretāru nodrošināt tā publicēšanu Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī;

5.	uzdod priekšsēdētājam nosūtīt Parlamenta nostāju Padomei un Komisijai.

(1) Pieņemtie teksti, 25.10.2005., P6_TA(2005)0395.

(2) OV vēl nav publicēts.

P6_TA(2006)0443

Programma “Eiropa pilsoņiem” (2007.—2013. g.) ***II

Eiropas Parlamenta normatīvā rezolūcija attiecībā uz Padomes kopējo nostāju nolūkā pieņemt Eiropas Parlamenta un Padomes lēmumu, ar ko laikposmam no 2007. līdz 2013. gadam izveido programmu “Eiropa pilsoņiem”, lai sekmētu aktīvu Eiropas pilsonību (9575/1/2006 —C6-0316/2006 — 2005/0041(COD))

(Koplēmuma procedūra: otrais lasījums)

Eiropas Parlaments,

—	ņemot vērā Padomes kopējo nostāju (9575/1/2006 — C6-0316/2006),

—	ņemot vērā Parlamenta nostāju pirmajā lasījumā (1) attiecībā uz Komisijas priekšlikumu Eiropas Parlamentam un Padomei (COM(2005)0116) (2),

—	ņemot vērā EK līguma 251. panta 2. punktu,

—	ņemot vērā Reglamenta 62. pantu,

—	ņemot vērā Kultūras un izglītības komitejas ieteikumu otrajam lasījumam (A6-0342/2006),

1.	apstiprina grozīto kopējo nostāju;

2.	uzdod priekšsēdētājam nosūtīt Parlamenta nostāju Padomei un Komisijai.

(1) Pieņemtie teksti, 05.04.2006., P6_TA(2006)0127.

(2) OV vēl nav publicēts.

P6_TC2-COD(2005)0041

Eiropas Parlamenta nostāja, pieņemta otrajā lasījumā 2006. gada 25. oktobrī, lai pieņemtu Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmumu Nr. .../2006/EK, ar ko laikposmam no 2007. līdz 2013. gadam izveido programmu “Eiropa pilsoņiem”, lai sekmētu aktīvu Eiropas pilsonību

EIROPAS PARLAMENTS UN EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu un jo īpaši tā 151. un 308. pantu,

ņemot vērā Komisijas priekšlikumu,

ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinumu (1),

ņemot vērā Reģionu komitejas atzinumu (2),

saskaņā ar Līguma 251. pantā noteikto procedūru (3),

tā kā:

(1)	Ar Līgumu ir izveidota Savienības pilsonība, kas papildina attiecīgo dalībvalstu pilsonību. Tā ir būtisks elements Eiropas integrācijas procesa stiprināšanā un nodrošināšanā.

(2)	Kopienai būtu jāpanāk, ka pilsoņi pilnībā izprot savu Eiropas pilsonību, tās priekšrocības, kā arī tiesības un pienākumus, kas jāveicina, pienācīgi ņemot vērā subsidiaritāti un kohēzijas vajadzības.

(3)

Sevišķi svarīgi ir panākt, lai Eiropas pilsoņi pilnīgi apzinātos savu Eiropas Savienības pilsonību saistībā ar plašajām pārdomām par Eiropas nākotni, ko uzsāka Eiropadome Briseles sanāksmē 2005. gada 16. un 17. jūnijā. Tādēļ programmai “Eiropa pilsoņiem” būtu jāpapildina citas šajā saistībā sāktās ierosmes, bet tās nedrīkstētu pārklāties.

(4)

Lai pilsoņi pilnīgi atbalstītu Eiropas integrāciju, lielāka uzmanība tālab būtu jāpievērš to kopējām vērtībām, vēsturei un kultūrai, kas ir būtiski faktori pilsoņu līdzdalībai sabiedrībā, kura balstīta uz brīvību, demokrātiju un cilvēktiesībām, kultūras daudzveidību, toleranci un solidaritāti, saskaņā ar 2000. gada 7. decembrī izsludināto Eiropas Savienības Pamattiesību hartu (4).

(5)	Aktīva pilsoniskuma iedrošināšanai ir ļoti liela nozīme, lai stiprinātu ne tikai cīņu pret rasismu, ksenofobiju un neiecietību, bet arī kohēziju un demokrātijas attīstību.

(6)	Saistībā ar ES informācijas un saziņas stratēģiju būtu jānodrošina, ka par programmā atbalstītajiem pasākumiem ir plaša informācija un ka tie ir iedarbīgi.

(7)

Lai tuvinātu Eiropu tās pilsoņiem un veicinātu to pilnīgu līdzdalību aizvien saliedētākas Eiropas veidošanā, būtu jāvēršas pie visiem dalībvalstu valstspiederīgajiem un likumīgajiem pastāvīgajiem iedzīvotājiem un tie jāiesaista starptautiskos apmaiņas un sadarbības pasākumos, veicinot piederības izjūtas kopīgiem Eiropas ideāliem attīstību.

(8)	Eiropas Parlaments 1988. gadā pieņemtajā Rezolūcijā, uzskatīja par vēlamu pastiprināt centienus veicināt sakarus starp dažādu dalībvalstu pilsoņiem un paziņoja, ka īpašs Eiropas Savienības atbalsts sadraudzības shēmu pilnveidošanai starp dažādu dalībvalstu pašvaldībām ir gan racionāls, gan vēlams.

(9)

Eiropadome vairākkārt ir atzinusi vajadzību Eiropas Savienību un tās iestādes tuvināt dalībvalstu pilsoņiem. Tā ir iedrošinājusi Savienības iestādes uzturēt un sekmēt atvērtu, pārskatāmu un regulāru dialogu ar organizēto pilsonisko sabiedrību, tādējādi veicinot iedzīvotāju līdzdalību sabiedriskajā dzīvē un lēmumu pieņemšanā, vienlaikus uzsverot Eiropas iedzīvotājiem kopīgās nozīmīgās vērtības.

(10)

Padome ar Lēmumu 2004/100/EK (2004. gada 26. janvāris), ar ko izveido Kopienas rīcības programmu aktīvas Eiropas pilsonības (sabiedriskās līdzdalības) veicināšanai (5) izveidoja rīcības programmu, kurā apstiprināta vajadzība sekmēt nepārtrauktu dialogu ar pilsoniskās sabiedrības organizācijām un pašvaldībām un atbalstīt iedzīvotāju aktīvu iesaistīšanos.

(11)	Pilsoņu projekti ar starptautisku un starpnozaru dimensiju ir nozīmīgi mehānismi, lai uzrunātu iedzīvotājus un veicinātu izpratni par Eiropu, Eiropas politisko integrāciju, sociālo iekļaušanu un savstarpēju saprašanos.

(12)

Pilsoniskās sabiedrības organizācijas Eiropas, valsts, reģionālajā un vietējā līmenī ir nozīmīgas pilsoņu aktīvai līdzdalībai sabiedrībā, un tās palīdz veicināt visus sabiedriskās dzīves aspektus. Šīs organizācijas ir arī starpnieki starp Eiropu un tās pilsoņiem. Tāpēc būtu jāveicina un jāiedrošina šo organizāciju starptautiska sadarbība.

(13)

Eiropas sabiedrības politikas pētniecības organizācijas var sniegt idejas un apsvērumus, lai uzturētu debates Eiropas mērogā. Tādēļ ir arī ieteicams atbalstīt — kā saikni starp Eiropas iestādēm un Eiropas pilsoņiem — pasākumus, kas atspoguļo šo organizāciju apņemšanos izveidot Eiropas identitāti un pilsoniskumu, izstrādājot procedūras ar pārskatāmiem kritērijiem, lai veicinātu informācijas tīklus un informācijas apmaiņu.

(14)

Ir lietderīgi arī turpināt darbu, ko Eiropas Savienība ir uzsākusi saistībā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmumu Nr. 792/2004/EK (2004. gada 21. aprīlis), ar ko ievieš Kopienas rīcības programmu, kas vajadzīga, lai atbalstītu Eiropas līmeņa organizācijas kultūras jomā (6), to galveno vietu un arhīvu saglabāšanai un tās vēsturiskās piemiņas kopšanai, kas ir saistīta ar deportācijām. Tā ir iespējams saglabāt iedzīvotāju informētību par otro pasaules karu pilnā apmērā un par tā traģiskajām sekām, kā arī sekmēt vispārēju piemiņu, tādējādi atstājot aiz sevis pagātni un veidojot nākotni.

(15)

Eiropadomes Nicas sanāksmē, kas notika 2000. gada 7. līdz 9. decembrī, pieņemtajā Deklarācijā par sportu ir norādīts, ka “Kopienai, kaut arī tai nav šajā jomā tiešu pilnvaru, rīkojoties saskaņā ar dažādajiem Līguma noteikumiem, ir jāņem vērā sportam raksturīgās sociālās, izglītības un kultūras funkcijas.”

(16)	Īpaša uzmanība būtu jāpievērš visu dalībvalstu pilsoņu un pilsoniskās sabiedrības organizāciju līdzsvarotai integrācijai starptautiskos projektos un pasākumos.

(17)	Kandidātvalstis un EBTA valstis, kas ir EEZ līguma dalībvalstis, ir atzītas par potenciālām dalībniecēm Kopienas programmās saskaņā ar nolīgumiem, kas noslēgti ar šīm valstīm.

(18)

Saloniku Eiropadome 2003. gada 19. un 20. jūnijā pieņēma “Darba kārtību Rietumbalkānu valstīm: virzība uz Eiropas integrāciju”, ar ko uzaicināja Rietumbalkānu valstis piedalīties Kopienas programmās un aģentūrās; tāpēc Rietumbalkānu valstis būtu jāatzīst par potenciālām dalībniecēm Kopienas programmās.

(19)	Programma sadarbībā ar Komisiju un dalībvalstīm būtu pastāvīgi jāuzrauga un neatkarīgi jāizvērtē, lai varētu veikt atkārtotus pielāgojumus, kuri ir nepieciešami pasākumu pareizai īstenošanai.

(20)	Programmas uzraudzības un izvērtēšanas procedūrās būtu jāizmanto mērķi un indikatori, kas ir konkrēti, izmērāmi, sasniedzami, atbilstīgi un ar konkrētiem termiņiem.

(21)

Ir jāpiemēro Padomes Regula (EK, Euratom) Nr. 1605/2002 (2002. gada 25. jūnijs) par Finanšu regulu, ko piemēro Eiropas Kopienu vispārējam budžetam (7) (turpmāk — “Finanšu regula”), un Komisijas Regula (EK, Euratom) Nr. 2342/2002 (2002. gada 23. decembris), ar ko paredz īstenošanas kārtību Padomes Regulai (EK, Euratom) Nr. 1605/2002 (8), ar ko tiek aizsargātas Kopienas finansiālās intereses, ņemot vērā vienkāršības un konsekvences principus budžeta instrumentu izvēlē, to gadījumu skaita ierobežojumu, kad Komisija saglabā tiešu atbildību par to īstenošanu un pārvaldību, un vajadzīgo samērīgumu starp resursu apjomu un ar to izmantošanu saistīto administratīvo slogu.

(22)	Būtu jāveic arī atbilstīgi pasākumi, lai novērstu pārkāpumus un krāpšanu un lai atgūtu zaudētus vai nepareizi izmaksātus vai izmantotus līdzekļus.

(23)	Ievērojot pareizas finanšu pārvaldības principu, programmas īstenošanu var vienkāršot, izmantojot finansēšanu ar vienreizēju maksājumu, attiecībā vai nu uz atbalstu, ko piešķir programmas dalībniekiem, vai uz Kopienas atbalstu struktūrām, kas programmas pārvaldīšanai izveidotas valsts mērogā.

(24)

Šis lēmums visam programmas īstenošanas laikam paredz finansējumu, kas budžeta lēmējinstitūcijai ir galvenā atsauce ikgadējās budžeta procedūras laikā Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas Iestāžu nolīguma (2006. gada 17. maijs) par budžeta disciplīnu un pareizu finanšu pārvaldību (9) 37. punkta nozīmē.

(25)

Ņemot vērā to, ka šā lēmuma mērķus nevar pietiekami labi sasniegt atsevišķās dalībvalstīs, un to, ka programmas pasākumu starptautiskā un daudzpusējā rakstura dēļ šos mērķus var labāk sasniegt Kopienas līmenī, Kopiena var pieņemt pasākumus saskaņā ar Līguma 5. pantā noteikto subsidiaritātes principu. Saskaņā ar minētajā pantā noteikto proporcionalitātes principu šajā lēmumā paredz vienīgi tos pasākumus, kas ir vajadzīgi šo mērķu sasniegšanai.

(26)	Šā lēmuma īstenošanai vajadzīgie pasākumi būtu jāpieņem saskaņā ar Padomes Lēmumu 1999/468/EK (1999. gada 28. jūnijs), ar ko nosaka Komisijai piešķirto ieviešanas pilnvaru īstenošanas kārtību (10).

(27)	Saskaņā ar Lēmumu 2004/100/EK būtu jāpieņem pārejas pasākumi, lai pārraudzītu darbības, kas uzsāktas pirms 2006. gada 31. decembra,

IR PIEŅĒMUŠI ŠĀDU LĒMUMU.

1. pants

Programmas priekšmets un darbības joma

1. Ar šo lēmumu izveido programmu “Eiropa pilsoņiem” (turpmāk — “programma”) laikposmam no 2007. gada 1. janvāra līdz 2013. gada 31. decembrim.

2. Programma sekmē šādus vispārējus mērķus:

a)	dot pilsoņiem iespēju sadarboties un piedalīties arvien saliedētākas Eiropas izveidē, kas ir demokrātiska un orientēta uz pasauli un kuru vieno un bagātina kultūras daudzveidība, tādējādi attīstot Eiropas Savienības pilsonību;

b)	izkopt Eiropas identitātes apziņu, kuras pamatā ir kopīgas vērtības, vēsture un kultūra;

c)	veicināt pilsoņu vidū piederības apziņu Eiropas Savienībai;

d)	stiprināt toleranci un savstarpēju sapratni starp Eiropas pilsoņiem, cienot un veicinot kultūru un valodu daudzveidību, vienlaikus sekmējot dialogu starp kultūrām.

2. pants

Īpaši programmas mērķi

Programmai saskaņā ar Līguma pamatmērķiem ir šādi īpaši mērķi, kas jāīsteno starptautiskā līmenī:

a)	tuvināt vietējo kopienu iedzīvotājus visā Eiropā, lai dalītos pieredzē un apmainītos ar pieredzi, viedokļiem un vērtībām, kā arī lai mācītos no vēstures un plānotu nākotni;

b)	atbalstīt rīcību, debates un atziņas, kas saistītas ar Eiropas pilsonību un demokrātiju, kopīgām vērtībām, vēsturi un kultūru, sadarbojoties pilsoniskās sabiedrības organizācijās Eiropas mērogā;

c)	tuvināt Eiropu tās pilsoņiem, cildinot Eiropas vērtības un sasniegumus, vienlaikus saglabājot piemiņu par tās pagātni;

iedrošināt mijiedarbību starp visu iesaistīto valstu pilsoņiem un pilsoniskās sabiedrības organizācijām, sekmējot dialogu starp kultūrām un izceļot gan Eiropas daudzveidību, gan vienotību, īpašu uzmanību pievēršot pasākumiem, kas veicinātu ciešāku sakaru veidošanu starp to dalībvalstu pilsoņiem, kuras bija Eiropas Savienībā pirms 2004. gada 30. aprīļa, un to dalībvalstu pilsoņiem, kuras pievienojušās pēc minētās dienas.

3. pants

Darbības

1. Programmas mērķus sasniedz, atbalstot kādu no šādām darbībām, par kurām sīku informāciju var atrast pielikuma I daļā:

“Aktīvi iedzīvotāji Eiropai”, ko veido:

—	pilsētu sadraudzība,

—	iedzīvotāju projekti un atbalsta pasākumi;

“Aktīva pilsoniskā sabiedrība Eiropā”, ko veido:

—	strukturālais atbalsts Eiropas sabiedrības politikas pētniecības organizācijām (ideju ģeneratoriem),

—	strukturālais atbalsts pilsoniskās sabiedrības organizācijām Eiropas mērogā,

—	atbalsts pilsoniskās sabiedrības organizāciju uzsāktajiem projektiem;

“Kopīgi Eiropai”, ko veido:

—	tādi plašas ievērības pasākumi kā atceres dienas, apbalvojumi, mākslas pasākumi, Eiropas mēroga konferences,

—	pētījumi, apsekojumi un sabiedriskās domas aptaujas,

—	informācijas un izplatīšanas līdzekļi;

“Aktīvi piemiņas pasākumi Eiropā”, ko veido:

—	galveno deportāciju vietu un ar deportāciju saistīto arhīvu saglabāšana un upuru piemiņa.

2. Katrā darbībā prioritāti var piešķirt līdzsvarotai visu dalībvalstu iedzīvotāju un pilsoniskās sabiedrības organizāciju integrācijai, atbilstoši īpašajam mērķim, kas izklāstīts 2. panta d) apakšpunktā.

4. pants

Kopienas pasākumu veidi

1. Kopienas pasākumi var būt dotācijas vai valsts iepirkuma līgumi.

2. Kopienas dotācijas var piešķirt tādos īpašos veidos kā darbības dotācijas, rīcības dotācijas, stipendijas, balvas.

3. Valsts iepirkuma līgumi attiecas uz tādu pakalpojumu iepirkšanu kā pasākumu organizēšana, pētījumi un apsekojumi, informācijas un izplatīšanas instrumenti, uzraudzība un novērtēšana.

4. Lai iegūtu tiesības uz Kopienas dotācijām, saņēmējiem jāatbilst prasībām, kas izklāstītas pielikuma II daļā.

5. pants

Līdzdalība programmā

Programma ir atvērta šādu valstu (turpmāk — “dalībvalstis”) līdzdalībai:

a)	dalībvalstis;

b)	EBTA valstis, kas ir EEZ līguma dalībvalstis, saskaņā ar šā līguma noteikumiem;

c)	kandidātvalstis, kas gūst labumu no pirmspievienošanās stratēģijas, saskaņā ar vispārējiem principiem un vispārējiem noteikumiem un nosacījumiem šo valstu līdzdalībai Kopienas programmās, kas noteikti ar šīm valstīm noslēgtajos pamatnolīgumos;

d)	Rietumbalkānu valstis saskaņā ar kārtību, kas jāizveido ar šīm valstīm, pamatojoties uz pamatnolīgumiem par vispārējiem principiem šo valstu līdzdalībai Kopienas programmās.

6. pants

Programmas pieejamība

Programma ir atvērta visām ieinteresētajām personām, kas veicina aktīvu Eiropas pilsonību, it īpaši vietējām pašvaldībām un organizācijām, Eiropas sabiedrības politikas pētniecības organizācijām (ideju ģeneratoriem), iedzīvotāju grupām un citām pilsoniskās sabiedrības organizācijām.

7.pants

Sadarbība ar starptautiskajām organizācijām

Uz kopīgu ieguldījumu pamata, kā arī saskaņā ar Finanšu regulu un dažādiem katras iestādes vai organizācijas noteikumiem, programma var attiekties uz kopīgām un novatoriskām darbībām aktīvas Eiropas pilsonības jomā ar tādām attiecīgām starptautiskām organizācijām kā Eiropas Padome un UNESCO.

8. pants

Īstenošanas pasākumi

1. Komisija pieņem pasākumus, kas vajadzīgi programmas īstenošanai saskaņā ar pielikumā paredzētajiem noteikumiem.

2. Saskaņā ar procedūru, kas noteikta 9. panta 2. punktā, pieņem šādus pasākumus:

a)	programmas īstenošanas kārtība, tostarp gada darba plāns, atlases kritēriji un atlases procedūras;

b)	vispārējais līdzsvars starp dažādām programmas darbībām;

c)	procedūras programmas uzraudzībai un izvērtēšanai;

d)	finansiālais atbalsts (apjoms, ilgums, sadalījums un atbalsta saņēmēji), ko sniedz Kopiena attiecībā uz visām darbības dotācijām, daudzgadīgiem sadraudzības līgumiem saskaņā ar 1. darbību un plašas ievērības pasākumiem saskaņā ar 3. darbību.

3. Citus pasākumus, kas nepieciešami šīs programmas izpildei, pieņem saskaņā ar 9. panta 3. punktā minēto procedūru.

4. Kā daļu no 2. punktā minētās procedūras Komisija var izstrādāt pamatnostādnes katrai no pielikumā minētajām darbībām, lai pielāgotu programmu jebkurām prioritāšu izmaiņām aktīvas Eiropas pilsonības jomā.

9. pants

Komiteja

1. Komisijai palīdz komiteja.

2. Ja ir atsauce uz šo punktu, piemēro Lēmuma 1999/468/EK 4. un 7. pantu, ņemot vērā tā 8. pantu.

Lēmuma 1999/468/EK 4. panta 3. punktā paredzētais termiņš ir divi mēneši.

3. Ja ir atsauce uz šo punktu, piemēro Lēmuma 1999/468/EK 3. un 7. pantu, ņemot vērā tā 8. pantu.

4. Komiteja pieņem savu reglamentu.

10. pants

Saskaņotība ar citiem Kopienas un Eiropas Savienības instrumentiem

1. Komisija nodrošina saskaņotību un papildināmību starp šo programmu un instrumentiem citās Kopienas darbības jomās, jo īpaši šādās jomās: izglītība, arodapmācība, kultūra, jaunatne, sports, vide, audiovizuālā nozare un plašsaziņas līdzekļi, pamattiesības un brīvības, sociālā iekļaušana, dzimumu līdztiesība, visa veida diskriminācijas, rasisma un ksenofobijas apkarošana, zinātniskā pētniecība, informācijas sabiedrība un Kopienas ārējā darbība, jo īpaši Eiropas kaimiņattiecību politikas līmenī.

2. Programmai var būt kopīgi resursi ar citiem Kopienas un Eiropas Savienības instrumentiem, lai izpildītu darbības, kas atbilst gan šīs programmas, gan citu šādu instrumentu mērķiem.

11. pants

Finansējums

1. Finansējums šīs programmas īstenošanai laikposmam, kas minēts 1. pantā, ir EUR 190 miljoni (11).

2. Gada apropriācijas apstiprina budžeta lēmējinstitūcija saskaņā ar finanšu shēmu.

12. pants

Finanšu noteikumi

1. Finansiāls atbalsts notiek dotāciju veidā juridiskām personām. Atkarībā no darbības veida vai iesniedzēja izvirzītā mērķa, dotācijas var piešķirt arī fiziskām personām.

2. Komisija var piešķirt balvas fiziskām vai juridiskām personām par darbībām vai projektiem, kas īstenoti saskaņā ar programmu.

3. Saskaņā ar Regulas (EK, Euratom) Nr. 2342/2002 181. pantu un atkarībā no darbības veida var atļaut vienotas likmes finansējumu un/vai vienības izmaksu likmju piemērošanu.

4. Līdzfinansējums natūrā var tikt pieļauts.

5. Komisija, ņemot vērā saņēmēju specifiku un darbību veidu, var izlemt, vai atbrīvot saņēmējus no to profesionālo iemaņu un kvalifikāciju pārbaudes, kas vajadzīgas ierosināto darbību vai darbības programmu pabeigšanai.

6. Informācijas apjomu, kas saņēmējam jāsniedz, var ierobežot mazu dotāciju gadījumos.

7. Īpašos gadījumos, piemēram, kad piešķir mazas dotācijas, saņēmējam nav jāprasa pierādīt finansiālo spēju izpildīt plānoto projektu vai darba programmu.

8. Darbības dotācijas, kuras saskaņā ar šo programmu piešķir struktūrām, kas īsteno mērķi, kuram ir vispārēja Eiropas nozīme, kā noteikts Regulas (EK, Euratom) Nr. 2342/2002 162. pantā, atjaunošanas gadījumā automātiski nesamazina.

13. pants

Kopienas finanšu interešu aizsardzība

1. Komisija nodrošina, ka, īstenojot saskaņā ar šo lēmumu finansētas darbības, tiek aizsargātas Kopienas finansiālās intereses, piemērojot aizsardzības pasākumus pret krāpšanu, korupciju un jebkādām citām prettiesiskām darbībām, veicot efektīvas pārbaudes un atgūstot nepareizi izmaksātās summas, kā arī, ja ir atklāti pārkāpumi, piemērojot iedarbīgas, samērīgas un preventīvas sankcijas saskaņā ar Padomes Regulu (EK, Euratom) Nr. 2988/95 (1995. gada 18. decembris) par Eiropas Kopienu finanšu interešu aizsardzību (12), Padomes Regulu (Euratom, EK) Nr. 2185/96 (1996. gada 11. novembris) par pārbaudēm un apskatēm uz vietas, ko Komisija veic, lai aizsargātu Eiropas Kopienu finanšu intereses pret krāpšanu un citām nelikumībām (13), un Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1073/1999 (1999. gada 25. maijs) par izmeklēšanu, ko veic Eiropas Birojs krāpšanas apkarošanai (OLAF) (14).

2. Attiecībā uz Kopienas darbībām, ko finansē saskaņā ar programmu, pārkāpuma jēdziens, kas minēts Regulas (EK, Euratom) Nr. 2988/95 1. panta 2. punktā, nozīmē jebkuru Kopienas tiesību normu vai jebkuru līgumsaistību pārkāpumu, ko rada kāda saimnieciskās darbības subjekta darbība vai bezdarbība, kas kaitē vai varētu kaitēt Savienības vispārējam budžetam vai Kopienu pārvaldītiem budžetiem, veicot nepamatotus izdevumus.

3. Ja Komisija atklāj pārkāpumus, tostarp šā lēmuma vai atsevišķa lēmuma vai līguma, pamatojoties uz kuru tiek piešķirts attiecīgais finansiālais atbalsts, noteikumu neievērošanu, vai, ja atklājas, ka, nelūdzot Komisijas piekrišanu, darbībā ir ieviesti grozījumi, kas ir pretrunā projekta būtībai vai īstenošanas nosacījumiem, Komisija samazina, pārtrauc izmaksāt vai atgūst darbībai piešķirto finansiālā atbalsta apjomu.

4. Ja nav ievēroti termiņi vai ja darbības īstenošanā sasniegtais attaisno tikai daļu piešķirtā finansiālā atbalsta, Komisija pieprasa atbalsta saņēmējam noteiktā laikā iesniegt apsvērumus. Ja atbalsta saņēmējs nesniedz apmierinošu atbildi, Komisija var atcelt atlikušo finansiālo atbalstu un pieprasīt atmaksāt jau izmaksātās summas.

5. Jebkādas nepareizi izmaksātas summas atmaksā Komisijai. Summām, kas nav atmaksātas laikā, piemēro procentu likmi saskaņā ar Finanšu regulā noteiktajiem nosacījumiem.

14. pants

Uzraudzība un izvērtēšana

1. Komisija nodrošina regulāru programmas uzraudzību. Uzraudzības un izvērtēšanas procesa rezultātus izmanto programmas īstenošanā. Uzraudzība jo īpaši ietver 3. punkta a) un c) apakšpunktā minēto ziņojumu sastādīšanu.

Programmas īpašos mērķus var pārskatīt saskaņā ar procedūru, kas noteikta Līguma 251. pantā.

2. Komisija nodrošina regulāru, ārēju, neatkarīgu programmas izvērtēšanu un regulāri informē Eiropas Parlamentu.

3. Komisija iesniedz Eiropas Parlamentam, Eiropas Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai šādus dokumentus:

a)	starpposma novērtējuma ziņojumu par iegūtajiem rezultātiem un par programmas izpildes kvalitatīvajiem un kvantitatīvajiem aspektiem — ne vēlāk kā 2010. gada 31. decembrī;

b)	paziņojumu par programmas turpināšanu — ne vēlāk kā 2011. gada 31. decembrī;

c)	ex-post izvērtējuma ziņojumu — ne vēlāk kā 2015. gada 31. decembrī.

15. pants

Pārejas noteikums

Pirms 2006. gada 31. decembra uzsāktās darbības saskaņā ar Lēmumu 2004/100/EK līdz to pabeigšanai turpina vadīt, pamatojoties uz minēto lēmumu.

Kā paredzēts Finanšu regulas 18. pantā, programmai var darīt pieejamas apropriācijas, kas atbilst atvēlētajiem ieņēmumiem, kas radušies no nepareizi izmaksātu summu atmaksas saskaņā ar Lēmumu 2004/100/EK.

16. pants

Stāšanās spēkā

Šis lēmums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

To piemēro no 2007. gada 1. janvāra.

..., ...

Eiropas Parlamenta vārdā

priekšsēdētājs

Padomes vārdā

priekšsēdētājs

(1) OV C 28, 3.2.2006., 29. lpp.

(2) OV C 115, 16.5.2006., 81. lpp.

(3) Eiropas Parlamenta 2006. gada 5. aprīļa Nostāja (Oficiālajā Vēstnesī vēl nav publicēta), Padomes 2006. gada 25. septembra Kopējā nostāja (Oficiālajā Vēstnesī vēl nav publicēta) un Eiropas Parlamenta 2006. gada 25. oktobra Nostāja (Oficiālajā Vēstnesī vēl nav publicēta).

(4) OV C 364, 18.12.2000., 1. lpp.

(5) OV L 30, 4.2.2004., 6. lpp.

(6) OV L 138, 30.4.2004., 40. lpp.

(7) OV L 248, 16.9.2002., 1. lpp.

(8) OV L 357, 31.12.2002., 1. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK, Euratom) Nr. 1261/2005 (OV L 201, 2.8.2005., 3. lpp.).

(9) OV C 139, 14.6.2006., 1. lpp.

(10) OV L 184, 17.7.1999., 23. lpp. Lēmumā grozījumi izdarīti ar Lēmumu 2006/512/EK (OV L 200, 22.7.2006., 11. lpp.).

(11) Šī summa pamatojas uz 2004. gada skaitļiem, un to tehniski koriģēs, lai ņemtu vērā inflāciju.

(12) OV L 312, 23.12.1995., 1. lpp.

(13) OV L 292, 15.11.1996., 2. lpp.

(14) OV L 136, 31.5.1999., 1. lpp.

PIELIKUMS

I. DARBĪBU APRAKSTS

Papildu informācija par piekļuvi programmai

Pilsoniskās sabiedrības organizācijas, kas minētas 6. pantā, ir, inter alia, arodbiedrības, izglītības iestādes un organizācijas, kas darbojas brīvprātīgā darba un amatieru sporta jomā.

1. DARBĪBA: AKTĪVI IEDZĪVOTĀJI EIROPAI

Šī darbība veido programmas daļu, kas īpaši vērsta uz pasākumiem, kuros iesaista pilsoņus. Uz minētajām darbībām attiecas divi šādi pasākumu veidi:

Pilsētu sadraudzība

Šis pasākums ir vērsts uz darbībām, kas iesaista vai veicina tiešu apmaiņu Eiropas pilsoņu vidū, līdzdarbojoties pilsētu sadraudzības pasākumos. Tās var būt vienreizējas vai izmēģinājuma darbības, vai darbības strukturētu, daudzgadīgu, savstarpējas partnerības līgumu veidā, ievērojot programmatiskāku pieeju un ietverot plašu darbību klāstu no iedzīvotāju sanāksmēm līdz īpašām konferencēm par kopīgas intereses tematiem, kā arī attiecīgas publikācijas, ko organizē saistībā ar pilsētu sadraudzības darbībām. Šis pasākums aktīvi sekmēs savstarpējo zināšanu stiprināšanu un saprašanos starp iedzīvotājiem un starp kultūrām.

2007., 2008. un 2009. gadā strukturālo atbalstu var sniegt tieši Eiropas pašvaldību un reģionu padomei (CEMR) — struktūrai, kas īsteno mērķi, kuram ir vispārēja Eiropas nozīme un kas ir aktīva pilsētu sadraudzības jomā.

Iedzīvotāju projekti un atbalsta pasākumi

Saskaņā ar šo pasākumu, tieši iesaistot iedzīvotājus, tiks atbalstīti dažādi starptautiski un starpnozaru dimensijas projekti. Prioritāri ir projekti, kuru mērķis ir iedrošināt vietēja mēroga līdzdalību. Šādu projektu apjoms un darbības joma būs atkarīga no izmaiņām sabiedrībā, un, izmantojot novatoriskas metodes, tiks pētītas iespējamās atbildes uz noskaidrotajām vajadzībām. Tiks iedrošināta jaunu tehnoloģiju, jo īpaši informācijas sabiedrības tehnoloģiju (IST), izmantošana. Šādos projektos iesaistīs iedzīvotājus ar dažādiem uzskatiem, kuri kopā darbosies vai debatēs par visas Eiropas jautājumiem, tādējādi veicinot savstarpēju saprašanos, kā arī vairojot informētību par Eiropas integrācijas procesiem.

Lai pilnveidotu pilsētu sadraudzības un iedzīvotāju projektus, ir arī jāizstrādā atbalsta pasākumi, lai apmainītos ar labāko praksi, lai ieinteresēto personu, tostarp valsts iestāžu starpā apvienotu pieredzi vietējā un reģionālā mērogā, un lai attīstītu jaunas iemaņas, piemēram, ar apmācību palīdzību.

Paredzams, ka šai darbībai piešķirs vismaz 45% no kopējā programmai plānotā budžeta.

2. DARBĪBA: AKTĪVA PILSONISKĀSABIEDRĪBA EIROPĀ

Strukturālais atbalsts Eiropas sabiedrības politikas pētniecības organizācijām (ideju ģeneratoriem)

Struktūras, kas piedāvā jaunas idejas un pārdomas par Eiropas jautājumiem, ir nozīmīgi institucionālie sarunu biedri, kuri ES iestādēm spēj sniegt neatkarīgus stratēģiskus un starpnozaru ieteikumus. Tās var uzsākt darbības, kas uztur debates, īpaši par Eiropas Savienības pilsonību un par Eiropas vērtību un kultūru jautājumiem. Šā pasākuma mērķis ir stiprināt tādu iestāžu institucionālo darbspēju, kuras ir reprezentatīvas, sniedz reālu Eiropas pievienoto vērtību, būtiski var ietekmēt eiropeisko ideju izplatīšanu un, visbeidzot, var sadarboties ar citiem šīs programmas atbalsta saņēmējiem. Šajā jomā svarīgs faktors ir Eiropas tīklu stiprināšana. Dotācijas var piešķirt uz daudzgadīgas darba programmas pamata, kurā apkopots plašs tematu vai darbību klāsts.

2007., 2008. un 2009. gadā strukturālo atbalstu var sniegt tieši Pētījumu un pētniecības grupai “Mūsu Eiropa”(“Groupement d'études et de recherches Notre Europe”) un “Eiropas politikas institūtam”(“Institut für Europäische Politik”) — struktūrām, kas īsteno mērķi, kuram ir vispārēja Eiropas nozīme.

Strukturālais atbalsts pilsoniskās sabiedrības organizācijām Eiropas mērogā

Pilsoniskās sabiedrības organizācijas ir nozīmīgas pilsoniskai, izglītojošai, kultūras un politiskai darbībai saistībā ar līdzdalību sabiedrībā. Tām ir jāpastāv un jāspēj darboties un sadarboties Eiropas līmenī. Tām būtu arī jāspēj piedalīties politikas veidošanā, izmantojot apspriešanos. Šis pasākums paredz minētajām organizācijām spējas un stabilitāti, lai tās starpnozaru un horizontālā dimensijā darbotos Eiropas mērogā kā starptautiski katalizatori savu biedru un pilsoniskās sabiedrības labā, tādējādi veicinot programmas mērķus. Šajā jomā svarīgs faktors ir Eiropas tīklu un Eiropas asociāciju stiprināšana. Dotācijas var piešķirt uz daudzgadīgas darba programmas pamata, kurā apkopots plašs tematu vai darbību klāsts.

2007., 2008. un 2009. gadā strukturālo atbalstu var sniegt tieši trim iestādēm, kas īsteno mērķi, kuram ir vispārēja Eiropas nozīme: Eiropas sociālo NVO platformai (Platform of European Social NGOs), Eiropas Kustībai (European Movement) un Eiropas Padomei bēgļu un izsūtīto personu jautājumos.

Atbalsts pilsoniskās sabiedrības organizāciju uzsāktajiem projektiem

Pilsoniskās sabiedrības organizācijas vietējā, reģionālā, valstu vai Eiropas mērogā iesaista iedzīvotājus vai pārstāv viņu intereses, piedaloties debatēs, ar publikācijām, iedzīvotāju interešu aizstāvības pasākumiem un citiem konkrētiem starptautiskiem projektiem. Eiropas dimensijas ieviešana vai pilnveidošana pilsoniskās sabiedrības organizāciju pasākumos ļaus tām uzlabot savas spējas un sasniegt plašāku auditoriju. Dažādu dalībvalstu pilsoniskās sabiedrības organizāciju tieša sadarbība sekmēs savstarpēju izpratni starp dažādām kultūrām un uzskatiem, kā arī kopīgu jautājumu un vērtību apzināšanu. Lai gan tas var būt atsevišķu projektu veidā, ilgtermiņa pieeja nodrošinās arī ilgtspējīgāku ietekmi un tīklu un sinerģiju attīstību.

Paredzams, ka šai darbībai piešķirs apmēram 31% no kopējā programmai plānotā budžeta.

3. DARBĪBA: KOPĪGI EIROPAI

Plašas ievērības pasākumi

Ar šo darbību tiks atbalstīti Komisijas vai, attiecīgā gadījumā, sadarbībā ar dalībvalstīm vai citiem attiecīgajiem partneriem organizēti pasākumi, kas ir būtiski apjomā un darbības jomā, šie pasākumi gūs rezonansi Eiropas iedzīvotāju vidū, palīdzēs vairot piederības izjūtu vienai kopienai, pievērsīs uzmanību Eiropas Savienības vēsturei, sasniegumiem un vērtībām, iesaistīs iedzīvotājus dialogā starp kultūrām un sekmēs viņu eiropeiskās identitātes pilnveidošanu.

Tādi pasākumi var ietvert vēsturisku notikumu pieminēšanu, Eiropas sasniegumu cildināšanu, mākslas pasākumus, informētības palielināšanu par specifiskiem jautājumiem, Eiropas mēroga konferences un balvu piešķiršanu, lai izceltu ievērojamus panākumus. Tiks iedrošināta jaunu tehnoloģiju, jo īpaši IST, izmantošana.

Pētījumi

Lai Eiropas mērogā gūtu labāku izpratni par aktīvu pilsonību, Komisija veiks dažādus pētījumus un sabiedriskās domas aptaujas.

Informēšanas un izplatīšanas līdzekļi

Ņemot vērā to, ka uzmanība ir vērsta uz iedzīvotājiem un ka ierosmes aktīvas pilsonības jomā ir ļoti daudzveidīgas, plaša un daudzpusīga informācija par dažādiem programmas pasākumiem, citām Eiropas darbībām saistībā ar pilsonību un citām attiecīgām ierosmēm ir jāsniedz interneta portālos un ar citiem līdzekļiem.

2007., 2008. un 2009. gadā strukturālo atbalstu var sniegt tieši Žana Monē asociācijai (“Association Jean Monnet”), Robēra Šūmaņa Eiropas centram (“Centre européen Robert Schuman”) un “Maisons de l'Europe”, kas apvienoti valsts un Eiropas līmenī, — struktūrām, kas īsteno mērķi, kuram ir vispārēja Eiropas nozīme.

Indikatīvi šai darbībai piešķirs apmēram 10 % kopējā programmai plānotā budžeta.

4. DARBĪBA: AKTĪVI PIEMIŅAS PASĀKUMI EIROPĀ

Šajā darbībā var atbalstīt šāda veida projektus:

—

svarīgāko ar masu deportācijām saistīto vietu un piemiņas vietu, bijušo koncentrācijas nometņu un citu vietu, kur nacisti plašā apmērā spīdzinājuši vai iznīcinājuši cilvēkus, kā arī arhīvu, kuros šie notikumi dokumentēti, saglabāšanai, un upuru, kā arī to, kas ārkārtējos apstākļos glāba cilvēkus no holokausta, piemiņas uzturēšanai;

—	piemiņas nodrošināšanai ar staļinismu saistīto masu iznīcināšanu un masu izsūtījumu upuriem, kā arī piemiņas vietu un šos notikumus dokumentējošu arhīvu uzturēšanai.

Aptuveni 4 % no kopējā programmai piešķirtā budžeta ir paredzēti šai darbībai.

II. PROGRAMMAS PĀRVALDĪBA

Šo programmu īstenos, ievērojot pārskatāmības un atklātuma principu, ar lielu organizāciju un projektu dažādību. Tāpēc projektus un darbības parasti atlasīs, izmantojot atklātus uzaicinājumus iesniegt priekšlikumus. Atkāpes būs iespējamas tikai sevišķos apstākļos un pilnīgā atbilstībā Regulas (EK, Euratom) Nr. 2342/2002 168. panta 1. punkta c) un d) apakšpunktam.

