EIROPAS KOMISIJA

Briselē, 16.5.2023

COM(2023) 251 final

2023/0147(NLE)

Priekšlikums

PADOMES LĒMUMS,

ar kuru Savienības vārdā noslēdz protokolu, ar ko īsteno Partnerattiecību nolīgumu zivsaimniecības nozarē starp Eiropas Kopienu, no vienas puses, un Kiribati Republiku, no otras puses (2023–2028)

PASKAIDROJUMA RAKSTS

1.PRIEKŠLIKUMA KONTEKSTS

•Priekšlikuma pamatojums un mērķi

•Saskanība ar pašreizējiem noteikumiem konkrētajā politikas jomā

•Saskanība ar citām Savienības politikas jomām

2.JURIDISKAIS PAMATS, SUBSIDIARITĀTE UN PROPORCIONALITĀTE

•Juridiskais pamats

•Subsidiaritāte (neekskluzīvas kompetences gadījumā)

•Proporcionalitāte

3.EX POST IZVĒRTĒJUMU, APSPRIEŠANOS AR IEINTERESĒTAJĀM PERSONĀM UN IETEKMES NOVĒRTĒJUMU REZULTĀTI

•Ex post izvērtējumi / spēkā esošo tiesību aktu atbilstības pārbaudes

•Ekspertu atzinumu pieprasīšana un izmantošana

•Pamattiesības

Jaunajā protokolā ir iekļauta klauzula par to, kādas būs sekas, ja tiks pārkāpti būtiski cilvēktiesību elementi, kas noteikti Kotonū nolīguma 9. pantā 10 vai tam atbilstošajā pēctecīgā nolīguma pantā.

4.IETEKME UZ BUDŽETU

Savienības ikgadējais finansiālais ieguldījums ir 760 000 EUR, un to veido:

a)    summa, kura attiecībā uz protokolā paredzētajām kategorijām maksājama par piekļuvi zvejas resursiem un kuras apjoms visā jaunā protokola darbības laikā ir 360 000 EUR gadā;

b)    visā jaunā protokola darbības laikā maksājams 400 000 EUR liels ikgadējs atbalsts Kiribati zvejniecības sektorpolitikas attīstībai.

Šis atbalsts visā jaunā protokola darbības laikā ir saskanīgs ar Kiribati politikas mērķiem par ilgtspējīgu jūras zvejas resursu pārvaldību.

Ikgadējā saistību un maksājumu apropriāciju summa, arī rezerves pozīcija attiecībā uz protokoliem, kuri gada sākumā vēl nav stājušies spēkā, tiek noteikta ikgadējā budžeta procedūrā 11 .

5.CITI ELEMENTI

•Īstenošanas plāni un uzraudzīšanas, izvērtēšanas un ziņošanas kārtība

2023/0147 (NLE)

Priekšlikums

PADOMES LĒMUMS,

ar kuru Savienības vārdā noslēdz protokolu, ar ko īsteno Partnerattiecību nolīgumu zivsaimniecības nozarē starp Eiropas Kopienu, no vienas puses, un Kiribati Republiku, no otras puses (2023–2028)

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 43. panta 2. punktu saistībā ar tā 218. panta 6. punkta a) apakšpunkta v) punktu un 218. panta 7. punktu,

ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta piekrišanu 12 ,

tā kā:

(1)Saskaņā ar Padomes [...] Lēmumu [XXX] 13 protokols, ar ko īsteno Partnerattiecību nolīgumu zivsaimniecības nozarē starp Eiropas Kopienu un Kiribati Republiku (2023–2028) 14 (“protokols”), ar noteikumu, ka tas vēlāk tiks noslēgts, tika parakstīts [...].

(2)Protokola mērķis ir, īstenojot zivsaimniecības partnerattiecību nolīgumu, piešķirt Savienības kuģiem zvejas iespējas Kiribati ūdeņos esošajos zvejas apgabalos un ļaut Savienībai un Kiribati ciešāk sastrādāties, lai veicinātu sadarbību okeānu ilgtspējīgas attīstības un zivsaimniecības politikas jomā un vienlaikus palīdzētu zvejniecības sektorā veidot pienācīgus darba apstākļus.

(3)Protokols paredz Savienības kuģu zvejas iespējas Kiribati ūdeņos, pamatojoties uz labākajiem pieejamajiem zinātniskajiem ieteikumiem un ievērojot Klusā okeāna rietumu un centrālās daļas zvejniecības komisijas pieņemtos saglabāšanas un pārvaldības pasākumus.

(4)Protokols būtu Savienības vārdā jāapstiprina.

(5)Ar zivsaimniecības partnerattiecību nolīguma 9. pantu ir izveidota Apvienotā komiteja, kuras uzdevums ir uzraudzīt nolīguma piemērošanu. Saskaņā ar protokola 8. un 18. pantu Apvienotā komiteja var apstiprināt dažus protokola grozījumus. Lai minēto grozījumu apstiprināšanu atvieglotu, Komisija būtu jāpilnvaro tos Savienības vārdā apstiprināt vienkāršotā procedūrā ar īpašiem materiāliem un procesuāliem nosacījumiem.

(6)Savienības nostāja attiecībā uz ierosinātajiem protokola grozījumiem būtu jānosaka Padomei. Ierosinātie grozījumi būtu jāapstiprina, ja vien bloķējošais mazākums saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību 16. panta 4. punktu pret tiem neiebilst.

(7)Saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2018/1725 15 42. panta 1. punktu ir notikusi apspriešanās ar Eiropas Datu aizsardzības uzraudzītāju, kas atzinumu sniedza [ierakstīt datumu].

(8)Ņemot vērā ekonomisko nozīmi, kas saistīta ar Savienības zvejas darbībām Kiribati ūdeņos, un vajadzību pēc iespējas saīsināt laikposmu pirms šādu darbību atsākšanas, šim lēmumam būtu jāstājas spēkā pēc iespējas drīzāk,

IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.

1. pants

Ar šo Savienības vārdā apstiprina protokolu, ar ko īsteno Partnerattiecību nolīgumu zivsaimniecības nozarē starp Eiropas Kopienu, no vienas puses, un Kiribati Republiku, no otras puses (2023–2028) (“protokols”).

Protokola teksts ir pievienots šā lēmuma I pielikumā.

2. pants

Komisija Savienības vārdā izdara protokola 23. pantā paredzēto paziņojumu un tādējādi izsaka Savienības piekrišanu uzņemties minētā protokola saistības.

3. pants

Ievērojot II pielikumu, Komisija ir pilnvarota Savienības vārdā apstiprināt protokola grozījumus, kurus pieņēmusi Apvienotā komiteja, kas izveidota saskaņā ar 9. pantu Partnerattiecību nolīgumā zivsaimniecības nozarē starp Eiropas Kopienu, no vienas puses, un Kiribati Republiku, no otras puses.

4. pants

Šis lēmums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Briselē,

TIESĪBU AKTA PRIEKŠLIKUMA FINANŠU PĀRSKATS

1.PRIEKŠLIKUMA/INICIATĪVAS KONTEKSTS

1.1.Priekšlikuma/iniciatīvas nosaukums

1.2.Attiecīgā politikas joma

1.3.Priekšlikums/iniciatīva attiecas uz:

1.4.Mērķi

1.4.1.Vispārīgie mērķi

1.4.2.Konkrētie mērķi

1.4.3.Paredzamie rezultāti un ietekme

1.4.4.Snieguma rādītāji

1.5.Priekšlikuma/iniciatīvas pamatojums

1.5.1.Īstermiņā vai ilgtermiņā izpildāmās vajadzības, tostarp sīki izstrādāts iniciatīvas izvēršanas grafiks

1.5.2.Savienības iesaistīšanās pievienotā vērtība (tās pamatā var būt dažādi faktori, piemēram, koordinēšanas radītie ieguvumi, juridiskā noteiktība, lielāka rezultativitāte vai komplementaritāte). Šā punkta izpratnē “Savienības iesaistīšanās pievienotā vērtība” ir vērtība, kas veidojas Savienības iesaistīšanās rezultātā un kas papildina vērtību, kura veidotos, ja dalībvalstis rīkotos atsevišķi.

1.5.3.Līdzīgas līdzšinējās pieredzes rezultātā gūtās atziņas

1.5.4.Saderība ar daudzgadu finanšu shēmu un iespējamā sinerģija ar citiem atbilstošiem instrumentiem

1.5.5.Dažādo pieejamo finansēšanas iespēju, tostarp pārdales iespējas, novērtējums

1.6.Priekšlikuma/iniciatīvas ilgums un finansiālā ietekme

1.7.Paredzētie pārvaldības veidi

2.PĀRVALDĪBAS PASĀKUMI

2.1.Pārraudzības un ziņošanas noteikumi

2.2.Pārvaldības un kontroles sistēma

2.2.1.Ierosināto pārvaldības veidu, finansējuma apgūšanas mehānismu, maksāšanas kārtības un kontroles stratēģijas pamatojums

2.2.2.Informācija par apzinātajiem riskiem un risku mazināšanai izveidoto iekšējās kontroles sistēmu

2.2.3.Kontroles izmaksefektivitātes (kontroles izmaksu attiecība pret attiecīgo pārvaldīto līdzekļu vērtību) aplēse un pamatojums un gaidāmā kļūdu riska līmeņa novērtējums (maksājumu izdarīšanas brīdī un slēgšanas brīdī)

2.3.Krāpšanas un pārkāpumu novēršanas pasākumi

3.PRIEKŠLIKUMA/INICIATĪVAS APLĒSTĀ FINANSIĀLĀ IETEKME

3.1.Attiecīgās daudzgadu finanšu shēmas izdevumu kategorijas un budžeta izdevumu pozīcijas

3.2.Priekšlikuma aplēstā finansiālā ietekme uz apropriācijām

3.2.1.Kopsavilkums par aplēsto ietekmi uz darbības apropriācijām

3.2.2.Aplēstais iznākums, ko dos finansējums no darbības apropriācijām

3.2.3.Kopsavilkums par aplēsto ietekmi uz administratīvajām apropriācijām

3.2.4.Saderība ar pašreizējo daudzgadu finanšu shēmu

3.2.5.Trešo personu iemaksas

3.3.Aplēstā ietekme uz ieņēmumiem

TIESĪBU AKTA PRIEKŠLIKUMA FINANŠU PĀRSKATS

1.PRIEKŠLIKUMA/INICIATĪVAS KONTEKSTS

1.1.Priekšlikuma/iniciatīvas nosaukums

1.2.Attiecīgā politikas joma 

1.3.Priekšlikums/iniciatīva attiecas uz:

☑ Priekšlikums/iniciatīva attiecas uz jaunu darbību

◻ Priekšlikums/iniciatīva attiecas uz jaunu darbību, pamatojoties uz izmēģinājuma projektu / sagatavošanas darbību 16  

◻ Priekšlikums/iniciatīva attiecas uz esošas darbības pagarināšanu 

◻ Priekšlikums/iniciatīva attiecas uz pārorientēšanu uz jaunu darbību 

1.4.Mērķi

1.4.1.Vispārīgie mērķi

1.4.2.Konkrētie mērķi

1.4.3.Paredzamie rezultāti un ietekme

Norādīt, kāda ir priekšlikuma/iniciatīvas iecerētā ietekme uz labuma guvējiem / mērķgrupām.

1.4.4.Snieguma rādītāji

Norādīt, pēc kādiem rādītājiem seko līdzi progresam un sasniegumiem.

1.5.Priekšlikuma/iniciatīvas pamatojums

1.5.1.Īstermiņā vai ilgtermiņā izpildāmās vajadzības, tostarp sīki izstrādāts iniciatīvas izvēršanas grafiks

1.5.2.Savienības iesaistīšanās pievienotā vērtība (tās pamatā var būt dažādi faktori, piemēram, koordinēšanas radītie ieguvumi, juridiskā noteiktība, lielāka rezultativitāte vai komplementaritāte). Šā punkta izpratnē “Savienības iesaistīšanās pievienotā vērtība” ir vērtība, kas veidojas Savienības iesaistīšanās rezultātā un kas papildina vērtību, kura veidotos, ja dalībvalstis rīkotos atsevišķi.

1.5.3.Līdzīgas līdzšinējās pieredzes rezultātā gūtās atziņas

1.5.4.Saderība ar daudzgadu finanšu shēmu un iespējamā sinerģija ar citiem atbilstošiem instrumentiem

1.5.5.Dažādo pieejamo finansēšanas iespēju, tostarp pārdales iespējas, novērtējums

1.6.Priekšlikuma/iniciatīvas ilgums un finansiālā ietekme

☑ Priekšlikumam/iniciatīvai ir ierobežots ilgums

·☑    Priekšlikums/iniciatīva ir spēkā piecus gadus: no parakstīšanas dienas 2023. gadā līdz 2028. gadam.

·☑    Finansiālā ietekme no 2023. līdz 2028. gadam

◻ Priekšlikums/iniciatīva ir beztermiņa

·Īstenošana ar uzsākšanas periodu no GGGG. līdz GGGG. gadam,

·pēc kura turpinās normāla darbība.

1.7.Paredzētie pārvaldības veidi 17

☑ Komisijas īstenota tieša pārvaldība:

ko veic tās struktūrvienības, tostarp personāls ES delegācijās;

ko veic izpildaģentūras.

