–

Kubota (UK) Ltd un EP Barrus Ltd vārdā – V. Sloane, barrister, un S. Cock,

–

Apvienotās Karalistes valdības vārdā – C. Crane un M. Fell, pārstāvji,

–

Eiropas Komisijas vārdā – A. Caeiros un J. Hradil, pārstāvji,

1

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu ir par to, kā interpretēt kombinētās nomenklatūras pozīcijas 8704 10 10 un 8704 21 91 Padomes Regulā (EEK) Nr. 2658/87 (1987. gada 23. jūlijs) par tarifu un statistikas nomenklatūru un kopējo muitas tarifu (OV 1987, L 256, 1. lpp.), redakcijā, kāda izriet no Komisijas Īstenošanas regulas (ES) Nr. 927/2012 (2012. gada 9. oktobris) (OV 2012, L 304, 1. lpp.) (turpmāk tekstā – “KN”), kā arī par Komisijas Īstenošanas regulas (ES) 2015/221 (2015. gada 10. februāris) par atsevišķu preču klasifikāciju kombinētajā nomenklatūrā (OV 2015, L 37, 1. lpp.) spēkā esamību.

2

Šis lūgums tika iesniegts tiesvedībā starp Kubota (UK) Ltd un EP Barrus Ltd, no vienas puses, un Commissioners for Her Majesty’s Revenue & Customs (Apvienotās Karalistes Ieņēmumu un muitas dienests), no otras puses, jautājumā par preču pārvadāšanai paredzētu transportlīdzekļu, ko šīs sabiedrības importē Eiropas Savienībā, tarifa klasifikāciju.

3

Padomes Regulas (EEK) Nr. 2913/92 (1992. gada 12. oktobris) par Kopienas Muitas kodeksa izveidi (OV 1992, L 302, 1. lpp.) 2. pantā ir noteikts:

“1.   Kopienas muitas noteikumi ir vienveidīgi piemērojami visā Kopienas muitas teritorijā, ja citādi nenosaka starptautiskas konvencijas vai ierobežotas ģeogrāfiska vai ekonomiska apjoma paražas, vai atsevišķi Kopienas pasākumi.

2.   Atsevišķas muitas noteikumu normas var piemērot arī ārpus Kopienas muitas teritorijas īpaši reglamentētu jomu vai starptautisku konvenciju ietvaros.”

4

Šīs regulas 12. panta 6. punkta pirmajā daļā ir noteikts:

“Spēku zaudējušas saistošās izziņas par tarifu turētājs drīkst šo izziņu vēl izmantot sešus mēnešus no publikācijas vai paziņojuma dienas saskaņā ar 5. punkta a) punkta i) vai ii) apakšpunktu vai b) punkta i) vai ii) apakšpunktu, ja viņš, pamatojoties uz saistošo izziņu, pirms šā tarifa pasākuma pieņemšanas, ir noslēdzis saistošu līgumus par konkrētu preču pirkšanu vai pārdošanu. Attiecībā uz tādiem produktiem, par kuriem, veicot muitas formalitātes, iesniedz ievešanas, izvešanas vai iepriekš noteiktas kompensācijas sertifikātu, sešu mēnešu termiņu tomēr aizstāj ar sertifikāta derīguma termiņu.”

5

KN, kas ir ieviesta ar Regulu Nr. 2658/87, pamatā ir preču aprakstīšanas un kodēšanas harmonizētā sistēma (turpmāk tekstā – “HS”), kuru ir izstrādājusi Muitas sadarbības padome, kas vēlāk kļuvusi par Pasaules Muitas organizāciju (PMO), un kura ir izveidota ar 1983. gada 14. jūnijā Briselē noslēgto Starptautisko konvenciju par preču aprakstīšanas un kodēšanas harmonizēto sistēmu. Šī konvencija un tās 1986. gada 24. jūnija grozījumu protokols Eiropas Ekonomikas kopienas vārdā ir apstiprināti ar Padomes Lēmumu 87/369/EEK (1987. gada 7. aprīlis) (OV 1987, L 198, 1. lpp.).

6

KN pirmā daļa ietver ievada noteikumu kopumu. Šīs daļas I sadaļas, kas ir veltīta vispārīgiem noteikumiem, A nodaļā “Vispārīgi [KN] interpretācijas noteikumi” ir paredzēts:

“[KN] preces klasificē pēc šādiem principiem.

[..]