Programmā attīstīs daudzgadu partnerības principu, kura pamatā ir saskaņoti mērķi, pamatojoties uz rezultātu analīzi, lai garantētu savstarpēju labumu gan pilsoniskajai sabiedrībai, gan Eiropas Savienībai. Maksimālais ilgums finansējumam, ko šajā programmā piešķir ar vienreizējas dotācijas nolīgumu, ir 3 gadi.

Attiecībā uz dažām darbībām var būt vajadzīgs pieņemt netiešu centralizētu pārvaldību, ko īsteno izpildaģentūra vai — īpaši 1. darbībai — valstu aģentūras.

Visas darbības tiks īstenotas starptautiskā mērogā. Tās veicinās pilsoņu un ideju mobilitāti Eiropas Savienībā.

Būs svarīga tīklu izveide un koncentrēšanās uz pavairošanas faktoriem, tostarp informācijas un komunikāciju tehnoloģijas (ICT) izmantošana, un to atspoguļos gan darbību veidos, gan iesaistīto organizāciju klāstā. Tiks iedrošināta dažādo programmā iesaistīto ieinteresēto personu mijiedarbības un sinerģijas attīstība.

No programmas budžeta var arī segt izdevumus, kas saistīti ar sagatavošanas, turpmākām, uzraudzības, revīzijas un izvērtēšanas darbībām, kuras tieši vajadzīgas programmas pārvaldīšanai un tās mērķu īstenošanai, it īpaši tādām darbībām kā pētījumi, sanāksmes, informēšanas un publicēšanas darbības, izdevumus, kas saistīti ar informācijas apmaiņai paredzētiem IT tīkliem, kā arī visus citus administratīvos un tehniskā atbalsta izdevumus, par kuriem Komisija var pieņemt lēmumu saistībā ar programmas pārvaldīšanas vajadzībām.

Kopējiem programmas administratīvajiem izdevumiem būtu jābūt samērīgiem ar attiecīgajā programmā paredzētajiem uzdevumiem un indikatīvi tiem būtu jāatbilst apmēram 10 % no kopējā programmai piešķirtā budžeta.

Komisija var pēc vajadzības veikt informēšanas, publicēšanas un izplatīšanas pasākumus, tādējādi nodrošinot, ka par programmā atbalstītajiem pasākumiem ir plaša informācija un ka tie ir ļoti iedarbīgi.

III. PĀRBAUDES UN REVĪZIJAS

Projektiem, kas izraudzīti saskaņā ar šo lēmumu, izveido izlases revīzijas sistēmu.

Dotācijas saņēmējam Komisijai jāiesniedz visi apliecinošie dokumenti, kas saistīti ar izdevumiem piecu gadu laikposmā pēc pēdējā maksājuma datuma. Dotācijas saņēmējs gādā par to, lai vajadzības gadījumā Komisijai ir pieejami tādi apliecinoši dokumenti, kas atrodas pie partneriem vai dalībniekiem.

Komisija var veikt dotācijas izmantojuma revīziju vai nu tieši ar sava personāla palīdzību, vai izvēloties jebkuru citu kvalificētu neatkarīgu iestādi. Šādu revīziju var veikt visā līguma darbības laikā un piecu gadu laikposmā no atlikuma samaksas datuma. Attiecīgā gadījumā revīzijā atklātie fakti var būt par pamatu, lai Komisija pieņemtu lēmumus par līdzekļu atgūšanu.

Komisijas personālam un neatkarīgam personālam, ko Komisija pilnvarojusi, ir jābūt nodrošinātai pienācīgai pieejai saņēmēja birojam un visai informācijai, tostarp informācijai elektroniskā formātā, kas vajadzīga šādām revīzijām.

Revīzijas palātai un Eiropas Birojam krāpšanas apkarošanai (OLAF) ir tādas pašas tiesības kā Komisijai, jo īpaši piekļuves tiesības.

P6_TA(2006)0444

Perfluoroktāna sulfonātu tirgū laišanas un lietošanas ierobežojumi ***I

Eiropas Parlamenta normatīvā rezolūcija par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvai par perfluoroktāna sulfonātu tirgū laišanas un lietošanas ierobežojumiem (Padomes Direktīvas 76/769/EEK grozījumi) (COM(2005)0618 — C6-0418/2005 — 2005/0244(COD))

(Koplēmuma procedūra: pirmais lasījums)

Eiropas Parlaments,

—	ņemot vērā Komisijas priekšlikumu Eiropas Parlamentam un Padomei (COM(2005)0618) (1),

—	ņemot vērā EK līguma 251. panta 2. punktu un 95. pantu, saskaņā ar kuriem Komisija tam iesniedz priekšlikumu (C6-0418/2005),

—	ņemot vērā Reglamenta 51. pantu,

—	ņemot vērā Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komitejas ziņojumu (A6-0251/2006),

1.	apstiprina grozīto Komisijas priekšlikumu;

2.	aicina Komisiju vēlreiz ar to apspriesties, ja tā ir paredzējusi būtiski grozīt šo priekšlikumu vai to aizstāt ar citu tekstu;

3.	uzdod priekšsēdētājam nosūtīt Parlamenta nostāju Padomei un Komisijai.

(1) OV vēl nav publicēts.

P6_TC1-COD(2005)0244

Eiropas Parlamenta nostāja, pieņemta pirmajā lasījumā 2006. gada 25. oktobrī, lai pieņemtu Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2006/.../EK par perfluoroktāna sulfonātu tirgū laišanas un lietošanas ierobežojumiem (Padomes Direktīvas 76/769/EEK grozījumi)

(Dokuments attiecas uz EEZ)

EIROPAS PARLAMENTS UN EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu un jo īpaši tā 95. pantu,

ņemot vērā Komisijas priekšlikumu,

ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinumu (1),

saskaņā ar Līguma 251. pantā noteikto procedūru (2),

tā kā:

(1)

Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (ESAO) bīstamības novērtējums izstrādāts, pamatojoties uz informāciju, kas bija pieejama līdz 2002. gada jūlijam. Minētajā novērtējumā izdarīts secinājums, ka perfluoroktānsulfonāti (turpmāk — “PFOS”) ir noturīgi, bioakumulatīvi un toksiski zīdītāju sugām, un tāpēc ir pamats bažām.

(2)

PFOS kaitīguma risks veselībai un videi novērtēts saskaņā ar principiem, kas noteikti Padomes Regulā (EEK) Nr. 793/93 (1993. gada 23. marts) par esošo vielu riska faktoru novērtējumu un kontroli (3). Riska faktoru novērtējums liecina par nepieciešamību samazināt PFOS kaitīgās iedarbības iespējas uz cilvēka veselību un vidi.

(3)

Notikušas konsultācijas ar Veselības un vides apdraudējumu zinātniskā komiteju (turpmāk — “SCHER”). SCHER paziņoja, ka PFOS atbilst kritērijiem, lai tos klasificētu kā ļoti noturīgas, ļoti bioakumulatīvas un toksiskas vielas. Turklāt vidē PFOS piemīt pārneses spēja lielā attālumā, un to ietekme var būt nelabvēlīga, un tādējādi tie atbilst kritērijiem, lai tos uzskatītu par noturīgiem organiskiem piesārņotājiem (NOP) saskaņā ar Stokholmas Konvenciju (4). SCHER ir konstatējusi nepieciešamību veikt sīkāku zinātnisku PFOS bīstamības risku novērtējumu, bet tā piekritusi arī tam, ka var būt nepieciešami risku samazināšanas pasākumi, lai nepieļautu atgriešanos pie agrākajiem lietojumiem. Saskaņā ar SCHER pašlaik svarīgākie ir lietojumi aviācijā, pusvadītāju ražošanā un fotogrāfijā, kas šķietami nerada būtiskus riskus videi un veselībai, ja tiek iespējami samazinātas izplūdes vidē un darba vietās. Attiecībā uz ugunsdzēšamajām putām SCHER piekrīt tam, ka pirms pieņemt galīgu lēmumu, būtu jāizvērtē aizstājēju vides un veselības riska faktori, kam ir kaitīga ietekme uz cilvēku veselību un vidi. SCHER piekrīt arī PFOS izmantošanas ierobežojumiem galvanizācijas nozarē, ja nav iespējams veikt citus pasākumus, lai līdz ievērojami zemākam līmenim samazinātu metālu galvanizācijas laikā radušās emisijas.

(4)

Lai aizsargātu cilvēku veselību un vidi, jāierobežo PFOS laišana tirgū un lietošana. Šī direktīva attiektos uz kaitīgās iedarbības risku lielāko daļu. Citi neliela apjoma PFOS lietojumi šķietami risku nerada, un tāpēc pašlaik tiem ir ierobežojumu atbrīvojums. Tomēr īpaša uzmanība būtu jāpievērš galvanizācijas procesiem, kuros tiek izmantoti PFOS, un tādējādi šo procesu rezultātā radušās izplūdes būtu jāsamazina līdz minimumam, izmantojot labākās pieejamās tehnoloģijas (turpmāk — “BAT”), turklāt pilnībā ņemot vērā visu būtisko informāciju, kas iekļauta BAT atsauces dokumentā attiecībā uz metālu un plastmasas virsmas apstrādi, kā tas izstrādāts izmantošanai saskaņā ar Padomes Direktīvu 96/61/EK (1996. gada 24. septembrs) par piesārņojuma integrētu novēršanu un kontroli (5) (IPPC direktīvu). Turklāt dalībvalstīm jāievieš šo lietojumu uzskaite, lai iegūtu informāciju par pašreiz lietoto vielu un to izplūžu daudzumiem.

(5)

Vides aizsardzības labad ierobežojumi jānosaka arī PFOS saturošajiem pusfabrikātiem un izstrādājumiem. Ierobežojumam jāattiecas uz visiem produktiem un izstrādājumiem, kuriem PFOS ir speciāli pievienoti, ņemot vērā, ka PFOS, iespējams, tika izmantoti noteiktu produktu un izstrādājumu, piemēram, tekstilizstrādājumu, tikai atsevišķās daļās vai pārklājumos. Ar šo direktīvu ierobežojumus nosaka tikai jauniem produktiem, un tie neattiecas ne uz lietošanā jau esošajiem produktiem, ne lietoto preču tirgu. Tomēr būtu jānosaka PFOS saturošo ugunsdzēšamo putu krājumi, un to turpmākā lietošanas būtu jāatļauj tikai uz noteiktu laiku, lai tādējādi novērstu papildu emisijas, kas rodas, izmantojot šādus produktus.

(6)

Lai galu galā nodrošinātu, ka PFOS lietošana tiek pakāpeniski pārtraukta, Komisijai, pamatojoties uz jaunu informāciju par lietojumiem un izstrādātajām drošākām alternatīvām, vajadzētu pārskatīt šajā direktīvā noteiktos atbrīvojumus. Atbrīvojumu var arī turpmāk piemērot tikai būtiski svarīgos nolūkos ar noteikumu, ka nav pieejamas drošākas tehniski un ekonomiski iespējamas vielas vai tehnoloģijas un ka, lai samazinātu PFOS emisijas, tiek izmantotas labākās pieejamās tehnoloģijas.

(7)

Pastāv aizdomas, ka perfluoroktānskābei (PFOA) un tās sāļiem piemīt tāds pats riska profils kā PFOS, un tāpēc ir regulāri jāpārbauda īstenojamās risku novērtēšanas darbības un drošāku alternatīvu pieejamība, kā arī jānosaka, kādus riska samazināšanas pasākumus, tostarp arī tirgū laišanas un lietošanas ierobežojumus, nepieciešamības gadījumā vajadzētu piemērot Eiropas Savienībā.

(8)	Tāpēc attiecīgi jāgroza Direktīva 76/769/EEK (6).

(9)	Šīs direktīvas mērķis ir ieviest saskaņotus noteikumus par PFOS, tādējādi pasargājot iekšējo tirgu, un, kā paredzēts Līguma 95. pantā, vienlaikus nodrošinot augsta līmeņa veselības un vides aizsardzību.

(10)

Šī direktīva neskar Kopienas tiesību aktus, kuros noteiktas strādājošo aizsardzības minimālās prasības, piemēram, Padomes Direktīvu 89/391/EEK (1989. gada 12 jūnijs) par tādu pasākumu ieviešanu, kas uzlabo darbinieku drošību un veselības aizsardzību darbā (7), un atsevišķas direktīvas, kas uz to pamatojas, jo īpaši Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2004/37/EK (2004. gada 29. aprīlis) par darbinieku aizsardzību pret riska faktoriem, kas saistīti ar pakļaušanu kancerogēnu vai mutagēnu vielu iedarbībai darba vietā (sestā atsevišķā Padomes direktīva Direktīvas 89/391/EEK 16. panta 1. punkta nozīmē (kodificētā versija) (8) un Padomes Direktīvu 98/24/EK (1998. gada 7. aprīlis) par darbinieku veselības un drošības aizsardzību darba vietā pret riska faktoriem, kas saistīti ar ķīmiskām vielām (četrpadsmitā atsevišķā direktīva Direktīvas 89/391/EEK 16. panta 1. punkta nozīmē) (9),

IR PIEŅĒMUŠI ŠO DIREKTĪVU.

1. pants

Direktīvas 76/769/EEK I pielikumu groza, kā noteikts šīs direktīvas pielikumā.

2. pants

1. Dalībvalstis pieņem un publicē normatīvos un administratīvos aktus, kas vajadzīgi, lai vēlākais līdz ... (10) izpildītu šīs direktīvas prasības. Dalībvalstis tūlīt dara zināmu Komisijai šo noteikumu tekstu kopā ar atbilstības tabulu, kur atspoguļota atbilstība starp minētajiem noteikumiem un šo direktīvu.

Šos pasākumus tās piemēro no ... (11).

Kad dalībvalstis pieņem minētos noteikumus, tajos ietver atsauci uz šo direktīvu vai arī šādu atsauci pievieno to oficiālajai publikācijai. Dalībvalstis nosaka paņēmienus, kā izdarīt šādas atsauces.

2. Dalībvalstis dara Komisijai zināmus to tiesību aktu galvenos noteikumus, ko tās pieņēmušas jomā, uz kuru attiecas šī direktīva.

3. pants

Šī direktīva stājas spēkā publicēšanas dienā Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

4. pants

Šī direktīva ir adresēta dalībvalstīm.

..., ...

Eiropas Parlamenta vārdā

priekšsēdētājs

Padomes vārdā

priekšsēdētājs

(1) OV C 195, 18.8.2006., 10. lpp.

(2) Eiropas Parlamenta 2006. gada 25. oktobra Atzinums.

(3) OV L 84, 5.4.1993., 1. lpp. Regulā grozījumi izdarīti ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1882/2003 (OV L 284, 31.10.2003., 1. lpp.).

(4) Padomes Lēmums Nr. 2006/507/EK (2004. gada 14. oktobris) par to, kā Eiropas Kopienas vārdā noslēdz Stokholmas Konvenciju par noturīgajiem organiskajiem piesārņotājiem (OV L 209, 31.07.2006., 1. lpp.).

(5) OV L 257, 10.10.1996., 26. lpp. Direktīvā jaunākie grozījumi izdarīti ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 166/2006 (OV L 33, 4.2.2006., 1. lpp.).

(6) OV L 262, 27.9.1976., 201. lpp. Direktīvā jaunākie grozījumi izdarīti ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2005/90/EK (OV L 33, 4.2.2006., 28. lpp.).

(7) OV L 183, 29.6.1989., 1. lpp. Direktīvā grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 1882/2003.

(8) OV L 158, 30.4.2004., 50. lpp. Kļūdas labojumsOV L 229, 29.6.2004., 23. lpp.

(9) OV L 131, 5.5.1998., 11. lpp. Direktīvā grozījumi izdarīti ar 2003. gada Pievienošanās aktu.

(10) Viens gads pēc šīs direktīvas spēkā stāšanās dienas.

(11) 18 mēneši pēc šīs direktīvas spēkā stāšanās dienas.

PIELIKUMS

I pielikumam Direktīvā 76/769/EEK pievieno šādu punktu:

52.

Perfluoroktānsulfonāti (PFOS) C8F17SO2X (X = OH, metāla sāls (O-M+), halogenīds, amīds u. c. atvasinājumi, ieskaitot polimērus)

1)	Nedrīkst laist tirgū vai izmantot par vielu vai sastāvdaļu preparātos masas koncentrācijā, kas ir vienāda vai lielāka par 0,005 %.

Nedrīkst laist tirgū pusfabrikātos un izstrādājumos vai to daļās, ja PFOS masas koncentrācija ir vienāda vai lielāka par 0,1% un tā ir aprēķināta, pamatojoties uz strukturāli vai mikrostrukturāli noteiktu daļu, kas satur PFOS, masu, vai tekstilizstrādājumos un citos pārklātos materiālos, ja PFOS daudzums ir vienāds vai lielāks par 1 μg/m2 no pārklātā materiāla.

Atkāpjoties no iepriekšminētā, 1. punkts un 2. punkts neattiecas uz šiem izstrādājumiem, kā arī vielām un preparātiem, kas nepieciešami šādu izstrādājumu izgatavošanai:

a)	gaismas izturīgiem un atstarojošiem pārklājumiem fotolitogrāfijas procesos;

b)	fotogrāfiskajiem pārklājumiem, ko izmanto filmām, papīriem vai iespiedplatēm;

miglas supresantiem nedekoratīvās cietās hromēšanas (VI) procesā un mitrinātājiem, ko izmanto kontrolējamās elektrogalvanizācijas sistēmās, kad vidē izplūdušo PFOS daudzums ir samazināts līdz minimumam, pilnībā izmantojot attiecīgās labākās pieejamās tehnoloģijas, kas izstrādātas atbilstīgi Padomes Direktīvai 96/61/EK (1996. gada 24. septembris) par piesārņojuma integrētu novēršanu un kontroli (1);

d)	aviācijā izmantojamajiem hidrauliskajiem šķidrumiem.

4)	Atkāpjoties no 1. punkta, ugunsdzēšamās putas, kas laistas tirgū pirms ... (3), var izmantot līdz ... (4).

5)	1. un 2. punktu piemēro, neskarot Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 648/2004 (2004. gada 31. marts) par mazgāšanas līdzekļiem (2).

Ne vēlāk kā līdz ... (5) dalībvalstis ievieš, informējot par to Komisiju, uzskaiti, kurā iekļauj informāciju par:

a)	3. punkta c) apakšpunktā minētajiem procesiem, attiecībā uz kuriem tiek piemēroti atbrīvojumi, kā arī lietojamo PFOS un to izplūžu daudzumiem;

b)	PFOS saturošo ugunsdzēšamo putu pašreizējiem krājumiem.

Tiklīdz ir pieejama detalizēta informācija par lietojumiem un drošākām, izmantošanai paredzētām alternatīvām vielām vai tehnoloģijām, Komisija pārskata katru 3.a—3.d punktā iekļauto atbrīvojumu tā, ka:

a)	pakāpeniski tiek pārtraukta PFOS izmantošana, ja drošāku alternatīvu izmantošana ir tehniski un ekonomiski iespējama;

b)	atbrīvojumus var piemērot arī turpmāk tikai attiecībā uz būtiski svarīgiem nolūkiem, ja to gadījumos nepastāv drošākas alternatīvas un ja tika ziņots par pasākumiem, kas veikti drošāku alternatīvu rašanai;

c)	PFOS izplūdes vidē ir samazinātas līdz minimumam, piemērojot labākās pieejamās tehnoloģijas.

Komisija regulāri pārbauda īstenojamās risku novērtēšanas darbības, kā arī to, vai ir pieejamas drošākas alternatīvas vielām un tehnoloģijām, kurās tiek izmantota perfluoroktānskābe (PFOA) un ar to saistītas vielas, un ierosina pasākumus, tostarp arī tirgū laišanas un lietošanas ierobežojumus, kas nepieciešami noteikto risku samazināšanai, jo īpaši, ja ir pieejamas tehniski un ekonomiski iespējamas drošākas alternatīvas vielas vai tehnoloģijas.

(1) OV L 257, 10.10.1996., 26. lpp. Direktīvā jaunākie grozījumi izdarīti ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 166/2006 (OV L 33, 4.2.2006., 1. lpp.).

(2) OV L 104, 8.4.2004., 1. lpp. Regulā grozījumi izdarīti ar Komisijas Regulu (EK) Nr. 907/2006 (OV L 168, 21.6.2006., 5. lpp.).

(3) Šīs direktīvas spēkā stāšanās diena.

(4) 54 mēneši pēc šīs direktīvas spēkā stāšanās dienas.

(5) 24 mēneši pēc šīs direktīvas spēkā stāšanās dienas.

P6_TA(2006)0445

SIS II izveide, darbība un izmantojums (regula) ***I

Eiropas Parlamenta normatīvā rezolūcija par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai par otrās paaudzes Šengenas Informācijas sistēmas (SIS II) izveidi, darbību un izmantojumu (COM(2005)0236 — C6-0174/2005 — 2005/0106(COD))

(Koplēmuma procedūra: pirmais lasījums)

Eiropas Parlaments,

—	ņemot vērā Komisijas priekšlikumu Eiropas Parlamentam un Padomei (COM(2005)0236) (1),

—	ņemot vērā EK līguma 251. panta 2. punktu, 62. panta 2. punkta a) apakšpunktu un 66. pantu, saskaņā ar kuriem Komisija iesniedza priekšlikumu Parlamentam (C6-0174/2005),

—	ņemot vērā Reglamenta 51. pantu,

—	ņemot vērā Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu komitejas ziņojumu un Budžeta komitejas atzinumu (A6-0355/2006),

1.	apstiprina grozīto Komisijas priekšlikumu;

2.	aicina Komisiju vēlreiz apspriesties ar Parlamentu, ja tā paredz būtiski grozīt šo priekšlikumu vai aizstāt to ar citu tekstu;

3.	uzdod priekšsēdētājam nosūtīt Parlamenta nostāju Padomei un Komisijai.

(1) OV vēl nav publicēts.

P6_TC1-COD(2005)0106

Eiropas Parlamenta nostāja, pieņemta pirmajā lasījumā 2006. gada 25. oktobrī, lai pieņemtu Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. .../2006 par otrās paaudzes Šengenas informācijas sistēmas (SIS II) izveidi, darbību un izmantojumu

EIROPAS PARLAMENTS UN EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu un jo īpaši tā 62. panta 2. punkta a) apakšpunktu, 63. panta 3. punkta b) apakšpunktu un 66. pantu,

ņemot vērā Komisijas priekšlikumu,

saskaņā ar Līguma 251. pantā noteikto procedūru (1),

tā kā:

(1)

Šengenas Informācijas sistēma (“SIS”), kas izveidota saskaņā ar IV sadaļu 1990. gada 19. jūnija Konvencijā, ar ko īsteno 1985. gada 14. jūnija Šengenas Nolīgumu starp Beniluksa Ekonomikas savienības valstu valdībām, Vācijas Federatīvās Republikas valdību un Francijas Republikas valdību par pakāpenisku kontroles atcelšanu pie kopīgām robežām (2) (“Šengenas Konvencija”), ir būtisks līdzeklis Šengenas acquis noteikumu piemērošanai, kā tie iekļauti Eiropas Savienības sistēmā.

(2)

Otrās paaudzes Šengenas Informācijas sistēmas (“SIS II”) izveide ir uzticēta Komisijai saskaņā ar Padomes Regulu (EK) Nr. 2424/2001 (3) un Padomes Lēmumu 2001/886/TI (4) (2001. gada 6. decembris) par otrās paaudzes Šengenas Informācijas sistēmas (SIS II) izstrādi. SIS II aizstās SIS, kas izveidota saskaņā ar Šengenas Konvenciju.

(3)

Šī regula veido vajadzīgo juridisko pamatu SIS II pārvaldībai attiecībā uz jautājumiem, uz ko attiecas Eiropas Kopienas dibināšanas līgums (“Līgums”). Padomes Lēmums 2006/.../TI (... gada ...) par par otrās paaudzes Šengenas Informācijas sistēmas (SIS II) izveidi, darbību un izmantošanu (5) veido vajadzīgo juridisko pamatu SIS II pārvaldībai attiecībā uz jautājumiem, uz ko attiecas Līgums par Eiropas Savienību.

(4)	Tas, ka tiesisko pamatu, kas vajadzīgs SIS II pārvaldībai, veido atsevišķi instrumenti, neskar principu, ka SIS II ir vienota informācijas sistēma, kam kā tādai būtu jādarbojas. Tāpēc dažiem šo instrumentu noteikumiem vajadzētu būt identiskiem.

(5)	SIS II vajadzētu būt papildu pasākumam, kas palīdz uzturēt augstu drošības līmeni brīvības, drošības un tiesiskuma telpā, atbalstot tādas ar Šengenas acquis saistītas politikas īstenošanu, kas attiecas uz personu pārvietošanos, kā noteikts Līguma trešās daļas IV sadaļā.

(6)

Vajadzētu precizēt SIS II mērķus, tās tehnisko uzbūvi un finansējumu, paredzēt noteikumus par tās darbību, izmantošanu un noteikt pienākumus, sistēmā ievadāmo datu veidus, datu ievadīšanas mērķus, ievadīšanas kritērijus, iestādes, kam ir tiesības piekļūt datiem, brīdinājumu sasaisti, kā arī turpmākus noteikumus par datu apstrādi un personas datu aizsardzību.

(7)	SIS II ir jāietver centrālā sistēma (centrālā SIS II) un attiecīgo valstu sistēmas. Ar centrālās SIS II un saistītās sakaru infrastruktūras darbību saistītie izdevumi būtu jāsedz no Eiropas Savienības vispārējā budžeta.

(8)	Jāsagatavo rokasgrāmata ar sīki izstrādātiem noteikumiem noteiktas papildinformācijas apmaiņai attiecībā uz darbību, kas jāveic atbilstīgi brīdinājumam. Valsts iestādēm katrā dalībvalstī būtu jānodrošina šādas informācijas apmaiņa.

(9)

Pārejas posmā Komisijai vajadzētu būt atbildīgai par centrālās SIS II un sakaru infrastruktūras sastāvdaļu darbības pārvaldību. Tomēr nolūkā nodrošināt sekmīgu pāreju uz SIS II Komisija var šo atbildību pilnībā vai daļēji deleģēt divām publiskā sektora struktūrām. Ilgtermiņā un saskaņā ar ietekmes novērtējumu, kurā ietverta plaša alternatīvu analīze no finansiālā, operatīvā un organizatoriskā viedokļa, un saskaņā ar Komisijas tiesību aktu priekšlikumiem būtu jāizveido pārvaldības iestāde, kas ir atbildīga par šiem uzdevumiem. Pārējas posmam nevajadzētu būtu ilgākam par pieciem gadiem no šīs regulas piemērošanas dienas.

(10)

SIS II vajadzētu būt ietvertiem brīdinājumiem par ieceļošanas vai uzturēšanās atteikumu. Ir vajadzīgs arī turpmāk apsvērt to noteikumu saskaņošanu, ar ko reglamentē pamatojumus brīdinājumu izdošanai attiecībā uz trešo valstu valstspiederīgajiem, lai atteiktu ieceļošanu vai uzturēšanos, un precizēt šādu brīdinājumu lietojumu saskaņā ar patvēruma, imigrācijas un atgriešanās politiku. Tādēļ trīs gadus pēc šīs regulas piemērošanas dienas Komisijai būtu jāpārskata noteikumi par mērķiem un par nosacījumiem brīdinājumu izdošanai, lai atteiktu ieceļošanu vai uzturēšanos.

(11)

Brīdinājumi, lai atteiktu ieceļošanu vai uzturēšanos, SIS II nebūtu jāsaglabā ilgāk kā nepieciešams, lai īstenotu to mērķus, kuriem tie sniegti. Parasti šādi brīdinājumi būtu automātiski jādzēš no SIS II pēc trim gadiem. Lēmums par brīdinājuma ilgāku saglabāšanu būtu jāpieņem, pamatojoties uz visaptverošu individuālu izvērtējumu. Dalībvalstīm šie brīdinājumi būtu jāpārskata minētajā trīs gadu termiņā un jāveido statistika par to brīdinājumu skaitu, kuru saglabāšanas termiņš ir pagarināts.

(12)

SIS II vajadzētu būt iespējai apstrādāt biometriskos datus, lai palīdzētu ticami identificēt attiecīgas personas. Šai sakarā ar SIS II vajadzētu būt arī iespējai apstrādāt to personu datus, kuru identitāte ir ļaunprātīgi izmantota, lai novērstu nepareizas identifikācijas dēļ radušās grūtības, ievērojot attiecīgus drošības pasākumus, jo īpaši attiecīgās personas piekrišanu un stingru to mērķu ierobežošanu, kuru dēļ šādus datus var apstrādāt.

(13)	Dalībvalstīm vajadzētu būt iespējai veikt brīdinājumu sasaisti SIS II. Tam, ka dalībvalsts izveido saites starp diviem vai vairākiem brīdinājumiem, nevajadzētu ietekmēt veicamo darbību, saglabāšanas periodu vai piekļuves tiesības brīdinājumiem.

(14)	Datus, kas apstrādāti SIS II, piemērojot šo regulu, nevajadzētu nodot vai darīt pieejamus trešām valstīm vai starptautiskām organizācijām.

(15)

Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 95/46/EK (1995. gada 24. oktobris) par personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti (6) piemēro personas datu apstrādei, ko veic, piemērojot šo regulu. Tas ietver personas datu apstrādātāja iecelšanu un iespēju dalībvalstīm paredzēt atbrīvojumus un ierobežojumus attiecībā uz dažām tiesībām un pienākumiem, tostarp attiecībā uz attiecīgās personas piekļuves un informācijas tiesībām. Direktīvā 95/46/EK izklāstītie principi vajadzības gadījumā būtu jāpapildina vai jāprecizē šajā regulā.

(16)

Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 45/2001 (2000. gada 18. decembris) par personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti (7) un jo īpaši tās noteikumus par apstrādes konfidencialitāti un drošību piemēro personas datu apstrādei, ko veic Kopienas iestādes vai struktūras, tām pildot savus pienākumus saistībā ar SIS II darbības pārvaldību. Regulā (EK) Nr. 45/2001 izklāstītie principi vajadzības gadījumā būtu jāpapildina vai jāprecizē šajā regulā.

(17)	Ciktāl tas attiecas uz konfidencialitāti, ierēdņiem un citiem darbiniekiem, kuri ir nodarbināti un strādā saistībā ar SIS II, piemēro attiecīgos noteikumus Eiropas Kopienu Civildienesta noteikumos un Eiropas Kopienu pārējo darbinieku nodarbināšanas kārtībā.

(18)

Ir lietderīgi, ka valstu uzraudzības iestādes uzrauga dalībvalsts veiktās personas datu apstrādes likumību, bet Eiropas Datu aizsardzības uzraudzītājam, kas iecelts atbilstīgi Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmumam 2004/55/EK (2003. gada 22. decembris), ar ko ieceļ neatkarīgu uzraudzības struktūru, kas paredzēta EK līguma 286. pantā (8), būtu jākontrolē Kopienas iestāžu un struktūru darbības saistībā ar personas datu apstrādi, ņemot vērā Kopienas iestāžu un struktūru ierobežotos uzdevumus attiecībā uz pašiem datiem.

(19)	Gan dalībvalstīm, gan Komisijai būtu jāizstrādā drošības plāns, lai atvieglinātu saistību izpildi drošības jomā, un tām būtu jāsadarbojas, lai no kopīga skatu punkta risinātu drošības jautājumus.

(20)

Pārredzamības nodrošināšanai Komisijai vai, ja tā ir izveidota, pārvaldības iestādei ik pēc diviem gadiem būtu jāizstrādā ziņojums par centrālās SIS II un sakaru infrastruktūras tehnisko darbību, tostarp to drošību, un par papildinformācijas apmaiņu. Komisijai ik pēc četriem gadiem būtu jāveic vispārējs novērtējums.

(21)

Dažus SIS II aspektus — piemēram, tehniskus noteikumus datu ievadīšanai, tostarp attiecībā uz datiem, kas vajadzīgi brīdinājumu ievadīšanai, atjaunināšanai, dzēšanai un meklēšanai, noteikumus attiecībā uz brīdinājumu savietojamību un prioritāti, brīdinājumu sasaisti un papildinformācijas apmaiņu — ņemot vērā šādu aspektu tehnisko būtību, detalizācijas pakāpi un nepieciešamību veikt regulāru atjaunināšanu — nevar pilnībā reglamentēt ar šo regulu. Īstenošanas pilnvaras attiecībā uz šiem aspektiem tāpēc būtu jādeleģē Komisijai. Tehniskajos noteikumos brīdinājumu meklēšanai būtu jāņem vērā valstu sistēmu sekmīga darbība. Atkarībā no tā, kāds ir Komisijas veiktais ietekmes novērtējums, būtu jāpieņem lēmums par to, ciktāl īstenošanas pasākumi varētu būt pārvaldības iestādes kompetencē, tiklīdz tā ir izveidota.

(22)	Pasākumi, kas vajadzīgi šīs regulas īstenošanai, būtu jāpieņem saskaņā ar Padomes Lēmumu 1999/468/EK (1999. gada 28. jūnijs), ar ko nosaka Komisijai piešķirto ieviešanas pilnvaru īstenošanas kārtību (9).

(23)

Ir lietderīgi paredzēt pārejas noteikumus attiecībā uz brīdinājumiem, kas izdoti SIS un ko pārnesīs uz SIS II. Dažus Šengenas acquis noteikumus būtu jāturpina piemērot ierobežotu laiku līdz tam, kad dalībvalstis ir izskatījušas šo brīdinājumu savietojamību ar jauno juridisko sistēmu. Prioritārā kārtā būtu jāizskata brīdinājumu par personām savstarpēja saderība. Turklāt jebkādām izmaiņām, papildinājumam, labojumam vai atjauninājumam brīdinājumā, kas pārnests no SIS uz SIS II, kā arī jebkādai atsaucei uz šādu brīdinājumu būtu nekavējoties jāizraisa tūlītēja pārbaude par brīdinājuma saderību ar šīs regulas noteikumiem.

(24)	Jāparedz īpaši noteikumi attiecībā uz budžeta daļu, kas iezīmēta SIS darbībām un kas nav daļa no Eiropas Savienības vispārējā budžeta.

(25)

Ņemot vērā to, ka veicamās rīcības mērķus — proti, vienotas informācijas sistēmas izveidi un pārvaldību — nevar pietiekami labi sasniegt atsevišķās dalībvalstīs, un to, ka minētās rīcības mēroga un iedarbības dēļ šos mērķus var labāk sasniegt Kopienas līmenī, Kopiena var pieņemt pasākumus saskaņā ar Līguma 5. pantā noteikto subsidiaritātes principu. Saskaņā ar minētajā pantā noteikto proporcionalitātes principu šajā regulā paredz vienīgi tos pasākumus, kas ir vajadzīgi šo mērķu sasniegšanai.

(26)	Šajā regulā ir respektētas pamattiesības un ievēroti principi, kas atzīti jo īpaši Eiropas Savienības Pamattiesību hartā.

(27)

Saskaņā ar 1. un 2. pantu Protokolā par Dānijas nostāju, kas pievienots Līgumam par Eiropas Savienību un Eiropas Kopienas dibināšanas līgumam, Dānija nepiedalās šīs regulas pieņemšanā, un Dānijai šī regula nav saistoša un neattiecas uz to. Tā kā šī regula papildina Šengenas acquis atbilstīgi Līguma trešās daļas IV sadaļai, Dānija saskaņā ar minētā protokola 5. pantu sešos mēnešos pēc šīs regulas pieņemšanas dienas būtu jāizlemj, vai tā šo regulu transponēs savos tiesību aktos.

(28)

Šī regula papildina tos Šengenas acquis noteikumus, kuru īstenošanā Apvienotā Karaliste nepiedalās saskaņā ar Padomes Lēmumu 2000/365/EK (2000. gada 29. maijs) par Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotās Karalistes lūgumu piedalīties dažu Šengenas acquis noteikumu īstenošanā (10). Tādēļ Apvienotā Karaliste nepiedalās šīs regulas pieņemšanā, un tā nav Apvienotajai Karalistei saistoša un neattiecas uz to.

(29)

Šī regula papildina tos Šengenas acquis noteikumus, kuru īstenošanā Īrija nepiedalās saskaņā ar Padomes Lēmumu 2002/192/EK (2002. gada 28. februāris) par Īrijas lūgumu piedalīties dažu Šengenas acquis noteikumu īstenošanā (11). Tādēļ Īrija nepiedalās šīs regulas pieņemšanā, un tā nav Īrijai saistoša un neattiecas uz to.

(30)	Šī regula neskar pasākumus Apvienotās Karalistes un Īrijas daļējai dalībai Šengenas acquis īstenošanā, kā noteikts, attiecīgi, Lēmumā 2000/365/EK un Lēmumā 2002/192/EK.

(31)

Attiecībā uz Islandi un Norvēģiju — saskaņā ar Nolīgumu starp Eiropas Savienības Padomi un Islandes Republiku un Norvēģijas Karalisti par šo valstu asociēšanu Šengenas acquis īstenošanā, piemērošanā un pilnveidošanā (12) — šī regula ir to Šengenas acquis noteikumu pilnveidošana, kuri attiecas uz jomu, kas minēta 1. panta G. punktā Padomes 1999. gada 17. maija Lēmumā 1999/437/EK (13) par dažiem pasākumiem minētā nolīguma piemērošanai.

(32)

Būtu jāparedz procedūra, kā Islandes un Norvēģijas pārstāvjiem iesaistīties to komiteju darbībā, kuras palīdz Komisijai īstenot tai piešķirtās izpildu pilnvaras. Tāda procedūra ir iecerēta minētajam nolīgumam pievienotajās Eiropas Savienības Padomes un Islandes Republikas un Norvēģijas Karalistes vēstuļu apmaiņās par komitejām, kas palīdz Eiropas Komisijai īstenot tai piešķirtās izpildes pilnvaras (14).

(33)

Attiecībā uz Šveici — saskaņā ar Nolīgumu, kas parakstīts starp Eiropas Savienību, Eiropas Kopienu un Šveices Konfederāciju par Šveices Konfederācijas asociēšanu Šengenas acquis īstenošanā, piemērošanā un pilnveidošanā, — šī regula ir to Šengenas acquis noteikumu pilnveidošana, kuri attiecas uz jomu, kas minēta Lēmuma 1999/437/EK 1. panta G. punktā, to lasot saistībā ar 4. panta 1. punktu Lēmumos 2004/849/EK (15) un 2004/860/EK (16).

(34)	Būtu jāparedz procedūra, kā Šveices pārstāvjiem iesaistīties to komiteju darbībā, kas palīdz Komisijai īstenot tai piešķirtās izpildu pilnvaras. Tāda procedūra ir iecerēta Kopienas un Šveices vēstuļu apmaiņā, kas pievienota minētajam nolīgumam.

(35)	Šī regula ir akts, kas pieņemts atbilstīgi Šengenas acquis vai kā citādi saistīts ar to, kā noteikts 2003. gada Pievienošanās akta 3. panta 2. punktā.

(36)	Apvienotajai Karalistei un Īrijai šī regula būtu jāpiemēro no dienas, ko nosaka saskaņā ar procedūrām, kuras izklāstītas attiecīgos instrumentos par Šengenas acquis piemērošanu minētajām dalībvalstīm,

IR PIEŅĒMUŠI ŠO REGULU.

I nodaļa

Vispārīgi noteikumi

1. pants

SIS II izveide un vispārējais mērķis

1. Ar šo izveido otrās paaudzes Šengenas Informācijas sistēmu (“SIS II”).

2. Saskaņā ar šo regulu SIS II mērķis ir nodrošināt augstu drošības līmeni brīvības, drošības un tiesiskuma telpā, tostarp dalībvalstu teritorijā nodrošināt sabiedrības drošības sabiedriskās kārtības uzturēšanu un saglabāšanu, un piemērot Līguma IV sadaļas noteikumus par personu pārvietošanos to teritorijās, izmantojot šīs sistēmas izplatīto informāciju.

2. pants

Darbības joma

1. Ar šo regulu paredz nosacījumus un kārtību tādu brīdinājumu ievadīšanai un apstrādei SIS II, kas izdoti attiecībā uz trešo valstu valstspiederīgajiem, un papildinformācijas un papildu datu apmaiņai, lai atteiktu ieceļošanu vai uzturēšanos dalībvalstī.

2. Tāpat ar šo regulu paredz noteikumus par SIS II tehnisko uzbūvi, dalībvalstu un 15. pantā minētās pārvaldības iestādes atbildību, vispārēju datu apstrādi, attiecīgo personu tiesībām un atbildību.

