EIROPAS KOMISIJA
Briselē, 27.3.2024
COM(2024) 450 final
KOMISIJAS ZIŅOJUMS EIROPAS PARLAMENTAM, PADOMEI, EIROPAS EKONOMIKAS UN SOCIĀLO LIETU KOMITEJAI UN REĢIONU KOMITEJAI
Ilgtermiņa redzējums par ES lauku apvidiem: galvenie sasniegumi un turpmākā virzība
{SWD(2024) 450 final} - {SWD(2024) 451 final}
Ievads
2021. gada jūnijā Eiropas Komisija izklāstīja savu ilgtermiņa redzējumu par ES lauku apvidiem līdz 2040. gadam (LTVRA). Priekšsēdētāja Urzula fon der Leiena 2019. gadā šo iniciatīvu bija aizsākusi, atzīstot, ka lauku apvidi veido Eiropas identitāti un ir tās ekonomiskais potenciāls un ka mums tie ir jāsaglabā un jāiegulda to nākotnē. Viņa pauda arī ieceri panākt taisnīgu pārkārtošanos, kas neatstāj novārtā nevienu cilvēku un nevienu apvidu. 2020. gadā 40 % lauku respondentu sabiedriskajā apspriešanā par lauku redzējumu norādīja, ka viņi jūtas atstāti novārtā, un attālos lauku apvidos šāds viedoklis bija 60 % respondentu. Paziņojuma iecere bija dot jaunu stimulu lauku apvidiem, mainot priekšstatus par tiem un radot jaunas iespējas, lai savu nostāju stingrāk varētu paust lauku kopienas, jo tām ir svarīga nozīme Eiropas nākotnē.
Covid-19 pandēmija un Krievijas agresijas karš pret Ukrainu lika pievērst lielāku uzmanību lauku apvidu izšķirošajai nozīmei Eiropas izturētspējā, un Padome uz to norādīja 2023. gada novembrī, bet Eiropas Parlaments — 2022. gada decembrī. Šīs krīzes ir pastiprinājušas bažas par pārtikas nodrošinājumu, stratēģisko autonomiju, pielāgošanos klimata pārmaiņām un dabas resursu saglabāšanu. No dabas resursiem ir atkarīgs ikviens eiropietis, taču tos apsaimnieko galvenokārt lauku apvidos. Lai gan šie notikumi ir vairojuši ar zaļo un digitālo pārkārtošanos saistītās iespējas, tie arī asāk izgaismojuši mazāk pievilcīgo un sliktāk savienoto lauku kopienu trūkumus un raisījuši bažas lauksaimniekos, kuru protesti 2024. gada sākumā signalizēja par būtiskajām grūtībām, ar kurām viņi pašlaik saskaras. Paziņojums “Demogrāfiskās pārmaiņas Eiropā: rīkkopa rīcībai” atzīmē grūtības, kas saistītas ar novecošanu, iedzīvotāju skaita samazināšanos un prasmju un darbaspēka trūkumu daudzos lauku apvidos
. Tajā uzsvērts, ka teritoriālās atšķirības mazina sociālo kohēziju un uzticēšanos demokrātiskām iestādēm un procesiem ES. Par to liecina arī “neapmierinātības ģeogrāfija”.
Ilgtermiņa redzējumā par ES lauku apvidiem (“Lauku redzējums”) ir noteikti 10 kopējie mērķi un četras rīcības jomas, kuru uzdevums ir panākt, lai līdz 2040. gadam lauku apvidi kļūtu spēcīgāki, savienoti, izturētspējīgi un pārtikuši. Lai minētos mērķus sasniegtu, Komisija apņēmās ievadīt darbu pie Lauku pakta, kurš iecerēts ar mērķi mobilizēt publiskās iestādes un ieinteresētās personas uz rīcību, kas apmierinātu lauku iedzīvotāju vajadzības un atbalstītu to centienus. Komisija nāca klajā arī ar ES Lauku rīcības plānu ar 30 darbībām, kas tai jāīsteno vairākās ES politikas jomās.
Šis ziņojums pilda Lauku redzējuma paziņojumā pausto apņemšanos dot kopsavilkumu par paveikto un, pamatojoties uz ES Lauku rīcības plāna īstenošanas rezultātiem, apsvērt, kādās jomās varētu uzlabot lauku apvidus atbalstošās darbības un finansēšanu un kurp virzīties. Šā ziņojuma apspriešanā gūtās atziņas tiks izmantotas, gatavojot priekšlikumus uz plānošanas periodu, kas sāksies pēc 2027. gada. Šis ziņojums sagatavots, vadoties pēc 2023. gada vidū pabeigtā izvērtējuma par to, kāds 2021.–2027. gada plānošanas periodā bijis kopējās lauksaimniecības politikas (KLP) un kohēzijas politikas devums lauku apvidiem. Pirmajā nodaļā sniegts pārskats, kurā izmantoti jauni lauku apvidus raksturojoši rādītāji. Otrajā nodaļā aplūkoti 30 mēneši, kopš sākusies lauku redzējuma īstenošana, un īsumā aprakstīts iepriekš minētais paveiktā kopsavilkums. Trešajā nodaļā izklāstīta iespējamā turpmākā rīcība attiecībā uz ES Lauku rīcības plānu un Lauku paktu un uzskaitītas citu ES iestāžu un ieinteresēto personu paustās idejas par atbalstu lauku apvidiem, kā arī jautājumi pārdomām. Noslēgumā ieskicētas šo ideju apspriešanas iespējas pēc Eiropas Parlamenta vēlēšanām 2024. gada jūnijā.
1.Jaunumi visās četrās rīcības jomās
LTVRA pievienotajā dienestu darba dokumentā (SWD)
, visaptveroši analizēta lauku apvidu situācija un daudzveidība. Pārsvarā šī analīze joprojām ir aktuāla, bet jaunas datu kopas sniedz papildu ieskatu visās četrās Lauku redzējuma rīcības jomās. Tālāk doti ES līmeņa rādītāju piemēri par lauku apvidiem un reģioniem. Saskaņā ar jaunākajiem (2021. gada) datiem laukiem atbilstošajās koordinātu tīkla šūnās dzīvo 29,6 % ES iedzīvotāju (1 km2). 2011. gadā šis skaitlis bija 30,3 %, un tas ir neliels samazinājums par 2,6 miljoniem cilvēku.
Spēcīgāki lauku apvidi
1. diagramma. Iedzīvotāju īpatsvara izmaiņas procentpunktos pa vecuma grupām 2019.–2022. gadā dalījumā pēc urbānās–lauku tipoloģijas
Novecojoši lauku reģioni
Par 65 gadiem vecāku iedzīvotāju skaits lauku reģionos ir palielinājies par 1,1 procentpunktu (0,84 miljoniem), savukārt jauniešu un darbspējas vecuma iedzīvotāju skaits ir samazinājies. Vidējais ES iedzīvotāju vecums palielinās, bet lauku reģioni noveco ātrāk, jo samazinās dabiskais pieaugums un migrācijas saldo.
Avots: Eurostat (tiešsaistes datu tabula: urt_pjangrp3), JRC aprēķini, kuru pamatā ir 2021. gada iedzīvotāju skaitīšanas provizoriskie koordinātu tīkla dati.
2. diagramma. Uzticēšanās ES iestādēm un tās izmaiņas dalījumā pēc urbanizācijas pakāpes
Iespēju nodrošināšana kopienām
Lauku iedzīvotāji vairāk uzticas vietējām un reģionālajām pašvaldībām (61 %) nekā valsts valdībai (31 %) vai ES (47 %).
Avots: Lauku novērotava, uzticēšanās ES iestādēm, valsts iestādēm, reģionālajām un vietējām pašvaldībām.
Savienoti lauku apvidi
3. diagramma. Platjoslas lejupielādes ātruma izmaiņas dalījumā pēc urbanizācijas pakāpes
Digitālās savienojamības uzlabošana
Dati par platjoslu liecina, ka situācija lauku apvidos ir būtiski uzlabojusies. Tomēr vidējais lejupielādes ātrums lauku apvidos joprojām ir daudz zemāks nekā pilsētās.
Avots: Lauku novērotava, platjoslas ātrums fiksētos tīklos.
