EUR-Lex Access to European Union law

Back to EUR-Lex homepage

This document is an excerpt from the EUR-Lex website

Document 62020CJ0095

Tiesas spriedums (devītā palāta), 2021. gada 28. oktobris.
“Varchev Finans” EOOD pret Komisia za finansov nadzor.
Administrativen sad - Varna lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu.
Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu – Direktīva 2014/65/ES – Finanšu instrumentu tirgi – Deleģētā regula (ES) 2017/565 – Ieguldījumu brokeru sabiedrība – 56. pants – Piemērotības novērtēšana un saistītie uzskaites pienākumi – 72. pants – Uzskaites datu saglabāšana – Saglabāšanas kārtība – Vispārējas prasības informācijai, ko sniedz klientiem – Informācija par izmaksām un maksām, kas saistītas ar ieguldījumu pakalpojumiem.
Lieta C-95/20.

Court reports – general – 'Information on unpublished decisions' section

ECLI identifier: ECLI:EU:C:2021:891

 TIESAS SPRIEDUMS (devītā palāta)

2021. gada 28. oktobrī ( *1 )

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu – Direktīva 2014/65/ES – Finanšu instrumentu tirgi – Deleģētā regula (ES) 2017/565 – Ieguldījumu brokeru sabiedrība – 56. pants – Piemērotības novērtēšana un saistītie uzskaites pienākumi – 72. pants – Uzskaites datu saglabāšana – Saglabāšanas kārtība – Vispārējas prasības informācijai, ko sniedz klientiem – Informācija par izmaksām un maksām, kas saistītas ar ieguldījumu pakalpojumiem

Lietā C‑95/20

par lūgumu sniegt prejudiciālu nolēmumu atbilstoši LESD 267. pantam, ko iesniegusi Administrativen sad Varna (Varnas Administratīvā tiesa, Bulgārija) ar 2020. gada 11. februāra lēmumu un kas Tiesā reģistrēts 2020. gada 25. februārī tiesvedībā

“Varchev Finans” EOOD

pret

Komisia za finansov nadzor,

piedaloties

Okrazhna prokuratura – Varna,

TIESA (devītā palāta)

šādā sastāvā: trešās palātas priekšsēdētāja K. Jirimēe [K. Jürimäe], kas pilda devītās palātas priekšsēdētāja pienākumus, tiesneši S. Rodins [S. Rodin] (referents) un N. Pisarra [NPiçarra],

ģenerāladvokāts: Ž. Rišārs Delatūrs [J. Richard de la Tour],

sekretārs: A. Kalots Eskobars [A. Calot Escobar],

ņemot vērā rakstveida procesu,

ņemot vērā apsvērumus, ko sniedza:

“Varchev Finans” EOOD vārdā – MValchanova, advokat,

Komisia za finansov nadzor vārdā – BGercheva, LValchovska un MVasileva,

Vācijas valdības vārdā – JMöller un RKanitz, pārstāvji,

Eiropas Komisijas vārdā – sākotnēji Y. Marinova, kā arī JRius un TScharf, vēlāk – Y. Marinova un TScharf, pārstāvji,

ņemot vērā pēc ģenerāladvokāta uzklausīšanas pieņemto lēmumu izskatīt lietu bez ģenerāladvokāta secinājumiem,

pasludina šo spriedumu.

Spriedums

1

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu ir par to, kā interpretēt Komisijas Deleģētās regulas (ES) 2017/565 (2016. gada 25. aprīlis), ar ko papildina Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2014/65/ES attiecībā uz ieguldījumu brokeru sabiedrību organizatoriskām prasībām un darbības nosacījumiem un jēdzienu definīcijām minētās direktīvas mērķiem (OV 2017, L 87, 1. lpp.), 56. panta 2. punktu un 72. panta 2. punktu, lasot tos kopsakarā ar šīs deleģētās regulas I pielikumu.

2

Šis lūgums ir iesniegts tiesvedībā starp “Varchev Finans” EOOD un Komisia za finansov nadzor (Finanšu uzraudzības komisija, Bulgārija; turpmāk tekstā – “KFN”) par finansiālām sankcijām, kas uzliktas šai sabiedrībai par to, ka tā nav ievērojusi pienākumu uzturēt reģistru par klientu sadalījumu kategorijās un par informāciju, kas tiem sniegta par izmaksām un maksām saistībā ar ieguldījumu pakalpojumiem.

