1

Prasītājas European Dynamics Luxembourg SA, Evropaïki Dynamiki – Proigmena Systimata Tilepikoinonion Pliroforikis kai Tilematikis AE un European Dynamics Belgium SA darbojas informācijas un komunikācijas tehnoloģiju jomā un regulāri iesniedz piedāvājumus publiskā iepirkuma procedūrās, kuras rīko dažādas Eiropas Savienības struktūras un iestādes, tostarp Iekšējā tirgus saskaņošanas birojs (preču zīmes, paraugi un modeļi) (ITSB).

2

Ar 2010. gada 28. augusta paziņojumu par paredzamo publisko iepirkumu ITSB Eiropas Savienības Oficiālā Vēstneša (OV 2010/S 167‑255574) pielikumā publicēja uzaicinājumu iesniegt piedāvājumu publiskā iepirkuma procedūrā ar numuru AO/021/10 “Ārējo pakalpojumu sniegšana programmu un projektu vadībā un tehniskajā konsultēšanā informācijas tehnoloģiju jomā (PMTC)”, pēc kura 2010. gada 11. oktobrī pirmā prasītāja iesniedza piedāvājumu. Piešķiramais līgums attiecās uz ārējo pakalpojumu sniegšanu programmu un projektu vadībā, kā arī tehniskajā konsultēšanā informācijas tehnoloģiju jomā saistībā ar visa veida informācijas sistēmām un visās tehnoloģiju jomās.

[..]

4

Saskaņā ar paziņojuma par paredzamo publisko iepirkumu II.1.4. punktu publiskais iepirkums attiecas uz pamatlīgumu slēgšanu uz laikposmu līdz četriem gadiem ar ne vairāk kā trim pakalpojumu sniedzējiem. Šajā ziņā iepirkuma procedūras specifikāciju 14.2. punktā (publiskā iepirkuma nolikuma I pielikums) bija precizēts, ka minētie pamatlīgumi ir jānoslēdz saskaņā ar tā saukto “daudzpakāpju” sistēmu. Šī sistēma nozīmē, ka, ja pretendents, kurš ierindots pirmajā vietā, nespēj sniegt prasītos pakalpojumus, ITSB vēršas pie pretendenta, kurš ierindots otrajā vietā, un tā tālāk. Turklāt saskaņā ar paziņojuma par paredzamo publisko iepirkumu IV.2. punktu līguma slēgšanas tiesības ir jāpiešķir saimnieciski visizdevīgākajam piedāvājumam.

5

Saistībā ar tehnisko novērtējumu iepirkumu procedūras specifikācijās pretendenti tika aicināti norādīt “uzdevumus un darbības, kas jāizpilda, lai pārvaldītu un līdz galam īstenotu 1. darba hipotēzē paredzēto projektu”. Šajā darba hipotēzē, kas izklāstīta iepirkumu procedūras specifikāciju 18. pielikumā, ir paredzēts, ka ITSB izveido “informācijas sistēmas radīšanas projektu”.

6

Šim nolūkam iepirkuma procedūras specifikāciju 13.3. punktā bija noteikti šādi pieci piešķiršanas kritēriji:

[..]

8

Ar 2011. gada 28. marta vēstuli ITSB informēja prasītājas par publiskā iepirkuma AO/021/10 procedūras rezultātiem (turpmāk tekstā – “lēmums par publiskā iepirkuma līguma slēgšanas tiesību piešķiršanu”) un tām norādīja, ka pirmās prasītājas piedāvājums tika ierindots trešajā vietā, tādējādi klasificējot to daudzpakāpju [sistēmā] kā rezerves līgumslēdzēju.

[..]

11

Ar 2011. gada 11. aprīļa vēstuli ITSB pirmajai prasītājai izpauda pārējo līgumslēdzēju nosaukumus, kuri tikuši ierindoti pirmajā un otrajā vietā, proti, attiecīgi pirmajā vietā Consortium Unisys SLU un Charles Oakes & Co Sàrl ar apakšuzņēmēju Unisys Belgium SA un otrajā vietā – ETIQ Consortium (by everis un Trasys). Šajā vēstulē turklāt bija iekļauta tabula, kurā norādīts katra līgumslēdzēja iegūtais punktu skaits par dažādiem tehniskās kvalitātes kritērijiem.

12

Runa ir par šādu tabulu:

13

Turklāt šajā vēstulē ITSB izklāstīja iemeslus, kuru dēļ tas pirmās prasītājas piedāvājumam piešķīris punktu skaitu, kas attiecīgi norādīts iepriekš minētās tabulas pēdējā kolonnā attiecībā uz katru atbilstošo tehniskās kvalitātes kritēriju. Attiecībā uz pirmās prasītājas trešo, ceturto un piekto pieteikumu (skat. iepriekš 10. punktu) ITSB apgalvoja, ka saskaņā ar pamatnostādnēm par sabiedrības piekļuvi dokumentiem publisko iepirkumu jomā nav atļauts izpaust ne novērtējuma ziņojumu, ne vērtēšanas komisijas locekļu vārdus, ne arī pārējo līgumslēdzēju finanšu piedāvājumus.

[..]

19

Ar 2011. gada 18. aprīļa kopīgu vēstuli prasītājas informēja ITSB par to, ka tās uzskata, ka neskaidrais un vispārīgais pamatojums, kāds tas izklāstīts tā 2011. gada 11. aprīļa vēstulē, bija nepietiekams un ka tas tām neļāva īstenot to tiesības. Turklāt tās atkārtoja savu lūgumu tām nosūtīt tostarp pārējo līgumslēdzēju finanšu piedāvājumus, kā arī novērtējuma ziņojuma pilnu kopiju. Turklāt prasītājas attiecībā uz katru ITSB veikto vērtējumu par dažādiem to piedāvājuma tehniskās kvalitātes kritērijiem detalizēti izklāstīja iemeslus, kuru dēļ, to ieskatā, līgumslēdzējas iestādes lēmums ir nepilnīgs un kļūdains un pat ietver acīmredzamas kļūdas vērtējumā. Visbeidzot prasītājas aicināja ITSB atkārtoti izskatīt sava vērtējuma rezultātus, tām sniegt detalizētu tā lēmumu pamatojumu un izlabot apgalvotās acīmredzamās kļūdas vērtējumā.

20

Ar 2011. gada 29. aprīļa vēstuli ITSB prasītājām nosūtīja tālāk norādīto tabulu, kurā izklāstīti punkti, kas piešķirti to finanšu piedāvājumam, kā arī pārējo līgumslēdzēju piedāvājumiem:

Turklāt attiecībā uz tehnisko piešķiršanas kritēriju vērtējumu ITSB prasītājām norādīja, ka tas tām sniegšot pilnu atbildi turpmākajās darba dienās.

[..]

22

Ar 2011. gada 2. maija vēstuli, kas nosūtīta ar 2011. gada 12. maija faksu, ITSB būtībā atkārtoja savus 2011. gada 11. aprīļa vēstulē ietvertos apsvērumus attiecībā uz pirmās prasītājas piedāvājuma tehniskās kvalitātes vērtējumu.

[..]

28

Ar 2011. gada 13. maija vēstuli prasītājas apstrīdēja ITSB pieeju un norādīja, ka tobrīd tās bija spiestas celt prasību Vispārējā tiesā.

29

Ar prasības pieteikumu, kas Vispārējās tiesas kancelejā iesniegts 2011. gada 6. jūnijā, prasītājas cēla šo prasību.

30

Tā kā Vispārējās tiesas tiesnešu sastāvs tika mainīts, tiesnesis referents tika iekļauts ceturtajā palātā, kurai līdz ar to tika nodota šī lieta.

31

Pēc tiesneša referenta ziņojuma Vispārējā tiesa (ceturtā palāta) nolēma sākt mutvārdu procesu.

32

Tika uzklausīti lietas dalībnieku mutvārdu paskaidrojumi un to atbildes uz jautājumiem, ko Vispārējā tiesa uzdeva 2015. gada 21. janvāra tiesas sēdē.

33

Tiesas sēdē prasītājas atsauca, pirmkārt, savu ceturto pamatu saistībā tostarp ar vienlīdzīgas attieksmes principa un Padomes 2002. gada 25. jūnija Regulas (EK, Euratom) Nr. 1605/2002 par Finanšu regulu, ko piemēro Eiropas Kopienu vispārējam budžetam (OV L 248, 1. lpp.; turpmāk tekstā – “Vispārējā finanšu regula”) – kurā grozījumi izdarīti ar Padomes 2006. gada 13. decembra Regulu (EK, Euratom) Nr. 1995/2006 (OV L 390, 1. lpp.) un Komisijas 2002. gada 23. decembra Regulas (EK, Euratom) Nr. 2342/2002, ar ko paredz īstenošanas kārtību [Vispārējai finanšu regulai] (OV L 357, 1. lpp.; turpmāk tekstā – “Īstenošanas kārtība”), 133. un 134. pantu – 93. panta 1. punkta f) apakšpunkta, 94. un 96. panta pārkāpumu un, otrkārt, to prasījumu daļu attiecībā uz kaitējuma atlīdzību sakarā peļņas, ar ko pamatoti varētu rēķināties, zaudēšanu. Turklāt saskaņā ar 2013. gada 12. septembra rīkojumu European Dynamics Luxembourg u.c./ITSB (T‑556/11, Krājums, EU:T:2013:514) ITSB atsauca savu pamatu par nepieņemamību, kas vērsts pret prasībām par tiesību akta atcelšanu un zaudējumu atlīdzināšanu. Šo pamatu atsaukšana tika ierakstīta tiesas sēdes protokolā.

34

Prasītāju prasījumi Vispārējai tiesai ir šādi:

35

ITSB prasījumi Vispārējai tiesai ir šādi:

36

Savas prasības atcelt tiesību aktu pamatojumam prasītājas pēc ceturtā pamata atsaukšanas (skat. iepriekš 33. punktu) izvirza trīs pamatus.

37

Ar savu pirmo pamatu prasītājas pārmet ITSB, kas tas esot pārkāpis Vispārējās finanšu regulas 100. panta 2. punkta pirmo daļu un Īstenošanas kārtības 149. pantu, kā arī pienākumu norādīt pamatojumu LESD 296. panta otrās daļas izpratnē, atsakot tām sniegt pietiekamu skaidrojumu vai pamatojumu attiecībā uz lēmumu par publiskā iepirkuma līguma slēgšanas tiesību piešķiršanu.

38

Ar otro pamatu prasītājas norāda uz “trūkumiem publiskā iepirkuma specifikācijās”, jo ITSB tām par sliktu esot piemērojusi jaunus piešķiršanas kritērijus, kuri nebija norādīti minētajās specifikācijās.

39

Ar savu trešo pamatu prasītājas pārmet ITSB, ka tā esot pieļāvusi vairākas acīmredzamas kļūdas vērtējumā.

40

Vispārējā tiesa uzskata par lietderīgu vispirms vērtēt otro pamatu, pēc tam – trešo pamatu un visbeidzot – pirmo pamatu.

