Apelācijas sūdzība, ko 2020. gada 7. augustā Eiropas Komisija iesniedza par Vispārējās tiesas (pirmā palāta paplašinātā sastāvā) 2020. gada 28. maija spriedumu lietā T-399/16 CK Telecoms UK Investments Ltd/Komisija

(Lieta C-376/20 P)

(2020/C 390/30)

Tiesvedības valoda – angļu

Lietas dalībnieki

Apelācijas sūdzības iesniedzēja: Eiropas Komisija (pārstāvji: G. Conte, C. Urraca Caviedes, J. Szczodrowski, M. Farley)

Pārējie lietas dalībnieki: CK Telecoms UK Investments Ltd, Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotā Karaliste, EE Ltd

Prasījumi

Apelācijas sūdzības iesniedzējas prasījumi Tiesai ir šādi:

Pamati un galvenie argumenti

Pirmais apelācijas sūdzības pamats: Spriedumā esot piemērota tāda pierādīšanas prasība BŠEK pastāvēšanai (“nopietna iespējamība”), kas ir stingrāka nekā judikatūrā un ES Apvienošanās regulā (1) noteiktais kritērijs, kurš prasa Komisijai noskaidrot “visticamāko” iznākumu.

Otrais apelācijas sūdzības pamats: Izvirzīdama prasību, ka, lai atzītu, ka pastāv BŠEK, Komisijai esot jāpierāda – ar koncentrāciju apvienotajam subjektam tiek piešķirta vara pašam definēt konkurences parametrus, Vispārējā tiesa esot piemērojusi juridisku kritēriju, kuram neesot pamatojuma ES Apvienošanās regulā, un rīkojusies pretrunā pašam 2004. gada reformas mērķim. Turklāt Vispārējā tiesa esot pieļāvusi tiesību kļūdu, noteikdama dubultu kritēriju, lai konstatētu BŠEK, pamatojoties uz nekoordinētu ietekmi.

Trešais apelācijas sūdzības pamats: Izvirzīdama prasību, ka “svarīgam kompetences spēkam” (“SKS”) ietekmes uz konkurenci ziņā ir jāatšķiras no tā konkurentiem un arī ka koncentrācijas dalībniekiem ir jābūt “īpaši tuviem konkurentiem”, Vispārējā tiesa esot pārsniegusi savas pārbaudes tiesā robežas, neesot ievērojusi Pamatnostādņu nozīmi un esot sagrozījusi apstrīdētā lēmuma saturu (2); vai arī pakārtoti – esot pārkāpusi pārbaudes tiesā principu, neesot sniegusi pienācīgu pamatojumu un esot pārkāpusi ES Apvienošanās regulas 2. pantu.

Ceturtais apelācijas sūdzības pamats: Uzskatīdama, ka paredzētais cenu pieaugums nav būtisks, un norādīdama, ka Komisijai esot bijuši jāņem vērā “standarta efektivitātes ieguvumi”, Vispārējā tiesa esot atkāpusies no ES Apvienošanās regulas, pārsniegusi savas pārbaudes tiesā robežas, neesot sniegusi pienācīgu pamatojumu un esot sagrozījusi pierādījumus.

Piektais apelācijas sūdzības pamats: Pārbaudīdama tikai noteiktus apstrīdētajā lēmumā ietvertos konstatējumus un izvērtēdama šos konstatējumus atsevišķi, nenovērtējot visus pierādījumus kopumā, Vispārējā tiesa esot sagrozījusi apstrīdēto lēmumu, pārsniegusi savas pārbaudes tiesā robežas, pārkāpusi piemērojamos noteikumus par pierādījumiem, nepareizi piemērojusi juridiskos kritērijus un neesot sniegusi pienācīgu pamatojumu.

Sestais apelācijas sūdzības pamats: Vispārējā tiesa esot sagrozījusi apstrīdēto lēmumu, uzskatīdama, ka tajā otrās kaitējuma teorijas ietvaros nav izvērtēta apvienotā subjekta tīkla kvalitātes pasliktināšanās. Vispārējā tiesa arī neesot izpildījusi savu pienākumu norādīt pamatojumu, secinādama, ka Komisija ir pieļāvusi tiesību kļūdu, pastiprinātas pārskatāmības ietekmi uz kopējiem ieguldījumiem tīklā klasificējot kā nekoordinētu ietekmi.

(1)  Padomes Regula (EK) (2004. gada 20. janvāris) Nr. 139/2004 par kontroli pār uzņēmumu koncentrāciju (EK Apvienošanās Regula) (OV 2004, L 24, 1. lpp.).

(2)  Komisijas Lēmums C(2016) 2796 final (2016. gada 11. maijs), ar ko koncentrācija tiek atzīta par nesaderīgu ar iekšējo tirgu (Lieta COMP/M.7612 – Hutchison 3G UK/Telefónica UK) (OV 2016, C 357, 15. lpp.).