1)

Vai Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 883/2004 (1) (2004. gada 29. aprīlis) par sociālās nodrošināšanas sistēmu koordinēšanu 13. panta 1. punkta b) apakšpunkta i) punkts, Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 1071/2009 (2) (2009. gada 21. oktobris), ar ko nosaka kopīgus noteikumus par autopārvadātāja profesionālās darbības veikšanas nosacījumiem un atceļ Padomes Direktīvu 96/26/EK, 3. panta 1. punkta a) apakšpunkts un 11. panta 1. punkts, kā arī Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 1072/2009 (3) (2009. gada 21. oktobris) par kopīgiem noteikumiem attiecībā uz piekļuvi starptautisko kravas autopārvadājumu tirgum 4. panta 1. punkta a) apakšpunkts ir jāinterpretē tādējādi, ka no tā, ka uzņēmumam saskaņā ar Regulām Nr. 1071/2009 un Nr. 1072/2009 kādā Eiropas Savienības dalībvalstī ir izsniegta autopārvadājumu atļauja un līdz ar to tam šajā dalībvalstī faktiski un stabili ir jāveic uzņēmējdarbība, izriet neapstrīdams pierādījums, ka, nosakot piemērojamo sociālā nodrošinājuma sistēmu, šajā dalībvalstī atrodas šā uzņēmuma juridiskā adrese Regulas Nr. 883/2004 13. panta 1. punkta izpratnē, un [ka] šis konstatējums ir saistošs nodarbinātības dalībvalsts iestādēm?

2)

Vai nodarbinātības dalībvalsts tiesa, kas konstatē, ka attiecīgā autopārvadājumu atļauja ir iegūta krāpnieciski, drīkst neņemt vērā šo atļauju, vai arī nodarbinātības dalībvalsts iestādēm, pamatojoties uz krāpšanas konstatējumu, vispirms ir jālūdz, lai iestādes, kas ir izsniegušas atļauju, anulētu šo atļauju?