Choose the experimental features you want to try

This document is an excerpt from the EUR-Lex website

Document 62011CN0099

    Lieta C-99/11: Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2011. gada 2. martā iesniedza Bundesverwaltungsgericht (Vācija) — Vācijas Federatīvā Republika/Z

    OV C 173, 11.6.2011, p. 4–5 (BG, ES, CS, DA, DE, ET, EL, EN, FR, IT, LV, LT, HU, MT, NL, PL, PT, RO, SK, SL, FI, SV)

    11.6.2011   

    LV

    Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

    C 173/4


    Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2011. gada 2. martā iesniedza Bundesverwaltungsgericht (Vācija) — Vācijas Federatīvā Republika/Z

    (Lieta C-99/11)

    2011/C 173/07

    Tiesvedības valoda — vācu

    Iesniedzējtiesa

    Bundesverwaltungsgericht

    Lietas dalībnieki pamata procesā

    Prasītāja: Vācijas Federatīvā Republika

    Atbildētājs: Z

    Pārējie lietas dalībnieki: Federālo interešu pārstāvis Federālajā Administratīvajā tiesā; Federālais komisārs patvēruma jautājumos Federālajā Migrācijas un bēgļu dienestā

    Prejudiciālie jautājumi

    1)

    Vai Direktīvas 2004/83/EK (1) 9. panta 1. punkta a) apakšpunkts ir jāinterpretē tādējādi, ka ne katra iejaukšanās reliģijas brīvībā, ar ko tiek pārkāpts ECPAK 9. pants, ir vajāšanas darbība pirmās minētās tiesību normas izpratnē, bet gan nopietns reliģijas brīvības kā cilvēka pamattiesību pārkāpums tikai tad, ja ir aizskarti reliģijas brīvības galvenie aspekti?

    2)

    Ja atbilde uz 1. jautājumu ir apstiprinoša:

    a)

    Vai reliģijas brīvības galvenie aspekti attiecas tikai uz piederību konfesijai un reliģiskām darbībām mājās un tuvākajā apkārtnē vai vajāšanas darbība Direktīvas 2004/83/EK 9. panta 1. punkta a) apakšpunkta izpratnē var būt arī tad, ja publiska ticības praktizēšana izcelsmes valstī apdraud veselību, dzīvību vai fizisko brīvību un tāpēc pieteikuma iesniedzējs no tās atsakās?

    b)

    Ja pie ticības brīvības galvenajiem aspektiem var piederēt arī konkrētas publiskas reliģiskas darbības:

    vai šajā gadījumā nopietna reliģijas brīvības pārkāpuma konstatēšanai pietiek ar to, ka pieteikuma iesniedzējs šajā savas ticības praktizēšanā saskata savas reliģiskās identitātes saglabāšanas nepieciešamību, vai turklāt ir nepieciešams, lai reliģiskā kopiena, kurai pieder pieteikuma iesniedzējs, uzskata šo reliģisko darbību par savas ticības mācības svarīgu sastāvdaļu, vai arī pārējie ierobežojumi var izrietēt no citiem apstākļiem, piemēram, no vispārējās situācijas izcelsmes valstī?

    3)

    Ja atbilde uz 1. jautājumu ir apstiprinoša:

    Vai pamatotas bailes no vajāšanas Direktīvas 2004/83/EK 2. panta c) punkta izpratnē pastāv tad, ja ir skaidrs, ka pēc atgriešanās izcelsmes dalībvalstī pieteikuma iesniedzējs veiks konkrētas reliģiskas darbības, kas nepieder pie reliģijas brīvības galvenajiem aspektiem, lai gan tās apdraudēs veselību, dzīvību vai fizisko brīvību, vai ir sagaidāms, ka pieteikuma iesniedzējs atteiksies no tādām darbībām nākotnē?


    (1)  Padomes 2004. gada 29. aprīļa Direktīva 2004/83/EK par obligātajiem standartiem, lai kvalificētu trešo valstu valstspiederīgos vai bezvalstniekus kā bēgļus vai kā personas, kam citādi nepieciešama starptautiska aizsardzība, šādu personu statusu un piešķirtās aizsardzības saturu (OV L 304, 12. lpp.).


    Top