41

Saistībā ar šo pamatu prasītājas tostarp apstrīd to piedāvājuma salīdzinošo analīzi attiecībā uz pirmo piešķiršanas kritēriju ar citu līgumslēdzēju piedāvājumiem, ko līgumslēdzēja iestāde izklāstīja savā 2011. gada 2. maija vēstulē. Šajā vēstulē tā šajā ziņā norādīja, ka “[..] [pārējo līgumslēdzēju] piedāvājumu rādītāji attiecībā uz pirmo piešķiršanas kritēriju bija ļoti labi, pat izcili, bija “ļoti labi izmantots Prince2 ietvars, vispirms paskaidrojot ietvaru”, pirms tika definēts veids, kādā to izmantos ITSB, tādējādi minētie piedāvājumi aptvēra gan teorētiskos, gan praktiskos Prince2 ietvara izmantošanas aspektus”. Turklāt saskaņā ar šo pašu vēstuli šajos piedāvājumos “izmaiņu vadība un komunikācija ir identificētas kā divi visbūtiskākie uzdevumi, lai projekts izdotos” (skat. iepriekš 23. punktu).

42

Prasītāju ieskatā, šāds līgumslēdzējas iestādes vērtējums būtībā nekādi nerod pamatojumu iepirkumu procedūras specifikācijās un balstās uz elementiem, tostarp Prince2 metodoloģiju, kas nav savlaicīgi darīti zināmi pretendentiem. No iepirkumu procedūras specifikācijām arī neizrietot, ka divi apakškritēriji “izmaiņu vadība” un “komunikācija” ITSB skatījumā ir “visbūtiskākie”. Tādējādi līgumslēdzēja iestāde esot a posteriori ieviesusi jaunu kritēriju un minētajiem apakškritērijiem esot piešķīrusi jaunu punktu sadalījumu.

43

ITSB ieskatā, šis pamats ir balstīts uz kļūdainu tā 2011. gada 2. maija vēstules izpratni, kas neatspoguļo jaunu piešķiršanas kritēriju ieviešanu. Pirmkārt, ITSB atgādina, ka saskaņā ar pirmo piešķiršanas kritēriju pretendenti tika aicināti raksturot uzdevumus un darbības, ko tie veiktu saistībā ar projektu vadību. Proti, Prince2 esot viena no pieejamajām metodoloģijām, ko šajā ziņā prasītājas esot pašas izvēlējušās. Otrkārt, tas, ka ITSB norādīja, ka labākajos piedāvājumos “izmaiņu un komunikācijas vadība ir identificēta kā divi visbūtiskākie uzdevumi, lai projekts izdotos”, nenozīmējot, ka ir ieviests jauns piešķiršanas kritērijs, ne arī to, ka piemērots a posteriori ieviests punktu sadalījuma faktors, jo iepirkuma procedūras specifikācijās ir precizēts, ka pretendentiem bija jāraksturo uzdevumi un darbības, ko tie īstenotu saistībā ar projektu vadību, tostarp izmaiņu vadības procedūru un komunikācijas plāniem. Uz šiem apakškritērijiem neattiecoties neviena specifiska piezīme, un ITSB esot vienīgi apstiprinājis, ka pārējie līgumslēdzēji bija pareizi sapratuši, ka izmaiņu vadība un komunikācija ir divi visbūtiskākie uzdevumi.

44

Ir jāatgādina, ka saskaņā ar vienlīdzīgas attieksmes principu līgumslēdzējai iestādei katrā publiskā iepirkuma procedūras posmā ir jānodrošina vienlīdzīgas attieksmes principa ievērošana un līdz ar to jānodrošina vienādas iespējas visiem pretendentiem. Tāpat vienlīdzīgas attieksmes princips arī nozīmē, ka pretendentiem ir jābūt vienlīdzīgā situācijā gan brīdī, kad tie sagatavo savus piedāvājumus, gan brīdī, kad šos piedāvājumus izvērtē līgumslēdzēja iestāde. Tas it īpaši nozīmē, ka līguma slēgšanas tiesību piešķiršanas kritērijiem iepirkuma procedūras specifikācijās vai paziņojumā par paredzamo publisko iepirkumu ir jābūt formulētiem tā, lai ikviens pietiekami informēts un samērā rūpīgs pretendents varētu tos interpretēt vienveidīgi, un ka piedāvājumu vērtējumā šie kritēriji ir jāpiemēro objektīvi un vienveidīgi attiecībā uz visiem pretendentiem (spriedums, 2011. gada 17. februāris, Komisija/Kipra, C‑251/09, EU:C:2011:84, 39. un 40. punkts; šajā ziņā skat. arī spriedumu, 2012. gada 25. oktobris, Astrim un Elyo Italia/Komisija, T‑216/09, EU:T:2012:574, 35. un 36. punkts un tajā minētā judikatūra). Turklāt pārskatāmības princips, kura mērķis galvenokārt ir garantēt to, ka no līgumslēdzējas iestādes puses nepastāv favorītisma un patvaļības risks, nosaka, ka visi līguma slēgšanas tiesību piešķiršanas noteikumi un kārtība ir skaidri, precīzi un nepārprotami formulēti paziņojumā par paredzamo publisko iepirkumu vai iepirkumu procedūras specifikācijās, lai, pirmkārt, visi pietiekami informēti un samērā rūpīgi pretendenti varētu saprast to precīzu apjomu un varētu tos interpretēt vienveidīgi un, otrkārt, līgumslēdzēja iestāde varētu pārbaudīt, vai pretendentu piedāvājumi faktiski atbilst kritērijiem, kas regulē attiecīgo publisko iepirkumu (šajā ziņā skat. spriedumus Astrim un Elyo Italia/Komisija, minēts iepriekš, EU:T:2012:574, 37. punkts, un 2013. gada 16. septembris, Spānija/Komisija, T‑402/06, Krājums, EU:T:2013:445, 67. punkts un tajā minētā judikatūra).

45

Attiecībā uz pirmo iebildumu saistībā ar to, ka ITSB esot piemērojusi piešķiršanas kritēriju, kas nav paredzēts iepirkuma procedūras specifikācijās, protams, ir taisnība, ka Prince2 ietvars un metodoloģija tur nav skaidri minēta, jo ar pirmo piešķiršanas kritēriju tostarp prasīts, lai “pretendents norādītu uzdevumus un darbības, ko tas veiks projekta vadības jomā, pamatojoties uz savu metodoloģiju un savu pieredzi”. Tomēr, pirmkārt, no pirmās prasītājas piedāvājuma skaidri izriet, ka tajā ierosinātā metodoloģija ir “balstīta uz OGC [Lielbritānijas tirdzniecības padomes] Prince2 projekta vadības metodi, kas ir starp labākajām praksēm un ir plaši piemērota starptautiskā mērogā, kā arī tiek izmantota, lai definētu projektu pieeju ITIL ietvarā”, un ka minētā metode “būs visplašāk izplatītā metode, kas piemērojama projektā”. Otrkārt, netiek apstrīdēts, ka pārējo līgumslēdzēju piedāvājumi arī ir balstīti uz Prince2 metodoloģiju, kas līgumslēdzējai iestādei ļāva veikt iepriekš 41. punktā minēto salīdzinošo analīzi.

46

Šajos apstākļos prasītāju iebildums, saskaņā ar kuru ITSB esot a posteriori noteikusi jaunu piešķiršanas kritēriju, proti, Prince2 metodoloģiju, kas nebija paredzēts ne iepirkuma procedūras specifikācijās, ne savlaicīgi paziņots pretendentiem, nevar tikt atbalstīts. Proti, ITSB veiktais pirmās prasītājas piedāvājuma vērtējums acīmredzami bija balstīts uz kritēriju, “pamatojoties uz savu metodoloģiju un savu pieredzi”, ko neliek apšaubīt tas, ka šī piedāvājuma gadījumā un pārējo līgumslēdzēju piedāvājumu gadījumā šī metodoloģija precīzi atbilda Prince2 metodoloģijai. Tieši pretēji, tas pats par sevi pierāda, ka visi līgumslēdzēji bija labi sapratuši, ka pirmais piešķiršanas kritērijs tiem ļāva savu piedāvājumu balstīt uz minēto metodoloģiju. Tādējādi līgumslēdzējai iestādei nevar tikt pārmests, ka tā attiecīgos piedāvājumus salīdzinājusi pēc šīs pašas metodoloģijas kritērijiem, kas varēja vienīgi atvieglot to attiecīgo kvalitāšu salīdzinājumu un veicināt salīdzinošā vērtējuma objektivitāti. Visbeidzot, minētā piešķiršanas kritērija prasības ir skaidri jānošķir no iepirkuma procedūras specifikāciju II pielikuma 2.3. punkta, saskaņā ar kuru “ITSB izmantotā metodoloģija projekta vadībai ir personalizēta Prince2 pielāgošana”, par kuru ir skaidri norādīts, ka tā “līgumslēdzēja rīcībā tiks nodota tikai pamatlīguma darbības sākumā”, kā rezultātā tā nevarēja tikt uzskatīta par paraugu, kuram jāpielāgo piedāvājumi.

47

Tādējādi pirmais iebildums ir jānoraida kā nepamatots.

48

Attiecībā uz otro iebildumu Vispārējā tiesa uzskata, ka prasītājas pamatoti apgalvo, ka līgumslēdzēja iestāde apakškritērijiem “izmaiņu vadība” un “komunikācija” faktiski ir piešķīrusi būtiskāku svarīgumu nekā pārējiem saistībā ar pirmo piešķiršanas kritēriju izvirzītajiem apakškritērijiem. Proti, ITSB 2011. gada 2. maija vēstulē izvirzītajā nepārprotamajā pamatojumā, saskaņā ar kuru pārējo līgumslēdzēju piedāvājumos “izmaiņu vadība un komunikācija ir identificētas kā divi visbūtiskākie uzdevumi, lai projekts izdotos”, nevar tikt saprasts citādi. Tā norāda, ka līgumslēdzēja iestāde pieņēma pārējo līgumslēdzēju piedāvāto pieeju, balstoties uz minēto apakškritēriju punktu sadalījumu, kas neizriet no pirmā piešķiršanas kritērija formulējuma. Ņemot vērā iepriekš 44. punktā norādīto judikatūru, līgumslēdzēja iestāde nevar piemērot apakškritēriju punktu sadalījuma noteikumus, kas iepriekš nav darīti zināmi pretendentiem (šajā ziņā skat. spriedumu, 2008. gada 24. janvāris, Lianakis u.c., C‑532/06, Krājums, EU:C:2008:40, 38. punkts).

49

Saistībā ar šo, pirmkārt, ir jāprecizē, ka “izmaiņu vadība” un “komunikācijas plāns” bija tikai divi no kopumā septiņiem apakškritērijiem, kuri bija norādīti tajā pašā līmenī un kuriem nepiemita ekskluzivitāte saistībā ar pirmo piešķiršanas kritēriju, proti, pakāpeniska pārbaude, konkrētu jautājumu vadības procedūra, izmaiņu vadības procedūra, iesaistes pa posmiem procedūras vadība, pieredzes uzkrāšanas programma, komunikācijas plāns un piegādājamā produkta pieņemšanas procedūras, par kurām līgumslēdzēja iestāde plānoja piešķirt maksimālo 40 punktu skaitu (skat. iepriekš 5. punktu). Ne no minētā kritērija formulējuma, ne citām attiecīgām iepirkuma procedūras specifikāciju rindkopām neizriet, ka līgumslēdzēja iestāde attiecīgā gadījumā un specifisku neizpaustu iemeslu dēļ plānotu piešķirt atšķirīgu svarīgumu šiem apakškritērijiem saistībā ar 1. darba hipotēzē paredzētā projekta prezentēšanu, pat, vērtējot iesniegtos piedāvājumus pēc pirmā piešķiršanas kritērija, piešķirt augstākas vai mazāk augstākas atzīmes atkarībā no tā, vai minētajos piedāvājums uzsvars likts uz to vai citu no minētajiem apakškritērijiem. Tā tas it īpaši ir attiecībā uz “izmaiņu vadības” un “komunikācijas plāna” apakškritērijiem, par kuriem iepirkumu procedūras specifikācijās nav norādīts, ka līgumslēdzēja iestāde tās uzskatītu par tādiem, kas ir “divi visbūtiskākie uzdevumi, lai projekts izdotos”.

