10.1.2009   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 6/12

1)

Vai saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 31. marta Direktīvas 2004/18/EK par to, kā koordinēt būvdarbu valsts līgumu, piegādes valsts līgumu un pakalpojumu valsts līgumu [publisko būvdarbu, piegādes un pakalpojumu līgumu] slēgšanas tiesību piešķiršanas procedūru (1) 1. panta 2. punkta b) apakšpunktu publiskā būvdarbu līguma pamatā visādā ziņā ir prasība, lai būvdarbus objektīvā un materiālā nozīmē nodrošina līgumslēdzēja iestāde un lai ar tiem tā tieši gūtu ekonomisku labumu?

2)

Ja saskaņā ar publiskā būvdarbu līguma definīciju Direktīvas 2004/18/EK 1. panta 2. punkta b) apakšpunktā nevar atteikties no iepirkuma elementa: vai saskaņā ar tiesību normas otru variantu par iepirkumu runa ir tad, ja būves projekts līgumslēdzējai iestādei atbilst noteiktām sabiedrības interesēm (piemēram, sekmē administratīvā apgabala pilsētbūvniecības attīstību) un līgumslēdzējai iestādei saskaņā ar līgumu ir piešķirtas tiesiskas pilnvaras nodrošināt to, lai tiek sasniegts publiskais mērķis un celtne šim mērķim nākotnē ir pieejama?

3)

Vai publiskā būvdarbu līguma jēdziena saskaņā ar Direktīvas 2004/18/EK 1. panta 2. punkta b) apakšpunkta pirmo vai otro variantu pamatā ir prasība, lai būvdarbus tieši vai netieši veic uzņēmējs? Vai nepieciešamības gadījumā var pieprasīt pienākuma izpildi, ceļot prasību tiesā?

4)

Vai publiskā būvdarbu līguma jēdziena saskaņā ar Direktīvas 2004/18/EK 1. panta 2. punkta b) apakšpunkta trešo variantu pamatā ir prasība, lai būvdarbu veikšanas pienākums ir uzņēmējam, vai lai tie ir līguma priekšmets?

5)

Vai publiskā būvdarbu līgumu jēdzienā saskaņā ar Direktīvas 2004/18/EK 1. panta 2. punkta b) apakšpunkta trešo variantu ietilpst līgumi, kuriem ar līgumslēdzējas iestādes izvirzītajām prasībām ir jāgarantē, ka būvējamā celtne ir pieejama konkrētam publiskam mērķim un kuros ir paredzēts, ka līgumslēdzējai iestādei (saskaņā ar vienošanos) vienlaikus tiek piešķirtas tiesiskas pilnvaras (ar netiešu pašas interesi) nodrošināt celtnes pieejamību noteiktiem publiskiem mērķiem?

6)

Vai saskaņā ar Direktīvas 2004/18/EK 1. panta 2. punkta b) apakšpunktu, ja būvdarbus ir jāveic atbilstoši līgumslēdzējas iestādes pārbaudītiem un apstiprinātiem plāniem, ir izpildīts jēdziens “līgumslēdzējas iestādes izvirzītās prasības”?

7)

Vai atbilstoši Direktīvas 2004/18/EK 1. panta 3. punktam būvdarbu koncesijas ir jāatsaka, ja koncesionārs ir vai būs zemes gabala, uz kura būs jāceļ celtne, īpašnieks, vai viņam tiek piešķirta būvdarbu koncesija uz nenoteiktu laiku?

8)

Vai Direktīva 2004/18/EK ir jāpiemēro arī tad — ar tiesiskajām sekām, kas izriet no līgumslēdzējas iestādes konkursa izsludināšanas pienākuma — ja zemes gabala pārdošana, ko veic trešā persona, un būvdarbu valsts līgumu slēgšanas tiesību piešķiršana notiek ar laika nobīdi un, noslēdzot nekustamā īpašuma darījumu, publiskais būvdarbu līgums vēl nav noslēgts, taču līgumslēdzējai iestādei ir bijis mērķis noslēgt tādu iepirkuma līgumu pēdējā minētajā datumā?

9)

Vai viens no otra atšķirīgi, taču tomēr saistīti darījumi par zemes gabala pārdošanu un publiskais būvdarbu līgums no publisko iepirkumu tiesību viedokļa ir jāvērtē kā vienots vesels, ja publiskā būvdarbu līguma noslēgšana bija iecerēta zemes gabala [pārdošanas] līguma noslēgšanas brīdī un ieinteresētās personas apzināti — būtībā un, iespējams, arī hronoloģiskā ziņā ir radījušas ciešu saikni starp līgumiem (atbilstoši EKT 2005. gada 10. novembra spriedumam lietā C-29/04 Stadt Mödling)?