—

Interboves GmbH vārdā — O. Venclafs [O. Wenzlaff], Rechtsanwalt,

—

Hauptzollamt Hamburg-Jonas vārdā — S. Plentere [S. Plenter], pārstāve,

—

Beļģijas valdības vārdā — A. Ibēra [A. Hubert], pārstāve,

—

Grieķijas valdības vārdā — V. Kondolaims [V. Kontolaimos] un S. Papajoanu [S. Papaioannou], pārstāvji,

—

Zviedrijas valdības vārdā — A. Kruse [A. Kruse] un S. Johanesona [S. Johannesson], pārstāvji,

—

Eiropas Kopienu Komisijas vārdā — F. Erlbahers [F. Erlbacher] un J. K. Šīferers [J. C. Schieferer], pārstāvji,

1

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu attiecas uz Padomes 1991. gada 19. novembra Direktīvas 91/628/EEK par dzīvnieku aizsardzību pārvadāšanas laikā, ar kuru groza Direktīvu 90/425/EEK un Direktīvu 91/496/EEK (OV L 340, 17. lpp.), kas grozīta ar Padomes 1995. gada 29. jūnija Direktīvu 95/29/EK (OV L 148, 52. lpp.; turpmāk tekstā — “Direktīva 91/628”), pielikuma 48. punkta 7. apakšpunkta a) un b) daļu interpretāciju.

2

Šis lūgums iesniegts saistībā ar prāvu starp Interboves GmbH (turpmāk tekstā — “Interboves”) un Hauptzollamt Hamburg-Jonas [Hamburgas-Jonas Galveno muitas pārvaldi] (turpmāk tekstā — “Hauptzollamt”) par tās atteikumu piešķirt eksporta kompensācijas par dzīvu liellopu izvešanu uz bijušo Dienvidslāviju, ko veica minētā sabiedrība.

3

Direktīva 91/628 atbilstoši tās 1. panta 1. punkta a) apakšpunktam attiecas uz mājdzīvnieku, kuri pieder govju sugai, pārvadāšanu.

4

Saskaņā ar šīs direktīvas 2. panta 2. punktu piemēro šādas definīcijas:

[..].”

5

Minētās direktīvas pielikuma 26. punkta b) apakšpunkta i)–iii) daļā ir paredzēts:

6

Direktīvas 91/628 pielikuma 48. punktā ar nosaukumu “Dzirdīšanas un barošanas intervāls, brauciena laiks un atpūtas laiks” ir paredzēts:

[..]

[..]”

7

No iesniedzējtiesas lēmuma izriet, ka 2002. gada 12. jūnijāInterboves paziņoja Hauptzollamt Friedrichshafen [Frīdrihshāfenes Galvenajai muitas pārvaldei] par 33 dzīvu liellopu eksportu uz bijušo Dienvidslāviju un šajā sakarā lūdza, lai tai piešķir eksporta kompensāciju.

8

Hauptzollamt ar 2003. gada 23. jūlija lēmumu noraidīja šo lūgumu, jo šī sabiedrība nebija ievērojusi Direktīvas 91/628 pielikuma 48. punkta 7. apakšpunkta b) daļu. Hauptzollamt ir konstatējusi, ka saskaņā ar maršruta plānu liellopu pārvadāšanas laiks bija 23 stundas, proti, 14 stundas un 30 minūtes pa jūru ar ro-ro kuģi no Bari (Itālijā) līdz Igumenicai [Igoumenitsa] (Grieķija), kā arī 8 stundas un 30 minūtes ilgs sauszemes pārvadājums līdz Evzoni, Grieķijas robežai ar bijušo Dienvidslāvijas Maķedonijas Republiku, neparedzot atpūtas laikposmu.

9

Interboves iesniedza administratīvu sūdzību par 2003. gada 23. jūlija lēmumu, īpaši uzsverot, ka saskaņā ar Direktīvas 91/628 pielikuma 48. punkta 7. apakšpunkta a) daļu pārbrauciena laiks ar prāmi nebija jāieskaita pārvadāšanas laikā.

