Nosaukuma reģistrācijas pieteikuma publikācija saskaņā ar 50. panta 2. punkta a) apakšpunktu Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) Nr. 1151/2012 par lauksaimniecības produktu un pārtikas produktu kvalitātes shēmām

(2023/C 199/08)

Šī publikācija dod tiesības trīs mēnešu laikā no šīs publikācijas dienas pret pieteikumu izteikt iebildumus atbilstīgi Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 1151/2012 (1) 51. pantam.

VIENOTAIS DOKUMENTS

“Meso turopoljske svinje”

ES Nr.: PDO-HR-02858 — 2.8.2022

ACVN (X) AĢIN ( )

1.   Nosaukums vai nosaukumi [ACVN vai AĢIN]

“Meso turopoljske svinje”

2.   Dalībvalsts vai trešā valsts

Horvātijas Republika

3.   Lauksaimniecības produkta vai pārtikas produkta apraksts

3.1.   Produkta veids

1.1. grupa. Svaiga gaļa (un subprodukti)

3.2.   Apraksts par produktu, uz kuru attiecas 1. punktā minētais nosaukums

Produkts “Meso turopoljske svinje” ir svaiga gaļa un citas ēdamās liemeņa daļas, kuras iegūst no autohtonās Turopolje cūku šķirnes dzīvniekiem (kastrētiem tēviņiem un mātītēm), kas dzimuši, audzēti un nokauti 4. punktā noteiktajā ģeogrāfiskajā apgabalā.

Produktu “Meso turopoljske svinje” svaigu vai saldētu tirgo apstrādātu pusliemeņu, neatkaulotu pusliemeņu daļu (primāro izcirtņu) un atkaulotas gaļas (sagrieztas gabalos vai šķēlēs, neiepakotas vai iepakotas) veidā.

Kaujamo cūku vecums ir vismaz 12 mēneši. Drīkst izmantot tikai T1 kategorijas (nobarotas cūkas) un T2 kategorijas (nobarotas cūkas ar lielāku galīgo svaru) liemeņus. Muguras tauku minimālajam biezumam, ko mēra virs vidējā gūžas muskuļa saskaņā ar ZP (divu punktu) metodi, jābūt 30 mm.

Gaļas pH (mērot muguras garā muskuļa ribeņa daļā) ir cūkgaļas normālās kvalitātes robežās (pH1 > 6,0 un pH2 no 5,5 līdz 6,1), un gaļas krāsa pēc CIE diagrammas ir L* < 50 un a* > 15.

Salīdzinot ar standarta cūkgaļu, produktam “Meso turopoljske svinje” raksturīga tumšāka, sarkanāka krāsa, kompaktāka muskuļu struktūra un mazāka virsmas sekrēcija. Tajā — jo īpaši zemādas daļā un starp muskuļiem — dabiski uzkrājas vairāk tauku. Atdzisušie taukaudi ir stingri un spīdīgi baltā krāsā.

Termiski apstrādātai gaļai ir elastīga, sulīga konsistence, bagātīga garša un specifiska smarža, ko rada izkusušie gaļas tauki.

3.3.   Dzīvnieku barība (tikai dzīvnieku izcelsmes produktiem) un izejvielas (tikai pārstrādātiem produktiem)

Zīdīšanas periodā no 3 nedēļu vecuma līdz aptuveni 10 dienām pēc atšķiršanas sivēnus var barot ar zīdāmiem sivēniem paredzētu gatavu barības maisījumu, kas satur vismaz 18 % kopproteīna, un barības maisījumam, ko sivēniem izēdina līdz to nobarošanas sākumam, jāsatur vismaz 16 % kopproteīna. Pēc sivēnu atšķiršanas līdz to nobarošanas sākumam sivēnus var barot arī ar saimniecībā gatavotu barības maisījumu, kura pamatsastāvu (vismaz 70 %) veido labības augi (kukurūza, mieži, kvieši, tritikāle) un kuram pievienoti proteīni, vitamīni un minerālvielas, kas nodrošina sabalansētu uzturu. Sivēnus baro, tiem nodrošinot ēdienreizes, un tiem vienmēr pietiekamā daudzumā jābūt pieejamam svaigam dzeramajam ūdenim. Audzēšanas laikā sivēniem jābūt pieejamai rupjajai lopbarībai.

