—

P. Hehenberger k-ga vārdā – K. F. Lughofer, Rechtsanwalt,

—

Austrijas valdības vārdā – A. Posch, S. Schmid un G. Holley, kā arī D. Müller, pārstāvji,

—

Grieķijas valdības vārdā – I. K. Chalkias un A. E. Vasilopoulou, pārstāvji,

—

Eiropas Komisijas vārdā – G. von Rintelen un B. Schima, pārstāvji,

1

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu ir par to, kā interpretēt Padomes 1999. gada 17. maija Regulu (EK) Nr. 1257/1999 par Eiropas Lauksaimniecības virzības un garantiju fonda (ELVGF) atbalstu lauku attīstībai un dažu regulu grozīšanu un atcelšanu (OV L 160, 80. lpp.; OV L Īpašais izdevums latviešu valodā, 3. nodaļa, 25. sējums, 391.–413. lpp.), aplūkojot to kopsakarā ar Komisijas 2004. gada 29. aprīļa Regulu (EK) Nr. 817/2004, ar ko paredz sīki izstrādātus piemērošanas noteikumus Regulai Nr. 1257/1999 (OV L 153, 30. lpp.).

2

Šis lūgums tika iesniegts sakarā ar tiesvedību starp P. Hehenberger, lauksaimnieku, un Republik Österreich [Austrijas Republiku] par agrovides atbalsta, ko Austrijas iestādes, piemērojot Regulu Nr. 1257/1999, viņam bija piešķīrušas vairākus gadus, atmaksāšanu.

3

Regulas Nr. 1257/1999 VI nodaļā ar nosaukumu “Agrovide” iekļautajā 22. pantā ir paredzēts:

“Atbalsts lauksaimnieciskās ražošanas metodēm, kas paredzētas vides aizsardzībai un lauku vides (agrovides) uzturēšanai, palīdz sasniegt Kopienas politikas mērķus attiecībā uz lauksaimniecību un vidi.

Šāds atbalsts veicina:

4

Šīs regulas 23. pantā ir noteikts:

“1.   Atbalstu piešķir lauksaimniekiem, kas apņemas veikt agrovides pasākumus vismaz piecus gadus. Vajadzības gadījumā īpašiem pasākumu veidiem nosaka garāku periodu, ņemot vērā to ietekmi uz vidi.

2.   Agrovides pasākumi ietver ne tikai parastās efektīvās lauksaimniecības prakses piemērošanu.

Tie nodrošina pakalpojumus, ko nesniedz pārējie atbalsta pasākumi, piemēram, tirgus atbalst[u] vai kompensāciju pabalst[us].”

5

Šīs regulas 24. pants ir izteikts šādi:

“1.   Atbalstu agrovides pasākumiem piešķir katru gadu un aprēķina, pamatojoties uz:

Aprēķinot ikgadējā atbalsta līmeni, var ņemt vērā arī pasākuma izpildei nepieciešamo bezpeļņas kapitālieguldījumu izmaksas.”

2.   Pielikumā ir noteikta[s] gada maksimālā[s] summa[s], par kād[ām] ir iespējams saņemt Kopienas atbalstu. Šīs summas ir pamatotas tam reģionam, kurā atrodas saimniecība, kur piemēro agrovides pasākumus.”

6

Regulas Nr. 817/2004 II nodaļas 6. sadaļas ar nosaukumu “Pieteikumi, pārbaudes un sankcijas” 67. pantā ir noteikts:

“1.   Sākotnējos pieteikumus par pievienošanos shēmai un turpmākos maksājumu pieteikumus pārbauda tā, lai nodrošinātu efektīvu pārbaudi par atbilstību atbalsta piešķiršanas nosacījumiem.

Dalībvalstis nosaka piemērotas metodes un līdzekļus katra atbalsta pasākuma atbilstības pārbaudei, kā arī pārbaudēm pakļauto personu pārbaudei.

Piemērotos gadījumos dalībvalstis izmanto integrēto administrācijas un kontroles sistēmu, kas ieviesta ar Regulu (EK) Nr. 1782/2003.

