Choose the experimental features you want to try

This document is an excerpt from the EUR-Lex website

Document 62016TN0289

    Lieta T-289/16: Prasība, kas celta 2016. gada 3. jūnijā – Inox Mare/Komisija

    OV C 270, 25.7.2016, p. 63–64 (BG, ES, CS, DA, DE, ET, EL, EN, FR, HR, IT, LV, LT, HU, MT, NL, PL, PT, RO, SK, SL, FI, SV)

    25.7.2016   

    LV

    Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

    C 270/63


    Prasība, kas celta 2016. gada 3. jūnijā – Inox Mare/Komisija

    (Lieta T-289/16)

    (2016/C 270/69)

    Tiesvedības valoda – itāļu

    Lietas dalībnieki

    Prasītāja: Inox Mare (Rimini, Itālija) (pārstāvis – R. Holzeisen, advokāts)

    Atbildētāja: Eiropas Komisija

    Prasītājas prasījumi:

    atcelt Final Report OF/2013/0086/B1 THOR (2015) 40189 – 26.11.2015., ņemot vērā tajā pieļauto būtisko prettiesiskumu;

    un līdz ar to atcelt Recommendation for action to be taken following an OLAF investigation THOR (2015) 4257 – 09.12.2015.;

    piespriest atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

    Pamati un galvenie argumenti

    Šī prasība ir vērsta pret apstrīdētajiem aktiem, ciktāl tajos ir konstatēts, ka noteiktu gadu garumā prasītāja ir izvairījusies no muitas nodokļu un antidempinga maksājumu samaksas. Prasītāja šajā ziņā apgalvo, ka tā ir ievedusi ievērojamu daudzumu nerūsējošā tērauda savienotājelementu izstrādājumu, paļaujoties uz to, ko Filipīnu muitas iestāde bija plaši apliecinājusi attiecībā uz divu Filipīnu sabiedrību piegādāto preču apgalvoto Filipīnu izcelsmi, līdz brīdim, kad tā bija uzzinājusi, ka Eiropas Savienība ir uzsākusi pretapiešanas procedūru attiecībā uz Filipīnām, pamatojoties uz aizdomām, ka iepriekš minētās preces patiesībā ir bijušas Taivānas izcelsmes preces un tādējādi vienkārši ir tikušas pārsūtītas no Taivānas caur Filipīnām uz Eiropas Savienību.

    Prasības pamatošanai prasītāja izvirza divus pamatus.

    1.

    Ar pirmo pamatu vispirms tiek apgalvots aktu, pret kuriem ir vērsta prasība, apstrīdamais raksturs atbilstoši LESD 263. pantam.

    Šajā ziņā tiek apgalvots, ka apstrīdētajiem aktiem, lai arī no to nosaukuma varētu prezumēt pretējo, būtībā ir saistošs spēks attiecībā uz Itālijas muitas iestādi un tie rada tiešas juridiskas sekas, kas kaitē prasītājas interesēm un personiskajām un faktiskajām tiesībām, izmainot tās tiesisko stāvokli, un tas tā ir, ņemot vērā 1) muitas nodokļu “Savienības pašas resursu” raksturu un no tā izrietošos pienākumus dalībvalstīm, kurām ir vienīgi pienākums iekasēt šos muitas nodokļus, 2) OLAF kā administratīvas izmeklēšanas struktūras raksturu, kura aizstāj Eiropas Komisiju saistībā ar ārējām izmeklēšanām, un 3) Eiropas Komisijas lomu kā Eiropas Savienības iestādei, kurai ir izpildfunkcijas, piemērojot Eiropas Savienības Muitas kodeksu.

    Šajā tiesiskajā kontekstā noliedzot prasītājas apstrīdēto OLAF aktu tieši apstrīdamo raksturu LESD 263. panta izpratnē, nozīmētu liegt prasītājai tās pamattiesības uz efektīvu tiesību aizsardzību un tādējādi – Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 47. panta un ECPAK 13. panta pārkāpumu.

    2.

    Ar otro pamatu tiek apgalvots apstrīdēto aktu prettiesiskums.

    Šajā ziņā tiek apgalvots, ka Final Report OF/2013/0086/B1 – THOR (2015) 40189 nav ietverts neviens pamatelements, kuru likumdevējs ir saistoši paredzējis Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 11. septembra Regulā (ES, Euratom) Nr. 883/2013 (1), un tādēļ tas ir pilnībā prettiesisks un tam nav absolūti nekādas pierādījuma vērtības.

    Apstrīdētajā aktā esot pieļauts šāds prettiesiskums: nav ietvertas norādes par procesuālajām garantijām, izmeklēšanā iesaistītajām personām, prasītājas juridisko pārstāvju uzklausīšanu; sākotnējo juridisko kvalificēšanu, ir nepamatots un pretrunīgs kompetento iestāžu atbildības noraidījums, OLAF pieļauts pienākuma veikt tās izmeklēšanu objektīvi un neatkarīgi un ievērojot nevainīguma prezumpcijas principu, pārkāpums, kā arī galīgajā ziņojumā ir ietverta kļūdaina informācija izmeklēšanas neveikšanas dēļ.

    Visu iepriekš minēto prettiesiskuma aspektu dēļ ieteikums, ko OLAF ģenerāldirekcija ir adresējusi Itālijas Republikas Agenzia delle Dogane e dei Monopoli [Muitas un monopolu aģentūrai] par visu to pasākumu veikšanu, kas ir vajadzīgi, lai atgūtu no prasītājas muitas nodokļus, vispār nav pamatots un līdz ar to ir prettiesisks.


    (1)  Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 11. septembra Regula (ES, Euratom) Nr. 883/2013 par izmeklēšanu, ko veic Eiropas Birojs krāpšanas apkarošanai (OLAF), un ar ko atceļ Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1073/1999 un Padomes Regulu (Euratom) Nr. 1074/1999 (OV 2013, L 248, 1. lpp.).


    Top