Nobarošana sākas 4 līdz 6 mēnešu vecumā. Nobarojamās cūkas baro ar zāles maisījumu un citu uz vietas pieejamu dabisku barību (garšaugiem, koku augļiem, savvaļas augļiem, saknēm, bumbuļaugiem, sēnēm, kukaiņiem, tārpiem, gliemežiem, čaulām u. c.), ko tās atrod, ganoties un rakņājoties zemē, un šo barību ik dienu papildina, lai veicinātu nobarošanos. Vismaz 75 % koncentrēto piedevu jāsastāv no labības augiem, kuri jāpapildina ar proteīniem, vitamīniem un minerālvielām, kas vajadzīgi sabalansētam uzturam (vismaz 12 % kopproteīna). Šādas barības maksimālā dienas deva nepārsniedz 2 % no dzīvnieka dzīvsvara vai — izņēmuma kārtā — līdz 3 % dabas katastrofu (sausuma, plūdu, stipras krusas u. c.) gadījumā, kad nav iespējama ganīšanās. Nobarojamajām cūkām papildus jābūt pieejamai rupjajai lopbarībai, proti, svaigai lucernai un lucernas sienam, āboliņa/zāles maisījumiem, skābsienam, ķirbjiem, rāceņiem, krustziežu dzimtas dārzeņiem, kartupeļiem, nātrēm, augļiem un dārzeņiem, kviešu klijām un biešu mīkstumam.

Visai barībai, izņemot barību, kuru pietiekamā daudzumā (ar proteīnu, minerālvielu un vitamīnu piedevām) nevar saražot vietējo ierobežojumu dēļ vai kuru uz vietas nevar iegūt dabas katastrofu dēļ, ir jābūt iegūtai ģeogrāfiskajā ražošanas apgabalā. Izņēmuma kārtā, ja dabas katastrofu (sausuma, plūdu, stipras krusas) dēļ vajadzīgo barību noteiktajā apgabalā nevar saražot, tāda paša veida barību var iegūt citos apgabalos, un īpašniekam tas dokumentāri jāpierāda. Maksimālais barības daudzums, kas var būt iegūts ārpus 4. punktā minētā ģeogrāfiskā apgabala, nedrīkst pārsniegt 50 % no sausnas gadā.

3.4.   Konkrēti ražošanas posmi, kas jāveic noteiktajā ģeogrāfiskajā apgabalā

Visiem produkta “Meso turopoljske svinje” ražošanas posmiem, ieskaitot cūku atnešanos, audzēšanu, nobarošanu un nokaušanu, jānotiek 4. punktā minētajā ģeogrāfiskajā apgabalā.

Ja to pamato zootehniskas prasības (piemēram, ciltsdarba vajadzības), izņēmuma kārtā vaislas dzīvnieki var būt iegūti ārpus noteiktā apgabala.

Visiem reģistrētajiem vai apstiprinātajiem uzņēmumiem (saimniecībām un kautuvēm), kas iesaistīti produkta “Meso turopoljske svinje” ražošanas ķēdē, jāatrodas noteiktajā ģeogrāfiskajā apgabalā.

3.5.   Ar reģistrēto nosaukumu apzīmētā produkta griešanas, rīvēšanas, iepakošanas u. c. īpašie noteikumi

Produkts “Meso turopoljske svinje” drīkst būt atdzesēta (svaiga) vai saldēta gaļa, kas sagriezta gabalos vai šķēlēs, iepakojumā vai bez iepakojuma.

