Choose the experimental features you want to try

This document is an excerpt from the EUR-Lex website

Document 62018CN0442

    Lieta C-442/18 P: Apelācijas sūdzība, ko 2018. gada 5. jūlijā Eiropas Centrālā banka iesniedza par Vispārējās tiesas (sestā palāta) 2018. gada 26. aprīļa spriedumu lietā T-251/15 Espírito Santo Financial (Portugal)/Eiropas Centrālā banka

    OV C 445, 10.12.2018, p. 2–3 (BG, ES, CS, DA, DE, ET, EL, EN, FR, HR, IT, LV, LT, HU, MT, NL, PL, PT, RO, SK, SL, FI, SV)

    10.12.2018   

    LV

    Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

    C 445/2


    Apelācijas sūdzība, ko 2018. gada 5. jūlijā Eiropas Centrālā banka iesniedza par Vispārējās tiesas (sestā palāta) 2018. gada 26. aprīļa spriedumu lietā T-251/15 Espírito Santo Financial (Portugal)/Eiropas Centrālā banka

    (Lieta C-442/18 P)

    (2018/C 445/02)

    Tiesvedības valoda – angļu

    Lietas dalībnieki

    Apelācijas sūdzības iesniedzēja: Eiropas Centrālā banka (pārstāvji: F. Malfrère, M. Ioannidis, pārstāvji, H.-G. Kamman, Rechtsanwalt)

    Otrs lietas dalībnieks: Espírito Santo Financial (Portugal), SGPS, SA

    Prasījumi

    Apelācijas sūdzības iesniedzējas prasījumi Tiesai ir šādi:

    atcelt Vispārējās tiesas 2018. gada 26. aprīļa sprieduma Espírito Santo Financial (Portugal), SGPS, SA/ECB, T-251/15, EU:T:2018:234 rezolutīvās daļas 1. punktu;

    noraidīt prasību arī attiecībā uz ECB atteikumu atklāt kredīta summu, kas norādīta ECB Padomes 2014. gada 28. jūlija lēmuma protokola izvilkumos;

    pakārtoti otrajam prasījumam, nodot lietu atpakaļ Eiropas Savienības Vispārējai tiesai atkārtotai izskatīšanai;

    piespriest prasītājai pirmajā instancē un otrai lietas dalībniecei šajā instancē atlīdzināt divas trešdaļas (2/3) tiesvedības izdevumu un ECB vienu trešdaļu (1/3) tiesāšanās izdevumu.

    Pamati un galvenie argumenti

    Pirmais un vienīgais apelācijas sūdzības pamats: Eiropas Centrālo banku sistēmas un Eiropas Centrālās bankas Statūtu (turpmāk tekstā – “Statūti”) 10.4 panta un Lēmuma 2004/258 (1) 4. panta 1. punkta a) apakšpunkta pirmā ievilkuma pārkāpums.

    ECB uzskata, ka Vispārējā tiesa ir kļūdaini interpretējusi un piemērojusi Statūtu 10.4 pantu un Lēmuma 2004/258 4. panta 1. punkta a) apakšpunkta pirmo ievilkumu, pārsūdzētajā spriedumā un konkrēti tā 55., 75.–81., kā arī 124. un 161. punktā atzīdama, ka Padomes rīcības brīvība saistībā ar tās protokolu satura atklāšanu “ir jāizmanto saskaņā ar Lēmumā 2004/258 ietvertajiem nosacījumiem un robežām” (80. punkts), kas konkrētajā lietā nozīmē, ka ECB ir pienākums sniegt pamatojumu, izskaidrojot, kādā veidā Padomes sēžu protokolos saistībā ar Padomes lēmumiem ietvertā informācija konkrēti un faktiski apdraud sabiedrības intereses attiecībā uz ECB lēmumpieņemšanas struktūru procedūru konfidencialitāti.

    Statūtu 10.4 pantā ir ietverta prezumpcija, ka Padomes procedūrās ietilpstošā informācija ir konfidenciāla nolūkā aizsargāt ECB neatkarību un efektivitāti. Šis primāro tiesību noteikums, no kā atbilstoši sekundārajām tiesībām nevar atkāpties, ir piemērojams arī tām protokolu daļām, kuras attiecas uz Padomes lēmumiem. Tas ir atkārtots Lēmuma 2004/258 4. panta 1. punkta a) apakšpunkta pirmajā ievilkumā. No Padomes procedūru, tostarp tās lēmumu, konfidencialitātes vispārējā principa, kā noteikts Statūtu 10.4 pantā, izriet, ka, lai ECB sanāksmju iznākums tiktu darīts zināms atklātībai, tai savi lēmumi nav jāpakļauj Lēmumā 2004/258 ietvertajiem satura un procesuālajiem standartiem. Konkrētāk, tai nav jāpaskaidro, kādēļ šādu Padomes protokolu atklāšana konkrēti un faktiski apdraudētu sabiedrības intereses attiecībā uz Padomes procedūru konfidencialitāti.


    (1)  Eiropas Centrālās bankas Lēmums 2004/258/EK (2004. gada 4. marts) par publisku piekļuvi Eiropas Centrālās bankas dokumentiem (OV 2004, L 80, 42. lpp.).


    Top