–

Finnair Oyj vārdā – T. Väätäinen, asianajaja,

–

Somijas valdības vārdā – J. Heliskoskis, pārstāvis,

–

Vācijas valdības vārdā – J. Möller un M. Hellmann, kā arī A. Berg, pārstāvji,

–

Itālijas valdības vārdā – G. Palmieri, pārstāve, kurai palīdz G. Natale, avvocato dello Stato,

–

Austrijas valdības vārdā – sākotnēji J. Schmoll un G. Hesse, vēlāk – J. Schmoll, pārstāvji,

–

Eiropas Komisijas vārdā – N. Yerrell un I. Koskinen, pārstāvji,

1

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu ir par to, kā interpretēt Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 261/2004 (2004. gada 11. februāris), ar ko paredz kopīgus noteikumus par kompensāciju un atbalstu pasažieriem sakarā ar iekāpšanas atteikumu un lidojumu atcelšanu vai ilgu kavēšanos un ar ko atceļ Regulu (EEK) Nr. 295/91 (OV 2004, L 46, 1. lpp.), 5. un 7. pantu.

2

Šis lūgums ir iesniegts tiesvedībā starp astoņiem aviopasažieriem un aviokompāniju Finnair Oyj saistībā ar prasību par zaudējumu atlīdzību pēdējās minētās piedāvātā lidojuma pa mainītu maršrutu kavēšanās dēļ.

3

Saskaņā ar Regulas Nr. 261/2004 1. un 2., kā arī 12.–15. apsvērumu:

[..]

4

Šīs regulas 2. panta l. punktā ir noteikts:

“Šajā regulā:

[..]

5

Saskaņā minētās regulas 3. panta 1. un 2. punktu:

“1.   Šo regulu piemēro:

2.   Šā panta 1. punktu piemēro ar noteikumu, ka:

6

Regulas Nr. 261/2004 5. pantā “Atcelšana” ir paredzēts:

“1.   Ja atceļ lidojumu, attiecīgajiem pasažieriem:

2.   Informējot pasažierus par lidojuma atcelšanu, sniedz paskaidrojumu par iespējamo alternatīvo transportu.

3.   Apkalpojošajam gaisa pārvadātājam nav jāmaksā kompensācija saskaņā ar 7. pantu, ja tas var pierādīt, ka lidojuma atcelšanu ir izraisījuši ārkārtēji apstākļi, no kuriem nevarētu izvairīties pat tad, ja tiktu veikti visi iespējamie pasākumi.

4.   Pierādīšanas pienākums attiecībā uz to, vai un kad pasažieris ir informēts par lidojuma atcelšanu, ir apkalpojošajam gaisa pārvadātājam.”

7

Saskaņā ar šīs regulas 7. pantu “Tiesības saņemt kompensāciju”:

“1.   Ja ir izdarīta atsauce uz šo pantu, pasažieri saņem kompensāciju šādā apmērā:

Nosakot attālumu, ņem vērā pēdējo galamērķi, kurā iekāpšanas atteikums vai lidojuma atcelšana ir par iemeslu tam, ka pasažieris ielido ar kavēšanos pēc paredzētā laika.

2.   Ja pasažieriem saskaņā ar 8. pantu piedāvā mainīt maršrutu līdz to galamērķim, izmantojot citu lidojumu, kura ielidošanas laiks nepārsniedz sākotnēji rezervētā lidojuma paredzēto ielidošanas laiku:

apkalpojošais gaisa pārvadātājs var 1. punktā paredzēto kompensāciju samazināt par 50 %.

3.   Kompensāciju, kas minēta 1. punktā, izmaksā skaidrā naudā, izmantojot elektronisku bankas pārskaitījumu, bankas pārveduma rīkojumu vai bankas čekus, vai, saņemot pasažiera parakstītu piekrišanu, ceļojumu kuponus un/vai citus pakalpojumus.

4.   Attālumus, kas norādīti 1. un 2. punktā, mēra pēc lielā loka maršruta metodes.”

8

Minētās regulas 8. panta 1. punktā ir paredzēts:

“Ja ir izdarīta atsauce uz šo pantu, pasažieriem dod iespēju izvēlēties:

9

Prasītāji pamatlietā rezervēja Finnair tiešu lidojumu no Helsinkiem (Somija) uz Singapūru.