◻ Dalīta pārvaldība kopā ar dalībvalstīm

◻ Netieša pārvaldība, kurā budžeta izpildes uzdevumi uzticēti:

trešām valstīm vai to izraudzītām struktūrām;

starptautiskām organizācijām un to aģentūrām (precizēt);

EIB un Eiropas Investīciju fondam;

Finanšu regulas 208. un 209. pantā minētajām struktūrām;

publisko tiesību subjektiem;

privāttiesību subjektiem, kas veic sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju uzdevumus, tādā mērā, kādā tiem ir pienācīgas finanšu garantijas;

dalībvalstu privāttiesību subjektiem, kuriem ir uzticēta publiskā un privātā sektora partnerības īstenošana un ir pienācīgas finanšu garantijas;

tiesību subjektiem vai personām, kurām, ievērojot LES V sadaļu, uzticēts īstenot konkrētas KĀDP darbības un kuras ir noteiktas attiecīgajā pamataktā.

Ja norādīti vairāki pārvaldības veidi, sniedziet papildu informāciju iedaļā “Piezīmes”.

Piezīmes

2.PĀRVALDĪBAS PASĀKUMI

2.1.Pārraudzības un ziņošanas noteikumi

Norādīt biežumu un nosacījumus.

2.2.Pārvaldības un kontroles sistēma

2.2.1.Ierosināto pārvaldības veidu, finansējuma apgūšanas mehānismu, maksāšanas kārtības un kontroles stratēģijas pamatojums

2.2.2.Informācija par apzinātajiem riskiem un risku mazināšanai izveidoto iekšējās kontroles sistēmu

2.2.3.Kontroles izmaksefektivitātes (kontroles izmaksu attiecība pret attiecīgo pārvaldīto līdzekļu vērtību) aplēse un pamatojums un gaidāmā kļūdu riska līmeņa novērtējums (maksājumu izdarīšanas brīdī un slēgšanas brīdī)

2.3.Krāpšanas un pārkāpumu novēršanas pasākumi

Norādīt esošos vai plānotos novēršanas pasākumus un citus pretpasākumus, piemēram, krāpšanas apkarošanas stratēģijā iekļautos pasākumus.

3.PRIEKŠLIKUMA/INICIATĪVAS APLĒSTĀ FINANSIĀLĀ IETEKME

3.1.Attiecīgās daudzgadu finanšu shēmas izdevumu kategorijas un budžeta izdevumu pozīcijas

·Esošās budžeta pozīcijas

Sarindotas pa daudzgadu finanšu shēmas izdevumu kategorijām un budžeta pozīcijām

·Jaunveidojamās budžeta pozīcijas

Sarindotas pa daudzgadu finanšu shēmas izdevumu kategorijām un budžeta pozīcijām

3.2.Priekšlikuma aplēstā finansiālā ietekme uz apropriācijām

3.2.1.Kopsavilkums par aplēsto ietekmi uz darbības apropriācijām

–◻    Priekšlikumam/iniciatīvai nav vajadzīgas darbības apropriācijas

–x    Priekšlikumam/iniciatīvai ir vajadzīgas šādas darbības apropriācijas:

miljonos EUR (trīs zīmes aiz komata)

Ja priekšlikums/iniciatīva ietekmē vairāk nekā vienu darbības izdevumu kategoriju, atkārtot iepriekš minēto iedaļu:

miljonos EUR (trīs zīmes aiz komata)

miljonos EUR (trīs zīmes aiz komata)

3.2.2.Aplēstais iznākums, ko dos finansējums no darbības apropriācijām

Saistību apropriācijas miljonos EUR (trīs zīmes aiz komata)

3.2.3.Kopsavilkums par aplēsto ietekmi uz administratīvajām apropriācijām

–X    Priekšlikumam/iniciatīvai nav vajadzīgas administratīvās apropriācijas

–◻    Priekšlikumam/iniciatīvai ir vajadzīgas šādas administratīvās apropriācijas:

miljonos EUR (trīs zīmes aiz komata)

Vajadzīgās cilvēkresursu un citu administratīvu izdevumu apropriācijas tiks nodrošinātas no ĢD apropriācijām, kas jau ir piešķirtas darbības pārvaldībai un/vai ir pārdalītas attiecīgajā ĢD, vajadzības gadījumā izmantojot arī vadošajam ĢD gada budžeta sadales procedūrā piešķirtus papildu resursus un ņemot vērā budžeta ierobežojumus.

3.2.3.1.Aplēstās cilvēkresursu vajadzības

–◻    Priekšlikumam/iniciatīvai nav vajadzīgi cilvēkresursi

–◻    Priekšlikumam/iniciatīvai ir vajadzīgi šādi cilvēkresursi:

Aplēse izsakāma ar pilnslodzes ekvivalentu

XX ir attiecīgā politikas joma vai budžeta sadaļa.

Nepieciešamie cilvēkresursi tiks nodrošināti, izmantojot attiecīgā ĢD darbiniekus, kuri jau ir iesaistīti konkrētās darbības pārvaldībā un/vai ir pārgrupēti attiecīgajā ĢD, vajadzības gadījumā izmantojot arī vadošajam ĢD gada budžeta sadales procedūrā piešķirtos papildu resursus un ņemot vērā budžeta ierobežojumus.

Veicamo uzdevumu apraksts:

3.2.4.Saderība ar pašreizējo daudzgadu finanšu shēmu

Priekšlikums/iniciatīva:

–X    pilnībā pietiek ar līdzekļu pārvietošanu daudzgadu finanšu shēmas (DFS) attiecīgajā izdevumu kategorijā

–◻    jāizmanto no DFS attiecīgās izdevumu kategorijas nepiešķirtās rezerves un/vai īpašie instrumenti, kas noteikti DFS regulā

–◻    jāpārskata DFS

3.2.5.Trešo personu iemaksas

Priekšlikums/iniciatīva:

–x    neparedz trešo personu līdzfinansējumu

–◻    paredz trešo personu sniegtu līdzfinansējumu atbilstoši šādai aplēsei:

Apropriācijas miljonos EUR (trīs zīmes aiz komata)

Aplēstā ietekme uz ieņēmumiem

–x    Priekšlikums/iniciatīva finansiāli neietekmē ieņēmumus.

–◻    Priekšlikums/iniciatīva finansiāli ietekmē:

pašu resursus

citus ieņēmumus

Atzīmējiet, ja ieņēmumi ir piešķirti izdevumu pozīcijām

miljonos EUR (trīs zīmes aiz komata)

Attiecībā uz piešķirtajiem ieņēmumiem norādīt attiecīgās budžeta izdevumu pozīcijas.

Citas piezīmes (piemēram, metode/formula, ko izmanto, lai aprēķinātu ietekmi uz ieņēmumiem, vai jebkura cita informācija).

(1)    Partnerattiecību nolīgums zivsaimniecības nozarē starp Eiropas Kopienu, no vienas puses, un Kiribati Republiku, no otras puses (OV L 205, 7.8.2007., 3. lpp.).

(2)     https://www.consilium.europa.eu/en/documents-publications/treaties-agreements/agreement/?id=2007060&DocLanguage=en .

(3)    ZPN 11. pants.

(4)    Protokols ar kuru laikposmam no 2006. gada 16. septembra līdz 2012. gada 15. septembrim nosaka zvejas iespējas un finansiālo ieguldījumu, kas paredzēts Partnerattiecību nolīgumā zivsaimniecības nozarē starp Eiropas Kopienu un Kiribati Republiku (OV L 205, 7.8.2007., 8. lpp.).

(5)    Protokols, ar kuru nosaka zvejas iespējas un finansiālo ieguldījumu, kas paredzēts Partnerattiecību nolīgumā zivsaimniecības nozarē starp Eiropas Kopienu, no vienas puses, un Kiribati Republiku, no otras puses (OV L 300, 30.10.2012., 3. lpp.).

(6)    Padomes Lēmums, ar ko pilnvaro Komisiju Eiropas Savienības vārdā uzsākt sarunas par tā protokola atjaunošanu, ar kuru nosaka zvejas iespējas un finansiālo ieguldījumu, kas paredzēts Partnerattiecību nolīgumā zivsaimniecības nozarē starp Eiropas Kopienu, no vienas puses, un Kiribati Republiku, no otras puses (26.1.2015., 5059/15).

(7)    No 2016. līdz 2021. gadam sarunas vedās lēni; to ietekmēja arī Komisijas Lēmums 2016/C 144/05 (2016. gada 21. aprīlis) par trešās valsts informēšanu par iespējamību, ka tai var noteikt nesadarbīgas trešās valsts statusu cīņā pret nelegālu, nereģistrētu un neregulētu zveju (OV C 144, 23.4.2016., 4. lpp.). Sarunu process varēja atsākties pēc Informatīvā paziņojuma (2020/C 424/04) par to, ka ir izbeigti attiecībā uz trešo valsti veiktie demarši, kas 2016. gada 21. aprīlī paziņoti saistībā ar iespējamību, ka minētā valsts varētu tikt noteikta par nesadarbīgu trešo valsti saskaņā ar Padomes Regulu (EK) Nr. 1005/2008, ar ko izveido Kopienas sistēmu, lai aizkavētu, novērstu un izskaustu nelegālu, nereģistrētu un neregulētu zveju (OV C 424, 8.12.2020., 29. lpp.).

(8)    Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 1380/2013 (2013. gada 11. decembris) par kopējo zivsaimniecības politiku un ar ko groza Padomes Regulas (EK) Nr. 1954/2003 un (EK) Nr. 1224/2009 un atceļ Padomes Regulas (EK) Nr. 2371/2002 un (EK) Nr. 639/2004 un Padomes Lēmumu 2004/585/EK (OV L 354, 28.12.2013., 22. lpp.).

(9)    Jūrlietas un zivsaimniecība. Ex post izvērtējums par pašreizējo protokolu, ar ko īsteno Partnerattiecību nolīgumu zivsaimniecības nozarē starp Eiropas Savienību un Kiribati Republiku, un ex ante izvērtējums, arī analīze par gaidāmā protokola ietekmi uz ilgtspēju. https://webgate.ec.testa.eu/publications/studiesdb/Consultation.action?studyProjectId=5911 .

(10)    Partnerattiecību nolīgums starp Āfrikas, Karību jūras reģiona un Klusā okeāna valstu grupas locekļiem, no vienas puses, un Eiropas Kopienu un tās dalībvalstīm, no otras puses, kas noslēgts 2000. gada 23. jūnijā Kotonū – Protokoli – Nobeiguma akts – Deklarācijas (OV L 317, 15.12.2000., 3. lpp.).

(11)    Saskaņā ar Iestāžu nolīgumu par sadarbību budžeta jautājumos (2013/C 373/01).

(12)    [Ievietot atsauci]

(13)    [Ievietot atsauci]

(14)    [Ievietot atsauci]

(15)    Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2018/1725 (2018. gada 23. oktobris) par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi Savienības iestādēs, struktūrās, birojos un aģentūrās un par šādu datu brīvu apriti un ar ko atceļ Regulu (EK) Nr. 45/2001 un Lēmumu Nr. 1247/2002/EK ( OV L 295, 21.11.2018., 39. lpp. ).

(16)    Kā paredzēts Finanšu regulas 54. panta 2. punkta a) vai b) apakšpunktā.

(17)    Sīkāku informāciju par budžeta izpildes metodēm un atsauces uz Finanšu regulu sk. BUDGpedia tīmekļa vietnē: https://myintracomm.ec.europa.eu/budgweb/EN/man/budgmanag/Pages/budgmanag.aspx .

(18)    Dif. – diferencētās apropriācijas, nedif. – nediferencētās apropriācijas.

(19)    EBTA – Eiropas Brīvās tirdzniecības asociācija.

(20)    Kandidātvalstis un attiecīgā gadījumā potenciālās kandidātvalstis no Rietumbalkāniem.

(21)    Tehniskais un/vai administratīvais atbalsts un ES programmu un/vai darbību īstenošanas atbalsta izdevumi (kādreizējās BA pozīcijas), netiešā pētniecība, tiešā pētniecība.

(22)    Iznākumi ir attiecīgie produkti vai pakalpojumi (piemēram, finansēto studentu apmaiņu skaits, uzbūvēto ceļu garums kilometros utt.).

(23)    Kā aprakstīts 1.4.2. punktā “Konkrētie mērķi”.

(24)    N gads ir gads, kurā priekšlikumu/iniciatīvu sāk īstenot. Aizstājiet “N” ar paredzēto pirmo īstenošanas gadu (piemēram, 2021.). Tas pats attiecas uz turpmākajiem gadiem.

(25)    Tehniskais un/vai administratīvais atbalsts un ES programmu un/vai darbību īstenošanas atbalsta izdevumi (kādreizējās BA pozīcijas), netiešā pētniecība, tiešā pētniecība.

(26)    AC – līgumdarbinieki, AL – vietējie darbinieki, END – valstu norīkotie eksperti, INT – aģentūru darbinieki, JPD – jaunākie eksperti delegācijās.

(27)    Ārštata darbiniekiem paredzēto maksimālo summu finansē no darbības apropriācijām (kādreizējām BA pozīcijām).

(28)    N gads ir gads, kurā priekšlikumu/iniciatīvu sāk īstenot. Aizstājiet “N” ar paredzēto pirmo īstenošanas gadu (piemēram, 2021.). Tas pats attiecas uz turpmākajiem gadiem.

(29)    Norādītajām tradicionālo pašu resursu (muitas nodokļi, cukura nodevas) summām jābūt neto summām, t. i., bruto summām, no kurām atskaitītas iekasēšanas izmaksas 20 % apmērā.

