Choose the experimental features you want to try

This document is an excerpt from the EUR-Lex website

Document 62018CN0815

    Lieta C-815/18: Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2018. gada 21. decembrī iesniedza Hoge Raad der Nederlanden (Nīderlande) — Federatie Nederlandse Vakbeweging/Van den Bosch Transporten BV, Van den Bosch Transporte GmbH, Silo-Tank kft

    OV C 122, 1.4.2019, p. 10–10 (BG, ES, CS, DA, DE, ET, EL, EN, FR, HR, IT, LV, LT, HU, MT, NL, PL, PT, RO, SK, SL, FI, SV)

    1.4.2019   

    LV

    Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

    C 122/10


    Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2018. gada 21. decembrī iesniedza Hoge Raad der Nederlanden (Nīderlande) — Federatie Nederlandse Vakbeweging/Van den Bosch Transporten BV, Van den Bosch Transporte GmbH, Silo-Tank kft

    (Lieta C-815/18)

    (2019/C 122/11)

    Tiesvedības valoda — holandiešu

    Iesniedzējtiesa

    Hoge Raad der Nederlanden

    Pamatlietas puses

    Prasītāja: Federatie Nederlandse Vakbeweging

    Atbildētāji: Van den Bosch Transporten BV, Van den Bosch Transporte GmbH, Silo-Tank kft

    Prejudiciālie jautājumi

    1)

    Vai Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 96/71/EK (1) (1996. gada 16. decembris) par darba ņēmēju norīkošanu darbā pakalpojumu sniegšanas jomā [OV 1997, L 18, 1. lpp.; turpmāk tekstā — “Direktīva par norīkošanu darbā”] ir jāinterpretē tādējādi, ka tā ir piemērojama arī darba ņēmējam, kurš kā transportlīdzekļu vadītājs strādā starptautisko kravu pārvadājumu jomā un tādējādi savu darbu veic vairāk nekā vienā dalībvalstī?

    2)

    a)

    Ja atbilde uz pirmo jautājumu ir apstiprinoša, kādi kritēriji vai aspekti ir jāievēro, lai noteiktu, vai darba ņēmējs, kurš kā transportlīdzekļu vadītājs strādā starptautisko kravu pārvadājumu jomā, tiek norīkots darbā “kādā dalībvalstī” Direktīvas par norīkošanu darbā 1. panta 1. un 3. punkta izpratnē, un vai šis darba ņēmējs Direktīvas par norīkošanu darbā 2. panta 1. punkta izpratnē “uz ierobežotu laiku veic darbu dalībvalstī, kas nav tā dalībvalsts, kurā viņš parasti strādā”?

    b)

    Vai, lai atbildētu uz otrā jautājuma a) daļu, ir nozīme apstāklim, ka uzņēmums, kas norīko darbā otrā jautājuma a) daļā minēto darba ņēmēju, ir saistīts ar uzņēmumu — piemēram, uzņēmumu grupas ietvaros —, uz kuru attiecīgais darba ņēmējs tiek norīkots, un ja jā, cik lielā mērā?

    c)

    Ja otrā jautājuma a) daļā minētā darba ņēmēja darbs daļēji paredz veikt kabotāžas pārvadājumus — t.i., transporta pakalpojumu, kas tiek sniegts tikai citā dalībvalstī, nevis tajā, kurā attiecīgais darba ņēmējs parasti strādā —, vai tad šāda darba ņēmēja gadījumā visādā ziņā jāuzskata, ka viņš, veicot šo darba daļu, īslaicīgi strādā šajā citā dalībvalstī? Ja tas tā ir, vai šajā kontekstā piemēro zemāko robežu, piemēram, minimālu laika periodu mēnesī, kurā šādi kabotāžas pārvadājumi notiek?

    3)

    a)

    Ja atbilde uz pirmo jautājumu ir apstiprinoša, kā ir interpretējams jēdziens “kolektīvie līgumi [..], kas ir pasludināti par vispārēji piemērojamiem” Direktīvas par norīkošanu darbā 3. panta 1. punkta un 8. punkta pirmās daļas izpratnē? Vai tas ir autonoms Savienības tiesību jēdziens un tādējādi ir pietiekami, ka faktiski ir izpildīti Direktīvas par norīkošanu darbā 3. panta 8. punkta pirmajā daļā paredzētie nosacījumi, vai arī šie noteikumi vienlaicīgi paredz, ka kolektīvam līgumam jābūt pasludinātam par vispārēji piemērojamu saskaņā ar valsts tiesībām?

    b)

    Ja kolektīvu līgumu nevar kvalificēt kā tādu, kas ir pasludināts par vispārēji piemērojamu Direktīvas par norīkošanu darbā 3. panta 1. punkta un 8. punkta pirmās daļas izpratnē, vai šādā gadījumā LESD 56. pants liedz ar līgumu noteikt uzņēmumam, kas ir reģistrēts kādā dalībvalstī un norīko darba ņēmēju darbā citā dalībvalstī, pienākumu ievērot šāda citā dalībvalstī spēkā esoša kolektīvā līguma noteikumus?


    (1)  Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 96/71/EK (1996. gada 16. decembris) par darba ņēmēju norīkošanu darbā pakalpojumu sniegšanas jomā (OV 1997, L 18, 1. lpp.).


    Top