3.6.   Ar reģistrēto nosaukumu apzīmētā produkta marķēšanas īpašie noteikumi

Produktu laižot tirgū pusliemeņu un primāro izcirtņu veidā, kā arī uz visu veidu mazumtirdzniecības iepakojuma marķējumā papildus tiesību aktos noteiktajai informācijai jāiekļauj cilmes vietas nosaukums “Meso turopoljske svinje” un tā vienotais simbols.

Vienotā simbola ilustrācija:

Visiem cilmes vietas nosaukuma “Meso turopoljske svinje” lietotājiem, kuri laiž tirgū produktu, kas atbilst produkta specifikācijai, ir vienlīdzīgas tiesības lietot vienoto simbolu.

4.   Ģeogrāfiskā apgabala īsa definīcija

Produkta “Meso turopoljske svinje” ražošanas apgabals atrodas kontinentālās Horvātijas teritorijā, kurā ir 13 županijas un Zagrebas pilsēta. Tas atrodas vienīgi šādu županiju pilsētu un pašvaldību administratīvajās robežās: Zagrebas [Zagreb] županija, Sisakas-Moslavinas [Sisak-Moslavina] županija, Varaždinas [Varaždin] županija, Vukovaras-Srijemas [Vukovar-Syrmia] županija, Osijekas-Baraņas [Osijek-Baranja] županija, Slavonski Brodas-Posavinas [Slavonski Brod-Posavina] županija, Požegas-Slavonijas [Požega-Slavonia] županija, Viroviticas-Podravinas [Virovitica-Podravina] županija, Bjelovaras-Bilogoras [Bjelovar-Bilogora] županija, Koprivnicas-Križevcu [Koprivnica-Križevci] županija, Medžimurjes [Međimurje] županija, Krapinas-Zagorjes [Krapina-Zagorje] županija, Karlovacas [Karlovac] županija un Zagrebas pilsēta.

5.   Saikne ar ģeogrāfisko apgabalu

Ģeogrāfiskā apgabala specifika

Turopolje cūku šķirnes izcelsme ir Turopolje apgabalā, kas reljefa un ģeogrāfijas ziņā ir līdzenums, kurš uz aluviāla pamata izveidojies starp Posavina (gar Savas [Sava] upi izvietojušās purvainas zemienes) ziemeļos un Vukomerić pakalniem (zemu, plakanu kalnu grēda) dienvidos. Turopolje līdzenumu šķērso Odras [Odra] upe un tās pietekas, kas apkārtējā apvidus (smago minerogēno / purvaino māla augšņu) necaurlaidības dēļ regulāri appludina ieplakas, noturot tajās augsto pavasara un rudens ūdens līmeni.

Nozīmīgākās augu sabiedrības šajā apgabalā ietver ozolu (Quercus robur) un matuzāli (Deschampsietum caespitosae), kas aug purvainās pļavās.

Tāpat kā lielākajā daļā kontinentālās Horvātijas, arī šajā apgabalā valda mēreni silts, mitrs klimats. Gada vidējā gaisa temperatūra ir 10,2 °C, gada nokrišņu daudzums ir 893 mm, un vidējais relatīvais mitrums ir 78,6 %. Vidējā gaisa temperatūra veģetācijas periodā (no aprīļa līdz septembrim) ir 16,7 °C. Meža veģetācijai ir svarīgi, lai nokrišņi būtu vienmērīgi sadalīti visa gada garumā un lai veģetācijas periodā tā saņemtu vairāk nekā 50 % nokrišņu. Vismazāk nokrišņu ir ziemā. Līdzīgi klimatiskie un ar reljefu saistītie faktori, kas ietekmē lielās meža platības un ganības upju palienēs, ir raksturīgi arī pārējiem kontinentālās Horvātijas apgabaliem, kuros ir izplatījusies Turopolje cūku audzēšana.

