Apelācijas sūdzība, ko par Vispārējās tiesas (ceturtā palāta) 2012. gada 9. oktobra spriedumu lietā T-366/11 Bial-Portela &Ca, SA/Iekšējā tirgus saskaņošanas birojs (preču zīmes, paraugi un modeļi) 2012. gada 19. decembrī iesniedza Isdin, SA

(Lieta C-597/12 P)

2013/C 86/12

Tiesvedības valoda — angļu

Lietas dalībnieki

Apelācijas sūdzības iesniedzēja: Isdin, SA (pārstāvji — H. L. Mosback, advokāts, G. Marín Raigal, P. López Ronda, G. Macias Bonilla, abogados)

Pārējie lietas dalībnieki: Iekšējā tirgus saskaņošanas birojs (preču zīmes, paraugi un modeļi), Bial-Portela & Ca, SA

Apelācijas sūdzības iesniedzējas prasījumi:

Pamati un galvenie argumenti

Apelācijas sūdzības iesniedzēja apgalvo, ka Vispārējā tiesa esot sagrozījusi pierādījumus, jo tā pārsūdzētā sprieduma 34. punktā nosprieda, ka “ITSB Apelāciju padome ir nepareizi secinājusi, ka apzīmējumi nav fonētiski līdzīgi”. Tomēr Apelāciju padome, pretēji tam, ko norāda Vispārējā tiesa, neesot kļūdījusies, konstatējot, ka starp apzīmējumiem nav fonētiskas līdzības, bet tā vietā tā pareizi izvērtēja apzīmējumu fonētisko līdzību un secināja, ka, neskatoties uz apzīmējumu fonētisko līdzību, kopējais apzīmējumu skanējums ir atšķirīgs. Apelācijas sūdzības iesniedzēja uzskata, ka iepriekš minētais Apelāciju padomes secinājums, kuru Vispārējā tiesa esot sagrozījusi, ir jāatstāj negrozīts.

Turklāt apelācijas sūdzības iesniedzēja apgalvo, ka Vispārējā tiesa esot sagrozījusi faktus, jo tā pārsūdzētā sprieduma 40. punktā nosprieda, ka “preces, kas ietilpst 3. klasē, un liela daļa preču, kas ietilpst 5. klasē […], parasti tiek pārdotas no lielveikalu vitrīnām un tādējādi patērētāji tās izvēlas pēc to vizuālā iepakojuma izvērtēšanas”. Šī fakta atklājums netika pamatots ar pierādījumiem un tādējādi esot sagrozīti fakti, ar kuriem bija jāpamato lēmums. Papildus tam šo faktu neizvirzīja neviens no lietas dalībniekiem un tādējādi to varēja ņemt vērā vienīgi tad, ja tas būtu plaši zināms (un, ņemot vērā argumentus par šī fakta ticamības trūkumu, tas ir jāuzskata par tādu, kas pats par sevi izraisa faktu sagrozīšanu). Tādējādi šis fakts nevar būt pamats sajaukšanas iespējas konstatēšanai.

Apelācijas sūdzības iesniedzēja arī apgalvo, ka esot pārkāpts Regulas Nr. 207/2009 (1) 76. panta 1. punktā (iepriekš — Regulas Nr. 40/94 (2) 74. pants 1. punkts) noteiktais audi alternam partem princips un ka Vispārējā tiesa esot kļūdījusies Regulas Nr. 207/2009 8. panta 1. punkta b) apakšpunkta un attiecīgās judikatūras piemērošanā, tādējādi pārkāpjot Savienības tiesības. Vispārējā tiesa neesot veikusi konkrēto preču zīmju visaptverošu vērtējumu, ņemot vērā visus atbilstošos šīs lietas apstākļus.

(1)  Padomes 2009. gada 26. februāra Regula (EK) Nr. 207/2009 par Kopienas preču zīmi (OV L 78, 1. lpp.).

(2)  Padomes 1993. gada 20. decembra Regula (EK) Nr. 40/94 par Kopienas preču zīmi (OV L 11, 1. lpp.).