50

Otrkārt, saskaņā ar pretendentiem izpildāmo prasību vispārējo izklāstu iepirkumu procedūras specifikācijās tiem bija jānorāda “uzdevumi un darbības, kas jāizpilda, lai pārvaldītu un līdz galam īstenotu 1. darba hipotēzē paredzēto projektu”, kas norādīts iepirkumu procedūras specifikāciju 18. pielikumā un attiecas uz ITSB “projekta, lai izveidotu informācijas sistēmu”, izstrādi. No tā izriet, ka ar dažādiem pirmā piešķiršanas kritērija apakškritērijiem saistītu uzdevumu un darbību apraksts iesniegtajos piedāvājumos noteikti attiecās uz minēto projektu, kas pēc definīcijas bija tas pats visiem pretendentiem.

51

Šajos apstākļos teikuma daļa “izmaiņu sistēma un komunikācija identificēta kā divi visbūtiskākie uzdevumi, lai projekts izdotos” nevar tikt saprasta ne kā tāda, kas ietver absolūtu un vispārēju vērtējuma apgalvojumu par apakškritēriju “izmaiņu vadība” un “komunikācija” īpašo nozīmi ([kā] “visbūtiskākajiem” [apakškritērijiem]) saistībā ar ITSB paredzēto projektu saskaņā ar 1. darba hipotēzi (“lai projekts izdotos”), kas pārējo līgumslēdzēju piedāvājumos esot ņemts vērā, un arī otrādi – ne kā pārmetumu, kas izteikts par pirmās prasītājas piedāvājumu, ka tajā nav ievērota analoga pieeja tai, kuru šajā ziņā piedāvāja minētie līgumslēdzēji.

52

Šajā ziņā ITSB nevar būtībā pamatoti atsaukties uz to, ka iepriekš minētais pamatojums ir jāsaprot kā vērtējuma apgalvojums par pārējo līgumslēdzēju piedāvājumu labo kvalitāti, kas balstās uz divu specifisku kritēriju apakškritēriju, proti, “izmaiņu vadība” un “komunikācija”, identificēšanu, jo šis vērtējums nav atdalāms no iepriekšējas un specifiski abstraktas minēto apakškritēriju vērtēšanas attiecībā uz pārējiem pieciem saistībā ar pirmo piešķiršanas kritēriju norādītajiem apakškritērijiem. Turklāt, kaut arī tikai iepriekš 48.–51. punktā paredzēto iemeslu dēļ nešķiet ticami, ka līgumslēdzēja iestāde nav piešķīrusi specifisku punktu skaitu no kopējā pieejamā 40 punktu skaita dažādiem norādītajiem apakškritērijiem (skat. arī iepriekš 92.–93. punktu).

53

Tādējādi ir jāsecina, ka nelabvēlīgais salīdzinošais vērtējums, ko līgumslēdzēja iestāde izdarījusi par pirmās prasītājas piedāvājumu, šajā ziņā nerod nekādu pamatojumu pirmā piešķiršanas kritērija formulējumā. It īpaši punktu sadalījums, kas ir šī vērtējuma pamatā, no minētā kritērija neizrietot pietiekami skaidri, precīzi un viennozīmīgi, lai jebkuram pietiekami informētam un samērā rūpīgam pretendentam ļautu saprast tā konkrēto apjomu un to interpretēt vienveidīgi. Pretēji no iepriekš 44.–48. punktā minētās judikatūras izrietošajām prasībām, piemērojot citādu apakškritēriju punktu sadalījumu saistībā ar minēto piešķiršanas kritēriju, kas nebija paredzēts iepirkuma procedūras specifikācijās, ne arī iepriekš paziņots pretendentiem, ITSB tātad prasītājām par sliktu ir pārkāpis vienlīdzīgu iespēju un pārskatāmības principus.

54

Līdz ar to otrais iebildums ir jāapmierina.

55

Tādējādi otrais pamats ir daļēji jānoraida un daļēji jāapmierina.

56

Prasītājas uzskata, ka vienīgi ITSB sniegtā nepilnīgā informācija atklāj daudz būtiskas un acīmredzamas kļūdas vērtējumā, kurām neesot, pirmās prasītājas piedāvājums būtu varējis tikt ierindots pirmajā vietā saskaņā ar daudzpakāpju sistēmu. To ieskatā, šīs kļūdas padarīja par prettiesisku līgumslēdzējas iestādes vērtējumu attiecībā uz katru no iepirkumu procedūras specifikācijās paredzēto piešķiršanas kritēriju. Šajā kontekstā prasītājas tostarp apstrīd ITSB 2011. gada 11. aprīļa un 2. maija vēstulē izklāstītos nelabvēlīgos komentārus.

57

Attiecībā uz līgumslēdzējas iestādes vērtējumu saistībā ar pirmo piešķiršanas kritēriju prasītājas izvirza vienpadsmit iebildumus, kurus turpinājumā ir jāizskata atsevišķi vai, kad tie pārklājās – kopsakarā. Šajā ziņā ir jāatgādina, ka minētais piešķiršanas kritērijs prasīja, lai pretendents norādītu “uzdevumus un darbības, ko tas veiks saistībā ar projekta vadību, pamatojoties uz savu metodoloģiju un savu pieredzi”, kam bija jāaptver tostarp, bet ne tikai septiņi apakškritēriji, proti, pakāpeniska pārbaude, konkrētu jautājumu vadības procedūra, izmaiņu vadības procedūra, iesaistes pa posmiem procedūru vadība, pieredzes uzkrāšanas programma, komunikācijas plāns un piegādājamā produkta pieņemšanas procedūras (skat. iepriekš 5. punktu).

58

Turklāt ir jānorāda, ka līgumslēdzējai iestādei ir plaša novērtējuma brīvība attiecībā uz apstākļiem, kas ņemami vērā, lai pieņemtu lēmumu piešķirt publiskā iepirkuma līguma noslēgšanas tiesības, un Vispārējai tiesai, veicot kontroli, ir vienīgi jāpārbauda, vai ir ievērotas procesuālās normas un normas par pamatojumu, vai fakti ir saturiski pareizi, kā arī vai nav pieļauta acīmredzama kļūda vērtējumā un vai nav notikusi pilnvaru nepareiza izmantošana (skat. spriedumu, 2011. gada 23. novembris, bpost/Komisija, T‑514/09, EU:T:2011:689, 121. punkts un tajā minētā judikatūra).

81

Ar sesto iebildumu prasītājas apstrīd ITSB vērtējumu, saskaņā ar kuru katram projektam nebija nepieciešams programmas koordinators, galvenais projekta koordinators un projekta vadītājs. Ņemot vērā 1. darba hipotēzes prasības prasītājas sava piedāvājuma 2. un 4. nodaļā, balstoties uz savu pieredzi, kāda tā prasīta iepirkumu procedūras specifikācijās, esot norādījušas un pamatojušas savu piedāvājumu izveidot projekta biroju, kurā darbotos programmas koordinators un galvenais projekta koordinators.

82

Ir jāatgādina, ka ITSB savā 2011. gada 11. aprīļa vēstulē norādīja, ka “katrs [prasītāju] piedāvājumā norādītais projekts neprasa programmas koordinatoru, galveno projekta koordinatoru un projekta vadītāju”. Savos procesuālajos rakstos Vispārējai tiesai ITSB apstiprināja, ka prasītājas esot kļūdaini pieņēmušas, ka ITSB koordinēja visus savus projektus saistībā ar to pašu programmu, kā rezultātā tās varēja piedāvāt risinājumu ar programmas koordinatoru, galveno projekta koordinatoru un projekta vadītāju katram projektam. Projekta, kas izmantojams kā paraugs, proti, 1. darba hipotēzes, ierobežotais apjoms un mērogs nebūtu pamatojis šo trīs profilu izmantošanu.

83

Šajā ziņā ir jāatgādina, ka no pretendentiem izpildāmo prasību vispārējā apraksta iepirkuma procedūras specifikācijās izriet, ka tiem bija jānorāda “uzdevumi un darbības, kas jāizpilda, lai pārvaldītu un līdz galam īstenotu 1. darba hipotēzē paredzēto projektu”. Turklāt 1. darba hipotēzē, kāda tā izklāstīta iepirkumu procedūras specifikāciju 18. pielikumā, vienīgi ir minēts “projekts informācijas sistēmas izveidošanai”, nevis programma, kas ietver dažādus šāda veida projektus, kā rezultātā līgumslēdzēja iestāde varēja pamatoti kritizēt prasītāju piedāvājumu attiecībā uz programmas koordinatoru.

84

Savukārt no iepirkumu procedūras specifikācijām, it īpaši no pirmā piešķiršanas kritērija un 1. darba hipotēzes, kā prasīts iepriekš 44. punktā minētajā judikatūrā, skaidri un precīzi neizriet, ka ITSB paredzēja uzaicināt pretendentus iesniegt risinājumu, kas neietver arī galveno projekta koordinatora un projekta vadītāja profilu, kā to piedāvā prasītājas. Tāpat ITSB neesot paskaidrojis iemeslus, kuru dēļ šādu profilu piedāvājums būtu nesaderīgs ar 1. darba hipotēzi. Visbeidzot atšķirībā no saviem pretargumentiem attiecībā uz pirmo līdz piekto iebildumu ITSB nav norādījusi, ka prasītājas šajā ziņā būtu novirzījušās no Prince2 metodoloģijas. Ņemot vērā precizitātes trūkumu šajā ziņā publiskā iepirkuma specifikācijās, ir jāatgādina, ka prasītājas saskaņā ar pirmo piešķiršanas kritēriju varēja brīvi norādīt uzdevumus un darbības, kas veicamas projektu vadības jomā, pamatojoties uz savu pašu metodoloģiju un savu pašu pieredzi.

85

Tostarp, ņemot vērā šo precizitātes trūkumu iepirkumu procedūras specifikācijās, kā arī vērtēšanas komisijas lēmuma lakonisko un vispārīgo raksturu, gan prasītājām, gan Vispārējai tiesai ir neiespējami pārbaudīt attiecībā uz galvenā projekta koordinatora un projekta vadītāja iekļaušanu izvirzītās kritikas ticamību un līdz ar to konstatēt, vai tajā ir pieļauta kāda acīmredzama kļūda vērtējumā.

