EUR-Lex Access to European Union law

Back to EUR-Lex homepage

This document is an excerpt from the EUR-Lex website

Document 62010CN0452

Lieta C-452/10 P: Apelācijas sūdzība, ko par Vispārējās tiesas (piektā palāta) 2010. gada 1. jūlija spriedumu lietā T-335/08 BNP Paribas un BNL /Komisija 2010. gada 16. septembrī iesniedza BNP Paribas un Banca Nazionale del Lavoro SpA (BNL)

OV C 317, 20.11.2010, p. 22–22 (BG, ES, CS, DA, DE, ET, EL, EN, FR, IT, LV, LT, HU, MT, NL, PL, PT, RO, SK, SL, FI, SV)

20.11.2010   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 317/22


Apelācijas sūdzība, ko par Vispārējās tiesas (piektā palāta) 2010. gada 1. jūlija spriedumu lietā T-335/08 BNP Paribas un BNL/Komisija 2010. gada 16. septembrī iesniedza BNP Paribas un Banca Nazionale del Lavoro SpA (BNL)

(Lieta C-452/10 P)

()

2010/C 317/39

Tiesvedības valoda — itāļu

Lietas dalībnieki

Apelācijas sūdzības iesniedzējas: BNP Paribas un Banca Nazionale del Lavoro SpA (BNL) (pārstāvji — R. Silvestri, G. Escalar un M. Todino, avvocati)

Otra lietas dalībniece: Eiropas Komisija

Apelācijas sūdzības iesniedzēju prasījumi:

pilnībā atcelt Eiropas Savienības Vispārējās tiesas (piektā palāta) 2010. gada 1. jūlija spriedumu lietā T-335/08 BNP Paribas un Banca Nazionale del Lavoro/Eiropas Komisija, kas tika paziņots ar 2010. gada 1. jūlija faksu (OV C 221, 14.08.2010., 39. lpp.),

un līdz ar to

apmierināt pirmajā instancē celtajā prasībā minētos prasījumus pilnībā atcelt Eiropas Komisijas 2008. gada 11. marta Lēmumu 2008/711/EK, Nr. C(2008)869, galīgā redakcija, par valsts atbalstu C 15/07 (ex NN 20/07), ko Itālija īstenojusi, piešķirot nodokļu atvieglojumus konkrētām pārstrukturētām kredītiestādēm (OV L 237, 70. lpp.),

vai, pakārtoti,

nodot lietu atpakaļ Vispārējai tiesai atkārtotai izskatīšanai, ņemot vērā Tiesas spriedumu.

Pamati un galvenie argumenti

1)

Vispārējā tiesa nepietiekami izvērtēja Komisijas lēmumu, atsakoties pārbaudīt, vai Komisija bija tiesīga izvēlēties neņemt vērā attiecīgo uzņēmumu — cedentu situāciju, lai noteiktu, vai strīdīgā shēma bija selektīva;

2)

Vispārējā tiesa nepareizi interpretēja Tiesas judikatūru — saskaņā ar kuru ar nodokļiem saistīta pasākuma īpašo raksturu ir atļauts pamatot, ņemot vērā vispārējās nodokļu sistēmas struktūru —, kā vienīgos kritērijus savā vērtējumā ņemot vērā tikai Komisijas lēmumā paredzētos elementus;

3)

Vispārējā tiesa nepareizi interpretēja judikatūru, kas attiecas uz prasību, ka valsts atbalstam ir jābūt selektīvam, un saskaņā ar kuru ar nodokļiem saistīta pasākuma selektīvais raksturs ir jānovērtē, ņemot vērā tikai sekas, kādas tas var radīt no nodokļu piemērošanas viedokļa;

4)

Vispārējā tiesa sagrozīja faktus, kļūdaini uzskatot, ka vispārējā izlīdzināšanas shēma neļāva uzņēmumiem izlīdzināt preču, kas tika iegūtas no pārņemtajiem uzņēmumiem, nodokļu izmaksas ar bilancē iekļautām lielākām vērtībām;

5)

Visbeidzot, Vispārējā tiesa nepamatoti ar savu pamatojumu aizstāja Komisijas pamatojumu, no jauna izvirzot iemeslus Komisijas strīdīgā lēmuma pamatošanai.


Top