[..].”

7

KN pozīcijā 8704 ir noteikts šādi:

8

Regulas 2015/221, kas pieņemta saskaņā ar Regulas Nr. 2658/87 9. panta 1. punkta a) apakšpunktu, pielikumā preces, kas uzskaitītas šīs regulas pielikumā ietvertās tabulas 1. slejā, ir klasificētas ar atbilstošu KN kodu, kāds ir minēts 2. slejā, saskaņā ar minētās tabulas 3. slejā norādītajiem pamatojumiem. Šī pielikuma teksts ir šāds:

9

2011. gada 6. maija Eiropas Savienības Kombinētās nomenklatūras skaidrojumos (OV 2011, C 137, 1. lpp.; turpmāk tekstā – “KN skaidrojumi”) ir noteikts attiecībā uz kodu 8704:

10

Saskaņā ar šī sprieduma 5. punktā minētās starptautiskās konvencijas 6. panta 1. punktu komiteja ar nosaukumu “Harmonizētās sistēmas komiteja”, kuras sastāvā ir katras līgumslēdzējpuses pārstāvji, tika izveidota Muitas sadarbības padomes ietvaros. Komitejas uzdevums ir iesniegt labojumus minētajā konvencijā un sagatavot paskaidrojumus (turpmāk tekstā – “HS paskaidrojošās piezīmes”), rekomendācijas saistībā ar klasifikāciju un citas rekomendācijas saistībā ar HS interpretāciju.

11

HS paskaidrojošo piezīmju apakšpozīcijā 8704 10 ir noteikts:

“Šajā apakšpozīcijā ietilpstošie pašizgāzēji no citiem automobiļiem, kas paredzēti preču pārvadāšanai (it īpaši kravas automobiļi ar pacēlāju), parasti atšķiras ar to, ka tiem piemīt šādas īpašības:

Tomēr ir jāatzīmē, ka noteikti pašizgāzēji ir īpaši paredzēti izmantošanai raktuvēs vai tuneļos, kā, piemēram, tos, kas ir aprīkoti ar apakšā atveramu pacēlāju. Tiem ir dažas iepriekšminētās īpašības, bet tiem nav kabīnes un pagarinātas pacēlāja virsmas aizsardzības nolūkos.”

12

Pēc Upper Tribunal (Tax and Chancery Chamber) (Administratīvā virstiesa (Nodokļu un kanclera kompetences lietu palāta), Apvienotā Karaliste) lēmuma nodokļu un muitas pārvalde pēc prasītāju pamatlietā lūguma tiem izsniedza saistošās izziņas par tarifu (turpmāk tekstā – “SIT”), noteiktus preču pārvadāšanai paredzētus mehāniskos transportlīdzekļus, kurus tās importēja kā pašizgāzējus, klasificējot KN apakšpozīcijā 8704 10.

13

2014. gadā Muitas kodeksa komiteja uzsāka klasifikācijas pārbaudi konkrētiem kravas transportlīdzekļiem, kas bija pamatota, kā apgalvo iesniedzējtiesa, ar Upper Tribunal (Tax and Chancery Chamber) (Administratīvā virstiesa (Nodokļu un kanclera kompetences lietu palāta)) lēmumu. Pēc šīs pārbaudes Eiropas Komisija pieņēma Regulu 2015/221, kurā pamatlietā apskatāmajiem transportlīdzekļiem līdzīga veida transportlīdzekļi tiek klasificēti apakšpozīcijā 8704 21 91. Šī komiteja īstenoja minēto regulu, savukārt nodokļu un muitas pārvalde informēja prasītājas pamatlietā par SIT atsaukšanu.

14

Prasītājas pamatlietā pārsūdzēja šo nolēmumu par atsaukšanu iesniedzējtiesā, balstoties uz diviem pamatiem. Ar pirmo pamatu tās apgalvoja, ka Regula 2015/221 nav piemērojama to importētajiem transportlīdzekļiem, un ar otro pamatu – ka šī regula ir spēkā neesoša tiktāl, ciktāl tajā transportlīdzeklis, kas minēts tās pielikumā, tiek klasificēts apakšpozīcijā 8704 21 91.

15

Konstatējusi, ka Regula 2015/221 ir piemērojama pamatlietā apskatāmajiem transportlīdzekļiem, iesniedzējtiesa uzskata, ka prasītāju pamatlietā argumenti, kas apšauba šīs regulas spēkā esamību, neesot nepamatoti.