86

Šajos apstākļos ir jāsecina, ka šajā jautājumā nav norādīts pamatojums LESD 296. panta otrās daļas, lasot to kopsakarā ar Vispārējās finanšu regulas 100. panta 2. punktu, izpratnē (skat. tālāk 125.–135. punktu).

87

Ar astoto iebildumu prasītājas apstrīd vērtēšanas komitejas noslēguma komentāru saistībā ar pirmo piešķiršanas kritēriju, saskaņā ar kuru “[pirmās prasītājas] piedāvājuma vispārīgums ir ļoti operacionāls, nevis stratēģisks un ir koncentrēts uz cita veida projekta vadītāju nekā ITSB paredzētais”. Šis komentārs esot patvaļīgs un tas specifikācijās neesot argumentēts. Pirmās prasītājas piedāvājums atbilstot visām iepirkumu procedūras specifikāciju prasībām un labai praksei projektu vadības jomā, proti, Prince2. Šajā ziņā prasītājas atsaucas uz to piedāvājuma 4.1.1. punktu “Organizācijas struktūra”, kurā ierosināta vienota un centralizēta struktūra, saistībā ar kuru ikviens projekts, tostarp tādi neatkarīgi projekti, kā 1. darba hipotēzē minētais, vai projekti, kas iekļaujas kādā programmā, vadīs, koordinēs, kontrolēs un uzraudzīs projekta birojs. Programmas koordinators būšot projekta biroja loceklis, un tam būšot raksturīgs visaptverošs pārskats, vienlaikus veicot vispārēju visu saskaņā ar pamatlīgumu īstenoto projektu un programmu kontroli, lai tādējādi nodrošinātu to efektīvu, viendabīgu un atbilstošu koordinēšanu. Tādējādi, sankcionējot pirmās prasītājas piedāvājumu, pamatojoties uz prasību, kas nebija paredzēta iepirkuma procedūras specifikācijās, proti, ka ar to, ka “ITSB novirzījis visus savus projektus vienā un tajā pašā programmā”, ITSB esot pieļāvis acīmredzamu kļūdu vērtējumā.

88

Tiesvedības laikā ITSB šajā ziņā vienīgi atsaucās uz iepriekš 82. punktā norādīto argumentu. Ievērojot iepriekš 84. punktā izvirzītos apsvērumus, ir jānorāda, ka, tā kā iepirkumu procedūras specifikācijās nav izklāstīti pietiekami skaidri un precīzi kritēriji, vērtēšanas komisijas nobeiguma komentārs, it īpaši vispārīgā kritika par to, ka ITSB plānoja “cita veida projektu koordinēšanu”, nav saprotams, kā rezultātā ne prasītājas, ne Vispārējā tiesa nevarēja pārbaudīt tā ticamību un tātad arī to, vai šajā kritikā ir vai nav pieļauta kāda acīmredzama kļūda vērtējumā. Tas tā ir vēl jo vairāk tādēļ, ka saskaņā ar pirmo piešķiršanas kritēriju pretendentiem bija jānorāda uzdevumi un darbības, kas veicamas projekta vadības jomā, pamatojoties uz savu pašu metodoloģiju un savu pašu pieredzi, un līdz ar to – nevis uz kādu iespējamo ITSB praksi vai pieredzi, kas nav raksturota iepirkumu procedūras specifikācijās.

89

Šajos apstākļos ir jāsecina, ka šajā jautājumā nav norādīts pamatojums LESD 296. panta otrās daļas, lasot to kopsakarā ar Vispārējās finanšu regulas 100. panta 2. punktu, izpratnē (skat. tālāk 125.–135. punktu).

90

Ar devīto līdz vienpadsmito iebildumu prasītājas būtībā apstrīd ITSB atbildi tās 2011. gada 2. maija vēstulē, par kuru ir apgalvots, ka tā ir nepilnīga, izvairīga un neskaidra, tostarp attiecībā uz punktu piešķiršanu un to piedāvājumu salīdzinošo vērtējumu ar citu līgumslēdzēju piedāvājumiem saistībā ar pirmo piešķiršanas kritēriju. ITSB vienīgi vispārīgi izklāstīja, ka divi pārējie piedāvājumi tika uzskatīti par labākiem, jo katram no tiem piemita “Prince2 ietvara izmantošanas teorētiskie un praktiskie aspekti” un tajos “izmaiņu vadība un komunikācija identificētas kā divi visbūtiskākie uzdevumi, lai projekts izdotos”. Tomēr saskaņā ar to piedāvājumu 2.1.1. un 2.1.2. punktu prasītājas arī esot norādījušas vadības projekta Prince2 metodoloģijas teorētiskos un praktiskos aspektus un esot iesniegušas detalizētu piedāvājumu par izmaiņu vadības un komunikācijas uzdevumiem, kas piemēroti ITSB projekta gadījumā. Turklāt minētā piedāvājuma 2.2.–2.11. punktā tās esot detalizēti izklāstījušas savas uz Prince2 balstītās metodoloģiskās pieejas izmantošanai projekta vadībā un projektu valdības uzdevumu izpildē praktiskos aspektus saskaņā ar 1. darba hipotēzi. Tāpat šī piedāvājuma 2.5. punktā esot detalizēti raksturota izmaiņu vadībā piemērojamā pieeja un tā 2.10. un 2.8. punktā esot izklāstīts ierosinātais komunikācijas plāns un iesaistes pa posmiem procedūras, bet ITSB nav sniedzis paskaidrojumus par apgalvotajiem trūkumiem vai, iespējams, šajā ziņā labāku pārējo piedāvājumu saturu (devītais iebildums). Turklāt pirmais piešķiršanas kritērijs neesot prasījis specifiski norādīt projektu vadības jomā piedāvāto uzdevumu svarīgumu, kas būtu bijis pretrunā labai praksei un starptautiskajā līmenī labi iedibinātajām metodoloģijām. Katrā ziņā prasītājas esot iesniegušas ļoti labi definētu, saskanīgu un prasmīgi sagatavotu projekta vadības metodoloģiju, paredzot, ka projekta vadības procesi, darbības un uzdevumi visi kopumā ir būtiski veiksmīgam projekta rezultātam. Visbeidzot ITSB neesot pamatojis ļoti zemo attiecībā uz pirmo piešķiršanas kritēriju pirmās prasītājas piedāvājumam piešķirto 22,81 punktu skaitu, lai gan pirmajā vietā ierindotā līgumslēdzēja piedāvājums esot saņēmis maksimālo 40 punktu skaitu (vienpadsmitais iebildums).

91

Vispirms ir jāatsaucas uz iepriekš 48.–53. punktā minētajiem atbildē uz otro pamatu izvirzītajiem apsvērumiem, ar kuriem konstatēts, ka nelabvēlīgajā salīdzinošajā vērtējumā par pirmās prasītājas piedāvājumu, saskaņā ar kuru pārējo līgumslēdzēju piedāvājumos “izmaiņu vadība un komunikācija identificētas kā divi visbūtiskākie uzdevumi, lai projekts izdotos”, esot pieļauti vienlīdzīgu iespēju un pārskatāmības principu pārkāpumi, ciktāl tie nerod nekādu pamatojumu pirmā piešķiršanas kritērija formulējumā, un līdz ar to izriet no punktu sadalījuma attiecībā uz dažādiem apakškritērijiem minētā piešķiršanas kritērija ietvaros, kas iepriekš pretendentiem netika paziņots. No tā noteikti izriet, ka šim vērtējumam trūkst ticamības un ka tajā attiecībā uz minēto apakškritēriju punktu sadalījumu ir pieļauta acīmredzama kļūda vērtējumā.

92

Turpinot – ITSB tiesvedības laikā neuzskatīja par lietderīgu formulēt nostāju par prasītāju detalizēto argumentāciju, ne arī par veidu, kādā vērtēšanas komisija, kā izklāstīts 2011. gada 2. maija vēstulē, attiecībā uz pirmās prasītājas piedāvājumu bija aprēķinājusi piešķirto 22,81 punktu skaitu no kopējā 40 punktu skaita. Tomēr tiesas sēdē, atbildot uz konkrētu Vispārējās tiesas jautājumu, ITSB būtībā paskaidroja, ka novērtētāju vērtējums par šajā lietā pirmās prasītājas piedāvājumu neesot ticis veikts ar matemātisku formulu, kas izraisīja noteiktu punktu atskaitīšanu par apakškritēriju vai par noteiktiem nelabvēlīgiem komentāriem, jo minētie novērtētāji piešķīruši kopēju atzīmi par vispārējo visas minētā piedāvājuma daļas attiecībā uz pirmo piešķiršanas kritēriju kvalitāti. Šajā ziņā atzīmes, kas ietver divus ciparus aiz komata (22,81), noteikšanu esot izraisījis tas, ka piedāvājumus izvērtējuši vairāki novērtētāji, kuru piešķirtais punktu skaits vispirms ticis saskaitīts un pēc tam sadalīts ar minēto novērtētāju skaitu.

93

Vispārējā tiesa uzskata, ka šie paskaidrojumi, kas nebija izklāstīti ITSB 2011. gada 2. maija vēstulē, ir novēloti un tiem trūkst ticamības. Šajā ziņā, tā kā iepirkumu procedūras specifikācijās nebija precizējumi attiecībā uz faktisko punktu piešķiršanu par dažādiem apakškritērijiem pirmā piešķiršanas kritērija ietvaros un tā kā ITSB šajā ziņā nebija sniedzis dokumentārus pierādījumus, ir jānoraida kā neticams tā arguments, saskaņā ar kuru novērtētāji noteiktu punktu piešķiršanu neesot piesaistījuši minētajiem apakškritērijiem, kas bija uzskaitīti minētā piešķiršanas kritērija ietvaros un saskaņā ar kuru pretendenti varēja iegūt maksimālo 40 punktu skaitu. Turpinājumā, kā prasītājas norādīja tiesas sēdē, tāpat nešķiet ticams, ka novērtētāji nav piemērojuši matemātisku formulu vai vismaz piešķīruši punktus daļskaitļos par apakškritēriju, lai novērtētu piedāvājumus attiecībā uz minēto piešķiršanas kritēriju. Proti, pieņemot, ka atbilstoši ITSB apgalvotajam piešķirtie vērtējumi būtu sadalīti ar kopējo novērtētāju skaitu, neesot šādai matemātiskai pieejai vai punktu piešķiršanai daļskaitļos par apakškritēriju, nebūtu iespējams aprēķināt tādu piešķirto punktu skaitu, kas ietver divus ciparus aiz komata. Tādējādi ITSB arguments, saskaņā ar kuru tas esot piešķīris kopēju atzīmi par visu pirmās prasītājas piedāvājuma daļu attiecībā uz pirmo piešķiršanas kritēriju, nevar tikt atbalstīts.