4. diagramma. Personas ar pamata vai par vidējo līmeni augstākām digitālajām prasmēm 2023. gadā dalījumā pēc urbanizācijas pakāpes
Digitālo prasmju uzlabošana
To cilvēku skaits, kuriem ir digitālās pamatprasmes, lauku apvidos palielinās, bet atšķirība salīdzinājumā ar pilsētām saglabājas tikpat liela kā 2021. gadā, proti, 15 procentpunkti.
Avots: Eurostat (tiešsaistes datu tabula: isoc_sk_dskl_i21).
Izturētspējīgi lauku apvidi
5. diagramma. Atjaunīgās enerģijas ražošana un potenciāls dalījumā pēc urbanizācijas pakāpes
Lauku apvidi, kas veicina enerģētikas pārkārtošanu
72 % atjaunīgās enerģijas tiek saražoti lauku apvidos, un tam būs liela nozīme enerģētikas pārkārtošanā. Lauku apvidi spētu saražot lielāko daļu atjaunīgās enerģijas ES (78 % no neizmantotā potenciāla).
Avots: Perpiña Castillo (et al.), Renewable energy production and potential in EU Rural Areas, Eiropas Savienības Publikāciju birojs, Luksemburga, 2024, JRC135 612.
6. diagramma. Jaunieši (15–29 g. v.) NEET situācijā, dzimumu nelīdztiesība (procentpunktos) dalījumā pēc urbanizācijas pakāpes
Dzimumu nelīdztiesības novēršana
Lauku apvidos ir vislielākais tādu 15 līdz 29 gadus vecu jauniešu īpatsvars (12,6 %), kuri nestrādā, nemācās un neapgūst arodu (NEET). Lai gan situācija ir uzlabojusies, NEET īpatsvars jaunu sieviešu vidū lauku apvidos 2022. gadā bija 14,9 % salīdzinājumā ar 10,5 % vīriešiem (4,4 procentpunktu atšķirība starp dzimumiem). NEET īpatsvars jaunu sieviešu vidū lauku apvidos ir visaugstākais salīdzinājumā ar citām teritorijām (2022. g.).
Avots: Eurostat (tiešsaistes datu tabula: edat_lfse_29).
Pārtikuši lauku apvidi
7. diagramma. Nodarbinātība pa ekonomikas sektoriem 2021. gadā dalījumā pēc urbānās–lauku tipoloģijas
Dažādota lauku ekonomika
Primārais sektors lauku reģionos joprojām ir nozīmīgs(11 % nodarbinātības salīdzinājumā ar 1 % urbānajos reģionos un 5 % pārejas reģionos); tomēr sekundārais un terciārais sektors dominē, bet primārais sektors ir nedaudz sarucis (–1 % laikposmā no 2018. gada līdz 2021. gadam).
Avots: Eurostat (tiešsaistes datu tabula: nama_10r_3empers).
8. diagramma. Lauksaimniecības zemes un meža un dabas teritoriju īpatsvars dalījumā pēc urbanizācijas pakāpes
Lauku apvidi dod pārtikas nodrošinājumu un dabas resursus
Lauku apvidos atrodas lielākā daļa lauksaimniecības zemes (77 % jeb 134 miljoni ha), kā arī mežu un dabas teritoriju (79 % jeb 148 miljoni ha). 43 % zemes lauku apvidos ir lauksaimniecības zeme, bet 47 % aizņem meži un dabas teritorijas, un daudzos gadījumos tieši mežsaimniecība noteiks lauku apvidu ekonomiskos panākumus, jo lielāko daļu mežiem bagāto apvidu skar demogrāfiskās problēmas. Mežsaimniecības un meža resursu nozares ieguldījums ir būtisks, lai līdz 2040. gadam lauku apvidi kļūtu izturētspējīgi un pārtikuši.
Avots: Lauku novērotava, lauksaimniecības zeme, meži un dabas teritorijas.
Atskats uz 30 mēnešiem kopš īstenošanas sākuma
1.1.Kā ES rīcībpolitikas veicina lauku apvidu attīstību?
1.1.1.Kopējā lauksaimniecības politika (KLP)
2023.–2027. gada KLP nodrošina dalībvalstīm elastīgu tiesisko regulējumu, ar kuru lauku apvidus atbalstīt, izmantojot KLP stratēģiskos plānus (KLP SP), kas izstrādāti saskaņā ar partnerības principu (aktīvi iesaistot reģionālās un vietējās pašvaldības un ekonomiskos un sociālos partnerus). Komisija detalizēti novērtēja visu 28 KLP SP kopīgos centienus 2023.–2027. gadā, arī attiecībā uz nodarbinātību, izaugsmi un vietējo attīstību lauku apvidos. Novērtējums ietver analīzi par KLP SP ieguldījumu Lauku redzējuma mērķu sasniegšanā un galveno uzmanību pievērš ar lauksaimniecību nesaistītām intervencēm lauku apvidos. Lai lauku apvidus atbalstītu papildus lauksaimniecībai, dalībvalstis galvenokārt izmantojušas trīs veidu intervences: i) investīcijas (investīcijas ārpus saimniecības un investīcijas infrastruktūrā); ii) sadarbību (galvenokārt LEADER); iii) lauku uzņēmumu izveidi kā daļu no darbības sākšanas atbalsta. Finansējums, kas piešķirts šo trīs instrumentu attiecīgajām daļām, ir 24,6 miljardi EUR jeb 8 % no kopējā KLP finanšu piešķīruma (ieskaitot valsts līdzfinansējumu un papildinājumus), un tas papildus lauksaimniecībai dod tiešu ieguldījumu lauku apvidos, kamēr visa KLP, atbalstīdama lauksaimniecību, tos atbalsta netieši.
Minētos instrumentus izmanto, lai atbalstītu visas Lauku redzējuma rīcības jomas (spēcīgāki, savienoti, izturētspējīgi, pārtikuši lauku apvidi). Lai gan dažas dalībvalstis izvēlējušās atbalstīt sociālos pakalpojumus, dabas parkus, lauku mobilitātes sistēmas vai uzņēmumu izveidi citās nozarēs, kas nav lauksaimniecība, lielākā daļa KLP plānu aprobežojas ar tikai dažiem intervences pasākumiem, īpaši LEADER.
LEADER vietējās attīstības stratēģijas (VAS) ir galvenais KLP SP instruments, ko izmanto, lai reaģētu uz daudzveidīgām lauku vajadzībām tādās jomās kā nodarbinātība, sociālā iekļaušana vai pakalpojumi, un tās ir ļoti nozīmīgas lauku kopienu iespēju nodrošinātājas. Paredzams, ka atbalsts viedajiem ciematiem LEADER programmā un ārpus tās atraisīs digitālās, sociālās un tehnoloģiskās inovācijas potenciālu lauku apvidos. Vairāki plāni stimulē jauniešu un sieviešu dalību LEADER, tādējādi palīdzot risināt paaudžu maiņas un dzimumu līdztiesības jautājumus. Tomēr salīdzinājumā ar iepriekšējo periodu LEADER piešķirtās absolūtās summas (kopējais finanšu piešķīrums 2023.–2027. gadam 7,7 miljardu EUR) nav palielinājušās. Tā kā lauku iedzīvotāju aptvērums no 61 % pieaudzis līdz 65 % un citu intervences pasākumu ieguldījums ir samazinājies, paredzams, ka LEADER ar mazākiem līdzekļiem būs jādara vairāk.
28 KLP SP novērtējums liecina, ka ar dažiem plāniem papildus LEADER tika ieviesti vai pastiprināti centieni apmierināt vajadzības, kas saistītas ar lauku apvidu piekļūstamību, labākiem pamatpakalpojumiem un infrastruktūru, taču mērķu vērienīgums kopumā ir samazinājies, jo īpaši attiecībā uz digitālo savienojamību un transportu. Plānotās ekonomiku attīstošās darbības papildus pārstrādei un tirdzniecībai ietver ieguldījumus tūrismā, bioekonomikā un sociālajos pakalpojumos, kā arī ar lauksaimniecību un mežsaimniecību saistītu uzņēmumu izveidē, un to vispārējais devums darbvietu skaita pieaugumā vēl ir jānovērtē.