10

Šis lidojums bija paredzēts 2013. gada 11. oktobrī plkst. 23.55. Tomēr tas tika atcelts tehniskas problēmas dēļ, kas bija radusies lidaparātam.

11

Pēc tam, kad prasītāji pamatlietā bija pieņēmuši Finnair izteikto piedāvājumu, tika veikta maršruta maiņa uz savienoto reisu Helsinki–Singapūra caur Čuncjinu [Chongqing] (Ķīna) ar plānoto izlidošanu nākamajā dienā, 2013. gada 12. oktobrī, plkst. 17.40 un plānoto ielidošanu Singapūrā 13. oktobrī plkst. 17.25.

12

Finnair bija lidojuma ar mainītu maršrutu Helsinki–Čuncjina–Singapūra apkalpojošais gaisa pārvadātājs.

13

Taču lidaparāta stūres vadības pastiprinātāja bojājuma dēļ viņu lidojums ar mainītu maršrutu kavējās. Līdz ar to viņi Singapūrā ielidoja 2013. gada 14. oktobrī plkst. 00.15.

14

Prasītāji pamatlietā pret Finnair cēla prasību Helsingin käräjäoikeus (Helsinku pirmās instances tiesa, Somija), lūdzot piespriest aviokompānijai katram no viņiem izmaksāt naudas summu 600 EUR apmērā, pieskaitot procentus, sākotnējā lidojuma Helsinki–Singapūra atcelšanas dēļ. Piedevām viņi lūdza, lai Finnair tiktu piespriests katram no viņiem izmaksāt naudas summu 600 EUR apmērā, pieskaitot procentus, lidojuma ar mainītu maršrutu Helsinki–Čuncjina–Singapūra ielidošanas kavēšanās dēļ vairāk nekā par trim stundām.

15

Finnair katram no prasītājiem pamatlietā piešķīra kompensāciju 600 EUR apmērā saistībā ar sākotnējā lidojuma Helsinki–Singapūra atcelšanu. Turpretim viņu otro prasību par zaudējumu atlīdzību aviokompānija atteicās apmierināt. Finnair uzskatīja, ka šī prasība nav pamatota, jo Regulā Nr. 261/2004 gaisa pārvadātājam neesot paredzēts pienākums izmaksāt pasažierim, kura lidojums ir ticis atcelts, kompensāciju viņam pēc tam piedāvātā lidojuma ar mainītu maršrutu kavēšanās gadījumā. Piedevām Finnair atsaucās uz faktu, ka lidojums ar mainītu maršrutu, kuram bija piekrituši prasītāji pamatlietā, bija kavējies ārkārtēju apstākļu dēļ šīs regulas 5. panta 3. punkta izpratnē.

16

Ar 2017. gada 21. jūnija spriedumu Helsingin käräjäoikeus (Helsinku pirmās instances tiesa) kompensācijas prasījumus, ko prasītāji pamatlietā bija izvirzījuši lidojuma ar mainītu maršrutu kavēšanās dēļ, noraidīja, uzskatīdama, ka Regulā Nr. 261/2004 nav paredzētas tiesības uz kompensāciju uz šī pamata. Līdz ar to šī tiesa neizlēma jautājumu, vai tehniskais defekts, kas bija izraisījis lidojuma ar mainītu maršrutu kavēšanos, ir ārkārtējs apstāklis šīs regulas 5. panta 3. punkta izpratnē.

17

Prasītāji pamatlietā par šo spriedumu iesniedza apelācijas sūdzību Helsingin hovioikeus (Helsinku apelācijas tiesa, Somija) un lūdza Finnair piespriest katram no viņiem izmaksāt kompensāciju 600 EUR apmērā, pieskaitot procentus, lidojuma ar mainītu maršrutu Helsinki–Čuncjina–Singapūra kavēšanās dēļ.