3. pants

Definīcijas

Šajā regulā piemēro šādas definīcijas:

a)	“brīdinājums” ir datu kopums, ko ievada SIS II un kas kompetentajām iestādēm ļauj identificēt personu, lai konkrēti rīkotos;

“papildinformācija” ir informācija, ko neglabā SIS II, bet kas ir saistīta ar SIS II brīdinājumiem un ar ko apmainās:

i)	lai dalībvalstis var savstarpēji apspriesties vai informēt cita citu, ievadot brīdinājumu,

ii)	pēc pozitīvas atbildes saņemšanas, lai varētu attiecīgi rīkoties,

iii)	ja nav iespējams veikt prasīto rīcību,

iv)	apsverot SIS II datu kvalitāti,

v)	apsverot brīdinājumu savietojamību un prioritāti,

vi)	saistībā ar piekļuves tiesībām;

c)	“papildu dati” ir dati, ko saglabā SIS II un kas saistīti ar SIS II brīdinājumiem un nekavējoties pieejami kompetentajām iestādēm, ja SIS II meklēšanas rezultātā atrod personu, par kuru dati ir ievadīti SIS II;

“trešās valsts valstspiederīgais” ir jebkura persona, kas nav:

i)	ne Eiropas Savienības pilsonis Līguma 17. panta 1. punkta nozīmē,

ii)	ne arī trešās valsts valstspiederīgais, kuram — saskaņā ar nolīgumiem starp Kopienu un tās dalībvalstīm, no vienas puses, un attiecīgo valsti, no otras puses, ir tādas pašas brīvas pārvietošanās tiesības, kādas ir Eiropas Savienības pilsoņiem;

e)	“personas dati” ir jebkura informācija par identificētu vai identificējamu fizisko personu (“datu subjektu”); identificējama persona ir persona, ko var tieši vai netieši identificēt;

“personas datu apstrāde” (“apstrāde”) ir jebkura darbība vai darbību kopums, kas ar vai bez automatizētiem līdzekļiem veiktas ar personas datiem, kā datu vākšana, reģistrācija, organizēšana, saglabāšana, piemērošana vai pārveidošana, atgūšana, aplūkošana, izmantošana, atklāšana, izmantojot pārsūtīšanu, izplatīšanu vai citādi padarot tos pieejamus, saskaņošana vai savienošana, piekļuves liegšana, dzēšana vai iznīcināšana.

4. pants

SIS II tehniskā arhitektūra un darbības veidi

1. SIS II veido:

centrālā sistēma (“centrālā SIS II”), ko veido:

—	tehniskā nodrošinājuma vienība (“CS-SIS”), kurā ietverta datubāze — “SIS II datubāze”;

—	vienota valsts saskarne (“NI-SIS”);

b)	valsts sistēma katrā dalībvalstī (“N.SIS II”), ko veido valsts datu sistēmas, kuras ir saistītas ar centrālo SIS II. N.SIS II var ietvert datu datni (“valsts eksemplārs”), kas ir pilnīga vai daļēja SIS II datubāzes kopija;

c)	CS-SIS un NI-SIS savstarpējo sakaru infrastruktūra (“sakaru infrastruktūra”), kas nodrošina SIS II datiem atvēlētu kodētu virtuālu tīklu un SIRENE biroju savstarpēju datu apmaiņu, kā minēts 7. panta 2. punktā.

2. SIS II datus ievada, atjaunina, dzēš un tajos veic meklēšanu, izmantojot dažādās N.SIS II sistēmas. Valsts eksemplāru dara pieejamu, lai veiktu automatizētu meklēšanu katras dalībvalsts teritorijā, kas lieto tādu eksemplāru. Veikt meklēšanu citu dalībvalstu N.SIS II datu datnēs nav iespējams.

3. CS-SIS, ar ko veic tehniskās uzraudzības un administrācijas uzdevumus, atrodas Strasbūrā (Francijā), un CS-SIS dublējums, kurš spēj nodrošināt visas galvenās CS-SIS funkcijas šīs sistēmas avārijas gadījumā, atrodas Sankt Johann im Pongau (Austrijā).

4. CS-SIS nodrošina pakalpojumus, kas vajadzīgi, lai ievadītu un apstrādātu SIS II datus, tostarp veiktu meklēšanu SIS II datubāzē. Dalībvalstīm, kas lieto valsts eksemplāru, CS-SIS nodrošina:

a)	valsts eksemplāru tiešsaistes atjaunināšanu;

b)	valsts eksemplāru un SIS II datubāzes sinhronizāciju un saskanību;

c)	kārtību valsts eksemplāru inicializēšanai un rekonstrukcijai.

5. pants

Izmaksas

1. Centrālās SIS II un sakaru infrastruktūras izveides, darbības un uzturēšanas izmaksas sedz no Eiropas Savienības vispārējā budžeta.

2. Šīs izmaksas ietver attiecībā uz CS-SIS veikto darbu, kas nodrošina 4. panta 4. punktā minēto pakalpojumu nodrošināšanu.

3. Katras N.SIS II izveides, darbības un uzturēšanas izmaksas sedz no attiecīgās dalībvalsts budžeta.

II nodaļa

Dalībvalstu atbildība

6. pants

Valstu sistēmas

Katra dalībvalsts ir atbildīga par savas N.SIS II izveidi, pārvaldību un uzturēšanu, kā arī par savas N.SIS II sasaistīšanu ar NI-SIS.

7. pants

SIS II birojs un SIRENE birojs

1. Katra dalībvalsts norīko iestādi (“N.SIS II birojs”), kam ir galvenā atbildība par attiecīgo N.SIS II. Minētā iestāde ir atbildīga par N.SIS II netraucētu darbību un drošību, nodrošina kompetentu iestāžu piekļuvi SIS un veic pasākumus, kas vajadzīgi, lai nodrošinātu atbilstību šai regulai. Katra dalībvalsts izdod brīdinājumus ar N.SIS II biroja starpniecību.

2. Katra dalībvalsts izraugās iestādi, kas nodrošina visas papildinformācijas apmaiņu (“SIRENE birojs”) saskaņā ar SIRENE rokasgrāmatas noteikumiem, kā minēts 8. pantā.

Minētie biroji arī koordinē SIS II ievadītās informācijas kvalitātes pārbaudi. Šajos nolūkos tiem ir piekļuve SIS II apstrādātajiem datiem.

3. Dalībvalstis informē pārvaldības iestādi par attiecīgās valsts N.SIS II biroju un SIRENE biroju. Pārvaldības iestāde publicē šo biroju sarakstu kopā ar 31. panta 8. punktā minēto sarakstu.

8. pants

Papildinformācijas apmaiņa

1. Papildinformācijas apmaiņu veic saskaņā ar SIRENE rokasgrāmatu un izmantojot sakaru infrastruktūru. Ja sakaru infrastruktūra nav pieejama, dalībvalstis var papildinformācijas apmaiņai izmantot citus atbilstīgi nodrošinātus tehniskos līdzekļus.

2. Papildinformāciju izmanto vienīgi nolūkā, kādā tā ir nosūtīta.

3. Uz dalībvalsts lūgumu sniegt papildinformāciju atbild iespējami īsā laikā.

4. Sīki izstrādātus papildinformācijas apmaiņas noteikumus pieņem saskaņā ar 51. panta 2. punktā minēto procedūru kā “SIRENE rokasgrāmatu”, neskarot instrumentu, ar ko izveido pārvaldības iestādi.

9. pants

Tehniskā atbilstība

1. Lai nodrošinātu datu ātru un efektīvu pārsūtīšanu, katra dalībvalsts, izveidojot savu N.SIS.II, ievēro protokolus un tehniskās procedūras, kas izveidoti, lai nodrošinātu tās N.SIS II savietojamību ar CS/SIS. Minētos protokolus un tehniskās procedūras izveido saskaņā ar 51. panta 2. punktā minēto procedūru, neskarot instrumentu, ar ko izveido pārvaldības iestādi.

2. Ja dalībvalsts izmanto valsts eksemplāru, tā ar CS-SIS sniegtu pakalpojumu palīdzību nodrošina, ka dati, ko glabā valsts eksemplārā, veicot 4. panta 4. punktā minēto automātisko atjaunināšanu, ir identiski un saskaņoti ar SIS II datubāzi un ka meklēšana attiecīgās valsts eksemplārā sniedz līdzvērtīgu rezultātu SIS II datubāzē veiktai meklēšanai.

10. pants

Drošība — dalībvalstis

1. Katra dalībvalsts attiecībā uz N.SIS II pieņem vajadzīgos pasākumus, tostarp drošības plānu, lai:

a)	fiziski aizsargātu datus, tostarp izstrādājot ārkārtas rīcības plānus kritiskās infrastruktūras aizsardzībai;

b)	liegtu nepilnvarotām personām piekļuvi datu apstrādes iekārtām, ko izmanto personas datu apstrādei (piekļuves kontrole);

c)	nodrošinātu to, ka nepilnvarotas personas nelasa, nekopē, negroza vai nedzēš datu nesējus (datu nesēju kontrole);

d)	liegtu datu neatļautu ievadīšanu datubāzē, kā arī liegtu ievadīto personas datu neatļautu lasīšanu, grozīšanu vai dzēšanu (glabāšanas kontrole);

e)	nepieļautu to, ka nepilnvarotas personas lieto datu automatizētas apstrādes sistēmu ar datu pārraides ierīču palīdzību (lietošanas kontrole);

f)	nodrošinātu to, ka personām, kam ir pilnvaras lietot automatizētās apstrādes sistēmu, ir pieejami vienīgi tie dati, kuriem tām atļauts piekļūt, un ka šīs personas tiem piekļūst tikai ar individuālām un unikālām lietotāju identitātēm un konfidenciāliem pieejas veidiem (datu pieejamības kontrole);

nodrošinātu to, ka iestādes, kurām ir piekļuves tiesības SIS II vai datu apstrādes iekārtām, izstrādā profilus, raksturojot to personu funkcijas un pienākumus, kuras ir pilnvarotas piekļūt, ievadīt, atjaunot, dzēst un meklēt datus, un pēc 44. panta 1. punktā minēto valstu uzraudzības iestāžu lūguma šos profilus nekavējoties dara tām pieejamus (personālie profili);

h)	nodrošinātu to, ka var pārbaudīt un noteikt, kurām iestādēm personas datus var pārraidīt, izmantojot datu pārraides ierīces (datu pārraides kontrole);

i)	nodrošinātu to, ka vēlāk iespējams pārbaudīt un noteikt, kādi personas dati ir ievadīti automatizētā datu apstrādes sistēmā, kurā brīdī un kura persona tos ir ievadījusi, un kādā nolūkā (ievades kontrole);

j)	nodrošinātu to, ka personas datu pārraides un datu nesēju pārsūtīšanas laikā nav iespējama personas datu neatļauta lasīšana, kopēšana, grozīšana vai dzēšana, to jo īpaši nodrošinot ar attiecīgiem kodēšanas paņēmieniem (pārsūtīšanas kontrole);

k)	uzraudzītu šajā punktā minētos drošības pasākumus un veiktu vajadzīgos organizatoriskos pasākumus saistībā ar iekšējo uzraudzību, lai nodrošinātu atbilstību šai regulai (paškontrole).

2. Dalībvalstis pieņem 1. punktā minētajiem pasākumiem līdzvērtīgus pasākumus attiecībā uz drošību saistībā ar papildinformācijas apmaiņu.

11. pants

Konfidencialitāte — dalībvalstis

Katra dalībvalsts saskaņā ar saviem tiesību aktiem piemēro savus noteikumus par dienesta noslēpumu vai citas līdzvērtīgas prasības attiecībā uz konfidencialitāti visām personām un visām struktūrām, kam jāstrādā ar SIS II datiem un papildinformāciju. Šis pienākums ir spēkā arī pēc tam, kad šīs personas vairs neieņem attiecīgo amatu vai netiek nodarbinātas vai kad šo struktūru darbība ir izbeigta.

12. pants

Ierakstu saglabāšana attiecīgajās valstīs

1. Katra dalībvalsts, kas nelieto valsts eksemplārus, nodrošina, ka katra piekļuve personas datiem un visas personas datu apmaiņas ar CS-SIS ir ierakstītas N.SIS II, lai pārbaudītu, vai meklēšana ir vai nav likumīga, lai uzraudzītu datu apstrādes likumību un pašuzraudzības nolūkos, nodrošinot N.SIS II pareizu darbību, datu integritāti un drošību.

2. Dalībvalstis, kas lieto valsts eksemplārus, nodrošina, ka 1. punktā minētajiem mērķiem reģistrē katru piekļuvi SIS II datiem un visas SIS II datu apmaiņas. Tas neattiecas uz 4. panta 4. punktā minētajiem procesiem.

3. Ierakstos konkrēti uzrāda brīdinājumu vēsturi, datu pārraides datumu un laiku, meklēšanā izmantotos datus, atsauci uz pārraidītajiem datiem un gan kompetentās iestādes, gan par datu apstrādi atbildīgās personas vārdu.

4. Ierakstus lieto vienīgi 1. un 2. punktā minētajā nolūkā un dzēš ne ātrāk kā pēc gada un ne vēlāk kā pēc trim gadiem no to izveides dienas. Ierakstus, kuros ietverta brīdinājumu vēsture, dzēš vienu līdz trīs gadus pēc brīdinājumu dzēšanas.

5. Ierakstus var saglabāt ilgāk, ja tie vajadzīgi uzraudzības procedūrām, kas jau ir iesāktas.

6. Kompetentajām valsts iestādēm, kuru pienākumos ir pārbaudīt, vai meklēšana ir likumīga, uzraudzīt datu apstrādes likumību, veikt pašuzraudzību, nodrošināt N.SIS II pareizu darbību, datu integritāti un drošību, atbilstīgi to kompetencei un pēc to lūguma nodrošina piekļuvi šiem ierakstiem, lai tās varētu pildīt savus pienākumus.

13. pants

Pašuzraudzība

Dalībvalstis nodrošina, ka katra iestādei, kurai ir tiesības piekļūt SIS II, veic pasākumus, lai nodrošinātu atbilstību šai regulai, un vajadzības gadījumā sadarbojas ar valsts uzraudzības iestādi.

14. pants

Personāla apmācība

To iestāžu personālu, kam ir tiesības piekļūt SIS II, pienācīgi apmāca par datu drošību un datu aizsardzības noteikumiem, kā arī informē par jebkuru attiecīgi piemērojamu kriminālatbildību un sodiem, pirms tiem piešķir atļauju apstrādāt SIS II uzglabātos datus.

III nodaļa

Pārvaldības iestādes pienākumi

15. pants

Darbības pārvaldība

1. Pēc pārejas posma beigām pārvaldības iestāde, ko finansē no Eiropas Savienības vispārējā budžeta, ir atbildīga par centrālās SIS II darbības pārvaldību. Pārvaldības iestāde sadarbībā ar dalībvalstīm nodrošina to, ka centrālās SIS II vajadzībām vienmēr tiek izmantota vislabākā pieejamā tehnoloģija, pamatojoties uz izmaksu un ieguvumu analīzi.

2. Pārvaldības iestāde ir atbildīga arī par šādiem uzdevumiem, kas saistīti ar sakaru infrastruktūru:

a)	uzraudzību;

drošību;

c)	dalībvalstu un nodrošinātāja attiecību koordinēšanu.

3. Komisija ir atbildīga par visiem pārējiem uzdevumiem, kas saistīti ar sakaru infrastruktūru, jo īpaši:

a)	uzdevumiem saistībā ar budžeta izpildi;

b)	iegādi un atjaunināšanu;

c)	jautājumiem, kas saistīti ar līgumiem.

4. Pārejas posmā, pirms pārvaldības iestāde sāk pildīt savus pienākumus, Komisija ir atbildīga par centrālās SIS II darbības pārvaldību. Saskaņā ar Padomes Regulu (EK, Euratom) Nr. 1605/2002 (2002. gada 25. jūnijs) par finanšu regulu, ko piemēro Eiropas Kopienu vispārējam budžetam (17), Komisija var minēto uzdevumu un uzdevumus saistībā ar budžeta izpildi deleģēt valstu publiskajām struktūrām, kuras atrodas divās dažādās valstīs.

5. Katra 4. punktā minētā valsts publiskā struktūra atbilst šādiem atlases kritērijiem:

a)	iestādei jāpierāda ilgtermiņa pieredze tādas liela mēroga informācijas sistēmas darbības nodrošināšanā, kura veic 4. panta 4. punktā minētās funkcijas;

b)	iestādes personālam ir jābūt būtiskai pieredzei tādas informācijas sistēmas pakalpojumu un drošības prasību jomā, kura pielīdzināma 4. panta 4. punktā minētajām funkcijām;

c)	iestādes personālam ir jābūt pietiekami nokomplektētam, pieredzējušam, kā arī ar atbilstīgām profesionālām un valodas iemaņām, lai strādātu starptautiskas sadarbības vidē, kādu prasa SIS II;

d)	iestādei jābūt pieejamām drošām un īpaši uzbūvētām infrastruktūrām, jo īpaši, lai varētu dublēt un garantēt liela mēroga IT sistēmu nepārtrauktu darbību; un

e)	iestādes administratīvajai videi ir jābūt tādai, kas ļauj pareizi veikt uzticētos uzdevumus un izvairīties no interešu konfliktiem.

6. Pirms jebkādas 4. punktā minētās deleģēšanas un regulāri pēc tam Komisija informē Eiropas Parlamentu un Padomi par deleģēšanas nosacījumiem, precīzu tās piemērošanas jomu un par struktūrām, kurām deleģēti uzdevumi.

7. Ja Komisija saskaņā ar 4. punktu pārejas posmā deleģē savu atbildību, tā nodrošina, ka, veicot šo deleģēšanu, pilnībā ir ievēroti ierobežojumi, kas paredzēti Līgumā noteiktajā iestāžu sistēmā. Komisija jo īpaši nodrošina, ka šāda deleģēšana nelabvēlīgi neietekmē nevienu ar Kopienas tiesību aktiem saistītu efektīvu kontroles mehānismu — ne Tiesas, ne Revīzijas palātas, ne Eiropas Datu aizsardzības uzraudzītāja kontroles mehānismu.

8. Centrālās SIS II darbības pārvaldība ir visi uzdevumi, kas vajadzīgi, lai saskaņā ar šo regulu nodrošinātu centrālās SIS II darbību 24 stundas diennaktī 7 dienas nedēļā, jo īpaši uzturēšanas darbi un tehniski pielāgojumi, kas vajadzīgi sistēmas nevainojamai darbībai.

16. pants

Drošība

1. Pārvaldības iestāde attiecībā uz centrālo SIS II un Komisija attiecībā uz sakaru infrastruktūru pieņem vajadzīgos pasākumus, tostarp drošības plānu, lai:

a)	fiziski aizsargātu datus, tostarp izstrādājot ārkārtas rīcības plānus kritiskās infrastruktūras aizsardzībai;

b)	liegtu nepilnvarotām personām piekļuvi datu apstrādes iekārtām, ko izmanto personas datu apstrādei (piekļuves kontrole);

c)	nodrošinātu to, ka nepilnvarotas personas nelasa, nekopē, negroza vai nedzēš datu nesējus (datu nesēju kontrole);

d)	liegtu datu neatļautu ievadīšanu datubāzē, kā arī liegtu ievadīto personas datu neatļautu lasīšanu, grozīšanu vai dzēšanu (glabāšanas kontrole);

e)	nepieļautu to, ka nepilnvarotas personas lieto datu automatizētas apstrādes sistēmu ar datu pārraides ierīču palīdzību (lietošanas kontrole);

nodrošinātu to, ka personām, kam ir pilnvaras lietot datu automatizētās apstrādes sistēmu, ir pieejami vienīgi tie dati, kuriem tām atļauts piekļūt, un ka šīs personas tiem piekļūst tikai ar individuālām un unikālām lietotāju identitātēm un konfidenciāliem piekļuves veidiem (datu pieejamības kontrole);

g)	izstrādātu profilus, raksturojot to personu funkcijas un pienākumus, kuras ir pilnvarotas piekļūt datiem vai datu apstrādes iekārtām, un pēc 45. pantā minētā Eiropas Datu aizsardzības uzraudzītāja lūguma šos profilus nekavējoties dara tam pieejamus (personālie profili);

h)	nodrošinātu to, ka var pārbaudīt un noteikt, kurām iestādēm personas datus var pārraidīt, izmantojot datu pārraides ierīces (datu pārraides kontrole);

i)	nodrošinātu to, ka vēlāk iespējams pārbaudīt un noteikt, kādi personas dati ir ievadīti automatizētā datu apstrādes sistēmā, kurā brīdī un kura persona tos ir ievadījusi (ievades kontrole);

j)	nodrošinātu to, ka personas datu pārraides un datu nesēju pārsūtīšanas laikā nav iespējama datu neatļauta lasīšana, kopēšana, grozīšana vai dzēšana, jo īpaši ar attiecīgiem kodēšanas paņēmieniem (pārsūtīšanas kontrole);

k)	uzraudzītu šajā punktā minētos drošības pasākumus un veiktu vajadzīgos organizatoriskos pasākumus saistībā ar iekšējo uzraudzību, lai nodrošinātu atbilstību šai regulai (paškontrole).

2. Pārvaldības iestāde veic 1. punktā minētajiem pasākumiem līdzvērtīgus pasākumus attiecībā uz drošību saistībā ar papildinformācijas apmaiņu, izmantojot sakaru infrastruktūru.

17. pants

Konfidencialitāte — pārvaldības iestāde

1. Neskarot Eiropas Kopienu Civildienesta noteikumu 17. pantu, pārvaldības iestāde piemēro pienācīgus noteikumus par dienesta noslēpumu vai citas līdzvērtīgas prasības attiecībā uz konfidencialitāti visam iestādes personālam, kam jāstrādā ar SIS II datiem, atbilstīgi standartiem, kas pielīdzināmi šīs regulas 11. pantā paredzētajiem. Šis pienākums ir spēkā arī pēc tam, kad šīs personas vairs neieņem attiecīgo amatu vai netiek nodarbinātas vai kad šo struktūru darbība ir izbeigta.

2. Pārvaldības iestāde veic 1. punktā minētajiem pasākumiem līdzvērtīgus pasākumus attiecībā uz konfidencialitāti saistībā ar papildinformācijas apmaiņu, izmantojot sakaru infrastruktūru.

18. pants

Reģistrēšana centrālā līmenī

1. Pārvaldības iestāde nodrošina, ka 12. panta 1. un 2. punktā minētajiem mērķiem reģistrē katru piekļuvi CS-SIS saglabātajiem personas datiem un visas minēto datu apmaiņas.

2. Ierakstos konkrēti uzrāda brīdinājumu vēsturi, datu pārraides datumu un laiku, meklēšanā izmantotos datus, atsauci uz pārraidītajiem datiem, kā arī par datu apstrādi atbildīgās iestādes nosaukumu.

3. Ierakstus lieto vienīgi 1. punktā paredzētajā nolūkā un dzēš ne ātrāk kā pēc gada un ne vēlāk kā pēc trim gadiem no to izveides dienas. Ierakstus, kuros ietverta brīdinājumu vēsture, dzēš vienu līdz trīs gadus pēc brīdinājumu dzēšanas.

4. Ierakstus var saglabāt ilgāk, ja tie vajadzīgi uzraudzības procedūrām, kas jau ir iesāktas.

5. Kompetentajām iestādēm, kuru pienākumos ir pārbaudīt, vai meklēšana ir likumīga, uzraudzīt datu apstrādes likumību, veikt pašuzraudzību, nodrošināt CS-SIS pareizu darbību, datu integritāti un drošību, atbilstīgi to kompetencei un pēc to lūguma ir nodrošināta piekļuve šiem ierakstiem, lai tās varētu pildīt savus pienākumus.

19. pants

Informācijas kampaņa

Komisija sadarbībā ar valstu uzraudzības iestādēm un Eiropas Datu aizsardzības uzraudzītāju līdz ar SIS II darbības sākšanu veic arī informācijas kampaņu, lai sabiedrību informētu par tās mērķiem, glabātajiem datiem, iestādēm, kam ir piekļuves tiesības, un personu tiesībām. Pārvaldības iestāde pēc tās izveides sadarbībā ar valsts uzraudzības iestādēm un Eiropas Datu aizsardzības uzraudzītāju šādas kampaņas regulāri atkārto. Dalībvalstis sadarbībā ar savām valsts uzraudzības iestādēm izstrādā un īsteno vajadzīgo politiku, lai informētu savus iedzīvotājus par SIS II kopumā.

IV nodaļa

Brīdinājumi par trešo valstu valstspiederīgajiem, lai atteiktu ieceļošanu un uzturēšanos

20. pants

Datu kategorijas

1. Neskarot 8. panta 1. punktu vai šīs regulas noteikumus par papildu datu saglabāšanu, SIS II ir ietverti tikai to kategoriju dati, ko ir iesniegusi katra dalībvalsts un kas ir vajadzīgi 24. pantā noteiktajiem nolūkiem.

2. Informācija par personām, attiecībā uz kurām brīdinājums ir izdots, ir ne vairāk kā šādi dati:

a)	uzvārds (-i) un vārds (-i), vārds (-i) piedzimstot un iepriekš lietoti vārdi un pseidonīmi, ko var ievadīt atsevišķi;

b)	īpašas fiziskās pazīmes, kas ir objektīvas un nemainīgas;

c)	dzimšanas vieta un datums;

dzimums;

e)	fotogrāfijas;

f)	pirkstu nospiedumi;

g)	valstspiederība (-as);

h)	norāde, vai attiecīgā persona ir bruņota, varmācīga vai izbēgusi;

i)	brīdinājuma iemesls;

j)	brīdinājuma izdevēja iestāde;

k)	norāde uz lēmumu, kas ir brīdinājuma pamatā;

l)	veicamā rīcība;

m)	saite (-es) ar citiem brīdinājumiem, kas izdoti SIS II saskaņā ar 37. pantu.

3. Tehniskos noteikumus, kas vajadzīgi, lai 2. punktā minētos datus ievadītu, atjauninātu un dzēstu un lai tajos veiktu meklēšanu, izstrādā saskaņā ar 51. panta 2. punktā minēto procedūru, neskarot instrumentu, ar ko izveido pārvaldības iestādi.

4. Tehniskie noteikumi, kas vajadzīgi, lai veiktu 2. punktā minēto datu meklēšanu, ir līdzīgi noteikumiem par meklēšanu CS-SIS, valstu eksemplāros un 31. panta 2. punktā minētajās tehniskajās kopijās.

21. pants

Proporcionalitāte

Pirms brīdinājuma izdošanas dalībvalstis nosaka, vai gadījums ir atbilstīgs, piemērots un pietiekami svarīgs, lai brīdinājums būtu jāievada SIS II.

22. pants

Īpaši noteikumi attiecībā uz fotogrāfijām un pirkstu nospiedumiem

Uz fotogrāfiju un pirkstu nospiedumu, kā minēts 20. panta 2. punkta e) un f) apakšpunktā, izmantošanu attiecas šādi noteikumi:

fotogrāfijas un pirkstu nospiedumus ievada vienīgi pēc īpašas kvalitātes pārbaudes, lai apstiprinātu, ka ir ievērots obligāts datu kvalitātes standarts; īpaša kvalitātes pārbaudes specifikāciju izveido saskaņā ar 51. panta 2. punktā minēto procedūru, neskarot instrumentu, ar ko izveido pārvaldības iestādi;

b)	fotogrāfijas un pirkstu nospiedumus izmanto vienīgi tam, lai apstiprinātu tāda trešās valsts valstspiederīgā identitāti, kurš identificēts SIS II burtciparu meklēšanas rezultātā;

tiklīdz tas tehniski iespējams, pirkstu nospiedumus var arī izmantot, lai identificētu trešās valsts valstspiederīgo, pamatojoties uz viņa biometrisko identifikatoru. Pirms šo funkciju SIS II īsteno, Komisija pēc apspriešanās ar Eiropas Parlamentu sniedz ziņojumu par vajadzīgās tehnoloģijas pieejamību un par to, vai tā spēj pareizi darboties.

23. pants

Prasība ievadīt brīdinājumu

1. Brīdinājumu nevar ievadīt, ja nav 20. panta 2. punkta a), d), k) un l) apakšpunktā minēto datu.

2. Ievada arī visus pārējos 20. panta 2. punktā minētos datus, tiklīdz tie ir pieejami.

24. pants

Nosacījumi brīdinājumu izdošanai, lai atteiktu ieceļošanu vai uzturēšanos

1. Datus par trešo valstu valstspiederīgajiem, par kuriem izdots brīdinājums, lai atteiktu ieceļošanu vai uzturēšanos, ievada, pamatojoties uz attiecīgās valsts brīdinājumu, kas izriet no kompetento administratīvo iestāžu vai tiesu lēmuma, kurš pieņemts saskaņā ar attiecīgās valsts tiesību aktos paredzētajiem procedūras noteikumiem. Šo lēmumu var pieņemt, tikai pamatojoties uz īpašu novērtējumu. Pārsūdzības attiecībā uz šiem lēmumiem iesniedz saskaņā ar attiecīgās valsts tiesību aktiem.

2. Brīdinājumu izdod, ja 1. punktā minētā lēmuma pamatā ir draudi sabiedriskajai kārtībai vai sabiedrības drošībai, vai valsts drošībai, kurus var radīt attiecīgā trešās valsts valstspiederīgā atrašanās dalībvalsts teritorijā. Šāda situācija pastāv jo īpaši attiecībā uz:

a)	trešās valsts valstspiederīgo, kurš kādā dalībvalstī notiesāts par noziedzīgu nodarījumu, par ko paredzētais sods ir saistīts ar brīvības atņemšanu uz vismaz vienu gadu;

b)	trešās valsts valstspiederīgo, par kuru ir pamatots iemesls uzskatīt, ka viņš ir izdarījis smagu noziedzīgu nodarījumu, vai par kuru ir skaidras norādes par viņa nodomu izdarīt šādu noziedzīgu nodarījumu kādas dalībvalsts teritorijā.

3. Brīdinājumu var izdot arī tad, ja 1. punktā minētā lēmuma pamatā ir fakts, ka trešās valsts valstspiederīgajam ir piemērots jebkāds pasākums, kas saistīts ar izraidīšanu vai ieceļošas atteikumu un kas nav atcelts vai atlikts, ietverot vai papildus piemērojot ieceļošanas aizliegumu vai, attiecīgā gadījumā, uzturēšanās aizliegumu, kas pamatots ar to, ka nav ievēroti attiecīgās valsts noteikumi par trešo valstu valstspiederīgo ieceļošanu vai uzturēšanos.

4. Šo pantu nepiemēro 26. pantā minētajām personām.

5. Trīs gadus pēc 55. panta 2. punktā minētās dienas Komisija pārskata šā panta piemērošanu. Pamatojoties uz minēto pārskatīšanu, Komisija, izmantojot iniciatīvas tiesības atbilstīgi Līgumam, iesniedz vajadzīgos priekšlikumus šā panta grozījumiem, lai panāktu brīdinājumu izdošanas kritēriju lielāku saskaņotību.

25. pants

Nosacījumi brīdinājumu ievadīšanai par trešo valstu valstspiederīgajiem, kuriem ir tiesības brīvi pārvietoties Kopienā

1. Brīdinājums attiecībā uz trešās valsts valstspiederīgo, kuram ir tiesības brīvi pārvietoties Kopienā, kā noteikts Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 2004/38/EK (2004. gada 29. aprīlis) par Savienības pilsoņu un viņu ģimenes locekļu tiesībām brīvi pārvietoties un uzturēties dalībvalstu teritorijā (18), ir saskaņā ar noteikumiem, kas pieņemti, īstenojot minēto direktīvu.

2. Ja attiecībā uz trešās valsts valstspiederīgo, kuram ir tiesības brīvi pārvietoties Kopienā, ir saņemta pozitīva atbilde par brīdinājumu, kas ievadīts saskaņā ar 24. pantu, tad dalībvalsts, kas izpilda brīdinājumu, tūlīt konsultējas ar ievadītāju dalībvalsti, izmantojot savu SIRENE biroju un saskaņā ar SIRENE rokasgrāmatas noteikumiem, lai nekavējoties lemtu par veicamo rīcību.

26. pants

Nosacījumi brīdinājumu ievadīšanai par trešo valstu valstspiederīgajiem, uz kuriem attiecas ierobežojošs pasākums saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību 15. pantu

1. Neskarot 25. pantu, brīdinājumus par trešo valstu valstspiederīgajiem, uz kuriem attiecas ierobežojošs pasākums, kas saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību 15. pantu paredzēts, lai atteiktu ieceļošanu dalībvalstu teritorijā vai tranzītu caur to, tostarp pasākumi, lai īstenotu Apvienoto Nāciju Organizācijas Drošības padomes noteiktu ceļošanas aizliegumu, ievada SIS II nolūkā atteikt ieceļošanu vai uzturēšanos tiktāl, ciktāl ir nodrošināta atbilstība datu kvalitātes prasībām,.

2. Saskaņa ar šā panta 1. punktu ievadītiem brīdinājumiem nepiemēro 23. pantu.

3. Dalībvalsti, kas ir atbildīga par šo brīdinājumu ievadīšanu, atjaunināšanu un dzēšanu visu dalībvalstu vārdā, izraugās, pieņemot attiecīgo pasākumu, kas veicams saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību 15. pantu.

27. pants

Iestādes, kurām ir tiesības piekļūt brīdinājumiem

1. Piekļuve SIS II ievadītajiem datiem un tiesības veikt tiešu meklēšanu šajos datos vai SIS II datu eksemplārā ir vienīgi iestādēm, kas ir atbildīgas par trešo valstu valstspiederīgo identifikāciju, lai veiktu:

a)	robežkontroli saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 562/2006 (2006. gada 15. marts), ar kuru ievieš Kopienas Kodeksu par noteikumiem, kas reglamentē personu pārvietošanos pār robežām (Šengenas Robežu kodekss) (19);

b)	citas attiecīgajā dalībvalstī veiktās policijas un muitas pārbaudes un lai norīkotās iestādes koordinētu šādas pārbaudes.

2. Tomēr tiesības piekļūt SIS II ievadītajiem datiem un tiesības veikt tiešu meklēšanu šajos datos var būt arī attiecīgās valsts tiesu iestādēm — tostarp tām, kuras ir atbildīgas par valsts apsūdzības celšanu krimināllietās un par tiesas izmeklēšanu pirms apsūdzības izvirzīšanas — pildot attiecīgās valsts tiesību aktos paredzētos uzdevumus, kā arī šādu iestāžu darbības koordinēšanas iestādēm.

3. Turklāt tiesības piekļūt SIS II ievadītajiem datiem un datiem, kuri attiecas uz dokumentiem saistībā ar personām un kuri ievadīti saskaņā ar Lēmuma 2006/.../TI 38. panta 2. punkta d) un e) apakšpunktu, un tiesības veikt tiešu meklēšanu šajos datos var izmantot iestādes, kas atbild par vīzu izsniegšanu, centrālās iestādes, kuras atbild par vīzu pieteikumu izskatīšanu, un iestādes, kas atbild par uzturēšanās atļauju izsniegšanu un par tādu tiesību aktu administrēšanu, kuri attiecas uz trešo valstu valstspiederīgajiem, sakarā ar Kopienas acquis piemērošanu, kas attiecas uz personu pārvietošanos. Šo iestāžu piekļuvi datiem reglamentē katras dalībvalsts tiesību akti.

4. Šajā pantā minētās iestādes iekļauj 31. panta 8. punktā minētajā sarakstā.

28. pants

Piekļuves ierobežojumi

Lietotāji drīkst piekļūt vienīgi tiem datiem, kas ir vajadzīgi attiecīgo lietotāju uzdevumu izpildei.

29. pants

Brīdinājumu saglabāšanas laiks

1. Saskaņā ar šo regulu SIS II ievadītos brīdinājumus saglabā vienīgi tik ilgi, cik vajadzīgs, lai sasniegtu mērķus, kādiem tie ievadīti.

2. Dalībvalsts, kas izdod šādu brīdinājumu, trīs gados pēc tā ievadīšanas SIS II izvērtē vajadzību to saglabāt.

3. Ikviena dalībvalsts vajadzības gadījumā saskaņā ar saviem tiesību aktiem nosaka īsākus izvērtēšanas termiņus.

4. Izvērtēšanas termiņā brīdinājuma izdevēja dalībvalsts pēc visaptveroša individuāla novērtējuma, ko dokumentē, var pieņemt lēmumu brīdinājumu saglabāt ilgāk, ja tas ir vajadzīgs nolūkos, kuru dēļ brīdinājums izdots. Šādā gadījumā 2. punkts attiecas arī uz termiņa pagarinājumu. Par brīdinājuma termiņa pagarināšanu paziņo CS-SIS.

5. Brīdinājumus automātiski dzēš, tiklīdz beidzas 2. punktā minētais izvērtēšanas termiņš, izņemot gadījumu, kad brīdinājuma izdevēja dalībvalsts saskaņā ar 4. punktu ir paziņojusi CS-SIS par brīdinājuma termiņa pagarināšanu. CS-SIS četrus mēnešus iepriekš automātiski informē dalībvalstis par paredzamo datu dzēšanu sistēmā.

6. Dalībvalstis glabā statistiku par to brīdinājumu skaitu, kuru saglabāšanas termiņš ir pagarināts saskaņā ar 4. punktu.

30. pants

Pilsonības iegūšana un brīdinājumi

Brīdinājumus par personu, kas ieguvusi tādas valsts pilsonību, kuras pilsoņiem ir tiesības brīvi pārvietoties Kopienā, dzēš, tiklīdz brīdinājuma izdevēja dalībvalsts uzzina vai tiek informēta saskaņā ar 34. pantu, ka attiecīgā persona ieguvusi šādu pilsonību.

V nodaļa

Vispārīgie datu apstrādes noteikumi

31. pants

SIS II datu apstrāde

1. Dalībvalstis 20. pantā minētos datus var apstrādāt, lai atteiktu ieceļošanu vai uzturēšanos savā teritorijā.

2. Datus var kopēt vienīgi tehniskos nolūkos, ja šāda kopēšana ir vajadzīga, lai 27. pantā minētās iestādes varētu veikt tiešu meklēšanu šajos datos. Uz šādām kopijām attiecas šī regula. Vienas dalībvalsts izdotus brīdinājumus nedrīkst pārkopēt no šīs valsts N.SIS II uz citām valsts datu datnēm.

3. Šā panta 2. punktā minētās tehniskās kopijas, kuru rezultātā veidojas datubāze, kas nav tiešsaistē, drīkst saglabāt laiku, ka nav ilgāks par 48 stundām. Ārkārtas situācijās šo laiku var pagarināt līdz ārkārtas situācijas beigām.

Neskarot šā punkta pirmo daļu, tehniskās kopijas, kuru rezultātā veidojas datubāze, kas nav tiešsaistē un ko izmanto vīzu izsniegšanas iestādes, vairs nav atļautas vienu gadu pēc tam, kad attiecīgā iestāde ir sekmīgi pievienojusies Kopienas Vīzu informācijas sistēmas sakaru infrastruktūrai, kas paredzama turpmākā regulā par Vīzu informācijas sistēmu (VIS) un par datu apmaiņu starp dalībvalstīm saistībā ar īstermiņa vīzām; tas neattiecas uz kopijām, kas veidotas lietošanai ārkārtas situācijās pēc tam, kad tīkls nav bijis pieejams vairāk nekā 24 stundas.

Dalībvalstis uztur šādu kopiju pastāvīgi atjauninātu uzskaitījumu, šo uzskaitījumu dara pieejamu attiecīgās valsts uzraudzības iestādei un nodrošina, ka attiecībā uz šīm kopijām piemēro šo regulu, jo īpaši tās 10. pantu.

4. Piekļuvi šādiem datiem atļauj vienīgi saskaņā ar 27. pantā minēto attiecīgo valstu iestāžu kompetenci un vienīgi attiecīgi pilnvarotam personālam.

5. Datus nedrīkst izmantot administratīviem nolūkiem. Izņēmuma kārtā datus, kas ievadīti saskaņā ar šo regulu, savu uzdevumu pildīšanai var lietot 27. panta 3. punktā minētās iestādes saskaņā ar katras dalībvalsts tiesību aktiem.

6. Saskaņā ar šīs regulas 24. pantu ievadītos datus un datus, kuri attiecas uz dokumentiem saistībā ar personām un kuri ievadīti saskaņā ar Lēmuma 2006/.../TI 38. panta 2. punkta d) un e) apakšpunktu, saskaņā ar katras dalībvalsts tiesību aktiem var izmantot šīs regulas 27. panta 3. punkta nolūkos.

7. Datu izmantošanu, kura neatbilst 1. līdz 6. punktam, uzskata par nelikumīgu izmantošanu atbilstīgi katras dalībvalsts tiesību aktiem.

