1)

Vai Direktīvas 1999/70/EK (1) pielikumā iekļautā UNICE, CEEP un EAK Pamatnolīguma par darbu uz noteiktu laiku 4. klauzula ir jāinterpretē tādējādi, ka tas, ka darba ņēmējam, iegūstot darbavietu publiskajā sektorā, tiek saglabātas tiesības uz noteiktu administratīvo statusu, kas viņam bija līdz šim ieņemamajā darbavietā (arī publiskajā sektorā), ir darba nosacījums, saistībā ar kuru nedrīkst piemērot atšķirīgu attieksmi pret darba ņēmējiem ar uz noteiktu laiku noslēgtiem līgumiem un pastāvīgajiem darba ņēmējiem?

2)

Vai Direktīvas 1999/70/EK pielikumā iekļautā UNICE, CEEP un EAK Pamatnolīguma par darbu uz noteiktu laiku 4. klauzula ir jāinterpretē tādējādi, ka atšķirīgas attieksmes objektīvu iemeslu dēļ pret darba ņēmējiem ar uz noteiktu laiku noslēgtiem līgumiem un pastāvīgajiem darba ņēmējiem attaisnojums ietver mērķi novērst nozīmīgas disfunkcijas un kaitējumu saistībā ar nestabilitāti darba ņēmēju sastāvā tik sensitīvā jomā kā veselības aprūpes pakalpojumu sniegšana, saistībā ar konstitucionālajām tiesībām uz veselības aizsardzību, un tādējādi tas var kalpot par pamatu konkrēta veida atvaļinājuma atteikšanai personām, kuras iegūst noteikta laika darbavietu, bet ne tām, kuras iegūst pastāvīgu darbavietu?

3)

Vai Direktīvas 1999/70/EK pielikumā iekļautā UNICE, CEEP un EAK Pamatnolīguma par darbu uz noteiktu laiku 4. klauzulai ir pretrunā tāda tiesību norma, kāda ir noteikta karaļa dekrēta 365/1995 15. pantā, kas pagaidu ierēdņu vai pagaidu darbaspēka ieņemtas darbavietas izslēdz no statusiem, kuri ļauj saņemt atvaļinājumu pakalpojumu sniegšanai publiskajā sektorā, kurpretim šis statuss ir jāatzīst personām, kuras ieņem pastāvīgu darbavietu publiskajā sektorā, un tas ierēdņiem ir labvēlīgāks, salīdzinot ar citiem alternatīviem administratīvajiem statusiem, kas būtu jāpieprasa, lai attiecīgā persona varētu strādāt jaunajā amatā, kurā tā iecelta?