Access to European Union law
<a href="https://eur-lex.europa.eu/content/help/eurlex-content/experimental-features.html" target="_blank">More about the experimental features corner</a>
Choose the experimental features you want to try
EUR-Lex
Access to European Union law

This document is an excerpt from the EUR-Lex website

You are here
Use quotation marks to search for an "exact phrase". Append an asterisk (*) to a search term to find variations of it (transp*, 32019R*). Use a question mark (?) instead of a single character in your search term to find variations of it (ca?e finds case, cane, care).
Search tips
Need more search options? Use the Advanced search

Document 62016TN0435

    Lieta T-435/16: Prasība, kas celta 2016. gada 22. decembrī – MS/Komisija

    OV C 70, 6.3.2017, p. 21–22 (BG, ES, CS, DA, DE, ET, EL, EN, FR, HR, IT, LV, LT, HU, MT, NL, PL, PT, RO, SK, SL, FI, SV)

    6.3.2017   

    LV

    Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

    C 70/21

    Prasība, kas celta 2016. gada 22. decembrī – MS/Komisija

    (Lieta T-435/16)

    (2017/C 070/30)

    Tiesvedības valoda – franču

    Lietas dalībnieki

    Prasītājs: MS (Castries, Francija) (pārstāves – L. Levi un M. Vandenbussche, advokātes)

    Atbildētāja: Eiropas Komisija

    Prasītāja prasījumi:

    Prasītājs lūdz Vispārējo tiesu:

    —

    atzīt šo prasību par pieņemamu un pamatotu;

    līdz ar to

    —

    atcelt Komisijas 2016. gada 16. jūnijā pieņemto lēmumu, ar kuru atteikta prasītāja personas datu izpaušana;

    —

    atlīdzināt no Eiropas Komisijas nepareizās rīcības izrietošo nemateriālo kaitējumu, kas novērtēts ex aequo et bono EUR 20 000 apmērā;

    —

    piespriest atbildētājai atlīdzināt visus tiesāšanās izdevumus.

    Pamati un galvenie argumenti

    Prasības pamatošanai prasītājs izvirza vienu pamatu par Eiropas Parlamenta un Padomes 2000. gada 18. decembra Regulas (EK) Nr. 45/2001 par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi Kopienas iestādēs un struktūrās un par šādu datu brīvu apriti (OV 2001, L 8, 1. lpp.), konkrēti, tās 8., 13. un 20. panta pārkāpumu. Prasītājs arī atsaucas uz to, ka esot pārkāptas gan pamattiesības uz piekļuvi personas datiem, gan tiesības uz privātās dzīves neaizskaramību, kā arī esot izdarīts tiesību uz aizstāvību principa, pušu procesuālo tiesību vienlīdzības un tiesību uz labu pārvaldību pārkāpums. Turklāt apstrīdētā lēmuma pamatojums esot nepienācīgs un nedibināts. Katra šī pretlikumība ir uzskatāma par pārkāpumu, kura rezultātā prasītājam ir nodarīts reāls un droši zināms kaitējums.

    Top