Lauksaimniekus atbalstošās intervences veicina ar izturētspēju un pārticību saistītās Lauku redzējuma rīcības jomas, un tas rāda, cik svarīgi ir veicināt ilgtspējīgu pārtikas ražošanu un atbalstīt paaudžu maiņu. Ienākumu atbalsts, arī apvidos, kuros ir dabas ierobežojumi, palīdz saglabāt lauksaimniecisko darbību visur, tajā skaitā attālos apvidos, saglabāt darbvietas, palēnināt zemes pamešanu un iedzīvotāju skaita samazināšanos. Minētajā pētījumā secināts, ka lielāka uzmanība būtu jāpievērš ne tikai lauksaimniecībai, bet arī tādām jomām kā lauku uzņēmējdarbība un inovācija, savienojamība un sociālā iekļaušana.
1.1.2.Kohēzijas politika
2021.–2027. gada kohēzijas politika lauku apvidus atbalsta, īstenojot savu virsuzdevumu — samazināt reģionu attīstības līmeņa atšķirības. Šis atbalsts ir plašs, aptver visus politikas mērķus un Lauku redzējuma rīcības jomas un sniedzas ievērojami tālāk par intervences pasākumiem, kas fiziski tiek veikti lauku apvidos. Atbalstu sniedz, izmantojot integrētas teritoriālās attīstības stratēģijas, ko izstrādājušas un īsteno attiecīgās teritoriālās iestādes un kas stiprina lauku apvidu ekonomisko un sociālo struktūru.
Kohēzijas politikas intervences lauku apvidus atbalsta ar visu politikas mērķu starpniecību. Turklāt 2021.–2027. gadā Eiropas Reģionālās attīstības fonds (ERAF) ietver ar 5.2. konkrēto mērķi saskanīgas investīcijas “integrētai attīstībai lauku un piekrastes reģionos”, un attiecīgus piešķīrumus ir ieplānojušas 18 dalībvalstis. Tā kā kohēzijas politika darbojas pēc dalītas pārvaldības principa, dalībvalstis ir tās, kas izstrādā konkrētām vietām pielāgotas stratēģijas un attiecīgi piešķir finansējumu.
Kohēzijas politikas atbalsts ir paredzēts galvenokārt “mazāk attīstītiem” un “pārejas” reģioniem. Tajos parasti ir mazāks iedzīvotāju blīvums, un arī pilsētas un mazpilsētas ir mazākas. Turklāt šajos “mazāk attīstītajos” un “pārejas” reģionos atrodas vairums lauku reģionu. Kohēzijas politikas intervencēm ir plaša teritoriālā ietekme (t. i., tās nevar attiecināt uz nelielu teritoriju administratīvas robežas ietvaros), un tāpēc ir grūti kohēzijas politikas darbības attiecināt uz kāda konkrēta veida teritoriju.
Galvenais politikas mērķis, ar kuru nodrošina mērķtiecīgu finansējumu lauku apvidu attīstībai, ir 5. politikas mērķis “Iedzīvotājiem tuvāka Eiropa”. Papildus šim jaunajam teritoriālajam un transversālajam 5. politikas mērķim lauku attīstību, īpaši ar teritoriālo instrumentu atbalstītām intervencēm, veicina arī pārējie četri tematiskie politikas mērķi. Saskaņā ar Lauku rīcības plāna četrkāršo struktūru i) “Spēcīgāki lauku apvidi” — 1. politikas mērķis (Viedāka Eiropa) un 4. politikas mērķis (Sociālāka Eiropa), piemēram, viedās specializācijas stratēģijas, to vidū agropārtikas un bioekonomiskās prioritātes; ii) “Savienoti lauku apvidi” — 3. politikas mērķis (Ciešāk savienota Eiropa) un 1. politikas mērķis (Viedāka Eiropa), piemēram, infrastruktūra, kas nodrošina tādu attālu apvidu savienošanu, kuros nav piekļuves ļoti augstas veiktspējas ātrdarbīgiem platjoslas tīkliem; iii) “Izturētspējīgi lauku apvidi” — 4. politikas mērķis un 2. politikas mērķis (Zaļāka Eiropa), piemēram, atbalsts atjaunīgās enerģijas un biodaudzveidības saglabāšanas jomā; iv) “Pārtikuši lauku apvidi” — 1. politikas mērķis, piemēram, atbalsts MVU mašīnbūves, pārtikas pārstrādes un loģistikas nozarē.
Atbalstu lauku apvidi saņem ne tikai ar investīcijām, bet arī ar daudzveidīgām intervencēm, to vidū tādām, kuru mērķis ir stiprināt mijiedarbību starp pilsētām un laukiem. Lauku apvidi gūst labumu arī no atbalsta mazpilsētām, kuru ir daudz un kuras ir ģeogrāfiski izkliedētas. Mazpilsētas darbojas kā lauku apvidu enkurpunkti un infrastruktūras un pakalpojumu centri, liekot lietā ekonomiskos un sociālos kontaktus, darbaspēka plūsmas, savienojamības un vidiskās saiknes, un visus šos elementus var stratēģiski atbalstīt ar kohēzijas 5. politikas mērķi un integrētiem teritoriālajiem instrumentiem.
Daži piemēri: projekts “Integrētā veselības un sociālā aprūpe” Banska Bistricā (Slovākija) parāda, kā kohēzijas politikas finansējums (ERAF un Eiropas Sociālais fonds jeb ESF) veicina lauku attīstību. Šeit ciematu un mazpilsētu apvienība kopā ar kopienā balstītiem aprūpes centriem un sadarbībā ar vietējām ieinteresētajām personām izveidojusi Integrētas aprūpes aģentūru vecāka gadagājuma cilvēkiem (projekts pašreizējā plānošanas periodā turpināsies vairākos mikroreģionos). Itālijā “Iekšējo teritoriju valsts stratēģijā” noteiktas izmēģinājuma teritorijas (galvenokārt lauku teritorijas), izstrādātas augšupējas vietējās stratēģijas un finansētas intervences energoefektivitātes, sociālās infrastruktūras, ilgtspējīgas mobilitātes un digitalizācijas jomā. Iniciatīva turpinās arī 2021.–2027. gada plānošanas periodā.
1.1.3.Citas rīcībpolitikas
KLP un kohēzijas politika papildina plašu citu ES fondu un rīcībpolitiku klāstu, kas veicina Lauku redzējuma mērķu sasniegšanu. Ar LTVRA saistītajā dienestu darba dokumentā aprakstīts, kā ES rīcībpolitikas atbalsta, piemēram, sociālo iekļaušanu, dzimumu līdztiesību, klimatu un vidi, enerģētiku, zvejniecību un akvakultūru, dzīvnieku labturību, mobilitāti, digitalizāciju, kaimiņattiecības un paplašināšanos, izglītību, veselību, kultūru, rūpniecību un konkurenci.
Dažādu programmu, piemēram, “Apvārsnis Eiropa”, Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumenta, Vienotā tirgus programmas un Erasmus, ieguldījums ir redzams arī ES Lauku rīcības plāna darbību aprakstā. Plāna mērķis ir integrēt ar laukiem saistītos jautājumus visās šajās ES rīcībpolitikās. Svarīga nozīme ir arī Atveseļošanas un noturības mehānismam un ES Atveseļošanas instrumenta līdzekļiem. Atbalstu lauku attīstības reformu izstrādei un īstenošanai ES dalībvalstīs un reģionos var sniegt arī Tehniskā atbalsta instruments (TAI).
Pašlaik nav neviena visaptveroša avota, kas vārdos un skaitļos parādītu, cik lielā mērā šie līdzekļi ir lauku apvidiem palīdzīgi. Eiropas Parlaments un Padome ir ierosinājuši meklēt risinājumus, kā turpmāk skaidrāk noteikt un uzraudzīt ES instrumentu devumu lauku apvidos.
1.2.Kas paveikts ES Lauku rīcības plāna īstenošanā?
LTVRA ir izklāstīts ES Lauku rīcības plāns, kurā ietvertas 24 tematiskās darbības, kas saistītas ar četrām redzējuma rīcības jomām, un sešas horizontālās darbības. Tālāk doto pārskatu papildina sīkāka informācija, kas pieejama pievienotajā dienestu darba dokumentā (SWD).
1.2.1.
