21.5.2011   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 152/14

1)

Vai Padomes 2000. gada 29. maija Regulas (EK) Nr. 1346/2000 par maksātnespējas procedūrām (1) 4. panta 1. punkts un 2. punkta j) apakšpunkts ir jāinterpretē tādējādi, ka šajā tiesību normā izmantotais jēdziens “maksātnespējas procedūras izbeigšana” neatkarīgi no atsevišķu dalībvalstu tiesību sistēmās spēkā esošajiem noteikumiem ir jāinterpretē autonomi, vai arī tikai saskaņā ar tās valsts tiesībām, kurā maksātnespējas procedūra uzsākta, tiek pieņemts lēmums par to, kad maksātnespējas procedūras ir izbeigta?

2)

Vai Padomes 2000. gada 29. maija Regulas (EK) Nr. 1346/2000 par maksātnespējas procedūrām 27. pants ir jāinterpretē tādējādi, ka valsts tiesa, kas izskata prasības pieteikumu aizsākt sekundāro maksātnespējas procedūru, nekādi nedrīkst vērtēt tā parādnieka maksātnespēju, par kuru citā valstī ir tikusi aizsākta galvenā maksātnespējas procedūra, vai arī tomēr tā, ka valsts tiesa noteiktos gadījumos drīkst vērtēt parādnieka maksātnespēju, it īpaši, ja galvenā procedūra ir tiesiskās aizsardzības tiesvedība, kurā tiesa ir atzinusi, ka parādnieks tomēr nav maksātnespējīgs (Francijā — sauvegarde tiesvedība?

3)

Vai 2000. gada 29. maija Regulas (EK) Nr. 1346/2000 par maksātnespējas procedūrām 27. panta interpretācija pieļauj sekundāro maksātnespējas procedūru, kuras iezīmes ir precizētas Regulas 3. panta 3. punkta otrajā teikumā, uzsākt tajā dalībvalstī, kurā atrodas visi maksātnespējīgā parādnieka aktīvi, ja automātiskai atzīšanai pakļautā galvenā procedūra ir aizsargājoša (kā Francijā — sauvegarde procedūra), tajā ir ticis pieņemts un apstiprināts maksājumu grafiks, šo grafiku parādnieks ievēro un tiesa ir aizliegusi atsavināt parādnieka aktīvus?