—

ja nepieciešams, uzaicināt lietas dalībniekus uz tiesas sēdi;

—

pieņemt celto prasību visā tās pilnībā;

—

apmierināt celto prasību pēc būtības;

—

grozīt vai atcelt apstrīdēto nelabvēlīgo lēmumu, kuru 2019. gada 2. oktobrī ir pieņēmusi [konfidenciāli] (1) kā iecēlējinstitūcija (turpmāk tekstā – “iecēlējinstitūcija”) un atzīt 2019. gada 27. maija sūdzību NoR/352/19 par pamatotu, un attiecīgi grozīt vai atcelt 2019. gada 27. februārī pieņemto sākotnējo lēmumu, balstoties uz šādiem pamatiem: šī lēmuma pieņemšanas procedūra ir uzskatāma par spēkā neesošu, vēršanās darba nespējas komisijā ir bijusi prettiesiska, ir pieļauti formas pārkāpumi, iztrūkst juridiskā pamata un pamatojuma, vai arī pamatojums ir kļūdains, ir tikušas pārsniegtas pilnvaras un notikusi pilnvaru nepareiza vai ļaunprātīga izmantošana, vai arī ir pieļauts kāds cits lēmuma atcelšanas pamats;

—

līdz ar to uzdot atjaunot prasītāju iepriekšējā amatā, kuru tā ir ieņēmusi [konfidenciāli], vai arī līdzvērtīgā amatā, un ar atpakaļejošu spēku atjaunot visas prasītājas tiesības;

—

uzdot veikt jebkādu pierādījumu savākšanas darbību, tostarp uzdot neatkarīgam medicīnas ekspertam veikt medicīnisko ekspertīzi, lai objektīvi izvērtētu prasītājas veselības stāvokļa atbilstību viņas pēdējam ieņemamajam amatam [konfidenciāli] vai arī jebkuram citam amatam atbilstoši viņas amata pakāpei un kvalifikācijai, vai arī jebkuras citam darbam Komisijā atbilstoši viņas spējām un prasmēm;

—

piespriest iecēlējinstitūcijai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus, tostarp ekspertīzes izmaksas;

—

atzīt prasītājai jebkuras citas tiesības, pamatus, pienākumus un darbības.

1.

Pirmajā pamatā tiek apgalvots, ka iecēlējinstitūcijas 2019. gada 27. februāra lēmums ir prettiesisks, jo tajā kļūdaini esot minēts iecēlējinstitūcijas 2016. gada 31. marta lēmums vērsties darba nespējas komisijā, lai gan vēršanās šajā komisijā ir notikusi 2018. gada 26. jūnijā, un līdz ar to apstrīdētajā 2019. gada 27. februāra lēmumā esot pieļauta kļūda, kuras dēļ šis lēmums ir jāgroza vai jāatceļ.

2.

Otrajā pamatā tiek apgalvots, ka pēc tam, kad ar iecēlējinstitūcijas 2018. gada 30. aprīļa lēmumu 2017. gada 9. novembra lēmums tika atsaukts, vēršanās darba nespējas komisijā esot bijusi prettiesiska. Pēc tam, kad sekojoši 2017. gada 9. novembra lēmuma atsaukšanai prasītājai ir tikusi atzīta pilnīga un neatgriezeniska invaliditāte, viņai esot bijusi jāveic medicīniskā pārbaude. Tomēr šāda pārbaude nav tikusi veikta, un šī pārkāpuma rezultātā apstrīdētais lēmums esot vai nu jāgroza, vai jāatceļ.

3.

Trešajā pamatā tiek apgalvots, ka 2018. gada 26. jūnija vēršanās darba nespējas komisijā esot bijusi prettiesiska, jo neesot izpildīti attiecīgie priekšnosacījumi, proti, slimības ilgums, kas ir nepieciešams, pirms vērsties šajā komisija.

4.

Ceturtajā pamatā tiek apgalvots, ka darba nespējas komisijas sastāvs esot bijis nelikumīgs un tās pieņemtais slēdziens esot nepamatots. Prasītāja apgalvo, ka ārsts [konfidenciāli] esot viņu pakļāvis vardarbībai, un uzskata, ka viņš līdz ar to nedrīkstot pārbaudīt prasītājas veselības stāvokli. Tādējādi darba nespējas komisijas locekļa objektivitātes trūkuma dēļ lēmumā par invaliditātes piešķiršanu prasītājai esot pieļauta kļūda, kuras dēļ šis lēmums ir jāatceļ.