Atbilstošās tiesību normas

Savienības tiesības

Direktīva 2014/65/ES

3

Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2014/65/ES (2014. gada 15. maijs) par finanšu instrumentu tirgiem un ar ko groza Direktīvu 2002/92/EK un Direktīvu 2011/61/ES (OV 2014, L 173, 349. lpp.) 16. panta “Organizatoriskās prasības” 6. punktā ir minēts:

“Ieguldījumu brokeru sabiedrība nodrošina visu savu veikto pakalpojumu, darbību un darījumu uzskaiti, kas ir pietiekama, lai kompetentā iestāde varētu veikt savus uzraudzības uzdevumus un kontroles darbības, kas paredzētas šajā direktīvā, [Eiropas Parlamenta un Padomes] Regulā (ES) Nr. 600/2014 [(2014. gada 15. maijs) par finanšu instrumentu tirgiem un ar ko groza Regulu (ES) Nr. 648/2012 (OV 2014, L 173, 84. lpp.)], [Eiropas Parlamenta un Padomes] Direktīvā 2014/57/ES [(2014. gada 16. aprīlis) par kriminālsodiem par tirgus ļaunprātīgu izmantošanu (tirgus ļaunprātīgas izmantošanas direktīva) (OV 2014, L 173, 179. lpp.)] un [Eiropas Parlamenta un Padomes] Regulā (ES) Nr. 596/2014 [(2014. gada 16. aprīlis) par tirgus ļaunprātīgu izmantošanu (tirgus ļaunprātīgas izmantošanas regula) un ar ko atceļ Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2003/6/EK un Komisijas Direktīvas 2003/124/EK, 2003/125/EK un 2004/72/EK (OV 2014, L 173, 1. lpp.)], un jo īpaši pārliecināties par to, ka ieguldījumu brokeru sabiedrība ir izpildījusi visus pienākumus, tostarp pienākumus attiecībā uz klientiem un potenciāliem klientiem, un tirgus integritāti.”

4

Direktīvas 2014/65 25. panta “Piemērotības un atbilstības novērtēšana un ziņošana klientiem” 2., 3., 5. un 8. punktā ir noteikts:

“2.   Sniedzot konsultācijas par ieguldījumiem vai nodrošinot ieguldījumu portfeļa pārvaldi, ieguldījumu brokeru sabiedrība iegūst vajadzīgo informāciju par klienta vai potenciālā klienta zināšanām un pieredzi ieguldījumu jomā saistībā ar konkrētā veida produktu vai pakalpojumu, minētās personas finansiālo stāvokli, tostarp tā spēju ciest zaudējumus, un ieguldījumu mērķiem, ņemot vērā arī tā noturību pret risku, lai ieguldījumu brokeru sabiedrība varētu ieteikt klientam vai potenciālajam klientam ieguldījumu pakalpojumus un finanšu instrumentus, kas ir tam piemēroti un jo īpaši atbilst tā noturībai pret risku un spējai ciest zaudējumus.

Dalībvalstis nodrošina, lai gadījumos, kad ieguldījumu brokeru sabiedrības sniedz ieguldījumu konsultācijas, iesakot pakalpojumu paketi vai produktu kopumu saskaņā ar 24. panta 11. punktu, kopējā piedāvājuma pakete atbilstu klienta interesēm.

3.   Dalībvalstis nodrošina, ka ieguldījumu brokeru sabiedrības, sniedzot ieguldījumu pakalpojumus, kas nav 2. [punktā] minētie, lūdz klientam vai potenciālajam klientam sniegt informāciju par minētās personas zināšanām un pieredzi ieguldījumu jomā saistībā ar piedāvātā vai pieprasītā pakalpojuma konkrētā veida produktu vai pakalpojumu, lai ieguldījumu brokeru sabiedrība varētu novērtēt, vai paredzētais ieguldījumu pakalpojums vai produkts ir piemērots klientam. Ja ir paredzēts piedāvāt pakalpojumu vai produktu kopumu saskaņā ar 24. panta 11. punktu, veicot novērtējumu, būtu jāapsver vispārējās apvienotās paketes lietderība.