2.   Pārbaude iekļauj administratīvās pārbaudes un pārbaudes uz vietas.”

7

Regulas Nr. 817/2004 69. pantā ir paredzēts:

“Pārbaudes uz vietas veic saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 2419/2001 III sadaļu. Katru gadu pārbauda vismaz 5 % atbalsta saņēmēju un visus dažādos lauku attīstības pasākumu veidus, kas izklāstīti programmas izstrādes dokumentos. [..]

Pārbaudes uz vietas veic visu gadu, pamatojoties uz riska analīzi, ko iesniedz par katru lauku attīstības pasākumu. Attiecībā uz ieguldījumu atbalsta pasākumiem saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1257/1999 II sadaļas I, VII, VIII un IX nodaļu dalībvalstis var paredzēt, ka pārbaudes uz vietas attiecas vienīgi uz projektiem, kuri sasnieguši nobeiguma posmu.

Pārbaudes attiecas uz visām atbalsta saņēmēja saistībām un pienākumiem, ko var pārbaudīt apmeklējuma brīdī.”

8

Regulas Nr. 817/2004 71. panta 2. punkts ir izteikts šādi:

“Nepamatota maksājuma gadījumā lauku attīstības pasākuma atbalsta saņēmējam ir pienākums šo summu atmaksāt saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 2419/2001 49. pantu.”

9

Regulas Nr. 817/2004 73. pantā ir noteikts:

“Dalībvalstis paredz noteikumus par sankcijām, ko piemēro par šīs regulas noteikumu pārkāpumiem, un veic visus pasākumus, kas vajadzīgi, lai nodrošinātu to izpildi. Paredzētajām sankcijām ir jābūt efektīvām, samērīgām un preventīvām.”

10

Komisijas 2001. gada 11. decembra Regulas (EK) Nr. 2419/2001, ar ko nosaka sīki izstrādātus noteikumus integrētās administrācijas un kontroles sistēmas piemērošanai konkrētām Kopienas atbalsta shēmām, kas izveidotas ar Padomes Regulu (EEK) Nr. 3508/92, III sadaļas ar nosaukumu “Pārbaudes” 17. pantā ir noteikts:

“1.   Par pārbaudēm uz vietas iepriekš nepaziņo. Iepriekšēju paziņojumu, kas samazināts līdz vajadzīgajam minimumam, tomēr var sniegt ar noteikumu, ka netiek apdraudēts pārbaudes mērķis. Tāds paziņojums, izņemot attiecīgi pamatotus gadījumus, nepārsniedz 48 stundas.

2.   Piemērotā gadījumā šajā regulā paredzētās pārbaudes uz vietas, kā arī visas citas pārbaudes, kas paredzētas Kopienas noteikumos, veic vienlaikus.

3.   Attiecīgo pieteikumu vai pieteikumus noraida, ja lauksaimnieka vai viņa pārstāvja vainas dēļ nav iespējams veikt pārbaudes uz vietas.”

11

Šī regula tika atcelta ar Komisijas 2004. gada 21. aprīļa Regulu (EK) Nr. 796/2004, ar ko paredz sīki izstrādātus noteikumus, lai ieviestu savstarpēju atbilstību, modulāciju un integrēto administrēšanas un kontroles sistēmu, kura paredzēta Padomes 2003. gada 29. septembra Regulā (EK) Nr. 1782/2003, ar ko ievieš kopīgus tiešā atbalsta shēmu noteikumus saskaņā ar kopējo lauksaimniecības politiku un izveido dažas atbalsta shēmas lauksaimniekiem (OV L 141, 18. lpp.). Saskaņā ar Regulu Nr. 796/2004 to piemēro atbalsta pieteikumiem, kas attiecas uz tirdzniecības gadiem vai piemaksu periodiem, kuri sākas no 2005. gada 1. janvāra, un atsauces uz Regulu Nr. 2419/2001 uzskata par atsaucēm uz šo Regulu Nr. 796/2004.

12

Regulas Nr. 796/2004 23. panta 2. punkts, ar kuru tika aizstāts Regulas Nr. 2419/2001 17. panta 3. punkts, ir izteikts šādi:

“Attiecīgos atbalsta pieteikumus noraida, ja lauksaimnieks vai viņa pārstāvis liedz izdarīt pārbaudi uz vietas.”

