Choose the experimental features you want to try

This document is an excerpt from the EUR-Lex website

Document 62014CN0351

    Lieta C-351/14: Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2014. gada 22. jūlijā iesniedza Juzgado de lo Social n ° 33 de Barcelona (Spānija) – Estrella Rodríguez Sanchez / Consum Sociedad Cooperativa Valenciana

    OV C 339, 29.9.2014, p. 11–12 (BG, ES, CS, DA, DE, ET, EL, EN, FR, HR, IT, LV, LT, HU, MT, NL, PL, PT, RO, SK, SL, FI, SV)

    29.9.2014   

    LV

    Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

    C 339/11


    Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2014. gada 22. jūlijā iesniedza Juzgado de lo Social no 33 de Barcelona (Spānija) – Estrella Rodríguez Sanchez/Consum Sociedad Cooperativa Valenciana

    (Lieta C-351/14)

    2014/C 339/13

    Tiesvedības valoda – spāņu

    Iesniedzējtiesa

    Juzgado de lo Social no 33 de Barcelona

    Pamatlietas puses

    Prasītāja: Estrella Rodríguez Sanchez

    Atbildētāja: Consum Sociedad Cooperativa Valenciana

    Prejudiciālie jautājumi

    1)

    Vai Direktīvas 2010/18 (1), ar ko īsteno pārskatīto pamatnolīgumu par vecāku atvaļinājumu, piemērošanas jomā, kas ir noteikta [tā] 1. klauzulas 2. punktā, ietilpst tādas kooperatīvās sabiedrības kapitāldaļu īpašnieka un darba ņēmēja attiecības, kādas ir reglamentētas ar (Spānijas) Kooperatīvo sabiedrību likuma Nr. 27/99 80. pantu, Valensijas kopienas Kooperatīvo sabiedrību likuma Nr. 8/2003 89. pantu, un kuras, lai arī valsts tiesību aktos un judikatūrā tiek kvalificētas kā “korporatīvas” attiecības, Kopienas tiesību jomā varētu uzskatīt par “darba līgumu”?

    Ja atbilde uz šo pirmo jautājumu ir noraidoša, tiek uzdots otrs, pirmajam jautājumam pakārtots jautājums.

    2)

    Vai pārskatītā pamatnolīguma par vecāku atvaļinājumu (Direktīva 2010/18) 8. klauzulas 2. punktu un konkrētāk, noteikumu, saskaņā [ar kuru] “šā nolīguma noteikumu izpilde nav likumīgs pamats, lai pazeminātu darbiniekiem piešķirtās aizsardzības vispārējo līmeni jomā, uz kuru attiecas šis nolīgums”, ir jāinterpretē tādējādi, ka, ja dalībvalsts nav tieši transponējusi Direktīvu 2010/18, nevar pazemināt aizsardzības [līmeni], kas ir noteikts, transponējot iepriekšējo Direktīvu 96/34 (2)?

    Tikai tad, ja uz vienu no šiem diviem jautājumiem tiks sniegta apstiprinoša atbilde, atzīstot, ka tādām darba attiecībām kā prasītājas [gadījumā] ir piemērojama Direktīva 2010/18, turpmāk izklāstīto iemeslu dēļ būtu pamatoti nākamie jautājumi.

    3)

    Vai Direktīvā 2010/18 iekļautā jaunā pārskatītā pamatnolīguma par vecāku atvaļinājumu” 6. klauzula ir jāinterpretē tādējādi, ka tiesību normā vai valsts līgumā, kas ir jātransponē, ir jāiekļauj un jāizklāsta darba devēju pienākumi pēc darba ņēmēju atgriešanās no vecāku atvaļinājuma “apsvērt” lūgumus “mainīt darba laiku un kārtību” un “atbildēt uz tiem”, ņemot vērā gan savas, gan darba ņēmēju vajadzības, nesaprotot ar to, ka ir izpildīts transponēšanas pienākums, pieņemot valsts vai korporatīvu tiesību aktu – kas nozīmē, ka tādu tiesību efektivitāte ir atkarīga tikai no darba devēja rīcības brīvības attiecībā uz minēto lūgumu apmierināšanu vai neapmierināšanu?

    4)

    Vai ir jāuzskata, [ka] pārskatītā pamatnolīguma par vecāku atvaļinājumu 6. klauzulai – Direktīvas 2010/18 3. panta un pamatnolīguma 8. klauzulā apkopoto “nobeiguma noteikumu” gaismā – transponēšanas neveikšanas gadījumā ir “tieša horizontāla” iedarbība, jo tā ir Kopienas minimālais standarts?


    (1)  Padomes 2010. gada 8. marta Direktīva 2010/18/ES, ar ko īsteno pārskatīto BUSINESSEUROPE, UEAPME, CEEP un ETUC pamatnolīgumu par vecāku atvaļinājumu un atceļ Direktīvu 96/34/EK, OV L 68, 13. lpp.

    (2)  Padomes 1996. gada 3. jūnija Direktīva 96/34/EK par UNICE, CEEP un EAK noslēgto pamatnolīgumu attiecībā uz bērna kopšanas atvaļinājumu, OV L 145, 4. lpp.


    Top