Ja ieguldījumu brokeru sabiedrība, pamatojoties uz informāciju, kas gūta saskaņā ar iepriekšējo daļu, uzskata, ka attiecīgais produkts vai pakalpojums nav piemērots klientam vai potenciālajam klientam, ieguldījumu brokeru sabiedrība brīdina klientu vai potenciālo klientu. Minēto brīdinājumu var sniegt standarta formātā.

Ja klienti vai potenciālie klienti nesniedz informāciju, kas minēta pirmajā daļā, vai ja viņi sniedz nepietiekamu informāciju par savām zināšanām un pieredzi, ieguldījumu brokeru sabiedrība brīdina viņus par to, ka tas neļauj ieguldījumu brokeru sabiedrībai noteikt, vai paredzētais pakalpojums vai produkts ir viņiem piemērots. Šo brīdinājumu var sniegt standarta formātā.

[..]

5.   Ieguldījumu brokeru sabiedrība izveido uzskaiti, kas ietver dokumentu vai dokumentus, kuri saskaņoti starp ieguldījumu brokeru sabiedrību un klientu un kuros norāda pušu tiesības un pienākumus un pārējos nosacījumus, ar kādiem ieguldījumu brokeru sabiedrība sniedz pakalpojumus klientam. Līguma pušu tiesības un pienākumus var ietvert, izdarot atsauci uz citiem dokumentiem vai juridiskiem tekstiem.

[..]

8.   Komisija ir pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 89. pantu, lai nodrošinātu, ka ieguldījumu brokeru sabiedrības ievēro principus, kas norādīti šā panta 2. līdz 6. punktā, sniedzot ieguldījumu pakalpojumus vai papildpakalpojumus saviem klientiem, tostarp nosaka informāciju, kas ir jāiegūst, lai novērtētu pakalpojumu un finanšu instrumentu piemērotību vai lietderību šo brokeru sabiedrību klientiem [..].”

Deleģētā regula 2017/565

5

Deleģētā regula 2017/565 tika pieņemta, pamatojoties it īpaši uz Direktīvas 2014/65 25. panta 8. punktu.

6

Šīs deleģētās regulas 92. apsvērumā ir noteikts:

“Uzskaitei, kura ieguldījumu brokeru sabiedrībai ir jākārto, jāatbilst saimnieciskās darbības veidam, sniegto ieguldījumu pakalpojumu un veikto darbību klāstam ar noteikumu, ka tiek ievēroti uzskaites kārtošanas pienākumi, kuri ir paredzēti Direktīvā [2014/65], Regulā [Nr. 600/2014], Regulā [Nr. 596/2014], Direktīvā [2014/57] un šajā regulā, un ka kompetentās iestādes spēj pildīt savus uzraudzības uzdevumus un piemērot sankcijas, lai nodrošinātu gan ieguldītāju, gan tirgus integritātes aizsardzību.”

7

Deleģētās regulas 2017/565 50. panta “Informācija par izmaksām un saistītām izmaksām” 2. punktā ir paredzēts:

“Lai klientiem izpaustu ex ante un ex post informāciju par izmaksām un maksām, ieguldījumu brokeru sabiedrības apkopo norādītos elementus:

a)

visas izmaksas un maksas, ko ieguldījumu brokeru sabiedrība vai citas puses, ja klients ir nosūtīts pie šādām citām pusēm, uzliek par klientam sniegtajiem ieguldījumu pakalpojumiem un/vai papildpakalpojumiem;

b)

visas izmaksas un saistītās maksas, kas attiecas uz finanšu instrumentu izstrādi un pārvaldību.

[..]”

8

Šīs deleģētās regulas 56. pantā “Piemērotības novērtēšana un saistītie dokumentācijas pienākumi” ir noteikts:

“1.   Ieguldījumu brokeru sabiedrības, saskaņā ar Direktīvas [2014/65] 25. panta 3. punktu novērtējot ieguldījumu pakalpojuma piemērotību klientam, nosaka, vai klientam ir vajadzīgā pieredze un zināšanas, lai apzinātos ar piedāvāto vai pieprasīto produktu vai ieguldījumu pakalpojumu saistītos riskus.

