Choose the experimental features you want to try

This document is an excerpt from the EUR-Lex website

Document 62005CJ0403

Tiesas spriedums (virspalāta) 2007. gada 23.oktobrī.
Eiropas Parlaments pret Eiropas Kopienu Komisiju.
Prasība atcelt tiesību aktu - Komisijas lēmums, ar kuru apstiprina projektu par Filipīnu robežu drošību - Lēmums, kas pieņemts, pamatojoties uz Regulu (EEK) Nr. 443/92 - Komisijas ieviešanas pilnvaras - Robežas.
Lieta C-403/05.

Judikatūras Krājums 2007 I-09045

ECLI identifier: ECLI:EU:C:2007:624

TIESAS SPRIEDUMS (virspalāta)

2007. gada 23. oktobrī ( *1 )

“Prasība atcelt tiesību aktu — Komisijas lēmums, ar kuru apstiprina projektu par Filipīnu robežu drošību — Lēmums, kas pieņemts, pamatojoties uz Regulu (EEK) Nr. 443/92 — Komisijas īstenošanas pilnvaras — Robežas”

Lieta C-403/05

par prasību atcelt tiesību aktu atbilstoši EKL 230. pantam,

ko 2005. gada 16. novembrī cēla

Eiropas Parlaments, ko sākotnēji pārstāvēja R. Pasoss [R. Passos], kā arī E. Valdhere [E. Waldherr] un K. Lindāla [K. Lindahl], pēc tam R. Pasoss un E. Valdhere un Dž. Macini [G. Mazzini], pārstāvji, kas norādīja adresi Luksemburgā,

prasītājs,

pret

Eiropas Kopienu Komisiju, ko pārstāv K. Tufvesone [C. Tufvesson] un A. Bordess [A. Bordes], pārstāvji, kas norādīja adresi Luksemburgā,

atbildētāja,

ko atbalsta

Spānijas Karaliste, ko pārstāv H. M. Rodrigess Karkamo [J. M. Rodríguez Cárcamo], pārstāvis, kas norādīja adresi Luksemburgā,

persona, kas iestājusies lietā.

TIESA (virspalāta)

šādā sastāvā: priekšsēdētājs V. Skouris [V. Skouris], palātu priekšsēdētāji P. Janns [P. Jann], K. V. A. Timmermanss [C. W. A. Timmermans], A. Ross [A. Rosas], K. Lēnartss [K. Lenaerts] un A. Ticano [A. Tizzano], tiesneši R. Šintgens [R. Schintgen] (referents), H. N. Kunja Rodrigess [J. N. Cunha Rodrigues], R. Silva de Lapuerta [R. Silva de Lapuerta], Ž. K. Bonišo [J.-C. Bonichot], T. fon Danvics [T. von Danwitz], A. Arabadžijevs [A. Arabadjiev] un K. Toadere [C. Toader],

ģenerāladvokāte J. Kokote [J. Kokott],

sekretārs M. A. Godisārs [M.-A. Gaudissart], nodaļas vadītājs,

ņemot vērā rakstveida procesu un 2007. gada 20. marta tiesas sēdi,

noklausījusies ģenerāladvokātes secinājumus 2007. gada 22. maija tiesas sēdē,

pasludina šo spriedumu.

Spriedums

1

Ar prasības pieteikumu Eiropas Parlaments prasa atcelt Eiropas Kopienu Komisijas lēmumu, ar kuru apstiprina projektu par Filipīnu robežu drošību, kas jāfinansē no vispārējā Eiropas Kopienu budžeta pozīcijas 19 10 02 (Philippine Border Management Project, Nr. ASIA/2004/016-924) (Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī nav publicēts, turpmāk tekstā – “apstrīdētais lēmums”), kas pieņemts, izpildot Padomes 1992. gada 25. februāra Regulu (EEK) Nr. 443/92 par finansiālu un tehnisku palīdzību Āzijas un Latīņamerikas jaunattīstības valstīm un ekonomisku sadarbību ar tām (OV L 52, 1. lpp.), kas grozīta ar Padomes 2003. gada 14. aprīļa Regulu (EK) Nr. 807/2003, ar ko Lēmumam 1999/468/EK pielāgo noteikumus par komitejām, kuras palīdz Komisijai īstenot tai piešķirtās ieviešanas pilnvaras, kas noteiktas Padomes dokumentos, kuri pieņemti atbilstīgi konsultēšanās procedūrai (vienprātība) (OV L 122, 36. lpp., turpmāk tekstā – “Regula Nr. 443/92) tiktāl, ciktāl Komisija ir pārsniegusi savas ieviešanas pilnvaras, kas tai piešķirtas ar minēto regulu.

2

Apstrīdētais lēmums ir rezultāts finansējuma priekšlikumam, ko Komisija iesniedza 2004. gada 17. un 18. novembra sanāksmes laikā regulatīvai komitejai, kas paredzēta Regulā Nr. 443/92. Ņemot vērā, ka šajā sanāksmē atsevišķas dalībvalstis izteica iebildes par izvēlēto juridisko pamatu, priekšlikumu izskatīja rakstveida procesā, kas 2004. gada 7. decembrī noslēdzās ar labvēlīgu atzinumu, ko sniedza minētā komiteja ar kvalificētu balsu vairākumu.

3

Apstrīdēto lēmumu pieņēma 2004. gada 21. decembrī.

