This document is an excerpt from the EUR-Lex website
Document 62015CN0270
Case C-270/15 P: Appeal lodged on 8 June 2015 by the Kingdom of Belgium against the judgment of the General Court (First Chamber) of 25 March 2015 in Case T-538/11 Belgium v Commission
Lieta C-270/15 P: Apelācijas sūdzība, ko par Vispārējās tiesas (pirmā palāta) 2015. gada 25. marta spriedumu lietā T-538/11 Beļģija/Komisija 2015. gada 8. jūnijā iesniedza Beļģijas Karaliste
Lieta C-270/15 P: Apelācijas sūdzība, ko par Vispārējās tiesas (pirmā palāta) 2015. gada 25. marta spriedumu lietā T-538/11 Beļģija/Komisija 2015. gada 8. jūnijā iesniedza Beļģijas Karaliste
OV C 254, 3.8.2015, p. 14–15
(BG, ES, CS, DA, DE, ET, EL, EN, FR, HR, IT, LV, LT, HU, MT, NL, PL, PT, RO, SK, SL, FI, SV)
|
3.8.2015 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
C 254/14 |
Apelācijas sūdzība, ko par Vispārējās tiesas (pirmā palāta) 2015. gada 25. marta spriedumu lietā T-538/11 Beļģija/Komisija 2015. gada 8. jūnijā iesniedza Beļģijas Karaliste
(Lieta C-270/15 P)
(2015/C 254/18)
Tiesvedības valoda – holandiešu
Lietas dalībnieki
Apelācijas sūdzības iesniedzēja: Beļģijas Karaliste (pārstāvji – C. Pochet un J.-C. Halleux, pārstāvji, L. Van Den Hende, advokāts)
Otrs lietas dalībnieks: Eiropas Komisija
Apelācijas sūdzības iesniedzējas prasījumi:
|
— |
atcelt Vispārējās tiesas 2015. gada 25. marta spriedumu; |
|
— |
atcelt Eiropas Komisijas 2011. gada 27. jūlija lēmumu par valsts atbalstu transmisīvās sūkļveida encefalopātijas (TSE) skrīninga liellopiem finansēšanai, kuru īstenojusi Beļģija [valsts atbalsts C 44/08 (ex NN 45/04)]; un |
|
— |
piespriest Komisijai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus. |
Pamati un galvenie argumenti
Pirmais pamats: Vispārējā tiesa ir pieļāvusi kļūdas tiesību piemērošanā un nav izpildījusi pienākumu norādīt pamatojumu attiecībā uz ekonomiskas priekšrocības pastāvēšanu LESD 107. panta 1. punkta izpratnē.
|
(a) |
Pirmā daļa: Vispārējā tiesa ir pieļāvusi kļūdu tiesību piemērošanā un nav izpildījusi pienākumu norādīt pamatojumu, uzskatīdama, ka ikreiz, kad iestādes noteiktiem uzņēmumiem uzliek likumīgu vai administratīvu pienākumu, ar pienākumu izpildi saistītās izmaksas automātiski ir jāsedz attiecīgajiem uzņēmumiem, neparedzot iestādēm kaut ko šai ziņā mainīt, neraugoties uz pasākuma mērķi vai valsts varas īstenošanas faktu. Šī nostāja nav pieņemama, bet Vispārējā tiesa nepaskaidro, kādēļ BSE analīžu izmaksas ir uzskatāmas par finansiālu slogu, kas “parasti” ir attiecināms uz uzņēmumu budžetu. Vispārējā tiesa turklāt nav izpildījusi tai Tiesas Statūtu 36. pantā, lasot kopā ar 53. pantu, paredzēto pienākumu norādīt pamatojumu, īpaši, kad tā neņem vērā dažādus prasītājas norādītos argumentus un precedentus vai arī atzīst tos par neatbilstošiem. |
|
(b) |
Otrā daļa: Vispārējā tiesa ir pieļāvusi kļūdu tiesību piemērošanā, uzskatīdama, ka tas, vai pastāv saskaņošanas noteikumi, nav svarīgi valsts atbalsta pastāvēšanas izvērtējumā. Vispārējā tiesa turklāt arī nav izpildījusi tai Tiesas Statūtu 36. pantā, lasot kopā ar 53. pantu, paredzēto pienākumu norādīt pamatojumu, neatbildot uz Beļģijas Karalistes izvirzītajiem argumentiem. |
|
(c) |
Trešā daļa: Vispārējā tiesa ir pieļāvusi kļūdu tiesību piemērošanā, pārsūdzētajā spriedumā uzskatot, ka Beļģijas Karaliste nav norādījusi, kādēļ pārmērīgas kompensācijas esamība vai neesamība ir juridiski nozīmīga saistībā ar ekonomiskas priekšrocības esamību LESD 107. panta 1. punkta izpratnē. Turklāt pārsūdzētajā spriedumā ir pieļauta kļūda, ciktāl no tā iespējams secināt, ka argumentiem nav pietiekamas faktiskās bāzes. |
Otrais pamats: Vispārējā tiesa ir pieļāvusi kļūdas tiesību piemērošanā un nav izpildījusi pienākumu norādīt pamatojumu attiecībā uz selektivitātes prasību LESD 107. panta 1. punkta izpratnē. Vispārējā tiesa ir pieļāvusi kļūdu tiesību piemērošanā, vispārīgi pieņemot, ka visi uzņēmumi, kuriem ir pienākums veikt pārbaudes, pirms laist savus produktus tirgū vai pārdot, per definitionem atrodas “līdzīgā faktiskā un juridiskā situācijā”. Katrā ziņā Vispārējā tiesa nav izpildījusi savu pienākumu norādīt pamatojumu, nepaskaidrojot, kādēļ visi šie uzņēmumi atrodas “līdzīgā faktiskā un juridiskā situācijā” no valsts atbalsta aspekta, un neatbildot uz Beļģijas Karalistes paustajiem iebildumiem.