94

Ir jākonstatē, ka ITSB 2011. gada 2. maija vēstulē nav ietverts nekāds šajā ziņā piemērots skaidrojums. Proti, minētajā vēstulē vienīgi vispārīgi konstatēts, ka “[pārējo līgumslēdzēju] piedāvājumu rādītāji attiecībā uz pirmo piešķiršanas kritēriju bija ļoti labi, pat izcili, bija ļoti labi izmantots Prince2 ietvars, vispirms paskaidrojot ietvaru un tad definējot veidu, kādā to izmantos ITSB, kā rezultātā minētie piedāvājumi aptvēra gan teorētiskos, gan praktiskos Prince2 ietvara izmantošanas aspektus”. Turklāt ITSB vienīgi norādīja, ka šajos piedāvājumos “izmaiņu vadība un komunikācija ir identificētas kā divi visbūtiskākie uzdevumi, lai projekts izdotos”, un secināja, ka, “veicot salīdzinošu vērtējumu, vērtēšanas komisija uzskatīja, ka [šiem] piedāvājumiem ir labāka kvalitātē nekā [prasītāju] piedāvājumiem”. Proti, ņemot vērā šos šajā vēstulē izklāstītos neprecīzos un nepilnīgos novērtējuma apsvērumus, kas attiecas tikai uz atsevišķiem pirmā piešķiršanas kritērija apakškritērijiem un kuros nav norādīts precīzs punktu skaits, ko līgumslēdzēja iestāde plānoja piešķirt katram no minētajiem apakškritērijiem, kā arī to, ka iepirkumu procedūras specifikācijās nekas nebija minēts par šiem apakškritērijiem piešķiramo kopējo punktu skaitu, ne prasītājas, ne Vispārējā tiesa nevar saprast veidu, kādā līgumslēdzēja iestāde saistībā ar iesniegto piedāvājumu individuālo un salīdzinošo vērtējumu piešķīrusi pieejamos punktus par pirmo piešķiršanas kritēriju un dažādiem tā apakškritērijiem.

95

Līdz ar to, izņemot konstatējumu par iepriekš 91. punktā norādīto acīmredzamo kļūdu vērtējumā, Vispārējā tiesa nevar pat secināt šādu acīmredzamu kļūdu šajā ziņā esamību vai neesamību tieši tāpēc, ka lēmumā par publiskā iepirkuma līguma slēgšanas tiesību piešķiršanu nav norādīts pietiekams pamatojums LESD 296. panta otrās daļas, lasot to kopsakarā ar Vispārējās finanšu regulas 100. panta 2. punkta pirmo daļu, izpratnē (skat. tālāk 125.–135. punktu).

96

Ņemot vērā visus iepriekš minētos apsvērumus saistībā ar pamatojuma nesniegšanu, neskarot pirmā pamata par trūkumiem pamatojumā vērtējumu, trešā pamata pirmās daļas devītais iebildums saistībā ar pirmo piešķiršanas kritēriju ir jāapmierina, ciktāl runa ir par iepriekš 91. punktā konstatēto acīmredzamo kļūdu vērtējumā, un minētā pamata daļa pārējā daļā ir jānoraida kā nepamatota.

97

Prasītājas apstrīd to piedāvājuma nelabvēlīgo vērtējumu attiecībā uz otro piešķiršanas kritēriju, kāds tas izklāstīts 2011. gada 11. aprīļa vēstulē, saskaņā ar kuru neesot iesniegts “neviens piegādājamā produkta paraugs konkrēta gadījuma izpētei, proti, ikdienas pārskats, konfigurācijas elementu reģistrs, ziņojumi par galvenajiem rādītājiem”. Šīs daļas pamatojumam, pirmkārt, tās būtībā norāda, ka ITSB neesot atbildējusi ne uz vienu no detalizētajām sūdzībām, ko tās šajā ziņā formulējušas savā 2011. gada 18. aprīļa vēstulē. Proti, iepirkuma procedūras specifikācijās šāds paraugs neesot prasīts, bet vienīgi ir prasīts norādīt uzdevumus un darbības, kas jāīsteno tehnisko konsultāciju jomā. Otrkārt, pirmās prasītājas piedāvājuma 6.2. punktā esot sniegti formu un modeļu paraugi, kas izmantoti attiecībā uz katru piegādājamo produktu, ko arī ITSB visbeidzot atzina. Šie modeļi ir izsmeļoši un pietiekami detalizēti, raksturojot saistībā ar iepirkumu procedūras specifikācijās izklāstīto hipotētisko scenāriju sniedzamo pakalpojumu konkrēto struktūru, posmus un saturu. Treškārt, savā 2011. gada 2. maija vēstulē ITSB neesot paskaidrojusi, kādēļ pārējie līgumslēdzēji ir iesnieguši ļoti labus paraugus piegādājamajiem produktiem, ne arī iemeslus, kuru dēļ to piedāvājumi esot tikuši novērtēti kā tādi, kuriem ir labāka kvalitāte nekā prasītāju iesniegtajiem. ITSB norādītie elementi neesot piegādājamie produkti, kas izriet no tehnisko konsultāciju pakalpojumu sniegšanas, bet vienīgi piegādājamie produkti saistībā ar projektu vadību un Prince2 piedāvāto metodoloģiju. Tiesas sēdē prasītājas piebilda, kā izklāstīts atbildē uz repliku, ka saistībā ar piedāvājumu novērtēšanu attiecībā uz otro piešķiršanas kritēriju ITSB esot labvēlīgi novērtējusi to, ka pretendenti iesnieguši iepriekšēju projektu paraugus, kas, pirmkārt, nozīmē, ka a posteriori ieviests jauns apakškritērijs un, otrkārt, ka pieredzes atlases kritērijs prettiesiski sajaukts ar konkrēto piešķiršanas kritēriju. Tomēr no iepirkumu procedūras specifikāciju 11. punkta “Paraugu iesniegšana” skaidri izrietot, ka “piedāvājuma iesniegšana nav pakļauta pienākumam pievienot paraugus”.

98

ITSB atbild, ka vārds “paraugs”, kas izmantots 2011. gada 11. aprīļa vēstulē, ir jāsaprot kā tāds, kas būtībā nozīmē “prezentēt” piedāvātos pakalpojumus. Šajā ziņā iepirkumu procedūras specifikācijās esot prasīts raksturot veidu, kādā tikšot izpildīti uzdevumi un darbības, un līdz ar to veikt pakalpojumu pienācīgu prezentēšanu, kas balstīta uz minēto pakalpojumu paraugiem, kuri iesniegti, pamatojoties uz 1. darba hipotēzi. Nelabvēlīgs komentārs par to, ka pirmās prasītājas piedāvājums ietvēra tikai piecus “tukšus paraugus”, pats par sevi pierādot tās zemāku kvalitāti un to, ka prasītājas apzinājās nepieciešamību savā piedāvājumā iekļaut pakalpojumu paraugus. Atšķirībā no pārējo pretendentu, tostarp Accenture, kura šajā ziņā saņēma maksimālo novērtējumu, iesniegtajiem paraugiem prasītājas iesniegtie tukšie paraugi neesot piemēroti 1. darba hipotēzei. Tiesas sēdē ITSB precizēja, ka, to darot, tas neesot izvērtējis pretendentu iepriekšējo pieredzi, bet tikai ņēmis vērā to, ka iesniegtajiem piegādājamo produktu paraugiem bija pievienotā vērtība, jo tie pierādot, ka minētās pretendentes bija pareizi sapratušas ITSB vajadzības, kas arī bija nepieciešams.

99

Vispirms ir jāatgādina, pirmkārt, ka otrajā piešķiršanas kritērijā bija paredzēts, ka “pretendents norāda uzdevumus un darbības, ko tas veiks tehnisko konsultāciju jomā, pamatojoties uz savu metodoloģiju un savu pieredzi, tostarp it īpaši (bet ne tikai) [..] struktūras novērtējumu, izpildes analīzi, drošības vērtējumu, [un] integrēšanos ar citām sistēmām” un, otrkārt, ka pirmās prasītājas piedāvājums par minēto piešķiršanas kritēriju saņēma 24,5 punktus no kopējā 30 punktu skaita, lai gan pārējiem līgumslēdzējiem tika piešķirti attiecīgi 28 un 20 punkti.

100

Turpinot ir jākonstatē, ka ITSB 2011. gada 11. aprīļa vēstulē izvirzītā kritika, saskaņā ar kuru pirmās prasītājas piedāvājumā nebija “neviens piegādājamā produkta paraugs konkrētā gadījuma izpētei [..]”, balstās uz neapstrīdētiem faktiem, jo prasītājas vienīgi iesniedza tukšus paraugus vai vienkāršus tukšus modeļus, kas bija pievienoti to piedāvājuma 6.2. punktā.

101

Tomēr no iepirkumu procedūras specifikācijām, it īpaši no otrā piešķiršanas kritērija, neizriet, ka “pretendentiem būtu bijis jāprezentē piegādājamā produkta paraugs konkrētā gadījuma izpētei” vai ka līgumslēdzēja iestāde šādu prezentēšanu varēja uzskatīt kā tādu, kurai ir pievienotā vērtība, kā to ITSB apgalvo tiesvedības laikā. Tieši pretēji, kā to norāda prasītājas, iepirkumu procedūras specifikāciju 11. punktā “Paraugu iesniegšana” ir skaidri paredzēts, ka “piedāvājuma iesniegšana nav pakļauta pienākumam pievienot paraugus”. Šajā ziņā ir jānoraida ITSB neticamais arguments, saskaņā ar kuru 2011. gada 11. aprīļa vēstulē izmantotais vārds “paraugs” ir jāsaprot kā tāds, kas būtībā nozīmē “prezentēt” piedāvātos pakalpojumus, jo nelabvēlīgais komentārs “neviens piegādājamā produkta paraugs, kas jāiesniedz konkrētā gadījuma izpētei [..]”, varēja tikt saprasts vienīgi tādā nozīmē, ka, līgumslēdzējas ieskatā, prasītājas nebija iesniegušas šādus paraugus. Turklāt no minētās vēstules pietiekami precīzi neizriet iemesli, kuru dēļ līgumslēdzēja iestāde uzskatīja, ka pirmās prasītājas piedāvājumam bija pievienots nepietiekams elementu skaits “ikdienas pārskatu, konfigurācijas elementu reģistru, ziņojumu par galvenajiem rādītājiem”.

102

Šie apsvērumi ir pietiekami, lai konstatētu, ka ITSB 2011. gada 11. aprīļa vēstulē izklāstītais nelabvēlīgais komentārs nerod nekādu pamatojumu iepirkumu procedūras specifikācijās un līdz ar to tajā ir pieļauta acīmredzama kļūda vērtējumā, neesot vajadzībai izvērtēt pārējos prasītāju šajā kontekstā izvirzītos iebildumus.

103

Tādējādi pirmā pamata daļa par pirmās prasītājas piedāvājuma vērtējumu attiecībā uz otro piešķiršanas kritēriju ir jāapmierina.

104

Ir jāatgādina, ka trešais piešķiršanas kritērijs prasītājām prasīja noteikt “prognozēto darba apjomu katram projekta vadības uzdevumam un darbībai” un ka šajā ziņā pirmās prasītājas piedāvājumam tika piešķirti tikai četri punkti no kopējā 10 punktu skaita. Šīs piezīmes pamatojumam ITSB savā 2011. gada 11. aprīļa vēstulē attiecībā uz negatīviem aspektiem apgalvoja, ka “projektam, kas nav piesaistīts kādai programmai (atbilstoši 1. darba hipotēzei), nav nepieciešams programmas koordinators[;] pārāk daudz vispārējo izdevumu līmeņu[;] prognozētais darba apjoms projekta vadībai veidoja 24 % no kopējā saistībā ar 1. darba hipotēzi prezentētajam projektam paredzētā darba apjoma”. ITSB savā 2011. gada 2. maija vēstulē vēlreiz precizēja, ka “labākajos piedāvājumos nebija piešķirts prognozētais darba apjoms programmas koordinatoram un šajā ziņā tas arī pamatots” un ka “vērtēšanas komisija salīdzinoši [esot] devusi priekšroku šai pieejai un to [esot] labāk novērtējusi”.