10

Hauptzollamt ar 2005. gada 21. jūnija lēmumu noraidīja šo administratīvo sūdzību, norādot, ka pārbrauciena laiks ar prāmi jāuzskata par pārvadāšanas pa sauszemes ceļu pagarinājumu. Tātad pēc Hauptzollamt uzskata, lai pārbaudītu, vai kopējais pārvadāšanas ilgums bija atbilstošs Direktīvas 91/628 pielikuma 48. punkta 7. apakšpunkta b) daļai, pārvadāšanas pa jūru laikam bija jāpieskaita pārvadāšana pa sauszemes ceļiem pirms un pēc pārbrauciena pa jūru, kas pamata lietā veido kopējo ilgumu 32 stundas un 45 minūtes.

11

2005. gada 21. jūlijāInterboves cēla prasību par šo pēdējo 2005. gada 21. jūnija lēmumu, no jauna norādot, ka tā uzskata, ka ir ievērojusi Direktīvas 91/628 normas.

12

Šādos apstākļos Finanzgericht Hamburg [Hamburgas Finanšu tiesa] nolēma apturēt tiesvedību un uzdot Tiesai šādus prejudiciālos jautājumus:

13

Savā lēmumā iesniedzējtiesa atsaucas uz Direktīvas 91/628 pielikuma 48. punkta 4. apakšpunkta d) daļu, ar kuru ir ieviests tā sauktais “14+1+14” noteikums. Saskaņā ar šo noteikumu dzīvniekiem pēc 14 brauciena stundām jādod vismaz vienu stundu ilgs atpūtas laiks, lai tos varētu padzirdīt un, ja vajadzīgs, pabarot. Pēc šāda atpūtas laika tos var no jauna pārvadāt vēl 14 stundas.

14

No otrā prejudiciālā jautājuma formulējuma izriet, ka iesniedzējtiesa 48. punkta 4. apakšpunkta d) daļā minēto noteikumu interpretē tā, ka ar to tiek atļauts maksimālais pārvadāšanas ilgums 29 stundas.

15

Tomēr, kā to arī savu secinājumu 18. punktā norādījis ģenerāladvokāts, Direktīvas 91/628 pielikuma 48. punkta 4. apakšpunkta d) daļā ir noteikts, ka maksimālais pārvadāšanas ilgums ir 28 stundas, kam pa vidu pēc pirmajām 14 stundām ir vismaz vienu stundu ilgs atpūtas posms.

16

Tātad tā sauktais “14+1+14” noteikums, kas paredzēts minētajā 48. punkta 4. apakšpunkta d) daļā, ir jāsaprot tādējādi, ka ar to ir atļauts maksimālais pārvadāšanas ilgums 28 stundas, kam pa vidu ir vismaz vienu stundu ilgs atpūtas posms.

17

Ar savu pirmo un otro prejudiciālo jautājumu, kas ir jāskata kopā, iesniedzējtiesa būtībā vispirms jautā, vai pārvadāšanu ar ro-ro kuģi regulārā un tiešā satiksmē starp diviem Kopienas ģeogrāfiskiem punktiem, kas minēti Direktīvas 91/628 pielikuma 48. punkta 7. apakšpunkta b) daļā, var uzskatīt par pārvadāšanu pa jūru šī pielikuma 48. punkta 7. apakšpunkta a) daļas izpratnē? Turpinājumā, ja atbilde ir apstiprinoša, tā jautā, vai ir savstarpēji saistāmi pārvadāšanas pa sauszemes ceļiem laikposmi pirms un pēc pārvadāšanas pa jūru ar ro-ro kuģiem? Visbeidzot, tā jautā, vai pēc pārvadāšanas ar ro-ro kuģi, kuras ilgums pārsniedz 14 stundas, proti, maksimālo pārvadāšanas ilgumu, kas noteikts Direktīvas 91/628 pielikuma 48. punkta 4. apakšpunkta d) daļā, dzīvniekiem ir jādod 12 stundu atpūtas laiks, piemērojot minēto 48. punkta 7. apakšpunkta b) daļu, vai arī tos tūlīt pēc izkraušanas var pārvadāt pa sauszemes ceļiem ar maksimālo pārvadāšanas ilgumu 28 stundas, kam pa vidu ir vismaz vienu stundu ilgs atpūtas posms?

18

Iesniedzējtiesa uzskata, ka Direktīvas 91/628 pielikuma 48. punkta 7. apakšpunkta a) daļā ir noteiktas pamatprasības pārvadāšanai pa jūru, tajā skaitā pārvadāšanai ro-ro kuģī.