EIROPAS KOMISIJA

Briselē, 16.5.2023

COM(2023) 251 final

PIELIKUMI

dokumentam

Priekšlikums PADOMES LĒMUMAM,

ar kuru Savienības vārdā noslēdz protokolu, ar ko īsteno Partnerattiecību nolīgumu zivsaimniecības nozarē starp Eiropas Kopienu, no vienas puses, un Kiribati Republiku, no otras puses (2023–2028)

I PIELIKUMS

PROTOKOLS,

ar ko īsteno Partnerattiecību nolīgumu zivsaimniecības nozarē starp Eiropas Kopienu, no vienas puses, un Kiribati Republiku, no otras puses (2023–2028)

EIROPAS SAVIENĪBA jeb kādreizējā Eiropas Kopiena (turpmāk “Savienība”)

un

KIRIBATI REPUBLIKA (turpmāk “Kiribati”),

turpmāk kopā sauktas par “Pusēm”,

ŅEMOT VĒRĀ Pušu ciešo sadarbību, jo īpaši attiecībās starp Āfrikas, Karību jūras reģiona un Klusā okeāna (ĀKK) valstu grupu un Savienību, un Pušu kopīgo vēlmi šīs attiecības stiprināt,

BŪDAMAS PUSES Partnerattiecību nolīgumā zivsaimniecības nozarē starp Eiropas Kopienu, no vienas puses, un Kiribati Republiku, no otras puses (turpmāk “nolīgums”),

ATGĀDINOT par nolīguma noteikumiem,

ATGĀDINOT arī par principu, kas paredz, ka visām valstīm jāpieņem pienācīgi pasākumi, ar kuriem nodrošina jūras resursu ilgtspējīgu pārvaldību un saglabāšanu, un šajā nolūkā savstarpēji jāsadarbojas,

ATKĀRTOTI APSTIPRINOT arī mērķi nodrošināt tālu migrējošo zivju krājumu kopīgās izmantošanas un pārvaldības ilgtspējību,

ŅEMOT VĒRĀ to, ka ir svarīgi veicināt starptautisko sadarbību zinātniskās pētniecības jomā,

IR VIENOJUŠĀS PAR TURPMĀKO.

1. pants

Definīcijas

Šajā protokolā piemēro nolīguma 2. pantā noteiktās definīcijas.

Turklāt:

(a) “zvejas apgabali” ir Kiribati ūdeņos esošie apgabali, kas definēti pielikuma 1. nodaļas 2. iedaļā;

(b)“nozvejas” ir jūrā mītošu sugu dzīvnieki, kas nozvejoti ar zvejas rīku, kuru ievietojis zvejas kuģis;

(c)“izkraušana” ir jebkāda zvejas produktu daudzuma izkraušana no zvejas kuģa uz sauszemes;

(d)“delegācija” ir Klusā okeāna reģionam piesaistītā Savienības delegācija Suvā, Fidži;

(e)“nopietnas domstarpības” ir domstarpības, kas saistītas ar protokola interpretāciju vai kavē tā īstenošanu;

(f)“zvejas licence” ir ar šā pielikuma noteikumiem saskanīgs, derīgs pilnvarojums vai atļauja konkrētu sugu zvejošanas darbību veikšanai ar konkrētiem zvejas rīkiem, konkrētos zvejas apgabalos un konkrētā laikposmā;

(g)“ilgtspējīga zveja” ir zvejošana, kas atbilst FAO 1995. gada konferencē pieņemtajā Atbildīgas zivsaimniecības rīcības kodeksā noteiktajiem mērķiem un principiem;

(h)“Savienības kuģis” ir Savienības dalībvalsts karoga zvejas kuģis, kas reģistrēts Savienībā;

(i)“operators” ir fiziska vai juridiska persona, kas ir vadītājs vai īpašnieks uzņēmumā, kura darbība saistīta ar jebkuru posmu zvejas un akvakultūras produktu ražošanas, apstrādes, tirgvedības, izplatīšanas vai mazumtirdzniecības ķēdē;

(j)“protokols” ir šis nolīguma īstenošanas protokols, kā arī tā pielikums un papildinājumi;

(k)“zvejas diena” ir kalendārā diena vai kalendārās dienas daļa, kuras laikā Savienības riņķvada kuģis uzturas zvejas apgabalos, bet nav kalendārā diena vai kalendārās dienas daļa, kura Kiribati 2014. gada Zvejniecības noteikumos (t. i., Riņķvada kuģu dienu shēmā) definēta kā nezvejošanas diena;

(l)“neparasti apstākļi” ir apstākļi, kuri nav dabas parādības un kurus kāda no Pusēm nespēj pienācīgi kontrolēt, un kuri tāpēc traucē zvejot Kiribati ūdeņos.

2. pants

Mērķis un piemērošanas laikposms

1.Šā protokola mērķis ir īstenot nolīgumu un it īpaši precizēt nosacījumus, kas reglamentē Savienības kuģu piekļuvi zvejas apgabaliem, un ilgtspējīgas zivsaimniecības partnerattiecību īstenošanas noteikumus.

2.Šo protokolu un tā pielikumu piemēro piecus gadus no dienas, kad tas parakstīts saskaņā ar 22. pantu, ja vien saskaņā ar šā protokola 19. pantu nav sniegts darbības izbeigšanas paziņojums.

3. pants

Saistība starp protokolu un nolīgumu

Šā protokola noteikumus interpretē un piemēro nolīguma kontekstā un ar nolīgumu saskanīgā veidā.

4. pants

Saistība starp protokolu un citiem nolīgumiem un juridiskajiem instrumentiem

Šā protokola noteikumus interpretē un piemēro veidā, kas ir saskanīgs un savietojams ar:

(a)ieteikumiem un rezolūcijām, kurus pieņēmusi Klusā okeāna rietumu un centrālās daļas zvejniecības komisija (WCPFC) un Amerikas Tropisko tunzivju komisija (IATTC) un visas citas apakšreģionālās vai starptautiskās organizācijas, kuru locekles Puses ir;

(b)1995. gada Nolīgumu par ANO 1982. gada 10. decembra Jūras tiesību konvencijas noteikumu īstenošanu attiecībā uz mainīgas dislokācijas un tālu migrējošo sugu zivju krājumu saglabāšanu un pārvaldību;

(c)ANO Pārtikas un lauksaimniecības organizācijas (FAO) 1995. gada Atbildīgas zivsaimniecības rīcības kodeksu;

(d)FAO Starptautisko nelegālās, nereģistrētās un neregulētās zvejas aizkavēšanas, novēršanas un izskaušanas rīcības plānu;

(e)svarīgākajiem elementiem, kas nosaukti 9. pantā Partnerattiecību nolīgumā starp Āfrikas, Karību jūras reģiona un Klusā okeāna valstu grupas locekļiem, no vienas puses, un Eiropas Kopienu un tās dalībvalstīm, no otras puses (“Kotonū nolīgums”), vai iekļauti attiecīgajā Savienības un ĀKK valstu pēctecīgā nolīguma pantā.

5. pants

Zvejas iespējas

1.Zvejas licences Savienības tunzivju zvejas kuģiem Kiribati piešķir saskaņā ar nolīguma 6. pantu un ievērojot Kiribati Tunzivju pārvaldības plānā noteiktos limitus, WCPFC saglabāšanas un pārvaldības pasākumus un IATTC rezolūcijas.

2.ANO 1982. gada Jūras tiesību konvencijas 1. pielikumā uzskaitīto tālu migrējošo sugu zvejas iespējas ar šā protokola pielikumā izklāstītajiem nosacījumiem tiek dotas četriem riņķvada kuģiem.

3.Šā panta 1. un 2. punktu piemēro, ņemot vērā šā protokola 6. un 8. pantu.

6. pants

Finansiālais ieguldījums un maksāšanas kārtība

1.Nolīguma 7. pantā minētā finansiālā ieguldījuma kopsumma 2. pantā minētajam laikposmam ir trīs miljoni astoņsimt tūkstoši (3 800 000) EUR uz visu šā protokola darbības laiku.

2.Savienības finansiālais ieguldījums ietver šādus elementus:

(a)ikgadēja summa par piekļuvi zvejas apgabaliem — trīs simti sešdesmit tūkstoši (360 000) EUR gadā — un

(b)īpaša ikgadēja summa – četrsimt tūkstoši (400 000) EUR –, kas atvēlēta Kiribati zivsaimniecības nozares politikas un jūrlietu politikas atbalstīšanai un īstenošanai.

3.Par 2. punkta a) apakšpunktā minēto summu Kiribati savos zvejas apgabalos Savienības kuģiem dara pieejamas vismaz 160 zvejas dienas gadā. Ir iespēja saņemt papildu dienas, kuras Savienības kuģiem dara pieejamas saskaņā ar pielikumā izklāstītajiem noteikumiem.

4.Turklāt zvejas operatori maksā Kiribati ikgadēju piekļuves maksu, kuras apjoms atbilst saskaņā ar pielikuma II nodaļas 6. iedaļu piešķirto zvejas dienu skaitam.

5.Šā panta 1. punktu piemēro, ņemot vērā šā protokola 5., 7. un 9. pantu un nolīguma 12. un 13. pantu.

6.Summu, kas minēta 2. punkta a) apakšpunktā, Savienība samaksā ne vēlāk kā 90 dienas pēc protokola provizoriskās piemērošanas sākumdienas (pirmajā gadā) un ne vēlāk kā protokola provizoriskās piemērošanas gadadienā (turpmākajos gados).

7.Kiribati iestādēm ir tiesības brīvi lemt par 2. punkta a) apakšpunktā noteiktā finansiālā ieguldījuma izmantošanu.

8.Savienības finansiālo ieguldījumu, kas noteikts 2. punkta a) apakšpunktā, kā arī operatoru ikgadējo piekļuves maksu, kas paredzēta 4. punktā, iemaksā Kiribati valdības kontā Nr. 1, kurš atvērts ANZ Bank of Kiribati Ltd Bairiki, Taravā.

9.Savienības finansiālo ieguldījumu, kas norādīts 2. punkta b) apakšpunktā, iemaksā Kiribati valdības kontā Nr. 4, kurš atvērts ANZ Bank of Kiribati Ltd Bairiki, Taravā (“zivsaimniecības nozariskais atbalsts”).

10.Kiribati iestādes katru gadu Savienībai apstiprina šo kontu numurus.

7. pants

Nozariskais atbalsts

1.Saskaņā ar Kiribati Divdesmitgades redzējumu, valsts zivsaimniecības politiku un citām saistītajām rīcībpolitikām, kuras ietekmē zvejniecību atbildīguma un ilgtspējas aspektus, 6. panta 2. punkta b) apakšpunktā norādīto finansiālo ieguldījumu Kiribati iestādes novirza zvejniecību pārvaldības un attīstības atbalstam, arī zvejas darbību uzraudzībai, kontrolei un pārraudzībai, ko veic, lai apkarotu NNN zveju.

2.Ne vēlāk kā 120 dienas pēc protokola provizoriskās piemērošanas sākumdienas Apvienotā komiteja vienojas par:

(a)nozares gada un daudzgadu programmām, kas vajadzīgas 6. panta 2. punkta b) apakšpunktā noteiktā finansiālā ieguldījuma apguvei;

(b)gada un daudzgadu mērķiem, kas jāsasniedz, lai ar laiku iedzīvinātu atbildīgu zveju un ilgtspējīgas zvejniecības;

(c)sīki izstrādātiem īstenošanas noteikumiem un procedūrām, kas attiecīgā gadījumā ietver arī budžeta un finanšu rādītājus, kuri vajadzīgi, lai izvērtētu ikgadējos rezultātus.

3.Īpašo finansiālā ieguldījuma summu, kas 6. panta 2. punkta b) apakšpunktā paredzēta nozariskajam atbalstam, izmaksā katru gadu un atbilstoši paveiktajam. Pirmajā protokola piemērošanas gadā finansiālo ieguldījumu maksā, pamatojoties uz saskaņotajā plānojumā identificētajām vajadzībām. Turpmākajos piemērošanas gados finansiālo ieguldījumu izmaksā, pamatojoties uz nozares programmas īstenošanas rezultātiem, kurus izvērtē saskaņā ar sīki izstrādātajiem īstenošanas noteikumiem un procedūrām, kas minētas 2. punkta c) apakšpunktā. Finansiālā ieguldījuma maksājumus nokārto ne vēlāk kā 45 dienas pēc Apvienotās komitejas lēmuma par sasniegtajiem rezultātiem.

4.Ik gadu Kiribati Apvienotajai komitejai ziņo par nozariskā atbalsta finansētajām darbībām un to rezultātiem. Pirms pašreizējā protokola termiņa beigām Kiribati sagatavo arī nobeiguma ziņojumu.

5.Savienība var izskatīt un pilnībā vai daļēji apturēt šā protokola 6. panta 2. punkta b) apakšpunktā noteiktās finansiālā ieguldījuma īpašās summas maksājumus, ja:

(a)Apvienotās komitejas veiktā izvērtējumā tiek konstatēts, ka gūtie rezultāti neatbilst plānotajiem;

(b)finansiālais ieguldījums netiek apgūts tā, kā noteikusi Apvienotā komiteja.

6.Apvienotā komiteja ir atbildīga par nozariskā atbalsta daudzgadu programmas īstenošanas turpinājuma pasākumiem. Ja vajadzīgs, Puses ar Apvienotās komitejas starpniecību šos pasākumus turpina arī pēc protokola termiņa beigām un tik ilgi, līdz īpašais finansiālais ieguldījums, kas veido 6. panta 2. punkta b) apakšpunktā noteikto nozarisko atbalstu, ir pilnībā izlietots. Tomēr, kad pēc šā protokola termiņa beigām pagājuši astoņi mēneši, 6. panta 2. punkta b) apakšpunktā noteikto finansiālo ieguldījumu izmaksāt vairs nedrīkst.

