Choose the experimental features you want to try

This document is an excerpt from the EUR-Lex website

Document 62015CN0531

Lieta C-531/15: Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2015. gada 8. oktobrī iesniedza Tribunal Superior de Justicia de Galicia (Spānija) – Elda Otero Ramos/Servicio Galego de Saúde, Instituto Nacional de la Seguridad Social

OV C 429, 21.12.2015, p. 10–11 (BG, ES, CS, DA, DE, ET, EL, EN, FR, HR, IT, LV, LT, HU, MT, NL, PL, PT, RO, SK, SL, FI, SV)

21.12.2015   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 429/10


Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2015. gada 8. oktobrī iesniedza Tribunal Superior de Justicia de Galicia (Spānija) – Elda Otero Ramos/Servicio Galego de Saúde, Instituto Nacional de la Seguridad Social

(Lieta C-531/15)

(2015/C 429/14)

Tiesvedības valoda – spāņu

Iesniedzējtiesa

Tribunal Superior de Justicia de Galicia

Pamatlietas puses

Prasītāja: Elda Otero Ramos

Atbildētāji: Servicio Galego de Saúde un Instituto Nacional de la Seguridad Social

Prejudiciālie jautājumi

1)

Vai Eiropas Parlamenta un Padomes 2006. gada 5. jūlija Direktīvas 2006/54/EK (1) par tāda principa īstenošanu, kas paredz vienlīdzīgas iespējas un attieksmi pret vīriešiem un sievietēm nodarbinātības un profesijas jautājumos (pārstrādāta versija), 19. pantā paredzētie noteikumi par pierādīšanas pienākumu ir piemērojami attiecībā uz risku barošanas ar krūti laikā, kas noteikts Darba aizsardzības likuma 26. panta 4. punktā saistībā ar [šā panta] 3. punktu, kas ir Spānijas tiesību norma, ar kuru transponē Padomes 1992. gada 19. oktobra Direktīvas 92/85/EEK (2) par pasākumu ieviešanu, lai veicinātu drošības un veselības aizsardzības darbā uzlabošanu strādājošām grūtniecēm, sievietēm, kas strādā pēcdzemdību periodā, vai strādājošām sievietēm, kas baro bērnu ar krūti, 5. panta 3. punktu?

2)

Ja atbilde uz pirmo jautājumu ir apstiprinoša, vai riska pastāvēšana barošanas ar krūti laikā, strādājot par medmāsu slimnīcas neatliekamās palīdzības dienestā, ja šo risku apliecina pamatots ziņojums, ko izdevis ārsts, kurš vienlaikus ir neatliekamās palīdzības nodaļas, kurā darbiniece strādā, vadītājs, ir uzskatāms par faktu, pēc kura var secināt, ka ir notikusi tieša vai netieša diskriminācija, direktīvas 19. panta nozīmē?

3)

Ja atbilde uz otro jautājumu ir apstiprinoša, vai par pierādītiem un neapstrīdamiem, nolūkā apstiprināt, ka nav noticis vienlīdzīgas attieksmes principa pārkāpums [direktīvas] 19. panta nozīmē, ir uzskatāmi apstākļi, ka darbinieces ieņemamais amats, pamatojoties uz amatu sarakstu, ko izstrādājis darba devējs, iepriekš konsultējoties ar darbinieku pārstāvjiem, ir tāds, saistībā ar kuru nepastāv risks, un ka profilaktiskās medicīnas/attiecīgās slimnīcas darba risku novēršanas dienests ir izdevis izziņu, atzīstot [darbinieci] par darbspējīgu, nevienā no minētajiem dokumentiem precīzāk nenorādot, uz kāda pamata ir izdarīti šādi secinājumi?

4)

Ja atbilde uz otro jautājumu ir apstiprinoša, bet uz trešo jautājumu – noraidoša, kuram no lietas dalībniekiem – prasītājai (darbiniecei) vai atbildētājam (darba devējam) – saskaņā ar Direktīvas 2006/54/EK 19. pantu, ja ir apstiprinājies risks mātei vai zīdainim, kas izriet no darba veikšanas, ir pienākums pierādīt, 1) ka nav iespējams mainīt darba apstākļus vai darba laiku vai, pat tos mainot, darba apstākļi var negatīvi ietekmēt strādājošās grūtnieces vai zīdaiņa veselību – Darba aizsardzības likuma 26. panta 2. punkts saistībā ar [šā panta] 4. punktu, ar kuru transponē Direktīvas 92/85/EEK 5. panta 2. punktu – un 2) ka darbinieces pārcelšana citā darbā tehniski vai objektīvi nav iespējama, vai tā nav pieņemama pienācīgi pamatotu iemeslu dēļ – Darba aizsardzības likuma 26. panta 3. punkts saistībā ar 4. punktu, ar kuru transponē Direktīvas 92/85/EEK 5. panta 3. punktu?


(1)  OV L 204, 23. lpp.

(2)  OV L 348, 1. lpp.


Top