13

Saskaņā ar Regulu Nr. 1257/1999 kompetentais Austrijas ministrs pieņēma speciālu direktīvu par Austrijas atbalsta programmu ekoloģiski pamatotas, ekstensīvas un dabisko dzīvotņu saglabājošas lauksaimniecības veicināšanai (ÖPUL 2000) (turpmāk tekstā – “ÖPUL 2000”). ÖPUL 2000 ir virkne agrovides pasākumu šīs regulas izpratnē, kas jāizvēlas [potenciālajam] atbalsta saņēmējam pirmajā atbalsta pieteikumā un kuru ieviešana visā Austrijas teritorijā ar ÖPUL 2000 tam ļauj saņemt platības atbalstu, ko līdzfinansē Eiropas Savienība.

14

ÖPUL 2000, kam ir vairāki pielikumi, veido vispārīgā daļa, kura tostarp attiecas uz dažādām programmas daļām kopējiem piešķiršanas nosacījumiem, atbalsta maksāšanu, kontroles un atmaksāšanas sistēmu atbalsta piešķiršanas nosacījumu neievērošanas gadījumā, kā arī viena daļa, kas ir veltīta īpašiem atbalsta piešķiršanas nosacījumiem. ÖPUL 2000 Austrijas tiesībās nav abstraktu un vispārēju normu vērtības, bet tā, noslēdzot līgumu, tiek ņemta vērā kā līguma noteikumi.

15

Konkrētāk, ÖPUL 2000 1.4.4. punktā, kas ir pamatots ar Regulas Nr. 1257/1999 23. pantu, ir paredzēts, ka pieteikuma iesniedzējam ar pirmā pieteikuma iesniegšanu attiecībā uz pieprasīto pasākumu saskaņā ar atbalsta nosacījumiem rodas saistības piecus gadus apsaimniekot vai sakopt attiecīgās platības, kā arī šajā laikposmā izpildīt visus pārējos atbalsta nosacījumus.

16

Ar ÖPUL 2000 1.9. punktu tiek izveidota kontroles sistēma, kas ļauj pārbaudes dienestiem iekļūt visās saimniecības platībās un liek pieteicējam ļaut īstenot paredzētos pārbaudes pasākumus.

17

Saskaņā ar ÖPUL 2000 1.10. punktu atbalsta pieprasītājam ir jāatmaksā piešķirtais atbalsts vai attiecīgi, ja nav ievērotas ÖPUL 2000 paredzētās saistības vai nav aizpildīta saistību uzņemšanās deklarācija, vai arī atbalsta pieprasītājs nav ļāvis kontroles iestādēm piekļūt visām izmantotajām platībām, viņš zaudē tiesības uz garantēto, taču vēl neizmaksāto atbalsta maksājumu izmaksu. Šajā punktā ir arī paredzēts pienākums atmaksāt jau saņemto atbalstu saistību laikposmā, ja nav izpildītas piecu gadu saistības.

18

Ar 2000. gada 11. septembra pieteikumu P. Hehenberger pirmo reizi lūdza Austrijas iestādei maksātājai, kas rīkojas Republik Österreich vārdā un tās labā, piešķirt viņam agrovides atbalstu saskaņā ar ÖPUL 2000.

19

Iesniedzot šo pieteikumu, P. Hehenberger bija parakstījis saistību deklarāciju, kurā viņš saskaņā ar ÖPUL 2000 1.4.4. punktu apņēmās, sākot no 2001. gada 1. janvāra, piecus gadus ieviest noteiktus ÖPUL 2000 paredzētus agrovides pasākumus. Parakstot šo saistību deklarāciju, kurā bija skaidra atsauce uz ÖPUL 2000, P. Hehenberger uzņēmās arī ievērot ÖPUL 2000, kas ir neatņemama katra ar šo iestādi noslēgtā atbalsta līguma sastāvdaļa. Pēc tam šī piecu gadu apņemšanās tika pagarināta līdz 2006. gada 31. decembrim.

20

Pamatojoties uz šo apņemšanos un P. Hehenberger ik gadus iesniegtajiem atbalsta maksājuma pieteikumiem, Austrijas iestāde maksātāja izmaksāja attiecīgos agrovides atbalstus laikā no 2001. līdz 2005. gadam. Kas attiecas uz 2005. gada atbalstu, ikgadējais pieteikums tika iesniegts 2005. gada 22. aprīlī.