18

Finnair prasīja prasību noraidīt, jo, pirmkārt, prasītāji pamatlietā nevarot pretendēt uz vēl vienu kompensāciju saskaņā ar Regulu Nr. 261/2004 un, otrkārt, lidojums ar mainītu maršrutu esot kavējies “ārkārtēju apstākļu” dēļ šīs regulas izpratnē. Tā uzsver, ka viens no trim stūres vadības pastiprinātājiem, kurš pieļauj tās lidmašīnas vadīšanu, ar ko tika veikts šis lidojums, bija salūzis, un šajā ziņā precizē, ka lidmašīna bija Airbus A 330, kuras ražotājs bija paziņojis (Technical Follow‑up), ka vairākiem šī tipa lidaparātiem piemīt slēpts ražošanas vai plānošanas defekts, kas skar stūres vadības pastiprinātājus. Turklāt stūres vadības pastiprinātājs esot tā sauktā on condition detaļa, kas ar jaunu detaļu tiekot aizstāta tikai iepriekšējās detaļas bojājuma dēļ.

19

Šajos apstākļos Helsingin hovioikeus (Helsinku apelācijas tiesa) nolēma apturēt tiesvedību un uzdot Tiesai šādus prejudiciālus jautājumus:

20

Ar pirmo jautājumu iesniedzējtiesa būtībā vaicā, vai Regula Nr. 261/2004, un it īpaši tās 7. panta 1. punkts, ir jāinterpretē tādējādi, ka aviopasažieris, kurš ir saņēmis kompensāciju lidojuma atcelšanas dēļ un ir piekritis viņam piedāvātajam lidojumam ar mainītu maršrutu, var pretendēt uz kompensācijas piešķiršanu lidojuma ar mainītu maršrutu kavēšanās dēļ, ja šī kavēšanās sasniedz tādu stundu skaitu, kas dod tiesības uz kompensāciju, un lidojumam ar mainītu maršrutu un atceltajam lidojumam ir viens un tas pats apkalpojošais gaisa pārvadātājs.

21

Šajā ziņā ir jāatgādina, ka saskaņā ar Regulas Nr. 261/2004 5. panta 1. punkta a) apakšpunktu, to skatot kopsakarā ar šīs regulas 8. panta 1. punktu, lidojuma atcelšanas gadījumā apkalpojošais gaisa pārvadātājs attiecīgajiem pasažieriem piedāvā triju dažādu veidu atbalstu, proti, vai nu biļetes pilnas cenas atlīdzinājumu un attiecīgā gadījumā papildus tam – atpakaļceļa lidojumu uz sākotnējo izlidošanas vietu, vai maršruta maiņu līdz viņu galamērķim pēc iespējas agrāk, vai arī šādu maršruta maiņu vēlākā dienā atbilstīgi pasažiera vēlmēm, ja ir pieejamas brīvas vietas.

22

Pamatlietā pēc attiecīgo pasažieru rezervētā lidojuma atcelšanas Finnair viņiem izmaksāja kompensāciju atbilstoši Regulas Nr. 261/2004 7. pantam un saskaņā ar šīs regulas 8. panta 1. punktu viņiem izteica piedāvājumu mainīt maršrutu, kam viņi piekrita. Lidaparāta, ar ko tika veikts lidojums ar mainītu maršrutu, tehniskas problēmas dēļ viņi galamērķī ielidoja vairāk nekā ar sešu stundu ilgu kavēšanos salīdzinājumā ar ielidošanas laiku, kas bija paredzēts piedāvājumā, kuram viņi bija piekrituši.

23

Tiesa ir nospriedusi – ir jāuzskata, ka tādu lidojumu, kuri ir kavējušies, pasažieriem ir tiesības saņemt Regulas Nr. 261/2004 5. panta 1. punkta c) apakšpunktā, to lasot kopsakarā ar šīs regulas 7. panta 1. punktu, paredzēto kompensāciju, ja viņi savu galamērķi sasniedz trīs vai vairāk stundu pēc ielidošanas laika, kuru šim lidojumam ir paredzējis gaisa pārvadātājs (šajā nozīmē skat. spriedumus, 2009. gada 19. novembris, Sturgeon u.c., C‑402/07 un C‑432/07, EU:C:2009:716, 61. punkts, kā arī 2012. gada 23. oktobris, Nelson u.c., C‑581/10 un C‑629/10, EU:C:2012:657, 38. punkts).