Ieguldījumu brokeru sabiedrībai ir tiesības pieņemt, ka profesionālam klientam ir vajadzīgā pieredze un zināšanas, lai saprastu riskus, kas saistīti ar šiem īpašajiem pakalpojumiem vai darījumiem vai darījumu vai produktu veidiem, attiecībā uz kuriem klients ir klasificēts kā profesionāls klients.

2.   Ieguldījumu brokeru sabiedrības dokumentē veiktos piemērotības novērtējumus, ierakstot norādītos elementus:

a)

piemērotības novērtējuma rezultātus;

b)

visus klientam izteiktos brīdinājumus gadījumos, kad ieguldījumu pakalpojums vai produkta iegāde novērtēti kā potenciāli nepiemēroti klientam, ja klients prasījis turpināt darījumu, lai gan saņēmis brīdinājumu, un ja sabiedrība apstiprinājusi klienta pieprasījumu turpināt darījumu;

c)

visus klientam izteiktos brīdinājumus gadījumos, kad klients nav sniedzis pietiekamu informāciju, lai sabiedrība varētu veikt piemērotības novērtējumu, ja klients prasījis turpināt darījumu, lai gan saņēmis šādu brīdinājumu, un ja sabiedrība apstiprinājusi klienta pieprasījumu turpināt darījumu.”

9

Minētās deleģētās regulas 72. pantā “Piegādātāju pienākumi” ir paredzēts:

“1.   Uzskaites datus uzglabā informācijas nesējā, kas nodrošina informācijas uzglabāšanu tā, lai nākotnē to varētu izmantot kompetentā iestāde un tiktu ievēroti šādi nosacījumi:

a)

kompetentā iestāde var viegli piekļūt šiem datiem un spēj rekonstruēt katru būtisko apstrādes posmu visiem darījumiem;

b)

iespējams viegli atklāt visus labojumus vai citus grozījumus, kā arī uzskaites datu saturu pirms labojumiem vai grozījumiem;

c)

uzskaites datus nav iespējams citādi pārveidot vai mainīt;

d)

iespējams izmantot IT vai citas efektīvas metodes, ja datu apjoma un specifikas dēļ datu analīzi nav iespējams viegli izpildīt; un

e)

neatkarīgi no izmantotās tehnoloģijas sabiedrības uzskaites kārtība atbilst uzskaites prasībām.

2.   Ieguldījumu brokeru sabiedrības, ņemot vērā savu darbību specifiku, uzglabā vismaz šīs regulas I pielikumā norādītos uzskaites datus.

Šīs regulas I pielikumā norādīto uzskaites datu saraksts neietekmē citus uzskaites pienākumus, kas noteikti citos tiesību aktos.

3.   Ieguldījumu brokeru sabiedrības veic rakstisku uzskaiti par politiku un procedūrām, kas tām jādokumentē saskaņā ar Direktīvu [2014/65], Regulu [Nr. 600/2014], Direktīvu [2014/57] un Regulu [Nr. 596/2014] un saistītajiem īstenošanas pasākumiem.

Kompetentās iestādes var pieprasīt ieguldījumu brokeru sabiedrībām veikt uzskaiti papildus šīs regulas I pielikumā minētajiem uzskaites datiem.”

10

Deleģētās regulas 2017/565 I pielikumā “Uzskaite” ir ietverta minimālā uzskaite, ko veic ieguldījumu brokeru sabiedrības atkarībā no to veiktajām darbībām. Saskaņā ar šo uzskaiti reģistrējamā informācija tostarp sadaļā “Klienta izvērtējums” ietver informāciju, kas saistīta ar “piemērotības un atbilstības novērtēšanu”, un sadaļā “Saziņa ar klientiem” – “informāciju par izmaksām un saistītām maksām”.

Bulgārijas tiesības

11

Saskaņā ar Zakon za pazarite na finansovi instrumenti (Likums par finanšu instrumentu tirgiem; 2018. gada 16. februāraDV Nr. 15) 71. panta 2. punkta 4) apakšpunktu ieguldījumu brokeru sabiedrības laikus un piemērotā veidā, ņemot vērā prasības sniegt taisnīgu un skaidru informāciju, kas nav maldinoša, nodrošina saviem klientiem un potenciālajiem klientiem piekļuvi informācijai par dažādām izmaksām un maksām, kā arī to apmēru.