Tematiskās darbības
1.2.1.1. Spēcīgāki lauku apvidi
Uz ekspertu darba pamata 2023. gada jūnijā izveidotā
lauku revitalizācijas platforma
nodrošina iespēju sadarboties un piekļūt tādiem resursiem, kādi lauku apvidus ar sarūkošu iedzīvotāju skaitu interesē visvairāk. Politikas laboratorija “Rīcība lauku iedzīvotāju skaita samazināšanās novēršanai”, kurā piedalījās 100 dalībnieku, ar 20 labas prakses piemēriem un Sigvensas augsta līmeņa lauku politikas foruma (Kastīlija-Lamanča, Spānija) rīkotiem apmeklējumiem uz vietas turpināja šo pamatdarbību atbalstīt ar zināšanu apmaiņu klātienē.
2021.–2024. gadā lauku inovāciju veicināt palīdzējušas vairāk nekā 250 miljonu EUR lielas investīcijas vairāk nekā 60 pamatprogrammas “Apvārsnis Eiropa” pētniecības un inovācijas projektos. “Jaunuzņēmumu ciemata forums” ir vairojis izpratni par lauku inovācijas iezīmēm un virzītājspēkiem.
Projektos “SmartRural21” un “SmartRural27” izstrādāti norādījumi, kas palīdz atbalstīt viedo ciematu pieeju rašanos, izstrādāt un īstenot atbalstošas rīcībpolitikas, kā arī piedāvāti tīklošanās pasākumi un idejas viediem risinājumiem. ES KLP tīkls ir organizējis vairākus pasākumus un pārdomu diskusijas par LEADER, to vidū apakšgrupu “LEADER un teritoriālā attīstība”, un darbseminārus, kuri palīdzējuši parādīt LEADER pievienoto vērtību, izprast grūtības, kas saistītas ar LEADER finansēšanu no vairākiem fondiem, un palielināt vienkāršotu izmaksu iespēju izmantošanu.
Pašlaik vēl notiekošais pētījums par konkurenci zemes izmantošanā un ilgtspējīgu lauksaimniecību līdz 2024. gada beigām būs vairojis zināšanas par sektorālo norišu ietekmi uz zemes izmantošanu ES lauku apvidos. Uzmanība lauku jauniešiem tika pievērsta, izmantojot iekļaušanas pasākumus, kas dalībvalstīm bija pieejami programmas Erasmus+ un Eiropas Solidaritātes korpusa ietvaros. Eiropas Jaunatnes gada laikā notika 13 000 pasākumu ar pamatideju “izvirzīt lauku jaunatni priekšplānā”, un ES un Eiropas Padomes jaunatnes partnerība izstrādāja laukiem veltītu darba virzienu, kurā tās apzināja politiskus risinājumus lauku jauniešu problēmām.
1.2.1.2. Savienoti lauku apvidi
Investīcijas 23,5 miljardu EUR apmērā dotāciju veidā un atjauninātie noteikumi par valsts atbalstu uzlabo digitālo savienojamību jomās, kurās tirgi nespēj nodrošināt rezultātus. Laikposmā no 2021. gada jūnija līdz 2022. gada jūnijam platjoslas pārklājums ar gigabitu savienojamības tehnoloģijām palielinājās par 8,1 procentpunktu, 2022. gada vidū aptverot 45 % lauku mājsaimniecību. Jaunais 2022. gadā izveidotais platjoslas kompetences biroju tīkla atbalsta mehānisms ir uzlabojis pārvaldes iestāžu un ieinteresēto personu digitālās spējas. Turklāt pamatprogrammas “Apvārsnis Eiropa” ietvaros 2021.–2024. gadā pētniecībā un inovācijā lauksaimniecības un lauku digitalizācijai tika ieguldīti 100 miljoni EUR.
Fizisko savienojamību veicina arī Eiropas lauku mobilitātes tīkls, kas apvieno lauku pašvaldības, kuras strādā pie ES finansētā projekta SMARTA-NET izveidotiem mobilitātes risinājumiem, kā arī instrumenti un vadlīnijas. Pilsētu perifērijā mītošajiem lauku iedzīvotājiem labumu dos jaunais pilsētmobilitātes satvars, kurš pieņemts 2021. gadā un kurā pastiprināta uzmanība pievērsta savienojumiem starp pilsētām un laukiem, kā arī jauni ilgtspējīgas pilsētu mobilitātes plāni.
1.2.1.3. Izturētspējīgi lauku apvidi
Kopš 2022. gada jūnija jau 27 lauku energokopienas ir saņēmušas tehnisko palīdzību no lauku energokopienu konsultāciju centra (RECAH), kas integrēts jaunizveidotajā energokopienu mehānismā. Misijas “Augsnes kurss” ietvaros projektos ieguldītie vairāk nekā 300 miljoni EUR ir palīdzējuši stiprināt augsnes veselību Eiropā un turklāt aktivizējuši lauku kopienu līdzdalību “dzīvajās laboratorijās”. Jauna oglekļa piesaistes sertifikācijas sistēma stimulē oglekļsaistīgu lauksaimniecību.
Eiropas Aprūpes stratēģijas īstenošana atbalsta lauku kopienu sociālo izturētspēju. Turklāt Komisija īpašā ES KLP tīkla darbseminārā vērsa uzmanību uz dzimumu līdztiesību, kā arī ievadīja jaunu pētījumu par lauksaimniecībā nodarbināto darba apstākļiem (rezultāti gaidāmi 2025. gada vidū). Visas dalībvalstis 2023. gadā bija iesniegušas savus rīcības plānus attiecībā uz Eiropas Garantiju bērniem, kuras mērķis ir nodrošināt, ka sociāli atstumtiem lauku bērniem skolā ir pieejama vismaz viena veselīga maltīte. Notiek ES finansēti pētniecības projekti, kuru mērķis ir uzlabot zināšanas par migrantu integrāciju lauku apvidos, un ir ieviesti pasākumi, kas lauku apvidos dzīvojošām personām ar invaliditāti nodrošina faktisku piekļuvi dažādiem objektiem.
1.2.1.4.
Pārtikuši lauku apvidi
Lauku uzņēmējdarbība atbalstīta, veicinot mazumtirdzniecību lauku apvidos un izmantojot Sociālās ekonomikas rīcības plānu (SEAP). Šā plāna satvarā Komisija mudināja dalībvalstis izstrādāt sociālās ekonomikas regulējumu, publicēja labu praksi sociālās ekonomikas jomā lauku apvidos, atbalstīja sociālās ekonomikas spēju veidošanu lauku apvidos saskaņā ar Vienotā tirgus programmu (četras atbalstītas iniciatīvas) un sociālās ekonomikas reģionu iniciatīvu, ikreiz iepazīstinot ar finansējuma iespējām.
Garantijas jauniešiem un Eiropas izglītības telpas mērķis ir atbalstīt sākotnējo izglītību, mācības un nodarbinātības iespējas lauku apvidos. Kopš 2021. gada dalībvalstis visos līmeņos īsteno pastiprināto Garantiju jauniešiem. Eiropas skolu izglītības platforma un tiešsaistes kopiena skolotāju sadarbībai eTwinning platformā piedāvā specializētu saturu par skolu izglītību lauku un attālos apvidos, arī labas prakses piemērus, rakstus un ekspertu atzinumus.
Turklāt ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu izstrāde (kopš 2021. gada jūnija pieņemta 171 norāde) un to izmantošanas rezultātā sasniegtais nodarbinātības un ekonomiskās attīstības potenciāls lauku apvidos tiks vēl vairāk atbalstīts, 2024. gada pavasarī pieņemot jaunu regulu par lauksaimniecības produktu ģeogrāfiskās izcelsmes norādēm. Īpaša ES KLP tīkla tematiskā grupa pētīja nepieciešamību veidot tīklus starp pašvaldībām, kurās ir lielas mežu platības.