[..]

107

Vispirms attiecībā uz kļūdu aprēķinā vai faktu vērtējumā attiecībā uz paredzēto darba apjomu, kas piešķirts programmas koordinēšanai, proti, 24 % vietā paredzot 12 %, ir jānorāda, ka jau uzaicinājuma iesniegt piedāvājumu procedūras laikā ITSB zināja par šādas kļūdas esamību un tiesvedības laikā iesniedza 2011. gada 24. aprīļa iekšējo paziņojumu, kurā bija citi aprēķini, kas ļāva uzskatīt, ka, pat neesot aprēķina kļūdai vai gadījumā, ja tiktu piešķirts maksimālais desmit punktu skaits pirmās prasītājas piedāvājumam, tā saskaņā ar daudzpakāpju sistēmu tiktu ierindota trešajā vietā. Šādas vienkāršas faktu vai aprēķinu kļūdas, kas neietekmē procedūras rezultātu, nevar pamatot apstrīdētā akta atcelšanu (šajā ziņā skat. spriedumus, 2005. gada 19. oktobris, Freistaat Thüringen/Komisija, T‑318/00, Krājums, EU:T:2005:363, 191. punkts un tajā minētā judikatūra, un 2010. gada 19. marts, Evropaïki Dynamiki/Komisija, T‑50/05, Krājums, EU:T:2010:101, 159. punkts).

108

Tādējādi šī neapstrīdētā faktu kļūda nevar likt konstatēt pārkāpumu, kas pamatotu lēmuma par līguma slēgšanas tiesību piešķiršanu atcelšanu.

[..]

111

Līdz ar to iebildumi, kas vērsti pret līgumslēdzējas iestādes vērtējumu attiecībā uz trešo piešķiršanas kritēriju, ir jānoraida to kopumā.

[..]

121

No visiem iepriekš minētajiem apsvērumiem, neskarot pirmā pamata par trūkumiem pamatojumā vērtējumu, izriet, ka saistībā ar pamatojuma nenorādīšanu ir jāapmierina, pirmkārt, pirmās daļas devītais iebildums, kas saistīts ar pirmo piešķiršanas kritēriju, ciktāl tas attiecas uz iepriekš 91. punktā konstatēto acīmredzamo kļūdu vērtējumā, un, otrkārt, otrā daļa saistībā ar otro piešķiršanas kritēriju tā kopumā (skat. iepriekš 97.–103. punktu), un ka trešais pamats pārējā daļā ir jānoraida.

122

Ar savu pirmo pamatu prasītājas izvirza vairākus Vispārējās finanšu regulas 100. panta 2. punkta, Īstenošanas kārtības 149. panta, kā arī pienākuma norādīt pamatojumu LESD 296. panta otrās daļas izpratnē pārkāpumus.

123

Šajā kontekstā prasītājas lūdz Vispārējo tiesu noteikt ITSB pienākumu iesniegt pilnas un nekonfidenciālas pārējo līgumslēdzēju piedāvājumu versijas, kā arī novērtējuma ziņojumu pilnībā, tostarp komentārus attiecībā uz minētajiem piedāvājumiem. Turklāt prasītājas būtībā apgalvo, ka izvilkumiem no novērtējuma ziņojuma, kas ietver to piedāvājumu vērtējumu, to nepilnīgā un neskaidrā rakstura dēļ piemītot trūkumi pamatojumā, kas tām liedz lietderīgi aizstāvēt savas tiesības un vismaz daļēji padara par neiespējamu Vispārējai tiesai veikt lēmuma par publiskā iepirkuma līguma slēgšanas tiesību piešķiršanu tiesiskuma pārbaudi. Tas tā it īpaši esot attiecībā uz ITSB 2011. gada 2. maija vēstulē nepilnīgi un nepietiekami izklāstītajiem iemesliem, kuriem bija jāpamato pirmās prasītājas piedāvājuma salīdzinošais vērtējums attiecībā pret citu līgumslēdzēju piedāvājumiem.

124

ITSB apstrīd šos argumentus un lūdz noraidīt prasītāju pieteikumu par procesa organizatorisko pasākumu un pierādījumu savākšanas pasākumu veikšanu.

125

Šajā ziņā ir jāatgādina, ka, kad Savienības institūcijām, iestādēm vai aģentūrām kā līgumslēdzējām iestādēm ir atvēlēta novērtējuma brīvība, kā tas ir šajā lietā, Savienības tiesību sistēmā paredzēto garantiju ievērošanai administratīvajā procesā ir īpaši nozīmīga loma. Šajās garantijās it īpaši ietilpst kompetentās iestādes pienākums pietiekami pamatot savus lēmumus. Savienības tiesa var it īpaši pārbaudīt, vai ir izpildīti faktu un tiesību elementi, no kuriem ir atkarīga novērtējuma pilnvaru izmantošana (spriedumi, 1991. gada 21. novembris, Technische Universität München, C‑269/90, Krājums, EU:C:1991:438, 14. punkts; 2009. gada 20. maijs, VIP Car Solutions/Parlaments, T‑89/07, Krājums, EU:T:2009:163, 61. punkts, un 2012. gada 12. decembris, Evropaïki Dynamiki/EFSA, T‑457/07, EU:T:2012:671, 42. punkts).

126

Saskaņā ar LESD 296. panta otrajā daļā paredzēto pienākumu norādīt pamatojumu, akta autora pamatojumam ir jābūt skaidram un nepārprotamam, lai, pirmkārt, ieinteresētās personas varētu zināt pieņemtā tiesību akta pamatojumu nolūkā aizstāvēt savas tiesības un, otrkārt, lai tiesa varētu veikt savu pārbaudi. Turklāt šīs prasības norādīt pamatojumu izpilde ir jāizvērtē, ņemot vērā lietas apstākļus, tostarp akta saturu, norādīto iemeslu būtību un adresātu vai citu personu, kuras akts skar tieši un individuāli, iespējamo interesi saņemt skaidrojumus (skat. spriedumu, 2013. gada 21. februāris, Evropaïki Dynamiki/Komisija, T‑9/10, EU:T:2013:88, 25. un 26. punkts un tajos minētā judikatūra). Turklāt pienākums norādīt pamatojumu ir būtiska formas prasība, kas ir jānošķir no jautājuma par pamatojuma pamatotību, kurš attiecas uz strīdīgā tiesību akta likumību (skat. spriedumu, 2012. gada 12. maijs, Evropaïki Dynamiki/Komisija, T‑17/09, EU:T:2012:243, 40. un tajā minētā judikatūra).

127

Publisko iepirkumu līgumu slēgšanas tiesību piešķiršanas jomā Vispārējās finanšu regulas 100. panta 2. punkta pirmajā daļā, kā arī Īstenošanas kārtības 149. panta 3. punktā ir norādīti nosacījumi, kādos līgumslēdzēja iestāde ir izpildījusi savu attiecībā pret pretendentiem esošo pienākumu norādīt pamatojumu.

128

Tādējādi saskaņā ar Vispārējās finanšu regulas 100. panta 2. punkta pirmo daļu “līgumslēdzēja iestāde visiem kandidātiem vai pretendentiem, kuru kandidatūra vai piedāvājums ticis noraidīts, paziņo šāda lēmuma pamatojumu, un visiem pretendentiem, kuru piedāvājumi bijuši pieņemami, pēc to iesniegta rakstiska pieprasījuma paziņo veiksmīgā piedāvājuma raksturlielumus un salīdzinošo izdevīgumu, kā arī tā pretendenta nosaukumu, kuram līgums piešķirts”.

129

Šajā ziņā no pastāvīgās judikatūras izriet, ka saskaņā ar šo tiesību normu līgumslēdzējai iestādei nevar tikt prasīts, lai tā paziņotu pretendentam, kura piedāvājums ticis noraidīts, pirmkārt, papildus šī piedāvājuma noraidīšanas iemesliem – detalizētu pārskatu par veidu, kādā katra tā piedāvājuma nianse tikusi ņemta vērā, to izvērtējot, un, otrkārt, saistībā ar izraudzītā piedāvājuma raksturlielumiem un salīdzinošo izdevīgumu paziņošanu – detalizētu tā salīdzinājumu ar noraidītā pretendenta piedāvājumu. Turklāt līgumslēdzējai iestādei nav noraidītajam pretendentam pēc tā rakstiska pieteikuma jāiesniedz vērtēšanas ziņojums pilnībā (spriedums, 2012. gada 4. oktobris, Evropaïki Dynamiki/Komisija, C‑629/11 P, EU:C:2012:617, 21.–23. punkts; rīkojumi, 2011. gada 20. septembris, Evropaïki Dynamiki/Komisija, C‑561/10 P, EU:C:2011:598, 27. punkts, un 2011. gada 29. novembris, Evropaïki Dynamiki/Komisija, C‑235/11 P, EU:C:2011:791, 50. un 51. punkts). Savienības tiesa tomēr pārbauda, vai līgumslēdzējas iestādes piemērotā metode, lai veiktu piedāvājumu tehnisko novērtējumu, ir skaidri noteikta iepirkuma procedūras specifikācijās, ieskaitot dažādos piešķiršanas kritērijus, to attiecīgo svarīgumu vērtējumā, proti, kopējā punktu skaita aprēķinā, kā arī minimālo un maksimālo punktu skaitu attiecībā uz katru kritēriju (šajā ziņā skat. spriedumu Evropaïki Dynamiki/Komisija, minēts iepriekš, EU:C:2012:617, 29. punkts).

130

Judikatūrā ir arī precizēts, ka, ja līgumslēdzēja iestāde nosūta vēstuli pēc lūguma sniegt papildu paskaidrojumus par lēmumu par publiskā iepirkuma līguma slēgšanas tiesību piešķiršanu pirms prasības celšanas, taču pēc datuma, kas noteikts Īstenošanas kārtības 149. panta 3. punktā, šo vēstuli arī var ņemt vērā, lai izvērtētu, vai pamatojums attiecīgajā lietā ir bijis pietiekams. Proti, pienākums norādīt pamatojumu ir jāizvērtē, balstoties uz informāciju, kas bija prasītājas rīcībā prasības celšanas brīdī, tomēr ievērojot, ka iestāde nevar sākotnējo pamatojumu aizstāt ar pilnīgi jaunu pamatojumu (šajā ziņā skat. spriedumu Evropaïki Dynamiki/Komisija, minēts 126. punktā, EU:T:2013:88, 27. un 28. punkts un tajos minētā judikatūra).