8. Katra dalībvalsts nosūta pārvaldības iestādei to kompetento iestāžu sarakstu, kurām saskaņā ar šo regulu ir atļauts tieši veikt meklēšanu SIS II ievadītajos datos, kā arī jebkuras izmaiņas minētajā sarakstā. Minētajā sarakstā attiecībā uz katru iestādi norāda, kuros datos un kādos nolūkos tās drīkst veikt meklēšanu. Pārvaldības iestāde nodrošina saraksta gadskārtēju publicēšanu Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

9. Ja vien Kopienas tiesību aktos nav paredzēti īpaši noteikumi, tad attiecīgās valsts N.SIS II ievadītajiem datiem piemēro attiecīgās dalībvalsts tiesību aktus.

32. pants

SIS II dati un valstu datnes

1. Šīs regulas 31. panta 2. punkts neskar dalībvalsts tiesības savās datnēs saglabāt SIS II datus, saistībā ar kuriem tās teritorijā ir veiktas darbības. Tādus datus valstu datnēs saglabā ne ilgāk kā trīs gadus, izņemot gadījumus, kad attiecīgās valsts īpašos tiesību aktos nav paredzēts ilgāks saglabāšanas termiņš.

2. Šīs regulas 31. panta 2. punkts neskar dalībvalstu tiesības savās datnēs saglabāt datus par konkrētu brīdinājumu, ko šī dalībvalsts ir izdevusi SIS II.

33. pants

Informācija brīdinājuma neizpildes gadījumā

Ja pieprasīto rīcību nevar veikt, brīdinājuma saņēmēja dalībvalsts nekavējoties informē brīdinājuma izdevēju dalībvalsti.

34. pants

SIS II apstrādāto datu kvalitāte

1. Brīdinājuma izdevēja dalībvalsts ir atbildīga par to, lai dati būtu precīzi, nebūtu novecojuši un būtu likumīgi ievadīti SIS II.

2. Vienīgi brīdinājuma izdevēja dalībvalsts ir tiesīga grozīt, papildināt, labot, atjaunināt vai dzēst ievadītos datus.

3. Ja dalībvalstij, kura nav brīdinājuma izdevēja dalībvalsts, ir pierādījumi par to, ka datos ir faktu kļūda vai ka dati saglabāti nelikumīgi, tad attiecīgā valsts iespējami drīz, bet ne vēlāk kā desmit dienās pēc tam, kad tai kļuvis zināms minētais pierādījums, apmainoties ar papildinformāciju, par to informē brīdinājuma izdevēja dalībvalsti. Brīdinājuma izdevēja dalībvalsts pārbauda šo informāciju un vajadzības gadījumā attiecīgo ierakstu nekavējoties labo vai dzēš.

4. Ja dalībvalstis divos mēnešos nespēj vienoties, tad dalībvalsts, kura nav izdevusi brīdinājumu, jautājumu nodod Eiropas Datu aizsardzības uzraudzītājam, kas kopā ar attiecīgajām valstu uzraudzības iestādēm darbojas kā starpnieks.

5. Dalībvalstis apmainās ar papildinformāciju, ja persona iesniedz pretenziju, ka nav tā persona, par kuru izdots brīdinājums. Ja pārbaudē konstatē, ka tās tiešām ir divas dažādas personas, pretenzijas iesniedzēju informē par 36. pantā minētajiem noteikumiem.

6. Ja par kādu personu SIS II jau ir ievadīts brīdinājums, tad dalībvalsts, kura datubāzē ievada jaunu brīdinājumu, par brīdinājuma ievadīšanu vienojas ar dalībvalsti, kas ievadījusi pirmo brīdinājumu. Vienošanos panāk, veicot papildinformācijas apmaiņu.

35. pants

Personu ar līdzīgām īpašībām atšķiršana

Ja, ievadot jaunu brīdinājumu, konstatē, ka SIS II jau ir dati par personu ar tādu pašu identitātes apraksta elementu, piemēro šādu procedūru:

a)	SIRENE birojs sazinās ar lūguma iesniedzēju iestādi, lai noskaidrotu, vai brīdinājums attiecas uz vienu un to pašu personu;

ja dažādu avotu pārbaudē atklājas, ka jaunā brīdinājuma subjekts un persona, kas jau norādīta SIS II, patiešām ir viena un tā pati persona, SIRENE birojs piemēro 34. panta 6. punktā minēto procedūru vairāku brīdinājumu ievadīšanai. Ja pārbaudē atklājas, ka tās ir divas dažādas personas, SIRENE birojs apstiprina lūgumu ievadīt otro brīdinājumu, pievienojot vajadzīgos elementus, lai novērstu nepareizu identifikāciju.

36. pants

Papildu dati, ko izmanto attiecībā uz ļaunprātīgi izmantotu identitāti

1. Ja personu, uz kuru faktiski attiecas brīdinājums, var sajaukt ar personu, kuras identitāte ir izmantota ļaunprātīgi, brīdinājuma ievadītāja dalībvalsts ar minētās personas skaidri izteiktu piekrišanu brīdinājumam pievieno datus par pēdējo minēto personu, lai izvairītos no nepareizas identifikācijas negatīvām sekām.

2. Datus par personu, kuras identitāte ir izmantota ļaunprātīgi, izmanto vienīgi šādos nolūkos:

a)	lai ļautu kompetentajai iestādei atšķirt personu, kuras identitāte ir izmantota ļaunprātīgi, no personas, uz kuru faktiski attiecas brīdinājums;

b)	lai personai, kuras identitāte ir izmantota ļaunprātīgi, ļautu konstatēt, ka tās identitāte ir izmantota ļaunprātīgi, un pierādīt savu īsto identitāti.

3. Šā panta nolūkiem SIS II drīkst ievadīt un turpmāk apstrādāt vienīgi šādus personas datus:

a)	uzvārds (-i) un vārds (-i), vārds (-i) piedzimstot un iepriekš lietoti vārdi un pseidonīmi, ko var ievadīt atsevišķi;

b)	īpašas fiziskas pazīmes, kas ir objektīvas un nemainīgas;

c)	dzimšanas vieta un datums;

dzimums;

e)	fotogrāfijas;

f)	pirkstu nospiedumi;

g)	valstspiederība(s);

h)	personas dokumenta (-u) numurs (-i) un izdošanas datums (-i).

4. Tehniskus noteikumus, kas vajadzīgi 3. punktā minēto datu ievadīšanai un turpmākai apstrādei, paredz saskaņā ar 51. panta 2. punktā minēto procedūru, neskarot instrumentu, ar ko izveido pārvaldības iestādi.

5. Šā panta 3. punktā minētos datus dzēš vienlaikus ar attiecīgo brīdinājumu vai agrāk, ja attiecīgā persona to lūdz.

6. Šā panta 3. punktā minētajiem datiem var piekļūt vienīgi iestādes, kurām ir tiesības piekļūt attiecīgajam brīdinājumam. Minētās iestādes to var darīt vienīgi tādēļ, lai novērstu nepareizu identifikāciju.

37. pants

Brīdinājumu sasaiste

1. Jebkura dalībvalsts var veikt to brīdinājumu sasaisti, kurus tā ievada SIS II. Šāda sasaiste nodrošina divu vai vairāk brīdinājumu savstarpēju saistību.

2. Sasaistes izveidošana neietekmē nedz konkrētas darbības, kas jāveic saskaņā ar katru no sasaistītajiem brīdinājumiem, nedz katra saistītā brīdinājuma saglabāšanas termiņu.

3. Sasaistes izveidošana neietekmē šajā regulā paredzētās piekļuves tiesības. Iestādēm, kurām nav tiesību piekļūt noteiktu kategoriju brīdinājumiem, nav iespējas skatīt sasaisti ar brīdinājumu, kuram tām nav piekļuves.

4. Dalībvalsts veic brīdinājumu sasaisti vienīgi tad, ja ir skaidra operatīva vajadzība.

5. Dalībvalsts var veikt brīdinājumu sasaisti saskaņā ar saviem tiesību aktiem ar nosacījumu, ka ir ievēroti šajā pantā izklāstītie principi.

6. Ja dalībvalsts uzskata, ka citas dalībvalsts veikta brīdinājumu sasaiste ir pretrunā tās tiesību aktiem vai starptautiskām saistībām, tā var veikt vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu, ka sasaistei nevar piekļūt no attiecīgās valsts teritorijas vai arī ka tai nevar piekļūt šīs valsts iestādes, kuras atrodas ārpus tās teritorijas.

7. Tehniskos noteikumus par brīdinājumu sasaisti pieņem saskaņā ar 51. panta 2. punktā minēto procedūru, neskarot instrumentu, ar ko izveido pārvaldības iestādi.

38. pants

Papildinformācijas nolūks un saglabāšanas termiņš

1. Lai atbalstītu papildinformācijas apmaiņu, dalībvalstis saglabā atsauci uz lēmumiem, pamatojoties uz kuriem SIRENE birojs ir ievadījis brīdinājumu.

2. Personas datus, kas SIRENE biroja datnēs glabājas pēc informācijas apmaiņas, saglabā vienīgi tik ilgi, cik vajadzīgs, lai sasniegtu mērķus, kādiem attiecīgie dati sniegti. Tos noteikti dzēš ne vēlāk kā vienu gadu pēc tam, kad no SIS II ir dzēsts attiecīgais brīdinājums.

3. Šā panta 2. punkts neskar dalībvalsts tiesības savās datnēs saglabāt datus, kas attiecas uz konkrētu šīs dalībvalsts izdotu brīdinājumu vai uz brīdinājumu, saistībā ar kuru tās teritorijā ir veikta darbība. Laiku, cik ilgi ir atļauts datnēs glabāt šādus datus, reglamentē attiecīgās valsts tiesību akti.

39. pants

Personas datu nodošana trešām personām

Datus, kas atbilstīgi šai regulai apstrādāti SIS II, nenodod un nedara pieejamus trešām valstīm vai starptautiskām organizācijām.

VI nodaļa

Datu aizsardzība

40. pants

Īpašu kategoriju datu apstrāde

Ir aizliegts apstrādāt to kategoriju datus, kuras uzskaitītas Direktīvas 95/46/EK 8. panta 1. punktā.

41. pants

Tiesības uz piekļuvi, neprecīzu datu labošanu un nelikumīgi glabātu datu dzēšanu

1. Personu tiesības piekļūt datiem, kas uz šīm personām attiecas un kas ir ievadīti SIS II saskaņā ar šo regulu, īsteno saskaņā ar tās dalībvalsts tiesību aktiem, kurā attiecīgās personas atsaucas uz minētajām tiesībām.

2. Ja attiecīgas valsts tiesību akti to paredz, valsts uzraudzības iestāde pieņem lēmumu par to, vai un kādā kārtībā informācija ir jādara zināma.

3. Dalībvalsts, kas nav brīdinājuma izdevēja dalībvalsts, informāciju par šādiem datiem var darīt zināmu vienīgi tad, ja tā iepriekš ir devusi iespēju brīdinājuma izdevējai dalībvalstij darīt zināmu savu nostāju. To dara, apmainoties ar papildinformāciju.

4. Datu subjektam informāciju nedara zināmu, ja tas ir noteikti nepieciešams, pildot likumīgu pienākumu sakarā ar brīdinājumu vai sargājot trešo personu tiesības un brīvības.

5. Ikvienai personai ir tiesības uz to, ka tiek dzēsti uz šo personu attiecīgi dati, kuros ir faktu kļūda vai kuri saglabāti nelikumīgi.

6. Attiecīgo personu informē, tiklīdz iespējams, bet jebkurā gadījumā ne vēlāk kā 60 dienās pēc dienas, kad persona iesniegusi pieteikumu piekļuves saņemšanai, vai agrāk, ja to paredz attiecīgās valsts tiesību akti.

7. Tiklīdz iespējams, bet jebkurā gadījumā ne vēlāk kā trīs mēnešus pēc dienas, kad persona iesniegusi pieteikumu par datu labošanu vai dzēšanu, vai agrāk, ja to paredz attiecīgās valsts tiesību akti, attiecīgo personu informē par pasākumiem, kas veikti, īstenojot personas tiesības attiecībā uz datu labošanu un dzēšanu

42. pants

Tiesības uz informāciju

1. Trešo valstu valstspiederīgos, par ko saskaņā ar šo regulu izdots brīdinājums, informē saskaņā ar Direktīvas 95/46/EK 10. un 11. pantu. Šo informāciju sniedz rakstiski, pievienojot kopiju lēmumam, kas ir brīdinājuma pamatā, kā minēts 24. panta 1. punktā, vai atsauci uz minēto lēmumu.

2. Šo informāciju noteikti nesniedz:

ja:

i)	no attiecīgā trešās valsts valstspiederīgā nav iegūti personas dati; un

ii)	informācijas sniegšana nav iespējama, vai tā ir saistīta ar nesamērīgu piepūli;

b)	ja attiecīgajam trešās valsts valstspiederīgajam jau ir šī informācija;

c)	ja attiecīgās valsts tiesību aktos ir atļauti ierobežojumi tiesībām uz informāciju, jo īpaši nolūkā garantēt valsts drošību, aizsardzību, sabiedrības drošību, kā arī nolūkā novērst, izmeklēt un atklāt noziedzīgus nodarījumus, un sodīt par tiem.

43. pants

Tiesiskās aizsardzības līdzekļi

1. Ikviena persona var vērsties tiesā vai saskaņā ar attiecīgās dalībvalsts tiesību aktiem kompetentā iestādē, lai sakarā ar brīdinājumu, kas attiecas uz konkrēto personu, iegūtu piekļuvi informācijai, labotu, dzēstu vai iegūtu to vai saņemtu kompensāciju.

2. Neskarot 48. pantu, dalībvalstis savstarpēji apņemas īstenot galīgos lēmumus, ko pieņem tiesa vai 1. punktā minētās iestādes.

3. Komisija līdz ... (20) izvērtē šajā pantā paredzētos noteikumus par tiesiskās aizsardzības līdzekļiem.

44. pants

SIS II uzraudzība

1. Katrā dalībvalstī norīkotā iestāde vai iestādes, kam piešķirtas Direktīvas 95/46/EK 28. pantā minētās pilnvaras, (“attiecīgās valsts uzraudzības iestāde”) neatkarīgi uzrauga, cik likumīgi SIS II notiek personas datu apstrāde attiecīgās valsts teritorijā un to nosūtīšana no attiecīgās valsts teritorijas, kā arī papildinformācijas apmaiņa un turpmākā apstrāde.

2. Attiecīgās valsts uzraudzības iestāde nodrošina, ka vismaz reizi četros gados tiek veikta attiecīgās valsts N.SIS II veikto datu apstrādes operāciju revīzija saskaņā ar starptautiskiem revīzijas standartiem.

3. Dalībvalstis nodrošina, ka to valstu uzraudzības iestādēm ir pietiekami resursi, lai pildītu ar šo regulu noteiktos uzdevumus.

45. pants

Pārvaldības iestādes uzraudzība

1. Eiropas Datu aizsardzības uzraudzītājs pārbauda, vai pārvaldības iestāde veic personas datu apstrādi saskaņā ar šo regulu. Attiecīgi piemēro Regulas (EK) Nr. 45/2001 46. un 47. pantā minētos pienākumus un pilnvaras.

2. Eiropas Datu aizsardzības uzraudzītājs nodrošina, ka vismaz reizi četros gados tiek veikta pārvaldības iestādes veikto personas datu apstrādes operāciju revīzija saskaņā ar starptautiskiem revīzijas standartiem. Šādas revīzijas ziņojumu nosūta Eiropas Parlamentam, Padomei, pārvaldības iestādei, Komisijai un valstu uzraudzības iestādēm. Pirms ziņojuma pieņemšanas pārvaldības iestādei dod iespēju izteikt savus apsvērumus.

46. pants

Sadarbība starp valstu uzraudzības iestādēm un Eiropas Datu aizsardzības uzraudzītāju

1. Attiecīgo valstu uzraudzības iestādes un Eiropas Datu aizsardzības uzraudzītājs, rīkojoties saskaņā ar savām attiecīgajām pilnvarām, aktīvi sadarbojas, pildot savus pienākumus, un nodrošina koordinētu SIS II uzraudzību.

2. Attiecīgo valstu uzraudzības iestādes un Eiropas Datu aizsardzības uzraudzītājs, rīkojoties saskaņā ar savām attiecīgajām pilnvarām, apmainās ar svarīgu informāciju, palīdz cits citam veikt revīzijas un pārbaudes, izskata šīs regulas interpretācijas vai piemērošanas grūtības, analizē problēmas, ko rada neatkarīga uzraudzība vai datu subjektu tiesību īstenošana, sagatavo saskaņotus priekšlikumus, meklējot kopīgus risinājumus visām problēmām, un pēc vajadzības palīdz apzināt datu aizsardzības tiesības.

3. Šai nolūkā attiecīgo valstu uzraudzības iestādes un Eiropas Datu aizsardzības uzraudzītājs tiekas vismaz divreiz gadā. Šādu sanāksmju un ar tām saistītu pakalpojumu izmaksas sedz Eiropas Datu aizsardzības uzraudzītājs. Pirmajā sanāksmē pieņem reglamentu. Pēc vajadzības kopīgi izstrādā pārējās darba metodes. Eiropas Parlamentam, Padomei, Komisijai un pārvaldības iestādei reizi divos gados nosūta kopīgu darbības pārskatu.

47. pants

Datu aizsardzība pārejas posmā

Ja pārejas posmā Komisija tai uzticētos pienākumus deleģē citai struktūrai saskaņā ar 15. panta 4. punktu, tā nodrošina, lai Eiropas Datu aizsardzības uzraudzītājam būtu tiesības un iespējas pilnībā veikt uzticētos uzdevumus, tostarp veikt pārbaudes uz vietas un īstenot visas citas pilnvaras, kas Eiropas Datu aizsardzības uzraudzītājam uzticētas ar Regulas (EK) Nr. 45/2001 47. pantu.

VII nodaļa

Atbildība un sankcijas

48. pants

Atbildība

1. Katra dalībvalsts saskaņā ar saviem tiesību aktiem ir atbildīga par jebkuru kaitējumu personai, kas radies, izmantojot N.SIS II. Tas attiecas arī uz kaitējumu, ko radījusi brīdinājuma izdevēja dalībvalsts, ja tā ievadījusi datus ar faktu kļūdām vai datus saglabājusi nelikumīgi.

2. Ja dalībvalsts, pret kuru ceļ prasību, nav brīdinājuma izdevēja dalībvalsts, tad brīdinājuma izdevējai dalībvalstij pēc pieprasījuma ir jāatmaksā naudas summas, kas izmaksātas kā kompensācija, ja vien dalībvalsts, kura lūdz kompensāciju, nav pārkāpusi šo regulu, izmantojot datus.

3. Ja tas, ka dalībvalsts neievēro šīs regulas uzliktos pienākumus, rada kaitējumu SIS II, kaitējumā vainojamo dalībvalsti sauc pie atbildības par kaitējumu, ja vien un ciktāl pārvaldības iestāde vai cita dalībvalsts, kas piedalās SIS II, nav veikusi (-šas) pienācīgus pasākumus, lai novērstu kaitējumu vai mazinātu tā ietekmi.

49. pants

Sankcijas

Dalībvalstis nodrošina, ka par SIS II datu ļaunprātīgu izmantošanu vai jebkuru papildinformācijas apmaiņu, kas ir pretrunā šai regulai, piemēro efektīvas, samērīgas un preventīvas sankcijas saskaņā ar attiecīgās valsts tiesību aktiem.

VIII nodaļa

Nobeiguma noteikumi

50. pants

Uzraudzība un statistika

1. Pārvaldības iestāde nodrošina to procedūru ieviešanu, ar kuru palīdzību uzrauga SIS II darbības atbilstību sistēmas izveides mērķiem saistībā ar darbības efektivitāti, izmaksu lietderīgumu, drošību un pakalpojumu kvalitāti.

2. Tehniskās uzturēšanas, ziņošanas un statistikas nolūkos pārvaldības iestādei ir piekļuve vajadzīgajai informācijai, kas attiecas uz apstrādes darbībām, kuras veic centrālā SIS II.

3. Katru gadu pārvaldības iestāde publicē statistiku, norādot ierakstu skaitu pa brīdinājumu kategorijām, saņemto pozitīvu atbilžu skaitu pa brīdinājumu kategorijām un piekļuves gadījumu skaitu kopsummā, kā arī pa dalībvalstīm.

4. Divus gadus pēc SIS II darbības sākšanas un pēc tam reizi divos gados pārvaldības iestāde iesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei ziņojumu par centrālās SIS II tehnisko darbību un sakaru infrastruktūru, tostarp tās drošību un papildinformācijas divpusēju un daudzpusēju apmaiņu starp dalībvalstīm.

5. Trīs gadus pēc SIS II darbības sākšanas un pēc tam reizi četros gados Komisija sagatavo vispārēju izvērtējumu par papildinformācijas divpusēju un daudzpusēju apmaiņu starp centrālo SIS II un dalībvalstīm. Šajā vispārējā novērtējumā iekļauj sasniegto rezultātu analīzi salīdzinājumā ar mērķiem, izvērtējumu par to, vai pamatojums joprojām ir spēkā, par šīs regulas piemērošanu saistībā ar centrālo SIS II, centrālās SIS II drošību un turpmāko darbību iespējamo ietekmi. Komisija izvērtējumu nosūta Eiropas Parlamentam un Padomei.

6. Dalībvalstis iesniedz pārvaldības iestādei un Komisijai informāciju, kas vajadzīga, lai izstrādātu 3., 4. un 5. punktā minētos ziņojumus.

7. Pārvaldības iestāde iesniedz Komisijai informāciju, kas vajadzīga, lai izstrādātu 4. punktā minētos vispārējos novērtējumus.

8. Pārejas posmā, pirms pārvaldības iestāde sāk pildīt savus pienākumus, Komisija ir atbildīga par 3. un 4. punktā minēto ziņojumu sagatavošanu un iesniegšanu.

51. pants

Komiteja

1. Komisijai palīdz komiteja.

2. Ja ir atsauce uz šo punktu, piemēro Lēmuma 1999/468/EK 5. un 7. pantu, ņemot vērā tā 8. pantu.

Lēmuma 1999/468/EK 5. panta 6. punktā paredzētais termiņš ir trīs mēneši.

3. Komiteja pilda savas funkcijas no šīs regulas spēkā stāšanās dienas.

52. pants

Grozījumi Šengenas acquis noteikumos

1. Saistībā ar jautājumiem, uz kuriem attiecas Līgums, no 55. panta 2. punktā minētās dienas šī regula aizstāj Šengenas Konvencijas 92. līdz 119. pantu, izņemot tās 102.A pantu.

2. No 55. panta 2. punktā minētās dienas šī regula aizstāj arī turpmāk norādītos Šengenas acquis noteikumus, ar kuriem īsteno minētos pantus (21):

a)	Izpildu komitejas Lēmums (1993. gada 14. decembris) par finanšu regulu par Šengenas Informācijas sistēmas (C.SIS) ierīkošanas un darbības izmaksām (SCH/Com-ex (93) 16);

b)	Izpildu komitejas Lēmums (1997. gada 7. oktobris) par Šengenas Informācijas sistēmas attīstību (SCH/Com-ex (97) 24);

c)	Izpildu komitejas Lēmums (1997. gada 15. decembris), ar ko groza finanšu regulu par centrālo Šengenas Informācijas sistēmu (SCH/Com-ex (97) 35);

d)	Izpildu komitejas Lēmums (1998. gada 21. aprīlis) par centrālo Šengenas Informācijas sistēmu ar 15/18 saiknēm (SCH/Com-ex (98) 11);

e)	Izpildu komitejas Lēmums (1999. gada 28. aprīlis) par centrālās Šengenas Informācijas sistēmas uzstādīšanas izmaksām (SCH/Com-ex (99) 4);

f)	Izpildu komitejas Lēmums (1999. gada 28. aprīlis) par SIRENE rokasgrāmatas atjaunināšanu (SCH/Com-ex (99) 5);

g)	Izpildu komitejas Deklarācija (1996. gada 18. aprīlis), ar ko nosaka ārvalstnieka jēdzienu (SCH/Com-ex (96) decl. 5);

h)	Izpildu komitejas Deklarācija (1999. gada 28. aprīlis) par SIS struktūru (SCH/Com-ex (99) decl. 2 rev.);

i)	Izpildu komitejas Lēmums (1997. gada 7. oktobris) par Norvēģijas un Islandes iemaksām Centrālās Šengenas informācijas sistēmas ierīkošanai un darbībai (SCH/Com-ex (97) 18).

3. Saistībā ar jautājumiem, uz kuriem attiecas Līgums, atsauces uz aizstātajiem Šengenas Konvencijas pantiem un attiecīgajiem Šengenas acquis noteikumiem, ar ko īsteno minētos pantus, uzskata par atsaucēm uz šo regulu.

53. pants

Atcelšana

No 55. panta 2. punktā minētās dienas tiek atcelta Regula (EK) Nr. 378/2004, Regula (EK) Nr. 871/2004, Lēmums 2005/451/TI, Lēmums 2005/728/TI un Lēmums 2006/628/EK.

54. pants

Pārejas posms un budžets

1. Brīdinājumus pārnes no SIS 1+ uz SIS II. Prioritāti piešķirot brīdinājumiem par personām, dalībvalstis nodrošina, ka to brīdinājumu saturs, kurus pārnes no SIS 1+ uz SIS II, pēc iespējas ātrāk un ne vēlāk kā trīs gados no 55. panta 2. punktā minētās dienas atbilst šai regulai. Šajā pārejas posmā to brīdinājumu saturam, kurus pārnes no SIS 1+ uz SIS II, dalībvalstis var turpināt piemērot Šengenas Konvencijas 94. un 96. pantu, ievērojot šādus noteikumus:

a)	ja brīdinājumu, kas pārnests no SIS 1+ uz SIS II, groza, papildina, labo vai atjaunina, dalībvalstis nodrošina, ka brīdinājums atbilst šai regulai no brīža, kad to groza, papildina, labo vai atjaunina;

b)	ja ir atsauce uz brīdinājumu, kas pārnests no SIS 1+ uz SIS II, dalībvalstis nekavējoties izskata šāda brīdinājuma atbilstību šai regulai, tomēr tā, lai nekavētu darbības, kas jāveic, pamatojoties uz šo brīdinājumu.

2. Saskaņā ar 55. panta 2. punktu noteiktajā dienā tā budžeta atlikumu, kas apstiprināts saskaņā ar Šengenas Konvencijas 119. pantu, atmaksā dalībvalstīm. Atmaksājamās summas aprēķina, pamatojoties uz dalībvalstu iemaksām, kā noteikts Izpildu komitejas Lēmumā (1993. gada 14. decembris) par finanšu regulu par Šengenas Informācijas sistēmas (C.SIS) ierīkošanas un darbības izmaksām.

3. Šīs regulas 15. panta 4. punktā minētajā pārejas posmā šajā regulā esošās atsauces uz pārvaldības iestādi uzskata par atsaucēm uz Komisiju.

55. pants

Stāšanās spēkā, piemērojamība un pāreja

1. Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

2. Dalībvalstīm, kas piedalās SIS 1+, to piemēro no dienas, ko nosaka Padome ar to Padomes locekļu vienprātīgu lēmumu, kuri pārstāv to dalībvalstu valdības, kas piedalās SIS 1+.

3. Šā panta 2. punktā minētās dienas nosaka, kad:

a)	ir pieņemti vajadzīgie īstenošanas pasākumi;

b)	visas dalībvalstis, kas pilnībā piedalās SIS 1+, Komisijai ir paziņojušas, ka tās veikušas tehniskos un tiesiskos pasākumus, kas vajadzīgi SIS II datu apstrādei un papildinformācijas apmaiņai;

Komisija ir paziņojusi, ka sekmīgi pabeigta visaptveroša SIS II pārbaude, ko veic Komisija kopā ar dalībvalstīm, un Padomes sagatavošanas struktūras ir apstiprinājušas iesniegtos pārbaudes rezultātus. Ar šo apstiprināšanu apliecina, ka SIS II darbības līmenis ir vismaz līdzvērtīgs SIS 1+ panāktajam darbības līmenim;

d)	Komisija ir veikusi vajadzīgos tehniskos pasākumus, lai centrālo SIS II varētu pieslēgt attiecīgo dalībvalstu N.SIS II.

4. Komisija informē Eiropas Parlamentu par tās pārbaudes rezultātiem, kas veikta saskaņā ar 3. punkta c) apakšpunktu.

5. Lēmumu, ko Padome pieņem saskaņā ar 2. punktu, publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs saskaņā ar Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu.

..., ...

Eiropas Parlamenta vārdā

priekšsēdētājs

Padomes vārdā

priekšsēdētājs

(1) Eiropas Parlamenta 2006. gada 25. oktobra Nostāja.

(2) OV L 239, 22.9.2000., 19. lpp. Konvencijā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 1160/2005 (OV L 191, 22.7.2005., 18. lpp.).

(3) OV L 328, 13.12.2001., 4. lpp.

(4) OV L 328, 13.12.2001., 1. lpp.

(5) OV L ....

(6) OV L 281, 23.11.1995., 31. lpp.

(7) OV L 8, 12.1.2001., 1. lpp.

(8) OV L 12, 17.1.2004., 47. lpp.

(9) OV L 184, 17.7.1999., 23. lpp. Lēmumā grozījumi izdarīti ar Lēmumu 2006/512/EK (OV L 200, 22.7.2006., 11. lpp.).

(10) OV L 131, 1.6.2000., 43. lpp.

(11) OV L 64, 7.3.2002., 20. lpp.

(12) OV L 176, 10.7.1999., 36. lpp.

(13) OV L 176, 10.7.1999., 31. lpp.

(14) OV L 176, 10.7.1999., 53. lpp.

(15) Padomes Lēmums 2004/849/EK (2004. gada 25. oktobris) par Nolīguma parakstīšanu Eiropas Savienības vārdā starp Eiropas Savienību, Eiropas Kopienu un Šveices Konfederāciju par Šveices Konfederācijas asociēšanu Šengenas acquis īstenošanā, piemērošanā un pilnveidošanā un par dažu tā noteikumu provizorisku piemērošanu (OV L 368, 15.12.2004., 26. lpp.).

(16) Padomes Lēmums 2004/860/EK (2004. gada 25. oktobris) par Nolīguma parakstīšanu Eiropas Kopienas vārdā starp Eiropas Savienību, Eiropas Kopienu un Šveices Konfederāciju par Šveices Konfederācijas asociēšanu Šengenas acquis īstenošanā, piemērošanā un pilnveidošanā un par dažu tā noteikumu provizorisku piemērošanu (OV L 370, 17.12.2004., 78. lpp.).

(17) OV L 248, 16.9.2002., 1. lpp.

(18) OV L 158, 30.4.2004., 77. lpp.

(19) OV L 105, 13.4.2006., 1. lpp.

(20) Divi gadi pēc šīs regulas stāšanās spēkā.

(21) OV L 239, 22.9.2000., 439. lpp.

P6_TA(2006)0446

Dienestu, atbildīgo par transportlīdzekļu reģistrācijas apliecību izdošanu, piekļuve SIS II ***I

Eiropas Parlamenta normatīvā rezolūcija par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai par dalībvalstu dienestu, kas ir atbildīgi par transportlīdzekļu reģistrācijas apliecību izdošanu, piekļuvi otrās paaudzes Šengenas informācijas sistēmai (SIS II) (COM(2005)0237 — C6-0175/2005 — 2005/0104(COD))

(Koplēmuma procedūra: pirmais lasījums)

Eiropas Parlaments,

—	ņemot vērā Komisijas priekšlikumu Eiropas Parlamentam un Padomei (COM(2005)0237) (1),

—	ņemot vērā EK līguma 251. panta 2. punktu un 71. pantu, saskaņā ar kuriem Komisija tam iesniedz priekšlikumu (C6-0175/2005),

—	ņemot vērā Reglamenta 51. pantu,

—	ņemot vērā Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu komitejas ziņojumu (A6-0354/2006),

1.	apstiprina grozīto Komisijas priekšlikumu;

2.	prasa Komisijai vēlreiz ar to apspriesties, ja tā ir paredzējusi būtiski grozīt šo priekšlikumu vai to aizstāt ar citu tekstu;

3.	uzdod priekšsēdētājam nosūtīt Parlamenta nostāju Padomei un Komisijai.

(1) OV vēl nav publicēts.

P6_TC1-COD(2005)0104

Eiropas Parlamenta nostāja, pieņemta pirmajā lasījumā 2006. gada 25. oktobrī, lai pieņemtu Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. .../2006 par dalībvalstu dienestu, kas ir atbildīgi par transportlīdzekļu reģistrācijas apliecību izdošanu, piekļuvi otrās paaudzes Šengenas informācijas sistēmai (SIS II)

EIROPAS PARLAMENTS UN EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu un jo īpaši tā 71. pantu,

ņemot vērā Komisijas priekšlikumu,

ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinumu (1),

apspriedusies ar Reģionu komiteju,

saskaņā ar Līguma 251. pantā noteikto procedūru (2),

tā kā:

(1)

Padomes Direktīvā 1999/37/EK (1999. gada 29. aprīlis) par transportlīdzekļu reģistrācijas dokumentiem (3) ir paredzēts, ka dalībvalstis cita citai palīdz minētās direktīvas īstenošanā un ka tās var apmainīties ar informāciju divpusējā vai daudzpusējā mērogā, jo īpaši, lai pirms transportlīdzekļa reģistrācijas pārbaudītu tā juridisko statusu dalībvalstī, kurā tas iepriekš bijis reģistrēts. Šādā pārbaudē drīkst izmantot elektronisku tīklu.

(2)

Eiropas Parlamenta un Padomes ... gada... Regula (EK) Nr. .../2006 un Padomes ... gada ... Lēmums 2006/.../TI par otrās paaudzes Šengenas Informācijas sistēmas (“SIS II”) izveidi, darbību un izmantošanu (4) veido juridisko pamatu, lai pārvaldītu SIS II, kas ir dalībvalstīm kopīgi lietojama datubāze, kurā, inter alia, ir dati par mehāniskajiem transportlīdzekļiem, kuru motora darba tilpums pārsniedz 50 cm3, dati par piekabēm, kuru pašmasa pārsniedz 750 kg, un dzīvojamām piekabēm, kā arī dati par nozagtām, piesavinātām, pazudušām vai par nederīgām atzītām transportlīdzekļu reģistrācijas apliecībām un transportlīdzekļu numura zīmēm.

(3)

Regula (EK) Nr. .../2006 un Lēmums 2006/.../TI aizstāj 92. līdz 119. pantu 1990. gada 19. jūnija Konvencijā, ar ko īsteno 1985. gada 14. jūnija Šengenas Nolīgumu starp Beniluksa Ekonomikas savienības valstu valdībām, Vācijas Federatīvās Republikas valdību un Francijas Republikas valdību par pakāpenisku kontroles atcelšanu pie kopīgām robežām (5) (“Šengenas Konvencija”), izņemot tās 102.a pantu. Minētais pants attiecas uz dalībvalstu iestāžu un dienestu, kas ir atbildīgi par transportlīdzekļu reģistrācijas apliecību izsniegšanu, piekļuvi Šengenas Informācijas sistēmai.

(4)

Tagad ir nepieciešams pieņemt trešo instrumentu, pamatojoties uz Līguma V sadaļu un papildinot Regulu (EK) Nr. .../2006 un Lēmumu 2006/.../TI, lai dalībvalstu dienestiem, kas ir atbildīgi par transportlīdzekļu reģistrācijas apliecību izsniegšanu, ļautu piekļūt SIS II un lai aizstātu Šengenas Konvencijas 102.a pantu.

(5)	Saskaņā ar Lēmumu 2006/.../TI brīdinājumus par objektiem, tostarp mehāniskajiem transportlīdzekļiem, ievada SIS II, lai tos konfiscētu vai izmantotu kā pierādījumus krimināllietās.

(6)	Saskaņā ar Lēmumu 2006/.../TI piekļuve brīdinājumiem, kas par objektiem ievadīti SIS II, ir paredzēta vienīgi iestādēm, kas atbildīgas par robežkontroli un citām policijas un muitas pārbaudēm, kā arī tiesu iestādēm un Eiropolam.

(7)

Valdību vai nevalstiskajiem dienestiem, kas skaidri noteikti šim mērķim un kas dalībvalstīs ir atbildīgi par transportlīdzekļu reģistrācijas apliecību izsniegšanu, vajadzētu būt piekļuvei SIS II iekļautajiem datiem par mehāniskajiem transportlīdzekļiem, kuru motora darba tilpums pārsniedz 50 cm3, par piekabēm, kuru pašmasa pārsniedz 750 kg, par dzīvojamām piekabēm, kā arī par transportlīdzekļu reģistrācijas apliecībām un transportlīdzekļu numura zīmēm, kas ir nozagtas, piesavinātas, pazudušas vai atzītas par nederīgām, lai ļautu šiem dienestiem pārbaudīt, vai reģistrācijai uzrādītie transportlīdzekļi nav nozagti, piesavināti vai pazuduši.

(8)	Tālab ir nepieciešams piešķirt minētajiem dienestiem piekļuvi minētajiem datiem un ļaut tiem izmantot šos datus administratīviem mērķiem, lai pareizi izsniegtu transportlīdzekļu reģistrācijas apliecības.

(9)

Ja dalībvalstu dienesti, kas ir atbildīgi par transportlīdzekļu reģistrācijas apliecību izsniegšanu, ir nevalstiskas struktūras, šāda piekļuve būtu jāpiešķir netieši, tas ir, ar tādas iestādes starpniecību, kurai piekļuve ir piešķirta saskaņā ar Lēmumu 2006/.../TI, un kura ir atbildīga par dalībvalstu drošības un konfidencialitātes noteikumu ievērošanu, kā paredzēts minētajā lēmumā.

(10)	Lēmumā 2006/.../TI ir noteikti pasākumi, kas veicami, ja piekļuve SIS II parāda brīdinājumu par SIS II ievadītu objektu.

(11)

Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 95/46/EK (1995. gada 24. oktobris) par personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti (6) piemēro personas datu apstrādei, ko veic dalībvalstu dienesti, kuri ir atbildīgi par transportlīdzekļu reģistrācijas apliecību izsniegšanu. Īpašie noteikumi par personas datu aizsardzību par drošību, konfidencialitāti un reģistrācijas datņu glabāšanu, kas ietverti Lēmumā 2006/.../TI, attiecībā uz gadījumiem, kad personas datus minētie dienesti apstrādā saistībā ar SIS II, papildina vai precizē principus, kas izklāstīti minētajā direktīvā.

(12)

Ņemot vērā to, ka veicamās darbības mērķi — proti, piešķirt piekļuvi SIS II dalībvalstu dienestiem, kas ir atbildīgi par transportlīdzekļu reģistrācijas apliecību izsniegšanu, lai atvieglinātu to uzdevumu izpildi saskaņā ar Direktīvu 1999/37/EK — nevar pietiekami labi sasniegt atsevišķās dalībvalstis, un to, ka SIS II kā kopējas informācijas sistēmas būtības dēļ šo mērķi var sasniegt vienīgi Kopienas līmenī, Kopiena var pieņemt pasākumus saskaņā ar Līguma 5. pantā noteikto subsidiaritātes principu. Saskaņā ar minētajā pantā noteikto proporcionalitātes principu šajā regulā paredz vienīgi tos pasākumus, kas ir vajadzīgi šā mērķa sasniegšanai.

(13)	Šajā regulā ir respektētas pamattiesības un ievēroti principi, kas ir atzīti jo īpaši Eiropas Savienības Pamattiesību hartā.

(14)

Attiecībā uz Islandi un Norvēģiju — saskaņā ar Nolīgumu starp Eiropas Savienības Padomi un Islandes Republiku un Norvēģijas Karalisti par šo valstu asociēšanu Šengenas acquis īstenošanā, piemērošanā un pilnveidošanā (7) — šī regula ir to Šengenas acquis noteikumu pilnveidošana, kuri attiecas uz jomu, kas minēta 1. panta G. punktā Padomes 1999. gada 17. maija Lēmumā 1999/437/EK (8) par dažiem pasākumiem minētā nolīguma piemērošanai.

(15)

Attiecībā uz Šveici — saskaņā ar Nolīgumu, kas parakstīts starp Eiropas Savienību, Eiropas Kopienu un Šveices Konfederāciju par Šveices Konfederācijas asociēšanu Šengenas acquis īstenošanā, piemērošanā un pilnveidošanā — šī regula ir to Šengenas acquis noteikumu pilnveidošana, kuri attiecas uz jomu, kas minēta Lēmuma 1999/437/EK 1. panta G. punktā, to lasot saistībā ar 4. panta 1. punktu Lēmumos 2004/849/EK (9) un 2004/860/EK (10).