Mežu, jo īpaši ozolu, pārpilnība, daudzās ūdensteces un mērenais klimats Turopolje apgabalā ir ilgstoši veicinājis cūkkopības attīstību. Gadsimtiem ilgi cūkkopība Turopolje apgabalā ir bijusi svarīgs iztikas avots vietējiem iedzīvotājiem, kas kopš neatminamiem laikiem bijuši izcili cūku audzētāji. Cūku audzēšanas seno tradīciju šajā apgabalā apliecina bagātīgs rakstiskais materiāls — dažādi dekrēti, lēmumi un ieraksti, kuros minēti ievērojami cūku audzētāji un nosacījumi cūku turēšanai mežā, reglamentētas nobarošanas maksas vai piemēroti sodi par cūku zādzībām —, kas ir atrodams pašvaldību reģistros, vēsturiskos arhīvos un citos vietējos literatūras avotos, no kuriem senākie datēti ar 1352. gadu.

19. gadsimta otrajā pusē un 20. gadsimta pirmajā pusē apgabals, kurā audzēja Turopolje cūkas, no Turopolje paplašinājās līdz Sisak un Draganić un vēlāk līdz daļai no Slavonia un Podravina, izstiepjoties līdz Ungārijas robežai un padarot Turopolje cūkas par visizplatītāko cūku šķirni Horvātijā. Piemēram, 1921. gadā tika audzēti aptuveni 85 000Turopolje cūku, no kurām daļa bija paredzēta eksportam.

Līdz ar pāreju no ekstensīvas cūkkopības uz intensīvu cūkkopību 20. gadsimta vidū Turopolje cūku šķirne savu ekonomisko nozīmi zaudēja un gandrīz izzuda. Audzēšana atsākās 1996. gadā, kad šķirne tika iekļauta atjaunošanas un in situ aizsardzības valsts programmā.

Ņemot vērā autohtono Turopolje cūku audzēšanas īpatnības salīdzinājumā ar citām šķirnēm, šīs cūkas mūsdienās ir reti sastopamas un tiek audzētas gandrīz tikai 4. punktā noteiktajā ģeogrāfiskajā apgabalā. Šajā apgabalā cūkas joprojām tiek audzētas, izmantojot tradicionālu vietējo zema resursu patēriņa tehnoloģiju, kas pagātnē izveidojusies, turot Turopolje cūkas ārpus telpām palieņu mežu un purvaino pļavu ekosistēmā. Šādā veidā audzētas cūkas aug lēni, brīvi klejo un barojas ar zāli un citu dabisku pārtiku (garšaugiem, ozolzīlēm un citu koku augļiem, savvaļas augļiem, saknēm, bumbuļaugiem, sēnēm, kukaiņiem, tārpiem, gliemežiem, čaulām u. c.), ko tās pašas atrod, ganoties un rakņājoties zemē, un to barība tiek minimāli papildināta ar koncentrētu barību.

Turopolje cūku audzēšanā ārpus telpām izmantotā zema resursu patēriņa tehnoloģija ir unikāla 4. punktā noteiktajam ģeogrāfiskajam apgabalam, kur to izmanto gadsimtiem ilgi. Ārpus ģeogrāfiskā apgabala cūku audzēšana norit intensīvāk, cūku uzturā ir lielāks barības maisījumu īpatsvars, tās ir mazkustīgas un tām trūkst dabisku pārtikas avotu, un tas viss negatīvi ietekmē Turopolje cūku gaļas īpašības, jo īpaši gaļas krāsu un konsistenci, kā arī garšu un smaržu.

Produkta specifika

Uzskata, ka Turopolje cūka ir radusies agrajos viduslaikos, vietējo pieradināto Vidusjūras mežacūku (Sus mediterraneus) krustojot ar Šiška šķirnes cūku, kas ir slāvu cilšu ievestās Eiropas mežacūkas (Sus scrofa ferus) tieša pēcnācēja. Iegūtā cūka bija spējīga pielāgoties un izturīga pret laikapstākļu ietekmi un slimībām, kā arī ļoti labi iedzīvojās Turopolje ekosistēmā. Šķirne tika pilnveidota vietējā līmenī bez būtiskas ārējas ietekmes, tāpēc mūsdienās Turopolje šķirne ģenētiski ir izteikti atšķirīga no citām cūku šķirnēm tuvumā un tālienē.