21

2005. gada 12. septembrī kompetentās kontroles iestādes bija paredzējušas veikt attiecīgo platību uzmērīšanu, saskaņā ar ÖPUL 2000 1.9. punktu veicot pārbaudi uz vietas. Tomēr P. Hehenberger atteica piekļuvi šīm teritorijām, tādējādi liedzot veikt šo pārbaudi.

22

Ar 2006. gada 9. oktobra vēstuli Austrijas iestāde maksātāja informēja P. Hehenberger, ka agrovides atbalsts atbilstoši ÖPUL 2000 par 2006. gadu viņam netiks izmaksāts, jo, lai šis atbalsts tiktu piešķirts par vēl vienu gadu, ir jāievēro ÖPUL 2000 paredzētās piecu gadu saistības.

23

Ar 2007. gada 27. februāra vēstuli Austrijas iestāde maksātāja pārmeta P. Hehenberger, ka 2005. gada 12. septembrī nebija iespējams veikt pārbaudi uz vietas. Tādējādi šī iestāde saskaņā ar ÖPUL 2000 1.10. punktu pieprasīja atmaksāt visus atbalstus, kas viņam izmaksāti saskaņā ar ÖPUL 2000 par 2001.–2005. gadu un kas atbilst saistību laikposmam, par kuru viņš iepriekš bija parakstījies.

24

Vēlāk P. Hehenberger apstrīdēja šo atmaksāšanu, ceļot prasību Landesgericht für Zivilrechtssachen Wien [Vīnes Apgabala civillietu tiesā]. Būtībā viņš norāda, ka sods – noteikt vairākus gadus piešķirtā atbalsta atmaksu – nav samērīgs. Republik Österreich lūdz prasību noraidīt.

25

Kā uzskata iesniedzējtiesa, nav strīda par to, ka P. Hehenberger atteica piekļuvi attiecīgajām platībām, tādējādi liedzot veikt pārbaudi uz vietas. Tādēļ tā uzskata, ka šī prasība, ņemot vērā ÖPUL 2000 un atbalsta līgumus, kurus lietas dalībnieki pamata lietā, pamatojoties uz ÖPUL 2000, ir noslēguši, ir jānoraida, jo lietas apstākļos Republik Österreich bija pilnvarota pieprasīt šo atmaksāšanu.

26

Tomēr šai tiesai ir šaubas attiecībā uz Regulas Nr. 1257/1999, aplūkojot to kopsakarā ar Regulu Nr. 817/2004, interpretāciju. Konkrētāk, šī tiesa šaubās, vai šāds īpaši bargs sods, kas paredzēts ÖPUL 2000 1.10. punktā, ir saderīgs ar Regulas Nr. 1257/1999 mērķiem, kuri būtībā ir par lauksaimniecības platību saglabāšanu, lauku vides saglabāšanu un raitu lauku vides izmantošanas norisi.

27

Šajos apstākļos Landesgericht für Zivilrechtssachen Wien nolēma apturēt tiesvedību un uzdot Tiesai šādu prejudiciālu jautājumu:

“Vai [..] Regulai [..] Nr. 1257/1999 [..], aplūkojot to kopsakarā ar [..] Regulu [..] Nr. 817/2004 [..], ir pretējs tāds atbalsta piešķīrēja tiesiskais regulējums, saskaņā ar kuru gadījumā, ja nav iespējams veikt pārbaudi uz vietas (platības uzmērīšana), atbalsta saņēmējam ir jāatlīdzina visi veiktā agrovides pasākuma saistību laikposmā jau piešķirtie atbalsta līdzekļi, pat ja šie līdzekļi jau ir piešķirti un izmaksāti par vairākiem gadiem?”

28

Ar savu jautājumu iesniedzējtiesa būtībā vaicā, vai Regulai Nr. 1257/1999, aplūkojot to kopsakarā ar Regulu Nr. 817/2004, ir pretējs tāds atbalsta piešķīrēja tiesiskais regulējums, saskaņā ar kuru gadījumā, ja lauksaimnieks – atbalsta saņēmējs – ir liedzis veikt attiecīgo platību pārbaudi uz vietas, atbalsta saņēmējam ir jāatlīdzina visi veiktā agrovides pasākuma saistību laikposmā jau piešķirtie atbalsta līdzekļi, pat ja šie līdzekļi jau ir izmaksāti par vairākiem gadiem.