24

Tādā lietā kā pamatlieta līdz ar to rodas jautājums, vai uz iepriekšējā punktā pieminētajām tiesībām saņemt kompensāciju, kas ir paredzēta lidojumu, kuri kavējas, pasažieriem, var atsaukties arī tie pasažieri, kas pēc lidojuma atcelšanas, saistībā ar kuru viņi ir saņēmuši kompensāciju, ir piekrituši lidojumam ar mainītu maršrutu, ko gaisa pārvadātājs viņiem ir piedāvājis saskaņā ar Regulas Nr. 261/2004 8. panta 1. punktu, un savu galamērķi ir sasnieguši trīs vai vairāk stundu pēc ielidošanas laika, kuru šim lidojumam ar mainītu maršrutu bija paredzējis gaisa pārvadātājs.

25

Šajā ziņā ir jānorāda, ka Regulas Nr. 261/2004 3. panta, kurā ir noteikta minētās regulas piemērošanas joma, 2. punktā ir noteikts, ka minēto regulu piemēro ar noteikumu, ka pasažieriem ir apstiprināta rezervācija uz konkrēto lidojumu vai gaisa pārvadātājs vai ceļojuma rīkotājs pasažierus tā lidojuma vietā, uz kuru tie bija rezervējuši biļetes, ir pārcēlis uz citu lidojumu neatkarīgi no iemesla.

26

No šīs tiesību normas izriet, ka Regula Nr. 261/2004 ir piemērojama tostarp situācijā, kurā gaisa pārvadātājs aviopasažieri pēc viņa rezervētā lidojuma atcelšanas ir pārcēlis uz lidojumu uz viņa galamērķi ar mainītu maršrutu.

27

Ir jākonstatē, ka Regulā Nr. 261/2004 nav ietverta neviena tiesību norma, kuras mērķis būtu ierobežot tādā maršruta maiņas situācijā kā pamatlietā aplūkotā esošu pasažieru tiesības, tostarp potenciāli ierobežot viņu tiesības saņemt kompensāciju.

28

No minētā izriet, ka saskaņā ar šī sprieduma 23. punktā minēto judikatūru aviopasažieris, kurš pēc tam, kad ir piekritis lidojumam ar mainītu maršrutu, ko pēc viņa lidojuma atcelšanas viņam ir piedāvājis gaisa pārvadātājs, savu galamērķi ir sasniedzis trīs vai vairāk stundu pēc ielidošanas laika, kādu lidojumam ar mainītu maršrutu sākotnēji bija paredzējis šis gaisa pārvadātājs, ir tiesības saņemt kompensāciju.

29

Šo interpretāciju it īpaši apstiprina vēl divi apsvērumi.

30

Pirmkārt, no Regulas Nr. 261/2004 2. apsvēruma izriet, ka tās mērķis ir novērst nopietnas problēmas un sarežģījumus, ko izraisa iekāpšanas atteikums, lidojuma atcelšana vai ilga kavēšanās.

31

Pasažieri, kuri ir piedzīvojuši tādu lidojumu atcelšanu vai ilgu kavēšanos kā pamatlietā aplūkotā, ar šādiem sarežģījumiem ir saskārušies gan saistībā ar viņu sākotnēji rezervētā lidojuma atcelšanu, gan vēlāk viņu lidojuma ar mainītu maršrutu ilgās kavēšanās dēļ. Līdz ar to mērķim novērst šīs nopietnās problēmas un sarežģījumus atbilstoši ir piešķirt šiem pasažieriem tiesības saņemt kompensāciju saistībā ar katru no šiem secīgajiem sarežģījumiem.

