Access to European Union law
<a href="https://eur-lex.europa.eu/content/help/eurlex-content/experimental-features.html" target="_blank">More about the experimental features corner</a>
Choose the experimental features you want to try
EUR-Lex
Access to European Union law

This document is an excerpt from the EUR-Lex website

You are here
Use quotation marks to search for an "exact phrase". Append an asterisk (*) to a search term to find variations of it (transp*, 32019R*). Use a question mark (?) instead of a single character in your search term to find variations of it (ca?e finds case, cane, care).
Search tips
Need more search options? Use the Advanced search

Document 62020TN0552

    Lieta T-552/20: Prasība, kas celta 2020. gada 2. septembrī – MD/Komisija

    OV C 371, 3.11.2020, p. 18–19 (BG, ES, CS, DA, DE, ET, EL, EN, FR, HR, IT, LV, LT, HU, MT, NL, PL, PT, RO, SK, SL, FI, SV)

    3.11.2020   

    LV

    Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

    C 371/18

    Prasība, kas celta 2020. gada 2. septembrī – MD/Komisija

    (Lieta T-552/20)

    (2020/C 371/21)

    Tiesvedības valoda – itāļu

    Lietas dalībnieki

    Prasītājs: MD (pārstāve: A. Ricci, advokāte)

    Atbildētāja: Eiropas Komisija

    Prasījumi

    Prasītāja prasījumi Vispārējai tiesai ir šādi:

    —

    atcelt apstrīdēto lēmumu;

    —

    piespriest Komisijai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

    Pamati un galvenie argumenti

    Prasība ir vērsta pret lēmumu nepaaugstināt prasītāju AD 14 amata pakāpē 2019. gada paaugstināšanas amatā ietvaros (2019. gada 14. novembra administratīvā informācija Nr. 32-2019).

    Prasības pamatošanai prasītājs ir izvirzījis četrus pamatus.

    1.

    Pirmais pamats attiecas uz nepietiekamu pamatojumu lēmumā, ar kuru tika noraidīta prasītāja sūdzība. Šajā ziņā tiek apgalvots turpmāk minētais:

    —

    lēmumā par sūdzības noraidīšanu iecēlējinstitūcija neesot norādījusi individuālu un atbilstošu pamatu, uz kura ir balstīts lēmums nepaaugstināt prasītāju amatā;

    —

    attiecībā uz otro sūdzības daļu (vienlīdzīgas attieksmes principa pārkāpums, it īpaši saistībā ar salīdzinošo vērtējumu) pamatojums neesot norādīts vispār;

    —

    attiecībā uz trešo sūdzības daļu (Civildienesta noteikumu 6. panta 2. punkta pārkāpums) esot norādīts nepietiekams pamatojums.

    2.

    Otrais pamats attiecas uz Civildienesta noteikumu 45. panta pārkāpumu, it īpaši tādēļ, ka neesot veikts efektīvs ierēdņu snieguma salīdzinošais vērtējums. Šajā ziņā tiek apgalvots turpmāk minētais:

    —

    esot pieļauta acīmredzama kļūda vērtējumā attiecībā uz prasītāja atbildības līmeni visā attiecīgajā novērtējuma periodā, salīdzinājumā ar pārējiem prasībā minētajiem paaugstinātajiem ierēdņiem;

    —

    esot pieļauta acīmredzama kļūda vērtējumā attiecībā uz kritēriju par svešvalodu, kas nav dzimtā valoda, izmantošanu, pildot pienākumus, salīdzinājumā ar pārējiem prasībā minētajiem paaugstinātajiem ierēdņiem.

    3.

    Trešais pamats attiecas uz diskrimināciju vecuma dēļ saistībā ar jebkādas paaugstināšanas “lietderīgo iedarbību”. Šajā ziņā tiek apgalvots turpmāk minētais:

    —

    nepaaugstināšana amatā esot balstīta uz šīs paaugstināšanas ekonomiskās priekšrocības neesamību prasītāja vecuma dēļ, proti, viņa drīzās pensionēšanās dēļ;

    —

    esot pārkāpts diskriminācijas vecuma dēļ aizliegums un kā viens no paaugstināšanas amatā pakārtotajiem kritērijiem esot ieviests nelikumīgs ekonomiskas dabas kritērijs.

    4.

    Ceturtais pamats attiecas uz Civildienesta noteikumu 6. panta 2. punkta pārkāpumu. Šajā ziņā tiek apgalvots turpmāk minētais:

    —

    neesot ievērots paaugstinājumu AD 14 amata pakāpē vidējais skaits piecu gadu laikposmā;

    —

    atbildē uz prasītāja sūdzību informācija par 6. panta 2. punkta ievērošanu neesot tikusi sniegta ne Komisijas darbiniekiem, ne prasītājam;

    —

    ņemot vērā īpašo kontekstu, pierādīšanas pienākumam esot bijis jāgulstas uz atbildētājas administrāciju.
    Top