16

Šajos apstākļos First-tier Tribunal (Tax Chamber) (Administratīvā pirmās instances tiesa (Nodokļu lietu palāta), Apvienotā Karaliste) nolēma apturēt tiesvedību un uzdot Tiesai šādus prejudiciālus jautājumus:

17

Vispirms Komisija apstrīd uzdoto jautājumu pieņemamību, jo Regulas 2015/221 spēkā esamības problēma ir tīri hipotētiska. Iemesli, kādēļ pamatlietā apskatāmās SIT nodokļu un muitas pārvalde atcēla, nav skaidri, jo prasītājas pamatlietā varēja saskaņā ar šīs regulas 2. pantu un Regulas Nr. 2913/92 12. panta 6. punktu turpināt uz tām atsaukties līdz 2015. gada 5. jūnijam.

18

Šajā ziņā uzreiz ir jāatgādina, ka saskaņā ar Tiesas pastāvīgo judikatūru LESD 267. pantā noteiktās procedūras ietvaros tikai valsts tiesa, kura izskata strīdu un kurai ir jāuzņemas atbildība par pieņemamo tiesas nolēmumu, ir tā, kas, ņemot vērā lietas īpatnības, var izvērtēt gan Tiesai uzdoto jautājumu nepieciešamību, gan to atbilstību. Tādēļ, ja uzdotie jautājumi attiecas uz Savienības tiesību interpretāciju, Tiesai principā ir jālemj (spriedums, 2017. gada 26. janvāris, Banco Primus, C‑421/14, EU:C:2017:60, 29. punkts un tajā minētā judikatūra).

19

Ar LESD 267. pantu noteiktās sadarbības starp Tiesu un valsts tiesām procedūras kontekstā uz jautājumiem par Savienības tiesībām attiecas atbilstības pieņēmums. Tiesa var atteikties lemt par valsts tiesas uzdotu prejudiciālu jautājumu saskaņā ar LESD 267. pantu tikai tad, ja, konkrēti, nav izpildītas Tiesas Reglamenta 94. pantā izvirzītās prasības attiecībā uz lūguma sniegt prejudiciālu nolēmumu saturu vai ja ir acīmredzams, ka Savienības tiesību normas interpretācijai vai spēkā esamības vērtējumam, ko lūgusi valsts tiesa, nav nekādas saistības ar pamatlietas faktiskajiem apstākļiem vai tās priekšmetu, vai ja problēmai ir hipotētisks raksturs (spriedums, 2017. gada 28. marts, Rosneft, C‑72/15, EU:C:2017:236, 50. punkts un tajā minētā judikatūra).

20

Šajā gadījumā, kaut arī no Tiesas rīcībā esošajiem lietas materiāliem neizriet, ka strīda pamatlietas priekšmets attiecas uz Regulas 2015/221 2. panta interpretāciju vai piemērojamību, tomēr prasītājas pamatlietā ar prasības otro pamatu apstrīd šīs regulas spēkā esamību, ciktāl tajā minētās preces tiek klasificētas KN apakšpozīcijā 8704 21 91. Iesniedzējtiesa, kura apgalvo, ka pamatlietā apskatāmie transportlīdzekļi ietilpst minētās regulas piemērošanas jomā, uzskata, ka šī strīda atrisināšanas nolūkā ir nepieciešama Tiesas atbilde par tās spēkā esamību.

21

Šādos apstākļos, tā kā prejudiciālajos jautājumos izvirzītajai problēmai nav hipotētiska rakstura, šie jautājumi ir pieņemami.

22

Ar pirmo un otro jautājumu, kuri ir jāizvērtē kopā, iesniedzējtiesa būtībā jautā par Regulas 2015/221 spēkā esamību.

23

Vispirms ir jāatgādina, ka saskaņā ar Tiesas pastāvīgo judikatūru Eiropas Savienības Padome ir piešķīrusi Komisijai plašu rīcības brīvību, lai tā, sadarbojoties ar dalībvalstu muitas dienestu ekspertiem, varētu precizēt to tarifa pozīciju saturu, kas ir jāņem vērā, klasificējot konkrētu preci. Tomēr Komisijas pilnvaras noteikt pasākumus, kas paredzēti Regulas Nr. 2658/87 9. pantā, neļauj tai grozīt tarifa pozīciju saturu un piemērojamību (spriedums, 2004. gada 4. marts, Krings, C‑130/02, EU:C:2004:122, 26. punkts un tajā minētā judikatūra).

24

Šajā gadījumā ir jāpārbauda, vai Komisija, klasificējot Regulas 2015/221 pielikumā ietvertās tabulas 1. slejā minētos transportlīdzekļus tarifu klasifikācijas apakšpozīcijā 8704 21 91, nevis apakšpozīcijā 8704 10, grozīja šo divu tarifu apakšpozīciju saturu.

25

Šajā ziņā pastāvīgajā judikatūrā ir arī paredzēts, ka tiesiskās noteiktības un pārbaužu atvieglošanas interesēs izšķirošais kritērijs preču tarifu klasifikācijas ziņā vispārējā kārtā ir rodams attiecīgās preces objektīvajās pazīmēs un īpašībās, kas definētas KN pozīcijas un sadaļas vai nodaļas formulējumā (spriedumi, 2006. gada 27. aprīlis, Kawasaki Motors Europe, C‑15/05, EU:C:2006:259, 38. punkts; 2009. gada 29. oktobris, Dinter un Europol Frost‑Food, C‑522/07 un C‑65/08, EU:C:2009:663, 29. punkts, kā arī 2010. gada 22. decembris, Premis Medical, C‑273/09, EU:C:2010:809, 42. punkts).

26

Turklāt izstrādājuma mērķis var būt objektīvs klasifikācijas kritērijs, ciktāl tas minētajam produktam ir raksturīgs, un šo raksturīgumu var novērtēt, ievērojot tā objektīvās iezīmes un īpatnības (spriedums, 2017. gada 22. marts, GROFA u.c., C‑435/15 un C‑666/15, EU:C:2017:232, 40. punkts).

27

Šajā gadījumā, kā tas izriet no Regulas 2015/221 pielikumā ietvertās tabulas 1. slejas paša formulējuma attiecībā uz apakšpozīciju 8704 21 91, tajā minētais transportlīdzeklis ir jauns pilnpiedziņas kravas transportlīdzeklis ar aptuveno neto svaru 630 kg, ar nebremzētu vilces jaudu 750 kg un izmēriem apmēram 300 × 160 cm. Transportlīdzeklim ir vaļēja kabīne ar divām sēdvietām, kas aprīkota ar aizsargrāmi pilnīgas apgāšanās gadījumam, kravas platforma no stingra tērauda rāmja ar stingru plakanu pašizgāzējkorpusu, kā arī manuāli darbināms izgāšanas mehānisms. Aprīkotam ar riepām bezceļa apstākļiem un zemes darbiem, sakabes ierīci un priekšējo sakabes ierīci, transportlīdzeklim ir ierobežots ātrums līdz 25 km/h un liela bremzes jauda. Transportlīdzeklis projektēts bezceļa apstākļiem, īpaši ļoti nelīdzenā apvidū. Transportlīdzeklis ir paredzēts daudzu darbību veikšanai, piemēram, stumšanai, piekabju vilkšanai, dzīvnieku pārvietošanai, augu, kastu, ūdens un iekārtu pārvadāšanai, munīcijas un dzīvnieku barības transportēšanai.

28

Jāatgādina, ka preces, kas ietilpst apakšpozīcijā 8704 10, saskaņā ar tās formulējumu ir “pašizgāzēji, kas nav paredzēti braukšanai [pa] automaģistrālēm [kas paredzēti izmantošanai ārpus autoceļu tīkla]”. Tāpēc šis formulējums jau uzreiz netieši nozīmē, ka, lai transportlīdzekli varētu klasificēt šajā apakšpozīcijā, tam ir jāatbilst diviem nosacījumiem, proti, jābūt pašizgāzējam un jābūt paredzētam izmantošanai ārpus autoceļu tīkla (spriedums, 2004. gada 16. septembris, DFDS, C‑396/02, EU:C:2004:536, 31. punkts).

29

Kā Komisija pati apstiprina, transportlīdzeklis, uz ko attiecas Regula 2015/221, atbilst nosacījumam attiecībā uz izmantošanu ārpus autoceļu tīkla, jo tas ir aprīkots ar riepām bezceļa apstākļiem un tā ātrums ir ierobežots līdz 25 km/h.

30

Vēl atliek noskaidrot, vai šāds transportlīdzeklis atbilst arī nosacījumam par pašizgāzēja īpašību.