1.2.2.Horizontālās darbības
1.2.2.1.Lauku datu un statistikas uzlabošana un vērtības palielināšana
Komisija ir palielinājusi par lauku apvidiem pieejamo datu kopu skaitu, un to vērtība ir atzīta jaunajā publikācijā “Lauku Eiropa”. 2021. gada ES iedzīvotāju skaitīšanas programma, kuras rezultāti tiks publicēti 2024. gada vidū, pirmo reizi sniegs datus 1 km2 koordinātu tīkla līmenī, tādējādi ļaujot analizēt iedzīvotāju skaita tendences elastīgās ģeogrāfiskajās robežās. Priekšlikums jaunai regulai par Eiropas statistiku par iedzīvotājiem un mājokļiem ar efektīviem noteikumiem, kas ļauj savākt vairāk datu, piemēram, par migrāciju reģionu iekšienē, vēršas pret lauku apvidu statistikas nepilnībām. Komisija turklāt izstrādā Eiropas mēroga ģeotelpiskās datu kopas, kas ļauj sagatavot lauku apvidu statistiku par tādiem tematiem kā piekļuve pakalpojumiem.
2022. gadā Komisija izveidoja ES Lauku novērotavu — datu platformu, kuras mērķis ir labāk izprast lauku apvidu sniegumu, lai iegūtu politikas veidošanā nepieciešamo informāciju. Parādot, sagatavojot un analizējot datus un rādītājus, kas saistīti ar ekonomisko, sociālo un vides dimensiju, novērotava nodrošina piekļuvi virknei rādītāju un vizualizāciju attiecībā uz lauku apvidiem. Tā nodrošina arī tematisko analīzi, tālab izmantojot zinātniskas publikācijas par nozīmīgiem lauku jautājumiem, piemēram, attāliem lauku apvidiem, funkcionāliem lauku apvidiem un atjaunīgo enerģiju 2023. gadā.
Komisija ir izstrādājusi funkcionālo lauku apvidu noteikšanas metodiku, kuras mērķis ir kartēt teritorijas, kurās lauku iedzīvotāji vada savu ikdienas dzīvi. Šīs metodikas pievienotā vērtība ir piedāvāt tādu statistikas un datu analīzes mērogu, kas, izlīdzinot teritoriju lielumu salīdzinājumā ar pašvaldībām un NUTS 3 reģioniem, uzlabo salīdzināmību, un piedāvāt pakalpojumu sniegšanas analīzei adekvātu mērogu. Kartogrāfiju un tās parametrus, ko 2023. gada novembrī publicēja kā vienu no Lauku novērotavas analītiskajiem dokumentiem, var apspriest ar statistikas birojiem un Eiropas ieinteresētajām personām.
1.2.2.2.Lauku aspektu nostiprināšanas mehānisma izveide un īstenošana
Komisija lauku aspektu nostiprināšanu integrēja 2021. gada aprīlī pieņemtajā paziņojumā par labāku regulējumu. Tā aicina savus dienestus jaunu likumdošanas iniciatīvu izstrādē attiecīgā gadījumā ņemt vērā iespējamo teritoriālo (arī lauku) ietekmi un vākt pierādījumus no dažādu veidu teritorijām, to vidū no lauku apvidiem. Arī Komisijas 2022. gada darba programmā atgādināts, cik svarīgi ir teritoriālās ietekmes novērtējumi (TIN) un lauku aspektu nostiprināšana. Atsaucoties uz Teritoriālās attīstības programmu 2030. gadam, paziņojumā par astoto kohēzijas ziņojumu pausts aicinājums ES rīcībpolitikās integrēt teritoriālo aspektu. Labāka regulējuma rīkkopa ietver arī TIN vajadzīguma pārbaudi, ar kuras palīdzību Komisija var pārbaudīt nepieciešamību veikt TIN, un rīku un metodiku kopumu. Lai gan TIN rīks var būt iedarbīgs instruments, tas ir izrādījies (laika un prasmju ziņā) resursietilpīgs un to izmanto mazāk, nekā sākotnēji gaidīts. Komisija TIN veica 2022. gadā, un 2023. gadā tika pētīta divu iniciatīvu teritoriālā ietekme, secinot, ka teritoriālās ietekmes, visticamāk, nav.
Papildus iespējai TIN kontekstā noteikt ietekmi uz lauku apvidiem Komisija saskaņā ar savām labāka regulējuma pamatnostādnēm, kas domātas likumdošanas iniciatīvu izstrādei, pētīja jaunu neleģislatīvu iniciatīvu ietekmi uz lauku apvidiem, un daudzos gadījumos tika sekmīgi un lietderīgi ņemti vērā aspekti, kas attiecas uz lauku kopienām.
1.2.2.3.Lauku fondu rīkkopas izveide
2023. gada decembrī Komisija pabeidza izstrādāt lauku rīkkopu par ES finansējuma iespējām lauku apvidiem. Rīkkopa vienā infopanelī apkopo informāciju vietējām pašvaldībām, ieinteresētajām personām, projektu pārvaldītājiem un vadošajām iestādēm. Tā piedāvā arī iedvesmojošus risinājumus, kā arī teritoriālās un vietējās attīstības stratēģiju un projektu piemērus, kas ļauj pilnībā izmantot 2021.–2027. gada ES budžeta iespējas.
1.3.Lauku pakta aizsākumi un attīstība
Komisija 2021. gada decembrī nāca klajā ar Lauku paktu, aicinot visas ieinteresētās personas, kas atbalsta Lauku redzējuma 10 kopējos mērķus, pievienoties jaunajai “Lauku pakta kopienai”. Līdzdalīgās diskusijās ar ES iestādēm un struktūrām un tīkliem, kas vada Eiropas Lauku parlamentu (ERP), kā arī apspriedēs ar Lauku pakta kopienu pirmajā “Lauku pakta konferencē” 2022. gada jūnijā Briselē tika apstiprināta Lauku pakta koncepcija. Iznākumā izveidotais pakts ir oficiāla platforma un satvars, kas veicina sadarbību starp valstu, reģionālā un vietējā līmeņa pārvaldes iestādēm, pilsoniskās sabiedrības organizācijām, uzņēmumiem, akadēmisko aprindu pārstāvjiem un iedzīvotājiem nolūkā rīkoties, lai sasniegtu Lauku redzējuma kopējos mērķus.
Tālāk Komisija Lauku paktu praksē īstenoja:
·2022. gada decembrī izveidojot Lauku pakta atbalsta biroju (RPSO), kas pakta kopienai sniedz tīklošanās un veicināšanas pakalpojumus;
·izveidojot Lauku pakta koordinācijas grupu (RPCG), kas darbojas kā Lauku pakta attīstību vadoša struktūra;
·2023. gada jūnijā izveidojot Lauku pakta kopienas platformu (RPCP) — tiešsaistes sadarbības rīku, kas atbalsta kopienas dalībnieku mijiedarbību.
Saskaņā ar saviem trim mērķiem kopš 2022. gada Lauku pakts ir palīdzējis skaļāk paust lauku viedokli, proti, ir īstenoti deviņi pasākumi, kas faktiski izveidojuši jaunu platformu, kurā apspriest lauku apvidu nākotnei svarīgus jautājumus visās politikas jomās un formulēt konkrētas rīcības idejas un ieteikumus politikas uzlabošanai. “Augsta līmeņa lauku politikas forums: lauku apvidu nākotnes veidošana”, kas pakta satvarā un sadarbībā ar Padomes prezidentvalsti Spāniju tika sarīkots 2023. gada septembrī, deva lielu pienesumu 2023. gada novembrī pieņemtajos Padomes secinājumos par Lauku redzējumu. Vairākas valsts vai reģionālās (piemēram, Čehijas, Katalonijas) valdības jau ir pieņēmušas savus paktus vai programmas, kuru pamatā ir ES Lauku pakts. Turklāt, tā kā Lauku pakta koordinācijas grupas 30 locekļi pārstāv ES iestādes un struktūras23, organizācijas, kas vada Eiropas Lauku parlamentu, un pilsonisko sabiedrību, uzņēmumus, pētniecības un akadēmiskās aprindas, Lauku pakta koordinācijas grupa palīdz pievērst lielāku uzmanību lauku apvidiem dažādās tematiskajās jomās un pārvaldības līmeņos.