12

Saskaņā ar šā likuma 290. panta 9. punkta 16) apakšpunkta pirmo alternatīvu, skatītu kopā ar šā panta 1. punkta 16) apakšpunktu, juridiskām personām un individuāliem komersantiem piemērojamo no Eiropas Savienības regulas izrietošo prasību pārkāpuma gadījumā, ja nav paredzēts citādi, uzliek naudas sodu no 5000 līdz 1000000 levu (BGN) (aptuveni no 2500 līdz 510000 EUR) un atkārtota pārkāpuma gadījumā – no 10000 līdz 2000000 BGN (aptuveni no 5000 līdz 1020000 EUR).

Pamatlieta un prejudiciālie jautājumi

13

Varchev Finans ir ieguldījumu brokeru sabiedrība ar KFN izsniegtu licenci, kas tai ļauj sniegt ieguldījumu pakalpojumus un veikt ieguldījumu darbības.

14

Piemērojot KFN priekšsēdētāja vietnieka 2018. gada 20. augusta rīkojumu, Varchev Finans tika veikta pārbaude, un tajā tai tika uzdots nodrošināt piekļuvi visai uzskaitei, kuru tā ved atbilstoši normatīvajām prasībām. Tika konstatēts, ka Varchev Finans neglabā ne reģistru, kurā būtu ietverti dati par tās klientiem veikto ieguldījumu produktu un ieguldījumu pakalpojumu atbilstības novērtēšanu, ne arī reģistru, kurā tiktu saglabāta klientiem sniegtā informācija par ieguldījumu pakalpojumu izmaksām un maksām.

15

Līdz ar to ar 2019. gada 20. maija lēmumu Varchev Finans tika noteiktas divas finansiālas sankcijas, pirmkārt, par Deleģētās regulas 2017/565 56. panta 2. punkta, lasot to kopsakarā ar šīs deleģētās regulas 72. panta 2. punktu un I pielikumu, pārkāpumu un, otrkārt, par minētās deleģētās regulas 72. panta 2. punkta, lasot to kopā ar I pielikumu, pārkāpumu.

16

Varchev Finans cēla prasību par šo lēmumu Rayonen sad Varna (Varnas rajona tiesa, Bulgārija), kura šo prasību noraidīja un apstiprināja, ka Varchev Finans neuztur reģistru, tādējādi neievērojot no Deleģētās regulas 2017/565 izrietošās prasības.

17

Varchev Finans par Rayonen sad Varna (Varnas rajona tiesa) spriedumu iesniedza kasācijas sūdzību Administrativen sad Varna (Varnas Administratīvā tiesa, Bulgārija), it īpaši norādot, ka KFN esot kļūdaini interpretējusi un piemērojusi Deleģēto regulu 2017/565. Iepazīstoties ar šīs deleģētās regulas vācu, angļu un franču valodas versijām, Varchev Finans nav pienākuma uzturēt reģistru formālā nozīmē, bet gan tikai saglabāt “uzskaiti”, jo saskaņā ar KFN norādīto tā uzņēmumā ir pieejama.

18

KFN savukārt apgalvo, ka no šīs deleģētās regulas normu bulgāru valodas versijas izriet, ka prasītājai pamatlietā ir jāuztur reģistri formālā nozīmē.

19

Iesniedzējtiesa uzskata, ka, ņemot vērā šos argumentus un salīdzinot Deleģētās regulas 2017/565 56. panta 2. punkta un 72. panta 2. punktā ietverto jēdzienu bulgāru, vācu, angļu un franču valodas versijas, ir nepieciešams prejudiciāls nolēmums, lai noteiktu, vai saskaņā ar šīm tiesību normām pietiek ar to, ka tajās minētā informācija ir ierakstīta ieguldījumu brokeru sabiedrības klientu lietās, vai arī sistemātiski ir jāfiksē atsevišķos reģistros.