Turopolje šķirnes nobarojamajām cūkām, salīdzinot ar citu šķirņu cūkām, ir raksturīga lēnāka augšana un īsāks liemenis ar mazāku gaļas īpatsvaru, savukārt tauku uzkrāšanās, jo īpaši zemādas daļā un starp muskuļiem, notiek ievērojami aktīvāk (Karolyi et al., 2019: Turopolje Pig [Turopolje cūka]. Avots: European Local Pig Breeds – Diversity and Performance. A study of project TREASURE [Eiropas vietējās cūku šķirnes — daudzveidība un sniegums. Projekta TREASURE pētījums] (M. Čandek-Potokar, R. Nieto Linan (red.), IntechOpen, 271.–274. lpp.)).

Tā kā cūkas kaušanas brīdī ir vecākas un, ganoties ārā, bijušas fiziski aktīvākas, to gaļai, salīdzinot ar standarta apstākļos ražotu cūkgaļu, raksturīga tumšāka, sarkanāka krāsa, kompaktāka muskuļu struktūra un mazāka virsmas sekrēcija, un tā nav blāva, mīksta un ūdeņaina, kāda (šīs šķirnes gadījumā nenotikušu) gēnu mutāciju rezultātā bieži vien novērojama pret stresu nenoturīgiem genotipiem. To apstiprina pētījumi, kas parādījuši, ka gaļas pH (mērot muguras garā muskuļa ribeņa daļā) ir cūkgaļas normālās kvalitātes robežās (pH1 > 6,0 un pH2 no 5,5 līdz 6,1), un gaļas krāsa pēc CIE diagrammas ir L* < 50 un a* > 15.

Turopolje cūku gaļa vienmēr ir bijusi īpaši augstu vērtēta un bieži tiek uzskatīta par pārāku nekā citu cūku šķirņu gaļa; Ritzoffy (1931) Turopolje cūku gaļas augsto kvalitāti, plānākās šķiedras un raksturīgo krāsu un garšu saista ar Vidusjūras šķirnes asiņu piejaukumu. Neseni zinātniskie pētījumi ir apstiprinājuši, ka, salīdzinot ar rūpniecisko krustojumu cūkām, Turopolje cūku gaļā ir plānākas muskuļšķiedras (ar mazāku diametru) (Đikić et al., 2010: Biological characteristics of Turopolje pig breed as factors in renewing and preservation of population [Turopolje cūku šķirnes bioloģiskās īpašības kā populācijas atjaunošanas un saglabāšanas faktori]. Stočarstvo 64 (2–4), 86. lpp.).

Kā liecina daudzi drukātie un elektroniskie plašsaziņas līdzekļi, sabiedrības interese par Turopolje cūkām ir saglabājusies līdz šai dienai. Aptauja par patērētāju izvēli apstiprinājusi, ka Horvātijas patērētāji parasti (89,5 % respondentu) zina Turopolje cūkas un atzīst to gaļas un produktu kvalitāti, savukārt gandrīz puse no visiem respondentiem (47 %) un lielākā daļa respondentu vietējā līmenī (55–57 %) uzskata, ka šo cūku gaļa un produkti ir labāki par moderno šķirņu cūkgaļu un produktiem (5.4. pielikums, Cerjak, 2019: Znanje i preferencije potrošača prema turopoljskoj svinji i proizvodima od turopoljske svinje [Patērētāju zināšanas par Turopolje cūkām un tās produktiem un to izvēle], Zagrebas Lauksaimniecības universitāte, 1.–40. lpp.

Cēloniskā saikne starp ģeogrāfisko apgabalu un produktu

Produkta “Meso turopoljske svinje” nosaukuma aizsardzības pamatā ir gaļas īpašā kvalitāte, kuru nosaka ģenētiskā bāze, veids, kādā cūkas tiek turētas un barotas, un cūku vecums kaušanas laikā.

