Access to European Union law
<a href="https://eur-lex.europa.eu/content/help/eurlex-content/experimental-features.html" target="_blank">More about the experimental features corner</a>
Choose the experimental features you want to try
EUR-Lex
Access to European Union law

This document is an excerpt from the EUR-Lex website

You are here
Use quotation marks to search for an "exact phrase". Append an asterisk (*) to a search term to find variations of it (transp*, 32019R*). Use a question mark (?) instead of a single character in your search term to find variations of it (ca?e finds case, cane, care).
Search tips
Need more search options? Use the Advanced search

Document C2006/224/51

    Lieta C-323/06 P: Apelācija, ko 2006. gada 21. jūlijā ierosinājis Theodoros Kallianos par 2006. gada 17. maija Pirmās instances tiesas (trešā palāta) spriedumu lietā T-93/04, Kallianos pret Komisiju

    OV C 224, 16.9.2006, p. 27–27 (ES, CS, DA, DE, ET, EL, EN, FR, IT, LV, LT, HU, NL, PL, PT, SK, SL, FI, SV)

    16.9.2006   

    LV

    Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

    C 224/27

    Apelācija, ko 2006. gada 21. jūlijā ierosinājis Theodoros Kallianos par 2006. gada 17. maija Pirmās instances tiesas (trešā palāta) spriedumu lietā T-93/04, Kallianos pret Komisiju

    (Lieta C-323/06 P)

    (2006/C 224/51)

    Tiesvedības valoda — franču

    Lietas dalībnieki

    Apelācijas sūdzības iesniedzējs: Theodoros Kallianos (pārstāvis — G. Archambeau, advokāts)

    Cits lietas dalībnieks: Eiropas Kopienu Komisija

    Apelācijas sūdzības iesniedzēja prasījumi:

    —

    atzīt apelāciju par pieņemamu un pamatotu;

    —

    atcelt Eiropas Kopienu Pirmās instances tiesas 2006. gada 17. maija spriedumu lietā T-93/04 Kallianos/Eiropas Kopienu Komisija ar visiem tā noteikumiem un nosacījumiem un noteikt, ka EK Pirmās instances tiesai ir:

    a)

    jāatceļ iecēlējinstitūcijas 2003. gada 28. novembra lēmums, ar kuru tā atbildēja uz Kallianos2003. gada 2. jūlija sūdzību Nr. R/335/03;

    b)

    jāaicina Komisija atlīdzināt prasītājam visus maksājumus un atskaitījumus, ko tā nepamatoti un nelikumīgi ieturēja no prasītāja darba algas kopš Atēnu Pirmās instances tiesas 1999. gada 8. marta sprieduma par laulības šķiršanu pasludināšanas, tajā skaitā nepamatoti samaksāto uzturlīdzekļu indeksāciju, ko Komisijas dienesti vienpusēji izlēma 2002. gada 18. septembrī, palielinot likumīgos procentus par 7 % kopš atskaitījumu izdarīšanas no prasītāja mēneša darba algas datuma;

    c)

    jāpiespriež Komisijai tiesu izpildītāja paziņošanas izdevumus, tajā skaitā spriedumu tulkošanas no grieķu valodas uz franču valodu izdevumus, dokumentu, kas vajadzīgajā laikā jau bija nodoti tās rīcībā, tas ir, EUR 1500, kā arī atkārtotās izmaksas prasītāja aizstāvības ietvaros, tās nosakot 20 % apmērā no atlīdzības vai Tiesas ex aequo un bono noteiktu summu;

    d)

    jāpiespriež Eiropas Kopienu Komisijai atlīdzināt visus izdevumus, kas radušies tiesvedības Tiesā un Pirmās instances tiesā laikā.

    Pamati un galvenie argumenti

    Pirmkārt, ar apelāciju prasītājs apgalvo, ka Kopienu iestādes nav kompetentas laulības šķiršanas procesā lemt dalībvalstu vietā vai interpretēt valsts tiesības.

    Otrkārt, prasītājs apstrīd apgalvojumu, ka sprieduma par laulības šķiršanu sekas automātiski nav pagaidu noregulējuma tiesneša noteikto pagaidu pasākumu izbeigšanās, bet šis spriedums ar tiesu izpildītāja starpniecību ir jāpaziņo Komisijai, lai tā tiktu atbrīvota no pienākuma veikt atvilkumus no laulātā (ierēdņa) darba algas par labu otram laulātajam. Šajā sakarā prasītājs būtībā norāda, no vienas puses, ka Komisija nav ne trešā persona, pie kuras vēršas, ne parasts darba devējs, jo visiem ierēdņiem atbilstoši Statūtiem ir informēšanas un pārskatāmības pienākums attiecībā uz savu personisko stāvokli. No otras puses, viņš apgalvo, ka lēmums par uzturlīdzekļu piedziņu par labu laulātajam laulības šķiršanas procesa ietvaros pilnībā izbeidzas ar sprieduma par laulības šķiršanu pasludināšanu un ka tikai ar to, ka Komisijai spriedums bija zināms pietiek, lai izbeigtos uztura pienākums, un nav nepieciešams spriedumu vēlreiz paziņot ar tiesu izpildītāja starpniecību.

    Top