Lauku pakts turklāt ir strukturējis sadarbību un savstarpēju mācīšanos kopienā, kuras dalībnieku skaits 2023. gadā no 1300 ir pieaudzis līdz 2350 dalībniekiem no visām nozarēm un sabiedrības daļām, kuru vidū daudziem šāda ES līmeņa tīklošanās ir jauna pieredze, un tas liecina par pakta visaptverošo pieeju. Jaunā platforma, ko ik mēnesi apmeklē aptuveni 1500 cilvēku, ļauj tās 560 lietotājiem piekļūt noderīgai resursu datubāzei, sadarboties septiņās “kopienas grupās” un sekot līdzi tos interesējošajām norisēm. Turklāt pakts, izmantojot 40 labas prakses piemērus, četrus labas prakses tīmekļseminārus un izveidojot stratēģiskas saiknes ar 20 citiem ES tīkliem, ir ļāvis lauku dalībnieku zināšanas sapludināt un uzlabot visā Eiropā.
Visbeidzot, pakta rezultātā organizācijas (70 %) un privātpersonas (30 %) ir izteikušas pavisam 120 apņemšanās rīkoties lauku apvidu labā, un šīs apņemšanās aptver plašu tematisku loku. 2023. gada pasākumos īpaša uzmanība tika pievērsta tam, lai mudinātu uz rīcību valsts iestādes un reģionālās pašvaldības, un rezultātā ir sagatavots politikas apkopojums, kurā īsumā izklāstīti septiņi komponenti sekmīgai Lauku pakta īstenošanai dalībvalstīs (sk. 3.2. punktu).
Nākotnes perspektīva
1.4.ES Lauku rīcības plāna īstenošanas sasniegumu konsolidēšana
Lai gan īstenošanas posmā ir visas ES Lauku rīcības plāna darbības, dažas no tām prasa lielāku piepūli, bet citām, lai sasniegtu savus mērķus, būs vajadzīgs turpinājums. Pievienotajos dienestu darba dokumentos sniegts pārskats par katras darbības pašreizējo stāvokli un turpmākajiem pasākumiem attiecībā uz darbībām, kuras tiks turpinātas, kā arī rīcības plāna pārskatītā redakcija.
1.4.1.Rīcība spēcīgāku, savienotu, izturētspējīgu un pārtikušu lauku apvidu labā
Kā daļu no darbībām, kas vērstas uz lauku apvidu spēka vairošanu, Komisija turpinās lauku revitalizācijas platformu papildināt ar jaunām funkcijām un 2024. gadā atjauninās resursu iedaļu. Tā turpinās investēt jaunos pētniecības un inovācijas projektos, izmantojot pamatprogrammas “Apvārsnis Eiropa” darba programmas 2025.–2027. gadam un sasaistot lauku novatorus visā Eiropā ar nākamo jaunuzņēmumu ciemata forumu 2024. gadā. Pētījumā par lauku jauniešu līdzdalību Erasmus+ 2024. gadā tiks sniegti ieteikumi par mācību iespējām lauku jauniešiem.
Attiecībā uz darbībām, kas vērstas uz lauku apvidu savienotību, Komisija ar noslēguma konferenci 2024. gada rudenī pabeigs projektu SMARTA-NET. Tā turpinās uzlabot arī normatīvo vidi, lai tādējādi stimulētu ar digitālo infrastruktūru saistītas investīcijas nepietiekami apkalpotos (galvenokārt lauku) apvidos, un turpinās lauksaimniecībā un citās lauku nozarēs atbalstīt inovāciju digitālajā pārveidē.
Lai virzītos uz lauku apvidu izturētspēju, 2024. gadā sāktā lauku energokopienu mehānisma ietvaros turpināsies darbs pie lauku energokopienām. Ar uzaicinājumiem iesniegt projektus par 2025.–2027. gadu palielināsies to “dzīvo laboratoriju” skaits, kuras kopīgi strādā, lai stiprinātu augsnes veselību misijas “Augsnes kurss” ietvaros. Turklāt 2024. gadā Komisija par prioritāti noteiks kūdrāju hidroloģiskā režīma atjaunošanas metodikas izstrādi.
Attiecībā uz lauku apvidu pārticīgumu Komisija turpinās darbu sociālās ekonomikas un sākotnējās izglītības jomā. Vietējie sociālās ekonomikas kontaktpunkti piedāvās savstarpēju atbalstu lauku reģionos, un pārskats par dalībvalstu progresu Garantijas jauniešiem un Eiropas izglītības telpas starpposma izvērtējumā, kas plānots 2025. gadā, novērsīs taisnīgumu mazinošus šķēršļus, piemēram, lauku un pilsētu atšķirības.
1.4.2.Lauku datu un Lauku novērotavas uzlabošana un to vērtīguma izcelšana
Komisija turpinās uzlabot lauku statistiku. Pēc 2021. gada iedzīvotāju skaitīšanas rezultātu publicēšanas 2024. gadā Komisija publicēs “Statistics Explained” rakstus ar jauniem pētījumiem par lauku apvidiem. Turklāt Komisija gatavojas īstenot jauno regulējumu attiecībā uz Eiropas statistiku par iedzīvotājiem un mājokļiem un turpina darbu saistībā ar ģeotelpiskajiem datiem, par lauku apvidiem pieejamajām datu kopām un publikāciju “Lauku Eiropa”.
Komisija ir apņēmusies arī turpmāk atbalstīt ES Lauku novērotavu, lai šādi nodrošinātu pētniecību un datus par lauku apvidiem. 2024. gadā galvenā uzmanība tiks pievērsta mijiedarbībai starp ekonomiku un demogrāfiju, mājokļiem un energoefektivitāti.
Komisija turpinās izstrādāt funkcionālo lauku apvidu koncepciju, ņemot vērā informāciju, ko sniedz ieinteresētās personas un starptautiskās organizācijas (to vidū Pasaules Banka un ESAO), kuras nodarbojas ar funkcionālās ģeogrāfijas jautājumiem attiecībā uz pilsētām un lauku apvidiem. Tā novērtēs šīs teritoriālās tipoloģijas lietderību statistikas vajadzībām un politikas vajadzībām ilgtermiņā.
1.4.3.Konsolidēta lauku aspektu nostiprināšana
Izmēģinājumos attiecībā uz lauku aspektu nostiprināšanu divu gadu laikā tika konstatēta nepieciešamība palielināt informētību, uzlabot datu pieejamību, procesam pieejamos resursus, kā arī koordināciju. Komisija turpinās izmantot lauku aspektu nostiprināšanas mehānismu savā regulatīvajā procesā, lai visās struktūrvienībās pakāpeniski uzlabotu prasmes integrēt lauku jautājumus ES politikas veidošanā. Lauku aspektu nostiprināšanu veicinās labāka statistika un dati par lauku apvidiem, kā arī ES Lauku novērotavas pilnveidošana. Komisija turpinās arī dialogu ar dalībvalstīm par valsts un reģionālā mērogā veicamu lauku aspektu nostiprināšanas mehānismu izstrādi, vadoties pēc pamatprincipiem, ko izstrādājusi Eiropas Lauku attīstības tīkla tematiskā grupa par lauku aspektu nostiprināšanu valsts, reģionālā un vietējā līmenī, un Padomes secinājumiem, kuros aicināts i) stiprināt lauku aspektu nostiprināšanu visos līmeņos3 un ii) tiesību aktu priekšlikumos “plaši izmantot teritoriālās ietekmes novērtējumus”, lai attiecīgā gadījumā risinātu teritoriālās ietekmes jautājumus. Lauku aspektu nostiprināšanas sakarā Komisija turpinās sadarboties arī ar starptautiskām organizācijām, piemēram, ESAO un Pasaules Veselības organizāciju.
1.4.4.Lauku redzējuma mērķu īstenošanas progresa novērtēšana
Komisija izpētīs iespēju izveidot vienkāršu rādītāju sistēmu, arī attiecīgus rādītājus četrām Lauku redzējuma rīcības jomām un 10 kopējiem mērķiem, par pamatu ņemot to, kas noteikts LTVRA pievienotajā dienestu darba dokumentā. Rādītāju sistēmas pamatu veidos elementi, kas jau eksistē dažādās redzējumam relevantās ES rīcībpolitikās, ES Lauku novērotavas veiktais darbs, lauku statistika un pamatprogrammas “Apvārsnis Eiropa” projekti, piemēram, RUSTIK un GRANULAR, kuru mērķis ir uzlabot datus par laukiem. Izmantotajiem rādītājiem vajadzētu būt pieejamiem visai Eiropai, un tiem būtu jāpalīdz periodiski novērtēt Lauku redzējuma īstenošanas progresu laikposmā līdz 2040. gadam.
