1.6.2015   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 178/3

—

atcelt pārsūdzēto rīkojumu;

—

atcelt Vispārējās tiesas secinājumu, ka iebilde par nepieņemamību ir apmierināma, un, it īpaši, secinājumu, ka “Eurogrupas paziņojums [..] nevar tikt uzskatīts par [tiesību] aktu, kas rada tiesiskas sekas trešajām personām” un līdz ar to apelācijas sūdzības iesniedzējam, un ka ar apstrīdēto paziņojumu Eurogrupa “ļoti vispārīgi atsaucās uz pārskatu par atsevišķiem pasākumiem, par kuriem politiski bija panākta vienošanās ar Kipras Republiku”;

—

atcelt pārsūdzēto rīkojumu, ciktāl par vainīgu noguldījumu vērtības samazināšanā ir atzīta Kipras Republika, neinkriminējot nedz Eurogrupai, nedz atbildētājām, ka tās pašas vai ar Eurogrupas starpniecību būtu vainojamas kādā rīcībā, tiesību akta vai lēmuma pieņemšanā;

—

atcelt rīkojumu piespriest apelācijas sūdzības iesniedzējam atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

1)

pārsūdzētajā rīkojumā ir nepietiekami norādīts pamatojums, un tas ir pieņemts, pamatojoties uz kļūdainu faktu un tiesību interpretāciju jautājumā par iestādi, kura patiesībā pieņēmusi lēmumu par “bail in” noguldījumu vērtības samazināšanu;

2)

pārsūdzētais rīkojums ir pieņemts, pārkāpjot vispārējos tiesību principus, jo Vispārējā tiesa nav ņēmusi vērā faktu, ka apstrīdētais Eurogrupas lēmums neatkarīgi no veida vai formas, kādā tas ir pieņemts, izskatāmajā lietā ir ar prasību atcelt tiesību aktu apstrīdams tiesību akts;

3)

pārsūdzētais rīkojums ir kļūdains, jo, rīkojumu pieņemot, Vispārējā tiesa, neesot izvērtējusi juridisko vai faktisko saikni starp Eiropas Komisiju, Eiropas Centrālo banku un Eurogrupu, nedz arī izvērtējusi to, vai, pamatojoties uz tiesiskās cēloņsakarības [Legal Causation] principu un faktiski atbildīgās personas kritēriju, par Eurogrupas tiesību aktu autorēm uzskatāmas Eiropas Centrālā banka un Eiropas Komisija, kurām arī būtu bijis jārīkojas atbilstoši Līgumam un Eiropas Savienības protokoliem, kā arī saskaņā ar sekundārajām un atvasinātajām tiesībām.

Līdz ar to Vispārējā tiesa nav izvērtējusi apelācijas sūdzības iesniedzēja argumentu un iebildumu būtību un tādējādi prasību atcelt tiesību aktu ir noraidījusi kļūdaini;

4)

ja šī apelācijas sūdzība tiktu apmierināta, apelācijas sūdzības iesniedzējam nav piespriežams atlīdzināt nedz šajā tiesvedībā, nedz tiesvedībā pirmajā instancē radušos tiesāšanās izdevumus.