7.Puses apņemas nodrošināt ar nozarisko atbalstu īstenoto darbību pamanāmību.

8. pants

Zvejas iespēju pielāgošana

Zvejas iespējas, kas minētas 5. pantā, pēc savstarpējas vienošanās var Apvienotajā komitejā pielāgot, ciktāl WCPFC vai IATTC un reģionālo un apakšreģionālo organizāciju ieteikumi apstiprina, ka šāda pielāgošana nodrošinās Kiribati resursu ilgtspējīgu pārvaldību. Tādā gadījumā šā protokola 6. panta 2. punkta a) apakšpunktā noteikto finansiālo ieguldījumu pielāgo samērīgi un proporcionāli laikam.

9. pants

Zvejas darbību veikšanas nosacījumi

1.Savienības kuģi zvejas apgabalos zvejot drīkst tikai tad, ja tiem ir derīga licence, kuru Kiribati iestādes izdevušas saskaņā ar šo protokolu.

2.Puses sadarbojas, lai ar pienācīgu kontroli, piemēram, ar inspekcijām, ko veic jūrā un izkraušanas laikā, tālmonitoringu un citiem piemērotiem rīkiem un elektronisku ziņošanas sistēmu, kopīgi uzraudzītu, kā Savienības kuģi izmanto zvejas iespējas.

3.Turklāt nolīguma 9. pantā minētās Apvienotās komitejas gadskārtējā sanāksmē Puses, ņemot vērā noteikumus, par kuriem vienojušās relevantās reģionālās un apakšreģionālās organizācijas, apmainās ar informāciju par kopējo zvejas piepūli, kas Kiribati ūdeņos īstenota iepriekšējā gadā. Vajadzības gadījumā Puses veic pasākumus, ar kuriem pielāgo protokola piešķirtās nākamā gada zvejas iespējas.

10. pants

Zvejas ilgtspējīgumu nodrošinoša zinātniskā sadarbība

1.Puses veicina zvejas resursu un jūras ekosistēmu pārvaldības ilgtspējīgumu un atbildīgu zvejošanu Kiribati ūdeņos.

2.Puses apņemas veicināt ar atbildīgu zvejošanu saistīto zinātnisko sadarbību apakšreģionālā līmenī un jo īpaši WCPFC un IATTC satvarā, kā arī visās citās apakšreģionālajās vai starptautiskajās organizācijās, kuru locekles tās ir.

3.Saskaņā ar nolīguma 4. pantu un šā protokola 8. pantu un ņemot vērā labākos pieejamos zinātniskos ieteikumus, vajadzības gadījumā Puses, lai nodrošinātu zvejas resursu ilgtspējīgu pārvaldību Kiribati ūdeņos, Apvienotajā komitejā var pieņemt pasākumus attiecībā uz to Savienības kuģu darbībām, kuriem ir ļauts veikt zvejas darbības saskaņā ar šo protokolu.

11. pants

Finansiālā ieguldījuma maksājumu apturēšana un pārskatīšana

1.Ja izveidojas neparasti apstākļi, kuri zvejas apgabalos neļauj veikt zvejas darbības, šā protokola 6. panta 2. punkta a) apakšpunktā noteikto finansiālo ieguldījumu var pārskatīt vai apturēt pēc abu Pušu apspriešanās un vienošanās, kas panākta divu mēnešu laikā pēc kādas Puses pieprasījuma, un ja Savienība ir pilnībā samaksājusi visas līdz apturēšanai maksājamās summas.

2.Savienībai ir pienākums rakstiski paziņot par nodomu apturēt maksājumus, un tas jādara vismaz divus mēnešus pirms dienas, kad apturēšanai jāstājas spēkā.

3.Finansiālā ieguldījuma maksājumus atsāk, tiklīdz situācija ir labota ar rīcību, kura iepriekš minēto apstākļu ietekmi samazina, un pēc abu Pušu apspriešanās un vienošanās, kas apstiprina, ka situācija, visticamāk, ļaus atsākt normālas zvejas darbības.

12. pants

Zvejas licenču darbības apturēšana un atjaunošana

1.Kiribati patur tiesības apturēt un atsaukt 5. pantā paredzētu zvejas licenci konkrētam kuģim, ja:

(a)konstatēts, ka kuģis izdarījis smagu Kiribati normatīvo aktu pārkāpumu, vai

(b)kuģa īpašnieks nav izpildījis tiesas nolēmumu, kas izdots saistībā ar konkrētā kuģa izdarītu pārkāpumu.

2.Apturētā zvejas licence paliek apturēta, izņemot ja 1. punkta b) apakšpunktā minētais tiesas nolēmums ir izpildīts un Kiribati iestādes piekritušas zvejas licenci uz tai atlikušo derīguma periodu atjaunot.

13. pants

Protokola piemērošanas apturēšana

1.Šā protokola piemērošanu, arī 6. panta 2. punkta a) un b) apakšpunktā noteiktā finansiālā ieguldījuma maksājumus, pēc jebkuras Puses iniciatīvas var apturēt, ja:

(a)šā protokola 7. panta 5. punktā un 11. panta 1. punktā neparedzētu iemeslu dēļ Savienība nav veikusi 6. panta 2. punktā paredzētos maksājumus;

(b)starp Pusēm radušās nopietnas domstarpības, kas ir saistītas ar šā protokola interpretāciju vai kavē tā īstenošanu;

(c)neviens no Savienības kuģiem nav pieteicies uz zvejas licenču atjaunošanu;

(d)    kāda no Pusēm neievēro šā protokola noteikumus;

(e)kāda no Pusēm konstatē, ka ir pārkāpti būtiski cilvēktiesību elementi un pamatelementi, kas noteikti Kotonū nolīguma 9. pantā vai līdzvērtīgā Savienības un ĀKK valstu pēctecīgā nolīguma pantā.

2.Ieinteresētā Puse rakstiski paziņo otrai Pusei par protokola piemērošanas apturēšanu, un apturēšana stājas spēkā trīs mēnešus pēc paziņojuma saņemšanas. No brīža, kad par apturēšanu paziņots, Puses sāk savstarpēji apspriesties, lai trīs mēnešu laikā domstarpības atrisinātu ar izlīgumu. Ja izlīgums tiek panākts vai tiklīdz ir atjaunota situācija, kāda pastāvēja pirms 1. punkta a) apakšpunktā minētajiem notikumiem, protokola piemērošanu atsāk un 6. pantā noteiktā finansiālā ieguldījuma summu samērīgi un proporcionāli laikam samazina atkarībā no apturēšanas ilguma.

14. pants

Valsts normatīvie akti

1.Ja nolīgumā, šajā protokolā un tā pielikumā un papildinājumos nav noteikts citādi, Savienības kuģu zvejas darbības, kas zvejas apgabalos notiek saskaņā ar šo protokolu, reglamentē Kiribati piemērojamie normatīvie akti.

2.Savienība apņemas veikt visus pasākumus, kas vajadzīgi, lai nodrošinātu, ka Savienības kuģi ievēro Kiribati normatīvos aktus un ka tiek faktiski piemēroti šajā protokolā paredzētie zvejas uzraudzības, kontroles un pārraudzības pasākumi, kas attiecas uz zvejas darbībām.

3.Savienības kuģu operatori sadarbojas ar Kiribati iestādēm, kuras atbild par uzraudzību, kontroli un pārraudzību.

4.Puses viena otrai paziņo par visām savas zivsaimniecības politikas vai tiesību aktu izmaiņām, kuras varētu ietekmēt Savienības kuģu darbības, kuras tie veic saskaņā ar šo protokolu.

5.Visas būtiskās izmaiņas vai jaunus tiesību aktus, kas varētu būtiski ietekmēt Savienības kuģu darbības, tiem piemēro ne agrāk kā no 60. dienas pēc tam, kad Savienība no Kiribati ir saņēmusi paziņojumu par izmaiņām.

15. pants

Nediskriminēšana un pārredzamība

1.Saskaņā ar nolīguma 3. panta 1. punktu Savienības kuģiem piemēro tikpat labvēlīgus tehniskos zvejas nosacījumus, kādi tiek piemēroti citām ārvalstu flotēm, kam ir tādi paši parametri un kas zvejo tās pašas sugas.

2.Puses apņemas Apvienotajā komitejā apmainīties ar informāciju par visiem nolīgumiem, kas ļauj ārvalstu kuģiem ienākt zvejas apgabalos, un jo īpaši par tehniskajiem nosacījumiem, kurus piemēro ārvalstu kuģiem, kas darbojas Kiribati ūdeņos.

3.Savienība apņemas reizi ceturksnī darīt Kiribati pieejamus agregētus datus par zvejas apgabalos gūto nozveju daudzumiem un izkraušanas vietām.

16. pants

Datu aizsardzība

1.Puses apņemas nodrošināt, ka visus protokola kontekstā iegūtos komerciāli sensitīvos un persondatus par Savienības kuģiem un to zvejas darbībām apstrādā saskaņā ar konfidencialitātes un datu aizsardzības principiem. Puses nodrošina, ka publiskoti tiek tikai agregēti dati par zvejas darbībām zvejas apgabalos un ka tiek ievēroti piemērojamie valsts tiesību akti un ar tiem saistītie RZPO datu kopīgošanas un aizsardzības protokoli.

2.Kompetentās iestādes datus apstrādā vienīgi nolīguma īstenošanas nolūkos, konkrēti, zvejniecību pārvaldības, uzraudzības, kontroles un pārraudzības labad. Par datu apstrādi atbildīgās iestādes Savienības gadījumā ir Eiropas Komisija vai karoga valsts, bet Kiribati gadījumā — relevantā kompetentā iestāde.

3.Persondati jāapstrādā likumīgi, godprātīgi un datu subjektam pārredzamā veidā.

4.Datu apmaiņa un vēlāka apstrāde saistībā ar šā protokola īstenošanu, konkrēti, saistībā ar zvejas licenču pieteikumiem, zvejas darbību uzraudzību un cīņu pret nelegālu zveju, varētu notikt ar šāda veida datiem:

(a)kuģa identifikācijas dati un kontaktinformācija;

(b)piemērojamo valsts tiesību aktu un ar tiem saistīto RZPO datu kopīgošanas un aizsardzības protokolu satvarā iegūti dati, kurus uzraugi, inspektori vai novērotāji savākuši par kuģa darbībām vai ar kuģi saistītajām darbībām, kuģa pozīciju un pārvietošanos, kuģa zvejas darbību vai ar zveju saistīto kuģa darbību;

(c)kuģa īpašnieka (īpašnieku) vai viņa pārstāvja dati, tādi kā vārds, uzvārds, valstspiederība, profesionālā kontaktinformācija un profesionālais bankas konts;

(d)vietējā aģenta dati, tādi kā vārds, uzvārds, valstspiederība un profesionālā kontaktinformācija;

(e)kuģu kapteiņu un apkalpes locekļu dati, tādi kā vārds, uzvārds, valstspiederība, amats un kapteiņa kontaktinformācija;

(f)nodarbināto jūrnieku dati, tādi kā vārds, uzvārds, kontaktinformācija, apmācība, veselības sertifikāts.

5.Šā protokola satvarā pieprasītie un pārsūtītie persondati ir precīzi, adekvāti, relevanti un aprobežojas ar to, kas vajadzīgs nolīguma īstenošanai.

6.Persondatu apmaiņu šā nolīguma satvarā Puses veic vienīgi nolīgumā noteiktajos konkrētajos nolūkos.

7.Saņemtie dati vēlāk netiks apstrādāti veidā, kas ar minētajiem nolūkiem nav savienojams.

8.Persondatus neglabā ilgāk par laiku, kas nepieciešams mērķim, kura dēļ datu apmaiņa veikta, un ilgākais termiņš ir desmit gadi. Izņēmums ir gadījumi, kad konkrētie persondati uzraudzības labad vajadzīgi pārkāpuma, inspekcijas vai tiesvedības vai administratīvas procedūras turpinājumā. Šādos gadījumos persondatus drīkst glabāt divdesmit gadus. Ja persondatus glabā ilgāk, tos anonimizē.

9.Persondatus apstrādā tā, lai, ņemot vērā apstrādes īpašos riskus, garantētu pienācīgu minēto datu drošību, arī aizsardzību pret neatļautu vai nelikumīgu apstrādi un pret netīšu nozaudēšanu, iznīcināšanu vai sabojāšanu.

10.Katra Puse nodrošina, ka datu subjekti ir informēti par to, kā viņu persondati tiks apstrādāti, un par viņu tiesībām un tiesiskās aizsardzības līdzekļiem. To var izdarīt ar vispārīgu paziņojumu, piemēram, var publicēt šo protokolu, vai individuāli, piemēram, ar privātuma paziņojumiem, kas jāiesniedz, piesakoties uz zvejas licenci.

11.Datu subjektiem ir faktiskas un izpildes ziņā panākamas tiesības, kuras darbojas arī katras iestādes jurisdikcijā piemērojamo juridisko prasību kontekstā. Iestādes dod garantijas, ka persondati tiks aizsargāti, izmantojot normatīvo aktu un iestāžu iekšējo vadlīniju un procedūru kombināciju. Konkrēti, visas sūdzības par to, kā Pušu iestādes saskaņā ar šo protokolu persondatus apstrādājušas, adresējamas (Savienībā) Eiropas Datu aizsardzības uzraudzītājam vai (Kiribati) jebkurai relevantai kompetentajai iestādei.