1.5.Lauku pakta konsolidēšana
Komisija turpinās atbalstīt Lauku pakta darbības veicināšanu, izmantojot Lauku pakta atbalsta biroju, un turpinās attīstīt Lauku pakta kopienas platformu29.
2024. gadā Komisija uzlabos sadarbības platformas interaktīvās funkcijas. Informācijas izplatīšanas rīkkopa palīdzēs kopienas locekļiem informēt par paktu un platformu tos, kas nav kopienas locekļi.
2024. gadā prioritāte, kas prasa pakta īstenošanu valsts un reģionālā līmenī, tiks papildināta, vairāk uzmanības pievēršot tam, lai vietējie dalībnieki uzņemtos lielāku atbildību un aktīvāku līdzdalību Lauku paktā.
2023. gada centieni iesaistīt dalībvalstis Lauku paktā tiks turpināti, tālāk attīstot ierosmi, ko dod Padomes 2023. gada novembra secinājumi par Lauku redzējumu, kuros dalībvalstis tiek mudinātas iesaistīties Lauku paktā un izstrādāt visaptverošas stratēģijas un rīcības plānus lauku apvidiem. Politikas apkopojums “Lauku pakta īstenošana dalībvalstīs” valsts iestādēm un reģionālajām pašvaldībām sniedz norādījumus par to, kā tās, izmantojot visaptverošas pieejas, fondu koordināciju, lielāku līdzdalību un spēju veidošanu, varētu stiprināt pārvaldību un atbalstu lauku apvidiem. Lauku pakta atbalsta birojs sagatavos pirmo “valstu lapu” komplektu, lai parādītu, kā Lauku pakta aspekti tiek veiksmīgi īstenoti valsts kontekstā un, popularizējot labu praksi, iedvesmotu uz rīcību citas dalībvalstis. Turklāt Komisija turpinās sadarboties ar starptautiskām organizācijām, kas kopīgi ar ES dalībvalstīm strādā lauku politikas jomā. Tādas organizācijas ir, piemēram, ESAO, Pasaules Veselības organizācija un ANO Iedzīvotāju apmetņu programma (UN-HABITAT).
Lauku pakta koordinācijas grupa turpinās pildīt tās uzdevumu un kopā ar Lauku pakta atbalsta biroju un valstu ekspertiem vairos valsts iestāžu un ES iestāžu izpratni par lauku jautājumiem. Pamatojoties uz apsvērumiem, par kuriem grupa ir vienojusies, Lauku pakta koordinācijas grupas locekļi paktu vadīs un attīstīs tālāk.
Lauku pakta atbalsta birojs 2024. gadā turpinās sadarboties ar vietējā līmeņa dalībniekiem, tālab izmantojot īpašu politikas laboratoriju par to, kā Lauku paktu pārvērst vietēja līmeņa rīcībā, labā praksē un ciešā sadarbībā ar kopienu, jo īpaši ar tiem kopienas locekļiem, kuri ir oficiāli apņēmušies rīkoties. Labas prakses tīmekļsemināros, sadarbojoties ar attiecīgajiem tīkliem, tiks pētītas iespējas saistībā ar konkrētām kopienu interesējošām tēmām.
Nākamajā Lauku pakta konferencē, kas notiks 2025. gada sākumā, vietējie dalībnieki pulcēsies, lai apspriestu sasniegumus, norises galvenajās tematiskajās jomās, Lauku pakta turpmāko virzību un idejas ES rīcībpolitikām laikposmā pēc 2027. gada.
1.6.Pārdomas par to, kā nākotnē stiprināt atbalstu lauku apvidiem
1.6.1.Ieinteresēto personu un iestāžu ieguldījums
LTVRA ir aizsācis saturīgu un veiksmīgu dialogu un devis impulsu ierosinājumiem par to, kā nākotnē varētu stiprināt atbalstu lauku apvidiem. Priekšlikumu avoti:
·iestāžu dialogs par LTVRA: reģionu komitejas (RK) un Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas (EESK) 2022. gada sākuma atzinumi, Eiropas Parlamenta (EP) 2022. gada decembra rezolūcija, EP Reģionālās attīstības komitejas ziņojums par Eiropas Teritoriālās attīstības programmu 2030. gadam un Eiropas Savienības Padomes (Padomes) 2023. gada novembra secinājumi;
·Lauku pakta galveno pasākumu rezultāti: nozīmīgas Lauku pakta konferences, to vidū augsta līmeņa lauku politikas forums par lauku apvidu nākotnes veidošanu, Lauku pakta koordinācijas grupa un viedokļu apmaiņa ar Lauku pakta kopienu, kas visi liecina par augšupēju pieeju redzējuma īstenošanā;
·Eiropas Lauku parlaments, kas LTVRA minēts kā forums informācijas apmaiņai par Lauku redzējuma īstenošanu, jo īpaši “Kelces lauku iedzīvotāju deklarācija” un manifests.
Turpmāk sniegts neizsmeļošs pārskats, kurā galvenā uzmanība pievērsta uz nākotni vērstām idejām. Tās neatspoguļo Komisijas oficiālo nostāju.
Daudzos viedokļu dokumentos tika norādīta nepieciešamība Lauku redzējumu pārveidot par ES Lauku stratēģiju33,34,36,37; izstrādāt integrētas lauku stratēģijas dalībvalstu līmenī33,34,36,37; Komisijā uzlabot koordināciju starp dažādajiem ģenerāldirektorātiem, kas darbojas lauku apvidu uzlabošanas jomā37; uz lauku apvidiem attiecināmos rādītājus un mērķrādītājus integrēt pašreizējos uzraudzības mehānismos33,34,37; uzlabot finansiālo atbalstu lauku apvidiem, vai nu izveidojot īpašu ES fondu, vai stiprinot vairāku fondu izmantošanas pieeju33,34,37,39. Tajos aicināts arī konsolidēt un racionalizēt finansiālo palīdzību vienotajiem piekļuves punktiem jeb vienas pieturas aģentūrām, kuras sniedz norādījumus un finansējumu lauku apvidiem37; mērķiezīmēt līdzekļus lauku apvidiem un reģioniem, kas cieš no nelabvēlīgiem dabas vai demogrāfiskiem apstākļiem35; piešķirt lielāku finanšu resursu daļu vietējai lauku attīstībai paredzētajiem instrumentiem, jo īpaši LEADER un sabiedrības virzītai vietējai attīstībai (SVVA)34,37. Ieinteresētās personas uzskata, ka ir svarīgi uzlabot vietējā līmenī pieejamo datu detalizācijas pakāpi33,36,37; turpināt pilnveidot lauku aspektu nostiprināšanu politikas priekšlikumos ES līmenī33,34,37 un mudināt dalībvalstis izmantot lauku aspektu nostiprināšanu33,36,37; uzlabot piekļuvi Lauku novērotavai un līdzdalību tās darbībās33,34.
Attiecībā uz ES, valstu, reģionālo un vietējo līmeni viedokļu dokumentos galvenā uzmanība pievērsta šādiem jautājumiem: vienkāršot procedūras un prasības labuma guvējiem ar ierobežotu administratīvo spēju piekļūt līdzekļiem34,36,39,40; izveidot tiešās pārvaldības programmu LEADER un SVVA, kas būtu tieši pieejama dalībniekiem, piemēram, vietējām rīcības grupām37,40. Daudzos viedokļu dokumentos ierosināts sniegt politisku un finansiālu atbalstu lauku kopienu spēju veidošanai, arī izmantojot stratēģiju un projektu izstrādi, savstarpēju darbaudzināšanu un labas prakses apmaiņu33,34,36,37,41. Tāpat ieinteresētās personas ierosina: izmantot vietējās rīcības grupas arī vietējo spēju veidošanai un tīklu veidošanai37,41; izveidot vienas pieturas aģentūras, kas sniedz palīdzību, pakalpojumus un nodrošina inovatīvu starpniecību37; izveidot mehānismus labas prakses apmaiņai ar trešām valstīm un reģioniem33,41.