131

Vispirms ir jānorāda, ka saskaņā ar iepriekš 129. punktā minēto judikatūru līgumslēdzējai iestādei nav pienākuma noraidītajam pretendentam dot pieeju konkrētā iepirkuma līgumu saņēmēja piedāvājumam pilnībā, ne arī novērtējuma ziņojumam pilnībā. Turklāt šajā lietā, ņemot vērā lietas dalībnieku procesuālos rakstus, lietā iesniegtos materiālus un tiesas sēdes rezultātus, Vispārējā tiesa uzskata, ka tā ir pietiekami informēta, lai izspriestu šo lietu (šajā ziņā skat. spriedumu, 2006. gada 16. novembris, Peróxidos Orgánicos/Komisija, T‑120/04, Krājums, EU:T:2006:350, 80. punkts), kā rezultātā runa vairs nav par pieteikumu par procesa organizatorisko pasākumu un pierādījumu savākšanas pasākumu veikšanu izskatīšanu (šajā ziņā skat. spriedumu, 2009. gada 24. septembris, Erste Group Bank u.c./Komisija, C‑125/07 P, C‑133/07 P un C‑137/07 P, Krājums, EU:C:2009:576, 319. punkts, un rīkojumu, 2010. gada 10. jūnijs, Thomson Sales Europe/Komisija, C‑498/09 P, EU:C:2010:338, 138. punkts).

132

Visbeidzot attiecībā uz ITSB a posteriori, proti, 2011. gada 11. aprīļa un 2. maija vēstulēs, izvirzītajiem iemesliem, nav apstrīdēts, ka minētās vēstules pašas par sevi ir uzskatāmas par šādu lēmuma par publiskā iepirkuma līguma slēgšanas tiesību piešķiršanu pamatojuma papildinājumu atbilstoši Vispārējās finanšu regulas 100. panta 2. punkta pirmajai daļai, kā arī Īstenošanas kārtības 149. panta 3. punktam, ko Vispārējai tiesai ir atļauts ņemt vērā. Katrā ziņā, pat ja ITSB 2011. gada 2. maija vēstule prasītājām tikusi nosūtīta tikai ar 2011. gada 12. maija faksu, proti, pēc Īstenošanas kārtības 149. panta 3. punktā paredzētā termiņa beigām, kas aprēķināts, ievērojot prasītāju pirmā pieteikuma iesniegšanas dienu 2011. gada 30. martā, šī vēstule var tikt ņemta vērā, lai izvērtētu lēmuma par publiskā iepirkuma līguma slēgšanas tiesību piešķiršanu pamatojuma pietiekamību (skat. iepriekš 130. punktā minēto judikatūru).

133

Tātad vēl ir jānosaka, vai un kādā mērā šīm vēstulēm piemīt trūkumi pamatojumā, tieši pamatojoties uz to, ka tās nav ļāvušas prasītājām zināt veiktā pasākuma pamatojumu, lai tās varētu aizstāvēt savas tiesības un lai Savienības tiesa varētu veikt tiesiskuma pārbaudi pēc būtības.

134

Šajā ziņā ir jāatgādina, ka saistībā ar trešā pamata vērtējumu attiecībā uz sesto un astoto līdz vienpadsmito iebildumu par pirmo piešķiršanas kritēriju, kā arī saistībā ar pamata daļu attiecībā uz ceturto piešķiršanas kritēriju Vispārējā tiesa nevar veikt lēmuma par publiskā iepirkuma līguma slēgšanas tiesību piešķiršanu tiesiskuma pārbaudi pēc būtības, ciktāl tas ir balstīts uz piedāvājumu atsevišķu un salīdzinošu vērtējumu no konkrēto tehnisko piešķiršanas kritēriju viedokļa. Apstrīdētie vērtējumi veidojot būtiskos pamatojuma elementus, kas nepieciešami, lai pareizi saprastu no iepirkuma procedūras specifikācijām izrietošās prasības, tostarp atsevišķu apakškritēriju relatīvo svarīgumu, un līgumslēdzējas iestādes šajā ziņā veikto piedāvājumu individuālo un salīdzinošo vērtējumu (skat. iepriekš 81.–86., 87.–89. un 90.–95. punktu).

135

No tā izriet, ka lēmumā par publiskā iepirkuma līguma slēgšanas tiesību piešķiršanu ir pieļauti vairāki trūkumi pamatojumā Vispārējās finanšu regulas 100. panta 2. punkta, lasot to kopsakarā ar LESD 296. panta otro daļu, izpratnē un ka pirmais pamats tātad ir jāapmierina.

136

Ņemot vērā visus iepriekš minētos apsvērumus, ITSB pieļauto satura un formas kļūdu dēļ, kādas tās konstatētas saistībā ar pirmo līdz trešo pamatu, lēmums par publiskā iepirkuma līguma slēgšanas tiesību piešķiršanu ir jāatceļ pilnībā, tostarp arī daļā, ar kuru pārējie līgumslēdzēji ierindoti pirmajā un otrajā vietā saskaņā ar daudzpakāpju sistēmu (skat. iepriekš 34. punkta otro ievilkumu).

137

Attiecībā uz prasību par zaudējumu atlīdzību ir jāatgādina, ka prasītājas tiesas sēdē minētā pieteikuma apjomu ir samazinājušas, atsakoties no atlīdzības sakarā peļņas, ar ko pamatoti varētu rēķināties, zaudēšanu, kas arī konstatēts tiesas sēdes protokolā (skat. iepriekš 33. punktu). To darot, prasītājas precizējušas, ka tās nevēlas saņemt atlīdzību par konkrētā līguma zaudēšanu, bet vienīgi kompensāciju par zaudēto iespēju noslēgt minēto līgumu kā līgumslēdzējai, kas ierindota pirmajā vietā, kas tātad ir nošķirams no paša līguma zaudēšanas (šajā ziņā skat. spriedumus, 2008. gada 21. maijs, Belfass/Padome, T‑495/04, Krājums, EU:T:2008:160, 124. punkts, un 2011. gada 20. septembris, Evropaïki Dynamiki/EIB, T‑461/08, Krājums, EU:T:2011:494, 210. punkts), kā arī no atlīdzības par ciesto morālo kaitējumu saistībā ar kaitējumu to reputācijai un to uzticamībai.

138

Prasītāju ieskatā, zaudējumu atlīdzības piešķiršana šādas atlīdzības veidā būtībā ir nepieciešama atteikuma tām piešķirt konkrēto līgumu “neatgriezeniskuma” dēļ, ņemot vērā, ka tas, iespējams, līdz sprieduma pasludināšanas dienai būs pilnībā izpildīts, tādējādi izbeidzot tiesvedību. Proti, pat pieņemot, ka Vispārējā tiesa atceltu lēmumu par publiskā iepirkuma līguma slēgšanas tiesību piešķiršanu un ka ITSB organizētu jaunu uzaicinājuma iesniegt piedāvājumu publiskā iepirkuma procedūru, konkrētā līguma piešķiršanas “konkurences” nosacījumi nebūtu tie paši, kas nozīmētu konkrētas iespējas zaudēšanu un tām radītu nopietnu kaitējumu. Tādējādi, parakstot līgumu ar citiem līgumslēdzējiem, ITSB esot radījusi neatsaucamu faktisko situāciju, kuras rezultātā galīgi un neatgriezeniski zudusi iespēja, ka tām varētu tikt piešķirts līgums. Runa esot par nenovēršamu kaitējumu – jo tas ekonomiski novērtējams, lai gan ir neskaidrības attiecībā uz tā precīzu kvantificēšanu, – ko prasītājas šajā lietā, ņemot vērā līguma vērtību, tehnisko jautājumu sarežģītību un līgumslēdzējas iestādes prestižu, novērtē EUR 650000 apmērā. Šajā kontekstā prasītājas apstrīd, ka sākotnējais līguma darbības laiks viens gads un tā iespējamais pagarinājums uz trīs gadiem, kā arī ITSB brīvība veikt specifiskus pasūtījumus līgumslēdzējam, ietekmējot cēloņsakarību starp līgumslēdzējas iestādes prettiesisko darbību un ciesto kaitējumu. Katrā ziņā tiesību uz efektīvu tiesību aizsardzību tiesā pamatprincipa ievērošana nozīmējot pilnībā atlīdzināt noraidītā pretendenta ciestos zaudējumus.

139

ITSB apstrīd šo argumentāciju, it īpaši kaitējuma saistībā ar iespējas zaudēšanu vai prasītāju reputācijas vai uzticamības aizskārumu apmēru, šāda kaitējuma esamību un, ņemot vērā līgumslēdzējas iestādes plašo novērtējuma brīvību, pirmkārt, cēloņsakarību starp apgalvotajiem pārkāpumiem un minēto aizskārumu un, otrkārt, apgalvoto ciesto kaitējumu.

140

Saskaņā ar pastāvīgo judikatūru Savienības ārpuslīgumiskās atbildības par tās iestāžu prettiesisku rīcību iestāšanās LESD 340. panta otrās daļas izpratnē ir atkarīga no tā, vai ir izpildīti visi nosacījumi, proti, iestādēm pārmestā rīcība ir prettiesiska, zaudējumi ir reāli un pastāv cēloņsakarība starp konkrēto rīcību un norādīto kaitējumu (skat. spriedumu, 2013. gada 15. oktobris, Evropaïki Dynamiki/Komisija, T‑474/10, EU:T:2013:528, 215. punkts un tajā minētā judikatūra).

141

Šajā ziņā ir jāatgādina, ka prasība par zaudējumu atlīdzību ir balstīta uz tiem pašiem pārkāpumiem, kas izvirzīti prasības atcelt lēmumu par publiskā iepirkuma līguma slēgšanas tiesību piešķiršanu pamatojumam, un ka tajā ir pieļauti vairāki pārkāpumi pēc būtības, tostarp vienlīdzīgu iespēju un pārskatāmības principu pārkāpums (skat. iepriekš 53. punktu), acīmredzamas kļūdas vērtējumā (skat. iepriekš 96., 102. un 121. punktu), kā arī vairāki trūkumi pamatojumā (skat. iepriekš 86., 89., 95., 134. un 135. punktu).

142

Tomēr attiecībā uz pastāvošo cēloņsakarību starp minētajiem pārkāpumiem pēc būtības un formas un apgalvoto ciesto kaitējumu no pastāvīgās judikatūras izriet, ka pamatojuma nenorādīšana pati par sevi nevar izraisīt Savienības atbildību, it īpaši, ja pamatojuma neesamības gadījumā nevar pierādīt, ka līgums būtu varējis tikt piešķirts vai pat ka to vajadzēja piešķirt prasītājai (šajā ziņā skat. spriedumus, 2011. gada 20. oktobris, Alfastar Benelux/Padome, T‑57/09, EU:T:2011:609, 49. punkts; 2012. gada 17. oktobris, Evropaïki Dynamiki/Tiesa, T‑447/10, EU:T:2012:553, 123. punkts, un 2015. gada 14. janvāris, Veloss International un Attimedia/Parlaments, T‑667/11, EU:T:2015:5, 72. punkts).

143

Tādējādi šajā lietā nav iespējams konstatēt cēloņsakarību starp konstatētajiem trūkumiem pamatojumā un prasītāju izvirzītajiem kaitējumiem.