32

Otrkārt, šādā situācijā, ja uz gaisa pārvadātāju neattiektos pienākums izmaksāt attiecīgajiem pasažieriem kompensāciju, tam ar Regulas Nr. 261/2004 8. panta 1. punktu noteiktā pienākuma sniegt atbalstu neievērošana paredzētajos apstākļos neradītu sekas. Tā kā pienākumam izmaksāt kompensāciju neapstrīdami ir stimulējoša ietekme uz minēto pārvadātāju attiecībā uz šī atbalsta faktisko īstenošanu, šādu seku neesamība izraisītu to, ka tiktu apdraudēta pasažieru tiesību mainīt maršrutu ievērošana, kas būtu pretrunā šīs regulas 1. apsvērumā noteiktajam augsta līmeņa aizsardzības mērķim.

33

Ņemot vērā iepriekš minētos apsvērumus, uz pirmo jautājumu ir jāatbild, ka Regula Nr. 261/2004, un it īpaši tās 7. panta 1. punkts, ir jāinterpretē tādējādi, ka aviopasažieris, kurš ir saņēmis kompensāciju lidojuma atcelšanas dēļ un ir piekritis viņam piedāvātajam lidojumam ar mainītu maršrutu, var pretendēt uz kompensācijas piešķiršanu lidojuma ar mainītu maršrutu kavēšanās dēļ, ja šī kavēšanās sasniedz tādu stundu skaitu, kas dod tiesības uz kompensāciju, un lidojumam ar mainītu maršrutu un atceltajam lidojumam ir viens un tas pats apkalpojošais gaisa pārvadātājs.

34

Ar otro jautājumu iesniedzējtiesa būtībā vaicā, vai Regulas Nr. 261/2004 5. panta 3. punkts ir jāinterpretē tādējādi, ka gaisa pārvadātājs, lai atbrīvotos no sava pienākuma izmaksāt kompensāciju, var atsaukties uz “ārkārtējiem apstākļiem” šīs tiesību normas izpratnē, kurus ir izraisījis tā sauktās on condition detaļas – t.i., detaļas, kas tiek aizstāta tikai iepriekšējās detaļas bojājuma dēļ, – bojājums, ja tas vienmēr krājumā glabā nomaiņas detaļu.

35

Iesākumā ir jānorāda, kā ir atgādināts Tiesas Ieteikumu valstu tiesām par prejudiciālās tiesvedības ierosināšanu (OV 2018, C 257, 1. lpp.) 11. punktā, ka, lai gan sprieduma pasludināšanai Tiesa noteikti ņem vērā pamatlietas tiesiskos un faktiskos apstākļus, kā tos ir definējusi iesniedzējtiesa lūgumā sniegt prejudiciālu nolēmumu, tā pati nepiemēro Savienības tiesības šajā strīdā. Lemjot par Savienības tiesību interpretāciju vai spēkā esamību, Tiesa cenšas sniegt lietderīgu atbildi pamatlietas atrisināšanai, tomēr tieši iesniedzējtiesai no šīs atbildes ir jāizdara konkrēti secinājumi.

36

Ņemot vērā tieši šos ieteikumus, Tiesa centīsies iesniedzējtiesai sniegt visu lietderīgo informāciju tajā izskatāmās lietas atrisināšanai.

37

Šajā ziņā ir jāatgādina, ka saskaņā ar Regulas Nr. 261/2004 5. panta 3. punktu, lasot to minētās regulas 14. un 15. apsvēruma gaismā un atkāpjoties no šī panta 1. punkta noteikumiem, gaisa pārvadātājs ir atbrīvots no sava pienākuma izmaksāt pasažieriem kompensācijas saskaņā ar šīs regulas 7. pantu, ja tas var pierādīt, ka lidojuma atcelšanu vai arī trīs vai vairāk stundu ilgu kavēšanos ir izraisījuši “ārkārtēji apstākļi”, no kuriem nevarētu izvairīties pat tad, ja tiktu veikti visi iespējamie pasākumi, vai šādu apstākļu iestāšanās gadījumā tas ir veicis situācijai atbilstošus pasākumus, izmantojot visus tā rīcībā esošos personāla vai materiālos un finanšu resursus, lai izvairītos no tā, ka tas izraisa attiecīgā lidojuma atcelšanu vai ilgu kavēšanos (spriedums, 2019. gada 26. jūnijs, Moens, C‑159/18, EU:C:2019:535, 15. punkts un tajā minētā judikatūra).