Atbilstošās tiesību normas

Regula Nr. 443/92

4

Saskaņā ar Regulas Nr. 443/92 1. panta noteikumiem:

“Kopiena turpina un paplašina Kopienas sadarbību ar Āzijas un Latīņamerikas jaunattīstības valstīm, še turpmāk “ALA jaunattīstības valstis”, kuras nav parakstījušas Lomes Konvenciju un negūst labumu no Kopienas sadarbības politikas ar Vidusjūras reģiona trešām valstīm. Šī sadarbība, kas notiek papildus palīdzībai no dalībvalstīm, ietver palīdzību finansiālai un tehniskai attīstībai un ekonomiskajai sadarbībai. Šai sakarā Kopiena galveno nozīmi piešķir cilvēka tiesību veicināšanai, demokratizācijas procesa atbalstam, taisnīgai pārvaldībai, vides aizsardzībai, tirdzniecības liberalizācijai un kultūras jomas nostiprināšanai, savstarpējās interesēs attīstot sarunas par politiskiem, ekonomiskiem un sociāliem jautājumiem.”

5

Saskaņā ar šīs regulas 2. panta pirmo daļu “Kopienas attīstības un sadarbības politiku mērķis ir humāna attīstība”.

6

Regulas Nr. 443/92 4. pantā ir noteikts:

“Finansiālā un tehniskā palīdzība pirmkārt ir paredzēta trūcīgāko valstu iedzīvotājiem abos reģionos, īstenojot projektus un programmas jebkurā sektorā, kur Kopienas atbalstam varētu būt nozīmīga loma. Pasākumus veic jo īpaši tādās jomās, kurām ir sarežģīti mobilizēt valsts iekšējos, ekonomiskos un cilvēkresursus, bet kas ir stratēģiski svarīgas vai nu attiecīgo valstu attīstībai, vai starptautiskās kopienas kā viena veseluma aspektā.”

7

Šīs regulas 5. pantā ir precizēts:

“Finansiālā un tehniskā palīdzība ir prioritāra lauku sektora attīstībai un pārtikas drošības līmeņa palielināšanai. [..]

Vides un dabas resursu aizsardzība un stabila attīstība ir ilgtermiņa prioritātes. [..]

[..]

Īpaša uzmanība jāpievērš narkotiku apkarošanas pasākumiem. Kopienas sadarbība ar ALA jaunattīstības valstīm, lai veicinātu cīņu ar narkotikām ir jāpalielina, risinot sarunas vispārīgākā [narkotiku] ražotājvalstu ekonomiskās attīstības un to sadarbības ar Eiropas Kopienu kontekstā. Šī sadarbība ietver pasākumus, kas saistīti gan ar humāno palīdzību, gan attīstības atbalstu.

Visās darbības jomās ietilpst attīstības humānā dimensija, tā kā šāds ir šīs sadarbības formas mērķis.

Attīstības kultūras dimensija jāsaglabā kā pastāvīgs mērķis visām ar Kopienu saistītajām darbībām un programmām.

Atbalsts tātad cita starpā piešķirams īpašiem projektiem, kas saistīti ar demokrātijas veicināšanu, taisnīgu pārvaldību un cilvēka tiesībām.

Turklāt jārūpējas ne tikai par to, lai šo projektu un programmu radītajām pārmaiņām nebūtu nelabvēlīga[s] ietekme[s] uz sieviešu stāvokli un lomu [sabiedrībā], bet, tieši pretēji, lai tiktu veikti īpaši pasākumi un pat īstenoti projekti, lai uz līdztiesības pamatiem palielinātu viņu aktīvo līdzdalību ražošanas procesos un to rezultātos, kā arī sabiedriskā darbībā un lēmumu pieņemšanā.

Īpašu uzmanību pievērš arī bērnu aizsardzībai.

Etniskās minoritātes ir pelnījušas īpašu uzmanību ar pasākumiem, kas paredzēti to dzīves apstākļu uzlabošanai, vienlaikus respektējot to kultūras identitāti.

Īpašu uzmanību pievērš demogrāfijas jautājumiem, it īpaši saistībā ar iedzīvotāju pieaugumu.

Piešķirot Kopienas atbalstu attīstības projektiem un programmām, jāņem vērā makroekonomiskās un sektorālās problēmas, veicinot darbības, kas ietekmē ekonomikas struktūru uzlabošanu, sektorpolitiku un institūciju attīstību. Lai palielinātu to iedarbīgumu un sasniegtu lielāku sinerģiju, jāmeklē dialoga un sadarbības iespējas ar attiecīgajām starptautiskajām institūcijām un abpusējiem finansētājiem.

[..]

Atbalsts jaunattīstības valstu institūcijām, lai nostiprinātu to spēju vadīt attīstības politikas un projektus, ir darbības joma, kas attīstības procesā varētu iegūt stratēģisku nozīmi. Tādēļ ir svarīgi uzturēt pienācīgu dialogu starp jaunattīstības valstīm un Kopienu.

[..]”

8

Saskaņā ar Regulas Nr. 443/92 6. pantu:

“Finansiālu un tehnisku palīdzību sniedz relatīvi attīstītākām ALA jaunattīstības valstīm, it sevišķi šādās īpašās jomās un gadījumos:

demokrātijas un cilvēka tiesību veicināšana;

dabas katastrofu profilakse un rekonstrukcijas darbi tūlīt pēc tām;

cīņa pret narkotikām;

vides un dabas resursi;

institūciju, it īpaši valsts varas iestāžu nostiprināšana;

pilotshēmu izveide, lai palīdzētu īpaši nelabvēlīgā situācijā esošiem iedzīvotāju slāņiem, it sevišķi lielu pilsētu aglomerācijās;

reģionālā sadarbība un integrācija, īpašu uzmanību pievēršot reģionālajai sadarbībai un integrācijas shēmām, kas ļauj izveidot partnerattiecības starp trūcīgām un relatīvi attīstītām valstīm.”