12.Protokola satvarā saņemtos datus Pušu iestādes nepārsūta trešai personai valstī, kura nav karoga dalībvalsts.

13.Apvienotā komiteja var noteikt citus pienācīgus drošības pasākumus un tiesiskās aizsardzības līdzekļus.

17. pants

Ekskluzivitāte

1.Saskaņā ar nolīguma 6. pantu zvejas darbības zvejas apgabalos Savienības kuģi veic tikai tad, ja tiem ir saskaņā ar šo protokolu izdota zvejas licence.

2.Zvejas licences Savienības kuģiem Kiribati iestādes izdod tikai saskaņā ar šo protokolu. Jebkādu šā protokola darbības jomā neietilpstošu zvejas licenču izdošana Savienības kuģiem, it īpaši tiešu licenču veidā, ir aizliegta.

18. pants

Pārskatīšanas klauzula

Puses var Apvienotajā komitejā pārskatīt protokola, pielikuma un papildinājumu noteikumus un vajadzības gadījumā grozīt:

(a)to, kā notiek zvejas iespēju un attiecīgi arī ar tām saistītā 6. panta 2. punkta a) apakšpunktā noteiktā finansiālā ieguldījuma pielāgošana saskaņā ar 8. pantu;

(b)nozariskā atbalsta un attiecīgi arī ar to saistītā 6. panta 2. punkta b) apakšpunktā noteiktā finansiālā ieguldījuma apguves kārtību;

(c)tehniskos nosacījumus un noteikumus, ar kādiem Savienības kuģi veic zvejas darbības.

19. pants

Darbības izbeigšana

1.Jebkura no Pusēm var šā protokola darbību izbeigt, ja izveidojas neparasti apstākļi, piemēram, ja sarukuši attiecīgie krājumi vai ja konstatēts, ka samazinājies Savienības kuģiem piešķirto zvejas iespēju izmantojums, vai ja Puses nepilda apņemšanos apkarot nelegālu, nereģistrētu un neregulētu (NNN) zveju.

2.Šā protokola darbības izbeigšanā ieinteresētā Puse vismaz sešus mēnešus pirms dienas, kad darbības izbeigšanai jāstājas spēkā, rakstiski paziņo otrai Pusei par savu nodomu protokola darbību izbeigt. Pēc iepriekšējā teikumā minētā paziņojuma nosūtīšanas Puses sāk apspriešanos.

3.Šā protokola 6. pantā minētā finansiālā ieguldījuma maksājumu par gadu, kurā darbības izbeigšana kļūst piemērojama, samazina samērīgi un proporcionāli laikam.

20. pants

Elektroniska datu apmaiņa

1.Kiribati un Savienība veicina to, lai visa apmaiņa ar informāciju un dokumentiem, kas saistīti ar šā protokola īstenošanu, notiktu elektroniski.

2.Dokumentu elektroniskā formā vienmēr uzskata par līdzvērtīgu dokumentam papīra formā.

3.Puses nekavējoties paziņo viena otrai par visiem datorizētās sistēmas darbības traucējumiem, kuri šādu apmaiņu kavē. Šādos apstākļos ar šā protokola īstenošanu saistīto informāciju un dokumentus pielikumā noteiktajā kārtībā automātiski aizstāj ar dokumentiem papīra formā.

21. pants

Pienākums protokola termiņa beigu vai darbības izbeigšanas gadījumā

1.Pēc šā protokola termiņa beigām vai darbības izbeigšanas attiecīgi saskaņā ar protokola 19. pantu vai nolīguma 12. pantu Savienības kuģu īpašniekiem saglabājas atbildība par visiem nolīguma vai šā protokola noteikumu vai Kiribati tiesību aktu pārkāpumiem, kas notikuši pirms šā protokola termiņa beigām vai darbības izbeigšanas, vai par licences maksu vai citiem maksājumiem, kuri šādā termiņa beigu vai izbeigšanas brīdī palikuši nenokārtoti.

2.Vajadzības gadījumā Puses turpina uzraudzīt 6. panta 2. punkta b) apakšpunktā noteiktā nozariskā atbalsta īstenošanu saskaņā ar 7. pantu un nozariskā atbalsta īstenošanas noteikumiem.

22. pants

Provizoriska piemērošana

Šo protokolu provizoriski piemēro no dienas, kad Puses to parakstījušas.

23. pants

Stāšanās spēkā

Šis protokols, tā pielikums un papildinājumi stājas spēkā dienā, kad Puses viena otrai paziņo par šim nolūkam vajadzīgo procedūru pabeigšanu.

PIELIKUMS

ZVEJAS DARBĪBU VEIKŠANAS NOSACĪJUMI, KAS SAVIENĪBAS KUĢIEM PIEMĒROJAMI SASKAŅĀ AR PROTOKOLU, AR KURU ĪSTENO PARTNERATTIECĪBU NOLĪGUMU ZIVSAIMNIECĪBAS NOZARĒ STARP EIROPAS SAVIENĪBU, NO VIENAS PUSES, UN KIRIBATI REPUBLIKU, NO OTRAS PUSES

I NODAĻA. VISPĀRĪGI NOTEIKUMI

1. iedaļa

Kompetento iestāžu izraudzīšanās

1.Ja nav norādīts citādi, visas atsauces uz Savienību vai Kiribati kā kompetento iestādi šajā pielikumā:

(a)Eiropas Savienības (“Savienība”) gadījumā ir Eiropas Komisija;

(b)Kiribati gadījumā ir Zivsaimniecības un jūras resursu attīstības ministrija.

2.Pirms šā protokola provizoriskās piemērošanas sākuma Puses apmainās ar visu šā protokola īstenošanai relevanto kontaktinformāciju un tālāk sazinās pēc vajadzības.

2. iedaļa

Zvejas apgabali

1.Savienības kuģiem, kuru zvejas licenci Kiribati izdevusi saskaņā ar protokolu, ir atļauts veikt zvejas darbības Kiribati zvejas apgabalos, proti, Kiribati ūdeņos, kas tādi ir saskaņā ar Kiribati tiesību aktiem, bet nav teritoriālie ūdeņi, aizsargājamie apgabali vai zvejas aizlieguma apgabali.

2.Savu ūdeņu un aizsargājamo vai zvejas aizlieguma apgabalu koordinātas Kiribati Savienībai paziņo pirms protokola provizoriskās piemērošanas sākuma.

3.Kiribati saskaņā ar protokola 14. panta 4. punktu Savienībai paziņo par visām minēto apgabalu izmaiņām.

3. iedaļa

Zvejas pārvaldības zonas

1.Saskaņā ar platībatkarīgās pārvaldības pieeju un 2014. gada Zvejniecības noteikumiem (Riņķvada kuģu dienu shēma) Kiribati savus zvejas apgabalus ir iedalījusi trijās zvejas pārvaldības zonās, proti, Gilberta apgabalā, Fēniksa apgabalā un Lainas apgabalā.

2.Zvejas pārvaldības zonu koordinātas Kiribati Savienībai paziņo pirms protokola provizoriskās piemērošanas sākuma.

3.Kiribati saskaņā ar protokola 14. panta 4. punktu Savienībai paziņo par visām zvejas pārvaldības zonu izmaiņām.

4.Papildus avansam, kuru kuģu īpašnieki maksā, kā noteikts II nodaļas 6. iedaļā, par katru zvejas dienu izdarāmas arī šādas piemaksas, kuras veic saskaņā ar II nodaļas 7. iedaļā aprakstīto procedūru:

(a)ja zvejas diena aizvadīta Lainas apgabalā, piemaksa netiek prasīta;

(b)    ja zvejas diena aizvadīta Fēniksa apgabalā, piemaksa ir viens tūkstotis (1000) USD;

(c)    ja zvejas diena aizvadīta Gilberta apgabalā, piemaksa ir viens tūkstotis (1000) USD.

4. iedaļa

Kuģa aģents

Savienības kuģus, kas piesakās uz zvejas licenci, var pārstāvēt aģents (uzņēmums vai privātpersona), kurš ir Kiribati rezidents un par kuru ir pienācīgi paziņots Kiribati kompetentajai iestādei.

5. iedaļa

Tiesīgie Savienības kuģi

Savienības kuģis uz zvejas licenci ir tiesīgs tad, ja nedz tā īpašniekam, nedz kapteinim, nedz pašam kuģim nav aizliegts zvejot Kiribati ūdeņos. Tiem ir jābūt izpildījušiem Kiribati tiesību aktu prasības un visas iepriekšējās saistības, kas izriet no zvejas darbībām, kuras tie Kiribati veikuši ar Savienību noslēgtu zivsaimniecības nolīgumu satvarā. Turklāt tiem jābūt izpildījušiem Savienības tiesību aktu prasības, kas ir relevantas zvejas licencēm, jābūt WCPFC zvejas kuģu reģistrā, jābūt Nauru nolīguma pušu (PNA) reģistrā, jābūt FFA Labas reputācijas reģistrā [Good standing register], un tie nedrīkst būt nevienas RZPO NNN zvejas kuģu sarakstā.

II NODAĻA. ZVEJAS LICENČU PĀRVALDĪBA

1. iedaļa

Reģistrācija

1.Lai Savienības kuģi drīkstētu zvejot Kiribati zvejas apgabalos, tiem nepieciešams Kiribati kompetento iestāžu izdots reģistrācijas numurs.

2.Reģistrācijas pieteikumus iesniedz uz veidlapas, ko Kiribati kompetentās iestādes šim nolūkam sagatavojušas saskaņā ar 1. papildinājumu.

3.Reģistrācijas gada maksa ir 3000 USD par kuģi. Šī summa bez jebkādiem atvilkumiem jāiemaksā Kiribati valdības kontā Nr. 3.

2. iedaļa

Zvejas licences derīguma termiņš

1.Zvejas licence ir derīga uz t. s. gada zvejas sezonu.

2.Minētā gada zvejas sezona:

(a)    gadā, kad sāk protokola provizorisko piemērošanu, ir laikposms no protokola provizoriskās piemērošanas sākuma līdz tā paša gada 31. decembrim;

(b)    pēc tam — pilns kalendārais gads;

(c)    gadā, kad protokola termiņš beidzas, — laikposms no 1. janvāra līdz protokola termiņa beigām.

3.Licences ir atjaunojamas uz laiku, kamēr protokols darbojas.

4.Summu, kas kuģu īpašniekiem saskaņā ar 6. iedaļas 2. punktu jāmaksā par pirmo un pēdējo gada zvejas sezonu, aprēķina proporcionāli laikam.

3. iedaļa

Pieteikšanās uz zvejas licenci

1.Zvejas licenci saņemt drīkst tikai tiesīgie Savienības kuģi, kas definēti šā pielikuma I nodaļas 5. iedaļā.

2.Savienības kompetentā iestāde vismaz 20 darbdienas pirms šīs nodaļas 2. iedaļā minētā zvejas licences derīguma gada sākuma Kiribati kompetentajai iestādei elektroniski (ar kopiju delegācijai) par katru kuģi, kurš vēlas zvejot saskaņā ar protokolu, iesniedz ar 1. papildinājumu saskanīgu zvejas licences pieteikumu.

3.Ja zvejas licences pieteikums nav iesniegts, pirms sācies tās derīguma gads, kuģa īpašnieks tomēr to vēl var izdarīt ne vēlāk kā 20 darbdienas pirms vēlamās zvejas darbību sākuma dienas. Šādos gadījumos zvejas licence ir derīga tikai līdz pieteikuma iesniegšanas gada beigām. Piekļuves maksu kuģu īpašnieki samaksā par visu zvejas licences derīguma termiņu.

4.Sākotnēju zvejas licences pieteikumu vai pieteikumu, ko iesniedz pēc būtiskām attiecīgā kuģa tehnisko parametru izmaiņām, Savienība nosūta ar Kiribati kompetentajai iestādei adresētu e-pastu un izmanto 1. papildinājuma veidlapu, kurai pievieno šādus dokumentus:

(a)pierādījums par to, ka ir nokārtota piekļuves maksa par zvejas licences derīguma termiņu;

(b)nesens (12 mēneši vai mazāk) digitāls krāsains kuģa fotoattēls ar laika zīmogu (izšķirtspēja 72 dpi, 1400×1050 pic), kurā kuģis redzams sānskatā un redzams arī kuģa vārds, kas rakstīts ar ISO latīņu alfabēta burtiem;

(c)kuģa drošības aprīkojuma apliecības kopija;

(d)kuģa reģistrācijas apliecības kopija;

(e)kuģa sanitārās kontroles apliecības kopija;

(f)FFA Labas reputācijas reģistra apliecības kopija;

(g)kravas izvietojuma plāns;

(h)angļu valodā rakstīta un uz zvejas licences termiņu derīga apdrošināšanas sertifikāta kopija;

(i)maksa par novērotāju, kuras ikgadējais apjoms ir 3000 USD par kuģi.

5.Zvejas licences atjaunošanas pieteikumam par kuģi, kura tehniskie parametri nav mainījušies, pievieno tikai pierādījumu par to, ka ir nokārtota piekļuves maksa, aktuālo FFA Labas reputācijas reģistra apliecību un, ja c), d), e) un h) apakšpunktā minētās apliecības starplaikā ir atjauninātas, šo apliecību kopijas.

6.Maksu ieskaita Kiribati valdības bankas kontā Nr. 3. Ar bankas pārskaitījumu saistītos izdevumus sedz kuģa īpašnieki.

7.Kiribati iestādes katru gadu Savienībai apstiprina minētā konta rekvizītus.

8.Maksās ietilpst visi valsts un vietējie nodokļi, izņemot ostas nodokļus un maksu par pakalpojumiem.