29

Vispirms ir jānorāda, ka ne Regulā Nr. 1257/1999, ne Regulā Nr. 817/2004 nav skaidri paredzēts noteikums, kas nepieļautu šādu valsts tiesisko regulējumu.

30

Vispārējie atbalsta piešķiršanas nosacījumi saskaņā ar agrovides ražošanas metodēm, kas cita starpā ir paredzētas dabiskās vides saglabāšanai, ir definēti Regulas Nr. 1257/1999 22.–24. pantā. No tiem izriet, ka agrovides pasākumus raksturo attiecīgo lauksaimnieku uz pieciem gadiem uzņemtās saistības īstenot videi draudzīgu lauksaimniecību. Kā atlīdzību par šīm agrovides saistībām vismaz piecus gadus valstis ik gadu, pamatojoties uz zaudētajiem ienākumiem, kas ir radušies, vai uz papildu izmaksām, kas no tām izriet, piešķir atbalstu (skat. 2009. gada 4. jūnija spriedumu lietā C-241/07 JK Otsa Talu, Krājums, I-4323. lpp., 36. punkts).

31

Kas atteicas uz šī daudzgadīgā atbalsta pārbaudes attiecībā uz agrovides ražošanas metodēm sistēmu, Regulas Nr. 817/2004 67. pantā ir paredzēts, ka gan sākotnējos pieteikumus par pievienošanos shēmai, gan turpmākos maksājumu pieteikumus jāpārbauda tā, lai tiktu nodrošināta efektīva pārbaude par atbilstību atbalsta piešķiršanas nosacījumiem. Turklāt šīs regulas 69. pantā ir precizēts, ka pārbaudes uz vietas attiecas uz visām atbalsta saņēmēja saistībām un pienākumiem, kas var tikt pārbaudīti apmeklējuma brīdī.

32

Turklāt šajā 69. pantā cita starpā ir uzsvērts, ka šīs pārbaudes uz vietas veic saskaņā ar Regulas Nr. 2419/2001 III sadaļu. Šīs sadaļas ar nosaukumu “Pārbaudes” 17. panta 3. punktā, kurš ticis aizstāts ar Regulas Nr. 796/2004 23. panta 2. punktu, kura normatīvais saturs būtībā atbilst 17. panta 3. punkta saturam, ir precizētas liegšanas izdarīt pārbaudi uz vietas juridiskās sekas. Tādējādi šajos noteikumos skaidri ir paredzēts, ka attiecīgie atbalsta pieteikumi tiek noraidīti, ja lauksaimnieks vai viņa pārstāvis liedz izdarīt pārbaudi uz vietas.

33

Šajā sakarā ir jānorāda, ka Tiesa tika aicināta interpretēt Regulas Nr. 796/2004 23. panta 2. punktu 2011. gada 16. jūnija spriedumā lietā C-536/09 Omejc (Krājums, I-5367. lpp.). Šī sprieduma 27. punktā Tiesa uzsvēra pārbaužu nozīmi un nosprieda, ka apstāklis, kas liek šķēršļus to īstenošanai, var vienīgi izraisīt būtiskas juridiskas sekas, tādas kā attiecīgo atbalsta pieteikumu noraidījums.

34

Šis noraidījums ir nespējas efektīvi pārbaudīt, kā tiek ievēroti nepieciešamie atbalstu piešķiršanai Regulas Nr. 817/2004 67. pantā prasītie nosacījumi, juridiskās sekas. Kas attiecas uz agrovides atbalstiem, kam raksturīgas daudzgadīgas saistības, šie atbalstu piešķiršanas nosacījumi tiek prasīti ne tikai attiecībā uz gadu, kurā tikusi veikta pārbaude uz vietas, bet uz visu saistību laikposmu, kurā ticis piešķirts šis atbalsts; tādēļ, kā arī noteikts šīs regulas 69. pantā, pārbaudes uz vietas saistībā ar šiem atbalstiem attiecas uz visām saistībām. Lauksaimnieka rīcība, kas liedz veikt pārbaudi, tādējādi neļauj pārbaudīt, ka šie nosacījumi ir tikuši ievēroti visā saistību laikposmā.