9

Šīs regulas 7. pantā ir noteikts:

“Ar ekonomisko sadarbību, kuras mērķis ir kalpot Kopienas un tās partnervalstu savstarpējām interesēm, veicina ALA jaunattīstības valstu attīstību, palīdzot tām palielināt institūciju resursus, lai radītu labvēlīgāku vidi ieguldījumiem un attīstībai un visiedarbīgāk izmantotu plāna, kas tām rodas, pieaugot starptautiskajai tirdzniecībai, tajā skaitā arī Eiropas vienotajam tirgum, kā arī veicinot visu dalībvalstu uzņēmēju, tehnoloģiju un praktiskās pieredzes lomas nostiprināšanos, it sevišķi privātajā sektorā un mazos un vidējos uzņēmumos.

Ekonomiskās sadarbības mērķis konkrēti ir radīt paļāvības gaisotni, atbalstot tās valstis, kas piekopj makroekonomikas un struktūrpolitikas, kas ir atvērtas tirdzniecībai un ieguldījumiem un veicina tehnoloģiju izplatīšanu, it īpaši nodrošinot intelektuālā īpašuma tiesību aizsardzību.”

10

Saskaņā ar minētās regulas 8. pantu ekonomiskā sadarbība ietver šādus trīs sektorus:

“1.   Zinātniskā un tehnoloģiskā potenciāla un vispārēja ekonomiskās, sociālās un kultūrvides uzlabošanu, ieviešot izglītības shēmas un nodrošinot praktiskās pieredzes izplatīšanu. [..].

2.   Institūciju struktūras uzlabošanu, pēc kuras jāseko ciešākam dialogam ar partneriem, lai attīstībai radītu labvēlīgāku ekonomisko, likumdošanas, administratīvo un sociālo klimatu.

3.   Atbalstu uzņēmumiem, piemēram, veicinot tirdzniecību, izglītību un tehniskās palīdzības shēmas, nodibinot kontaktus starp uzņēmumiem un ieviešot shēmas šādas sadarbības veicināšanai.

[..]”

11

Saskaņā ar Regulas Nr. 443/92 15. panta noteikumiem:

“1.   Komisija pārvalda finansiālo un tehnisko palīdzību un ekonomisko sadarbību.

2.   Komisijai palīdz komiteja.

3.   Ja ir atsauce uz šo punktu, piemēro Lēmuma 1999/468/EK [114] 5. un 7. pantu.

Lēmuma 1999/468/EK 5. panta 6. punktā paredzētais termiņš ir viens mēnesis.

[..]”

Apstrīdētais lēmums

12

Apstrīdētais lēmums, izteikts angļu valodas redakcijā, ietver divus pantus.

13

Tā 1. panta 1. punkts ir par Filipīnu robežu pārvaldības projekta apstiprināšanu (Philippines Border Management Project, turpmāk tekstā – “Projekts”), tādu, kāds tas ir minēts pielikumā, kas pievienots minētajam lēmumam (turpmāk tekstā – “paskaidrojošais pielikums”). Šī paša panta 2. punktā ir noteikta Kopienas ieguldījuma robeža EUR 4900000 apmērā, kas finansējama no Kopienu vispārējā budžeta 2004. gadam budžeta pozīcijas 19 10 02.

14

Apstrīdētā lēmuma 2. pants ir par īstenošanas kārtību un maksājumu grafiku.

15

Saskaņā ar paskaidrojošā pielikuma 3.2. punktu ar nosaukumu “Expected results and main activities” [“Sagaidāmie rezultāti un galvenās aktivitātes”] ar projektu ir paredzēts palīdzēt Filipīnu iestādēm sasniegt šādus mērķus:

“1.

Promotion of best international border management standards through review/validation of ongoing national policies and practices [Labāko starptautisko robežu pārvaldības standartu veicināšana ar valsts polittiku un prakses pārskatīšanu/apstiprināšanu].

2.

Intelligence information is efficiently shared among agencies involved in BM [border management] through a linked and secured IT system [..] (analysing and processing the information) [Efektīva izlūkošanas informācijas apmaiņa starp RP [robežu pārvaldībā] iesaistītajām aģentūrām, izmantojot vienotu un drošu IT sistēmu [..] (analizējot un apstrādājot informāciju)].

3.

Circulation of false identity documents is prevented through increased capacity to detect false documents and public awareness on the importance of holding correct identity documents [Viltotu identifikācijas dokumentu apriti novērš palielinot spējas noteikt viltotos dokumentus un sabiedrības apziņas par korektu idnetifikācijas dokumentu turēšanu kapacitāti].

4.

Capacity of Border Management senior and technical staff is increased through appropriate training activities (gender and culturally-sensitive) [Robežu pārvaldības vadības un tehniskā personāla kapacitāti palielina ar atbilstošām mācību aktivitātēm (ņemot vērā dzimumu un kultūras atšķirības)].” [Neoficiāls tulkojums]

16

Atsaucoties uz “Vispārējo lietu” padomes 2002. gada 22. jūlija secinājumiem, apstrīdētā lēmuma pamatojumu daļas 1. punktā ir uzsvērta Eiropas Savienības loma palīdzībā trešām valstīm, kad tās izpilda pienākumus, kuri tām ir saistoši saskaņā ar 2001. gada 28. septembra Apvienoto Nāciju Organizācijas Drošības padomes Rezolūciju 1373 (2001) (turpmāk tekstā – “1373. rezolūcija”).

17

Šī lēmuma pamatojumu daļas 2. punktā ir minēts pārskatītais valstu stratēģijas dokuments Filipīnām par laika posmu no 2002. līdz 2006. gadam un nacionālā indikatīvā programma šai pašai valstij par laika posmu no 2002. līdz 2004. gadam, kas piešķir priekšroku pasākumiem, kas paredzēti terorisma apkarošanai. Tajā ir norādīts, ka Komisija paredz koncentrēt savu palīdzību uz robežu pārvaldību, it īpaši uz imigrāciju un cīņu pret terorisma finansēšanu.