(16)	Šīs regula ir akts, kas pieņemts atbilstīgi Šengenas acquis vai kā citādi saistīts ar to, kā noteikts 2003. gada Pievienošanās akta 3. panta 2. punktā,

IR PIEŅĒMUŠI ŠO REGULU.

1. pants

1. Neskarot Lēmuma 2006/.../TI 38. un 40. pantu un 46. panta 1. punktu, dalībvalstu dienestiem, kas ir atbildīgi par transportlīdzekļu reģistrācijas apliecību izsniegšanu, kā minēts Direktīvā 1999/37/EK, ir piekļuve turpmāk norādītajiem datiem, kas ievadīti SIS II saskaņā ar minētā lēmuma 38. panta 2. punkta a), b) un f) apakšpunktu, vienīgi ar nolūku pārbaudīt to, vai reģistrācijai uzrādītie transportlīdzekļi nav nozagti, piesavināti vai pazuduši, vai arī to, vai tos nemeklē kā pierādījumu kriminālprocesā:

a)	dati par mehāniskajiem transportlīdzekļiem, kuru motora darba tilpums pārsniedz 50 cm3;

b)	dati par piekabēm, kuru pašmasa pārsniedz 750 kg, un dati par dzīvojamām piekabēm;

c)	dati par nozagtām, piesavinātam, pazudušām vai nederīgām transportlīdzekļu reģistrācijas apliecībām un transportlīdzekļu numura zīmēm.

Ievērojot 2. punktu, katras dalībvalsts tiesību akti reglamentē attiecīgo dienestu piekļuvi šiem datiem attiecīgajā dalībvalstī.

2. Šā panta 1. punktā minētajiem dienestiem, kas ir valdības dienesti, ir tiesības tieši piekļūt SIS II ievadītajiem datiem.

3. Šā panta 1. punktā minētajiem dienestiem, kas ir nevalstiski dienesti, ir tiesības piekļūt SIS II ievadītajiem datiem vienīgi ar iestādes starpniecību, kā paredzēts šā panta 1. punktā minētā lēmuma 40. pantā. Minētājai iestādei ir tiesības tieši piekļūt datiem un nodot tos attiecīgajam dienestam. Attiecīgā dalībvalsts nodrošina, ka atbilstīgajam dienestam un tā darbiniekiem izvirza prasību ievērot jebkādus ierobežojumus par to datu pieļaujamo izmantošanu, kurus tiem sniegusi iestāde.

4. Minētā lēmuma 39. pantu nepiemēro piekļuvei, kas iegūta saskaņā ar šo pantu. Ja 1. punktā minētie dienesti, piekļūstot SIS II, atklāj informāciju, kas rada aizdomas par kriminālu nodarījumu, šādas informācijas paziņošanu policijai vai tiesu iestādēm reglamentē attiecīgās valsts tiesību akti.

2. pants

Šī regula aizstāj Šengenas Konvencijas 102.a pantu.

3. pants

Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

To piemēro no dienas, ko nosaka saskaņā ar Lēmuma 2006/.../TI 71. panta 2. punktu.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

..., ...

Eiropas Parlamenta vārdā

priekšsēdētājs

Padomes vārdā

priekšsēdētājs

(1) OV C 65, 17.3.2006., 27. lpp.

(2) Eiropas Parlamenta 2006. gada 25. oktobra Nostāja.

(3) OV L 138, 1.6.1999., 57. lpp. Direktīvā jaunākie grozījumi izdarīti ar Komisijas Direktīvu 2003/127/EK (OV L 10, 16.1.2004., 29. lpp.).

(4) OV L ....

(5) OV L 239, 22.9.2000., 19. lpp. Konvencijā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 1160/2005 (OV L 191, 22.7.2005., 18. lpp.).

(6) OV L 281, 23.11.1995., 31. lpp. Direktīvā grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 1882/2003 (OV L 284, 31.10.2003., 1. lpp.).

(7) OV L 176, 10.7.1999., 36. lpp.

(8) OV L 176, 10.7.1999., 31. lpp.

(9) Padomes Lēmums 2004/849/EK (2004. gada 25. oktobris) par Nolīguma parakstīšanu Eiropas Savienības vārdā starp Eiropas Savienību, Eiropas Kopienu un Šveices Konfederāciju par Šveices Konfederācijas asociēšanu Šengenas acquis īstenošanā, piemērošanā un pilnveidošanā un par dažu tā noteikumu provizorisku piemērošanu (OV L 368, 15.12.2004., 26. lpp.).

(10) Padomes Lēmums 2004/860/EK (2004. gada 25. oktobris) par Nolīguma parakstīšanu Eiropas Kopienas vārdā starp Eiropas Savienību, Eiropas Kopienu un Šveices Konfederāciju par Šveices Konfederācijas asociēšanu Šengenas acquis īstenošanā, piemērošanā un pilnveidošanā un par dažu tā noteikumu provizorisku piemērošanu (OV L 370, 17.12.2004., 78. lpp.).

P6_TA(2006)0447

SIS II izveide, darbība un izmantojums (lēmums) *

Eiropas Parlamenta normatīvā rezolūcija par priekšlikumu Padomes lēmumam par otrās paaudzes Šengenas Informācijas sistēmas (SIS II) izveidi, darbību un izmantojumu (COM(2005)0230 — C6-0301/2005 — 2005/0103(CNS))

(Apspriežu procedūra)

Eiropas Parlaments,

—	ņemot vērā Komisijas priekšlikumu (COM(2005)0230) (1),

—	ņemot vērā ES līguma 34. panta 2. punkta c) apakšpunktu,

—	ņemot vērā ES līguma 39. panta 1. punktu, saskaņā ar kuru Padome ir apspriedusies ar Parlamentu (C6-0301/2005),

—	ņemot vērā Protokolu par Šengenas acquis, kas iekļauts Eiropas Savienības sistēmā, saskaņā ar kuru Padome ir apspriedusies ar Parlamentu,

—	ņemot vērā Reglamenta 93. un 51. pantu,

—	ņemot vērā Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu komitejas ziņojumu (A6-0353/2006),

1.	apstiprina grozīto Komisijas priekšlikumu;

2.	aicina Komisiju attiecīgi grozīt savu priekšlikumu saskaņā ar EK līguma 250. panta 2. punktu;

3.	aicina Padomi informēt Parlamentu, ja tā paredz nepievienoties Parlamenta apstiprinātajam tekstam;

4.	aicina Padomi vēlreiz apspriesties ar Parlamentu, ja tā paredz būtiski grozīt Komisijas priekšlikumu;

5.	uzdod priekšsēdētājam nosūtīt Parlamenta nostāju Padomei un Komisijai.

(1) OV vēl nav publicēts.

P6_TC1-CNS(2005)0103

Projekts Padomes lēmumam par otrās paaudzes Šengenas informācijas sistēmas (SIS II) izveidi, darbību un izmantojumu

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienību un jo īpaši tā 30. panta 1. punkta a) un b) apakšpunktu, 31. panta 1. punkta a) un b) apakšpunktu un 34. panta 2. punkta c) apakšpunktu,

ņemot vērā Komisijas priekšlikumu (1),

ņemot vērā Eiropas Parlamenta atzinumu (1),

tā kā:

(1)

Šengenas Informācijas sistēma (še turpmāk — “SIS 1+”), kura izveidota saskaņā ar IV sadaļas noteikumiem 1990. gada 19. jūnija Konvencijā, ar ko īsteno 1985. gada 14. jūnija Šengenas nolīgumu starp Beniluksa Ekonomikas savienības valstu valdībām, Vācijas Federatīvās Republikas valdību un Francijas Republikas valdību par pakāpenisku kontroles atcelšanu pie kopīgām robežām (2) (še turpmāk — Šengenas Konvencija), ir būtisks līdzeklis to Šengenas acquis noteikumu piemērošanai, kas iekļauti Eiropas Savienības sistēmā.

(2)

Otrās paaudzes Šengenas Informācijas sistēmas izveide (še turpmāk — “SIS II”) ir uzticēta Komisijai saskaņā ar Padomes Regulu (EK) Nr. 2424/2001 (3) un Padomes Lēmumu Nr. 2001/886/TI (2001. gada 6. decembris) par otrās paaudzes Šengenas Informācijas sistēmas (SIS II) (4) izstrādi. SIS II aizstās SIS, ko izveidoja ar Šengenas Konvenciju.

(3)

Šis lēmums veido vajadzīgo tiesisko pamatu SIS II pārvaldībai attiecībā uz jautājumiem, kas ietilpst Līguma par Eiropas Savienību (še turpmāk — “ES līgums”) darbības jomā. Eiropas Parlamenta un Eiropas Savienības Padomes Regula (EK) Nr. 2006/XX par SIS II izveidi, darbību un izmantojumu veido vajadzīgo tiesisko pamatu SIS II pārvaldībai attiecībā uz jautājumiem, kas ietilpst Eiropas Kopienas dibināšanas līguma (še turpmāk — “EK līgums”) darbības jomā.

(4)	Tas, ka tiesisko pamatu, kas vajadzīgs SIS II pārvaldībai, veido atsevišķi instrumenti, neskar principu, ka SIS II ir vienota informācijas sistēma, kam kā tādai būtu jādarbojas. Tādēļ dažiem šo instrumentu noteikumiem būtu jābūt identiskiem.

(5)	SIS II būtu jāveido papildu pasākums, kas palīdz uzturēt augstu drošības līmeni brīvības, drošības un tiesiskuma telpā (..), atbalstot policijas un tiesu iestāžu operatīvu sadarbību krimināllietās.

(6)

Vajadzētu precizēt SIS II mērķus un paredzēt noteikumus par tās darbību, izmantojumu un saistībām, tostarp tehnisko uzbūvi un finansējumu, sistēmā ievadāmo datu veidiem, mērķiem, kuru dēļ tos ievada, ievadīšanas kritērijiem, iestādēm, kam tiesības tai piekļūt, brīdinājumu sasaisti, kā arī turpmākus noteikumus par datu apstrādi un personas datu aizsardzību.

(7)	Ar centrālās SIS II un sakaru infrastruktūras darbību saistītie izdevumi būtu jāmaksā no Eiropas Savienības budžeta.

(8)	Ir vajadzīgs sagatavot rokasgrāmatu ar sīki izstrādātiem noteikumiem papildinformācijas apmaiņai attiecībā uz darbību, kas jāveic atbilstīgi brīdinājumam. Valsts iestādēm katrā dalībvalstī būtu jānodrošina šādas informācijas apmaiņa.

(9)

Pārejas posmā Komisijai vajadzētu būt atbildīgai par centrālās SIS II un daļu sakaru infrastruktūras darbības vadību. Tomēr, lai jo īpaši nodrošinātu sekmīgu pāreju no SIS 1+ uz SIS II, Komisija var daļu vai visu šo atbildību deleģēt divām valsts sektora struktūrām. Ilgtermiņā un saskaņā ar ietekmes novērtējumu, kurā sniegs alternatīvu iespēju pamatīgu analīzi no finanšu, operatīvā un organizatoriskā viedokļa, kā arī saskaņā ar Komisijas tiesību aktu priekšlikumiem būtu jāizveido pastāvīga vadības iestāde, kas ir atbildīga par šiem uzdevumiem. Pārējas posmam nevajadzētu būtu ilgākam par pieciem gadiem no šā lēmuma spēkā stāšanās dienas.

(10)

SIS II vajadzētu būt brīdinājumiem par personām, kuras meklē, lai apcietinātu nolūkā tās nodot vai izdot. Papildus brīdinājumiem ir lietderīgi paredzēt papildu informācijas apmaiņu, kas nepieciešama nodošanas un izdošanas procedūrās. SIS II jo īpaši būtu jāapstrādā dati, kas minēti 8. pantā Padomes Pamatlēmumā 2002/584/TI (2002. gada 13. jūnijs) par Eiropas apcietināšanas orderi un par nodošanas procedūrām starp dalībvalstīm (5).

(11)	Būtu jābūt iespējām SIS II pievienot papildu datu tulkojumu, kas tajā ievadīti, lai personu nodotu saskaņā ar Eiropas apcietināšanas orderi un izdotu citai valstij.

(12)

SIS II būtu jābūt brīdinājumiem par pazudušajām personām, lai nodrošinātu to aizsardzību vai novērstu draudus, brīdinājumiem par personām, kuras meklē sakarā ar tiesvedību, brīdinājumiem par personām un priekšmetiem diskrētām pārbaudēm vai īpašām pārbaudēm un brīdinājumiem par priekšmetiem aizturēšanai vai izmantošanai par pierādījumiem krimināllietās.

(13)

Brīdinājumi SIS nebūtu jāglabā ilgāk, nekā tas nepieciešams to sākotnējam mērķim. Kopumā brīdinājumi par personām būtu automātiski jādzēš no SIS II pēc trīs gadiem. Brīdinājumi par priekšmetiem, kas ievadīti saistībā ar diskrētām pārbaudēm vai īpašām pārbaudēm, būtu automātiski jādzēš no SIS II pēc pieciem gadiem. Brīdinājumi par priekšmetiem aizturēšanai vai izmantošanai par pierādījumiem krimināllietās būtu automātiski jādzēš no SIS II pēc desmit gadiem. Lēmums saglabāt brīdinājumus par personām būtu jāpamato ar smalku individuālu analīzi. Dalībvalstīm pārskata periodā būtu jāpārskata brīdinājumi par personām un jāsaglabā statistikas dati par to brīdinājumu par personām skaitu, kuru glabāšanas periods ir pagarināts.

(14)

(..)

(15)

Ar SIS II būtu jābūt iespējai apstrādāt biometriskos datus, lai palīdzētu ticami identificēt attiecīgas personas. Šajā sakarā ar SIS II būtu jābūt arī iespējai apstrādāt to personas datus, kuru identitāte ir ļaunprātīgi izmantota, lai novērstu nepareizas identifikācijas dēļ radušās grūtības, ievērojot attiecīgus drošības pasākumus, jo īpaši attiecīgās personas piekrišanu un stingru to mērķu ierobežošanu, kuru dēļ tādus datus var apstrādāt.

(16)

Dalībvalstīm būtu jābūt iespējai brīdinājumam pievienot norādi, t. s. karodziņu, ar ko norāda uz to, ka pēc brīdinājuma veicamā darbība nenotiks tās teritorijā. Ja brīdinājumus izdod apcietināšanai nodošanas nolūkā, neko šajā lēmumā neinterpretē kā atkāpi no Pamatlēmuma 2002/584/TI noteikumu piemērošanas vai piemērošanas kavēšanu (..) Lēmums brīdinājumam pievienot karodziņu (..) būtu jāpamato tikai ar atteikumu, kas ir ietverts minētajā pamatlēmumā.

(16A)

Ja brīdinājumam pievienots karodziņš saskaņā ar 14.C panta 2. punktu un ja top zināma tās personas atrašanās vieta, kuru meklē, lai apcietinātu nolūkā šo personu nodot, atrašanās vieta vienmēr būtu jāpaziņo izdevējai tiesu iestādei, kas var pieņemt lēmumu pārsūtīt Eiropas apcietināšanas orderi kompetentai tiesu iestādei atbilstīgi Pamatlēmuma 2002/584/TI noteikumiem.

(17)	SIS II būtu dalībvalstīm jādod iespēja izveidot saites starp brīdinājumiem. Tam, ka dalībvalsts izveido saites starp diviem vai vairākiem brīdinājumiem, nevajadzētu ietekmēt veicamo darbību, glabāšanas periodu vai piekļuves tiesības brīdinājumiem.

(18)

Datus, kas, piemērojot šo lēmumu, apstrādāti SIS II, nevajadzētu nodot vai darīt pieejamus trešām valstīm vai starptautiskām organizācijām. Tomēr ir lietderīgi stiprināt sadarbību starp Eiropas Savienību un Interpolu, veicinot efektīvu apmaiņu ar pases datiem. Ja personas datus no SIS II nodod Interpolam, (..) minētajiem personas datiem būtu jānodrošina atbilstīga līmeņa aizsardzība, ko garantē ar nolīgumu, kurā noteikti stingri aizsardzības pasākumi un noteikumi.

(19)

Visas dalībvalstis ir ratificējušas Eiropas Padomes 1981. gada 28. janvāra Konvenciju par personu aizsardzību attiecībā uz personas datu automātisku apstrādi. Minētās konvencijas 9. pantā ar dažiem ierobežojumiem paredzēti tiesību un pienākumu izņēmumi un ierobežojumi. Personas datus, ko apstrādā sakarā ar šā lēmuma ieviešanu, būtu jāaizsargā saskaņā ar minētās konvencijas principiem. Konvencijā izklāstītie principi vajadzības gadījumā būtu jāpapildina vai jāizskaidro šajā lēmumā.

(20)	Ja policijas iestādes apstrādā personas datus, īstenojot šo lēmumu, būtu jāņem vērā principi, kas ietverti Eiropas Padomes Ministru komitejas 1987. gada 17. septembra Rekomendācijā Nr. R (87) 15, ar ko reglamentē personas datu izmantošanu policijā.

(20A)

Komisija iesniedza Padomei priekšlikumu Pamatlēmumam par tādu personas datu aizsardzību, ko apstrādā, policijas un tiesu iestādēm sadarbojoties krimināllietās, saskaņā ar kuru šis pamatlēmums būtu jāpieņem līdz 2006. gada beigām un tas būtu jāpiemēro personas datiem, ko apstrādā atbilstīgi otrās paaudzes Šengenas informācijas sistēmai, kā arī ar to saistītai apmaiņai ar papildu informāciju atbilstīgi šim lēmumam.

(21)

Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 45/2001 (2000. gada 18. decembris) par personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi, ko veic Kopienas iestādes un struktūras, un šādu datu brīvu apriti (6) un jo īpaši tās 21. un 22. pantu attiecībā uz apstrādes konfidencialitāti un drošību piemēro personas datu apstrādei, ko veic Kopienas iestādes vai struktūras, tām pildot savus pienākumus ar atbildību par SIS II operatīvo vadību, īstenojot darbības, uz kurām pilnībā vai daļēji attiecas Kopienas tiesības. Kopienas tiesības attiecas uz daļu no personas datu apstrādes SIS II sistēmā. Konsekventai un vienveidīgai noteikumu piemērošanai attiecībā uz fizisko personu pamattiesību un brīvību aizsardzību saistībā ar personas datu apstrādi ir nepieciešams skaidrojums par to, ka gadījumos, kad Komisija apstrādā personas datus, īstenojot šo lēmumu, uz to attiecas Regula (EK) Nr. 45/2001. (..) Regulā (EK) Nr. 45/2001 izklāstītie principi vajadzības gadījumā būtu jāpapildina vai jāizskaidro šajā lēmumā.

(21A)

Ciktāl tas attiecas uz konfidencialitāti, tiem Eiropas Kopienu ierēdņiem vai citiem darba ņēmējiem, kuri ir nodarbināti un strādā saistībā ar SIS II, piemēro attiecīgos Eiropas Kopienu Civildienesta noteikumus un attiecīgos Kopienu pārējo darba ņēmēju nodarbināšanas kārtības noteikumus.

22)

(..) Valstu uzraudzības iestādēm būtu lietderīgi uzraudzīt dalībvalsts veiktās personas datu apstrādes likumību, bet Eiropas Datu aizsardzības uzraudzītājam, kas iecelts ar Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmumu 2004/55/EK (2003. gada 22. decembris), ar ko izraugās neatkarīgu uzraudzības struktūru, kas paredzēta EK līguma 286. pantā (7), būtu jākontrolē Kopienas iestāžu un struktūru darbības saistībā ar personas datu apstrādi, ņemot vērā Kopienas iestāžu un struktūru ierobežotos pienākumus attiecībā uz datiem.

(23)	Kopienas atbildību, kas izriet, Kopienas iestādēm vai struktūrām pārkāpjot šā lēmuma noteikumus, reglamentē ar EK līguma 288. panta otro daļu.

(23A)

Gan dalībvalstīm, gan Komisijai būtu jāizstrādā drošības plāns, lai vienkāršotu drošības prasību precīzu īstenošanu, un tām būtu jāsadarbojas, lai kopīgi risinātu drošības jautājumus.

(24)

Noteikumi attiecībā uz datu aizsardzību, kas paredzēti 1995. gada 26. jūlija Konvencijā par Eiropas Policijas biroja izveidi (8) (še turpmāk — “Eiropola konvencija”), attiecas uz to SIS II apstrādāto datu aizsardzību, ko veicis Eiropols, tostarp uz Apvienotās uzraudzības iestādes, kura izveidota saskaņā ar Eiropola konvencijas 24. pantu, pilnvarām uzraudzīt Eiropola darbības un atbildību par Eiropola nelikumīgi apstrādātiem personas datiem.

(25)

Noteikumi attiecībā uz datu aizsardzību, kas paredzēti Padomes Lēmumā 2002/187/TI (2002. gada 28. februāris), ar ko izveido Eurojust, lai pastiprinātu cīņu pret smagiem noziegumiem (9), attiecas uz to SIS II apstrādāto datu aizsardzību, ko veicis Eurojust, tostarp uz Apvienotās uzraudzības iestādes, kura izveidota saskaņā ar minētā lēmuma 23. pantu, pilnvarām uzraudzīt Eurojust darbības un atbildību par Eurojust nelikumīgi apstrādātiem personas datiem.

(26)	Pārredzamības nodrošināšanai vadības iestādei ik pēc diviem gadiem būtu jāizstrādā ziņojums par centrālās SIS II un sakaru infrastruktūras tehnisko darbību, tostarp to drošību, un par papildu informācijas apmaiņu. Komisijai ik pēc četriem gadiem būtu jāveic vispārējs novērtējums.

(27)

Konkrētus SIS II aspektus — piemēram, tehniskus noteikumus brīdinājumu ievadīšanai, tostarp attiecībā uz datiem, kas vajadzīgi brīdinājumu ievadīšanai, atjaunināšanai, dzēšanai un meklēšanai, noteikumus attiecībā uz brīdinājumu savietojamību un prioritāti, karodziņu pievienošanu, saites starp brīdinājumiem un papildinformācijas apmaiņu — nevar pilnībā reglamentēt ar šā lēmuma noteikumiem, ņemot vērā šādu aspektu tehnisko būtību, detalizācijas pakāpi un nepieciešamību veikt regulāru atjaunināšanu. (..) Īstenošanas pilnvaras attiecībā uz šiem aspektiem tāpēc būtu jādeleģē Komisijai. Tehniskajos noteikumos brīdinājumu meklēšanai būtu jāņem vērā valsts sistēmu sekmīga darbība. Atkarībā no tā, kāds ir Komisijas veiktais ietekmes novērtējums, pieņems lēmumu par to, cik lielā mērā īstenošanas pasākumi varētu būt pastāvīgās vadības iestādes kompetencē, tiklīdz tā ir izveidota.

(28)	Šajā lēmumā būtu jānosaka procedūra, lai pieņemtu pasākumus, kas vajadzīgi tā īstenošanai. Īstenošanas pasākumu pieņemšanas procedūrai būtu jābūt tādai pašai gan šajā lēmumā, gan Regulā (EK) Nr. XX/2006.

(29)

Ir lietderīgi paredzēt pārejas noteikumus attiecībā uz brīdinājumiem, kas izdoti SIS 1+ (..) un kurus pārnesīs uz SIS II (..). Dažus Šengenas acquis noteikumus būtu jāturpina piemērot īsāku laiku līdz tam, kad dalībvalstis ir izskatījušas šo brīdinājumu savietojamību ar jauno juridisko sistēmu. Prioritārā kārtā būtu jāizskata brīdinājumu par personām savstarpēja saderība. Turklāt jebkādām izmaiņām, papildinājumam, labojumam vai atjauninājumam brīdinājumā, kas pārnests no SIS 1+ uz SIS II, kā arī jebkādai atsaucei uz šādu brīdinājumu būtu nekavējoties jāizraisa tūlītēja pārbaude par brīdinājuma saderību ar šī lēmuma noteikumiem.

(30)	Jāparedz īpaši noteikumi attiecībā uz to SIS darbību budžeta daļu, kas nav daļa no Eiropas Savienības budžeta.

(31)

Ņemot vērā to, ka veicamās rīcības mērķus — proti, vienotas informācijas sistēmas izveidi un vadību — nevar pietiekami labi sasniegt atsevišķās dalībvalstīs, un to, ka minētās rīcības mēroga un iedarbības dēļ šos mērķus var labāk sasniegt Eiropas Savienības līmenī, Padome var pieņemt pasākumus saskaņā ar subsidiaritātes principu, kas paredzēts EK līguma 5. pantā un minēts ES līguma 2. pantā. Saskaņā ar EK līguma 5. pantā paredzēto proporcionalitātes principu šajā lēmumā paredz vienīgi tos pasākumus, kas ir vajadzīgi šo mērķu sasniegšanai.

(32)	Šajā lēmumā ir ievērotas pamattiesības un principi, kas jo īpaši atzīti Eiropas Savienības Pamattiesību hartā.

(33)

Apvienotā Karaliste piedalās šā lēmuma īstenošanā saskaņā ar EK līgumam un ES līgumam pievienotā Protokola par Šengenas acquis iekļaušanu Eiropas Savienības sistēmā 5. pantu un 8. panta 2. punktu Padomes Lēmumā 2000/365/EK (2000. gada 29. maijs) par Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotās Karalistes lūgumu piedalīties dažu Šengenas acquis noteikumu īstenošanā (10).

(34)

Īrija piedalās šā lēmuma īstenošanā saskaņā ar EK līgumam un ES līgumam pievienotā Protokola par Šengenas acquis iekļaušanu Eiropas Savienības sistēmā 5. pantu un 6. panta 2. punktu Padomes Lēmumā 2002/192/EK (2002. gada 28. februāris) par Īrijas lūgumu piedalīties dažu Šengenas acquis noteikumu īstenošanā (11).

(35)	Šīs lēmums neskar kārtību, kādā Apvienotā Karaliste un Īrija daļēji piedalās Šengenas acquis īstenošanā un kuru Padome noteikusi attiecīgi Lēmumā 2000/365/EK un Lēmumā 2002/192/EK.

(36)

Attiecībā uz Islandi un Norvēģiju — saskaņā ar Eiropas Savienības Padomes un Islandes Republikas un Norvēģijas Karalistes Nolīgumu par abu minēto valstu iesaistīšanos Šengenas acquis īstenošanā, piemērošanā un pilnveidošanā — šis lēmums ir to Šengenas acquis noteikumu pilnveidošana, kuri attiecas uz jomu, kas minēta 1. panta G. punktā Padomes Lēmumā 1999/437/EK (1999. gada 17. maijs) par dažiem pasākumiem minētā nolīguma piemērošanai (12).

(36A)

Ir jāparedz procedūra, kā Islandes un Norvēģijas pārstāvjiem iesaistīties to komiteju darbībā, kuras palīdz Komisijai īstenot tai piešķirtās izpildu pilnvaras. Tāda procedūra ir iecerēta minētajam nolīgumam pievienotajās Eiropas Savienības Padomes un Islandes Republikas un Norvēģijas Karalistes vēstuļu apmaiņās par komitejām, kas palīdz Eiropas Komisijai īstenot tai piešķirtās izpildes pilnvaras (13).

(37)

Attiecībā uz Šveici — saskaņā ar Nolīgumu, kas parakstīts starp Eiropas Savienību, Eiropas Kopienu un Šveices Konfederāciju par Šveices Konfederācijas asociēšanu Šengenas acquis īstenošanā, piemērošanā un pilnveidošanā, — šis lēmums ir to Šengenas acquis noteikumu pilnveidošana, kuri attiecas uz jomu, kas minēta Padomes Lēmuma 1999/437/EK 1. panta G. punktā, to lasot saistībā ar Padomes Lēmumu 2004/849/EK par minētā nolīguma parakstīšanu Eiropas Savienības vārdā un par dažu tā noteikumu provizorisku piemērošanu (14).

(37A)

Ir jāparedz procedūra, kā Šveices pārstāvjiem iesaistīties to komiteju darbībā, kas palīdz Komisijai īstenot tai piešķirtās izpildu pilnvaras. Tāda procedūra ir iecerēta Kopienas un Šveices vēstuļu apmaiņā, kas pievienota minētajam nolīgumam.

(38)	Šis lēmums ir tiesību akts, ar ko papildina Šengenas acquis vai kas ar to citādi saistīts 2003. gada Pievienošanās akta 3. panta 2. punkta nozīmē.

(39)	Šis lēmums būtu jāpiemēro dalībvalstīm, uz kurām attiecas 33., 34., 37. un 38. apsvērums par dienām, kas jānosaka saskaņā ar attiecīgos instrumentos izklāstītām procedūrām par Šengenas acquis piemērošanu šīm dalībvalstīm,

IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.

I nodaļa

Vispārīgi noteikumi

1. pants

SIS II izveide un vispārējais mērķis

1. Ar šo izveido otrās paaudzes Šengenas Informācijas sistēmu (še turpmāk — “SIS II”).

2. Saskaņā ar šo lēmumu SIS II mērķis ir nodrošināt augstu drošības līmeni brīvības, drošības un tiesiskuma telpā (..), tostarp dalībvalstu teritorijā nodrošināt sabiedrības drošības un sabiedriskās kārtības uzturēšanu un (..) saglabāšanu, un piemērot Eiropas Kopienas dibināšanas līguma (še turpmāk — “EK līgums”) IV sadaļas noteikumus par personu pārvietošanos to teritorijās, izmantojot šīs sistēmas izplatīto informāciju.

2. pants

Darbības joma

1. Ar šo lēmumu nosaka nosacījumus un kārtību, kādā apstrādājami SIS II brīdinājumi par personām un priekšmetiem un veicama papildinformācijas un papildu datu apmaiņa policijas un tiesu iestāžu sadarbības nolūkā krimināllietās.

2. Šajā lēmumā arī paredzēti noteikumi jo īpaši par SIS II tehnisko uzbūvi, dalībvalstu un 12. pantā minētās vadības iestādes atbildību, vispārēju datu apstrādi, attiecīgo personu tiesībām un atbildību.

3. pants

Definīcijas

1. Šajā lēmumā piemēro šādas definīcijas:

a)	“brīdinājums” ir datu kopums, ko ievada SIS II un kas kompetentajām iestādēm ļauj identificēt personu vai priekšmetu, lai konkrēti rīkotos;

“papildinformācija” ir informācija, ko neglabā SIS II, bet kas ir saistīta ar SIS II brīdinājumiem un ar ko apmainās:

—	lai dalībvalstis var savstarpēji apspriesties vai informēt cita citu, ievadot brīdinājumu,

—	pēc pozitīvas atbildes saņemšanas, lai varētu attiecīgi rīkoties,

—	ja nav iespējams veikt prasīto rīcību,

—	apsverot SIS II datu kvalitāti,

—	apsverot brīdinājumu savietojamību un prioritāti,

—	apsverot piekļuves tiesību izmantošanu;

c)	“papildu dati” ir dati, ko glabā SIS II un kas saistīti ar SIS II brīdinājumiem un nekavējoties pieejami kompetentajām iestādēm, ja SIS II meklēšanas rezultātā atrod personas, par kurām dati ir ievadīti SIS II;

d)	“personas dati” ir jebkura informācija par identificētu vai identificējamu fizisku personu (“datu subjektu”); identificējama persona ir tā, kuru tieši vai netieši var identificēt;

“personas datu apstrāde” (“apstrāde”) ir jebkura darbība vai darbību kopums, kas ar vai bez automatizētiem līdzekļiem veiktas ar personas datiem, kā vākšana, reģistrācija, organizēšana, glabāšana, piemērošana vai pārveidošana, atgūšana, aplūkošana, izmantošana, atklāšana, izmantojot pārsūtīšanu, izplatīšanu vai citādi padarot tos pieejamus, saskaņošana vai savienošana, piekļuves liegšana, dzēšana vai iznīcināšana.

2. (..)

2.a Jebkādu atsauci šajā lēmumā uz Pamatlēmumu 2002/584/TI (2002. gada 13. jūnijs) par Eiropas apcietināšanas orderi un par nodošanas procedūrām starp dalībvalstīm interpretē kā tādu, kurā iekļauti attiecīgie noteikumi, ar ko paredzēta apcietināšanas ordera pārsūtīšana, izmantojot Šengenas informācijas sistēmu, līgumos, kurus Eiropas Savienība un trešās valstis noslēgušas, pamatojoties uz Eiropas Savienības līguma 24. un 38. pantu, lai nodotu personu, pamatojoties uz šādu apcietināšanas orderi.

4. pants

SIS II tehniskā arhitektūra un darbības veidi

1. SIS II veido:

aa)

centrālā sistēma (še turpmāk — “centrālā SIS II”), ko veido:

—	tehniskā nodrošinājuma vienība (še turpmāk — “CS-SIS”), kurā ietverta SIS II (..) datu bāze,

—	vienota valsts saskarne (še turpmāk — “NI-SIS”);

a)	valsts nodaļa katrā dalībvalstī (še turpmāk — “N.SIS II”), ko veido valsts datu sistēmas, kuras ir saistītas ar centrālo SIS II. N.SIS II var ietvert datu datni (še turpmāk — “valsts eksemplārs”), kas savukārt ietver pilnīgu vai daļēju SIS II (..) datu bāzes kopiju;

b)	(pārcelts uz aa) apakšpunktu)

c)	CS-SIS un NI-SIS savstarpējo sakaru infrastruktūra (še turpmāk — “sakaru infrastruktūra”), kas nodrošina SIS II datiem atvēlētu kodētu virtuālu tīklu un datu apmaiņu starp SIRENE birojiem, kā minēts 7. panta 2. punktā.

2. SIS II datus ievada, atjaunina, dzēš un meklē, izmantojot N.SIS II. Attiecīgu valsts eksemplāru dara pieejamu, lai veiktu automatizētu meklēšanu katras dalībvalsts teritorijā, kas lieto tādu eksemplāru. Veikt meklēšanu citu dalībvalstu N.SIS II datu datnēs nav iespējams.

3. Galvenā CS-SIS, ar ko veic tehniskās uzraudzības un administrācijas uzdevumus, atrodas Strasbūrā (Francijā), un CS-SIS dublējums, kurš spēj nodrošināt visas galvenās centrālās CS-SIS funkcijas šīs sistēmas avārijas gadījumā, atrodas Sankt Johann im Pongau (Austrijā).

4. CS-SIS nodrošinās pakalpojumus, kas vajadzīgi, lai atjauninātu SIS II (..) datu bāzi un tajā veiktu meklēšanas. Dalībvalstīm, kas lieto valsts eksemplāru, CS-SIS nodrošinās:

—	tiešsaistes valsts eksemplāru atjaunināšanu,

—	valsts eksemplāru un SIS II (..) datu bāzes sinhronizāciju un saskanību,

—	kārtību, kādā veic valsts eksemplāru inicializēšanu un rekonstrukciju.

5. pants

Izmaksas

1. Centrālās SIS II un sakaru infrastruktūras izveides, darbības un uzturēšanas izmaksas finansē no Eiropas Savienības budžeta.

2. Šīs izmaksas ietvers attiecībā uz CS-SIS veikto darbu, kas nodrošina 4. panta 4. punktā minēto pakalpojumu nodrošināšanu.

3. Katras N.SIS II izveides, darbības un uzturēšanas izmaksas finansē no attiecīgās dalībvalsts budžeta.

4. (..)

II nodaļa

Dalībvalstu atbildība

6. pants

Valstu sistēmas

Katra dalībvalsts (..) ir atbildīga par:

a)	savas N.SIS II izveidi, darbību un uzturēšanu;

b)	savas N.SIS II pievienošanu NI-SIS.

7. pants

SIS II birojs un SIRENE birojs

a)	katra dalībvalsts izraugās iestādi (še turpmāk — “N.SIS II birojs”), kam ir galvenā atbildība par attiecīgo N.SIS II;
b)	minētā iestāde ir atbildīga par N.SIS II netraucētu darbību un drošību, nodrošina kompetentu iestāžu piekļuvi SIS II un veic pasākumus, kas vajadzīgi, lai nodrošinātu atbilstību šim lēmumam;
c)	katra dalībvalsts izdod brīdinājumus ar N.SIS II biroja starpniecību.

a)	katra dalībvalsts izraugās iestādi, kas nodrošina visas papildinformācijas apmaiņu (še turpmāk — “SIRENE birojs”) saskaņā ar SIRENE rokasgrāmatas noteikumiem, kā minēts 8. pantā;
b)	Šis birojs arī koordinēs SIS II ievadītās informācijas kvalitātes pārbaudi (..);
c)	šajos nolūkos minētajam birojam nodrošina piekļuvi SIS II apstrādātajiem datiem.

3. Dalībvalstis informē 12. pantā minēto vadības iestādi par attiecīgo N.SIS II valsts biroju un SIRENE biroju. (..) Vadības iestāde publicē šo biroju sarakstu kopā ar 40. panta 7. punktā minēto sarakstu.

8. pants

Papildinformācijas apmaiņa

1. Apmaiņa ar papildinformāciju norit saskaņā ar SIRENE rokasgrāmatas noteikumiem un izmantojot sakaru infrastruktūru.

2. Šādu informāciju var izmantot tikai nolūkam, kādā tā ir nosūtīta.

3. Ja sakaru infrastruktūra nav pieejama, dalībvalstis var izmantot citus pienācīgi drošus tehniskus līdzekļus, lai apmainītos ar papildinformāciju.

3.aa Uz citu dalībvalstu pieprasījumiem sniegt papildinformāciju atbild iespējami īsā laikā.

3.a Sīki izstrādātus papildinformācijas apmaiņas noteikumus pieņem saskaņā ar 61. pantā paredzēto procedūru, izveidojot tā saukto “SIRENE rokasgrāmatu”, neskarot tā instrumenta noteikumus, ar ko izveido 12. pantā minēto vadības iestādi.

9. pants

Tehniskā atbilstība

1. Lai nodrošinātu datu ātru un efektīvu pārsūtīšanu, katra dalībvalsts, izveidojot savu N.SIS II, ievēro protokolus un tehniskās procedūras, kas izveidoti, lai nodrošinātu CS-SIS savietojamību ar N.SIS II. Šos protokolus un tehniskās procedūras izveido saskaņā ar 61. pantā minēto procedūru, neskarot tā instrumenta noteikumus, ar ko izveido 12. pantā minēto vadības iestādi.

2. Ja dalībvalsts izmanto valsts eksemplāru, tā ar CS-SIS sniegtu pakalpojumu palīdzību nodrošina (..), ka valsts eksemplārā glabātie dati, izmantojot 4. panta 4. punktā minēto automātisko atjaunināšanu, ir identiski SIS II datu bāzei un atbilst tai un (..) ka meklēšana attiecīgās valsts eksemplārā sniedz līdzvērtīgu rezultātu SIS II datu bāzē veiktam meklējumam.

10. pants

Drošība (..)

1. Katra dalībvalsts attiecībā uz N.SIS II veic pasākumus, tostarp pieņem drošības plānu, kas vajadzīgi, lai:

aa)	fiziski aizsargātu datus, tostarp izstrādājot ārkārtas rīcības plānus kritiskās infrastruktūras aizsardzībai;

a)	liegtu nepilnvarotām personām piekļuvi datu apstrādes iekārtām, ko izmanto personas datu apstrādei (piekļuves kontrole);

b)	nodrošinātu to, ka nepilnvarotas personas nelasa, nekopē, negroza vai nedzēš datu nesējus (datu nesēju kontrole);

c)	liegtu datu neatļautu ievadīšanu datu bāzē, kā arī liegtu ievadīto personas datu neatļautu lasīšanu, grozīšanu vai dzēšanu (glabāšanas kontrole);

d)	nepieļautu to, ka nepilnvarotas personas lieto datu automatizētas apstrādes sistēmu ar datu pārraides ierīču palīdzību (lietošanas kontrole);

e)	nodrošinātu to, ka personām, kam ir pilnvaras lietot automatizētās apstrādes sistēmu, ir pieejami tikai tie dati, kuriem tām atļauts piekļūt, un ka šīs personas tiem piekļūst tikai ar individuālām un unikālām lietotāju identitātēm un konfidenciāliem pieejas veidiem (datu pieejamības kontrole);

ea)

nodrošinātu to, ka visas iestādes, kas ir tiesīgas piekļūt SIS II vai datu apstrādes iekārtām, izstrādā profilus, raksturojot to personu funkcijas un pienākumus, kuras ir pilnvarotas piekļūt datiem, tos ievadīt, atjaunināt, dzēst un meklēt, un ka attiecīgās iestādes pēc valsts uzraudzības iestāžu lūguma šos profilus nekavējoties dara tām pieejamus (personālie profili);

f)	nodrošinātu to, ka var pārbaudīt un noteikt, kurām iestādēm personas datus var pārraidīt, izmantojot datu pārraides ierīces (datu pārraides kontrole);

g)	nodrošinātu to, ka vēlāk iespējams pārbaudīt un noteikt, kādi personas dati ir ievadīti automatizētā datu apstrādes sistēmā, kurā brīdī un kura persona tos ir ievadījusi un kādā nolūkā (ievades kontrole);

h)	nodrošinātu to, ka personas datu pārsūtīšanas laikā nav iespējama personas datu neatļauta lasīšana, kopēšana, grozīšana vai dzēšana, jo īpaši ar attiecīgiem kodēšanas paņēmieniem (pārsūtīšanas kontrole);

ha)	uzraudzītu šajā punktā minēto drošības pasākumu efektivitāti un veiktu vajadzīgos organizatoriskos pasākumus, kas saistīti ar iekšējo uzraudzību, lai nodrošinātu atbilstību šim lēmumam (..) (iekšēja revīzija).

