EUR-Lex Access to European Union law

Back to EUR-Lex homepage

This document is an excerpt from the EUR-Lex website

Document 62015CN0382

Lieta C-382/15 P: Apelācijas sūdzība, ko par Vispārējās tiesas (pirmā palāta) 2015. gada 5. maija spriedumu lietā T-183/13 Skype/Iekšējā tirgus saskaņošanas birojs (preču zīmes, paraugi un modeļi) (ITSB) 2015. gada 15. jūlijā iesniedza Skype

OV C 354, 26.10.2015, p. 14–15 (BG, ES, CS, DA, DE, ET, EL, EN, FR, HR, IT, LV, LT, HU, MT, NL, PL, PT, RO, SK, SL, FI, SV)

26.10.2015   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 354/14


Apelācijas sūdzība, ko par Vispārējās tiesas (pirmā palāta) 2015. gada 5. maija spriedumu lietā T-183/13 Skype/Iekšējā tirgus saskaņošanas birojs (preču zīmes, paraugi un modeļi) (ITSB) 2015. gada 15. jūlijā iesniedza Skype

(Lieta C-382/15 P)

(2015/C 354/17)

Tiesvedības valoda – angļu

Lietas dalībnieki

Apelācijas sūdzības iesniedzējs: Skype (pārstāvji – A. Carboni, M. Browne, Solicitors)

Citi lietas dalībnieki: Iekšējā tirgus saskaņošanas birojs (preču zīmes, paraugi un modeļi), Sky IP International Ltd, Sky plc

Apelācijas sūdzības iesniedzēja prasījumi:

pilnībā atcelt Vispārējās tiesas 2015. gada 5. maija spriedumu lietā T-183/13 un nodot lietu atpakaļ atkārtotai izskatīšanai ITSB; kā arī

piespriest ITSB un katrai no personām, kas iestājušās lietā, šajā apelācijas tiesvedībā segt savus tiesāšanās izdevumus un atlīdzināt apelācijas sūdzības iesniedzējam radušos tiesāšanās izdevumus, kā arī tam (i) Vispārējā tiesā lietā T-183/13; (ii) Apelācijas ceturtajā padomē lietā R 2398/2010–4; un (iii) iebildumu procesā B 812 380 Iebildumu nodaļā radušos izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Vienīgais apelācijas sūdzības iesniedzēja izvirzītais pamats ir tas, ka Vispārējā tiesa, pieņemot savu nolēmumu lietā T-183/13 par Kopienas preču zīmes reģistrācijas pieteikumu Nr. 3 660 065 (turpmāk tekstā – “apstrīdētā preču zīme”), ir pārkāpusi Padomes 2009. gada 26. februāra Regulas (EK) Nr. 207/2009 par Kopienas preču zīmi (1) 8. panta 1. punkta b) apakšpunktu. It īpaši Vispārējā tiesa, pieņemot savu nolēmumu apmierināt atbildētāja pirmajā instancē izdarītos secinājumus par sajaukšanas iespēju, esot pieļāvusi šādas kļūdas:

1)

veicot ar apstrīdēto preču zīmi un personas, kas iestājusies lietā, agrāko preču zīmi aptverto preču un pakalpojumu salīdzinājumu, Vispārējā tiesa esot norādījusi kļūdainu ar apstrīdēto preču zīmi aptverto pakalpojumu sarakstu;

2)

tā kļūdaini esot novērtējusi konkrētās sabiedrības daļas raksturojumu, neņemot vērā to, ka apelācijas sūdzības iesniedzēja Skype pakalpojumi apstrīdētajai preču zīmei nozīmīgajā laikposmā (turpmāk tekstā – “vērā ņemamais laikposms”) bija balstīti uz ļoti jaunu un inovatīvu tehnoloģijas veidu, un tādēļ konkrētās sabiedrības daļas tehniskās zināšanas un tās spēja atšķirt abas preču zīmes bija virs vidējā līmeņa;

3)

šķiet, ka Vispārējā tiesa ir kļūdaini pieņēmusi, ka tas, ka apelācijas sūdzības iesniedzējs ir atzinis, ka ar apstrīdēto preču zīmi aptvertie pakalpojumi ir identiski dažiem ar agrāko preču zīmi aptvertajiem pakalpojumiem, nozīmēja, ka tas ir atzinis arī, ka agrākajai preču zīmei ir augsta atšķirtspēja un/vai reputācija jomās, kuras pārklājas ar tām, kas ir konkretizētas saistībā ar apstrīdēto preču zīmi vērā ņemamajā laikposmā;

4)

Vispārējā tiesa dažos aspektos esot pieļāvusi kļūdu tiesību piemērošanā, kad tā novērtēja atbildētāja pirmajā instancē apsvērumus saistībā ar attiecīgo preču zīmju vizuālajām, fonētiskajām un konceptuālajām līdzībām, it īpaši, balstot tos uz kļūdainu juridisku fikciju, ka vidusmēra patērētājs atsevišķus īsus vārdus lasa no kreisās uz labo pusi, piešķirot pārspīlētu nozīmi burtu S-K-Y sakritībai abu preču zīmju sākumā, kā arī neesot ņēmusi vērā, ka konceptuālās atšķirības neitralizējot to vizuālo vai fonētisko līdzību;

5)

Vispārējā tiesa esot pieļāvusi divas būtiskas kļūdas, apstiprinot atbildētāja pirmajā instancē izdarītos secinājumus, ka agrākajai preču zīmei ir augsta atšķirtspēja saistībā ar citām precēm un pakalpojumiem, kā personas, kas iestājusies lietā, “kodola” televīzijas apraides pakalpojumiem: pirmkārt, kļūdaini ir balstījusies uz agrākās preču zīmes izmantošanu saistībā ar personas, kas iestājusies lietā, “kodola” pakalpojumiem, lai secinātu atšķirtspēju attiecībā uz citiem pakalpojumiem, un, otrkārt, kā pierādījumu tā ir ņēmusi vērā izmantošanu, kas notikusi pēc vērā ņemamā laikposma;

6)

Vispārējā tiesa dažos aspektos esot pieļāvusi kļūdu tiesību piemērošanā, veicot visaptverošo sajaukšanas iespējas vērtējumu, neņemot vērā:

i.

apstrīdētās preču zīmes būtisko reputāciju vērā ņemamajā laikposmā; un

ii.

reālās dzīves pierādījumus par attiecīgo preču zīmju mierīgu līdzāspastāvēšanu tirgū vairāk nekā desmit gadus, bez nekādu personu, kas iestājušās lietā, prasību par pārkāpumu celšanas, kas stingri apliecinot, ka vērā ņemamajā laikposmā nepastāvēja nekāda sajaukšana iespēja.

Tādējādi apelācijas sūdzības iesniedzēja prasījumi Tiesai ir šādi: (1) atcelt Vispārējās tiesas spriedumu lietā T-183/13 un nodot lietu atkārtotai izskatīšanai atbildētājam pirmajā instancē; un (2) izdot rīkojumu atlīdzināt apelācijas sūdzības iesniedzēja tiesāšanās izdevumus.


(1)  OV L 78, 1. lpp.


Top