18

Saskaņā ar minētā lēmuma pamatojumu daļas 3. punktu “the overall objective of the proposed project is to assist in the implementation of the UNSCR 1373 (2001) in the fight against terrorism and international crime” [“vispārējais ierosinātā projekta mērķis ir sniegt palīdzību ANODP [Rezolūcijas] 1373 (2001) ieviešanā cīņā pret terorismu un starptautisko noziedzību”].

19

Saskaņā ar apstrīdētā lēmuma pamatojuma daļas 4. punktu “the purpose of the project is to contribute to the efforts of the Government of the Republic of the Philippines to enhance border security and management in the Philippines in accordance with international norms and protocols” [“projekta mērķis ir sekmēt Filipīnu Republikas valdības pūles palielināt Filipīnu robežu drošību un pārvaldi atbilstoši starptautisko normu un protokolu [prasībām]”].

Lietas dalībnieku prasījumi

20

Parlamenta prasījumi Tiesai ir šādi:

atcelt apstrīdēto lēmumu;

piespriest Komisijai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

21

Komisijas prasījumi Tiesai ir šādi:

noraidīt prasību kā nepieņemamu, vai katrā ziņā kā nepamatotu;

pieņemt atbilstošu lēmumu par tiesāšanās izdevumiem.

22

Ar 2006. gada 28. marta Tiesas priekšsēdētāja rīkojumu Spānijas Karalistei atļāva iestāties šajā lietā Komisijas prasījumu atbalstam.

Par prasības pieņemamību

Lietas dalībnieku argumenti

23

Komisija apgalvo, ka Parlamenta prasība tika celta ārpus noteiktajiem termiņiem. Tā uzskata, ka minētā iestāde faktiski varēja zināt par apstrīdēto lēmumu līdz tā oficiālajai paziņošanai 2005. gada 9. septembrī, jo minēto lēmumu tai neformāli paziņoja ar 2005. gada 12. maijā Manilas delegācijas nosūtīto vēstuli Parlamenta attīstības komisijai, kā arī korespondences apmaiņas laikā 2005. gada 19. jūlijā starp abu iestāžu juridisko dienestu darbiniekiem.

24

Parlaments iebilst, ka termiņš prasības par apstrīdētā lēmuma, kas nav publicēts un kura adresāts tas nav, atcelšanu celšanai sāk tecēt tikai sākot ar dienu, kad tā rīcībā ir pilna informācija, tas ir, sākot ar vēstules, kurā ietverta šī lēmuma kopija, oficiālo saņemšanas dienu, proti, 2005. gada 9. septembri. Saskaņā ar Parlamenta teikto iepriekšējās vēstules nebija pietiekami precīzas, lai tam ļautu skaidri zināt minētā lēmuma precīzu saturu, kā arī iemeslus, un neformālā korespondences apmaiņa starp abu iestāžu kolēģiem nenozīmē apstrīdētā lēmuma paziņošanu.

25

Spānijas Karaliste neizsaka viedokli par prasības pieņemamību.

Tiesas vērtējums

26

Saskaņā ar EKL 230. panta piekto daļu tiesvedība, ko paredz šis pants, atkarībā no apstākļiem jāuzsāk divu mēnešu laikā pēc tam, kad vai nu tiesību akts publicēts vai darīts zināms attiecīgajai personai vai, ja tas nenotiek, tad no dienas, kad tas šai personai kļuvis zināms.

27

Saskaņā ar EKL 254. panta 3. punktu citas direktīvas un lēmumus, kurus saskaņā ar šī paša panta 1. un 2. punktu publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī, paziņo to adresātiem, un līdz ar šādu paziņošanu tie stājas spēkā.

28

Nav strīda par to, ka apstrīdēto lēmumu nedz publicēja Oficiālajā Vēstnesī, nedz paziņoja Parlamentam kā tā adresātam, tā ka divu mēnešu termiņš attiecībā uz šo iestādi varēja sākt tecēt tikai sākot ar dienu, kad tā rīcībā bija pilna informācija par minēto lēmumu.

29

Tātad ir jānosaka, kurā datumā Parlaments skaidri zināja apstrīdētā lēmuma saturu un iemeslus.

30

Vispirms ir jāatzīmē, ka no lietas materiāliem izriet, ka Komisija 2004. gada 14. decembrī nodeva Parlamentam īsu regulatīvās komitejas 2004. gada 17. un 18. novembra sanāksmes protokolu, kas paredzēts Regulā Nr. 443/92, no kura izrietēja, ka minētās komitejas atzinumu par Komisijas priekšlikumu par projektu atlika.

31

Ar 2005. gada 8. un 10. februāra rakstveida jautājumiem divi Parlamenta locekļi lūdza sniegt plašāku informāciju par stadiju, kādā atradās šis priekšlikums.

32

Savās 2005. gada 14. marta un 22. aprīļa atbildes vēstulēs Komisija vien no jauna atsaucās uz minētā priekšlikuma pieņemšanas procedūru, norādīja, ka Regula Nr. 443/92 bija apstrīdētā lēmuma tiesiskā bāze, un no jauna atkārtoja tā pamatojumu daļas 3. un 4. punktu. Turklāt savā 2005. gada 22. aprīļa vēstulē tā atsaucās uz valsts stratēģijas dokumentu Filipīnām par laika posmu no 2002. līdz 2006. gadam. Tomēr nevienā no atbildēm nebija ietverta apstrīdētā lēmuma kopija vai tā paskaidrojošais pielikums.

33

Tā kā 2005. gada 22. maijā Parlaments vēl arvien skaidri nezināja apstrīdētā lēmuma saturu un iemeslus, tas ar savas attīstības komisijas starpniecību pieprasīja Komisijai šī lēmuma kopiju.

34

Tikai pēc 2005. gada 26. augusta atgādinājuma vēstules Parlaments galu galā saņēma 2005. gada 9. septembrī apstrīdētā lēmuma kopiju, neparakstītu un bez datuma, kā arī šī lēmuma paskaidrojošo pielikumu.

35

Ir jāpiebilst, ka, lai gan Komisija apstiprina, ka ir sniegusi atbildi Parlamentam ar 2005. gada 22. jūnija vēstuli, tā tomēr nesniedz pierādījumu, ka minētā iestāde patiešām ir saņēmusi apstrīdētā lēmuma kopiju šajā datumā. Pastu un neformālo korespondences apmaiņu starp iestādēm, uz ko atsaucas Komisija, nevar uzskatīt par noteicošajiem šajā sakarā. Turklāt Komisija nav varējusi atspēkot Parlamenta apgalvojumu, ka informācija, kas izriet no šiem neformālajiem kontaktiem, nebija pietiekami precīza, lai tai ļautu skaidri zināt apstrīdētā lēmuma saturu un iemeslus.

36

Ņemot vērā visu iepriekš minēto, ir jāuzskata, ka Parlaments precīzi uzzināja apstrīdētā lēmuma saturu un iemeslus tikai tad, kad Komisija darīja zināmu visu minētā lēmuma redakciju 2005. gada 9. septembrī.

37

Tādējādi termiņš, kāds Parlamentam bija noteikts prasības celšanai, tai skaitā apsvērumiem par attālumu, sāka ritēt 2005. gada 10. septembrī un beidzās 2005. gada 20. novembrī.

38

Tā kā šajā gadījumā prasību iesniedza 2005. gada 16. novembrī, tad to iesniedza noteiktajā termiņā.

Par prasību

Lietas dalībnieku argumenti

39

Savas prasības pamatojumam Parlaments izvirza vienu pamatu par Komisijas kompetences trūkumu pieņemt apstrīdēto lēmumu. Faktiski tiktāl, ciktāl šis lēmums ir skaidri pamatots ar apsvērumiem par cīņu pret terorismu un starptautisko noziedzību, tas pārsniedz ietvaru, kas noteikts ar Regulu Nr. 443/92 un konkrētāk šīs regulas 7. un 8. pantu par ekonomisko sadarbību.

40

Regulas Nr. 443/92 piemērošanas jomu nevajadzētu palielināt ar plašu interpretāciju, un iekļaut cīņu pret terorismu un starptautisko noziedzību šīs regulas piemērošanas jomā nozīmētu tās redakcijas grozījumus. Šajā ziņā Parlaments apstiprina, ka Komisija bija iesniegusi priekšlikumu, ar kuru ir domāts iekļaut šajā regulā cita starpā cīņu pret terorismu, bet ka šis mēģinājums nevainagojās ar panākumiem.

41

Kaut arī Parlaments atzīst, ka institūciju struktūru stiprināšana ietilpst attīstības sadarbības jomā, tas uzskata, ka starptautiskā drošība un cīņa pret terorismu nevar būt neatņemama iestāžu atbalsta sastāvdaļa saskaņā ar Regulu Nr. 443/92. Faktiski institūciju atbalsts nevis pats par sevi ir mērķis, bet tas ir noderīgs instruments, lai samazinātu nabadzību un tādējādi sasniegtu attīstības politikas sadarbības jomā mērķus. Katrā ziņā cīņa pret terorismu neietilpst vispārējā Kopienas kompetencē.

42

Pakārtoti Parlaments kā budžeta iestāde apgalvo, ka apstrīdētais lēmums ir jāatceļ sakarā ar Komisijas kompetences trūkumu uzņemties izdevumus, kas vajadzīgi attiecīgā projekta finansējumam. Pirmkārt, budžetu apstiprināja bez pamatdokumenta, ar kuru apstiprina minētos izdevumus. Otrkārt, runa ir par kredītu nepiemērotu izlietojumu jautājumā par sadarbību attīstības jomā, pārkāpjot budžeta specifikācijas principu.

43

Komisija savukārt norāda, ka skaidras atsauces uz cīņu pret terorismu un kriminālnoziegumiem neesamība Regulā Nr. 443/92 nevar radīt pamatu secinājumiem par apstrīdētā lēmuma prettiesiskumu, ko apgalvo Parlaments. Faktiski iespējami nepietiekams šī lēmuma pamatojums neietekmē tā spēkā esamību. Saskaņā ar Komisijas teikto ir jānodala apstrīdētajā lēmumā paustais mērķis, kas ir 1373. rezolūcijas ieviešanas atbalstīšana, un tā īpašais mērķis – veicināt ar atbalstu robežu pārvaldes institūciju struktūras stiprināšanu, kas skaidri ir paredzēta Regulas Nr. 443/92 5. un 6. pantā.

44

Projekta mērķis, kas īstenots ar apstrīdēto lēmumu, nav ierobežots tikai ar cīņu pret terorismu, bet arī ir vērsts gan uz narkotiku tirdzniecības, gan uz cilvēku tirdzniecības apkarošanu. Tāpēc projektam būtu pozitīva ietekme uz iekšējās drošības jomu, it īpaši tūrisma nozarē. Komisija piebilst, ka projekts veicina labvēlīgāku nosacījumu ekonomiskai attīstībai un ieguldījumiem radīšanu un ka tādējādi tas arī ietilpst Regulas Nr. 443/92 7. un 8. panta ietvaros.

45

Atsaucoties uz attīstības politikas vispārējo ietvaru un attīstību pēdējo gadu laikā, Komisija vēlreiz norāda, ka institūciju stiprināšana, kas ir viens no būtiskiem ilgstošas attīstības horizontāliem aspektiem, turpmāk ir neatņemama Kopienu sadarbības politiku sastāvdaļa. Šis secinājums arī izriet no EKL 177. un EKL 181 a. panta redakcijas, no kuros izmantotajiem terminiem ir redzams, ka atbalstu var piešķirt nozarēs, kuras nav skaidri minētas, cita starpā tādās kā atmīnēšana vai vieglo ieroču deklasēšana.

46

Atzīstot, ka tai nav neatkarīgas kompetences jautājumā par cīņu pret terorismu, Komisija uzsver, ka Regula Nr. 443/92 ir vispārējās politikas finanšu instruments, tā ka, nosakot tās piemērošanas jomu, ir jāpierāda noteikts elastīgums un it īpaši ir jāņem vērā vispārējās politikas ietvars.

47

Pakārtoti Komisija apgalvo, ka, ņemot vērā Regulas Nr. 443/92 juridisko pamatu, proti, EKL 235. pantu (jaunajā redakcijā EKL 308. pants), minētā regula ir jāinterpretē paplašināti.

48

Saskaņā ar Spānijas Karalistes teikto Komisijas īstenošanas pilnvaras ir jānosaka, ņemot vērā plašās Kopienu iestāžu izvērtēšanas pilnvaras, kādas ir atzītas Tiesas judikatūrā nozarēs, kurās ir nepieciešama ekonomiski sarežģīta analīze. Konkrētāk tā uzskata, ka apstrīdētais lēmums ietilpst Regulas Nr. 443/92 piemērošanas jomā tāpēc, ka, pirmkārt, tas piedalās saņēmējas valsts institūciju struktūras nostiprināšanā, kas ir nozare, kas ir skaidri minēta minētās regulas 8. pantā, un ka, otrkārt, tas, radot noteiktu iekšējās drošības līmeni, veicina šīs valsts ekonomisko un sociālo attīstību. Šo secinājumu nostiprina tas, ka Regulā Nr. 443/92 starp tās mērķiem ir minētas aktivitātes, kas saistītas ar drošības uzlabošanu, tādas kā cīņa pret narkotikām. Neizsmeļoši minot noteiktos mērķus ar minēto regulu, ar elastīgas interpretācijas palīdzību tiek pieļauta pielāgošanās starptautiskās sabiedrības attīstībai, iekļaujot tās mērķos cīņu pret terorismu un pienākumus, kuri izriet no 1373. rezolūcijas, kas ir mērķi, kuri turklāt nav nesaderīgi ar Kopienas ekonomiskās attīstības un sadarbības politikas aktivitātēm.

Tiesas vērtējums

49

Pakārtoti ir jāatgādina, ka saskaņā ar EKL 7. panta 1. punkta pirmo daļu Kopienu iestādes darbojas saskaņā ar pilnvarām, ko tām piešķir šis līgums (šajā sakarā skat. 2001. gada 13. decembra spriedumu lietā C-93/00 Parlaments/Padome, Recueil, I-10119. lpp., 39. punkts, un 2005. gada 14. aprīļa spriedumu lietā C-110/03 Beļģija/Komisija, Krājums, I-2801. lpp., 57. punkts).

50

Saskaņā ar EKL 202. panta trešo ievilkumu, lai nodrošinātu šajā Līgumā izvirzīto mērķu sasniegšanu, Eiropas Savienības Padome ar tās pieņemtajiem tiesību aktiem pilnvaro Komisiju īstenot Padomes pieņemtos noteikumus. Padome var izvirzīt noteiktas prasības, kas attiecas uz šo pilnvaru īstenošanu, īpašos gadījumos Padome var arī paturēt tiesības tieši īstenot izpildes pilnvaras.

51

Pilnvaru ietvaros, kuru robežas it īpaši ir novērtējamas atkarībā no vispārējiem būtiskiem attiecīgā regulējuma mērķiem, Komisijai ir atļauts veikt piemērošanas pasākumus, kuri vajadzīgi vai ir noderīgi, lai ieviestu pamatregulējumu, ja vien tie nav ar to pretrunā (šajā sakarā skat. 1995. gada 17. oktobra spriedumu lietā C-478/93 Nīderlande/Komisija, Recueil, I-3081. lpp., 30. un 31. punkts, kā arī 1998. gada 19. novembra spriedumu lietā C-159/96 Portugāle/Komisija, Recueil, I-7379. lpp., 40. un 41. punkts).

52

Šajā gadījumā Padome piešķīra Komisijai saskaņā ar pašiem Regulas Nr. 443/92 15. panta noteikumiem pilnvaras nodrošināt finansiālas un tehniskas palīdzības, kā arī ekonomiskās sadarbības ar Latīņamerikas un Āzijas jaunattīstības valstīm pārvaldi. Tieši šo īstenošanas pilnvaru ietvaros Komisija pieņēma apstrīdēto lēmumu.

53

Kā tas izriet no apstrīdētā lēmuma pamatojuma daļas punktiem, tāpat kā no tā paskaidrojošā pielikuma, ar projektu ir jāveicina Filipīnu Republikas centieni, kas vērsti uz tās robežu drošības un pārvaldes uzlabošanu saskaņā ar 1373. rezolūciju, kas paredz cīnīties pret terorismu un starptautisko noziedzību.

54

Šajā nolūkā projekts ir domāts, lai īstenotu konkrētus pasākumus četrās nozarēs attiecībā uz robežu pārvaldi, proti, pārvaldes metožu optimizācijā, datorsistēmas izveidē, identitātes dokumentu kontrolē, kā arī attiecīgā personāla mācībās.

55

Lai izlemtu par Parlamenta prasību, ir jānosaka, vai tāds mērķis, kāds tas noteikts apstrīdētajā lēmumā par cīņu pret terorismu un starptautisko noziedzību, ietilpst Regulas Nr. 443/92 piemērošanas jomā.

56

EKL 177.–181. pants, kas ieviesti ar ES līgumu un ir par sadarbību ar jaunattīstības valstīm, paredz ne vien šo valstu stabilu ekonomisko un sociālo attīstību, to harmonisku un progresīvu integrāciju pasaules ekonomikā, kā arī cīņu pret nabadzību, bet arī demokrātijas un tiesiskas valsts attīstību un nostiprināšanu, kā arī cilvēktiesību un pamatbrīvību ievērošanu, ievērojot saistības, kuras uzņemtas Apvienoto Nāciju un citu starptautisku organizāciju ietvaros.

57

Turklāt no Padomes un dalībvalstu valdību pārstāvju, kas tikās Padomē, Eiropas Parlamentā un Komisijā, kopīgā ziņojuma par Eiropas Savienības attīstības politiku, ar nosaukumu “Eiropas Konsenss” (OV 2006, C 46, 1. lpp.) izriet, ka nevar būt stabila attīstība un nabadzības izskaušana bez miera un bez drošības un ka jaunas Kopienu attīstības politikas mērķu sasniegšana noteikti noris ar demokrātijas veicināšanas un cilvēktiesību ievērošanas starpniecību.

58

Tāpat Kopienu likumdevējs Regulas Nr. 443/92 atcelšanas ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2006. gada 18. decembra Regulu (EK) Nr. 1905/2006 par finansiālu un tehnisku palīdzību Āzijas un Latīņamerikas jaunattīstības valstīm un ekonomisku sadarbību ar tām (OV L 378, 41. lpp.) laikā nolēma stiprināt attīstības politiku, lai uzlabotu efektivitāti. Šajā ziņā Eiropas Parlamenta un Padomes 2006. gada 15. novembra Regula Nr. 1717/2006, ar ko izveido Stabilitātes instrumentu (OV L 327, 1. lpp.) ievieš Kopienu atbalstu papildus tam, kas jau ir sniegts saskaņā ar ārējo atbalstu, it īpaši veicinot prevenciju jautājumā par attiecīgo valstu neaizsargātību. Saskaņā ar šīs pēdējās minētās regulas sesto apvērumu ir jāņem vērā Eiropas Padomes 2004. gada 25. marta Deklarācija par terorisma apkarošanu, kurā bija aicinājums pretterorisma mērķus iekļaut ārējās palīdzības programmās. Saskaņā ar minētās regulas 4. panta 1. punkta a) apakšpunktu Komisija turpmāk ir tiesīga nodrošināt tehniskās un finansiālās palīdzības pārraudzību iestāžu, kuras iesaistītas cīņā pret terorismu un organizēto noziedzību, pilnvaru pastiprināšanas jomā, it īpaši piešķirot prioritāti atbalsta pasākumiem, kas attiecas uz pretterorisma tiesību aktu, muitas un imigrācijas likumu attīstību un pastiprināšanu.

59

Tomēr tas tā ir, ka Regulā Nr. 443/92 nav ietverts nekāda skaidrs norāde uz cīņu pret terorismu un starptautisko noziedzību. Šajā pašā ziņā ir jāuzsver, ka Komisijas 2002. gadā ierosinātais Regulas Nr. 443/92 grozījumu priekšlikums (2002. gada 2. jūlija COM 2002/0340, galīgā redakcija), kas bija domāts, lai cita starpā minētās regulas piemērošanas jomā iekļautu cīņu pret terorismu, neguva atbalstu.

60

Tomēr Komisija uzskata, ka apstrīdēto lēmumu varēja likumīgi pieņemt, pamatojoties uz Regulu Nr. 443/92, tiktāl, ciktāl ar projektu tieši veicina attiecīgās valsts institūciju resursu palielināšanu un šī rīcības joma ir skaidri minēta kā šīs regulas 5. un 6. pantā par finansiālu un tehnisku palīdzību, tā arī šīs pašas regulas 7. un 8. pantā par ekonomisko sadarbību.

61

Šajā ziņā attiecībā uz finansiālu un tehnisku palīdzību no Regulas Nr. 443/92 5. panta izriet, ka atbalsts jaunattīstības valstu iestādēm nav mērķis pats par sevi, bet gan tas ir instruments, lai stiprinātu to politiku un attīstības projektu pārvaldes resursus nozarēs, kurām ar šo regulējumu piešķirta īpaša nozīme, proti, it īpaši lauku sektorā, pārtikas drošībā, vides aizsardzībā, cīņā pret narkotikām, attīstības kulturālajā dimensijā, bērnu aizsardzībā un demogrāfiska rakstura jautājumos. Tomēr iestāžu, kuras atbildīgas par robežu pārvaldi, lai apkarotu terorismu un starptautisko noziedzību, administratīvo resursu palielināšanu nevar uzskatīt par tādu, kas ietilpst kādā no minētajā regulā paredzēto darbību jomām.

62

Runājot par Regulas Nr. 443/92 6. pantu, ciktāl ar to ir domāts attiecināt arī uz relatīvi attīstītākajām jaunattīstības valstīm 5. pantā minēto finansiālo un tehnisko palīdzību īpašās nozarēs un gadījumos, institūciju, it īpaši valsts varas iestāžu nostiprināšanu, no šīs regulas 1. panta trešā teikuma izriet, ka ar šo palīdzību ir jāveicina šajā normā uzskaitīto mērķu stiprināšana. Tādējādi attiecībā uz tajā paredzēto finansiālo un tehnisko palīdzību Regulas Nr. 443/92 6. pantā paredzētā institūciju stiprināšana arī nav mērķis pats par sevi.