2. Attiecībā uz drošību un saistībā ar papildinformācijas apmaiņu dalībvalstis veic pasākumus, kas ir līdzvērtīgi 1. punktā minētajiem pasākumiem.

3. (..)

4. (..)

10.A pants

Konfidencialitāte

Katra dalībvalsts saskaņā ar attiecīgās valsts tiesību aktiem piemēro savus noteikumus par dienesta noslēpumu vai citas līdzvērtīgas prasības attiecībā uz konfidencialitāti visām personām un visām struktūrām, kam jāstrādā ar SIS II datiem un papildinformāciju. Šis pienākums ir spēkā arī pēc tam, kad šīs personas vairs neieņem attiecīgo amatu vai netiek nodarbinātas vai kad šo struktūru darbība ir izbeigta.

11. pants

Ierakstu glabāšana attiecīgās valstīs

a)	Katra dalībvalsts, kas nelieto valsts eksemplārus, nodrošina, ka katra piekļuve personas datiem un visas personas datu apmaiņas ar CS-SIS ir ierakstītas N.SIS II, lai pārbaudītu, vai meklēšana ir vai nav pieļaujama, lai uzraudzītu datu apstrādes likumību, arī pašuzraudzības nolūkos, nodrošinot N.SIS II pareizu darbību, datu integritāti un drošību;
b)	Dalībvalstis, kas lieto valsts eksemplārus, nodrošina, ka katra piekļuve SIS II datiem un visas SIS II datu apmaiņas ir ierakstītas 1. punkta a) apakšpunktā izklāstītajos nolūkos, izņemot apmaiņas, kas saistītas ar 4. panta 4. punktā minētajiem pakalpojumiem.

1.a (pārcelts uz 1. punkta b) apakšpunktu)

2. Ierakstos konkrēti uzrāda brīdinājumu vēsturi, datu pārraides datumu un laiku, meklēšanā izmantotos datus, atsauci uz pārraidītajiem datiem un gan kompetentās iestādes, gan par datu apstrādi atbildīgās personas vārdu.

3. Ierakstus lieto vienīgi 1. punktā minētajā nolūkā un dzēš ne ātrāk kā pēc gada un ne vēlāk kā pēc trim gadiem no ierakstu izveides dienas. Ierakstus, kuros ietverta brīdinājumu vēsture, dzēš vienu līdz trīs gadus pēc brīdinājumu dzēšanas.

4. Ierakstus var glabāt ilgāk, ja tie vajadzīgi uzraudzības procedūrām, kas jau ir iesāktas.

4.a Lai nodrošinātu to kompetento valsts iestāžu uzdevumu izpildi, kuras ir atbildīgas par to, lai pārbaudītu meklēšanas pieļaujamību, lai pārraudzītu datu apstrādes likumību, lai veiktu iekšēju uzraudzību un lai nodrošinātu N.SIS II pareizu darbību, datu integritāti un drošību, šīm kompetentajām valsts iestādēm atbilstīgi to pilnvarām un pēc to pieprasījuma ir nodrošināta piekļuve šiem ierakstiem.

11.A pants

Pašuzraudzība

Dalībvalstis nodrošina, ka katra iestāde, kurai ir tiesības piekļūt SIS II, veic pasākumus, lai nodrošinātu atbilstību šim lēmumam, un vajadzības gadījumā sadarbojas ar valsts uzraudzības iestādi, kā minēts 53. pantā.

11.B pants

Personāla apmācība

III nodaļa

Vadības iestādes pienākumi

12. pants

Darbības vadība

1. Vadības iestāde, ko finansē no Eiropas Savienības budžeta, ir atbildīga par centrālās SIS II darbības vadību. Tā arī ir atbildīga par šādiem uzdevumiem, kas saistīti ar sakaru infrastruktūru:

a)	uzraudzību;

drošību;

c)	dalībvalstu un nodrošinātāja attiecību koordinēšanu.

2. Komisija ir atbildīga par visiem pārējiem uzdevumiem, kas saistīti ar sakaru infrastruktūru, jo īpaši:

a)	budžeta izpildes uzdevumiem;

b)	iegādi un atjaunināšanu;

c)	jautājumiem, kas saistīti ar līgumiem.

3. Pārejas laikposmā, pirms 1. punktā minētā vadības iestāde sāk pildīt savus pienākumus, Komisija ir atbildīga par centrālās SIS II darbības vadību. Komisija saskaņā ar Padomes Regulu (EK, Euratom) Nr. 1605/2002 (2002. gada 25. jūnijs) par Finanšu regulu, ko piemēro Eiropas Kopienu vispārējam budžetam (15) var uzticēt šīs vadības funkcijas, kā arī budžeta īstenošanas uzdevumus valsts sektora struktūrām, kas ir divās dažādās valstīs.

3.aa Katra 3. punktā minētā valsts sektora struktūra atbilst jo īpaši šādiem atlases kritērijiem:

a)	tai jāpierāda ilgtermiņa pieredze tādas lielizmēra informācijas sistēmas darbības nodrošināšanā, kas veic 4. panta 4. punktā minētās funkcijas;

b)	tās personālam ir jābūt ar ilgtermiņa zināšanām par tādas informācijas sistēmas pakalpojumu un drošības prasībām, kas pielīdzināma 4. panta 4. punktā minētajām funkcijām;

c)	tās personālam ir jābūt pietiekami nokomplektētam, ar pieredzi, kā arī ar atbilstīgām profesionālām un valodas iemaņām, lai strādātu tādā starptautiskas sadarbības vidē, kāda paredzēta 4. pantā;

d)	tai jābūt pieejamām drošām un īpaši uzbūvētām infrastruktūrām, jo īpaši lai varētu dublēt un garantēt lielizmēra IT sistēmu nepārtrauktu darbību; un

e)	tai ir jādarbojas tādā administratīvā vidē, kas ļauj pareizi veikt uzticētos uzdevumus un izvairīties no interešu konfliktiem.

3.a Komisija pirms tādas deleģēšanas un regulāri pēc tam ziņo Eiropas Parlamentam un Padomei par deleģēšanas nosacījumiem, precīzu deleģēšanas piemērošanas jomu, kā arī struktūrām, kurām uzticēti uzdevumi.

3.b Ja Komisija saskaņā ar 3. punktu pārejas laikposmā deleģē savu atbildību, tā nodrošina, ka šī deleģēšana pilnībā ievēro ierobežojumus, kas paredzēti Līgumā noteiktajā iestāžu sistēmā. Tā īpaši nodrošina, ka šī deleģēšana nelabvēlīgi neietekmē nevienu ar Eiropas Savienības tiesību aktiem saistītu efektīvu kontroles mehānismu — ne Tiesas, ne Revīzijas palātas, ne Eiropas Datu aizsardzības uzraudzītāja kontroles mehānismu.

4. Centrālās SIS II darbības vadība ir visi uzdevumi, kas vajadzīgi, lai nodrošinātu centrālās SIS II darbību 24 stundas diennaktī 7 dienas nedēļā saskaņā ar šo lēmumu, jo īpaši uzturēšanas darbi un tehniski pielāgojumi, kas vajadzīgi, lai sistēma darbotos nevainojami.

5. (svītrots)

6. Vadības iestāde sadarbībā ar dalībvalstīm nodrošina, ka centrālās SIS II vajadzībām vienmēr izmanto vislabāko pieejamo tehnoloģiju, pamatojoties uz izmaksu un ieguvumu analīzi.

13. pants

Drošība (..)

1. Vadības iestāde attiecībā uz centrālo SIS II un Komisija attiecībā uz sakaru infrastruktūru veic visus pasākumus, tostarp pieņem drošības plānu, kas vajadzīgi, lai:

aa)	fiziski aizsargātu datus, tostarp izstrādājot ārkārtas rīcības plānus kritiskās infrastruktūras aizsardzībai;

a)	liegtu nepilnvarotām personām piekļuvi datu apstrādes iekārtām, ko izmanto personas datu apstrādei (piekļuves kontrole);

b)	nodrošinātu to, ka nepilnvarotas personas nelasa, nekopē, negroza vai nedzēš datu nesējus (datu nesēju kontrole);

c)	liegtu datu neatļautu ievadīšanu datu bāzē, kā arī liegtu ievadīto personas datu neatļautu lasīšanu, grozīšanu vai dzēšanu (glabāšanas kontrole);

d)	nepieļautu to, ka nepilnvarotas personas lieto datu automatizētas apstrādes sistēmu ar datu pārraides ierīču palīdzību (lietošanas kontrole);

nodrošinātu to, ka personām, kas ir pilnvarotas lietot datu automatizētās apstrādes sistēmu, ir pieejami tikai tie dati, kuriem tām atļauts piekļūt, un ka šīs personas tiem piekļūst tikai ar individuālām un unikālām lietotāju identitātēm un konfidenciāliem pieejas veidiem (datu pieejamības kontrole);

ea)	izveidotu profilus, kuros aprakstītas to personu funkcijas un pienākumi, kuras ir pilnvarotas piekļūt datiem vai datu apstrādes iekārtam, un pēc Eiropas Datu aizsardzības uzraudzītāja lūguma nekavējoties dara viņam pieejamus šos profilus (personālie profili);

f)	nodrošinātu to, ka var pārbaudīt un noteikt, kurām iestādēm personas datus var pārraidīt, izmantojot datu pārraides ierīces (datu pārraides kontrole);

fa)	nodrošinātu to, ka vēlāk iespējams pārbaudīt un noteikt, kādi personas dati ir ievadīti automatizētā datu apstrādes sistēmā, kurā brīdī un kura persona tos ir ievadījusi (ievades kontrole);

g)	nodrošinātu to, ka personas datu pārraides un datu nesēju pārsūtīšanas laikā nav iespējama datu neatļauta lasīšana, kopēšana, grozīšana vai dzēšana, jo īpaši ar attiecīgiem kodēšanas paņēmieniem (pārsūtīšanas kontrole);

ga)	uzraudzītu šajā punktā minēto drošības pasākumu efektivitāti un veiktu nepieciešamos organizatoriskos pasākumus, lai veiktu iekšējo uzraudzību un nodrošinātu atbilstību šim lēmumam (..) (iekšēja revīzija).

2. Attiecībā uz drošību (..) vadības iestāde veic 1. punktā minētajiem pasākumiem līdzvērtīgus pasākumus saistībā ar papildinformācijas apmaiņu, izmantojot sakaru infrastruktūru.

3. (..)

13.A pants

Konfidencialitāte

1. Neskarot Eiropas Kopienu Civildienesta noteikumu 17. pantu, vadības iestāde piemēro pienācīgus noteikumus par dienesta noslēpumu vai citas līdzvērtīgas konfidencialitātes prasības visam iestādes personālam, kam jāstrādā ar SIS II datiem, atbilstīgi standartiem, kuri pielīdzināmi 10.A pantā paredzētajiem. Šis pienākums ir spēkā arī pēc tam, kad šīs personas vairs neieņem attiecīgo amatu vai netiek nodarbinātas vai kad šo struktūru darbība ir izbeigta.

2. Vadības iestāde veic 1. punktā līdzvērtīgus pasākumus attiecībā uz (..) konfidencialitāti saistībā ar papildinformācijas apmaiņu, izmantojot sakaru infrastruktūru.

14. pants

Ierakstu glabāšana centrālā līmenī

1. Vadības iestāde nodrošina, ka katru piekļuvi personas datiem un visu personas datu apmaiņu CS-SIS sistēmā ieraksta, kā tas paredzēts 11. panta 1. punktā.

2. Ierakstos konkrēti norāda brīdinājumu vēsturi, datu pārraides datumu un laiku, meklēšanā izmantotos datus, atsauci uz pārraidītajiem datiem, kā arī par datu apstrādi atbildīgās iestādes nosaukumu.

3. Ierakstus lieto vienīgi 1. punktā paredzētajos nolūkos un dzēš ne ātrāk kā pēc gada un ne vēlāk kā pēc trim gadiem no to izveides dienas. Ierakstus, kuros ietverta brīdinājumu vēsture, dzēš vienu līdz trīs gadus pēc brīdinājumu dzēšanas.

4. Ierakstus var glabāt ilgāk, ja tie vajadzīgi uzraudzības procedūrām, kas jau ir iesāktas.

4.a Lai nodrošinātu to kompetento iestāžu uzdevumu izpildi, kuras ir atbildīgas par to, lai pārbaudītu meklēšanas pieļaujamību, lai pārraudzītu datu apstrādes likumību, lai veiktu iekšēju uzraudzību un lai nodrošinātu CS-SIS pareizu darbību, datu integritāti un drošību, šīm kompetentajām iestādēm atbilstīgi to pilnvarām un pēc to pieprasījuma ir nodrošināta piekļuve šiem ierakstiem.

14.AA pants

Informācijas kampaņa

Komisija sadarbībā ar 53. panta 1.a punktā minētajām valsts uzraudzības iestādēm un 53.A panta 1. punktā minēto Eiropas Datu aizsardzības uzraudzītāju līdz ar SIS II darbības sākšanu veiks arī informācijas kampaņu, lai sabiedrību informētu par tās mērķiem, glabātiem datiem, iestādēm, kam ir piekļuves tiesības, un personu tiesībām. Vadības iestāde pēc tās izveides sadarbībā ar valsts uzraudzības iestādēm un Eiropas Datu aizsardzības uzraudzītāju šādas kampaņas regulāri atkārto. Dalībvalstis, sadarbojoties ar valsts uzraudzības iestādi, izstrādā un īsteno vajadzīgo politiku, lai vispārēji informētu valsts pilsoņus par SIS II.

III A nodaļa

Datu kategorijas un brīdinājumu apzīmēšana ar karodziņiem

14.A pants

Datu kategorijas

1. Neskarot 8. panta 1. punktu vai šā lēmuma noteikumus par papildu datu uzglabāšanu, SIS II ir tikai to kategoriju dati, ko ir iesniegusi katra dalībvalsts un kas ir vajadzīgi 15., 23., 27., 31. un 35. pantā minētajiem nolūkiem.

2. Datu kategorijas ir šādas:

a)	personas, par kurām izdots brīdinājums;

b)	šā lēmuma 31. un 35. pantā minētie priekšmeti.

3. Informācija par personām, attiecībā uz kurām brīdinājums ir izdots, ietver ne vairāk kā šādus datus:

a)	uzvārds (-i) un vārds (-i), uzvārds piedzimstot un agrāki vārdi un pseidonīmi, ko, iespējams, ievada atsevišķi;

b)	īpašas fiziskās pazīmes, kas ir objektīvas un nemainīgas;

c)	dzimšanas vieta un datums;

dzimums;

e)	fotogrāfijas;

f)	pirkstu nospiedumi;

g)	pilsonība (-as);

h)	norāde, vai attiecīgās personas ir bruņotas, varmācīgas vai izbēgušas;

i)	brīdinājuma iemesls;

j)	brīdinājuma izdevēja iestāde;

k)	norāde uz lēmumu, kas ir brīdinājuma pamatā (..);

l)	veicamā rīcība;

m)	saite (-es) ar citiem brīdinājumiem, kas izdoti SIS II saskaņā ar 46. pantu;

n)	noziedzīga nodarījuma tips.

4. (..)

5. Tehniskos noteikumus, kas vajadzīgi, lai ievadītu, atjauninātu, dzēstu un meklētu 2. un 3. punktā minētos datus un lai tiem piekļūtu, izstrādā saskaņā ar 61. pantā minēto procedūru, neskarot instrumentu, ar ko izveido 12. pantā minēto vadības iestādi.

5.a Tehniskie noteikumi, kas vajadzīgi, lai veiktu 5. punktā minēto meklēšanu, ir līdzīgi noteikumiem par meklēšanu CS-SIS, valsts eksemplāros un 40. panta 2. punktā minētajās tehniskajās kopijās.

14.AB pants

Samērīguma klauzula

Brīdinājuma izdevēja dalībvalsts nosaka, vai lieta ir pietiekami piemērota, atbilstīga un svarīga, lai brīdinājuma informāciju ievadītu SIS II.

14.AC pants

Īpaši noteikumi fotogrāfijām un pirkstu nospiedumiem

Fotogrāfijas un pirkstu nospiedumus, kā minēts 14.A panta 3. punkta e) un f) apakšpunktā, izmanto ar šādiem nosacījumiem:

fotogrāfijas un pirkstu nospiedumus ievada tikai pēc īpašas kvalitātes pārbaudes, lai apstiprinātu, ka ir ievērots obligāts datu kvalitātes standarts; īpašo kvalitātes pārbaudes specifikāciju izveido saskaņā ar 61. panta 3. punktā minēto procedūru, neskarot instrumentu, ar ko izveido 12. pantā minēto vadības iestādi;

b)	fotogrāfijas un pirkstu nospiedumus izmanto tikai, lai apstiprinātu tā trešās valsts pilsoņa identitāti, kas atrasts SIS II burtciparu meklēšanas rezultātā;

tiklīdz tas tehniski iespējams pirkstu nospiedumus var arī izmantot, lai identificēti trešās valsts pilsoni, pamatojoties uz viņa biometrisko identifikatoru. Pirms šo funkciju SIS II īsteno, Komisija sniedz tādu ziņojumu par vajadzīgās tehnoloģijas pieejamību un par to, vai tā spēj pareizi darboties, par ko konsultējas ar Eiropas Parlamentu.

14.AD pants

Brīdinājuma ievadīšanas prasība

1. Brīdinājumu, kas attiecas uz personu, nevar ievadīt, ja trūkst 14.A panta 3. punkta a), d) un l) apakšpunktā, kā arī attiecīgā gadījumā — 14.A panta 3. punkta k) apakšpunktā minēto datu.

2. Turklāt (..) ievada, ja ir, visus citus 14.A panta 3. punktā uzskaitītos datus.

14.B pants

Vispārīgi noteikumi par brīdinājumu apzīmēšana ar karodziņiem

1. Ja kāda dalībvalsts uzskata, ka tāda brīdinājuma īstenošana, kas ievadīts saskaņā ar 15., 23. vai 31. pantu, nav saderīga ar attiecīgas valsts tiesību aktiem, starptautiskām saistībām vai būtiskām valsts interesēm, tā var pieprasīt brīdinājumam pievienot karodziņu, ar ko norāda, ka savā teritorijā neveiks rīcību, kas ieteikta sakarā ar brīdinājumu. Karodziņu pievieno tās dalībvalsts SIRENE birojs, kas ievadījusi brīdinājumu.

2. Lai dalībvalstīm dotu iespēju pieprasīt, ka pievieno karodziņu saskaņā ar 15. pantu, visām dalībvalstīm automātiski paziņo par jebkādu jaunu šajā kategorijā izdotu brīdinājumu, apmainoties ar papildinformāciju.

3. (..)

4. Ja īpaši steidzamos un nopietnos gadījumos brīdinājuma izdevēja dalībvalsts lūdz izpildīt konkrēto rīcību, izpildītāja dalībvalsts apsver, vai tā var ļaut pēc sava lūguma pievienoto karodziņu atcelt. Ja izpildītāja dalībvalsts to spēj izdarīt, tā veic visus vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu to, ka ieteikto rīcību var tūlīt īstenot.

14.C pants

To brīdinājumu apzīmēšana ar karodziņiem, kas saistās ar personu apcietināšanu nolūkā tās nodot

1. Ja uz gadījumu attiecas Pamatlēmums 2002/584/TI (16), karodziņu, ar ko norāda apcietināšanas novēršanu, pievieno tikai brīdinājumam, kas saistās ar personas apcietināšanu nolūkā to nodot, ja kompetentā tiesas iestāde saskaņā ar valsts tiesību aktiem par Eiropas apcietināšanas orderi atteikusies to izpildīt (..), balstoties uz neizpildes pamatojumu (..), ja ir pieprasīts brīdinājumam pievienot karodziņu.

2. Tomēr pēc kompetentas tiesu iestādes lūguma atbilstīgi valsts tiesību aktiem un vai nu balstoties uz vispārēju instrukciju, vai kādā īpašā gadījumā var pieprasīt pievienot karodziņu arī brīdinājumam par personu apcietināšanu nolūkā to nodot, ja ir acīmredzams, ka Eiropas apcietināšanas ordera izpilde būs jāatsaka.

IV nodaļa

Brīdinājumi attiecībā uz personām, ko meklē, lai tās apcietinātu nolūkā tās nodot vai izdot

15. pants

Brīdinājumu izdošanas mērķi un nosacījumi

1. Datus par personām, ko meklē, lai apcietinātu nolūkā tās nodot, pamatojoties uz Eiropas apcietināšanas orderi, vai ko meklē, lai apcietinātu nolūkā tās izdot, ievada pēc izdevēja dalībvalsts tiesas iestādes lūguma.

2. Datus par personām, ko meklē, lai apcietinātu nolūkā tās nodot, arī ievada, pamatojoties uz apcietināšanas orderi, kurš izdots atbilstīgi nolīgumiem, kas noslēgti starp ES un trešām valstīm saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību 24. un 38. pantu, ar kuriem paredzēta apcietināšanas ordera pārsūtīšana, izmantojot Šengenas informācijas sistēmu, lai, pamatojoties uz šādu apcietināšanas orderi, nodotu personas.

16. pants

Papildu dati par personām, ko meklē, lai tās nodotu vai izdotu

(..)

17. pants

Papildu dati par personām, ko meklē, lai apcietinātu nolūkā tās nodot

1. Ja personu meklē, lai apcietinātu nolūkā to nodot, pamatojoties uz Eiropas apcietināšanas orderi, izdevēja dalībvalsts SIS II ievada oriģinālā Eiropas apcietināšanas ordera kopiju.

2. Izdevēja dalībvalsts var ievadīt (..) Eiropas apcietināšanas ordera tulkojuma kopiju vienā vai vairākās citās Eiropas Savienības iestāžu oficiālajās valodās.

(..)

17.A pants

Papildu informācija par personām, ko meklē, lai apcietinātu nolūkā tās nodot

1. Dalībvalsts, kas ievadījusi brīdinājumu SIS II par personu apcietināšanu nolūkā tās nodot, paziņo Pamatlēmuma 2002/584/TI 8. panta 1. punktā minēto informāciju, veicot apmaiņu ar papildinformāciju ar visām dalībvalstīm.

(..)

17.B pants

Papildu informācija par personām, ko meklē, lai apcietinātu nolūkā tās izdot

1. Dalībvalsts, kas ievadījusi brīdinājumu SIS II par personu apcietināšanu nolūkā tās izdot, veicot apmaiņu ar papildinformāciju ar visām dalībvalstīm, paziņo šādu informāciju:

a)	iestāde, kas izdevusi apcietināšanas pieprasījumu;

b)	vai ir lēmums par apcietināšanu vai cits dokuments ar līdzīgu juridisku spēku, vai izpildāms spriedums;

c)	nodarījuma veids un juridiskā kvalifikācija;

d)	apraksts par situāciju, kurā veikts nodarījums, tostarp nodarījuma laiks, vieta un tās personas līdzdalības pakāpe nodarījumā, par kuru ir izdots brīdinājums;

e)	ja iespējams, nodarījuma sekas;

f)	vai jebkāda cita informācija, kas ir noderīga vai vajadzīga brīdinājuma izpildei.

2. Šā panta 1. punktā minētos datus neiesniedz, ja 17. un 17.A pantā minētie dati ir jau nodrošināti un ir uzskatāmi par pietiekamiem, lai attiecīgā dalībvalsts varētu īstenot brīdinājumu.

18. pants

Iestādes, kam ir tiesības piekļūt brīdinājumiem un papildu datiem par meklētām personām

(..)

19. pants

To brīdinājumu un papildu datu glabāšanas periods, kas saistās ar apcietināšanu

(..)

20. pants

To brīdinājumu pārveide, kas attiecas uz personām, ko meklē, lai apcietinātu nolūkā tās nodot vai izdot

Ja apcietināšanu nav iespējams izdarīt vai nu tāpēc (..), ka brīdinājuma saņēmēja dalībvalsts ir lūgumu noraidījusi saskaņā ar 14.B vai 14.C panta procedūrām par apzīmēšanu ar karodziņiem, vai tāpēc, ka attiecībā uz brīdinājumu par personas apcietināšanu nolūkā to izdot vēl nav pabeigta izmeklēšana, tad šai dalībvalstij brīdinājums jāuzskata par brīdinājumu nolūkā paziņot attiecīgās personas atrašanās vietu.

21. pants

To brīdinājumu apzīmēšana ar karodziņiem, kas saistās ar apcietināšanu un nodošanu

(..)

22. pants

Rīcības izpilde, pamatojoties uz brīdinājumu par personu, ko meklē, lai apcietinātu nolūkā to nodot vai izdot

1. (..) Brīdinājumam, kas ievadīts SIS II saskaņā ar 15. pantu kopā ar 17. pantā minētiem papildu datiem, ir tāds pats juridisks spēks kā saskaņā ar Pamatlēmumu 2002/584/TI (..) izdotajam Eiropas apcietināšanas orderim, ja piemēro šo pamatlēmumu.

2. Ja uz gadījumu neattiecas Pamatlēmums 2002/584/TI, SIS II ievadītajam brīdinājumam (..) saskaņā ar 15. un 17.B pantu ir tas pats spēks, kā prasībai par pagaidu apcietināšanu saskaņā ar 1957. gada 13. decembra Eiropas Konvencijas par izdošanu 16. pantu [vai 15. pantu 1962. gada 27. jūnija Beniluksa Līgumā par izdošanu un savstarpēju palīdzību krimināllietās, kurā grozījumi izdarīti ar 1974. gada 11. maija Protokolu.

V nodaļa

Brīdinājumi par pazudušām personām (..)

23. pants

Brīdinājumu izdošanas mērķi un nosacījumi

1. Datus par pazudušām personām (..), kas (..) jānodod aizsardzībā un/vai kuru atrašanās vieta ir jānoskaidro, ievada SIS II pēc izdevējas dalībvalsts kompetentas iestādes lūguma.

2. Var ievadīt datus par pazudušām personām, kas atbilst šādām kategorijām:

pazudušās personas, kas jāaizsargā

i)	viņu pašu aizsardzībai;

ii)	lai novērstu draudus;

b)	pazudušās personas, kas nav jāaizsargā.

2.a 2. punkta a) apakšpunktu piemēro tikai personām, kas jāinternē pēc kompetentas iestādes lēmuma.

2.b 1. un 2.a punktu jo īpaši piemēro nepilngadīgām personām.

2.c Dalībvalstis nodrošina, lai SIS II ievadītie dati norādītu, pie kuras no 2. punktā norādītajām kategorijām pieder pazudusī persona.

24. pants

Iestādes, kurām ir tiesības piekļūt brīdinājumiem

(..)

25. pants

Brīdinājumu glabāšanas periods

(..)

26. pants

Rīcības izpilde, pamatojoties uz brīdinājumu

1. Ja 23. pantā minētās personas atrod, kompetentās iestādes, ievērojot 2. punktu, to atrašanās vietu dara zināmu brīdināšanas izdevējai dalībvalstij. 23. panta 2. punkta a) apakšpunktā minētajos gadījumos tās var nogādāt šīs personas drošībā ar mērķi neļaut turpināt ceļojumu, ja attiecīgās valsts tiesību akti to atļauj.

2. Datu paziņošanai, kas nav datu apmaiņa starp kompetentajām iestādēm, vajadzīga pazudušās personas, kura ir atrasta, piekrišana, ja tā ir pilngadīga. Tomēr kompetentās iestādes (..) ieinteresētajai personai, kas ziņoja par personas pazušanu, var paziņot, ka brīdinājums ir dzēsts, jo persona atrasta.

VI nodaļa

Brīdinājumi par personām, ko cenšas atrast, lai tās varētu palīdzēt tiesas procesā

27. pants

Brīdinājumu izdošanas mērķi un nosacījumi

Lai darītu zināmu turpmāk minēto personu uzturēšanās vietu vai pastāvīgo dzīvesvietu, dalībvalstis pēc kompetento iestāžu lūguma SIS II ievada datus par:

—	lieciniekiem;

—	personām, kurām iesniegta pavēste vai kuras meklē ar mērķi iesniegt šādu pavēsti, lai tās ierastos tiesu iestādēs nolūkā atbildēt par nodarījumiem, kuru dēļ veikta viņu kriminālvajāšana;

—	personām, kurām jāpaziņo spriedums krimināllietā vai citi dokumenti saistībā ar kriminālvajāšanu, lai tās saukt pie atbildības par nodarījumiem, kuru dēļ veikta viņu kriminālvajāšana;

—	personām, kurām jāizsniedz pavēste ierasties, lai izciestu brīvības atņemšanas sodu.

28. pants

Iestādes, kurām ir tiesības piekļūt brīdinājumiem

(..)

29. pants

Brīdinājumu glabāšanas periods

(..)

30. pants

Rīcības izpilde, pamatojoties uz brīdinājumu

Pieprasīto informāciju dara zināmu pieprasījuma iesniedzējai dalībvalstij, apmainoties ar papildinformāciju.

VII nodaļa

Brīdinājumi par personām un priekšmetiem diskrētām pārbaudēm vai īpašām pārbaudēm

31. pants

Brīdinājumu izdošanas mērķi un nosacījumi

1. Datus par personām vai transportlīdzekļiem, kuģiem, gaisa kuģiem un konteineriem ievada, ievērojot brīdinājuma izdevējas dalībvalsts tiesību aktus, lai nodrošinātu diskrētas pārbaudes vai īpašas pārbaudes atbilstīgi 32. panta 4. punktam.

2. Šādu brīdinājumu var izdot, lai sodītu par noziedzīgiem nodarījumiem un novērstu draudus sabiedriskai drošībai:

a)	ja ir skaidras norādes, ka attiecīgā persona ir nodomājusi izdarīt vai ir jau izdarījusi (..) smagu noziedzīgu nodarījumu, piemēram, Pamatlēmuma 2002/584/TI 2. panta 2. punktā minētos nodarījumus; vai

b)	ja personas vispārējs novērtējums, īpaši ņemot vērā līdz šim izdarītos noziedzīgos nodarījumus, ļauj uzskatīt, ka šī persona arī turpmāk izdarīs (..) smagus noziedzīgus nodarījumus, tādus nodarījumus, kas minēti Pamatlēmuma 2002/584/JHA 2. panta 2. punktā.

3. Brīdinājumu turklāt var izdot saskaņā ar attiecīgās valsts tiesību aktiem pēc to iestāžu lūguma, kuru kompetencē ir valsts drošība, ja ir konkrētas norādes, kas ļauj uzskatīt, ka 32. panta 1. punktā norādītā informācija ir vajadzīga, lai novērstu nopietnus draudus, ko rada attiecīgā persona, vai citus nopietnus draudus valsts iekšējai vai ārējai drošībai. Izdevēja dalībvalsts saskaņā ar šo punktu (..) informē pārējās dalībvalstis. Katra dalībvalsts nosaka, kurām iestādēm šī informācija jānosūta.

3.a Var izdot brīdinājumus par transportlīdzekļiem, kuģiem, gaisa kuģiem un konteineriem, ja ir skaidras norādes, ka tie ir saistīti ar 2. punktā minētajiem smagiem noziedzīgiem nodarījumiem vai 3. punktā minētajiem nopietniem draudiem.

32. pants

Darbības veikšana, balstoties uz brīdinājumu

1. Lai veiktu diskrētas vai īpašas pārbaudes, turpmāk norādīto informāciju var pilnībā vai daļēji apkopot un nodot brīdinājumu izdevējai iestādei, ja robežkontroli vai citas policijas un muitas kontroles veic valsts iekšienē:

a)	to, ka persona vai transportlīdzeklis, kuģis, gaisa kuģis vai konteiners, par ko ziņots, ir atrasts;

b)	pārbaudes vieta, laiks vai iemesls;

c)	ceļojuma maršruts un galamērķis;

d)	personas, kas pavada attiecīgās personas, vai transportlīdzekļa, kuģa vai gaisa kuģa pasažieri, par kurām ir pietiekams pamats uzskatīt, ka tās ir saistītas ar attiecīgajām personām;

e)	lietotais transportlīdzeklis, kuģis, gaisa kuģis vai konteiners;

f)	transportētie priekšmeti;

g)	apstākļi, kādos persona vai transportlīdzeklis, kuģis, gaisa kuģis vai konteiners ir atrasts.

2. Informāciju, kas minēta 1. punktā, paziņo, apmainoties ar papildinformāciju.

3. Apkopojot 1. punktā minēto informāciju, dalībvalstis nodrošina, lai pārbaude būtu diskrēta.

4. Veicot 31. punktā minētās īpašās pārbaudes, personas, transportlīdzekļus, kuģus, gaisa kuģus, konteinerus un transportējamos priekšmetus var pārbaudīt atbilstīgi valsts tiesību aktiem, lai īstenotu šajā punktā paredzētos mērķus. Ja saskaņā ar kādas dalībvalsts tiesību aktiem īpašas pārbaudes nav atļautas, šajā dalībvalstī tās automātiski aizstāj ar diskrētām pārbaudēm.

33. pants

Iestādes, kurām ir tiesības piekļūt brīdinājumiem

(..)

34. pants

Brīdinājumu glabāšanas periods

(..)

VIII nodaļa

Brīdinājumi par priekšmetiem, ko meklē, lai konfiscētu vai lai izmantotu par pierādījumu kriminālprocesā

35. pants

Brīdinājumu izdošanas mērķi un nosacījumi

1. Informāciju par priekšmetiem, ko meklē, lai konfiscētu vai lai izmantotu par pierādījumu kriminālprocesā, ievada SIS II.

2. Iekļauj šādas viegli identificējamu priekšmetu kategorijas:

a)	transportlīdzekļi, kuru motora tilpums pārsniedz 50 cm, kuģi un gaisa kuģi;

b)	piekabes, kuru pašmasa pārsniedz 750 kg, dzīvojamās kabīnes, rūpniecības iekārtas, piekaramie motori;

c)	šaujamieroči;

d)	nozagtas, piesavinātas vai pazudušas oficiālu dokumentu veidlapas;

e)	nozagti, piesavināti, pazuduši vai anulēti personu apliecinoši dokumenti kā pases, identifikācijas kartes, vadītāja apliecības, uzturēšanās atļaujas un ceļošanas dokumenti;

f)	nozagtas, piesavinātas, pazudušas vai anulētas transportlīdzekļu reģistrācijas apliecības un transportlīdzekļu numura zīmes;

g)	banknotes (reģistrētas naudaszīmes);

h)	nozagti, piesavināti, pazuduši vai anulēti vērtspapīri un maksāšanas līdzekļi kā čeki, kredītkartes, obligācijas un akcijas.

3. Tehniskos noteikumus, kas vajadzīgi, lai ievadītu, atjauninātu, dzēstu un meklētu 2. punktā minētos datus, izstrādā saskaņā ar 61. pantā minēto procedūru, neskarot instrumentu, ar ko izveido 12. pantā minēto vadības iestādi.

36. pants

Darbības veikšana, balstoties uz brīdinājumu

1. Ja pēc tam, kad meklēšana ir beigusies, konstatē, ka par atrasto priekšmetu ir izdots brīdinājums, tad iestāde, kas to konstatējusi, sazinās ar brīdinājuma izdevēju iestādi, lai vienotos par veicamiem pasākumiem. Šādā nolūkā un atbilstīgi šim lēmumam var pārraidīt arī personas datus.

2. 1. punktā norādīto informāciju paziņo, apmainoties ar papildu informāciju.

3. Pasākumiem, kas jāveic dalībvalstij, kura atradusi priekšmetu, ir jābūt atbilstīgiem tās tiesību aktiem.

VIII A nodaļa

Piekļuves tiesības un brīdinājumu glabāšana

37. pants

Iestādes, kurām ir tiesības piekļūt brīdinājumiem

1. Piekļuve SIS II esošajiem datiem saskaņā ar šo lēmumu un tiesības tieši meklēt šos datus vai CS-SIS datu eksemplāru ir vienīgi tām iestādēm, kuru kompetencē ir:

a)	robežkontrole saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 562/2006 (2006. gada 15. marts), ar kuru ievieš Kopienas Kodeksu par noteikumiem, kas reglamentē personu pārvietošanos pār robežām (Šengenas Robežu kodekss);

b)	citas policijas un muitas pārbaudes, ko veic valstī, (..) to koordinācija, ko veic ieceltas iestādes, vai datu ievadīšana SIS II.

2. Tomēr piekļuve SIS II iekļautajiem datiem un tiesības tieši meklēt šos datus var būt arī valstu tiesu iestādēm, cita starpā tām, kas ir atbildīgas par valsts apsūdzības celšanu krimināllietās un tiesas izmeklēšanu pirms apsūdzības izvirzīšanas, veicot valsts tiesību aktos noteiktos uzdevumus, kā arī to koordinācijas iestādēm.

3. (pārcelts uz 37.C pantu)

3.a Šajā pantā minētās iestādes iekļauj 40. panta 7. punktā minētajā sarakstā.

37.A pants

Eiropola piekļuve SIS II datiem

1. Eiropas Policijas birojam (Eiropolam) savu pilnvaru robežās ir tiesības piekļūt un tieši meklēt datus, kas iekļauti SIS II saskaņā ar 15., (..) 31. un 35. pantu.

2. (pārcelts uz 37.C pantu)

3. Ja Eiropola meklēšana SIS II atklāj brīdinājuma ziņojumu, Eiropols pa Eiropola Konvencijā noteiktajiem kanāliem informē dalībvalsti, kas ir ziņojusi.

4. SIS II meklēšanā iegūtā informācija var tikt izmantota ar attiecīgās dalībvalsts piekrišanu. Ja dalībvalsts sniedz savu piekrišanu izmantot šādu informāciju, tās apstrādi reglamentē Eiropola Konvencija. Eiropolam ir tiesības sniegt šādu informāciju trešām valstīm un trešām struktūrām tikai ar attiecīgās dalībvalsts piekrišanu.

5. Eiropols attiecīgajai dalībvalstij var lūgt turpmāku informāciju saskaņā ar noteikumiem, kas paredzēti Eiropola Konvencijā.

6. Eiropols:

a)	reģistrē katru sevis veikto piekļuvi un meklēšanu saskaņā ar noteikumiem, kas paredzēti 11. pantā;

b)	neskarot 4. un 5. pantu, nesasaista SIS II daļas un nepārsūta tur iekļautos datus, kuriem tam ir piekļuve, nevienai datorsistēmai datu vākšanai un apstrādei, kas darbojas Eiropola pakļautībā vai Eiropolā, kā arī neveic nekādu SIS II daļu lejupielādi vai cita veida kopēšanu;

c)	tiesības piekļūt SIS II ievadītajiem datiem ierobežotā kārtā sniedz tikai īpaši sertificētiem Eiropola darbiniekiem;

d)	pieņem un piemēro pasākumus, kas paredzēti 10. pantā un 10.A pantā;

37.	sniedz iespēju Apvienotajai uzraudzības iestādei, kas izveidota ar Eiropola Konvencijas 24. pantu, pārbaudīt Eiropola darbību, tam izmantojot tiesības piekļūt un meklēt datus, kas ievadīti SIS II.

37.B pants

Eurojust piekļuve SIS II datiem

1. Eurojust valstu locekļiem un viņu asistentiem savu pilnvaru robežās ir tiesības piekļūt un meklēt datus SIS II saskaņā ar 15., 23., 27. un 35. pantu.

2. (pārcelts uz 37.C pantu)

3. Ja Eurojust valsts locekļa veikta pārbaude SIS II atklāj brīdinājuma ziņojumu, viņš informē dalībvalsti, kas ir ziņojusi. Šādas meklēšanas rezultātā iegūta informācija var tikt paziņota trešām valstīm un trešām struktūrām tikai ar tās dalībvalsts piekrišanu, kas ir ziņojusi.

4. Nekas šajā pantā netiek interpretēts tā, lai ietekmētu Padomes lēmumu, ar ko izveido Eurojust, noteikumus par datu aizsardzību un Eurojust valstu locekļu vai viņu asistentu atbildību par neatļautu vai nepareizu šādu datu apstrādi, vai, lai ietekmētu Apvienotās uzraudzības iestādes pilnvaras, kura izveidota saskaņā ar minētā lēmuma 23. pantu.