38

Saskaņā ar pastāvīgo judikatūru kā “ārkārtēji apstākļi” Nr. 261/2004 5. panta 3. punkta izpratnē var tikt kvalificēti notikumi, kas sava rakstura vai cēloņa dēļ nav tipiski attiecīgā gaisa pārvadātāja normālai darbībai un ir ārpus tā faktiskās kontroles, turklāt šie divi nosacījumi ir kumulatīvi (spriedumi, 2019. gada 4. aprīlis, Germanwings, C‑501/17, EU:C:2019:288, 20. punkts, un 2019. gada 26. jūnijs, Moens, C‑159/18, EU:C:2019:535, 16. punkts).

39

To paturot prātā, tehniski bojājumi, kas ir tipiski gaisa kuģu apkopei, paši par sevi principā nevar būt “ārkārtēji apstākļi” šīs regulas 5. panta 3. punkta izpratnē (šajā nozīmē skat. spriedumu, 2008. gada 22. decembris, Wallentin‑Hermann, C‑549/07, EU:C:2008:771, 25. punkts).

40

Tiesa ir paudusi uzskatu, ka gaisa pārvadātāji, ņemot vērā īpašos apstākļus, kādos notiek gaisa pārvadājumi, un gaisa kuģu tehniskās sarežģītības līmeni, regulāri sastopas ar šādiem bojājumiem (spriedums, 2019. gada 4. aprīlis, Germanwings, C‑501/17, EU:C:2019:288, 22. punkts un tajā minētā judikatūra).

41

Konkrētāk, ārkārtējs apstāklis nav dažu gaisa kuģa detaļu priekšlaicīgs, pat pēkšņs bojājums, jo tas principā ir nesaraujami saistīts ar lidaparāta darbības sistēmu (šajā nozīmē skat. spriedumu, 2019. gada 4. aprīlis, Germanwings, C‑501/17, EU:C:2019:288, 21. punkts un tajā minētā judikatūra).

42

Šķiet, ka tādas tā sauktās on condition detaļas kā pamatlietā aplūkotā – kuru gaisa pārvadātājs ir bijis gatavs nomainīt, vienmēr krājumā glabādams nomaiņas detaļu, – bojājums atbilstoši šī sprieduma 38. punktā atgādinātajai Tiesas judikatūrai ir notikums, kas sava rakstura vai cēloņa dēļ ir tipisks minētā gaisa pārvadātāja normālai darbībai un nav ārpus tā faktiskās kontroles, ja vien šāds bojājums nav nesaraujami saistīts ar lidaparāta darbības sistēmu, bet tas ir jāpārbauda iesniedzējtiesai.

43

Ņemot vērā iepriekš minētos apsvērumus, uz otro jautājumu ir jāatbild, ka Regulas Nr. 261/2004 5. panta 3. punkts ir jāinterpretē tādējādi, ka gaisa pārvadātājs, lai atbrīvotos no sava pienākuma izmaksāt kompensāciju, nevar atsaukties uz “ārkārtējiem apstākļiem” šīs tiesību normas izpratnē, kurus ir izraisījis tā sauktās on condition detaļas – t.i., detaļas, kas tiek aizstāta tikai iepriekšējās detaļas bojājuma dēļ, – bojājums, ja tas vienmēr krājumā glabā nomaiņas detaļu, izņemot gadījumu, kurš ir jāpārbauda iesniedzējtiesai, kad šāds bojājums ir notikums, kas sava rakstura vai cēloņa dēļ nav tipisks minētā gaisa pārvadātāja normālai darbībai un ir ārpus tā faktiskās kontroles, tomēr ņemot vērā, ka tad, ja šis bojājums principā ir nesaraujami saistīts ar lidaparāta darbības sistēmu, tas par šādu notikumu nav jāuzskata.

44

Attiecībā uz pamatlietas pusēm šī tiesvedība ir stadija procesā, kuru izskata iesniedzējtiesa, un tā lemj par tiesāšanās izdevumiem. Izdevumi, kas radušies, iesniedzot apsvērumus Tiesai, un kas nav minēto pušu izdevumi, nav atlīdzināmi.

Ar šādu pamatojumu Tiesa (astotā palāta) nospriež: