EIROPAS KOMISIJA

Briselē, 27.11.2025

COM(2025) 738 final

2025/0380(COD)

Priekšlikums

EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES LĒMUMS,

ar ko groza Lēmumu (ES) 2015/1814 attiecībā uz tirgus stabilitātes rezerves izmantošanu ēku, autotransporta un papildu sektoros

(Dokuments attiecas uz EEZ)

PASKAIDROJUMA RAKSTS

1.PRIEKŠLIKUMA KONTEKSTS

•Priekšlikuma pamatojums un mērķi

•Saskanība ar spēkā esošajiem noteikumiem konkrētajā politikas jomā

•Saskanība ar citām Savienības politikas jomām

2.JURIDISKAIS PAMATS, SUBSIDIARITĀTE UN PROPORCIONALITĀTE

•Juridiskais pamats

•Subsidiaritāte (neekskluzīvas kompetences gadījumā) 

•Proporcionalitāte

•Juridiskā instrumenta izvēle

3.EX POST IZVĒRTĒJUMU, APSPRIEŠANOS AR IEINTERESĒTAJĀM PERSONĀM UN IETEKMES NOVĒRTĒJUMU REZULTĀTI

•Ex post izvērtējumi / spēkā esošo tiesību aktu atbilstības pārbaudes

Priekšlikumā ir ņemta vērā pieredze, kas gūta, īstenojot ES ETS direktīvu attiecībā uz emisiju tirdzniecības sistēmu ēkām, autotransportam un papildu sektoriem kopš tās stāšanās spēkā 2023. gada jūnijā. ES ETS un TSR 2021. gada pārskatīšanas ietekmes novērtējumā uzsvērts, ka ETS2 kvotu cena būs atkarīga no papildu rīcībpolitiku un pasākumu īstenošanas, kuri atbalsta šo nozaru dekarbonizāciju. Komisijas 2025. gadā veiktais nacionālo enerģētikas un klimata plānu novērtējums liecina, ka dalībvalstu papildu rīcībpolitikas un pasākumi ir panākuši ievērojamu progresu virzībā uz 2030. gada enerģētikas un klimata mērķrādītāju sasniegšanu. Novērtējumā ir arī apzinātas atlikušās nepilnības autotransporta un ēku sektorā, kuras jānovērš, lai sasniegtu šos mērķrādītājus.

•Apspriešanās ar ieinteresētajām personām

•Ekspertu atzinumu pieprasīšana un izmantošana

•Ietekmes novērtējums

•Pamattiesības

4.IETEKME UZ BUDŽETU

5.CITI ELEMENTI

•Īstenošanas plāni un uzraudzīšanas, izvērtēšanas un ziņošanas kārtība

•Detalizēts konkrētu priekšlikuma noteikumu skaidrojums

·Lai uzlabotu ilgtermiņa likviditāti un paredzamību tirgū, ar 1. panta 1. punktu tiek svītrots otrais teikums par to kvotu atzīšanu par nederīgām, kuras līdz 2030. gada 31. decembrim nebūs atbrīvotas no rezerves. Pašlaik sākotnējie 600 miljoni kvotu, kas atrodas tirgus stabilitātes rezervē (TSR), ir derīgi tikai līdz 2030. gada 31. decembrim, un pēc tam visas kvotas, kas no rezerves nebūs atbrīvotas, vairs nebūs derīgas. Šīs klauzulas atcelšana palīdz palielināt tirgus paredzamību un uzticēšanos finanšu dalībnieku un tirgus dalībnieku starpā, tādējādi laika gaitā veicinot cenu stabilitāti.

·Ar 1. panta 3. punktu tiek izdarītas izmaiņas kvotu atbrīvošanas mehānismā, lai nodrošinātu to, ka kvotu atbrīvošana tirgū no rezerves ir pakāpeniskāka un reaģētspējīgāka. Tiek ierosināts kvotas no TSR atbrīvot tad, ja apritē esošo kvotu kopskaits (TNAC) ir robežās no 210 līdz 260 miljoniem. Šādā gadījumā tiks atbrīvoti 100 miljoni kvotu, no kurām atskaitīts divkāršs starpības lielums starp TNAC un 210 miljonu robežvērtību. Priekšlikums risina “robežvērtības efekta problēmu”, kas var rasties, ja TNAC vērtība ir ļoti tuvu zemākajai robežvērtībai, pēc kuras nosaka kvotu atbrīvošanu tirgū no TSR. Šādā gadījumā viena kvota vairāk vai mazāk TNAC var aktivizēt kvotu atbrīvošanas mehānisma iedarbināšanu atkarībā no tā, vai TNAC ir virs vai zem robežvērtības. Neskaidrība par to, vai tas notiks, var radīt cenu svārstīgumu tirgū. Šis grozījums palīdz novērst pēkšņas un straujas piedāvājuma svārstības tirgū un samazināt cenu svārstīgumu, tādējādi veicinot gan tirgus stabilitāti, gan stabilu cenu signālu ETS2 emisijas kvotu tirgū.

·Ar 1. panta 4. punktu tiek ieviests mehānisms, ar kuru kvotu skaitam, kas jāatbrīvo saskaņā ar Direktīvas 2003/87/EK 30.h panta 2. punktā paredzēto pārmērīgu cenu kontroles mehānismu, pieskaita papildu 20 miljonus kvotu. Mērķis ir vēl vairāk uzlabot šā mehānisma reaģētspēju uz nepamatotām cenu svārstībām un uzlabot tirgus prognozējamību. Direktīva 2003/87/EK paredz mehānismu cenu stabilitātes nodrošināšanai ETS2 pirmajos darbības gados, atbrīvojot 20 miljonus kvotu no TSR, ja oglekļa cena pārsniegs 45 EUR par tonnu. Saskaņā ar 30.h panta 7. punktu šo pasākumu var piemērot divas reizes 12 mēnešu laikā. Šis grozījums rūpīgi stiprina šo mehānismu, ļaujot tirgū atbrīvot lielāku kvotu skaitu, lai vēl vairāk sekmētu uzticēšanos tirgum, kas ir svarīgs priekšnosacījums dekarbonizācijas investīciju plānošanai.

2025/0380 (COD)

Priekšlikums

EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES LĒMUMS,

ar ko groza Lēmumu (ES) 2015/1814 attiecībā uz tirgus stabilitātes rezerves izmantošanu ēku, autotransporta un papildu sektoros

(Dokuments attiecas uz EEZ)

EIROPAS PARLAMENTS UN EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 192. panta 1. punktu,

ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu,

pēc leģislatīvā akta projekta nosūtīšanas valstu parlamentiem,

ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinumu 3 ,

ņemot vērā Reģionu komitejas atzinumu 4 ,

saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru,

tā kā:

(1)Parīzes nolīgums, kas pieņemts 2015. gada decembrī saskaņā ar Apvienoto Nāciju Organizācijas Vispārējo konvenciju par klimata pārmaiņām (UNFCCC), stājās spēkā 2016. gada novembrī (“Parīzes nolīgums”). Tā Puses ir vienojušās ierobežot globālo vidējās temperatūras pieaugumu krietni zem 2 °C atzīmes salīdzinājumā ar pirmsindustriālā laikmeta līmeni un tiekties temperatūras kāpumu iegrožot līdz 1,5 °C salīdzinājumā ar pirmsindustriālā laikmeta līmeni.

(2)Ar Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmumu (ES) 2015/1814 5 tika izveidota tirgus stabilitātes rezerve, lai mazinātu piedāvājuma un pieprasījuma nelīdzsvarotības risku, kas saistīts ar emisijas kvotu tirdzniecības sākšanu ēku, autotransporta un papildu sektoros, kā arī lai padarītu to noturīgāku pret tirgus satricinājumiem.

(3)Analīze, kas veikta par rezerves paredzamo darbību, ņemot vērā jaunāko informāciju, liecina, ka mērķorientēti grozījumi dažos parametros palīdzētu uzlabot tirgus prognozējamību un stabilizētu cenu svārstību jaunās sistēmas darbības pirmajos gados.

(4)Lai palielinātu tirgus ilgtermiņa prognozējamību, kvotām, kas rezervē ieskaitītas par ēku, autotransporta un papildu sektoriem un kuras nebūs atbrīvotas, būtu jāpaliek spēkā pēc 2030. gada 31. decembra.

(5)Ja apritē esošo kvotu kopskaits sasniegtu līmeni, kas ir mazāks par 260 miljoniem kvotu, pakāpeniskāka un reaģētspējīgāka kvotu atbrīvošana ļautu vēl vairāk uzlabot tirgus stabilitāti un paredzamību tirgus dalībniekiem. Tāpēc kvotu atbrīvošanas mehānismā būtu jāņem vērā starpība starp apritē esošo kvotu kopskaitu un zemāko robežvērtību.

(6)Lai vēl vairāk uzlabotu spēju reaģēt uz nepamatotām cenu svārstībām un palielinātu tirgus prognozējamību, būtu rūpīgi jāstiprina mehānisms cenu stabilitātes uzlabošanai pirmajos trijos emisijas kvotu tirdzniecības sistēmas darbības gados ēku, autotransporta un papildu sektoros. Tas varētu ietvert lielāka kvotu apjoma atbrīvošanu tirgū. Ja pasākumu piemēro divreiz vienā un tajā pašā 12 mēnešu periodā, papildu kvotu atbrīvošanai jānotiek divreiz.

(7)Tādēļ Lēmums (ES) 2015/1814 būtu attiecīgi jāgroza,

IR PIEŅĒMUŠI ŠO LĒMUMU.

1. pants

Lēmuma (ES) 2015/1814 1.a pantu groza šādi:

(1)svītro 3. punkta otro teikumu;

(2)panta 4. punkta otro teikumu aizstāj ar šādu: “To kvotu kopskaits, kas konkrētā gadā ir apritē saskaņā ar šo pantu, ir to minētās nodaļas aptverto kvotu kumulatīvais skaits, kuras piešķirtas, atskaitot minētās nodaļas aptverto verificēto emisiju kumulatīvo daudzumu tonnās periodā no [2027. gada] 1. janvāra līdz tā paša konkrētā gada 31. decembrim un visas minētās nodaļas aptvertās kvotas, kas anulētas saskaņā ar Direktīvas 2003/87/EK 12. panta 4. punktu.”;

(3)panta 5. punktā pievieno šādu daļu: “Katrā attiecīgajā gadā, ja apritē esošo kvotu kopskaits ir robežās no 210 miljoniem līdz 260 miljoniem, no rezerves atbrīvo papildu kvotas. Papildu skaitu aprēķina, no 100 miljoniem atņemot divkāršu starpības lielumu starp apritē esošo kvotu kopskaitu un 210 miljoniem. Šo papildu skaitu pieskaita kvotu daudzumam, kas dalībvalstīm jāizsola saskaņā ar Direktīvas 2003/87/EK 10. panta 2. punktu, sākot no attiecīgā gada 1. septembra.”;

(4)panta 7. punktā starp pirmo un otro teikumu ievieto šādu teikumu: “Ja kvotas tiek atbrīvotas no rezerves saskaņā ar Direktīvas 2003/87/EK 30.h panta 2. punktu, no rezerves atbrīvojamajam daudzumam pieskaita vēl 20 miljonus kvotu.”

2. pants

Šis lēmums stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tā publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Briselē,

TIESĪBU AKTA FINANŠU UN DIGITĀLAIS PĀRSKATS

Saturs

1.PRIEKŠLIKUMA/INICIATĪVAS KONTEKSTS

1.1.Priekšlikuma/iniciatīvas nosaukums

1.2.Attiecīgā politikas joma

1.3.Mērķi

1.3.1.Vispārīgie mērķi

1.3.2.Konkrētie mērķi

1.3.3.Paredzamie rezultāti un ietekme

1.3.4.Snieguma rādītāji

1.4.Priekšlikums/iniciatīva attiecas uz:

1.5.Priekšlikuma/iniciatīvas pamatojums

1.5.1.Īstermiņā vai ilgtermiņā izpildāmās vajadzības, tai skaitā sīki izstrādāts iniciatīvas izvēršanas grafiks

1.5.2.ES iesaistīšanās pievienotā vērtība (tās pamatā var būt dažādi faktori, piemēram, koordinēšanas radītie ieguvumi, juridiskā noteiktība, lielāka rezultativitāte vai papildināmība). Šā punkta izpratnē “ES iesaistīšanās pievienotā vērtība” ir vērtība, kas veidojas ES iesaistīšanās rezultātā un kas papildina vērtību, kura veidotos, ja dalībvalstis rīkotos atsevišķi.

1.5.3.Līdzīgas līdzšinējās pieredzes rezultātā gūtās atziņas

1.5.4.Saderība ar daudzgadu finanšu shēmu un iespējamā sinerģija ar citiem atbilstošiem instrumentiem

1.5.5.Dažādo pieejamo finansēšanas iespēju, tai skaitā pārdales iespējas, novērtējums

1.6.Priekšlikuma/iniciatīvas un finansiālās ietekmes ilgums

1.7.Plānotās budžeta izpildes metodes

2.PĀRVALDĪBAS PASĀKUMI

2.1.Pārraudzības un ziņošanas noteikumi

2.2.Pārvaldības un kontroles sistēma

2.2.1.Ierosināto budžeta izpildes metožu, finansējuma apgūšanas mehānismu, maksāšanas kārtības un kontroles stratēģijas pamatojums

2.2.2.Informācija par apzinātajiem riskiem un risku mazināšanai izveidoto iekšējās kontroles sistēmu

2.2.3.Kontroles izmaksefektivitātes (kontroles izmaksu attiecība pret attiecīgo pārvaldīto līdzekļu vērtību) aplēse un pamatojums un gaidāmā kļūdu riska līmeņa novērtējums (maksājumu izdarīšanas brīdī un slēgšanas brīdī)

2.3.Krāpšanas un pārkāpumu novēršanas pasākumi

3.PRIEKŠLIKUMA/INICIATĪVAS APLĒSTĀ FINANSIĀLĀ IETEKME

3.1.Attiecīgās daudzgadu finanšu shēmas izdevumu kategorijas un budžeta izdevumu pozīcijas

3.2.Priekšlikuma aplēstā finansiālā ietekme uz apropriācijām

3.2.1.Kopsavilkums par aplēsto ietekmi uz darbības apropriācijām

3.2.1.1.Apropriācijas no apstiprinātā budžeta

3.2.2.Aplēstais iznākums, ko dos finansējums no darbības apropriācijām (nav jāaizpilda decentralizētajām aģentūrām)

3.2.3.Kopsavilkums par aplēsto ietekmi uz administratīvajām apropriācijām

3.2.3.1. Apropriācijas no apstiprinātā budžeta

3.2.4.Aplēstās cilvēkresursu vajadzības

3.2.4.1.Finansētas no apstiprinātā budžeta

3.2.5.Pārskats par aplēsto ietekmi uz investīcijām, kas saistītas ar digitālajām tehnoloģijām

3.2.6.Saderība ar pašreizējo daudzgadu finanšu shēmu

3.2.7.Trešo personu iemaksas

3.3.Aplēstā ietekme uz ieņēmumiem

4.Digitālā dimensija

4.1.Digitālās vajadzības

4.2.Dati

4.3.Digitālie risinājumi

4.4.Sadarbspējas novērtējums

4.5.Digitālās īstenošanas atbalsta pasākumi

1.PRIEKŠLIKUMA/INICIATĪVAS KONTEKSTS 

1.1.Priekšlikuma/iniciatīvas nosaukums

1.2.Attiecīgā politikas joma 

1.3.Mērķi

1.3.1.Vispārīgie mērķi

1.3.2.Konkrētie mērķi

1.3.3.Paredzamie rezultāti un ietekme

Norādīt, kāda ir priekšlikuma/iniciatīvas iecerētā ietekme uz labuma guvējiem / mērķgrupām.

1.3.4.Snieguma rādītāji

Norādīt, pēc kādiem rādītājiem seko līdzi progresam un sasniegumiem.

1.4.Priekšlikums/iniciatīva attiecas uz: 

 jaunu darbību 

 jaunu darbību, pamatojoties uz izmēģinājuma projektu / sagatavošanas darbību 6  

✓ esošas darbības pagarināšanu 

 vienas vai vairāku darbību apvienošanu vai pārorientēšanu uz citu/jaunu darbību

1.5.Priekšlikuma/iniciatīvas pamatojums 

1.5.1.Īstermiņā vai ilgtermiņā izpildāmās vajadzības, tai skaitā sīki izstrādāts iniciatīvas izvēršanas grafiks

1.5.2.ES iesaistīšanās pievienotā vērtība (tās pamatā var būt dažādi faktori, piemēram, koordinēšanas radītie ieguvumi, juridiskā noteiktība, lielāka rezultativitāte vai papildināmība). Šā punkta izpratnē “ES iesaistīšanās pievienotā vērtība” ir vērtība, kas veidojas ES iesaistīšanās rezultātā un kas papildina vērtību, kura veidotos, ja dalībvalstis rīkotos atsevišķi.

1.5.3.Līdzīgas līdzšinējās pieredzes rezultātā gūtās atziņas

1.5.4.Saderība ar daudzgadu finanšu shēmu un iespējamā sinerģija ar citiem atbilstošiem instrumentiem

1.5.5.Dažādo pieejamo finansēšanas iespēju, tai skaitā pārdales iespējas, novērtējums

1.6.Priekšlikuma/iniciatīvas un finansiālās ietekmes ilgums

 ierobežots ilgums

–    priekšlikuma/iniciatīvas darbības laiks: [DD.MM.]GGGG.–[DD.MM.]GGGG.

–    finansiālā ietekme uz saistību apropriācijām – no GGGG. līdz GGGG. gadam, uz maksājumu apropriācijām – no GGGG. līdz GGGG. gadam

✓ beztermiņa

–īstenošana ar uzsākšanas periodu no GGGG. līdz GGGG. gadam,

–pēc kura turpinās normāla darbība.

1.7.Plānotās budžeta izpildes metodes

✓ Komisijas īstenota tieša pārvaldība:

–✓ ko veic tās struktūrvienības, tai skaitā personāls Savienības delegācijās

–    ko veic izpildaģentūras

 Dalīta pārvaldība kopā ar dalībvalstīm

 Netieša pārvaldība, kurā budžeta izpildes uzdevumi uzticēti:

– trešām valstīm vai to izraudzītām struktūrām

– starptautiskām organizācijām un to aģentūrām (precizēt)

– Eiropas Investīciju bankai un Eiropas Investīciju fondam

– Finanšu regulas 70. un 71. pantā minētajām struktūrām

– publisko tiesību subjektiem

– privāttiesību subjektiem, kas veic sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju uzdevumus, ciktāl tiem ir pienācīgas finanšu garantijas

– dalībvalstu privāttiesību subjektiem, kuriem ir uzticēta publiskā un privātā sektora partnerības īstenošana un ir pienācīgas finanšu garantijas

– struktūrām vai personām, kurām saskaņā ar LES V sadaļu uzticēts īstenot konkrētas kopējās ārpolitikas un drošības politikas darbības un kuras ir noteiktas attiecīgajā pamataktā

– struktūrām, kas ir iedibinātas kādā dalībvalstī un ko reglamentē kādas dalībvalsts privāttiesības vai Savienības tiesību akti, un kas ir tādas, kurām saskaņā ar nozaru noteikumiem var uzticēt Savienības līdzekļu vai budžeta garantiju īstenošanu, ciktāl šādas struktūras ir publisko tiesību subjektu vai tādu privāttiesību subjektu kontrolē, kas veic sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju uzdevumus, un ciktāl tām ir kontrolējošo subjektu sniegtas pienācīgas finanšu garantijas solidāras atbildības veidā vai līdzvērtīgas finanšu garantijas, kurām attiecībā uz katru pasākumu var tikt noteikts maksimums, kas atbilst Savienības atbalsta maksimālajai summai.

Piezīmes

2.PĀRVALDĪBAS PASĀKUMI 

2.1.Pārraudzības un ziņošanas noteikumi 

2.2.Pārvaldības un kontroles sistēma 

2.2.1.Ierosināto budžeta izpildes metožu, finansējuma apgūšanas mehānismu, maksāšanas kārtības un kontroles stratēģijas pamatojums

2.2.2.Informācija par apzinātajiem riskiem un risku mazināšanai izveidoto iekšējās kontroles sistēmu

2.2.3.Kontroles izmaksefektivitātes (kontroles izmaksu attiecība pret attiecīgo pārvaldīto līdzekļu vērtību) aplēse un pamatojums un gaidāmā kļūdu riska līmeņa novērtējums (maksājumu izdarīšanas brīdī un slēgšanas brīdī) 

2.3.Krāpšanas un pārkāpumu novēršanas pasākumi 

3.PRIEKŠLIKUMA/INICIATĪVAS APLĒSTĀ FINANSIĀLĀ IETEKME 

3.1.Attiecīgās daudzgadu finanšu shēmas izdevumu kategorijas un budžeta izdevumu pozīcijas 

·Esošās budžeta pozīcijas

Sarindotas pa daudzgadu finanšu shēmas izdevumu kategorijām un budžeta pozīcijām

·Jaunveidojamās budžeta pozīcijas

Sarindotas pa daudzgadu finanšu shēmas izdevumu kategorijām un budžeta pozīcijām.

3.2.Priekšlikuma aplēstā finansiālā ietekme uz apropriācijām 

3.2.1.Kopsavilkums par aplēsto ietekmi uz darbības apropriācijām 

–✓    Priekšlikumam/iniciatīvai nav vajadzīgas darbības apropriācijas

–    Priekšlikumam/iniciatīvai ir vajadzīgas šādas darbības apropriācijas:

3.2.1.1.Apropriācijas no apstiprinātā budžeta

Miljonos EUR (trīs zīmes aiz komata)

3.2.2.Aplēstais iznākums, ko dos finansējums no darbības apropriācijām (nav jāaizpilda decentralizētajām aģentūrām)

Saistību apropriācijas miljonos EUR (trīs zīmes aiz komata)

3.2.3.Kopsavilkums par aplēsto ietekmi uz administratīvajām apropriācijām 

–✓    Priekšlikumam/iniciatīvai nav vajadzīgas administratīvās apropriācijas

–    Priekšlikumam/iniciatīvai ir vajadzīgas šādas administratīvās apropriācijas:

3.2.3.1. Apropriācijas no apstiprinātā budžeta

3.2.4.Aplēstās cilvēkresursu vajadzības 

–✓    Priekšlikumam/iniciatīvai nav vajadzīgi cilvēkresursi

–    Priekšlikumam/iniciatīvai ir vajadzīgi šādi cilvēkresursi:

3.2.4.1.Finansētas no apstiprinātā budžeta

Aplēse izsakāma pilnslodzes ekvivalenta vienībās

3.2.5.Pārskats par aplēsto ietekmi uz investīcijām, kas saistītas ar digitālajām tehnoloģijām

Obligāti: nākamajā tabulā jāiekļauj priekšlikumā/iniciatīvā ietverto ar digitālajām tehnoloģijām saistīto investīciju labākā aplēse.

Izņēmuma kārtā, ja tas vajadzīgs priekšlikuma/iniciatīvas īstenošanai, 7. izdevumu kategorijas apropriācijas būtu jānorāda noteiktajā pozīcijā.

Apropriācijas 1.–6. izdevumu kategorijā būtu jāatspoguļo kā “Politikas IT izdevumi darbības programmām”. Šie izdevumi attiecas uz darbības budžetu, kas izmantojams, lai atkārtoti izmantotu / pirktu / izstrādātu IT platformas/instrumentus, kas ir tieši saistīti ar iniciatīvas īstenošanu, un uz saistītajām investīcijām (tādām kā licences, pētījumi, datu glabāšana utt.). Tabulā sniegtajai informācijai būtu jāatbilst 4. iedaļā “Digitālā dimensija” sniegtajai informācijai.

3.2.6.Saderība ar pašreizējo daudzgadu finanšu shēmu 

Priekšlikuma/iniciatīvas finansēšanai:

–✓    pilnībā pietiek ar līdzekļu pārvietošanu daudzgadu finanšu shēmas (DFS) attiecīgajā izdevumu kategorijā

–    jāizmanto no DFS attiecīgās izdevumu kategorijas nepiešķirtās rezerves un/vai īpašie instrumenti, kas noteikti DFS regulā

–    jāpārskata DFS

3.2.7.Trešo personu iemaksas 

Priekšlikuma/iniciatīvas finansēšanai:

–✓    nav paredzēts trešo personu līdzfinansējums

–    ir paredzēts trešo personu līdzfinansējums atbilstoši šādai aplēsei:

Apropriācijas miljonos EUR (trīs zīmes aiz komata)

 
3.3.    Aplēstā ietekme uz ieņēmumiem 

–✓    Priekšlikums/iniciatīva finansiāli neietekmē ieņēmumus.

–    Priekšlikums/iniciatīva finansiāli ietekmē:

–    pašu resursus

–    citus ieņēmumus

–    atzīmējiet, ja ieņēmumi tiek piešķirti izdevumu pozīcijām

Miljonos EUR (trīs zīmes aiz komata)

4.Digitālā dimensija

4.1.Digitālās vajadzības

4.2.Dati

4.3.Digitālie risinājumi

4.4.Sadarbspējas novērtējums

4.5.Digitālās īstenošanas atbalsta pasākumi

(1)    OV L 130, 16.5.2023., 134.–202. lpp.

(2)    OV C 326, 26.10.2012., 391. lpp.

(3)    OV C , , […] lpp.

(4)    OV C , , […] lpp.

(5)    Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmums (ES) 2015/1814 (2015. gada 6. oktobris) par Savienības siltumnīcefekta gāzu emisijas kvotu tirdzniecības sistēmas tirgus stabilitātes rezerves izveidi un darbību un ar ko groza Direktīvu 2003/87/EK (OV L 264, 9.10.2015., 1. lpp., ELI: http://data.europa.eu/eli/dec/2015/1814/oj ).

(6)    Kā paredzēts Finanšu regulas 58. panta 2. punkta a) vai b) apakšpunktā.

(7)    Dif. diferencētās apropriācijas, nedif. nediferencētās apropriācijas.

(8)    EBTA – Eiropas Brīvās tirdzniecības asociācija.

(9)    Kandidātvalstis un attiecīgā gadījumā potenciālās kandidātes no Rietumbalkāniem.

(10)    Iznākumi ir attiecīgie produkti vai pakalpojumi (piemēram, finansēto studentu apmaiņu skaits, uzbūvēto ceļu garums kilometros utt.).

(11)    Kā aprakstīts 1.3.2. punktā “Konkrētie mērķi”.

(12)    Norādītajām tradicionālo pašu resursu (muitas nodokļi, cukura nodevas) summām jābūt neto summām, t. i., bruto summām, no kurām atskaitītas iekasēšanas izmaksas 20 % apmērā.