5. Katra Eurojust valsts locekļa vai asistenta veikta piekļuve un meklēšana tiek reģistrēta saskaņā ar 11. panta noteikumiem, un katra to datu izmantošana, kam viņi ir piekļuvuši, tiek reģistrēta.

6. Nekādas SIS II daļas netiek piesaistītas, un tajā iekļautie dati, kuriem piekļūst valstu locekļi vai viņu asistenti, netiek pārsūtīta nevienai datorsistēmai datu vākšanai un apstrādei Eurojust pakļautībā vai Eurojust iestādē, kā arī nekādas SIS II daļas netiek lejupielādētas.

7. Piekļuve SIS II iekļautajiem datiem tiek ierobežotā kārtā sniegta tikai valstu locekļiem un viņu asistentiem un netiek paplašināta līdz Eurojust personāla apjomam.

8. Pieņem un piemēro 10. pantā un 10.A pantā paredzētos pasākumus.

37.C pants

Piekļuves ierobežojumi

Lietotāji, kā arī Eiropols, Eurojust valstu locekļi un viņu asistenti drīkst piekļūt tikai tiem datiem, kas vajadzīgi viņu uzdevumu veikšanai.

38. pants

Par personām izdotu brīdinājumu glabāšanas periods

1. Par personām izdotus brīdinājumus, ko saskaņā ar šo lēmumu ievada SIS II, glabā tik ilgi, cik vajadzīgs, lai sasniegtu mērķi, kura dēļ tie ievadīti.

2. Brīdinājuma izdevēja dalībvalsts trīs gadu laikā pēc šāda brīdinājuma ievadīšanas SIS II pārskata vajadzību brīdinājumu glabāt. Attiecībā uz 31. pantā minētājiem par personām izdotiem brīdinājumiem šis termiņš ir viens gads. (..)

2.aa Ikviena dalībvalsts vajadzības gadījumā saskaņā ar saviem tiesību aktiem nosaka īsākus izvērtēšanas termiņus.

2.a Brīdinājuma izdevēja dalībvalsts izvērtēšanas laikā pēc visaptveroša, atsevišķa novērtējuma, kuru (..) ieraksta, var nolemt brīdinājumu saglabāt, ja tas ir vajadzīgs mērķiem, kuru dēļ brīdinājums izdots. Šajā gadījumā attiecīgi piemēro 2. punktu. Par brīdinājuma darbības laika pagarināšanu ir jāziņo CS-SIS.

3. Brīdinājumus automātiski izdzēš pēc tam, kad beidzas 2. pantā minētais pārskatīšanas laikposms. Šis neattiecas gadījumā, ja brīdinājuma izdevēja dalībvalsts paziņojusi brīdinājuma termiņa pagarinājumu CS-SIS, kā minēts 2.a punktā. CS-SIS automātiski informē dalībvalstis par paredzamo datu dzēšanu sistēmā, ziņojot par to četrus mēnešus iepriekš.

4. (pārcelts uz 3. punktu)

4.a Dalībvalstis glabā statistiku par to brīdinājumu skaitu, kuru saglabāšanas laikposms ir pagarināts saskaņā ar 2.a punktu.

5. (..)

6. (..)

38.A pants

Par priekšmetiem izdotu brīdinājumu glabāšanas periods

1. Brīdinājumus par priekšmetiem, ko saskaņā ar šo lēmumu ievada SIS II, glabā tik ilgi, cik vajadzīgs, lai sasniegtu mērķi, kura dēļ tie ievadīti.

2. Brīdinājumus par priekšmetiem, kas ievadīti saskaņā ar 31. pantu, glabā ilgākais piecus gadus.

3. Brīdinājumus par priekšmetiem, kas ievadīti saskaņā ar 35. pantu, glabā ilgākais desmit gadus.

4. Šā panta 2. un 3. punktā minētos glabāšanas periodus var pagarināt, ja tas izrādās vajadzīgs, lai sasniegtu mērķus, kuru dēļ brīdinājumus izdeva. Šajā gadījumā attiecīgi piemēro 2. un 3. punktu.

IX nodaļa

Vispārīgi datu apstrādes noteikumi

39. pants

Datu kategorijas

(..)

40. pants

SIS II datu apstrāde

1. Šā lēmuma 15., 23., 27., 31. un 35. pantā paredzētos datus dalībvalstis var apstrādāt tikai tādiem mērķiem, kas šajos pantos noteikti attiecīgās kategorijas brīdinājumam.

2. Datus var kopēt tikai tehniskos nolūkos, ja šāda kopēšana ir vajadzīga, lai 37. pantā minētās iestādes varētu veikt tiešu datu meklēšanu. Uz šīm kopijām attiecina šā lēmuma noteikumus. Citu dalībvalstu izdotus brīdinājumus nedrīkst pārkopēt no N.SIS II uz citām valsts datu datnēm.

2.A

a)	Tehniskas kopijas, kuras minētas 2. punktā un no kurām izveido autonomas datu bāzes, drīkst izveidot uz laikposmu, kas nepārsniedz 48 stundas. Ārkārtas situācijās šo termiņu drīkst pagarināt. Tiklīdz ārkārtas situācija beidzas, šīs kopijas iznīcina.
b)	(..) Dalībvalstis glabā šo kopiju atjauninātu sarakstu, dara šo sarakstu pieejamu valstu uzraudzības iestādēm, kas minētas 53. panta 1.a punktā, un nodrošina, ka attiecībā uz šīm kopijām tiek piemēroti šā lēmuma noteikumi, jo īpaši 10. pantā minētie noteikumi.

3. Piekļuve SIS II datiem atļaujama tikai saskaņā ar attiecīgās valsts iestādes kompetenci un attiecīgi pilnvarotam personālam.

4. Attiecībā uz brīdinājumiem, kas paredzēti šā lēmuma 15., 23., 27., 31. un 35. pantā, ikvienai šajos brīdinājumos ietvertās informācijas apstrādei citiem mērķiem, nekā tiem, kādēļ tie bija ievadīti SIS II, jābūt saistītai ar konkrētu gadījumu un pamatotai ar vajadzību novērst tūlītējus nopietnus draudus sabiedriskai kārtībai un drošībai, ar svarīgiem valsts drošības apsvērumiem vai ar vajadzību novērst smagu noziedzīgu nodarījumu. Šādā nolūkā vispirms jāsaņem brīdinājuma izdevējas dalībvalsts atļauja.

5. Datus nedrīkst izmantot administratīviem nolūkiem.

6. Datu izmantošanu, kas neatbilst 1. līdz 5. punkta prasībām, uzskata par nelikumīgu izmantošanu atbilstīgi katras dalībvalsts tiesību aktiem.

7. Katra dalībvalsts iesniedz vadības iestādei kompetento iestāžu sarakstu, kurām ir atļauts izmantot tiešai meklēšanai SIS II esošos datus saskaņā ar šo lēmumu, kā arī jebkurus saraksta grozījumus. Šajā sarakstā katrai iestādei norāda, kurus datus un kādos nolūkos tās drīkst meklēt. Vadības iestāde nodrošina saraksta gadskārtēju publicēšanu Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

41. pants

Uzskaites numura ievade

(..)

42. pants

SIS II dati un valsts datnes

1. Šā lēmuma 40. panta 2. punkts neskar dalībvalsts tiesības savās datnēs glabāt SIS II datus, saistībā ar kuriem tās teritorijā ir veiktas darbības. Tādus datus glabā valsts datnēs ilgākais trīs gadus, ja vien attiecīgās valsts īpašos tiesību aktos nav paredzēts ilgāks glabāšanas laiks.

2. Šā lēmuma 40. panta 2. punkts neskar dalībvalsts tiesības savās datnēs glabāt kāda konkrēta brīdinājuma datus, ko šī dalībvalsts ir izdevusi SIS II.

42.A pants

SIS II brīdinājumi un valsts tiesību akti

1. (..)

2. Ja vien Eiropas Savienības tiesību aktos nav paredzēti īpaši noteikumi, tad attiecīgās valsts N.SIS II ievadītajiem datiem piemēro katras attiecīgās dalībvalsts tiesību aktus.

3. Ja pieprasīto rīcību nav iespējams īstenot, tad brīdinājuma saņēmēja dalībvalsts tūlīt informē brīdinājuma izdevēju dalībvalsti.

43. pants

SIS II apstrādāto datu kvalitāte (..)

1. Brīdinājuma izdevēja dalībvalsts ir atbildīga par to, lai dati būtu precīzi, nebūtu novecojuši un būtu likumīgi ievadīti SIS II.

2. Grozīt, papildināt, labot, atjaunināt vai dzēst ievadītos datus ir tiesīga tikai brīdinājuma izdevēja dalībvalsts.

3. Ja kādai dalībvalstij, kas nav izdevusi brīdinājumu, ir pierādījumi, ka datos ir pieļauta faktu kļūda vai datus glabā nelikumīgi, attiecīgā valsts iespējami drīz, bet ne vēlāk kā desmit dienu laikā pēc tam, kad tai kļuvis zināms minētais pierādījums, apmainoties ar papildinformāciju, to dara zināmu brīdinājuma izdevējai dalībvalstij; brīdinājuma izdevēja dalībvalsts informāciju (..) pārbauda un vajadzības gadījumā kļūdaino ierakstu nekavējoties labo vai dzēš.

4. Ja dalībvalstis divu mēnešu laikā nespēj vienoties, tā dalībvalsts, kura nav izdevusi brīdinājumu, lietu iesniedz Eiropas Datu aizsardzības uzraudzītājam, kas kopā ar 53. panta 1.a punktā minētajām iesaistītajām valstu uzraudzības iestādēm darbojas kā starpnieks.

5. (..)

5.a Dalībvalstis apmainās ar papildinformāciju, ja persona apgalvo, ka nav tā persona, par kuru izdots brīdinājums. Ja pārbaudē atklājas, ka tiešām ir divas dažādas personas, attiecīgo personu informē par 44. pantā minētajiem noteikumiem.

6. Ja par kādu personu SIS II jau ir izdots brīdinājums, tad dalībvalsts, kura datu bāzē ievada jaunu brīdinājumu, par brīdinājuma ievadīšanu vienojas ar dalībvalsti, kura ievadījusi pirmo brīdinājumu. Vienošanos panāk, pamatojoties uz papildinformācijas apmaiņu.

43.A pants

Kā atšķirt personas ar līdzīgām pazīmēm

Ja, ievadot jaunu brīdinājumu, šķiet, ka SIS II jau ir ievadīti dati par personu ar tādu pašu identitātes apraksta elementu, izmanto šādu procedūru:

a)	SIRENE birojs sazinās ar lūguma iesniedzēju nodaļu, lai noskaidrotu, vai brīdinājums attiecas uz vienu un to pašu personu;

ja dažādu avotu pārbaudē atklājas, ka tā patiešām ir viena un tā pati persona, SIRENE birojs piemēro 43. panta 6. punktā minēto procedūru vairāku brīdinājumu ievadīšanai. Ja pārbaudē atklājas, ka patiesībā tās ir divas dažādas personas, SIRENE birojs pieņem lūgumu ievadīt vēl vienu brīdinājumu un pievieno vajadzīgos elementus, lai izvairītos no nepareizas identifikācijas.

44. pants

Papildu dati, ko izmanto attiecībā uz ļaunprātīgi izmantotu identitāti

1. Ja personu, uz kuru faktiski attiecas brīdinājums, var sajaukt ar personu, kuras identitāte ir izmantota ļaunprātīgi, brīdinājuma ievadītāja dalībvalsts ar minētās personas skaidru piekrišanu brīdinājumam pievieno datus, kas attiecas uz šo personu, lai izvairītos no nepareizas identifikācijas negatīvām sekām.

2. Datus par personu, kuras identitāte ir izmantota ļaunprātīgi, (..) izmanto tikai šādos nolūkos:

a)	lai ļautu kompetentajai iestādei atšķirt personu, kuras identitāte ir izmantota ļaunprātīgi, no personas, uz kuru faktiski attiecas brīdinājums;

b)	lai personai, kuras identitāte ir izmantota ļaunprātīgi, ļautu konstatēt, ka tās identitāte ir izmantota ļaunprātīgi, un pierādīt savu īsto identitāti.

3. Šā panta nozīmē SIS II drīkst ievadīt un turpmāk apstrādāt tikai šādus personas datus:

a)	uzvārds (-i) un vārds (-i), uzvārds piedzimstot un agrāki vārdi un pseidonīmi, ko, iespējams, ievada atsevišķi;

b)	īpašas fiziskās pazīmes, kas ir objektīvas un nemainīgas;

c)	dzimšanas vieta un datums;

dzimums;

e)	fotogrāfijas;

f)	pirkstu nospiedumi;

g)	pilsonība (-as);

h)	personas dokumenta (-u) numurs (-i) un izdošanas datums (-i).

3.a Tehniskos noteikumus, kas vajadzīgi, lai ievadītu, atjauninātu, dzēstu un meklētu 3. punktā minētos datus, izstrādā saskaņā ar 61. pantā paredzēto procedūru, neskarot tā instrumenta noteikumus, ar ko izveido 12. pantā minēto vadības iestādi.

4. Datus, kas minēti 3. punktā, dzēš reizē ar atbilstīgo brīdinājumu vai agrāk, ja attiecīgā persona to lūdz.

5. Tiesības piekļūt 3. punktā minētajiem datiem ir tikai tām iestādēm, kurām ir tiesības piekļūt attiecīgajam brīdinājumam, un vienīgi tādēļ, lai novērstu nepareizu identifikāciju.

45. pants

Brīdinājumu apzīmēšana ar karodziņiem

(..)

46. pants

Saistītie brīdinājumi

1. Jebkura dalībvalsts var veikt to brīdinājumu sasaisti, kurus tā ievadījusi SIS II. Šāda saite liecina par divu vai vairāku brīdinājumu savstarpēju saistību.

2. Saites izveidošana neietekmē ne konkrētas darbības, kas jāveic saskaņā ar katru no saistītajiem brīdinājumiem, ne katra saistītā brīdinājuma glabāšanas laiku.

3. Saites izveidošana neskar šajā lēmumā paredzētās piekļuves tiesības. Iestādēm, kurām nav tiesību piekļūt noteiktu kategoriju brīdinājumiem, nav paredzēta iespēja redzēt saiti uz brīdinājumu, kuram tās nevar piekļūt.

3.a Dalībvalsts veic brīdinājumu sasaisti vienīgi tad, ja ir skaidra operatīva vajadzība.

3.b Dalībvalsts var veikt brīdinājumu sasaisti saskaņā ar saviem tiesību aktiem ar nosacījumu, ka ir ievēroti šajā pantā izklāstītie principi.

4. Ja kāda dalībvalsts uzskata, ka citu dalībvalstu veikta brīdinājumu sasaiste ir pretrunā attiecīgās valsts tiesību aktiem vai starptautiskām saistībām, tā var veikt vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu, ka saitei nevar piekļūt no attiecīgās valsts teritorijas vai arī tai nevar piekļūt valsts iestādes, kuras atrodas ārpus attiecīgās valsts teritorijas.

4.a Tehniskos noteikumus brīdinājumu sasaistei pieņem saskaņā ar 61. pantā paredzēto procedūru, neskarot tā instrumenta noteikumus, ar ko izveido 12. pantā minēto vadības iestādi.

47. pants

Papildinformācijas nolūks un glabāšanas periods

1. Lai atbalstītu apmaiņu ar papildinformāciju, dalībvalstis glabā atsauci uz lēmumiem, pamatojoties uz kuriem SIRENE birojs ievadījis brīdinājumu.

2. Personas datus, kas SIRENE biroja datnēs glabājas pēc informācijas apmaiņas (..), glabā tikai tik ilgi, cik ir vajadzīgs, lai īstenotu nolūku, kādā attiecīgie dati saņemti. Tos noteikti dzēš ne vēlāk kā vienu gadu pēc tam, kad brīdinājums par attiecīgo personu dzēsts no SIS II.

3. Šā panta 2. punkts neskar dalībvalsts tiesības savās datnēs glabāt datus, kas attiecas uz konkrētu šīs dalībvalsts izdotu brīdinājumu vai kas attiecas uz brīdinājumu, saistībā ar kuru ir veikta darbība attiecīgās valsts teritorijā. Laikposmu, kurā atļauts datnēs glabāt šādus datus, reglamentē attiecīgās valsts tiesību akti.

48. pants

Personas datu nodošana trešām personām

1. (..) Datus, kas, piemērojot šo lēmumu, apstrādāti SIS II, nedrīkst nodot vai darīt pieejamus trešām valstīm vai starptautiskām organizācijām.

2. (..)

48.AA pants

Datu apmaiņa ar Interpolu attiecībā uz zagtām, nelikumīgi piesavinātām, nozaudētām vai spēkā neesošām pasēm

1. Atkāpjoties no 48. panta, ar Interpola pārstāvjiem var apmainīties ar SIS II ievadīto informāciju par zagtu, nelikumīgi piesavinātu, nozaudētu vai spēkā neesošu pasu numuriem, izdevējvalstīm un dokumentu veidiem, izveidojot savienojumu starp SIS II un Interpola datu bāzi attiecībā uz nozagtiem vai nozaudētiem ceļošanas dokumentiem, ja starp Interpolu un Eiropas Savienību noslēdz attiecīgu nolīgumu. Nolīgumā paredz, ka dalībvalsts ievadītu datu pārsūtīšanai nepieciešama šīs dalībvalsts piekrišana.

2. Nolīgumā, kas minēts 1. punktā, paredz, ka kopīgi izmantojamie dati ir pieejami Interpola pārstāvjiem tikai no tām valstīm, kuras nodrošina personas datu pienācīgu aizsardzības līmeni. Pirms šā nolīguma noslēgšanas Padome lūdz Komisijas atzinumu par personas datu aizsardzības līmeņa un pamattiesību un brīvību ievērošanas pietiekamību attiecībā uz personas datu automātisku apstrādi, ko veic Interpols un valstis, kuras norīkojušas savus pārstāvjus uz Interpolu.

3. Nolīgumā, kas minēts 1. punktā, var paredzēt, ka dalībvalsts, izmantojot SIS II, var piekļūt datiem Interpola datu bāzē attiecībā uz nozagtiem vai pazudušiem ceļošanas dokumentiem saskaņā ar šā lēmuma attiecīgajiem noteikumiem, ar ko reglamentē SIS II ievadītus brīdinājumus par zagtām, nelikumīgi piesavinātām, nozaudētām vai spēkā neesošām pasēm.

X nodaļa

Datu aizsardzība

48.A pants

Īpašu kategoriju datu apstrāde

Nav atļauts apstrādāt to kategoriju datus, kas uzskaitīti 6. panta pirmajā teikumā Eiropas Padomes 1981. gada 28. janvāra Konvencijā par personu aizsardzību attiecībā uz personas datu automātisko apstrādi.

49. pants

Eiropas Padomes Datu aizsardzības konvencijas piemērošana

Personas datus, kas apstrādāti, piemērojot šo lēmumu, aizsargā saskaņā ar Eiropas Padomes 1981. gada 28. janvāra Konvenciju par personu aizsardzību attiecībā uz personas datu automātisko apstrādi un tās turpmākajiem grozījumiem.

50. pants

Piekļuves, neprecīzu datu labošanas un nelikumīgi glabātu datu dzēšanas tiesības

1. Personu tiesības piekļūt datiem, kas uz šīm personām attiecas un ir ievadīti SIS II saskaņā ar šo lēmumu, īsteno saskaņā ar tās dalībvalsts tiesību aktiem, kurā attiecīgās personas atsaucas uz minētajām tiesībām. Ja attiecīgās valsts tiesību akti to paredz, 53. panta 1. punktā paredzētā valsts uzraudzības iestāde pieņem lēmumu par to, vai un kādā kārtībā informācija ir jādara zināma. Dalībvalsts, kas nav izdevusi brīdinājumu, informāciju par šādiem datiem var darīt zināmu tikai tad, ja tā iepriekš ir devusi iespēju brīdinājuma izdevējai valstij darīt zināmu savu nostāju. To dara, apmainoties ar papildinformāciju.

2. Datu subjektam nedara zināmu informāciju, ja atteikums darīt informāciju zināmu ir obligāti vajadzīgs, pildot tiesisko pienākumu sakarā ar brīdinājumu vai sargājot trešo pušu tiesības un brīvības.

3. Ikvienai personai, kura konstatē, ka attiecīgajos personas datos ir faktu kļūda vai dati nav glabāti likumīgi, ir tiesības uz datu attiecīgu labojumu vai dzēšanu.

3.a (..) Attiecīgo personu informē, tiklīdz iespējams, bet jebkurā gadījumā ne vēlāk kā 60 dienu laikā pēc dienas, kad persona iesniegusi piekļuves pieteikumu. Ja valsts tiesību aktos paredzēts īsāks termiņš, to ievēro.

3.b Tiklīdz iespējams, bet jebkurā gadījumā ne vēlāk kā 3 mēnešus pēc dienas, kad persona iesniegusi labojuma vai dzēšanas pieteikumu, attiecīgo personu informē par papildpasākumiem, kas veikti, īstenojot personas tiesības uz labojumiem un dzēšanu. Ja valsts tiesību aktos paredzēts īsāks termiņš, to ievēro.

51. pants

Piekļuves, labošanas un dzēšanas tiesības

(..)

52. pants

Tiesiskās aizsardzības līdzekļi

1. Ikviena persona var vērsties tiesā vai saskaņā ar jebkuras attiecīgās dalībvalsts tiesību aktiem kompetentā iestādē, lai labotu, dzēstu vai iegūtu informāciju vai saņemtu kompensāciju saistībā ar brīdinājumu, kas attiecas uz konkrēto personu.

2. Neskarot 54. pantu, dalībvalstis savstarpēji apņemas īstenot galīgos lēmumus, ko pieņem tiesa vai 1. punktā minētās iestādes.

3. Divus gadus pēc šā lēmuma stāšanās spēkā Komisija izvērtē šajā pantā paredzētos noteikumus par tiesiskās aizsardzības līdzekļiem.

53. pants

N.SIS II uzraudzība

1.a Katra dalībvalsts nodrošina, ka neatkarīga iestāde (še turpmāk — “valsts uzraudzības iestāde”) neatkarīgi uzrauga, cik likumīgi tiek apstrādāti SIS II personas dati attiecīgās valsts teritorijā un dati, kas nosūtīti no valsts teritorijas, ietverot arī apmaiņu ar papildinformāciju un tās turpmāku apstrādi.

1.b Šā panta 1a. punktā minētā viena vai vairākas iestādes nodrošina, ka vismaz reizi četros gados tiek veikta N.SIS II datu apstrādes operāciju revīzija saskaņā ar starptautiskiem revīzijas standartiem.

1.c Dalībvalstis nodrošina šā panta 1a. punktā minētajai vienai vai vairākām iestādēm pietiekamus resursus, lai pildītu ar šo lēmumu uzticētos uzdevumus.

2. (..)

3. (..)

4. (..)

5. (..)

6. (..)

53.A pants

Vadības iestādes uzraudzība

1. Eiropas Datu aizsardzības uzraudzītājs pārrauga vadības iestādes veiktu personas datu apstrādi. Attiecīgi piemēro pienākumus un pilnvaras, kas minētas 46. un 47. pantā Eiropas Parlamenta un Padomes 2000. gada 18. decembra Regulā (EK) Nr. 45/2001 par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi Kopienas iestādēs un struktūrās un par šādu datu brīvu apriti.

2. Eiropas Datu aizsardzības uzraudzītājs nodrošina, ka vismaz reizi četros gados tiek īstenota vadības iestādes veikto personas datu apstrādes darbību revīzija saskaņā ar starptautiskiem revīzijas standartiem. Revīzijas ziņojumu nosūta Eiropas Parlamentam, Padomei, vadības iestādei, Komisijai un valstu uzraudzības iestādēm (..). Pirms ziņojumu pieņem, vadības iestādei dod iespēju sniegt savus apsvērumus.

53.B pants

Valstu uzraudzības iestāžu un Eiropas Datu aizsardzības uzraudzītāja sadarbība

1. Attiecīgo valstu uzraudzības iestādes (..) un Eiropas Datu aizsardzības uzraudzītājs, katrs rīkojoties saskaņā ar savām attiecīgajām pilnvarām, aktīvi sadarbojas, pildot savus pienākumus, un nodrošina koordinētu SIS II uzraudzību.

2. Minētās iestādes un Eiropas Datu aizsardzības uzraudzītājs, katrs rīkojoties saskaņā ar savām attiecīgajām pilnvarām, apmainās ar svarīgu informāciju, palīdz cits citam veikt revīzijas un pārbaudes, izskata šā lēmuma interpretācijas vai piemērošanas grūtības, analizē problēmas, ko rada neatkarīga uzraudzība vai datu subjektu tiesību īstenošana, sastāda saskaņotus priekšlikumus, meklējot kopīgus risinājumus visām problēmām, un pēc vajadzības palīdz apzināt datu aizsardzības tiesības.

3. (..) Attiecīgo valstu uzraudzības iestādes un Eiropas Datu aizsardzības uzraudzītājs šai nolūkā vismaz divreiz gadā rīko sanāksmi. Par sanāksmju un ar to saistīto pakalpojumu izmaksām ir atbildīgs Eiropas Datu aizsardzības uzraudzītājs. Pirmajā sanāksmē pieņem reglamentu. Pēc vajadzības kopīgi izstrādā pārējās darba metodes. Eiropas Parlamentam, Padomei, Komisijai un vadības iestādei reizi divos gados nosūta kopīgu darbības pārskatu.

53.C pants

Datu aizsardzība pārejas laikposmā

Ja pārejas posmā Komisija tai uzticētos pienākumus deleģē saskaņā ar 12. panta 3. punktu, tā nodrošina, lai Eiropas Datu aizsardzības uzraudzītājam ir tiesības un iespējas pilnībā veikt uzticētos uzdevumus, arī iespēju veikt pārbaudes uz vietas vai (..) īstenot jebkuras citas pilnvaras, kas Eiropas Datu aizsardzības uzraudzītājam uzticētas ar 47. pantu Eiropas Parlamenta un Padomes 2000. gada 18. decembra Regulā (EK) Nr. 45/2001 par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi Kopienas iestādēs un struktūrās un par šādu datu brīvu apriti.

XI nodaļa

Atbildība un sankcijas

54. pants

Atbildība

1. Katra dalībvalsts saskaņā ar valsts tiesību aktiem ir atbildīga par jebkuru kaitējumu personai, kas radies, izmantojot N.SIS II. Tas attiecas arī uz kaitējumu, ko nodarījusi brīdinājuma izdevēja dalībvalsts, ja tā ievadījusi datus ar faktu kļūdām vai datus glabājusi nelikumīgi.

3. Ja tas, ka dalībvalsts neievēro šā lēmuma uzliktos pienākumus, rada kaitējumu SIS II, kaitējumā vainojamo dalībvalsti sauc pie atbildības par kaitējumu, ja vien un ciktāl vadības iestāde vai cita (-s) dalībvalsts (-is), kas piedalās SIS II, nav veikusi (-šas) pienācīgus pasākumus, lai novērstu kaitējumu vai mazinātu tā ietekmi.

55. pants

Sankcijas

Dalībvalstis nodrošina, ka par ļaunprātīgu SIS II datu izmantošanu vai papildinformācijas apmaiņu pretēji šim lēmumam piemēro efektīvas, samērīgas un preventīvas sankcijas saskaņā ar attiecīgās valsts tiesību aktiem.

XII nodaļa

Eiropola un Eurojust piekļuve SIS II

(..)

XIII nodaļa

Nobeiguma noteikumi

59. pants

Uzraudzība un statistika

1. Vadības iestāde nodrošina to procedūru ieviešanu, ar kuru palīdzību uzrauga SIS II darbības atbilstību sistēmas izveides mērķiem saistībā ar darbības efektivitāti, izmaksu lietderīgumu, drošību un pakalpojumu kvalitāti.

2. Tehniskās apkopes, ziņošanas un statistikas nolūkos vadības iestādei ir piekļuve vajadzīgajai informācijai, kas attiecas uz apstrādes darbībām, kuras veic centrālā SIS II.

2.a Katru gadu vadības iestāde publicē statistiku, norādot ierakstu skaitu pa brīdinājumu kategorijām, saņemto pozitīvu atbilžu skaitu pa brīdinājumu kategorijām un SIS II piekļuves gadījumu skaitu attiecīgi kopsummā un pa dalībvalstīm.

3. Divus gadus pēc SIS II darbības uzsākšanas un reizi divos gados pēc tam vadības iestāde Eiropas Parlamentam un Padomei iesniedz ziņojumu par centrālās SIS II un sakaru infrastruktūras tehnisko darbību, tostarp par tās drošību, un par dalībvalstu divpusēju un daudzpusēju apmaiņu ar papildinformāciju.

4. Trīs gadus pēc SIS II darbības uzsākšanas un reizi četros gados pēc tam Komisija izstrādā vispārēju centrālās SIS II un dalībvalstu divpusējas un daudzpusējas apmaiņas ar papildinformāciju novērtējumu. Šajā vispārējā novērtējumā iekļauj sasniegto rezultātu analīzi salīdzinājumā ar mērķiem, izvērtē to, vai pamata motīvi joprojām ir racionāli, šā lēmuma piemērošanu attiecībā uz centrālo SIS II, centrālās SIS II drošību un turpmāko darbību iespējamo ietekmi. Komisija novērtējuma ziņojumus iesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei.

5. Dalībvalstis vadības iestādei un Komisijai iesniedz informāciju, kas vajadzīga, lai izstrādātu 2.a, 3. un 4. punktā minētos ziņojumus.

5.a Vadības iestāde iesniedz Komisijai informāciju, kas vajadzīga, lai izstrādātu 4. punktā minētos vispārējos novērtējumus.

(..)

60. pants

Padomdevēja komiteja

(..)

61. pants

Regulatīvā komiteja

1. Ja ir atsauce uz šo punktu, Komisijai palīdz regulatīvā komiteja, ko veido dalībvalstu pārstāvji un ko vada Komisijas pārstāvis. Komisijas pārstāvis komitejai iesniedz veicamo pasākumu projektu. Komiteja par šo projektu sniedz atzinumu termiņā, ko atkarībā no jautājuma steidzamības nosaka priekšsēdētājs. Atzinumu pieņem ar balsu vairākumu, kas EK līguma 205. panta 2. punktā noteikts lēmumiem, kuri Padomei jāpieņem pēc Komisijas priekšlikuma. Dalībvalstu pārstāvju balsu skaitu komitejā vērtē saskaņā ar minēto pantu. Priekšsēdētājs nebalso.

2. Komiteja pieņem savu reglamentu pēc priekšsēdētāja priekšlikuma, pamatojoties uz standarta reglamentu, kas publicēts Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

3. Komisija pieņem paredzētos pasākumus, ja tie saskan ar komitejas atzinumu. Ja paredzētie pasākumi nesaskan ar komitejas atzinumu vai ja atzinums nav sniegts, Komisija tūlīt iesniedz Padomei priekšlikumu par veicamajiem pasākumiem.

4. Divu mēnešu laikā no priekšlikuma iesniegšanas dienas Padome ar kvalificētu balsu vairākumu var lemt par priekšlikumu. Ja minētajā termiņā Padome ar kvalificētu balsu vairākumu ir norādījusi, ka tā iebilst pret priekšlikumu, Komisija to izskata atkārtoti. Komisija var iesniegt Padomei grozītu priekšlikumu, iesniegt atkārtotu priekšlikumu vai tiesību akta projektu. Ja minētā termiņa beigās Padome nav pieņēmusi ierosināto ieviešanas aktu vai norādījusi iebildumus pret ieviešanas pasākumu priekšlikumu, Komisija pieņem ierosināto ieviešanas aktu.

5. Šā panta 1. punktā minētā (..) komiteja pilda funkcijas no dienas, kad stājas spēkā šis lēmums.

62. pants

Grozījumi Šengenas acquis noteikumos

1. Attiecībā uz jautājumiem, kas ietilpst ES līguma darbības jomā, ar šo lēmumu 65. panta 1.a punktā minētajā dienā aizstāj Šengenas Konvencijas 64. un 92. līdz 119. panta noteikumus, izņemot tās 102.A pantu.

2. Attiecībā uz jautājumiem, kas ietilpst ES līguma darbības jomā, ar šo lēmumu 65. panta 1.a punktā minētajā dienā arī aizstāj turpmāk minētos Šengenas acquis noteikumus, ar ko īsteno attiecīgos pantus (17):

—	Izpildu Komitejas lēmums (1993. gada 14. decembris) par finanšu regulu par Šengenas Informācijas sistēmas (C.SIS) ierīkošanas un darbības izmaksām (C.SIS) (SCH/Com-ex (93) 16);

—	Izpildu komitejas Lēmums (1997. gada 7. oktobris) par Šengenas Informācijas sistēmas attīstību (SCH/Com-ex (97) 24);

—	Izpildu Komitejas lēmums (1997. gada 15. decembris), ar ko groza finanšu regulu par C.SIS (SCH/Com-ex (97) 35);

—	Izpildu Komitejas lēmums (1998. gada 21. aprīlis) par C.SIS ar 15/18 saiknēm (SCH/Com-ex (98) 11);

—	Izpildu komitejas Lēmums (1997. gada 25. aprīlis) par līguma piešķiršanu SIS II provizoriskam pētījumam (SCH/Com-ex (97) 2, rev. 2);

—	Izpildu Komitejas lēmums (1999. gada 28. aprīlis) par C.SIS uzstādīšanas izmaksām (SCH/Com-ex (99) 4);

—	Izpildu Komitejas lēmums (1999. gada 28. aprīlis) par SIRENE rokasgrāmatas atjaunināšanu (SCH/Com-ex (99) 5);

—	Izpildu Komitejas deklarācija (1996. gada 18. aprīlis), ar ko nosaka ārvalstnieka jēdzienu (SCH/Com-ex (96) decl. 5);

—	Izpildu Komitejas deklarācija (1999. gada 28. aprīlis) par SIS struktūru (SCH/Com-ex (99) decl. 2 rev.);

—	Izpildu Komitejas lēmums (1997. gada 7. oktobris) par Norvēģijas un Islandes iemaksām Centrālās Šengenas informācijas sistēmas ierīkošanai un darbībai (SCH/Com-ex (97) 18).

3. Attiecībā uz jautājumiem, kas ietilpst EK dibināšanas līguma darbības jomā, atsauces uz Šengenas Konvencijas aizstātajiem pantiem un uz noteikumiem Šengenas acquis, ar ko īsteno šos pantus, uzskata par atsaucēm uz šo lēmumu un tos lasa saskaņā ar pielikumā izklāstīto korelācijas tabulu.

63. pants

Atcelšana

Šā lēmuma 65. panta 1.a punktā minētajā dienā atceļ Lēmumu 2004/201/TI, Lēmumu 2005/211/TI, (..) Lēmumu 2005/719/TI, Lēmumu 2005/727/TI, (..) Lēmumu 2006/228/TI, Lēmumu 2006/229/TI, (..), kā arī Lēmumu 2006/631/TI (..).

64. pants

Pārejas posms un budžets

1. Brīdinājumus var pārnest no SIS 1+ uz SIS II. Par prioritāriem uzskatot brīdinājumus par personām, dalībvalstis nodrošina, lai to brīdinājumu saturs, kurus pārnes no SIS 1+ uz SIS II, pēc iespējas ātrāk un vēlākais trīs gadu laikā no 65. panta 1a. punktā minētās dienas atbilst šā lēmuma (..) noteikumiem. Šajā pārejas posmā dalībvalstis var turpināt piemērot Šengenas Konvencijas 94., 95., 97., 98., 99., 100. pantu (..) to brīdinājumu saturam, kurus pārnes no SIS 1 + uz SIS II, ievērojot šādus noteikumus:

—	(..) gadījumā, ja (..) brīdinājumu, kas pārnests no SIS 1+ uz SIS II, groza, papildina, labo vai atjaunina, dalībvalstis nodrošina, ka brīdinājums atbilst šā lēmuma noteikumiem no brīža, kad to groza, papildina, labo vai atjaunina;

—	gadījumā, ja ir atsauce uz brīdinājumu, kas pārnests no SIS 1+ uz SIS II, dalībvalstis nekavējoties izskata šāda brīdinājuma atbilstību šā lēmuma noteikumiem, tomēr tā, lai nekavētu darbības, kas jāveic, pamatojoties uz šo brīdinājumu.

1.a (..)

2. Saskaņā ar 65. panta 1.a punktu noteiktajā dienā tā budžeta atlikumu, kas apstiprināts saskaņā ar Šengenas Konvencijas 119. pantu, atmaksā dalībvalstīm. Atmaksājamās summas aprēķina, pamatojoties uz dalībvalstu iemaksām, kā noteikts Izpildu komitejas 1993. gada 14. decembra lēmumā attiecībā uz finanšu regulu par Šengenas Informācijas sistēmas ierīkošanas un darbības izmaksām.

3. Pārejas laikposmā, kas minēts 12. panta 3. punktā, šajā lēmumā izdarītās atsauces uz vadības iestādi saprot kā atsauces uz Komisiju.

65. pants

Stāšanās spēkā, piemērojamība un pāreja

1. Šis lēmums stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tā publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

1.a To piemēro dalībvalstīm, kas piedalās SIS 1+, no dienas, kuru nosaka Padome, Padomes locekļiem, kas pārstāv to dalībvalstu valdības, kuras piedalās SIS 1+, pieņemot vienprātīgi lēmumu.

2. Panta 1.a punktā minēto dienu nosaka tad, kad:

a)	ir pieņemti vajadzīgie īstenošanas pasākumi;

b)	visas dalībvalstis, kas pilnībā piedalās SIS 1 +, Komisijai ir paziņojušas, ka tās veikušas tehniskos un tiesiskos pasākumus, kas vajadzīgi SIS II datu apstrādei un papildinformācijas apmaiņai;

Komisija ir paziņojusi, ka veiksmīgi pabeigta visaptveroša SIS II pārbaude, ko veic Komisija kopā ar dalībvalstīm, un Padomes sagatavošanas struktūras iesniegtos pārbaudes rezultātus ir apstiprinājušas. Ar šo apstiprināšanu apliecinās, ka SIS II darbības līmenis ir vismaz līdzvērtīgs SIS 1+ panāktajam darbības līmenim;

d)	Komisija ir veikusi tehniskos pasākumus, kas vajadzīgi, lai centrālo SIS II varētu pieslēgt katras attiecīgas dalībvalsts N.SIS II.

2.a Komisija informē Eiropas Parlamentu par pārbaudes rezultātiem, kas veikta saskaņā ar 2. punkta c) apakšpunktu.

3. Lēmumu, ko Padome pieņem saskaņā ar 1. punktu, publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

4. (svītrots)

..., ...

Padomes vārdā

priekšsēdētājs

(1) OV C .....

(2) OV L 239, 22.09.2000., 19. lpp. Konvencijā pēdējā grozījumi izdarīti ar Padomes Lēmumu 2005/211/TI.

(3) OV L 328, 13.12.2001., 4. lpp.

(4) OV L 328, 13.12.2001., 1. lpp.

(5) OV L 190, 18.07.2002., 1. lpp.

(6) OV L 8, 12.01.2001., 1. lpp.

(7) OV L 12, 17.01.2004., 47. lpp.

(8) OV C 316, 27.11.1995., 2. lpp.

(9) OV L 63, 06.03.2002., 1. lpp.

(10) OV L 131, 1.6.2000., 43. lpp.

(11) OV L 64, 7.3.2002., 20. lpp.

(12) OV L 176, 10.7.1999., 31. lpp.

(13) OV L 176, 10.7.1999., 53. lpp.

(14) OV L 368, 15.12.2004., 26. lpp.

(15) OV L 248, 16.09.2002., 1.—48. lpp.

(16) OV L 190, 18.07.2002., 1. lpp.

(17) OV L 239, 22.09.2000., 439. lpp.