Pokuplje un Posavina zemieņu mežu ekosistēmu ģeogrāfija un reljefs, kā arī klimatiskie un biotiskie faktori ir veicinājuši cūku audzēšanas agrīnu attīstību Turopolje apgabalā, kura iedzīvotāji kopš neatminamiem laikiem bijuši izcili cūku audzētāji. Turopolje cūka — viena no vecākajām Eiropas cūku šķirnēm — izveidojās bez būtiskas ārējas ietekmes ilgā laikposmā, kurā genotipa un vides pastāvīgā mijiedarbība lika šķirnei pielāgoties un izmantot apgabala dabas resursus. Cūkas, kas ir izturīgas pret laikapstākļu ietekmi un slimībām, kam ir pieticīgas vajadzības un kas pašas spēj atrast pārtiku, vienmēr ir spējušas izdzīvot āra apstākļos, tāpēc tās lielāko daļu gada ganījās mežā, kur to galvenais pārtikas un enerģijas avots bija zāle un ozolzīles, kuras tās atrada zemē un kuras apmierināja to vajadzības pēc proteīniem. Šī (pārtikas un novietņu ziņā) zema resursu patēriņa tehnoloģija, kas nodrošina dabas resursu pilnīgu izmantošanu, šķirnes audzēšanā ir saglabājusies līdz šai dienai.

Audzēšanas metode, kas ietver brīvu ganīšanos mežos un ganībās un barošanos ar dabiski pieejamo barību, šķirnes iedzimtās īpašības, piemēram, izturīgums, lēns svara pieaugums un spēja kompensēt augšanu un uzkrāt taukus, kā arī tas, ka nav izmantota intensīva selekcija vai nekāda nozīmīga krustošana, ir veidojis Turopolje cūku augšanas īpašības, kas tieši ietekmē ķermeņa audu attīstību un produkta “Meso turopoljske svinje” specifiskās īpašības. Tā kā cūkas uzturas ārā, tāpēc to muskuļi aktīvi darbojas, un kaujamās cūkas ir vecākas, cūku muskuļos uzkrājas vairāk pigmenta, bet tas gaļu padara tumšāk sarkanu. Gaļas un speķa krāsa ir arī noturīgāka, jo dzīvniekiem ir daudzveidīgāka pārtikas izvēle un tie uzņem dabiskos antioksidantus un citas vielas, kas palīdz stabilizēt audus. Mazāka muskuļšķiedru diametra dēļ gaļai ir smalkāka konsistence. Gaļa ir arī kompakta un bez virsmas sekrēcijas. Turklāt kompensējošā augšana un enerģētiski bagātais uzturs audzēšanas beigu posmos rudens sezonā pēc vājākas augšanas pavasarī un vasarā tādām šķirnēm ar zemu muskuļu augšanas potenciālu, kāda ir arī Turopolje cūku šķirne, nodrošina strauju taukaudu attīstīšanos. Tāpēc Turopolje cūkas gaļā, jo īpaši zemādas daļā un starp muskuļiem, dabiski uzkrājas vairāk tauku, kuri gaļas gatavošanas laikā izkūst un dod tai elastīgu, sulīgu konsistenci, pilnīgu garšu un specifisku smaržu.

Saistībā ar cūku audzēšanu ārā un to gaļas kvalitāti vairums mūsdienu patērētāju, jo īpaši vietējo patērētāju, uzskata, ka Turopolje cūkas gaļa ir pārāka par standarta cūkgaļu un tai lielāka tirgus vērtība nekā standarta cūkgaļai.

Atsauce uz specifikācijas publikāciju

https://poljoprivreda.gov.hr/UserDocsImages/dokumenti/hrana/proizvodi_u_postupku_zastite-zoi-zozp-zts/Specifikacija_Meso_turopoljske%20svinje.pdf

---

(1)  OV L 343, 14.12.2012., 1. lpp.