63

Komisija arī nevar balstīt argumentu uz to, ka projekts ir domāts, lai palielinātu Filipīnu Republikas iekšējo stabilitāti un drošību.

64

Tas tā ir, ka principā robežu pārvalde palielina attiecīgās valsts iekšējo stabilitāti un drošību, ļaujot uzlabot kontroles, kuras it īpaši attiecas uz ieroču un narkotiku, kā arī cilvēku tirdzniecību, kas ir darbības, kuras nenoliedzami ir nopietni šķēršļi ekonomiskai un sociālai attīstībai. Tomēr ir jākonstatē, ka ne vien Regulā Nr. 443/92 nekādi nav minēti iekšējās stabilitātes un drošības jēdzieni, bet arī ka nepastāv neviena norāde, kas ļautu secināt, ka šie mērķi netieši ir paredzēti ar minēto regulu, kurā tās septītajā apsvērumā starp jaunajām prioritātēm ir definēta vide, cilvēciskās dimensijas attīstība un ekonomiskā sadarbība savstarpējās interesēs.

65

Pretēji Komisijas iebildumiem nav lielas nozīmes tam, ka apstrīdētajam lēmumam līdzīgus lēmumus pieņēma, pamatojoties uz Regulu Nr. 443/92, nedz arī, ka tā ietver tādus jautājumus kā cīņa pret narkotikām, kuru ietekme uz stabilitāti un mieru attiecīgās valsts iekšienē bija salīdzināma ar to, kāda bija cīņai pret terorismu un starptautisko noziedzību. Faktiski, pirmkārt, Komisijas īstenošanas pilnvaru izvērtējums ir jāveic, apsverot katram lēmumam raksturīgos elementus, kas šajā gadījumā neļauj pamatot apstrīdētā lēmuma pieņemšanu, pamatojoties uz Regulas Nr. 443/92 5. un 6. pantu, un, otrkārt, pretēji cīņai pret terorismu un starptautisko noziedzību cīņa pret narkotikām ir skaidri minēta minētas regulas 5. un 6. pantā.

66

Attiecībā uz valsts pārvaldes stiprināšanu jautājumā par ekonomisko sadarbību, uz ko atsaukusies Komisija, no Regulas Nr. 443/92 7. un 8. panta izriet, ka ekonomiskai sadarbībai ir jāveicina, lai ekonomiskā, likumdošanas, regulatīvā un sociālā vide tiktu padarīta par labvēlīgāku ieguldījumiem un attīstībai. Tiktāl, ciktāl ikvienai sadarbības izpausmei, pat ja tā ir finansējums, principā var būt ietekme uz attiecīgās valsts ekonomisko situāciju, valsts pārvaldes stiprināšanas projektam, lai tas būtu pieņemams kā ekonomiskā sadarbība, ir jāizceļas ar tiešas saiknes ar tās mērķi – stiprināt ieguldījumus un attīstību – esamību.

67

Tomēr šajā gadījumā, kā to atzīmēja ģenerāladvokāte savu secinājumu 101. un 102. punktā, neviens apstrīdētā lēmuma elements neļauj noteikt, kādā veidā projekta mērķis varētu faktiski veicināt, ka vide tiek padarīta par labvēlīgāku ekonomiskām investīcijām un attīstībai.

68

No visa iepriekš minētā izriet, ka apstrīdētā lēmuma mērķis jautājumā par cīņu pret terorismu un starptautisko noziedzību pārsniedz ar Regulu Nr. 443/92 noteiktās sadarbības politikas attīstības jomā ietvarus, tā ka Komisija ir pārsniegusi īstenošanas pilnvaras, kuras tai ir piešķīrusi Padome ar minētās regulas 15. pantu.

69

Tādējādi šī iemesla dēļ apstrīdētais lēmums ir jāatceļ.

70

Šādos apstākļos nav jāizvērtē arguments, ko Parlaments pakārtoti izvirzīja savā replikas rakstā, par Komisijas kompetences trūkumu uzņemties izdevumus, kas vajadzīgi projekta finansēšanai.

Par tiesāšanās izdevumiem

71

Atbilstoši Reglamenta 69. panta 2. punktam lietas dalībniekam, kam spriedums ir nelabvēlīgs, piespriež atlīdzināt tiesāšanās izdevumus, ja to ir prasījis lietas dalībnieks, kuram spriedums ir labvēlīgs. Tā kā Parlaments ir prasījis piespriest Komisijai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus un tā kā Komisijai spriedums ir nelabvēlīgs, jāpiespriež Komisijai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus. Saskaņā ar šī reglamenta 69. panta 4. punktu Spānijas Karaliste sedz savus tiesāšanas izdevumus pati.

 

Ar šādu pamatojumu Tiesa (virspalāta) nospriež:

 

1)

atcelt Eiropas Kopienu Komisijas lēmumu, ar ko apstiprina projektu par Filipīnu Republikas robežu drošību, kas finansējams no Eiropas Kopienu vispārējā budžeta pozīcijas 19 10 02 (Philippine Border Management Project, Nr. ASIA/2004/016-924);

 

2)

Eiropas Kopienu Komisija sedz savus tiesāšanās izdevumus;

 

3)

Spānijas Karaliste sedz savus tiesāšanās izdevumus pati.

 

[Paraksti]


( *1 ) Tiesvedības valoda – franču.

Top