20

Šādos apstākļos Administrativen sad Varna (Varnas Administratīvā tiesa) nolēma apturēt tiesvedību un uzdot Tiesai šādus prejudiciālus jautājumus:

“1)

Vai atbilstoši [Deleģētās regulas 2017/565] 56. panta 2. punktam, skatītam kopā ar 72. panta 2. punktu un [šīs deleģētās regulas] I pielikumu, tiek prasīts, lai:

ieguldījumu brokeru sabiedrības ved (aktualizē) patstāvīgu vienotu reģistru (kā elektronisku datubāzi) ar uzskaites datiem par katra klienta interesēs veiktajiem piemērotības un samērīguma novērtējumiem ar Direktīvas [2014/65] 25. panta 2. un 3. punktā, kā arī Deleģētās regulas [2017/565] 50. pantā paredzēto saturu;

vai arī pietiek ar to, ja iepriekš minētie dati ieguldījumu brokeru sabiedrībās ir pieejami un tiek pievienoti attiecīgā klienta dokumentācijai saskaņā ar Direktīvas [2014/65] 25. panta 5. punktu un šī informācija tiek uzglabāta tā, lai nākotnē to varētu izmantot kompetentā iestāde, un tādā veidā, lai tiktu ievēroti [minētās] deleģētās regulas 72. panta 1. punktā izvirzītie nosacījumi?

2)

Vai atbilstoši [Deleģētās regulas 2017/565] 72. panta 2. punktam, skatītam kopā ar [šīs deleģētās regulas] I pielikumu, tiek prasīts, lai:

ieguldījumu brokeru sabiedrības ved (aktualizē) patstāvīgu vienotu reģistru (kā elektronisku datubāzi) ar uzskaites datiem par attiecīgajam klientam sniegto informāciju par izmaksām un saistītajām maksām ar Deleģētās regulas [2017/565] 45. pantā paredzēto saturu attiecībā uz visiem klientiem;

vai arī pietiek ar to, ja iepriekš minētā dokumentācija ieguldījumu brokeru sabiedrībās ir pieejama un tiek pievienota attiecīgā klienta uzskaites datiem saskaņā ar Direktīvas [2014/65] 25. panta 5. punktu un šī informācija tiek uzglabāta tā, lai nākotnē to varētu izmantot kompetentā iestāde, un tādā veidā, lai tiktu ievēroti [minētās] deleģētās regulas 72. panta 1. punktā izvirzītie nosacījumi?”

Par prejudiciālajiem jautājumiem

21

Ar abiem jautājumiem, kas ir jāizskata kopā, iesniedzējtiesa būtībā jautā, vai Deleģētās regulas 2017/565 56. panta 2. punkts un 72. panta 2. punkts, lasot tos kopsakarā ar šīs deleģētās regulas I pielikumu, ir jāinterpretē tādējādi, ka ieguldījumu brokeru sabiedrībām patstāvīgos vienotos reģistros, tostarp elektroniskas datubāzes formā, ir jāglabā uzskaite par ieguldījumu produktu vai pakalpojumu, kas veikti par katru klientu, piemērotības un atbilstības novērtēšanu, kā arī informāciju, kas katram klientam sniegta par ieguldījumu pakalpojumu izmaksām un saistītajām maksām.

22

Vispirms ir jānorāda – pat pieņemot, kā to uzsver KFN, ka šo noteikumu bulgāru valodas versija, ciktāl tajā ir lietots termins “registri”, ir jāsaprot kā tāda, kas attiecas uz pienākumu uzturēt reģistru formālā nozīmē, kā to ir norādījusi gan iesniedzējtiesa, gan visi pamatlietas dalībnieki, tomēr starp dažādajām minēto noteikumu valodu versijām ir atšķirības.

23

Proti, kaut arī dažās Deleģētās regulas 2017/565 56. panta 2. punkta un 72. panta 2. punkta, kā arī tās I pielikuma valodu versijās, tāpat kā bulgāru valodas versijā, ir atsauce uz “reģistru”, piemēram, spāņu valodas (“registros”), angļu valodas (“records”), itāļu valodas (“registrazioni”) vai portugāļu valodas (“registos”) versijā, savukārt citu valodu versijās drīzāk ir atsauce uz vienkāršu “uzskaiti”, piemēram, kā šo noteikumu vācu valodas (“Aufzeichnungen”) vai franču valodas (“enregistrements”) versijā, no tā tomēr viennozīmīgi nevar izsecināt, ka ar šiem terminiem ir jāsaprot reģistri formālā nozīmē, nevis vienkārša “uzskaite”.