19

No tā, pirmkārt, izriet, ka tiesību normas par pārvadāšanas ilgumu un atpūtas laiku neattiecas uz pārvadāšanu pa jūru, ja ir izpildītas minētā pielikuma 48. punkta 3.–4. apakšpunkta prasības. Otrkārt, pārvadāšanas pa sauszemes ceļiem laikposmi pirms un pēc pārvadāšanas pa jūru nebūtu saistīti. Treškārt, jauns 28 stundu maksimālais pārvadāšanas ilgums Direktīvas 91/628 pielikuma 48. punkta 4. apakšpunkta d) daļas izpratnē, kam pa vidu ir vismaz vienu stundu ilgs atpūtas posms, varētu sākties uzreiz pēc ro-ro kuģa iebraukšanas galamērķa ostā.

20

Vispirms ir jāatgādina, ka, pirmkārt, Direktīvas 91/628 pielikuma 48. punktā ir ietverti noteikumi par dzīvnieku, tajā skaitā šīs direktīvas 1. panta 1. punkta a) apakšpunktā uzskaitīto dzīvnieku sugu, tajā skaitā liellopu, dzirdīšanas un barošanas intervāliem, kā arī brauciena un atpūtas laikiem to pārvadāšanas laikā, izņemot gaisa pārvadājumus.

21

Turklāt noteikumi par brauciena un atpūtas ilgumu pārvadāšanas pa jūru gadījumā ir noteikti minētā pielikuma 48. punkta 7. apakšpunkta a) un b) daļā. 7. apakšpunkta a) daļā ir noteiktas vispārējas normas, kas ir piemērojamas pārvadāšanai pa jūru, un 7. apakšpunkta b) daļā ir precizēti nosacījumi, kādos ir jāievēro 12 stundu atpūtas laiks gadījumā, ja pārvadāšana ar ro-ro kuģi notiek regulārā un tiešā satiksmē starp diviem Kopienas ģeogrāfiskiem punktiem (šajā sakarā skat. 2008. gada 17. jūlija spriedumu lietā C-207/06 Schwaninger, Krājums, I-5561. lpp., 23., 24. un 30. punkts).

22

Vispirms, kas attiecas uz pārvadāšanas ar ro-ro kuģi regulārā un tiešā satiksmē starp diviem Kopienas ģeogrāfiskiem punktiem kvalificēšanu kā pārvadāšanu pa jūru, ir jānorāda, kā to ir izdarījis arī ģenerāladvokāts savu secinājumu 28. punktā, ka no Direktīvas 91/628 pielikuma 48. punkta 7. apakšpunkta b) daļas un šī pielikuma 26. punkta izriet, ka, lai gan tai piemīt īpatnības, pārvadāšana ar ro-ro kuģi ir pārvadāšana pa jūru.

23

Pirmkārt, minētā pielikuma 48. punkta 7. apakšpunkta b) daļa skaidri attiecas uz šo pārvadāšanas veidu kā vienu no pārvadāšanas pa jūru veidiem. Otrkārt, no šī pielikuma 26. punkta izriet, ka Kopienu likumdevējs, nosakot īpašus pasākumus dzīvnieku pārvadāšanai, šāda veida kuģus ir ietvēris jūras transportlīdzekļu veidos.

24

Tā kā pārvadāšana ar ro-ro kuģi ir pārvadāšana pa jūru, tai ir piemērojama Direktīvas 91/628 pielikuma 48. punkta 7. apakšpunkta a) un b) daļa.

25

Tālāk, attiecībā uz jautājumu, vai ir savstarpēji jāsaista pārvadāšanas pa sauszemes ceļiem laiki pirms un pēc pārvadāšanas pa jūru ar ro-ro kuģiem, ir uzreiz jānorāda, ka Direktīvas 91/628 pielikuma 48. punktā skaidri nav paredzēts, ka tā tam būtu jābūt.

26

Tomēr no Direktīvas 91/628 pielikuma 48. punkta 7. apakšpunkta b) daļas, kā arī no šīs direktīvas mērķa izriet, ka saikne starp pārvadāšanas pa sauszemes ceļiem laikiem ir jānovērtē, ņemot vērā, vai pārvadāšana ar ro-ro kuģi pārsniedz vai nepārsniedz maksimālo 28 stundu ilgumu, kas ir noteikts šī pielikuma 48. punkta 4. apakšpunkta d) daļā.