144

Savukārt attiecībā uz cēloņsakarību starp konstatētajiem pārkāpumiem pēc būtības, proti, pirmkārt, vienlīdzīgu iespēju un pārskatāmības principu pārkāpumiem, kā arī acīmredzamām kļūdām vērtējumā un, otrkārt, iespējas zaudēšanu, ITSB nevar vienīgi apgalvot, ka, ņemot vērā līgumslēdzējas iestādes plašo novērtējuma brīvību, tam nebija pienākuma parakstīt pamatlīgumu ar prasītājām (šajā ziņā skat. spriedumu Evropaïki Dynamiki/EIB, minēts 137. punktā, EU:T:2011:494, 211. punkts). Šajā lietā ir jāuzskata, ka līgumslēdzējas iestādes pieļautie pārkāpumi pēc būtības saistībā ar līgumslēdzēju piedāvājumu individuālo un salīdzinošo vērtējumu varēja ietekmēt pirmās prasītājas iespējas tikt ierindotai pirmajā vai otrajā vietā saskaņā ar daudzpakāpju sistēmu. Tā tas ir it īpaši attiecībā uz minēto piedāvājumu salīdzinošo vērtējumu par pirmo piešķiršanas kritēriju, saistībā ar kuru ITSB esot ievērojusi acīmredzami kļūdainu iepirkuma procedūras specifikāciju izpratni, atbilstoši kurai pirmās prasītājas piedāvājums ieguva tikai 22,81 punktus no kopējā 40 punktu skaita. No tā turklāt izriet, ka, pat ņemot vērā līgumslēdzējas iestādes plašo novērtējuma brīvību attiecībā uz konkrētā līguma slēgšanas tiesību piešķiršanu, šajā lietā tas, ka pirmā prasītāja zaudēja iespēju, saskaņā ar judikatūru ir uzskatāms par reālu un droši zināmu kaitējumu (šajā ziņā un pēc analoģijas skat. spriedumu, 2006. gada 9. novembris, Agraz u.c./Komisija, C‑243/05 P, Krājums, EU:C:2006:708, 26.–42. punkts; ģenerāladvokāta P. Krusa Viljalona [P. Cruz Villalón] secinājumus lietā Giordano/Komisija, C‑611/12 P, Krājums, EU:C:2014:195, 61. punkts, un spriedums Evropaïki Dynamiki/EIB, minēts 137. punktā, EU:T:2011:494, 66. un 67. punkts). Proti, šajā lietā tas vien, ka pirmā prasītāja tika ierindota trešajā vietā saskaņā ar daudzpakāpju sistēmu un ka tādējādi tā tika atzīta kā potenciāla līgumslēdzēja, padara par maz ticamu apgalvojumu, saskaņā ar kuru līgumslēdzēja iestāde varēja būt spiesta tai nepiešķirt konkrēto līgumu.

145

Turklāt, kā pamatoti apgalvo prasītājas, tādā situācijā kā šajā lietā, kurā pēc strīdīgā procesa Vispārējā tiesā beigām pastāv nopietns risks, ka konkrētais iepirkums jau būs pilnībā izpildīts, tas, ka Savienības tiesa pat neatzītu šādas iespējas zaudēšanu un nepieciešamību šajā ziņā piešķirt kompensāciju, būtu pretrunā Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 47. pantā paredzētajam tiesību uz efektīvu tiesību aizsardzību tiesā principam. Proti, šādā situācijā lēmuma par publiskā iepirkuma līguma slēgšanas tiesību piešķiršanu atcelšana ar atpakaļejošu spēku vairs nesniegtu nekādas priekšrocības noraidītajam pretendentam, jo iespēju zaudēšana ir neatgriezeniska. Turklāt ir jāņem vērā tas, ka nosacījumu dēļ, kas reglamentē pagaidu noregulējuma tiesvedības, kuras izskata Vispārējās tiesas priekšsēdētājs, pretendents, kura piedāvājums ticis prettiesiski novērtēts un noraidīts, praktiski tikai retos gadījumos var panākt šāda lēmuma izpildes apturēšanu (rīkojumi, 2015. gada 23. aprīlis, Komisija/Vanbreda Risk & Benefits, C‑35/15 P(R), Krājums, EU:C:2015:275; 2014. gada 4. februāris, Serco Belgium u.c./Komisija, T‑644/13 R, Krājums, EU:T:2014:57, 18. un nākamie punkti).

146

Līdz ar to Vispārējā tiesa uzskata, ka šajā lietā ir nepieciešams pirmajai prasītājai atlīdzināt zaudējumus saistībā ar iespējas zaudēšanu, ciktāl lēmums par publiskā iepirkuma līguma slēgšanas tiesību piešķiršanu pat gadījumā, ja tas tiktu atcelts ar atpakaļejošu spēku, praktiski ir galīgi padarījis par neiespējamu tai panākt, ka tās piedāvājums tiktu ierindots labākā vietā, un līdz ar to tās iespēju panākt, lai tai tiktu piešķirtas specifiskās vienošanās par izpildi saistībā ar pamatlīguma īstenošanu.

147

Tomēr attiecībā uz kaitējuma atlīdzības apmēru saistībā ar iespējas zaudēšanu, ko prasītājas novērtējušas EUR 650000 apjomā, Vispārējā tiesa, ņemot vērā lietas apstākļus, šajā tiesvedības stadijā nevar galīgi lemt par zaudējumu atlīdzības apmēru, kas Savienībai ir jāpiešķir pirmajai prasītājai. Tā kā vēl nav iespējams lemt par jautājumu par kaitējuma novērtējumu, procesuālās ekonomijas apsvērumu dēļ ir lietderīgi vispirms lemt par Savienības atbildību, pieņemot starpspriedumu. Par ITSB pieļautajiem pārkāpumiem izmaksājamās zaudējumu atlīdzības summu noteikšana ir veicama vēlākā stadijā, lietas dalībniekiem savstarpēji vienojoties, vai arī, ja šāda vienošanās netiek panākta, to nosakot Vispārējai tiesai (šajā ziņā skat. spriedumu, 2013. gada 16. septembris, ATC u.c./Komisija, T‑333/10, Krājums, EU:T:2013:451, 199. punkts un tajā minētā judikatūra).

148

Tomēr šajā ziņā konkrētajā lietā gan lietas dalībniekiem, gan Vispārējai tiesai ir jāņem vērā tālāk norādīti aspekti.

149

Pirmkārt, ir jāņem vērā tas, ka konkrētā līguma paredzamā vērtība, kāda tā norādīta paziņojumā par paredzamo publisko iepirkumu, ir EUR 13000000 bez nodokļiem par pamatlīguma maksimālo īstenošanas laikposmu uz četriem gadiem un ka līdz ar to pamatlīguma saņemšanas vērtība par pirmo gadu ir vismaz EUR 3250000.

150

Otrkārt, ir jānosaka pirmās prasītājas piedāvājuma iespējamās uzskatīšanas par veiksmīgu likme, proti, tās iespēja tikt ierindotai pirmajā vai otrajā vietā saskaņā ar daudzpakāpju sistēmu, ja nebūtu dažādu ITSB pārkāpumu pēc būtības uzaicinājuma iesniegt piedāvājumu publiskā iepirkuma procedūrā laikā. Šajā ziņā ir jāņem vērā tas, ka pirmās prasītājas tehniskais un finanšu piedāvājums katrs ticis ierindots otrajā vietā (skat. iepriekš 12. un 20. punktā iekļautās tabulas) un ka saskaņā ar iepirkumu procedūras specifikāciju 13.5. punktā izklāstīto aprēķina metodi minēto piedāvājumu punktu sadalījums konkrētā iepirkuma līguma piešķiršanai ir 50/50.

151

Treškārt, ir jāņem vērā tas, ka pamatlīgums ticis piešķirts un parakstīts tikai uz sākotnējo viena gada laikposmu un ka nepastāv nekāda pārliecība, ka ITSB to pagarinās uz pārējiem trīs gadiem (skat. iepirkumu procedūras specifikāciju 14.3. punktu un pamatlīguma projekta 1.2.5. punktu). Ir arī jāizvērtē iespējamība, ka pirmais līgumslēdzējs spētu atbilst prasībām saistībā ar dažādiem līgumslēdzējas iestādes izdotiem pasūtījuma dokumentiem gan pirmajā pamatlīguma izpildes gadā, gan pārējo trīs secīgo gadu laikā tā pagarināšanas gadījumā. No tā izriet nepieciešamība pielāgot veiksmes iespējamības likmi atkarībā no pārliecības par pamatlīguma pagarināšanu un iespējamo minētā līgumslēdzēja nespēju izpildīt minētos pasūtījuma dokumentus.

152

Ceturtkārt, ir jānosaka atlīdzināmais kaitējums, ņemot vērā neto peļņu, kuru pirmā prasītāja būtu guvusi pamatlīguma izpildes laikā. Šajā ziņā ir jāatgādina, ka prasītājas ir norādījušas, ka 2006. finanšu gadā saistībā ar komerciālajiem projektiem pirmā prasītāja guva vidējo bruto peļņu 10,33 % apmērā.

153

Piektkārt, ir jāatskaita pirmās prasītājas citādi gūtā peļņa konkrētā iepirkuma nepiešķiršanas dēļ, lai novērstu pārmērīgu kompensēšanu.

154

Sestkārt, lai noteiktu kopējo summu, kas atlīdzināma saistībā ar iespējas zaudēšanu, konkrētā neto peļņa ir jāpareizina ar veiksmes iespējamības likmi.

155

Visbeidzot, attiecībā uz apgalvoto kaitējumu prasītāju reputācijai un uzticamībai pietiek konstatēt, ka no judikatūras izriet, ka ar iespējamo Vispārējās tiesas veikto lēmumu par publiskā iepirkuma līguma slēgšanas tiesību piešķiršanu atcelšanu principā ir pietiekami, lai atlīdzinātu ar to radīto kaitējumu (šajā ziņā skat. rīkojumu, 2005. gada 20. septembris, Deloitte Business Advisory/Komisija, T‑195/05 R, Krājums, EU:T:2005:330, 126. punkts), neesot vajadzībai spriest, vai attiecīgā gadījumā nepamatota pirmās prasītājas piedāvājuma ierindošana trešajā vietā saskaņā ar daudzpakāpju sistēmu tā vietā, lai to ierindotu pirmajā vai otrajā vietā, ir uzskatāma par šādu kaitējumu.

156

Tātad, ņemot vērā visus iepriekš minētos apsvērumus, prasītāju prasība par zaudējumu atlīdzību, ciktāl tā ir vērsta uz iespējas zaudēšanas atlīdzību, ir jāapmierina un pārējā daļā tā ir jānoraida.

157

Attiecībā uz atlīdzināmo summu saistībā ar iespējas zaudēšanu Vispārējai tiesai, saglabājot iespēju pieņemt vēlāku lēmumu, ir jāaicina lietas dalībnieki vienoties par šīm summām, ņemot vērā iepriekš izklāstītos apsvērumus, un trīs mēnešu laikā no šī sprieduma pasludināšanas dienas tai darīt zināmas izmaksājamās summas, kas noteiktas, savstarpēji vienojoties, vai, ja nav panākta vienošanās, tajā pašā termiņā tai darīt zināmus savus uz aprēķiniem balstītos apsvērumus (šajā ziņā skat. spriedumu ATC u.c./Komisija, minēts 147. punktā, EU:T:2013:451, 101. punkts).

158

Lēmuma par tiesāšanās izdevumiem pieņemšana ir jāatliek.

Ar šādu pamatojumu

VISPĀRĒJĀ TIESA (ceturtā palāta)

nospriež: