Access to European Union law
<a href="https://eur-lex.europa.eu/content/help/eurlex-content/experimental-features.html" target="_blank">More about the experimental features corner</a>
Choose the experimental features you want to try
EUR-Lex
Access to European Union law

This document is an excerpt from the EUR-Lex website

You are here
Use quotation marks to search for an "exact phrase". Append an asterisk (*) to a search term to find variations of it (transp*, 32019R*). Use a question mark (?) instead of a single character in your search term to find variations of it (ca?e finds case, cane, care).
Search tips
Need more search options? Use the Advanced search

Document 62015TN0742

    Lieta T-742/15 P: Apelācijas sūdzība, ko par Civildienesta tiesas 2015. gada 8. oktobra spriedumu apvienotajās lietās F-106/13 un F-25/14 DD/FRA 2015. gada 16. decembrī iesniedza DD

    OV C 111, 29.3.2016, p. 26–27 (BG, ES, CS, DA, DE, ET, EL, EN, FR, HR, IT, LV, LT, HU, MT, NL, PL, PT, RO, SK, SL, FI, SV)

    29.3.2016   

    LV

    Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

    C 111/26

    Apelācijas sūdzība, ko par Civildienesta tiesas 2015. gada 8. oktobra spriedumu apvienotajās lietās F-106/13 un F-25/14 DD/FRA2015. gada 16. decembrī iesniedza DD

    (Lieta T-742/15 P)

    (2016/C 111/32)

    Tiesvedības valoda – angļu

    Lietas dalībnieki

    Apelācijas sūdzības iesniedzējs: DD (Vīne, Austrija) (pārstāvji – L. Levi un M. Vandenbussche, advokāti)

    Otra lietas dalībniece: Eiropas Savienības Pamattiesību aģentūra (FRA)

    Apelācijas sūdzības iesniedzēja prasījumi:

    —

    daļēji atcelt 2015. gada 8. oktobra spriedumu apvienotajās lietās F-106/13 un F-25/14;

    —

    līdz ar to:

    —

    atcelt abus FRA lēmumus (apstrīdēto rājienu un līguma izbeigšanu) ne tikai procesuālu pārkāpumu dēļ, bet arī balstoties uz citiem pamatiem, kas izvirzīti prasības pieteikumā pirmajā instancē;

    —

    piešķirt apelācijas sūdzības iesniedzējam atbilstošu kompensāciju par morālo kaitējumu, kas ir nodarīts ar smago prettiesiskumu un pārkāpumu, kādi ir pieļauti administratīvajā izmeklēšanā un ar lēmumu izteikt rājienu. Šis morālais kaitējumus ir novērtēts ex aequo et bono EUR 15 000 apmērā;

    —

    piešķirt apelācijas sūdzības iesniedzējam atbilstošu kompensāciju par morālo kaitējumu, kas ir nodarīts prettiesisko procedūru un lēmumu izbeigt līgumu. Morālais kaitējumus ir novērtēts ex aequo et bono EUR 50 000 apmērā;

    —

    piespriest FRA atlīdzināt visus tiesāšanās izdevumus saistībā ar šo apelācijas sūdzību.

    Pamati un galvenie argumenti

    Savas apelācijas sūdzības pamatošanai apelācijas sūdzības iesniedzējs izvirza divus galvenos pamatus.

    1.

    Ar pirmo pamatu tiek apgalvots, ka Civildienesta tiesa ir pieļāvusi kļūdas tiesību piemērošanā, izskatīdama tikai sūdzību par procesuālo pārkāpumu par uzklausīšanas neesamību, kura dēļ tika atcelts gan lēmums izteikt rājienu, gan lēmums par līguma izbeigšanu, un atteikdamās izskatīt visus pārējos ar prasības pieteikumu pirmajā instance izvirzītos pamatus. Apelācijas sūdzības iesniedzējs apgalvo, ka Civildienesta tiesa ir pieļāvusi kļūdu tiesību piemērošanā un tā nav veikusi pilnīgu faktu pārbaudi, tā ir pārkāpusi Pamattiesību hartas 47. pantu, nav izpildījusi pienākumu norādīt pamatojumu un pārkāpusi labas pārvaldības un tiesiskās paļāvības principus un pieļāvusi acīmredzamu kļūdu novērtējumā.

    2.

    Ar otro pamatu tiek apgalvots, ka Civildienesta tiesa ir pieļāvusi kļūdas tiesību piemērošanā, noraidīdama apelācijas sūdzības iesniedzēja prasījumus par nemateriālā kaitējuma atlīdzināšanu gan attiecībā uz lēmumu izteikt rājienu, gan attiecībā uz lēmumu par līguma izbeigšanu.

    —

    Civildienesta tiesa ir pieļāvusi kļūdas tiesību piemērošanā saistībā ar prasījuma noraidīšanu par nemateriālā kaitējuma atlīdzināšanu, kas radies administratīvās izmeklēšanas dēļ, tā ir sagrozījusi pierādījumus, nav pietiekami pārbaudījusi faktus, ir pieļāvusi acīmredzamu kļūdu vērtējumā, pierādījuma jēdziena pārkāpumu attiecībā uz kaitējuma pastāvēšanu, kā nosacījumu ārpuslīgumiskās atbildības pastāvēšanai, tā ir kļūdaini piemērojusi tiesību uz aizstāvību principu un ES Civildienesta noteikumu 86. panta 2. punktu, tā nav ievērojusi pienākumu norādīt pamatojumu, ir pārkāpusi tiesiskās paļāvības principu un Direktīvas 2000/43/EK 15. pantu (1).

    —

    Civildienesta tiesa ir pieļāvusi kļūdu tiesību piemērošanā saistībā ar prasījuma noraidīšanu par nemateriālā kaitējuma atlīdzināšanu, kas ir nodarīts ar lēmumu izteikt rājienu, tā ir sagrozījusi pierādījumus, ir pieļāvusi acīmredzamu kļūdu vērtējumā, nav veikusi pilnīgu faktu pārbaudi, ir pieļāvusi kļūdu tiesību piemērošanā kaitējuma novērtējumā, nav ievērojusi pienākumu norādīt pamatojumu un ir pārkāpusi Direktīvas 2000/43/EK 15. pantu.

    —

    Civildienesta tiesa ir pieļāvusi kļūdu tiesību piemērošanā saistībā ar prasījuma noraidīšanu par nemateriālā kaitējuma atlīdzināšanu, kas ir nodarīts ar lēmumu izbeigt līgumu, tā ir sagrozījusi pierādījumus, nav veikusi pilnīgu faktu pārbaudi, ir pieļāvusi acīmredzamu kļūdu vērtējumā, ir pieļāvusi kļūdu tiesību piemērošanā kaitējuma novērtējumā, nav ievērojusi pienākumu norādīt pamatojumu un ir pārkāpusi Direktīvas 2000/43/EK 15. pantu.

    (1)  Padomes 2000. gada 29. jūnija Direktīva 2000/43/EK, ar ko ievieš vienādas attieksmes principu pret personām neatkarīgi no rasu vai etniskās piederības (OV L 180, 22. lpp.).

    Top