35

No tā, runājot par agrovides pasākumiem, kas attiecas uz vairākiem gadiem, izriet, ka, ja agrovides atbalsta saņēmējs liedz veikt pārbaudi uz vietas, kādēļ nav iespējams pārbaudīt, vai visu saistību laikposmu ir tikuši ievēroti tiesību saņemt šo atbalstu nosacījumi, attiecīgie agrovides atbalsta pieteikumi saskaņā ar Regulas Nr. 2419/2001 17. panta 3. punktu un Regulas Nr. 796/2004 23. panta 2. punktu ir jānoraida. Attiecīgi pieteikumi šo noteikumu izpratnē ietver arī visus pieteikumus, kuros tiek veikta atsauce uz šiem tiesību saņemt atbalstu nosacījumiem, kas ir jāievēro visa agrovides projekta, attiecībā uz kuru šis atbalsta saņēmējs ir uzņēmies saistības, laikā un uz kuriem attiecas pārbaude uz vietas.

36

Tādējādi, kā izriet no Regulas Nr. 817/2004 71. panta 2. punkta, šim atbalsta saņēmējam ir pienākums atmaksāt visas agrovides atbalsta summas saistībā ar noraidītajiem pieteikumiem.

37

Turklāt ir jāprecizē – ja Savienības likumdevējs tiesībām saņemt atbalstu izvirza nosacījumus, tad šo tiesību zaudēšana kāda nosacījuma neievērošanas dēļ nav sods, bet gan tikai likumā paredzēto nosacījumu neievērošanas sekas (šajā ziņā skat. 2004. gada 11. novembra spriedumu lietā C-171/03 Toeters un Verberk, Krājums, I-10945. lpp., 47. punkts, kā arī 2007. gada 24. maija spriedumu lietā C-45/05 Maatschap Schonewille-Prins, Krājums, I-3997. lpp., 47. punkts). Atbalsta pieteikuma noraidīšana sakarā ar nespēju pārbaudīt tiesību saņemt atbalstu nosacījumus tādas lauksaimnieka rīcības dēļ, kas ir radījusi šķērsli pārbaudes veikšanai uz vietas, tāpat nebūtu jāuzskata par sodu, un tādējādi tai nebūtu piemērojams Regulas Nr. 817/2004 73. pants.

38

Ņemot vērā visus iepriekš minētos apsvērumus, uz uzdoto jautājumu ir jāatbild, ka Regula Nr. 1257/1999, aplūkojot to kopsakarā ar Regulu Nr. 817/2004, neaizliedz valsts tiesisko regulējumu, saskaņā ar kuru, ja lauksaimnieks – atbalsta saņēmējs – ir liedzis veikt attiecīgo platību pārbaudi uz vietas, viss atbalsts, kas viņam jau ir piešķirts veiktā agrovides pasākuma saistību laikposmā, ir jāatmaksā, pat ja šis atbalsts ir maksāts jau vairākus gadus.

39

Attiecībā uz lietas dalībniekiem šī tiesvedība ir stadija procesā, kuru izskata iesniedzējtiesa, un tā lemj par tiesāšanās izdevumiem. Izdevumi, kas radušies, iesniedzot apsvērumus Tiesai, un kas nav minēto lietas dalībnieku izdevumi, nav atlīdzināmi.

Ar šādu pamatojumu Tiesa (septītā palāta) nospriež:

Padomes 1999. gada 17. maija Regula (EK) Nr. 1257/1999 par Eiropas Lauksaimniecības virzības un garantiju fonda (ELVGF) atbalstu lauku attīstībai un dažu regulu grozīšanu un atcelšanu, aplūkojot to kopsakarā ar Komisijas 2004. gada 29. aprīļa Regulu (EK) Nr. 817/2004, ar ko paredz sīki izstrādātus piemērošanas noteikumus Regulai Nr. 1257/1999, neaizliedz valsts tiesisko regulējumu, saskaņā ar kuru, ja lauksaimnieks – atbalsta saņēmējs – ir liedzis veikt attiecīgo platību pārbaudi uz vietas, viss atbalsts, kas viņam jau ir piešķirts veiktā agrovides pasākuma saistību laikposmā, ir jāatmaksā, pat ja šis atbalsts ir maksāts jau vairākus gadus.