24

Šajā ziņā jāatgādina, ka saskaņā ar pastāvīgo judikatūru vienā no Savienības tiesību normas valodu versijām lietotais formulējums nevar būt vienīgais pamats šīs tiesību normas interpretācijai vai arī tam nevar piešķirt prioritāru nozīmi salīdzinājumā ar pārējo valodu versijām. Proti, Savienības tiesības ir jāinterpretē un jāpiemēro vienveidīgi, ņemot vērā visās Savienības valodās sagatavotās versijas, un gadījumā, kad pastāv atšķirības starp šīm versijām, attiecīgā norma ir jāinterpretē, ņemot vērā tā tiesiskā regulējuma vispārējo sistēmu un mērķi, kurā šī norma ir ietverta (spriedums, 2018. gada 25. jūlijs, Teglgaard un Fløjstrupgård, C‑239/17, EU:C:2018:597, 37. un 38. punkts, kā arī tajos minētā judikatūra).

25

Šajā sakarā jānorāda, ka ar Deleģēto regulu 2017/565 noteiktie uzskaites pienākumi ieguldījumu brokeru sabiedrībām ir precīzi minēti ne vien atsevišķos šīs deleģētās regulas noteikumos, proti, attiecībā uz veikto ieguldījumu produktu un pakalpojumu atbilstības novērtēšanu minētās deleģētās regulas 56. panta 2. punktā, bet arī vispārīgi šīs pašas deleģētās regulas III nodaļas 8. iedaļā “Uzskaite”.

26

Šajā iedaļā ir ietverts Deleģētās regulas 2017/565 72. pants “Uzskaites datu saglabāšana”. Pirmkārt, tā 1. punktā ir noteikts, ka tas ir jāveic tādā formā un veidā, kas atbilst šā punkta a)–e) apakšpunktā izklāstītajiem nosacījumiem, it īpaši tam, ka kompetentajai iestādei ir jāvar viegli piekļūt attiecīgajiem datiem.

27

Otrkārt, šīs deleģētās regulas 72. panta 2. punktā ir paredzēts pienākums saglabāt vismaz minētās deleģētās regulas I pielikumā atrodamajā sarakstā iekļauto uzskaiti, tostarp to, par kuru ir runa pamatlietā un kura attiecas uz ieguldījumu produktu vai pakalpojumu, kas veikti par katru klientu, piemērotības un atbilstības novērtēšanu un informāciju, kas katram klientam sniegta par ieguldījumu pakalpojumu izmaksām un saistītajām maksām.

28

Kā izriet no šīs pašas deleģētās regulas 92. apsvēruma, šo prasību par uzskaites saglabāšanu mērķis ir nodrošināt, lai kompetentās iestādes varētu pildīt savus uzraudzības uzdevumus un piemērot sankcijas, lai nodrošinātu gan ieguldītāju, gan tirgus integritātes aizsardzību.

29

Tādējādi no Deleģētās regulas 2017/565 noteikumu par uzskaites pienākumiem vispārējās sistēmas un mērķa izriet, ka ar to ir paredzēts definēt informāciju, kas ieguldījumu brokeru sabiedrībām vismaz ir jāsaglabā, šīs informācijas saglabāšanas formas un veida aspektā aprobežojoties ar konkrētu prasību izvirzīšanu, kurām šai uzglabāšanai ir jāatbilst, tostarp kompetentajām uzraudzības iestādēm nodrošināt vieglu piekļuvi.

30

No tā izriet – tā kā šajās dažādajās valodu versijās ir atsauce uz “uzskaiti”, šīs tiesību normas nevar tikt interpretētas tādējādi, ka ar tām ieguldījumu brokeru sabiedrībām tiek noteikts īpašs attiecīgās informācijas glabāšanas veids, piemēram, izveidot patstāvīgu vienotu reģistru elektroniskas datubāzes formā.

31

Šādas interpretācijas rezultātā zustu jēga definēt tās prasības, kurām uzskaites saglabāšanai ir jāatbilst un kuras ir ietvertas Deleģētās regulas 2017/565 72. panta 1. punkta a)–e) apakšpunktā.

32

It īpaši no šīs deleģētās regulas 72. panta 1. punkta e) apakšpunkta izriet, ka ieguldījumu brokeru sabiedrības noteikumos ir jāievēro uzskaites pienākumi “neatkarīgi no izmantotās tehnoloģijas”. No tā izriet, ka minētās deleģētās regulas pamatā ir noteikta “tehnoloģijas neitralitāte” tā, ka tajā ieguldījumu brokeru sabiedrības var izvēlēties uzskaites saglabāšanas veidu, ar nosacījumu, ka izvēlētais veids atbilst visām Deleģētās regulas 2017/565 72. panta 1. punktā paredzētajām prasībām.