9.Ja pieteikums ir nepilnīgs vai kā citādi neatbilst 4., 5., 6. un 7. punkta nosacījumiem, Kiribati iestādes septiņu darbdienu laikā pēc elektroniskā pieteikuma saņemšanas Savienības kompetentajai iestādei (ar kopiju delegācijai) paziņo, kāpēc pieteikums uzskatāms par nepilnīgu vai kā citādi neatbilstošu 4., 5., 6. un 7. punkta nosacījumiem.

4. iedaļa

Zvejas licences izdošana

1.Zvejas licenci Kiribati izdod 15 darbdienu laikā pēc pilnīga pieteikuma saņemšanas pa e-pastu un pēc tam, kad Kiribati ir apstiprinājusi maksājuma saņemšanu.

2.Kiribati kompetentā iestāde zvejas licenci tūlīt elektroniski nosūta kuģa īpašniekam vai kuģa aģentam un Savienības kompetentajai iestādei (ar kopiju delegācijai). Tajā pašā laikā kuģa īpašniekam nosūta zvejas licenci papīra formā.

3.Izdevusi zvejas licenci, Kiribati kompetentā iestāde konkrēto kuģi iekļauj to Savienības kuģu sarakstā, kuriem ir atļauts zvejot zvejas apgabalos. Šo sarakstu dara pieejamu visiem Kiribati relevantajiem uzraudzības, kontroles un pārraudzības subjektiem un Savienības kompetentajai iestādei (ar kopiju delegācijai).

4.Zvejas licenci elektroniskā formātā iespējami drīzāk aizstāj ar zvejas licenci papīra formā.

5.Zvejas licenci izdod konkrētam kuģim, un tā nav nododama citam kuģim; izņēmums ir neparastu apstākļu gadījumi, kas izklāstīti 5. iedaļā.

6.Zvejas licencei (elektroniskā formātā vai, ja ir, papīra formā) vienmēr jāatrodas uz kuģa.

5. iedaļa

Neparasti apstākļi

1.Ja ir pierādīta neparastu apstākļu izveidošanās, pēc Savienības lūguma kuģa zvejas licences darbību var izbeigt uz atlikušo tās derīguma termiņu. Kuģa īpašnieks vai kuģa aģents zvejas licenci atdod Kiribati kompetentajai iestādei un par to informē Savienības iestādi un delegāciju.

2.Tiek izdota jauna zvejas licence, kuru ar 4. iedaļas noteikumiem un 3. iedaļā izklāstītajiem pieteikšanās nosacījumiem piešķir kuģim ar līdzīgiem parametriem, bet jauns avansa maksājums nav jākārto.

3.Jaunā zvejas licence spēku iegūst dienā, kad neparastu apstākļu ietekmētā kuģa atdotā zvejas licence saņemta Kiribati kompetentajā iestādē. Atdoto licenci uzskata par anulētu. Kiribati kompetentā iestāde informē Savienības iestādi un delegāciju par jaunās zvejas licences izdošanu.

6. iedaļa

Zvejas licences izdošanas nosacījumi: maksas un avansa maksājumi

1.Kiribati Savienības kuģiem dod piekļuvi trijām zvejas apgabalu zonām, kas noteiktas saskaņā ar 3. iedaļu.

2.Zvejas licenci izdod pēc tam, kad Kiribati valdības kontā Nr. 3 par katru Savienības kuģi ir iemaksāts septiņsimt divdesmit tūkstošu (720 000) USD liels avanss, kas zvejas kuģim dod tiesības četrdesmit (40) dienas zvejot zvejas apgabalos. Par šā protokola pirmo un pēdējo gada zvejas sezonu, kas definēta 2. iedaļas 2. punkta a) un c) apakšpunktā, avansa maksājumu veic proporcionāli laikam.

3.Avansa summa, kas minēta 2. punktā, ietver VDS garuma korekcijas koeficientus, kurus saskaņā ar 2014. gada Zvejniecības noteikumiem (Riņķvada kuģu dienu shēma) piemēro visiem zvejas apgabalos zvejojošajiem kuģiem.

4.Iegādātās zvejas dienas Savienības kuģu operatori drīkst savā starpā sadalīt pēc pašu ieskatiem. Šādos gadījumos operatori tūlīt informē Kiribati un Savienības iestādes par zvejas dienu skaitu, kas jāsadala attiecīgo kuģu starpā.

5.Pēc Kiribati iestādēm adresēta Savienības kompetentās iestādes lūguma operatori papildus zvejas dienām, kas iegādātas saskaņā ar 2. punktu, var piepirkt vēl citas zvejas dienas, ja tādas ir pieejamas. Kiribati iestādes Savienības kompetento iestādi informē par minēto citu zvejas dienu sakarā apstiprināto dienu skaitu un cenu.

7. iedaļa

Galīgie paziņojumi par maksām

1.Katru gadu 1. novembrī Kiribati kompetentā iestāde sagatavo galīgo paziņojumu par maksām, kas par laikposmu no kalendārā gada 1. janvāra līdz 31. oktobrim par Savienības kuģu zvejas darbībām maksājamas, pamatojoties uz 1. nodaļas 3. iedaļā noteiktajām zvejas pārvaldības zonām, kurās Savienības kuģi darbojušies.

2.Katru gadu 1. martā Kiribati kompetentā iestāde sagatavo galīgo paziņojumu par maksām, kas par laikposmu no iepriekšējā kalendārā gada 1. novembra līdz 31. decembrim par Savienības kuģu zvejas darbībām maksājamas, pamatojoties uz 1. nodaļas 3. iedaļā noteiktajām zvejas pārvaldības zonām, kurās Savienības kuģi darbojušies.

3.Abus galīgos paziņojumus par maksām Savienības kompetentā iestāde pārsūta vienlaikus kuģu īpašniekiem un attiecīgo karoga valstu iestādēm.

4.Galīgo paziņojumu par maksām kuģu īpašnieki piecpadsmit kalendāro dienu laikā pēc saņemšanas dienas var apstrīdēt savas dalībvalsts iestādēs. Ja iebildumus neizsaka, tiek uzskatīts, ka kuģu īpašnieki galīgo paziņojumu par maksām ir pieņēmuši.

5.Pēc tam, kad abas Puses galīgo paziņojumu par maksām ir akceptējušas, Kiribati kompetentā iestāde izdod rēķinu par nenomaksātajām summām. Savienības kuģi Kiribati valdībai tās samaksā trīsdesmit kalendāro dienu laikā (Kiribati valdības konts Nr. 3).

6.Iespējamās domstarpības Puses cenšas atrisināt trīsdesmit kalendāro dienu laikā pēc tam, kad galīgais paziņojums par maksām ir saņemts.

7.Ja domstarpības starp kuģu īpašniekiem un Kiribati kompetento iestādi saglabājas, Kiribati kompetentā iestāde vai Savienības kompetentā iestāde var prasīt, lai tiek sasaukta Apvienotās komitejas ārkārtas sanāksme, kas paredzēta nolīguma 9. panta 2. punktā. Apvienotā komiteja, savstarpēji vienojoties, pieņem galīgo lēmumu par galīgo paziņojumu par maksām. Visas nenokārtotās papildu maksas kuģu īpašnieki Kiribati kompetentajām iestādēm bez jebkādiem atvilkumiem samaksā ne vēlāk kā vienu mēnesi pēc Apvienotās komitejas sanāksmes dienas, un to dara saskaņā ar protokola 6. panta 8. punktu.

III NODAĻA. TEHNISKIE PASĀKUMI

1. iedaļa

Ar ZPI saistītie pasākumi

Zveju ar zivju pievilināšanas ierīcēm (ZPI) un tunzivju nozveju paturēšanu veic saskaņā ar relevantajiem WCPFC saglabāšanas un pārvaldības pasākumiem un relevantajiem Nauru nolīguma īstenošanas noteikumiem.

2. iedaļa

Aizliegtās sugas

Šā protokola darbības laikā vienmēr un visur ir aizliegts zvejot vai paturēt uz kuģa, pārdot, pārkraut citā kuģī vai izkraut šādas sugas:

(a)jebkuras sugas plātņžaunzivis (haizivis un rajas);

(b)jebkuras sugas jūras zīdītāji;

(c)jebkuras sugas rāpuļi;

(d)jebkuras sugas putni.

3. iedaļa

Nemērķa sugas

1.Savienības kuģu operatori nodrošina, ka zvejots tiek tā, lai līdz minimumam samazinātu ietekmi uz nemērķa un piezvejas sugām.

2.Savienības kuģu operatori nodrošina, ka aizsargājamās sugas, to vidū delfīni, bruņrupuči, haizivis un jūrasputni, tiek atbrīvoti tādā veidā, kas, pamatojoties uz piemērojamajām WCPFC vadlīnijām, nodrošina vislielāko izdzīvošanas iespēju.

IV NODAĻA. UZRAUDZĪBA

1. iedaļa

Nozveju reģistrēšana un paziņošana

1.Savienības kuģi, kam saskaņā ar nolīgumu ir atļauts zvejot Kiribati zvejas apgabalos, par savām nozvejām Kiribati kompetentajai iestādei ziņo tālāk norādītajā kārtībā, un to dara tik ilgi, līdz abas Puses ir ieviesušas nozvejas datu deklarēšanas elektronisko sistēmu (ERS).

2.Operatori, kamēr tie atrodas Kiribati ūdeņos, katru dienu atjaunina angļu valodā kārtotu nozvejas, arī piezvejas, un zvejas darbību reģistru un tālab izmanto PNA iFIMS elektroniskā zvejas žurnāla lapas, kuras aizpilda par katru zvejas rīka ievietošanas reizi, un, pabeiguši zvejas rīka ievietošanu, šo informāciju ar PNA FIMS starpniecību elektroniski nosūta Zivsaimniecības un jūras resursu attīstības ministrijai.

3.Savienības kuģi, kuriem atļauts zvejot zvejas apgabalos, par katru dienu, kad kuģis tajos atrodas, aizpilda SPC/FFA reģionālā riņķvadu zvejas žurnāla veidlapas, kas pieejamas Klusā okeāna Kopienas (SPC) tīmekļvietnē. Veidlapu aizpilda arī tad, ja nozvejas nav gūtas vai ja kuģis apgabalu šķērso tranzītā. Veidlapu aizpilda salasāmi, un to paraksta kuģa kapteinis vai viņa pārstāvis.

4.Kamēr Savienības kuģi atrodas zvejas apgabalos, tie katru trešdienu Kiribati kompetentajai iestādei pa e-pastu 2. papildinājuma 1. formātā uz papildinājumā norādīto kontaktadresi nosūta 2. punktā minētā zvejas žurnāla kopsavilkumu.

5.Attiecībā uz 2. punktā minētā zvejas žurnāla lapu iesniegšanu Savienības kuģi rīkojas šādi:

(a)ja kuģis ienāk Kiribati ostā, aizpildīto veidlapu attiecīgajai kompetentajai Kiribati iestādei iesniedz piecu (5) dienu laikā pēc ienākšanas ostā un katrā ziņā pirms iziešanas no ostas (izvēlas īsāko periodu). Kiribati iestāde izsniedz rakstisku saņemšanas apliecinājumu;

(b)ja kuģis no zvejas apgabaliem iziet, iepriekš neienācis Kiribati ostā, tas piecpadsmit (15) darbdienu laikā pēc iziešanas no zvejas apgabaliem zvejas žurnāla lapu kopijas pa e-pastu nosūta uz Kiribati kompetentās iestādes e-pasta adresi.

6.Zvejas žurnāla oriģinālu nosūta septiņu (7) darbdienu laikā pēc tam, kad no zvejas apgabaliem izgājis kuģis pirmoreiz ienāk ostā.

7.Vienlaikus šo zvejas žurnāla lapu kopijas jānosūta attiecīgajiem zinātniskajiem institūtiem: IRD [Institut de Recherche pour le Développement], IEO [Instituto Español de Oceanografia] un IPIMAR [Instituto de Investigação das Pescas e do Mar].

8.Iepriekš minētā zvejas žurnāla lapās attiecībā uz laikposmiem, kad kuģis atradies zvejas apgabalos, ieraksta vārdus “Kiribati zvejas apgabali”.

9.Puses, kopīgi vienojušās par ERS pārvaldības un īstenošanas pamatnostādnēm, cenšas ieviest ar zvejas apgabalos notiekošajām Savienības kuģu zvejas darbībām saistītu ERS.

10.Kad elektroniskā nozvejas datu deklarēšanas sistēma ir ieviesta, tā pilnībā aizstāj iepriekš 2.–4. punktā izklāstītos nozveju reģistrēšanas noteikumus; izņēmums ir tehnisku problēmu vai traucējumu gadījumi, kuros nozvejas deklarē saskaņā ar minēto 2.–4. punktu.

11.Puses, pamatodamās uz nozveju deklarācijām un citiem relevantiem avotiem, piemēram, novērotāju ziņojumiem, apmainās ar datiem par nozveju apjomu, ko Savienības kuģi guvuši iepriekšējā kalendārajā gadā.

2. iedaļa

Piepūles pārvaldība un uzraudzība

1.Abas Puses cieši un regulāri uzrauga to, kā Savienības kuģi zvejas apgabalos izmanto zvejas dienas. Puses cenšas nodrošināt, ka Savienības kuģiem zvejas apgabalos iedalīto zvejas dienu skaits netiek pārsniegts.