Viedokļu dokumentos pausts uzskats, ka ir svarīgi: atbalstīt lauku kopienām domātas KLP intervences ne tikai lauksaimniecības un mežsaimniecības nozarēs, bet arī, piemēram, attiecībā uz energoefektivitāti, mājokļu būvniecību un renovāciju un mobilitāti33,34; nodrošināt pamatpakalpojumus un infrastruktūru, aptverot tādus aspektus kā piekļuve zemei, izglītība, veselība, digitālā infrastruktūra un savienotība33,34,36,37; atbalstīt lauku jauniešus un sievietes, atvieglojot viņiem piekļuvi finansējumam, nodrošinot daudzveidīgas un elastīgas nodarbinātības un mācību un izglītības iespējas un iesaistot viņus politikas izstrādē un vietējos lēmumu pieņemšanas procesos34,36,37,39.
1.6.2.Turpmākā rīcība
Minētie priekšlikumi un ieteikumi kopumā sniedz noderīgu ieguldījumu, kas rosina pārdomas par turpmākajām rīcībpolitikām attiecībā uz lauku apvidiem un kopienām un būs pamats pārdomām par daudzgadu finanšu shēmu (DFS) laikposmam pēc 2027. gada. Komisija atzinīgi vērtē Eiropas Parlamenta, Padomes, RK un EESK atzinumus un pieņem zināšanai tajos iekļautos ieteikumus. Komisija pieņem zināšanai arī valstu iestāžu un ieinteresēto personu iesniegtos priekšlikumus. Šis ziņojums nevar ietekmēt lēmumus par priekšlikumu nākamajai DFS, kuru Komisija iesniegs 2025. gadā. Svarīgākie temati, ko līdz šim aktualizējušas ES iestādes, struktūras un ieinteresētās personas, liek apsvērt šādus jautājumus:
-Kādi ir galvenie problēmjautājumi, kurus rada iedzīvotāju skaita samazināšanās, notiekošās pārkārtošanās un strukturālās pārmaiņas un kuros ES intervences dod pievienoto vērtību?
-Kādi ir labākie veidi, kā tos mērķtiecīgi risināt, ņemot vērā dažādu lauku kopienu atšķirīgās vajadzības?
-Kā finansiālo atbalstu lauku apvidiem un kopienām stiprināt, izmantojot ES, valstu un reģionu finansējumu, arī uzlabojot sinerģiju un papildināmību starp dažādajiem finansējuma veidiem?
-Kas ir vajadzīgs, lai finansējumu, izpildes kvalitāti un rezultativitāti uzlabotu, izmantojot teritoriālus rīkus, piemēram, SVVA/LEADER?
-Kā uzlabot lauku apvidiem un kopienām paredzētu dažādu ES fondu un programmu resursu uzraudzību un novērtēšanu?
-Kas ir vajadzīgs, lai atbalsta pieejamību galīgajam labuma guvējam uzlabotu, vienkāršojot noteikumus, optimizējot procedūras un uzlabojot administratīvās spējas?
-Ko var darīt, lai plašāk un efektīvāk īstenotu lauku apvidiem svarīgo aspektu iestrādāšanas mehānismu ES, valstu un reģionālā līmenī?
-Kādi ir labākie politikas instrumenti, ar kuriem nodrošināt institucionālu, pārvaldības un integrētu atbalstu lauku apvidiem visos līmeņos?
oVai Lauku redzējuma pārveidošana par ES līmeņa stratēģiju dotu pievienoto vērtību attiecībā uz jēgpilnām darbībām uz vietas?
oKā ES var labāk palīdzēt dalībvalstīm, reģioniem un vietējām kopienām izstrādāt valsts un reģionālās lauku stratēģijas un rīcības plānus?
-Kā uzlabot rīcībpolitiski svarīgās lauku statistikas un datu pieejamību, nepalielinot administratīvo slogu?
Secinājumi un turpmākie pasākumi
Īstenošanas posmā ir visas 30 darbības, kuras Komisija 2021. gada 30. jūnija paziņojumā apņēmās veikt. Deviņas darbības ir pabeigtas, un septiņām no tām ir turpinājuma pasākumi. Vienlaikus notiek aktīvāka darbība saistībā ar Lauku paktu, un ir izveidota arvien augoša kopiena, pārvaldības struktūra, platforma un atbalsta birojs, kas ļauj skaļāk paust lauku viedokli, dod iespēju tīkla dalībniekiem sadarboties un ļauj sniegt norādes publiskajām iestādēm un ieinteresētajām personām par to, kā tās var reaģēt uz lauku iedzīvotāju vajadzībām un cerībām. Lauku paktam ir jāsasniedz vietējais līmenis un jāīsteno jēgpilni pasākumi uz vietas. Lai tas notiktu, 2040. gada Lauku redzējuma piepildīšanā ES līmeņa rīcība var būt palīdzīga, taču ar to vien nepietiek: izšķiroša nozīme ir arī stingrai apņēmībai un iesaistei dalībvalstu, reģionālā un vietējā līmenī.
Izvērtējums, kurš veikts, lai noteiktu, kas lauku apvidiem ieplānots gan KLP, gan kohēzijas politikas programmās, parāda, kā ES rīcībpolitikas veicina Lauku redzējuma mērķu sasniegšanu 2021.–2027. gada laikposmā (attiecībā uz KLP 2023.–2027. gada laikposmā) un kādi patlaban ir lauku apvidiem paredzētā atbalsta identificēšanas ierobežojumi. Rezultāti kalpos par pamatu diskusijām par šo rīcībpolitiku nākotni.
Lauku redzējuma 10 kopējo mērķu sasniegšana līdz 2040. gadam ir ilgtermiņa darbs, kam nepieciešama konsekventa rīcība un rīcībpolitikas visos plānošanas periodos un visos pārvaldības līmeņos.
Komisija ir apņēmusies īstenot un konsolidēt darbības, kas ieviestas, lai ES Lauku rīcības plānu un Lauku paktu īstenotu atbilstoši pašreizējai daudzgadu finanšu shēmai. Gatavodama ES budžeta priekšlikumus laikposmam pēc 2027. gada, kurus paredzēts pieņemt līdz 2025. gada vidum, Komisija ņems vērā ES iestāžu un struktūru, ieinteresēto organizāciju un plašākas lauku kopienas priekšlikumus un pārdomas.
Saskaņā ar Lauku paktu politikas laboratorija 2024. gada rudenī un Lauku pakta konference 2025. gada sākumā nodrošinās platformas, kas ļaus apspriest šajā ziņojumā iekļautos stratēģiskos jautājumus un iesaistīt Lauku pakta kopienas locekļus un visas lauku ieinteresētās personas viedokļa izteikšanā par nākotni. Komisija informēs lauku kopienu par iespējām piedalīties sabiedriskajā apspriešanā un iesaistes pasākumos dažādās rīcībpolitikas jomās. Lauku pakta koordinācijas grupa cieši sadarbosies ar Komisiju un Lauku pakta atbalsta biroju, lai nodrošinātu, ka kopienas viedokļi tiek apkopoti un iekļauti rīcībpolitikas izstrādes procesos.
Papildus diskusijām Lauku pakta kontekstā katrā ES atbalstošās rīcībpolitikas jomā tiks organizēti īpaši pasākumi. Komisija nodrošinās, ka ieinteresētās personas no lauku apvidiem ir šajos procesos labi pārstāvētas saskaņā ar 2021. gadā atjauninātajām labāka regulējuma pamatnostādnēm, kas paredz apspriešanos ar ieinteresētajām personām no dažādu veidu teritorijām. Attiecībā uz KLP pārdomu procesā tiks ņemti vērā Komisijas priekšsēdētājas Urzulas fon der Leienas ievadītā lauksaimniecības nākotnei veltītā stratēģiskā dialoga rezultāti. Attiecībā uz kohēzijas politiku devītajā kohēzijas ziņojumā ir izklāstīti pārdomu temati, arī attiecībā uz lauku apvidiem. Rīcībpolitiku virzienus un jautājumus būs iespējams plaši apspriest Kohēzijas forumā, kas notiks 2024. gada 11. un 12. aprīlī. Citās politikas jomās Komisija tiks aicināta nākotnes rīcībpolitiku ietekmi uz lauku apvidiem apsvērt saskaņā ar lauku aspektu nostiprināšanas mehānismu, kas izveidots pēc Lauku redzējuma pieņemšanas.