31

Šajā ziņā ir jāatgādina, ka KN apakšpozīcija 8704 10 ir īpaša pozīcija transportlīdzekļiem, kas ir īpaši paredzēti dažādu materiālu pārvešanai un izkraušanai ārpus autoceļu tīkla (šajā nozīmē skat. spriedumu, 2007. gada 11. janvāris, B.A.S. Trucks, C‑400/05, EU:C:2007:22, 36. punkts) un ka pašizgāzēju būtiskākā raksturiezīme ir fakts, ka tie aprīkoti ar izgāšanas ierīci vai ar atveramu apakšu, kas ļauj pārvadāt šos materiālus (šajā nozīmē skat. spriedumu, 2004. gada 16. septembris, DFDS, C‑396/02, EU:C:2004:536, 32. punkts).

32

Turklāt saskaņā ar KN paskaidrojošajām piezīmēm apakšpozīcijās 8704 10 10 un 8704 10 90 tostarp ietilpst transportlīdzekļi, kas ir īpaši paredzēti smilšu, grants, zemes, akmeņu, tas ir, beramkravu pārvadāšanai un kalpo nolūkā tos izmantot karjeros, raktuvēs vai celtniecības objektos, ceļu, lidostu vai ostu izbūvēšanai.

33

Tāpēc ir jāizvērtē, vai Regulā 2015/221 paredzētais transportlīdzeklis ir speciāli paredzēts šādai īpašai izmantošanai.

34

Šajā ziņā no šīs pašas regulas formulējuma izriet, ka šāds transportlīdzeklis ir aprīkots ar vaļēju kabīni un kravas platformu ar 0,4 m3 jeb aptuveni 400 kg lielu ietilpību.

35

Tādējādi transportlīdzeklis, kas ir paredzēts Regulā 2015/221, tā kā tas nav īpaši robusts, tā ierobežotās kravnesības un atvērtās kabīnes dēļ, kas neaizsargā vadītāju no beramkravas materiāliem, ir paredzēts dažādu kravu, piemēram, augu vai dzīvnieku, iekārtu, kastu vai munīcijas transporta funkcijām.

36

Turklāt šo transportlīdzekli tā tehnisko un objektīvo īpašību dēļ nevar pielīdzināt transportlīdzekļiem, uz kuriem attiecas apakšpozīcija 8704 10, jo tam nav pašizgāzējiem raksturīgā robustuma, kas vajadzīgs, lai to izmantotu būvlaukumos (šajā nozīmē skat. spriedumu, 2007. gada 11. janvāris, B.A.S. Trucks, C‑400/05, EU:C:2007:22, 35. punkts).

37

Līdz ar to fakts, ka šāds transportlīdzeklis ir aprīkots ar pašizgāzēju, kas papildus ļauj transportēt nelielu daudzumu beramkravas materiālu, nav pamats apšaubīt tā klasifikācijas apakšpozīcijā 8704 21 91 pamatotību.

38

Visbeidzot, kā tas tika atgādināts šī sprieduma 23. punktā, Komisijai ir plaša rīcības brīvība, nosakot tarifu pozīciju saturu.

39

Tā kā Tiesai iesniegto lietas materiālu analīzes rezultātā nav konstatēts neviens spēkā neesamības pamats, tad tāds transportlīdzeklis kā Regulā 2015/221 aprakstītais ir pamatoti klasificēts apakšpozīcijā 8704 21 91, nevis apakšpozīcijā 8704 10.

40

Līdz ar to uz uzdotajiem jautājumiem ir jāatbild, ka to izvērtēšanā nav atklājies neviens apstāklis, kas varētu ietekmēt regulas spēkā esamību.

41

Attiecībā uz pamatlietas pusēm šī tiesvedība ir stadija procesā, kuru izskata iesniedzējtiesa, un tā lemj par tiesāšanās izdevumiem. Izdevumi, kas radušies, iesniedzot apsvērumus Tiesai, un kas nav minēto pušu izdevumi, nav atlīdzināmi.

Ar šādu pamatojumu Tiesa (sestā palāta) nospriež:

Uzdoto jautājumu izvērtēšanā nav atklājies neviens apstāklis, kas varētu ietekmēt Komisijas Īstenošanas regulas (ES) 2015/221 (2015. gada 10. februāris) par atsevišķu preču klasifikāciju kombinētajā nomenklatūrā spēkā esamību.