2.Kuģu īpašniekiem ar zveju nesaistītās dienas (NFD) jāreģistrē iFIMS. NFD pieteikumu apstrādā tikai tad, ja kuģu operatori ar iFIMS starpniecību ir iesnieguši relevanto elektroniskā zvejas žurnāla lapu datus. Kiribati NFD pieteikumus apstrādā laikus un saskaņā ar PNA Riņķvada kuģu dienu shēmas (VDS) procedūrām.

3.Ja kuģu īpašnieki Kiribati kompetentās iestādes lēmumam par viņu NFD prasījumiem nepiekrīt, viņi par to informē Savienības kompetento iestādi. Savienība tūlīt sazinās ar Kiribati kompetento iestādi. Tiek pieliktas samērīgas pūles, lai nesaskaņas izlīdzinātu ātri.

4.Lai nodrošinātu ciešu uzraudzību, Kiribati katru nedēļu pēc tam, kad Savienības kuģi ir izmantojuši 80 % no tiem iedalītajām zvejas dienām, Savienības kompetento iestādi, karoga valstis un kuģu īpašniekus informē par atlikušo Savienības zvejas dienu izmantošanas gaitu.

3. iedaļa

Paziņojums par ieiešanu Kiribati ūdeņos un iziešanu no tiem

1.Neskarot šīs nodaļas 1. iedaļā noteiktos pienākumus, Savienības kuģi, kam zvejot ļauts saskaņā ar nolīgumu, vismaz 24 stundas iepriekš Kiribati kompetentajai iestādei ziņo par savu nodomu ieiet Kiribati ūdeņos vai iziet no tiem. Šos paziņojumus izdara 2. papildinājuma 2. un 3. formātā un pa e-pastu nosūta uz minētajā papildinājumā norādīto kontaktadresi.

2.Savienības kuģus, kuri zvejo, ieiešanu iepriekš nepaziņojuši saskaņā ar šīs iedaļas 1. punktu, uzskata par kuģiem, kuri zvejo bez zvejas licences. Šādos gadījumos piemēro VI nodaļā minētās sankcijas.

4. iedaļa

Izkraušana

1.Izkraušanas darbību veikšanai apstiprinātās Kiribati ostas ir Tarava un Kiritimati.

2.Savienības kuģi, kuriem izdota Kiribati zvejas licence un kuri vēlas nozvejas izkraut Kiribati apstiprinātajās ostās, par savu nodomu Kiribati iestādēm vismaz 72 stundas iepriekš paziņo 2. papildinājuma 4. formātā, un šo ziņojumu pa e-pastu nosūta uz minētajā papildinājumā norādīto kontaktadresi.

3.Izkraušanas deklarāciju Savienības kuģi Kiribati kompetentajai iestādei un karoga dalībvalstij pa e-pastu iesniedz 2. papildinājuma 5. formātā ne vēlāk kā 48 stundas pēc izkraušanas beigām un katrā ziņā pirms kuģa iziešanas no ostas (izvēlas agrāko).

4.Ja reiss pabeigts ar nozvejas izkraušanu citās zvejas ostās (ārpus Kiribati), Savienības kuģi 24 stundu laikā pa e-pastu 2. papildinājuma 6. formātā iesniedz reisa pabeigšanas ziņojumu.

5. iedaļa

Pārkraušana citā kuģī

1.Savienības kuģi, kuriem izdota Kiribati zvejas licence un kuri zvejas apgabalos gūtas nozvejas vēlas pārkraut citā kuģī, to dara tikai apstiprinātajās Kiribati ostās, kas norādītas IV nodaļas 3. iedaļas 1. punktā. Nozveju pārkraušana jūrā ārpus ostām ir aizliegta, un personas, kas šo noteikumu pārkāpj, ir sodāmas saskaņā ar Kiribati tiesību aktiem.

2.Par citā kuģī pārkraušanas nodomu Savienības kuģi Kiribati iestādēm vismaz 72 stundas iepriekš paziņo 2. papildinājuma 4. formātā, un šo ziņojumu pa e-pastu nosūta uz minētajā papildinājumā norādīto kontaktadresi.

3.Citā kuģī pārkraušanas ziņojumu Savienības kuģi Kiribati kompetentajām iestādēm pa e-pastu iesniedz 2. papildinājuma 5. formātā ne vēlāk kā 48 stundas pēc pārkraušanas beigām un katrā ziņā pirms pārkrāvējkuģa iziešanas no ostas (izvēlas agrāko).

6. iedaļa

Iziešana no ostas

Par savu nodomu iziet no ostas Savienības kuģi Kiribati kompetentajām iestādēm vismaz 24 stundas iepriekš paziņo 2. papildinājuma 7. formātā, un šo ziņojumu pa e-pastu nosūta uz minētajā papildinājumā norādīto kontaktadresi.

7. iedaļa

Kuģu satelītnovērošanas sistēma (VMS)

Neskarot karoga dalībvalsts kompetenci un Savienības kuģu pienākumus pret savu karoga dalībvalsti, Savienības kuģi pilda zvejas apgabalos patlaban piemērojamās sistēmas, proti, FFA kuģu satelītnovērošanas sistēmas (FFA VMS), prasības.

8. iedaļa

Novērotāji

1.Savienības kuģi, kuriem izdota Kiribati zvejas licence, uz laiku, kamēr tie darbojas zvejas apgabalos, nodrošina novērotāju klātbūtni, kura ir saskaņā ar relevantajiem WCPFC saglabāšanas un pārvaldības pasākumiem un relevantajiem Kiribati tiesību aktiem.

2.Uz Savienības kuģiem ir pilnvarots novērotājs no WCPFC reģionālo novērotāju programmas vai IATTC novērotājs, kurš pilnvarots saskaņā ar saprašanās memorandu, ko WCPFC un IATTC noslēgušas attiecībā uz novērotāju savstarpēju apstiprināšanu.

3.Puses cenšas uz kuģa uzņemt novērotāju no Kiribati.

V NODAĻA. KONTROLE

1.Savienības kuģi pilda relevantos Kiribati tiesību aktu noteikumus par zvejas darbībām, kā arī WCPFC pieņemtos saglabāšanas un pārvaldības pasākumus.

2.Kontroles procedūras:

(a)to Savienības kuģu kapteiņi, kuri veic zvejas darbības Kiribati zvejas apgabalos, sadarbojas ar visām Kiribati pilnvarotām un pienācīgi identificētām amatpersonām, kas inspicē un kontrolē zvejas darbības;

(b)neskarot Kiribati tiesību aktu noteikumus, uzkāpšana uz kuģa notiek tādā veidā, ka inspekcijas platforma un inspektori ir identificējami par Kiribati pilnvarotām amatpersonām;

(c)Kiribati dara Savienības kompetentajai iestādei pieejamu visu to inspekcijas platformu sarakstu, kuras tiek izmantotas jūrā veiktām inspekcijām. Minētajā sarakstā ir vismaz:

i)zvejas patruļkuģu (FPV) vārds;

ii)FPV kuģu dati;

iii)FPV fotoattēls;

(d)Kiribati pēc Savienības lūguma var atļaut Savienības inspektoriem krastā veiktās inspekcijas laikā pārbaudīt Savienības kuģu darbības, arī pārkraušanu citā kuģī;

(e)kad inspekcija ir pabeigta un inspektors parakstījis inspekcijas ziņojumu, to dara pieejamu kapteinim, kurš ziņojumu paraksta un pievieno komentārus, ja tādi ir. Šī parakstīšana neskar Pušu tiesības iespējama pārkāpuma procedūru kontekstā. Pirms inspektors atstāj kuģi, kapteinis saņem inspekcijas ziņojuma kopiju, un tādu nosūta arī karoga valstij;

(f)inspektori uz kuģa neuzturas ilgāk, kā to prasa viņu pienākumu izpilde.

3.To Savienības kuģu operatori, kuri piedalās Kiribati ostā notiekošās izkraušanas vai citā kuģī pārkraušanas operācijās, atļauj un atvieglina minēto operāciju inspicēšanu, ko veic Kiribati pilnvarotas amatpersonas.

4.Ja šīs nodaļas noteikumi netiek ievēroti, Kiribati iestāde patur tiesības pārkāpēja kuģa zvejas licences darbību apturēt līdz attiecīgo formalitāšu nokārtošanai un piemērot spēkā esošajos Kiribati tiesību aktos paredzētos sodus. Par to tūlīt informē karoga dalībvalsti un Savienības kompetento iestādi.

VI NODAĻA. IZPILDES PANĀKŠANA

1.Sankcijas

(a)Ja netiek ievērots kāds no iepriekšējo nodaļu noteikumiem, relevanto reģionālo zvejniecības pārvaldības organizāciju pieņemtajiem saglabāšanas un pārvaldības pasākumiem vai Kiribati tiesību aktiem, piemēro Kiribati tiesību aktos paredzētos sodus.

(b)Par visām sankcijām un visiem ar tām saistītajiem relevantajiem faktiem nekavējoties un pilnībā informē karoga dalībvalsti un Savienības kompetento iestādi.

(c)Ja sankcijas izpaužas kā zvejas licences apturēšana vai atsaukšana, Savienības kompetentā iestāde var lūgt, lai uz neizmantoto licences derīguma periodu tiktu izdota cita zvejas licence citam īpašniekam piederošam kuģim.

2.Zvejas kuģu arests un aizturēšana

(a)Kiribati nekavējoties informē Savienību un karoga dalībvalsti par jebkura tāda zvejas kuģa arestēšanu un/vai aizturēšanu, kam ir saskaņā ar nolīgumu izdota zvejas licence.

(b)Kiribati divpadsmit (12) stundu laikā Savienībai un karoga dalībvalstij pārsūta aresta un/vai aizturēšanas apstākļus un iemeslus sīki izklāstoša inspekcijas ziņojuma kopiju.

3.Arestēšanas un/vai aizturēšanas gadījumā piemērojamā informācijas apmaiņas procedūra

(a)Pēc iepriekš minētās informācijas saņemšanas Savienības un Kiribati pārstāvji tādos termiņos un tiesvedības kārtībā, kādi attiecībā uz arestu un/vai aizturēšanu paredzēti Kiribati tiesību aktos, tiekas konsultatīvā sanāksmē, kurā var piedalīties arī attiecīgās karoga dalībvalsts pārstāvis.

(b)Minētajā sanāksmē Puses apmainās ar relevantajiem dokumentiem vai informāciju, kas var palīdzēt noskaidrot faktus. Kuģa īpašnieku vai viņa aģentu informē par sanāksmes iznākumu un par visiem no arestēšanas un/vai aizturēšanas izrietošajiem pasākumiem.

4.Noregulējums arestēšanas un/vai aizturēšanas gadījumā

(a)Potenciālā pārkāpuma situāciju mēģina atrisināt ar izlīgumu. Šo procedūru pabeidz ne vēlāk kā trīs (3) darbdienas pēc aresta un/vai aizturēšanas un ievērojot Kiribati tiesību aktus.

(b)Izlīguma gadījumā maksājamo summu nosaka, atsaucoties uz Kiribati tiesību aktiem. Ja izlīgumu panākt neizdodas, uzsāk tiesvedību.

(c)Tiklīdz ir izpildīti no izlīguma izrietošie pienākumi vai samaksāta noregulējuma nauda, kuģi un tā kapteini atbrīvo.

5.Savienības iestādi un delegāciju vienmēr informē par uzsāktu tiesvedību un uzliktiem naudassodiem.

VII NODAĻA. SADARBĪBA NNN ZVEJAS APKAROŠANĀ

1.Lai pastiprinātu zvejniecību uzraudzību un cīņu pret NNN zveju, Savienības kuģu kapteiņi cenšas signalizēt par visu citu zvejas kuģu klātesību Kiribati ūdeņos.

2.Ja Savienības kuģa kapteinis pamanījis kādu zvejas kuģi, kura darbības var uzskatīt par NNN zveju, viņš savāc iespējami plašāku informāciju par minēto kuģi un darbībām, ko šis kuģis veicis pamanīšanas laikā. Novērošanas ziņojumus tūlīt nosūta Kiribati kompetentajai iestādei ar kopiju karoga dalībvalsts zvejas uzraudzības centram (FMC).

3.Kiribati kompetentā iestāde pēc iespējas drīz iesniedz Savienībai visus tās rīcībā esošos novērošanas ziņojumus par zvejas kuģiem, kas Kiribati ūdeņos veikuši darbības, kuras var uzskatīt par NNN zveju.

VIII NODAĻA. VIDISKĀ ATBILDĪBA

1.Zvejas rīku un/vai bioloģiski nenoārdāmu atkritumu (arī metālu, plastmasas un zvejas rīku daļu) izgāšana vai izsviešana no kuģa vai pamešana jūrā ir aizliegta.

2.Lai nerastos šaubas, dreifējošas zivju pievilināšanas ierīces (ZPI) izvietošana netiek interpretēta kā zvejas rīku pamešana.

3.Kiribati 1999. gada Vides likumā (grozīts 2007. gadā) definētu atkritumu vai piesārņotāju izgāšana, izmešana, pārmešana pāri bortam vai cita veida emitēšana no jebkura kuģa ir aizliegta viscaur Kiribati ūdeņos, izņemot ja to dara saskaņā ar Starptautisko Konvenciju par piesārņojuma novēršanu no kuģiem (MARPOL konvencija un saistītie protokoli).

4.Ja Kiribati ūdeņos notiek bunkurēšana vai jebkāda cita ANO Starptautiskajā jūras bīstamo kravu (IMDG) kodeksā iekļauta produkta tālāknodošana, Savienības kuģi Kiribati iestādēm par šādu darbību ziņo 2. papildinājuma 8. un 9. formātā, un šo ziņojumu pa e-pastu nosūta uz minētajā papildinājumā norādīto kontaktadresi.