PIELIKUMS

Korelācijas tabula

Šengenas konvencijas (1) panti	Lēmuma panti
92. panta 1. punkts	1. panta 1. punkts; 2. panta 1. punkts; 4. panta 1., 2., 3. punkts
92. panta 2. punkts	4. panta 1., 2., 3. punkts; 5. panta 2., 3. punkts; 6. pants; 9. pants
92. panta 3. punkts	4. panta 1., 2., 3. punkts; 5. panta 1. punkts; 12. pants
92. panta 4. punkts	3. panta 1. punkts; 7. panta 2., 3. punkts; 8. pants
93. pants	1. panta 2. punkts
94. panta 1. punkts	40. panta 1. punkts
94. panta 2. punkts	15. pants; 23. panta 1. punkts; 27. pants; 31. panta 1. punkts, 35. panta 1. punkts
94. panta 3. punkts	39. panta 1. punkts; 44. panta 3. punkts
94. panta 4. punkts	45. pants
95. panta 1. punkts	15. pants
95. panta 2. punkts	16. pants; 17. pants; 45. pants
95. panta 3. punkts	20. pants; 21. pants; 45. pants
95. panta 4. punkts	45. panta 5. punkts
95. panta 5. punkts	20. panta 1. punkts
95. panta 6. punkts	22. pants
96. panta 1. punkts
96. panta 2. punkts
96. panta 3. punkts
97. pants	23. pants; 26. pants
98. panta 1. punkts	27. pants
98. panta 2. punkts	30. pants
99. panta 1. punkts	31. panta 1. punkts
99. panta 2. punkts	31. panta 1. punkts
99. panta 3. punkts	31. panta 2. punkts
99. panta 4. punkts	32. panta 1., 2., 3. punkts
99. panta 5. punkts	32. panta 4. punkts
99. panta 6. punkts	45. pants
100. panta 1. punkts	35. pants
100. panta 2. punkts	36. pants
100. panta 3. punkts	35. pants
101. panta 1. punkts	18. panta 1., 4. punkts; 24. pants; 28. panta 1., 2. punkts; 33. panta 1., 2. punkts; 37. panta 1., 2. punkts
101. panta 2. punkts
101. panta 3. punkts	40. panta 3. punkts
101. panta 4. punkts	40. panta 4. punkts
101.A panta 1. punkts	18. panta 2. punkts; 33. panta 3. punkts; 37. panta 3. punkts
101.A panta 2. punkts	18. panta 2. punkts; 33. panta 3. punkts; 37. panta 3. punkts
101.A panta 3. punkts	57. panta 1. punkts
101.A panta 4. punkts	57. panta 2. punkts
101.A panta 5. punkts	57. panta 7. punkts
101.A panta 6. punkts	53. panta 2. punkts; 57. panta 4., 5., 6. punkts
101.B panta 1. punkts	18. panta 3. punkts; 28. panta 3. punkts
101.B panta 2. punkts	18. panta 3. punkts; 28. panta 3. punkts; 58. panta 8. punkts
101.B panta 3. punkts	58. panta 1., 2. punkts
101.B panta 4. punkts	53. panta 2. punkts; 58. panta 3. punkts
101.B panta 5. punkts	58. panta 5. punkts
101.B panta 6. punkts	58. panta 6. punkts
101.B panta 7. punkts	58. panta 8. punkts
101.B panta 8. punkts	58. panta 4. punkts
102. panta 1. punkts	40. panta 1. punkts
102. panta 2. punkts	42. panta 1., 2. punkts
102. panta 3. punkts	40. panta 2. punkts
102. panta 4. punkts
102. panta 5. punkts	54. panta 1. punkts
103. pants	11. pants
104. panta 1. punkts
104. panta 2. punkts
104. panta 3. punkts
105. pants	43. panta 1. punkts
106. panta 1. punkts	43. panta 2. punkts
106. panta 2. punkts	43. panta 3. punkts
106. panta 3. punkts	43. panta 4. punkts
107. pants	43. panta 6. punkts
108. panta 1. punkts	7. panta 1. punkts
108. panta 2. punkts
108. panta 3. punkts	6. pants; 7. panta 1. punkts; 9. panta 1. punkts
108. panta 4. punkts	7. panta 3. punkts
109. panta 1. punkts	50. panta 1. punkts; 51. panta 1., 2., 3. punkts
109. panta 2. punkts	51. panta 4. punkts
110. pants	51. panta 1., 5. punkts; 53. panta 1. punkts
111. panta 1. punkts	52. pants
111. panta 2. punkts
112. panta 1. punkts	19. panta 1., 2. punkts; 25. panta 1., 2. punkts; 29. panta 1., 2. punkts; 34. panta 1., 2., 3. punkts; 43. panta 7. punkts
112. panta 2. punkts	43. panta 7. punkts
112. panta 3. punkts	19. panta 3. punkts; 25. panta 3. punkts; 29. panta 3. punkts; 34. panta 4. punkts; 38. panta 5. punkts
112. panta 4. punkts	19. panta 2. punkts; 25. panta 2. punkts; 29. panta 2. punkts; 34. panta 3. punkts; 38. panta 4. punkts
112.A panta 1. punkts	47. panta 1. punkts
112.A panta 2. punkts	47. panta 2. punkts
113. panta 1. punkts	38. panta 1., 2., 3. punkts
113. panta 2. punkts	14. panta 3., 4., 5., 6. punkts
113.A panta 1. punkts	47. panta 1. punkts
113.A panta 2. punkts	47. panta 2. punkts
114. panta 1. punkts	53. panta 1. punkts
114. panta 2. punkts	53. pants
115. panta 1. punkts	53. panta 3. punkts
115. panta 2. punkts
115. panta 3. punkts
115. panta 4. punkts
116. panta 1. punkts	54. panta 1. punkts
116. panta 2. punkts	54. panta 2. punkts
117. panta 1. punkts	49. pants
117. panta 2. punkts
118. panta 1. punkts	10. panta 1. punkts
118. panta 2. punkts	10. panta 1. punkts
118. panta 3. punkts	10. panta 3. punkts
118. panta 4. punkts	13. pants
119. panta 1. punkts	5. panta 1. punkts; 64. panta 2. punkts
119. panta 2. punkts	5. panta 2., 3. punkts

(1) Panti un punkti, kas norādīti kursīva burtiem, pievienoti vai grozīti ar Padomes Regulu (EK) Nr. 871/2004 un Padomes Lēmumu 2005/211/JAI par dažu jaunu Šengenas informācijas sistēmas funkciju ieviešanu, tostarp terorisma apkarošanas jomā.

P6_TA(2006)0448

Krievu žurnālistes Annas Poļitkovskas slepkavība

Eiropas Parlamenta rezolūcija par ES un Krievijas attiecībām pēc krievu žurnālistes Annas Poļitkovskas slepkavības

Eiropas Parlaments,

—	ņemot vērā mērķi nodrošināt demokrātijas un politisko tiesību konsolidāciju Krievijas Federācijā, kā to paredz Eiropas Savienības un Krievijas partnerības un sadarbības nolīgums, kas stājās spēkā 1997. gada 1. decembrī, un to, ka līdz 2006. gada beigām paredzēts sākt sarunas par jaunu nolīgumu,

—	ņemot vērā iepriekšējās rezolūcijas un deklarācijas par preses un vārda brīvību Krieviju un jo īpaši tā 2005. gada 26. maija rezolūciju par EU un Krievijas attiecībām (1),

—	atgādinot par Krievijas Federācijas pienākumu ievērot cilvēktiesības, sevišķi tādēļ, ka Krievija šobrīd ir Eiropas Padomes Ministru komitejas priekšsēdētājvalsts;

—	ņemot vērā Reglamenta 103. panta 2. punktu,

A.	tā kā krievu žurnāliste Anna Poļitkovska tika nogalināta 2006. gada 7. oktobrī savas mājas kāpņu telpas liftā un slepkavības veids liecina par to, ka tā bijusi pasūtījuma slepkavība;

B.	tā kā Anna Poļitkovska ir publicējusi daudzus rakstus un vairākas grāmatas par cilvēktiesību situāciju Krievijā, sevišķi Čečenijā un Ziemeļkaukāzā;

C.	tā kā Anna Poļitkovska bija pārliecināta cilvēktiesību aizstāve Krievijā un ar panākumiem aizstāvēja cilvēktiesību pārkāpumu upurus Krievijā, īpaši Čečenijā;

D.	tā kā pirms tam tika nogalināts Krievijas Centrālās bankas priekšsēdētājs Andrejs Kozlovs, kurš centās reformēt Krievijas banku sistēmu; tā kā 2006. gada 16. oktobrī savā dzīvoklī tika nogalināts preses aģentūras Itar-Tass komercdirektors Anatolijs Voroņins;

E.	tā kā politisko oponentu slepkavošana ir kļuvusi par satraucošu Krievijas politikas parādību;

F.	tā kā saskaņā ar “Reportieru bez robežām” un Žurnālistu aizsardzības komitejas rīcībā esošo informāciju to valstu sarakstā, kurās nogalina žurnālistus, Krievija atrodas tuvu virsotnei;

G.	tā kā šīs slepkavības nav pietiekami izmeklētas un vairumā gadījumu slepkavību izdarītāji nav atklāti;

H.	tā kā gan starptautiskā, gan Krievijas sabiedrība ir paudusi nopietnas bažas par aizvien biežākiem preses un vārda brīvības ierobežošanas gadījumiem;

I.	tā kā plašsaziņas līdzekļu brīvība, efektīva neatkarīgo žurnālistu aizsardzība un pilnīgs atbalsts cilvēktiesību organizāciju darbībai ir neatņemama valsts demokrātiskās attīstības sastāvdaļa,

apliecina cieņu Annas Poļitkovskas darbam un sasniegumiem; viņa bija atzīta un godalgota pētnieciskā žurnāliste, Ulofa Palmes balvas laureāte un godīgas žurnālistikas simbols Krievijā; viņa drosmīgi cīnījās par cilvēka dzīvības un cieņas aizsardzību un atmaskoja un objektīvi atspoguļoja dažāda veida noziegumus pret cilvēci, sevišķi saistībā ar Čečeniju;

2.	izsaka visdziļāko līdzjūtību Annas Poļitkovskas ģimenei, draugiem un kolēģiem žurnālistiem cilvēktiesību kustības aktīvistiem;

3.	pauž visdziļāko nosodījumu Annas Poļitkovskas slepkavībai un aicina Krievijas valsts pārvaldes iestādes veikt neatkarīgu un efektīvu izmeklēšanu, lai atrastu un sodītu šī gļēvā nozieguma izdarītājus; aicina ES un Eiropas Padomi cieši uzraudzīt šīs izmeklēšanas gaitu;

4.	pauž nopietnas bažas par aizvien pieaugošo neatkarīgo žurnālistu un citu pašreizējās valdības kritiķu iebiedēšanu, vajāšanu un nogalināšanu un atgādina Krievijas valdībai, ka šādas rīcības turpināšanai būs negatīva ietekme uz Krievijas reputāciju;

aicina Krievijas valsts pārvaldes iestādes cīnīties pret neatkarīgo žurnālistu un cilvēktiesību aktīvistu iebiedēšanu un nodrošināt aizsardzību neatkarīgajiem žurnālistiem, kas atspoguļo nopietnus netaisnības gadījumus valstī, un cilvēktiesību aizsardzības organizācijām un to pārstāvjiem, kas aizstāv cilvēktiesību pārkāpumu upurus;

6.	aicina Komisiju un dalībvalstis sarunās par jauno partnerības un sadarbības nolīgumu ar Krievijas Federāciju ieņemt principiālu un nelokāmu nostāju, uzstājot uz to, lai atbilstoši Eiropas standartiem tiktu aizsargāta preses brīvība un neatkarīgā žurnālistika;

tādēļ mudina Padomi nopietni pārdomāt attiecību ar Krievijas Federāciju nākotni un apspriest šo jautājumu ar Eiropas Parlamentu un pilsonisko sabiedrību, lai turpmāk jebkuros nolīgumos būtu noteikumi par demokrātiju, cilvēktiesībām un vārda brīvību, kā arī izveidot mehānismu, ar kura palīdzību pārbaudīt vai tiek ievēroti visi nolīgumu noteikumi;

8.	aicina pastiprināt ES un Krievijas dialogu par cilvēktiesībām, lai uzlabotu tā efektivitāti un rezultativitāti, iesaistot visos tā līmeņos Eiropas Parlamentu, lai nostiprinātu šo elementu jaunajā partnerības un sadarbības nolīgumā, kura apspriešana drīz sāksies;

9.	uzskata, ka visām demokrātiskajām iestādēm, tostarp Eiropas Parlamentam ir jāpilda savas morālās saistības un nekavējoties jānosoda šādi noziegumi, tādā veidā demonstrējot apņemšanos aizstāvēt cilvēktiesības neatkarīgi no politiskajiem apstākļiem;

10.

pauž nopietnas bažas par to, ka pēc jaunā likuma par pilsoniskās sabiedrības organizācijām pieņemšanas vairāk nekā 90 nevalstiskās organizācijas ir bijušas spiestas pārtraukt savu darbību Krievijā; mudina Krievijas valsts pārvaldes iestādes paātrināt reģistrācijas procedūru un ļaut šīm organizācijām turpināt darbu līdz brīdim, kad to pieteikumi tiek pienācīgi izskatīti un šīs organizācijas tiek reģistrētas; aicina Krievijas valdību neizmantot jaunā likuma neskaidro formulējumu par ieganstu pilsoniskās sabiedrības apklusināšanai;

11.	pauž pārliecību, ka vienīgais veids, kā patiesi godināt Annas Poļitkovskas pašaizliedzīgo iestāšanos par taisnību, tiesiskumu un cilvēka cieņu, ir kopīgiem spēkiem piepildīt viņas sapni par demokrātisku Krieviju, kurā tiek ievērotas pilsoņu tiesības un brīvības;

12.	uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Komisijai, Padomei, dalībvalstu parlamentiem un valdībām, Krievijas Federācijas valdībai un parlamentam un Eiropas Padomei.

(1) OV C 117 E, 18.5.2006., 235. lpp.

P6_TA(2006)0449

Krūts vēzis paplašinātajā Eiropas Savienībā

Eiropas Parlamenta rezolūcija par jautājumiem, kas saistīti ar krūts vēzi paplašinātajā Eiropas Savienībā

Eiropas Parlaments,

—	ņemot vērā EK līguma 152. pantu tā Nicas Līguma grozītajā redakcijā,

—	ņemot vērā Eiropas Savienības Pamattiesību hartas (1) 35. pantu,

—	ņemot vērā Parlamenta 2003. gada 5. jūnija rezolūciju par jautājumiem, kas ir saistīti ar krūts vēzi Eiropas Savienībā (2),

—	ņemot vērā tā 2003. gada 13. februāra rezolūciju attiecībā uz Komisijas paziņojumu “Par Kopienas un dalībvalstu pasākumiem saistībā ar krūts implantiez” (3),

—	ņemot vērā tā 2001. gada 4. oktobra rezolūciju par gēnu BRCA1 un BRCA2 (“Krūts vēža gēni”) patentēšanu (4),

—	ņemot vērā Padomes 2003. gada 2. decembra ieteikumu par “Vēža agrīnu diagnosticēšanu” (5),

—	ņemot vērā Eiropas Komisijas 2006. gada aprīļa ceturto izdevumu “Eiropas pamatnostādnes kvalitātes nodrošināšanai krūts vēža skrīningā un diagnozē” (6),

—	ņemot vērā “Starptautiskās vēža slimību aģentūras (IARC) vēža slimību kontroles foruma”, kurš sastāv no valsts līmeņa vēža slimību pētniecības institūtu direktoriem, tikšanos no 2006. gada 17. jūlija līdz 19. jūlijam Starptautiskajā vēža slimību aģentūrā Lionā,

—	ņemot vērā Eiropas Parlamentā 2006. gada 17. oktobrī notikušo darba semināru par tēmu “Nepieciešamība izstrādāt pamatnostādnes par slimnieku kopšanu saistībā ar krūts vēža ārstēšanu”,

—	ņemot vērā Reglamenta 108. panta 5. punktu,

A.	tā kā krūts vēzis ir visbiezāk sastopamā sieviešu vēža slimība, un ik gadu 275 000 sieviešu Eiropas Savienībā saslimst ar krūts vēzi (7);

B.	tā kā ar krūts vēzi saslimst gados arvien jaunākas sievietes, tā kā 35 % sieviešu, kas ir saslimušas ar krūts vēzi, ir jaunākas par 55 gadiem un tā kā 12 % saslimšanas gadījumu ar krūts vēzi saslimušās sievietes pat nav sasniegušas 45 gadu vecumu (8);

C.	tā kā krūts vēzis ir galvenais nāves cēlonis sievietēm vecumā no 35 līdz 59 gadiem (9) un ik gadu 88 000 sieviešu Eiropas Savienībā mirst no krūts vēža (10);

D.	tā kā krūts vēzis kopuma ir otrā visbiežāk sastopamā slimību, tā kā arī vīrieši saslimst ar krūts vēzi, un ik gadu Eiropas Savienībā apmēram 1000 vīriešu mirst no krūts vēža (11);

tā kā gados jaunas sievietes, kas saslimušas ar krūts vēzi, jo īpaši saskaras ar tādām problēmām kā, piemēram, integrēšanās atpakaļ darba tirgū un nepietiekams finansiālais nodrošinājums un turklāt viņas uzskata, ka jāsaskaras ar dzīves plānošanas specifiskām problēmām, kā, piemēram, neauglība hormonu terapijas rezultātā vai attiecīga diagnoze grūtniecības periodā;

F.	tā kā saskaņā ar Pasaules Veselības organizācijas (PVO) datiem mirstības līmenis saslimšanas gadījumā ar krūts vēzi 25 dalībvalstu Eiropas Savienībā svārstās ap 50 %, un mastektomijas līmenis dalībvalstīs, pat diagnosticējot saslimšanu ar krūts vēzi agrīnā posmā, svārstās ap 60% (12);

G.	tā kā plašāk jāizpēta saslimšanas cēloņi ar vēzi, jo īpaši kaitīgu ķimikāliju un vides piesārņojuma, uztura, dzīvesveida un ģenētisku faktoru, kā arī visu šo faktoru savstarpējās iedarbības loma;

H.	tā kā saskaņā ar PVO datiem mamogrāfijas pārbaudes var samazināt 50 līdz 69 gadus vecu sieviešu mirstību no krūts vēža pat par 35 % un tā kā pirmie pētījumi liecina par to, ka pārbaudes var dot ieguldījumu arī 40 līdz 49 gadus vecu sieviešu mirstības līmeņa samazināšanā (13);

tā kā ES pamatnostādnes attiecībā uz mamogrāfijas pārbaudēm pirmoreiz tika ierosinātas 1992. gadā, bet tā kā mamogrāfijas pārbaudes tomēr visā teritorijā ir pieejamas tikai 11 Eiropas Savienības dalībvalstīs (Apvienotajā Karalistē, Beļģijā, Čehijas Republikā, Igaunijā, Luksemburgā, Nīderlandē, Somijā, Spānijā, Ungārijā un Zviedrijā);

tā kā pat iepriekš minētajās dalībvalstīs, kurās visā teritorijā iespējams veikt pārbaudes, bieži tās netiek veiktas atbilstoši ES pamatnostādnēm saskaņā ar iedzīvotāju interesēm, neatbilst daudziem citiem kvalitātes kritērijiem, un tā kā jaunajās dalībvalstīs par šīm ES pamatnostādnēm tikpat kā nav informācijas;

K.	tā kā specializēto krūts vēža centru esamība visā teritorija saskaņā ar ES pamatnostādnēs ierosinātajiem augsta līmeņa standartiem ir nodrošināta tikai vienā dalībvalstī (Apvienotajā Karalistē), bet arī ne pilnā apjomā;

tā kā kvalitatīvas aprūpes rezultātā saslimšanas gadījumos ar krūts vēzi vidējā termiņā un ilgtermiņā radīsies izmaksu ietaupījumi veselības aizsardzības sistēmā, jo var izvairīties no liekas izmeklēšanas un ārstēšanās, krūts audzēji tiek diagnosticēti agrīnā posmā un tādējādi retāk ir nepieciešamas operācijas un seku ārstēšana, kam ir lielas izmaksas;

tā kā iepriekš minētajā ceturtajā izdevumā “Eiropas pamatnostādnes kvalitātes nodrošināšanai krūts vēža profilaksē un diagnozē” (2006. g.) ir ierosināts, ka katrā krūts vēža centrā jānodarbina divas šīs slimības ārstēšanā īpaši apmācītas medmāsas (14), un tā kā saistībā ar šīs profesijas raksturojumu līdz šim tomēr nav vispāratzītu īpašu apmācības pazīmju;

tā kā saskaņā ar ES pamatnostādnēm obligātajai visa medicīnas personāla specializācijai ir izšķiroša nozīme saslimšanas diagnosticēšanā agrīnā posmā un ārstēšanā un tā kā attiecīgus piedāvājumus attiecīgai tālākapmācībai ES dalībvalstīs var atbalstīt, izmantojot Eiropas Sociālo fondu, bet kandidātvalstīs — izmantojot pirmspievienošanās fondus;

tā kā ES Eiropas Reģionālās attīstības fondu jaunajās dalībvalstīs var izmantot veselības aprūpes infrastruktūru izveidošanai un tādējādi arī mamogrāfijas pārbaužu ieviešanai un specializēto krūts vēža centru izveidošanai, un tā kā to iespējams īstenot arī kandidātvalstīs, izmantojot pirmspievienošanās fondu;

tā kā saskaņā ar Lisabonas stratēģiju 2010. gadā jācenšas panākt 60 % nodarbinātības kvotu sieviešu vidū un tā kā jaunākie pētījumi liecina, ka viena piektā daļa bijušo vēža slimību pacientu neatgriežas iepriekšējā darbavietā, kaut gan viņi tiek uzskatīti par darbspējīgiem (15), un sievietes, kas atgriežas savā darbavietā, tomēr uzskata, ka viņu ienākumi ir samazināti (16),

1.	aicina Komisiju visdrīzākajā laikā iesniegt Eiropas Parlamentam 2003. gada 5. jūnija rezolūcijā pieprasīto progresa ziņojumu par dalībvalstu veiktajiem pasākumiem mirstības līmeņa samazināšanai saslimšanas gadījumos ar krūts vēzi, kas jāsagatavo 2006. gadā;

2.	aicina Komisiju saskaņā ar Padomes 2003. gada 2. decembra ieteikumu 2007. gada laikā iesniegt ziņojumu par to programmu īstenošanu, kuru mērķis ir vēža slimību agrīna diagnosticēšana;

atkārtoti aicina dalībvalstis ieviest mamogrāfijas pārbaudes visā to teritorijā, kā rezultātā atbilstoši ES pamatnostādnēm visām sievietēm vecumā no 50 līdz 69 gadiem būtu iespēja veikt mamogrāfiju reizi divos gados, lai tādējādi panāktu ievērojamu krūts vēža pacientu mirstības līmeņa samazināšanos;

4.	sagaida, ka dalībvalstis izstrādās labāku informēšanas politiku par mamogrāfijas nozīmi, lai palielinātu sieviešu piekrišanu šādiem pasākumiem un viņu lielāku līdzdalību tajos;

5.	aicina Komisiju atbalstīt pētījumus par nosacījumiem, atbilstoši kuriem mamogrāfijas pārbaudes būtu vēlamas arī sievietēm, kas ir vecākas par 69 gadiem;

aicina dalībvalstis līdz 2016. gadam nodrošināt tādu specializēto krūts vēža centru izveidošanu atbilstoši ES pamatnostādnēm, kuru darbība aptvertu visu to teritoriju, tā kā ir pierādīts, ka ārstēšana specializētajos krūts vēža centros palielina izdzīvošanas izredzes, kā arī uzlabo dzīves līmeni, un aicina Komisiju reizi divos gados sagatavot progresa ziņojumu par šiem jautājumiem;

7.	aicina Komisiju iesniegt aktuālus un no drošiem avotiem iegūtus datus par to sieviešu stāvokli, kas slimo ar krūts vēzi, un tādēļ pievērst uzmanību nepieciešamībai izveidot valsts līmeņa reģistru saslimšanas gadījumu ar vēzi uzskaitei;

uzstāj, ka jānodrošina Eiropas Vēža slimību tīkla finansēšana, lai varētu pabeigt darbu ES pamatnostādņu izstrādāšanā attiecībā uz to medmāsu profesijas raksturojumu, kas specializējas vēža slimnieku aprūpē, un attiecībā uz krūts vēža centru sertificēšanas protokolu atbilstoši Komisijas jau noteiktajiem principiem un procedūrai par atbilstības pārbaudīšanu;

pieprasa, lai pastiprināti tiktu pētīta krūts vēža novēršana, ņemot vērā kaitīgu ķimikāliju un vides piesārņojuma, uztura, dzīves veida un ģenētisku faktoru, kā arī visu šo faktoru savstarpējās iedarbības ietekmi, un pieprasa arī turpmāk pētīt saistību starp saslimšanu ar krūts vēzi un iespējamiem riska faktoriem, piemēram, tabakas, alkohola un hormonu preparātu lietošanu;

10.	aicina Komisiju nodrošināt ar asins paraugu izpēti saistītu testu (bioloģisko rādītāju testi) turpmākas izvēršanas finansiālo atbalstu saistībā ar Septīto Pētniecības pamatprogrammu;

11.	sagaida, lai Komisija saistībā ar Septīto Pētniecības pamatprogrammu veicina tādu ārstēšanas metožu izstrādāšanu, kurām ir neliela blakus iedarbība, kā arī visaptverošus saslimšanas cēloņu pētījumus un dod ieguldījumu neatkarīgu zinātnisku pētījumu nodrošināšanā krūts vēža jomā;

12.	aicina Komisiju saistībā ar Septīto Pētniecības pamatprogrammu arī turpmāk pētīt mamogrāfijas konvencionālo veidu tehniski fizikālos aspektus un šo veidu alternatīvas, piemēram, digitālo mamogrāfiju;

13.	aicina Komisiju izstrādāt hartu krūts vēža pacientu tiesību un hronisko slimnieku tiesību aizsardzībai darbavietā, lai mudinātu uzņēmumus radīt apstākļus, kas ļautu pacientiem arī ārstēšanas laikā turpināt darbu un pēc ārstēšanas pabeigšanas no jauna integrēt viņus darba tirgū;

14.	aicina dalībvalstis izveidot informācijas centrus un konsultāciju punktus jautājumos par krūts vēža iedzimtību un aicina Komisiju reizi divos gados iesniegt progresa ziņojumu par šiem jautājumiem;

15.	aicina dalībvalstis īpašu uzmanību pievērst to gados jauno sieviešu problēmām, kuras saslimušas ar krūts vēzi, šim nolūkam padarot pieejamu specifisku informāciju;

16.	aicina Komisiju vērst jauno dalībvalstu un kandidātvalstu uzmanību uz to, ka Eiropas reģionālās attīstības fondus, kā arī pirmsiestāšanās atbalsta fondus var izmantot infrastruktūras veidošanai veselības aprūpes jomā;

17.	aicina dalībvalstis izmantot iespēju saskaņā ar ES pamatnostādnēm izmantot Eiropas Sociālo fondu, lai nodrošinātu medicīnas personāla papildu apmācību;

18.

aicina Komisiju uzņemties vadošo lomu pasaules mēroga sadarbībā cīņā pret saslimšanu ar krūts vēzi, darbojoties kopā ar citiem starptautiska mēroga partneriem (PVO, IARC, IAEA utt.) un izplatīt “Eiropas pamatnostādnes kvalitātes nodrošināšanai krūts vēža profilaksē un diagnozē” arī ārpus ES robežām;

19.	aicina Komisiju nodrošināt “Eiropas pamatnostādņu kvalitātes nodrošināšanai krūts vēža profilaksē un diagnozē” pieejamību ne tikai papīra formātā, bet arī to pieejamību informācijai un lejupielādei internetā;

20.	uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Padomei, Komisijai un dalībvalstu valdībām un parlamentiem.

(1) OV C 364 18.12.2000., 1. lpp.

(2) OV C 68, 18.3.2004., 611. lpp.

(3) OV C 43 E, 19.2.2004., 363. lpp.

(4) OV C 87 E 11.4.2002., 265. lpp.

(5) OV L 327 16.12.2003., 34. lpp.

(6) ISBN 92-79-01258-4.

(7) P. Boyle et al. (2005. g.): Vēža slimības un to biežums Eiropā, 2004. g. Onkoloģijas hronika 16: 481—488.

(8) J. Ferlay et al. (2004. g.): Saslimšanas biežums ar vēzi, mirstība un izplatība visā pasaulē, IARC CancerBase Nr. 5, versija 2.0, IARCPress, Liona, (GLOBOCAN 2002. g.).

(9) Eiropas Kopienu Statistikas birojs: nāves cēloņu sadalījums pa reģioniem (uz 100 000 iedzīvotāju, 3. gada vidējie rādītāji, Sievietes).

(10) P. Boyle et al. (2005. g.): Vēža slimības un to biežums Eiropā, 2004. g. Onkoloģijas hronika 16: 481—488.

(11) Eiropas Kopienu Statistikas birojs: nāves cēloņi — absolūti skaitļi (Dati par gadu, vīrieši).

(12) J. Jassem et al. (2004. gada martā): “Ķirurģiskas ārstēšanas metodes agrīnā krūts vēža stadijā”, Starptautiska sadarbības grupa vēža slimību jomā (ICCG), Imperial College, Londona.

(13) IARC Vēža profilakses rokasgrāmata, 7. sējums, Krūts vēža pārbaudes (2002. g.).

(14) ISBN 92-79-01258-4, 349. lpp.

(15) Laetita Malavolti et al. (2006. g. maijā): “Situation professionnelle et difficultés économiques des patients atteints d'un cancer deux ans après le diagnostic”, Direction de la recherche des études de l'évaluation et des statistiques, Etudes et Résultats, Nr. 487.

(16) Umberto V. (1999. g.): Sieviešu aprūpe un vēža ārstēšana, Eiropas periodiskais izdevums par vēža jautājumiem.

P6_TA(2006)0450

Trešo valstu antidempinga, antisubsidēšanas un aizsardzības pasākumi pret Kopienu (2004. g.)

Eiropas Parlamenta rezolūcija par Komisijas gada ziņojumu Eiropas Parlamentam par trešo valstu antidempinga, antisubsidēšanas un aizsardzības pasākumiem pret Kopienu (2004. g.) (2006/2136(INI))

Eiropas Parlaments,

—	ņemot vērā Komisijas gada ziņojumu Eiropas Parlamentam par trešo valstu antidempinga, antisubsidēšanas un aizsardzības pasākumiem pret Kopienu (2004. g.) (COM(2005)0594),

—	ņemot vērā 2002. gada 22. oktobra rezolūciju par 19. ikgadējo Komisijas ziņojumu Eiropas Parlamentam par Kopienas antidempinga un antisubsidēšanas pasākumiem un par antidempinga, antisubsidēšanas un aizsardzības pasākumu lietu uzraudzības pārskatu trešās valstīs (1),

—	ņemot vērā 1990. gada 14. decembra rezolūciju par Eiropas Kopienas antidempinga politiku (2) un 2001. gada 25. oktobra rezolūciju par atvērtību un demokrātiju starptautiskajā tirdzniecībā (3),

—

ņemot vērā deklarāciju, kuru pieņēma Pasaules Tirdzniecības organizācijas (PTO) 4. ministru konferencē Dohā (Katarā) un kuras 28. pantā ir paredzētas sarunas ar mērķi pārskatīt 1994. gada nolīgumu par Vispārējās vienošanās par tarifiem un tirdzniecību (VVTT) VI panta īstenošanu, lai precizētu un uzlabotu nolīgumā fiksētos noteikumus saistībā ar disciplīnu,

—	ņemot vērā minētās deklarācijas 30. punktu, kurā uzsvērta nepieciešamība uzlabot un skaidrāk izteikt Vienošanās memorandu par strīdu noregulēšanu,

—	ņemot vērā pieņemto ministru deklarāciju par Dohas attīstības programmu un it īpaši tās 28. un 34. punktu, kā arī D pielikumu,

—	ņemot vērā 23. ikgadējo Komisijas ziņojumu Eiropas Parlamentam par Kopienas antidempinga, antisubsīdiju un tirgus aizsardzības pasākumiem (2004. g.) (COM(2005)0360),

—	ņemot vērā Reglamenta 45. pantu un 112. panta 2. punktu,

—	ņemot vērā Starptautiskās tirdzniecības komitejas ziņojumu (A6-0243/2006),

A.	tā kā Eiropas Savienība ir viens no galvenajiem starptautiskās tirdzniecības dalībniekiem pasaulē, tā kā ES vēl arvien ir ekonomiska lielvara un 2004. gadā bija lielākā preču eksportētāja pasaulē;

B.	tā kā saistībā ar starptautiskās tirdzniecības attīstību piekļuve ārvalstu tirgiem ir tikpat svarīga kā savu tirgu aizsardzība pret negodīgiem tirdzniecības paņēmieniem;

C.	tā kā tirdzniecības liberalizācija un tās arvien pieaugošais apjoms pastiprina starptautisko konkurenci, taču palielinās arī risks, ka vienas noteiktas valsts eksportu pakļauj tirdzniecības aizsardzības pasākumiem, kas rada negatīvas sekas Kopienas uzņēmumu konkurētspējai pasaulē;

D.	tā kā saskaņā ar nesen pārskatīto Lisabonas programmu Kopiena ir noteikusi mērķi padarīt stiprāku Eiropas tautsaimniecību, tostarp palielinot Kopienas konkurētspēju pasaulē;

E.	tā kā Eiropas Kopienas konkurētspēja ir cieši saistīta ar tādas tirdzniecības sistēmas izveidi pasaulē, kas ir pēc iespējas atvērta un godīga;

F.	tā kā Kopienas tautsaimniecības konkurētspēju iedragā tarifu un beztarifu barjeras, kas neatbilst PTO noteikumiem un kas darbojas Kopienas iekšienē un arī ārpus tās;

G.	tā kā Kopiena diezgan mēreni izmanto tirdzniecības aizsardzības instrumentus un tāpēc ir sevišķi ieinteresēta, lai tās starptautiskie partneri izstrādātu tādus tiesību aktus un īstenotu tādu praksi, kas pēc iespējas atbilst PTO noteikumiem,

pauž bažas par pieaugošo tirdzniecības aizsardzības lietu skaitu, ko iesnieguši gan pieredzējuši šo aizsardzības pasākumu lietotāji, gan citi, nesen zināmu attīstības pakāpi sasniegušie PTO dalībnieki; uzskata, ka dažos gadījumos netika pilnībā ievēroti PTO noteikumi; prasa visiem Eiropas tirdzniecības partneriem stingri ievērot PTO noteikumus, lai izvairītos no neattaisnota ekonomiska kaitējuma;

aicina Kopienas tirdzniecības partnerus skrupulozi ievērot spēkā esošo nolīgumu un PTO tiesu prakses burtu un garu attiecībā uz tirdzniecības aizsardzības instrumentiem un izvairīties no protekcionisma jebkādās tā izpausmēs; īpaši prasa, lai izmeklēšana saistībā ar antidempinga, antisubsidēšanas un aizsardzības pasākumiem notiktu pārredzami un objektīvi;

3.	ir gandarīts, ka lietās, ko saistībā ar tirdzniecības aizsardzību ir uzsākušas trešās valstis, Komisija sniedz palīdzību dalībvalstīm un Eiropas rūpniecībai; aicina Komisiju pastāvīgi uzraudzīt trešo valstu uzsāktās lietas, lai pārbaudītu to pamatotību un pareizību;

4.	mudina Komisiju kopā ar attiecīgajām dalībvalstīm rīkoties, lai aizstāvētu Kopienas rūpniecību ikreiz, kad atklājas, ka nav ievēroti starptautiskās tirdzniecības noteikumi;

5.	ir pārliecināts, ka daudzus strīdus, kas radušies, piemērojot tirdzniecības aizsardzības pasākumus, var atrisināt mierīgā ceļā, lai ir apmierinātas abas puses; uzskata, ka Komisijai vēršanās PTO Strīdu izšķiršanas organizācijā ir jāizmanto tikai kā pēdējā iespēja;

6.	pauž gandarījumu par PTO veiksmīgo strīdu izšķiršanas sistēmu, kas ļāva konsekventāk piemērot starptautiskās tirdzniecības daudzpusīgos noteikumus, nodrošinot lielāku sistēmas drošumu un uzticamību;

7.	tomēr aicina Komisiju veicināt pasākumus, lai PTO Strīdu izšķiršanas organizācijas lēmumus īstenotu ātrāk un efektīvāk, un tas ļautu izvairīties no nepamatoti lietotas novilcināšanas taktikas un padarītu skaidrāku starptautiskās tirdzniecības tiesību piemērošanu;

aicina Komisiju neatlaidīgi turpināt sarunas Pasaules Tirdzniecības organizācijā, lai padarītu efektīvākus un ne tik patvaļīgus citu PTO dalībvalstu īstenotos tirdzniecības aizsardzības pasākumus, īpaši pievēršot uzmanību šādiem jautājumiem:

a)	stingrāku noteikumu piemērošana ik pēc pieciem gadiem veicamajai pārskatīšanai, antidempinga vai antisubsidēšanas pasākumu pagarināšanu padarot iespējamu tikai ārkārtas gadījumos;

b)	antidempinga procedūru vienkāršošana un to izmaksu samazināšana uzņēmumiem, kas sadarbojas ar iestādi, kurai uzdots veikt izmeklēšanu;

c)	sabiedrības interešu un attiecīgo pasākumu ietekmes analīze, izmantojot metodi, kas līdzīga tai, kuru izmanto Kopienā;

d)	izmeklēšanu pārredzamības uzlabošana, lai nepieļautu nelikumīgus paņēmienus un lai garantētu attiecīgo pušu tiesības uz aizstāvību;

e)	tikai tādu pasākumu veikšana, kuri tiešām nepieciešami dempinga izbeigšanai;

f)	ad hoc arbitrāžas grupas izveidošana, kurā ietilpst attiecīgās jomas eksperti, kurai iesniedz lēmumus sākt antidempinga izmeklēšanu un kura gadījumā, ja tā ir atklājusi pārkāpumu, varēs ieteikt, lai izmeklēšanu nekavējoties izbeidz;

9.	pauž nožēlu, ka, lai gan ir bijuši traucējumi aizsardzības pasākumu piemērošanā, šis jautājums vēl nav iekļauts Dohas attīstības programmā;

10.	tāpēc prasa Komisijai atbalstīt to noteikumu reformu, kas nosaka aizsardzības pasākumu piemērošanu Pasaules Tirdzniecības Organizācijā, lai ierobežotu pārāk biežu un nepamatotu šī līdzekļa izmantošanu;

11.	aicina Komisiju apsvērt, vai ir lietderīgi radikāli pārskatīt noteikumus par tirdzniecības aizsardzības (antidempinga un antisubsidēšanas) pasākumu īstenošanu PTO, lai vispārējo nolīgumu sociālajā un vides jomā vai starptautisko paktu neievērošanu iekļautu kā dempinga vai subsidēšanas izpausmes;

12.

aicina dalībvalstis arī turpmāk saglabāt Kopienas interesēm atbilstīgu pieeju plašā nozīmē šim jautājumam, lai saskaņotāk piemērotu šos pasākumus Kopienā un samazinātu to lietu skaitu, kas ierosinātas pret Kopienu, šo samazinājumu panākot ar neatlaidīgiem izpratnes veidošanas pasākumiem; tomēr atgādina, ka atsevišķas dalībvalstis nedrīkst aizbildināties ar Kopienas interesēm atbilstīgu rīcību plašā nozīmē, lai atbalstītu negodīgus tirdzniecības paņēmienus;

13.	uzsver, ka vienīgi Kopienas interesēm atbilstīga rīcība plašā nozīmē efektīvi aizsargās Eiropas mazo un vidējo eksporta uzņēmumu likumīgās intereses, jo tie saskaras ar protekcionismu no importētājvalstu puses;

14.	ierosina Kopienai pārskatīt preferenciāla režīma piešķiršanu tiem tirdzniecības partneriem, kuri neievēro PTO noteikumus, un ņemt vērā Kopienas intereses un savstarpīguma principu tirdzniecības attiecībās;

15.	uzsver, ka sabiedriskā doma prasa, lai jaunos starptautiskās tirdzniecības noteikumus piemērotu pārskatāmi un konsekventi saskaņā ar tiesiskuma principu gan Kopienas iekšienē, gan ārpus tās;

16.

atbalsta preferenciāla režīma piešķiršanu vismazāk attīstītajām valstīm, kurās sākas industriālā attīstība, lai tām ļautu aizsargāt nesen izveidojušos rūpniecību no pārmērīgas ārvalstu konkurences, ja vien atkāpšanās no PTO vispārējiem principiem notiek uz zināmu laiku un ja no tās patiešām gūst labumu vismazāk attīstītās valstis;

17.	mudina īstenot mācību programmas par antidempinga un antisubsidēšanas pasākumiem tajās kandidātvalstīs un jaunattīstības valstīs, kuras to pieprasīs; aicina Komisiju sniegt palīdzību un atbalstu tām jaunattīstības valstīm, kuras veido tirdzniecības aizsardzības sistēmu saskaņā ar PTO noteikumiem;

18.	uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Padomei un Komisijai.

(1) OV C 300 E, 11.12.2003., 120. lpp.

(2) OV C 19, 28.1.1991., 633. lpp.

(3) OV C 112 E, 9.5.2002., 326. lpp.

Top

Choose the experimental features you want to try