27

Šajā sakarā ir jāatgādina, ka Direktīvas 91/628 pielikuma 48. punkta 7. apakšpunkta b) daļā ir noteikts, ka dzīvniekiem jādod 12 stundu atpūta pēc to izkraušanas galamērķa ostā vai tās tiešā tuvumā, ja vien brauciena jūrā ilgums ir tāds, ka reisu var iekļaut vispārējā plānā, kas norādīts 48. punkta 2.–4. apakšpunktā.

28

Šķiet, ka Kopienu likumdevējs, atsaucoties uz vispārējo plānu, ir vēlējies, lai noteikums, ar kuru ir ieviests maksimālais 28 stundu pārvadāšanas laiks, kas minēts Direktīvas 91/628 pielikuma 48. punkta 4. apakšpunkta d) daļā, tomēr izņemot 1 stundas atpūtas laiku, tiktu ņemts vērā pārvadāšanas ar ro-ro kuģi gadījumā.

29

Kā to savu secinājumu 33. punktā ir precizējis ģenerāladvokāts, pārvadāšanas pa jūru laikā šī atpūtas laika ievērošana nav pamatota.

30

Pirmkārt, šāda atpūtas laika ievērošana atklātā jūrā ir praktiski tikpat kā nerealizējama, jo tas nozīmētu, ka kuģim pēc 14 stundām jūrā ir jāpiestāj uz vismaz 1 stundu, pirms tas atgriežas jūrā uz jaunu 14 stundu laikposmu.

31

Otrkārt, ir jānorāda, ka pretēji pārvadāšanai pa sauszemes ceļu, kad jāaptur kravas automašīna, lai pabarotu, padzirdītu un aprūpētu dzīvniekus, pārvadāšanas pa jūru specifika ļauj veikt šīs darbības atbilstoši Direktīvas 91/628 pielikuma 26. punktam pārvadāšanas laikā.

32

Tātad no šī pielikuma 48. punkta 7. apakšpunkta b) daļas izriet, ka, ja ir pagājis 28 stundu maksimālais pārvadāšanas laiks ar ro-ro kuģi, dzīvniekiem ir obligāti jādod 12 stundu atpūtas laiks, pirms tos no jauna pārvadā maksimālo laiku 28 stundas, kam pa vidu ir minimālais 1 stundas atpūtas laiks, atbilstoši minētā pielikuma 48. punkta 4. apakšpunkta d) daļai.

33

Šādos apstākļos dažādie pārvadāšanas pa sauszemes ceļiem laikposmi nav jāpieskaita, ja 12 stundu atpūtas laiks ir nepieciešams, lai kompensētu pirms šīs atpūtas veiktos pārvadāšanas laikposmus. Šajā normā paredzētajām 12 stundām ir tā pati pirms šīs atpūtas veiktās pārvadāšanas laikposmu kompensācijas funkcija kā 24 stundu laikposmam, kas minēts Direktīvas 91/628 pielikuma 48. punkta 5. apakšpunktā un piemērojams pārvadāšanai pa sauszemes ceļiem.

34

Savukārt, ja pārvadāšana ar ro-ro kuģi ļauj braucienu iekļaut vispārējā plānā, kas noteikts Direktīvas 91/628 pielikuma 48. punkta 2.–4. apakšpunktā, īpaši ja tas nepārsniedz maksimālo 28 stundu pārvadāšanas ilgumu un līdz ar to nav nepieciešams 12 stundu atpūtas laikposms, pārvadāšanu pa sauszemes ceļiem var uzsākt uzreiz pēc kuģa iebraukšanas galamērķa ostā.

35

Tomēr šādā gadījumā, lai noteiktu šī jaunās pārvadāšanas pa sauszemes ceļiem ilgumu, ir jāņem vērā tās pārvadāšanas pa sauszemes ceļiem, kas tika veikta pirms pārvadāšanas ar ro-ro kuģi, ilgums, ja vien nav bijusi 24 stundu atpūta pirms dzīvnieku iekraušanas šajā kuģī. Tādā gadījumā saikne starp pārvadāšanām pa sauszemes ceļiem nav pamatota, jo 24 stundu ilga atpūta ir pietiekama, lai neitralizētu pārvadāšanas pa sauszemes ceļiem pirms pārvadāšanas ar ro-ro kuģi laikposmu.