5.Par nodomu ieiet zvejai slēgtā vai aizsargājamā apgabalā Savienības kuģi Kiribati kompetentajām iestādēm paziņo vismaz 12 stundas iepriekš. Par iziešanu no šāda apgabala paziņo, tiklīdz tā ir notikusi. Šādus paziņojumus izdara 2. papildinājuma 10. formātā un pa e-pastu nosūta uz minētajā papildinājumā norādīto kontaktadresi.

IX NODAĻA. JŪRNIEKU NODARBINĀŠANA

1.Katrs Savienības kuģis, kas zvejo saskaņā ar nolīgumu, par apkalpes locekļiem nodarbina vismaz trīs Kiribati jūrniekus. Kuģu īpašnieki cenšas nodarbināt vairāk Kiribati jūrnieku.

2.Ja kuģa īpašnieks uz saviem licenci saņēmušajiem kuģiem nevar Kiribati apkalpes locekļus nodarbināt, kā noteikts 1. punktā, viņš par katru jūrnieku mēnesī maksā 600 USD lielu atbrīvojuma maksu. Šo maksājumu kuģu īpašnieki reizi gadā izdara Kiribati valdības kontā Nr. 4.

3.Uz saviem kuģiem nodarbināmos jūrniekus kuģu īpašnieki var brīvi izvēlēties no saraksta, kuru iesniegusi par zivsaimniecību atbildīgā Kiribati ministrija.

4.Kuģa īpašnieks vai aģents par zivsaimniecību atbildīgajai Kiribati ministrijai paziņo to Kiribati jūrnieku vārdu un apkalpē ieņemamo amatu, kuri pieņemti darbā uz attiecīgā kuģa.

5.Uz Savienības kuģiem nodarbināto jūrnieku tiesības ir tādas, kādas noteiktas Starptautiskās Darba organizācijas (SDO) Deklarācijā par pamatprincipiem un pamattiesībām darbā. Tas jo īpaši attiecas uz biedrošanās brīvību un kolektīvo sarunu vešanas tiesību faktisku atzīšanu, kā arī uz diskriminācijas novēršanu attiecībā uz nodarbinātību un profesijām.

6.Kiribati jūrnieku darba līgumus noslēdz kuģu īpašnieku aģents vai aģenti un jūrnieki un/vai viņu arodbiedrības vai pārstāvji, kas konsultējas ar Kiribati ministriju, kuras pārziņā ir zivsaimniecība; katrs līguma parakstītājs saņem vienu tā eksemplāru. Minētie līgumi garantē jūrnieku sociālo nodrošinājumu, arī dzīvības un veselības apdrošināšanu un apdrošināšanu pret nelaimes gadījumiem.

7.Algas Kiribati jūrniekiem maksā kuģu īpašnieki. Par tām pirms zvejas licences izdošanas vienojas kuģu īpašnieki vai viņu aģenti un par zivsaimniecību atbildīgā Kiribati ministrija. Tomēr Kiribati jūrnieku atalgojuma nosacījumi nedrīkst būt neizdevīgāki par Kiribati kuģu apkalpes atalgojuma nosacījumiem un nekādā ziņā nedrīkst būt zemāki par SDO standartiem.

8.Visiem jūrniekiem, kas pieņemti darbā uz Savienības kuģiem, pie sava kuģa kapteiņa jāpiesakās iepriekšējā dienā pirms paredzētās uzkāpšanas uz kuģa. Ja jūrnieks noteiktajā dienā un laikā nepiesakās, kuģa īpašnieks automātiski tiek atbrīvots no pienākuma nodarbināt minēto jūrnieku.

X NODAĻA. OPERATORA SAUCAMĪBA PIE ATBILDĪBAS

1.Operatori nodrošina, ka to kuģi ir derīgi kuģošanai pa jūru un ka uz tiem atrodas pienācīgs dzīvības glābšanas aprīkojums un avārijas rezerves katram pasažierim un apkalpes loceklim.

2.Kiribati un tās valstspiederīgo un rezidentu aizsardzības labad operators attiecībā uz savu kuģi uztur spēkā pietiekamu un pilnīgu apdrošināšanas segumu, kuru Kiribati iestādēm pieņemams starptautiski atzīts apdrošinātājs nodrošina attiecībā uz zvejas apgabaliem, arī lagūnu un atolu apgabaliem, teritoriālo jūru un zemūdens rifiem, un kuru apliecina šā pielikuma II nodaļas 3. iedaļas 4. punkta h) apakšpunktā minētais apdrošināšanas sertifikāts.

3.Ja Savienības kuģis Kiribati ir iesaistīts jūras negadījumā vai incidentā un rezultātā rodas piesārņojums un tiek nodarīts kaitējums videi, īpašumam vai kādai personai, kuģis un operators par to tūlīt paziņo Kiribati iestādēm. Savienības kuģis nes atbildību par iepriekš minēto kaitējumu, un kuģim un operatoram jāsedz minētā kaitējuma radītās izmaksas.

Papildinājumi

1. papildinājums. Zvejas kuģa reģistrācijas un zvejas licences pieteikuma veidlapa

2. papildinājums. Paziņojamo datu formāts (ziņojumu veidnes)

1. papildinājums

Zvejas kuģa reģistrācijas un zvejas licences pieteikuma veidlapa

Norādījumi

·Uzvārdi jāpasvītro.

·Adrese = pilna pasta adrese.

·Atbilde skaidri jāatzīmē ar “X” vai jāieraksta ar drukātiem burtiem.

·Tiek pieņemts, ka visas mērvienības ir SI sistēmā. Ja izmantota cita sistēma, jānorāda mērvienība.

·Pieteikumam jāpievieno nesens krāsains 6×8 collu fotoattēls, kurā kuģis redzams no sāniem/augšas un pakaļgala.

Zivsaimniecības direktoram: piesakos uz kuģa reģistrēšanu nacionālajā zvejas reģistrā / piesakos uz zvejas licenci (lieko svītrot).

1. VISPĀRĪGA INFORMĀCIJA

2. KUĢA TIPS

3. ZIŅAS PAR KUĢA ĪPAŠNIEKU UN OPERATORU

4. IZMĒRI UN TILPĪBA

5. BŪVĒTĀJS UN NODOŠANA EKSPLUATĀCIJĀ

6. DZINĒJA SPECIFIKĀCIJAS

7. APKALPE

8. OSTA

9. SALDĒŠANAS KAPACITĀTE

10. UZGLABĀŠANAS KAPACITĀTE

PAR RIŅĶVADA KUĢIEM

Apliecinu, ka sniegtā informācija ir patiesa un pilnīga. Apzinos, ka man ir pienākums par jebkādām šeit sniegtās informācijas izmaiņām paziņot 60 dienu laikā un ka pretējā gadījumā var ciest kuģa labā reputācija, kuru apliecina reģionālais reģistrs.

2. papildinājums. Paziņojamo datu formāts (ziņojumu veidnes)

Visus ziņojumus kompetentajai iestādei nosūta uz adresi  fleu@mfmrd.gov.ki  

1.Pozīcija un nozvejas Kiribati ūdeņos (ziņojamas reizi nedēļā, trešdienās)

Piemērs: WPCR/89TKS-PS001TN/JJAP2/11.12.17/0140N;16710W/SJ-23:YF-9:BE-3:OT-2.0/7

2.Ieiešana Kiribati ūdeņos (ziņojama vismaz divdesmit četras (24) stundas iepriekš)

Piemērs: ZENT/89TKS-PS001TN/JJAP2/11.10.17/0635Z/0230N;17610E/SK-510:YF-120:BE-60:OT-10

3.Iziešana no Kiribati ūdeņiem (ziņojama vismaz divdesmit četras (24) stundas iepriekš)

Piemērs: ZDEP/89TKS-PS001TN/JJAP2/21.10.17/1045Z/0125S;16730E/SJ-450:YF-190:BE-60:OT-4/SJ-42:YF-70:BE-30:OT-1/14

4.Ienākšana ostā, arī lai pārkrautu citā kuģī, atjaunotu krājumus, ļautu krastā nokāpt apkalpes locekļiem vai izkrautu nozvejas (ziņojama vismaz septiņdesmit divas (72) stundas pirms kuģa ienākšanas ostā)

Piemērs: PENT/89TKS-PS001TN/JJAP2/24.12.17/0130S;17010E/BETIO /26.12:1600L/SJ-562:YF-150:BE-50:OT-4/JAPANSTAR/ TRANSSHIPPING

5.Pārkraušanas citā kuģī / izkraušanas iznākums (ziņojams ne vēlāk kā 48 stundas pēc pārkraušanas/izkraušanas beigām un katrā ziņā pirms pārkrāvējkuģa iziešanas no ostas (izvēlas agrāko))

Piemērs: TSHP/89TKS-PS001TN/JJAP2/11.12.17:1200Z /BETIO/SJ-450:YF-150:BE-75:OT-0.0/JAPANSTAR/PAGO PAGO

6.Reisa pabeigšana (ziņojama 48 stundu laikā pēc tam, kad reiss pabeigts ar nozvejas izkraušanu citās zvejas ostās (ārpus Kiribati), kuras var būt arī ekspluatācijas osta vai piederības osta)

Piemērs: COMP/89TKS-PS001TN/JJAP2/26.12.17/SJ-670:YF-65:BE-30:OT-0.0/BETIO

7.Iziešana no ostas (ziņojama vismaz divdesmit četras (24) stundas iepriekš)

Piemērs: PDEP/89TKS-PS001TN/JJAP2/30.12.17/BETIO/29.12:1600L/SJ-0.0:YF-0.0:BE-0.0:OT-4/FISHING GROUND

8.Bunkurēšana (ziņojama vismaz divdesmit četras (24) stundas pirms degvielas uzpildīšanas no licencēta tankkuģa)

Piemērs: FUEL/89TKS-PS001TN/JJAP2/06.02.17/0130S;17010E/35/08.02.17/0131S;17030E/CHEMSION

9.Bunkurēšanas iznākums (ziņojams tūlīt pēc degvielas uzpildīšanas no licencēta tankkuģa)

Piemērs: BUNK/89TKS-S001TN/JJAP2/08.02.17:1200Z/0131S;17030E/160/08.02.17:1800Z/0131S;17035E/CRANE PHOENIX

10.Ieiešana zvejai slēgtā vai aizsargājamā apgabalā vai iziešana no tā (ziņojama vismaz divpadsmit (12) stundas pirms ieiešanas apgabalā un tūlīt pēc iziešanas no tā)

Piem., ENCA/89TKS-PS001TN/JJAP2/30.12.17:1645Z/0130S;17010E/7:320/ENTER PORT

II PIELIKUMS

KĀRTĪBA, KĀDĀ APSTIPRINĀMI PROTOKOLA GROZĪJUMI, KURI JĀPIEŅEM APVIENOTAJĀ KOMITEJĀ

Ja Apvienotajai komitejai tiek lūgts pieņemt protokola grozījumus, kurus izdara saskaņā ar 8. un 18. pantu protokolā, ar ko īsteno Partnerattiecību nolīgumu zivsaimniecības nozarē starp Eiropas Kopienu, no vienas puses, un Kiribati Republiku, no otras puses, piemēro tālāk aprakstīto kārtību.

1.Komisija nodrošina, ka ierosināto grozījumu apstiprināšana Savienības vārdā:

(a)atbilst kopējās zivsaimniecības politikas mērķiem;

(b)atbilst relevantajiem reģionālo zvejniecības pārvaldības organizāciju noteikumiem un ir kontekstā ar piekrastes valstu kopīgi īstenoto pārvaldību;

(c)ņem vērā jaunāko statistisko un bioloģisko informāciju un citu relevanto informāciju, kas Komisijai nosūtīta.

2.Pirms Savienības vārdā apstiprināt ierosinātos grozījumus, Komisija pietiekami savlaicīgi pirms Apvienotās komitejas relevantās sanāksmes tos iesniedz Padomei.

3.Padome izvērtē ierosināto grozījumu atbilstību 1. punkta kritērijiem.

4.Ja pret ierosinātajiem grozījumiem neiebilst noteikts dalībvalstu skaits, kas Padomē veido bloķējošo mazākumu saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību 16. panta 4. punktu, Komisija minētos grozījumus Savienības vārdā apstiprina. Ja šāds bloķējošais mazākums izveidojas, Komisija ierosinātos grozījumus Savienības vārdā noraida.

5.Ja Apvienotās komitejas turpmākajās sanāksmēs, arī uz vietas, vienošanos panākt nav iespējams, tad, lai Savienības nostājā būtu ņemti vērā jaunie elementi, jautājumu vēlreiz nodod Padomei saskaņā ar 2., 3. un 4. punktu.

6.Komisija tiek aicināta laikus pieņemt visus pasākumus, kas Apvienotās komitejas lēmuma turpinājumā ir vajadzīgi, lai protokolu grozītu, un attiecīgā gadījumā arī publicēt minēto lēmumu Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī un iesniegt minētā lēmuma īstenošanai vajadzīgos priekšlikumus.

Nostāju, kas Savienībai Apvienotajā komitejā jāieņem attiecībā uz citiem jautājumiem, kas nav saistīti ar protokola grozījumiem, kurus izdara saskaņā ar 8. un 18. pantu protokolā, ar ko īsteno Partnerattiecību nolīgumu zivsaimniecības nozarē starp Eiropas Kopienu, no vienas puses, un Kiribati Republiku, no otras puses, nosaka saskaņā ar Līgumiem un iedibināto darba praksi.