33

Deleģētās regulas 2017/565 56. panta 2. punkta un 72. panta 2. punkta, kā arī tās I pielikuma interpretācija tādā ziņā, ka tajos lietotie formulējumi attiecas drīzāk uz reģistriem formālā izpratnē, nevis vienkārši uz “uzskaiti”, neizriet arī no Direktīvas 2014/65, uz kuras pamata šī deleģētā regula ir pieņemta.

34

Proti, ne Direktīvas 2014/65 16. panta 6. punkts – kurā dalībvalstīm ir noteikts pienākums nodrošināt, lai visas ieguldījumu brokeru sabiedrības saglabā visu savu veikto pakalpojumu, darbību un darījumu uzskaiti, kas ir pietiekama, lai kompetentā iestāde varētu veikt savus uzraudzības uzdevumus un kontroles darbības –, ne šīs direktīvas 25. panta 5. punkts – saskaņā ar kuru ieguldījumu brokeru sabiedrība izveido uzskaiti, kas ietver dokumentu vai dokumentus, kuri sagatavoti starp ieguldījumu brokeru sabiedrību un klientu un kuros norāda pušu tiesības un pienākumus un pārējos nosacījumus, ar kādiem ieguldījumu brokeru sabiedrība sniedz pakalpojumus klientam, – nenosaka tehnisku formu, kādā ieguldījumu brokeru sabiedrībai ir jāglabā uzskaite.

35

Ņemot vērā iepriekš minēto, uz uzdotajiem jautājumiem ir jāatbild, ka Deleģētās regulas 2017/565 56. panta 2. punkts un 72. panta 2. punkts, lasot tos kopsakarā ar šīs deleģētās regulas I pielikumu, ir jāinterpretē tādējādi, ka ieguldījumu brokeru sabiedrībām nav jāglabā uzskaite par ieguldījumu produktu vai pakalpojumu, kas veikti par katru klientu, piemērotības un atbilstības novērtēšanu, kā arī par informāciju, kas katram klientam sniegta par ieguldījumu pakalpojumu izmaksām un saistītajām maksām, it īpaši patstāvīgos vienotos reģistros elektroniskas datubāzes formā; šo uzskaites veidu var brīvi izvēlēties, taču ar nosacījumu, ka tas atbilst minētās deleģētās regulas 72. panta 1. punktā paredzētajām prasībām.

Par tiesāšanās izdevumiem

36

Attiecībā uz pamatlietas pusēm šī tiesvedība ir stadija procesā, kuru izskata iesniedzējtiesa, un tā lemj par tiesāšanās izdevumiem. Izdevumi, kas radušies, iesniedzot apsvērumus Tiesai, un kas nav minēto pušu izdevumi, nav atlīdzināmi.

 

Ar šādu pamatojumu Tiesa (devītā palāta) nospriež:

 

Komisijas Deleģētās regulas (ES) 2017/565 (2016. gada 25. aprīlis), ar ko papildina Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2014/65/ES attiecībā uz ieguldījumu brokeru sabiedrību organizatoriskām prasībām un darbības nosacījumiem un jēdzienu definīcijām minētās direktīvas mērķiem, 56. panta 2. punkts un 72. panta 2. punkts, lasot tos kopsakarā ar šīs deleģētās regulas I pielikumu, ir jāinterpretē tādējādi, ka ieguldījumu brokeru sabiedrībām nav jāglabā uzskaite par ieguldījumu produktu vai pakalpojumu, kas veikti par katru klientu, piemērotības un atbilstības novērtēšanu, kā arī par informāciju, kas katram klientam sniegta par ieguldījumu pakalpojumu izmaksām un saistītajām maksām, it īpaši patstāvīgos vienotos reģistros elektroniskas datubāzes formā; šo uzskaites veidu var brīvi izvēlēties, taču ar nosacījumu, ka tas atbilst minētās deleģētās regulas 72. panta 1. punktā paredzētajām prasībām.

 

[Paraksti]


( *1 ) Tiesvedības valoda – bulgāru.

Top