36

Tātad, ja pārvadāšanas ar ro-ro kuģi ilgums ir mazāks par 28 stundām un pārvadāšana pa sauszemes ceļiem, kas tika veikta pirms tam, nav tikusi neitralizēta atbilstoši Direktīvas 91/628 pielikuma 48. punkta 5. apakšpunktam ar 24 stundu atpūtas laiku, pārvadāšanu pa sauszemes ceļiem ilgums pirms un pēc pārvadāšanas ar ro-ro kuģi ir jāskaita kopā.

37

Savukārt, ja pārvadāšanas ar ro-ro kuģi ilgums pārsniedz 28 stundas un iepriekšējas pārvadāšanas pa sauszemes ceļiem ilgums ir ticis neitralizēts ar 24 stundu atpūtas laiku, jaunu pārvadāšanu pa sauszemes ceļiem ar maksimālo 28 stundu ilgumu, kam pa vidu ir vismaz 1 stundu ilgs atpūtas laiks, var sākt uzreiz pēc izkraušanas, neņemot vērā pārvadāšanas pa sauszemes ceļiem, kas tika veikta pirms pārvadāšanas ar ro-ro kuģi, ilgumu.

38

Jebkura cita Direktīvas 91/628 pielikuma 48. punkta 7. apakšpunkta b) daļas interpretācija nozīmētu pieņemt, ka pēc vismaz 28 stundu pārvadāšanas ar ro-ro kuģi jaunu maksimāli 28 stundu pārvadāšanas pa sauszemes ceļiem laikposmu, kam pa vidu ir vismaz vienu stundu ilgs atpūtas posms, varētu sākt, neņemot vērā pārvadāšanas pa sauszemes ceļiem, kas tika veikta pirms pārvadāšanas ar ro-ro kuģi, ilgumu. Tas ļautu veikt vairākus pārvadājumus ar atšķirīgiem pārvadāšanas līdzekļiem bez 12 vai 24 stundu ilga atpūtas posma.

39

Tomēr šāda minētā 48. punkta 7. apakšpunkta b) daļas interpretācija būtu pilnīgi pretēja Direktīvas 91/628 galvenajam mērķim, proti, dzīvnieku aizsardzībai pārvadāšanas laikā (šajā sakarā skat. 2008. gada 17. janvāra spriedumu apvienotajās lietās C-37/06 un C-58/06 Viamex Agrar Handel un ZVK, Krājums, I-69. lpp., 29. punkts) un šīs direktīvas nolūkam, kāds tas izriet īpaši no tās astotā apsvēruma, saskaņā ar kuru dzīvnieku, tostarp kaušanai paredzētu dzīvnieku, labturības dēļ tāla pārvadāšana ir pēc iespējas jāsamazina.

40

Visbeidzot, kas attiecas uz jautājumu, vai pēc pārvadāšanas ar ro-ro kuģi, kuras ilgums pārsniedz 14 stundas, piemērojot Direktīvas 91/628 pielikuma 48. punkta 7. apakšpunkta b) daļu, dzīvniekiem ir jādod 12 stundu atpūta vai tūlīt pēc izkraušanas var uzsākt pārvadāšanu pa autoceļu ar 28 stundu pārvadāšanas maksimālo laiku, kam pa vidu ir vismaz vienu stundu ilgs atpūtas posms, pietiek norādīt, kā tas izriet arī no šī sprieduma 34. punkta, ka, ja pārvadāšana ar ro-ro kuģi nepārsniedz maksimālo 28 stundu pārvadāšanas ilgumu un līdz ar to nav nepieciešams 12 stundu atpūtas posms, pārvadāšanu pa sauszemes ceļiem var uzsākt uzreiz pēc kuģa iebraukšanas galamērķa ostā un tās ilgums ir jāaprēķina pēc šī sprieduma 36. punktā norādītās metodes.

41

Ņemot vērā iepriekš visus minētos apsvērumus, uz pirmo un otro jautājumu ir jāatbild šādi:

42

Attiecībā uz lietas dalībniekiem šī tiesvedība ir stadija procesā, kuru izskata iesniedzējtiesa, un tā lemj par tiesāšanās izdevumiem. Tiesāšanās izdevumi, kas radušies, iesniedzot apsvērumus Tiesai, un kas nav minēto lietas dalībnieku tiesāšanās izdevumi, nav atlīdzināmi.

Ar šādu pamatojumu Tiesa (trešā palāta) nospriež: