Access to European Union law
<a href="https://eur-lex.europa.eu/content/help/eurlex-content/experimental-features.html" target="_blank">More about the experimental features corner</a>
Choose the experimental features you want to try
EUR-Lex
Access to European Union law

This document is an excerpt from the EUR-Lex website

You are here
Use quotation marks to search for an "exact phrase". Append an asterisk (*) to a search term to find variations of it (transp*, 32019R*). Use a question mark (?) instead of a single character in your search term to find variations of it (ca?e finds case, cane, care).
Search tips
Need more search options? Use the Advanced search

Document 62013TN0481

Lieta T-481/13: Prasība, kas celta 2013. gada 6. septembrī — Systran /Komisija

OV C 336, 16.11.2013, p. 27–27 (BG, ES, CS, DA, DE, ET, EL, EN, FR, IT, LV, LT, HU, MT, NL, PL, PT, RO, SK, SL, FI, SV)
OV C 336, 16.11.2013, p. 26–26 (HR)

16.11.2013   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 336/27

Prasība, kas celta 2013. gada 6. septembrī — Systran/Komisija

(Lieta T-481/13)

2013/C 336/57

Tiesvedības valoda — franču

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Systran SA (Parīze, Francija) (pārstāvis — J. Hoss, advokāts)

Atbildētāja: Eiropas Komisija

Prasītājas prasījumi:

—

atcelt Eiropas Komisijas, alternatīvi Eiropas Savienības 2013. gada 5. jūlija un 2013. gada 21. augusta lēmumus;

—

piespriest Eiropas Komisijai un Eiropas Savienībai atlīdzināt visus tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Ar šo prasību prasītāja prasa atcelt Komisijas lēmumus, ar kuriem tā pēc Tiesas 2013. gada 18. aprīļa sprieduma lietā C-103/11 P Komisija/Systran un Systran Luxembourg (Krājumā vēl nav publicēts) uzsāka kompensācijas procentu piedziņu, tiem pieskaitot kavējuma naudu sākot ar 2013. gada 19. augustu, par summu, ko Komisija samaksāja prasītājai kā zaudējumus pēc Vispārējās tiesas 2010. gada 16. decembra sprieduma lietā T-19/07 Systran un Systran Luxembourg/Komisija (Krājums, II-6083. lpp.), kas ar Tiesas spriedumu tika atcelts.

Prasības pamatošanai prasītāja izvirza trīs pamatus.

1)

Ar pirmo pamatu tiek apgalvots, ka Komisija nebija kompetenta pieņemt apstrīdētos lēmumus, ciktāl tā nebija kompetenta pati sev piešķirt kompensācijas procentus, jo šādus procentus varot piešķirt vienīgi tiesa gadījumā, kad šo procentu mērķis ir kompensēt zaudējumus, kas izriet no tā, ka kāds no lietas dalībniekiem nav izpildījis savus pienākumus. Prasītāja apgalvo, ka kompensācijas procentu piešķiršana neietilpst Tiesas sprieduma izpildē.

2)

Ar otro pamatu tiek apgalvots, ka ir pārkāpti Eiropas tiesību vispārējie principi gan ņemot vērā procentu piešķiršanu, gan vispārējo principu par nepamatotas iedzīvošanās aizliegumu. Prasītāja apgalvo, ka:

—

Komisija pārkāpa Eiropas tiesību vispārējo principu, alternatīvi, dalībvalstīm kopīgo principu attiecībā uz kompensācijas procentu piešķiršanu, piešķirot šos kompensācijas procentus pati sev situācijā, kad nebija nekādu faktu, kas liecinātu, ka prasītāja tai būtu nodarījusi zaudējumus;

—

Komisija pārkāpa vispārējo principu par nepamatotas iedzīvošanās aizliegumu, uzliekot juridiskai personai, kuras darbību regulē privāttiesības, pienākumu, kāds nav paredzēts līgumos, un, katrā ziņā, ņemot vērā procentu summas aprēķinu, piešķirot vienreizēju maksājumu, kas paaugstināts par 2 % atbilstoši inflācijai;

3)

Ar trešo pamatu tiek apgalvots, ka Komisija ir nepareizi izmantojusi pilnvaras, ciktāl tā nevarēja atsaukties uz LESD 299. pantu, lai prasītu kompensācijas procentu samaksu, jo šādām pilnvarām nav tiesiska pamata un nav tiesas nolēmuma, ar kuru prasītājai būtu piespriests veikt šādu samaksu.
Top